Pirmdien, 28. aprīlī, kūrorta rehabilitācijas centrā Jaunķemeri notiek otrā Latvijas kūrortu konference. Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību veselības kūrortu attīstības lomai Latvijas tautsaimniecībā.

Paredzēts dibināt Latvijas kūrortpilsētu asociāciju, kā arī pieņemt rezolūciju par pasākumiem, kas jāveic, lai veicinātu kūrortu nozares attīstību Latvijā.

Konferencē ar ziņojumiem uzstājas pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Jūrmalas domes, kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri, Sabiedrības veselības aģentūras, Vides ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Rīgas Stradiņa Universitātes, Latvijas Universitātes, Eiropas kūrortu asociācijas, Eiropas Parlamenta, Lietuvas nacionālās rehabilitācijas un kūrortu centra, Lietuvas kūrortu asociācijas, Igaunijas kūrortu asociācijas, Vācijas kūrortu asociācijas, Čehijas kūrortu asociācijas un Britu nacionālās tūrisma valdes.

«Kūrortu tūrismam Latvijā ir ārkārtīgi liels nākotnes potenciāls un finansiālā atdeve, gan no biznesa, gan no valstiskā viedokļa,» uzsver Neatkarīgo deputātu grupas pārstāvis Klāvs Olšteins, aicinot Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2010. – 2015. gadam iestrādāt konkrētus uzdevumus kūrortu attīstībai Latvijā.

K. Olšteins arī norāda, ka jāparedz Eiropas Savienības fondu līdzekļu novirzīšana kūrortu infrastruktūras būvniecībai, uzturēšanai un rekonstrukcijai.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien lēmusi virzīt tālāk izskatīšanai Grozījumus Tūrisma likumā, kas paredz regulēt kūrortu darbību un attīstību Latvijā. Pašlaik Latvijā nav normatīvo aktu, kas regulētu kūrortu tūrisma nozares darbību un attīstība. Kūrortu attīstības aspekti ir vien daļēji integrēti normatīvajos aktos, kas nav tieši saistīti ar tūrismu, bet attiecas uz veselības aprūpes sistēmu kopumā, resursu izmantošanu un ekonomisko attīstību

«Ēģiptes lidmašīnas un kuģi atraduši pasažieru personīgās mantas un daļu atlūzu 290 kilometrus uz ziemeļiem no Aleksandrijas,» sociālajā vietnē Facebook pavēstīja bruņoto spēku pārstāvis.

Grieķijas aizsardzības ministrs Pans Kammens savukārt preses konferencē paziņoja: «Pirms dažām stundām [Ēģiptes varasiestādes] mūs informēja, ka meklēšanas operācijas apvidū ir atrasts ķermeņa fragments, divi sēdekļi, kā arī viens vai vairāki bagāžas priekšmeti.»

Acīmredzami apstiprinot lidmašīnas katastrofu, Ēģiptes prezidents Abdelfatahs as Sisi izteica dziļu līdzjūtību upuru ģimenēm.

Prezidenta kanceleja arī norādīja, ka turpinās notikušā cēloņu izmeklēšana.

Kairā piektdien ieradušies trīs Francijas aviācijas negadījumu izmeklētāji, kā arī aviobūves kompānijas Airbus tehniskais eksperts, lai pievienotos Ēģiptes izmeklētāju komandai, izmeklējot lidmašīnas pazušanas apstākļus un meklējot tās melno kasti.

Naktī no pirmdienas uz otrdienu Suecas kanāla pilsētā Ēģiptē pret valdību noskaņoti protestētāji iesaistījušies vardarbīgās sadursmēs ar drošības spēkiem, neskatoties uz valsts prezidenta Muhameda Mursi pasludināto komandantstundu.

Lielākās nekārtības izraisījušās Portsaīdā, kur bruņoti protestētāji centās ielauzties vietējā cietumā, lai atbrīvotu ieslodzītos. Drošības spēkiem uzbrukumu izdevies atvairīt. Protesti notikuši arī citās Ēģiptes pilsētās – Suecā, Aleksandrijā un Ismaīlījā.

Demonstranti izklieguši saukļus, ar kuriem aicinājuši atkāpties Ēģiptes prezidentu Muhamedu Mursi un viņa valdību. Demonstranti uzskata, ka M. Mursi, kas par Ēģiptes prezidentu kļuva pēc ilggadīgā vadītāja Hosni Mubaraka gāšanas pirms diviem gadiem, nodevis revolūcijas ideālus. Savukārt M. Mursi atbalstītāji uzskata, ka opozīcija grib vardarbīgā ceļā gāzt Ēģiptes pirmo demokrātiski ievēlēto prezidentu.

Sestdien Ēģiptes Sīnāja pussalā avarējušās Krievijas lidsabiedrības Kogalimavia lainera Airbus A-321 komandieris nav raidījis nekādus trauksmes signālus, vēsta telekanāls Al Arabiya, atsaucoties uz sākotnējiem datiem no lidmašīnas «melnajām kastēm».

Telekanāls vēsta, ka «Krievijas lidmašīnas komandieris neraidīja nekādus trauksmes signālus līdz katastrofai». «Par to liecina «melno kastu» datu sākotnējā analīze,» vēsta Al Arabiya.

Ēģiptes komisija, kas izmeklē Krievijas lidsabiedrības Kogalimavia lainera Airbus A-321 katastrofu debesīs virs Ēģiptes Sīnāja pussalas, noraidījusi ārējas ietekmes iespējamību, vēsta telekanāls Sky news Arabia.

Kā liecina tā rīcībā esošā informācija, «avoti Ēģiptes katastrofas izmeklēšanas komisijā noraida iespēju par ārēju iedarbību uz Krievijas lidmašīnu».

Aviokompānijas Kogalimavia ģenerāldirektora vietnieks Viktors Jungs pirmdien paziņoja, ka lainera katastrofu varēja izraisīt tikai mehāniska iedarbība gaisā.

Lidojumi uz Ēģiptes kūrortu Šarm eš Šeihu varētu tikt atjaunoti novembra beigās, decembra sākumā, šodien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) vadītājs Māris Gorodcovs.

Kā informēja Gorodcovs, Eiropas valstu atbildīgās iestādes patlaban paļaujas uz Lielbritāniju, kas uz Ēģipti situācijas izvērtēšanai nosūtījusi daudzus ekspertus un speciālistus. Lielbritānijas kolēģi regulāri sniedzot informāciju par paveikto un izdarītajiem secinājumiem.

CAA vadītājs uzsver, ka briti aizliegumu veikt lidojumus uz Šarm eš Šeihu sauc par īstermiņa risinājumu. Iespējams, lielāka skaidrība par iespējamo lieguma atcelšanu varētu būt jau šīs dienas beigās.

Gorodcovs atgādināja, ka CAA noteiktais aizliegums attiecās uz Latvijā reģistrētajām lidsabiedrībām. No Rīgas lidostas līdz šim lidojumus uz Šarm eš Šeihu veica Latvijas lidsabiedrība airBaltic, kā arī Ēģiptes lidsabiedrības, sadarbībā par tūrisma operatoriem kūrortā nogādājot tūristu grupas. Patlaban arī tās ir apturējušas lidojumus, tomēr šīs aviosabiedrības drīkst atsākt darbību šajā maršrutā, neņemot vērā Latvijas un Eiropas iestāžu noteiktos ierobežojumus.

No 10. Saeimas pārņemtais likumprojekta «Grozījumi Tūrisma likumā» mērķis ir izveidot atbilstošu ietvaru kūrortu nozares attīstības veicināšanai.

Pirmajā lasījumā 11. Saeimas atbalstītais likumprojekts ietver redakcionālus precizējumus esošajā Tūrisma likumā un paredz pilnvarojumu MK izdot noteikumus, kas noteiks kārtību, kādā vietējās pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļai tiek piešķirts un anulēts kūrorta statuss, norādīts likumprojekta anotācijā.

Kūrorta statusa piešķiršana neparedz nodokļu atlaides kūrorta teritorijā strādājošajiem komersantiem. MK kārtībā iegūtais kūrorta statuss vietējai pašvaldībai vai tās daļai būs kā atbalsta instruments, lai veicinātu investīciju piesaisti kūrortu, t. sk. infrastruktūras, attīstībai, dodot pozitīvu signālu gan Latvijas, gan ārvalstu potenciālajiem investoriem, kuru lēmumu ietekmē ekonomiskās situācijas stabilitāte un ilgtermiņa plāni konkrētā pašvaldībā.

Pazudusī Ēģiptes aviosabiedrības EgyptAir pasažieru lidmašīna ar 66 cilvēkiem nogāzusies Vidusjūrā, paziņojušas Ēģiptes Civilās aviācijas ministrijas amatpersonas, kas vēlējās palikt anonīmas.

Noskaidrots, ka lidmašīna nav nolaidusies tuvējās lidostās, norādīja amatpersonas.

Informācijas avots Grieķijas civilās aviācijas sistēmā aģentūrai AFP atklāja, ka lidmašīna nokritusi Ēģiptes gaisa telpā apmēram 130 jūras jūdžu (apmēram 240 kilometru) attālumā no Grieķijai piederošās Karpatas salas.

«Apmēram plkst.00.29 pēc Griničas laika (plkst.3.29 pēc Latvijas laika), kad tā atradās Ēģiptes gaisa telpā, lidmašīna pazuda no Grieķijas radariem. (..) Tā nogāzās apmēram 130 jūras jūdžu (240 kilometru) attālumā no Karpatas salas,» norādīja informācijas avots.

Amatpersona paziņoja, ka pēdējie sakari ar lidmašīnas pilotu tika uzturēti trīs minūtes pirms lidmašīnas pazušanas un trauksmes signāls nav sūtīts.

Ēģiptes kūrortu sezonas pēdējā mēnesī, pārtraukt lidojumus uz Ēģipti nolēmis tūroperators Domina Travel Latvia. Savu lēmumu kompānija pamato ar to, ka neraugoties uz reklāmas akitvitātēm, un cenu atlaidēm, tūristi tomēr atsakoties doties uz Ēģipti. Domina Travel Latvia oragnizēja braucienus uz Ēģiptes kūrortu Šarm el Šeihu kopā ar operatoru Tez Tour, kurš pauž sašutumu par konkurenta rīcību. Tez Tour sola tupināt lidojumus gan uz Šarm el Šeihu, mēģinot aizpildīt savas 57 vietas un Dominas 90 vietas lidmašīnā, gan uz Hurgadas kūrotu, ko Tez Tour apkalpo viens. Tez Tour direktors Baltijas valstīs Konstantīns Paļgovs apgalvo, ka tūristiem vēl arvien ir liela interese par Ēģipti un viņi labprāt dodas turp atpūsties. Pēc tam, kad Domina 2. aprīlī atteikusies no Ēģiptes kūrorta, piektā aprīļa reisā uz Šarm el Šeihu aizlidojuši 58 pasažieri. K.Paļgovs stāsta, ka vērsīsies pie Ēģiptes tūrisma autoritātēm un partneriem viesnīcās, lai gūtu subsīdijas un atlaides atlikušajiem reisiem.

Šodien daļēji atveroties Ēģiptes finanšu tirgiem, strauji zemākos līmeņos pret lielu daļu pasaules valūtu slīdēja Ēģiptes mārciņas cena.

Valdot šādam fonam, ASV dolāra cena spēja pieaugt līdz 5,95 Ēģiptes mārciņu atzīmei, kas ir savstarpējā kursa augstākā attiecība pēdējo sešu gadu laikā. Dienu pirms Ēģiptē sākās protesti, ASV dolāra vērtība atradās pie 5,8 Ēģiptes mārciņu atzīmes.

Vairāki valūtu analītiķi brīdinājuši, ka varētu būt novērojams arī straujāks Ēģiptes mārciņas cenas kritums, jo ārvalstu investori izmantos izdevību, lai atgrieztos pie drošākiem ieguldījumiem. Tiesa gan, lai apturētu strauju valūtas vājināšanos Ēģiptes valdība ieviesusi jaunus noteikumus, ka ASV dolārus var pirkt tikai pēc gaidāmās valsts vērstpapīru izsoles.

Jebkurā gadījumā sagaidām, ka dolāra cena pieaugs līdz sešu Ēģiptes mārciņu atzīmei, prognozē BNP Paribas analītiķi.

Ēģipti pārvaldošās armijas padome apņēmusies sešu mēnešu laikā nodot varu demokrātiski ievēlētai valdībai. Šāds bruņoto spēku paziņojums seko kopš nemieru rezultātā izbeidzās gandrīz 30 gadu ilgā autoritārā prezidenta Hosni Mubaraka valdīšana, un varu pārņēma valsts armija. Kā vēsta nacionālā televīzija, armija izveidos atsevišķu komisiju, kuras pienākumos ietilps konstitucionālo izmaiņu ieviešana, kā arī jaunu vēlēšanu nodrošināšana.

Ēģiptes protestos, saskaņā ar ANO datiem, bojā gāja ap 300 cilvēkiem, tika satricināti fondu tirgi visā pasaulē un valsts ekonomika katru dienu zaudēja ap 310 miljoniem ASV dolāru. Demonstrāciju un grautiņu laikā no Ēģiptes muzeja pazuda kopskaitā 18 vērtīgi eksponāti, ieskaitot divas faraona Tutanhamona statujas. Gan armija, gan policija joprojām izmeklē šīs pazušanas.

Valstī joprojām turpinās sacelšanās seku likvidācija. Armija norobežoja atlikušos protestētājus Kairas Tahriras laukumā, tādā veidā uzsākot pasākumu sēriju, kuru mērķis ir nodrošināt kārtību valstī. Armija un policija centās nepieļaut, lai citu cilvēku pievienošanos aptuveni 50 protestētājiem, kas ir zvērējuši palikt laukumā līdz tiks izpildītas viņu prasības par nekavējošu ārkārtas stāvokļa atcelšanu, politisko ieslodzīto atbrīvošanu un straujāku varas nodošanu sabiedrībai.

Eiropas Pārtikas drošības aģentūra (EFSA) otrdien vēlreiz apstiprinājusi aizdomas, ka grieķu trigonellas sēklas, kas importētas no Ēģiptes, visticamāk, ir dažkārt nāvējošās baktērijas E.coli uzliesmojuma iemesls. Tā dēļ miruši jau 50 cilvēki, lielākā daļa Vācijā, vēsta thelocal.de.

EFSA izveidojusi darba grupu, kuras uzdevums ir konstatēt slimības avotu.

Paziņojumā EFSA norādījusi, ka viena grieķu trigonellas sēklu partija, kas importēta no Ēģiptes un izmantota, lai ražotu dīgstus, ir ticamākā saite starp diviem baktērijas uzliesmojumiem - Vācijā un Francijā.

Tomēr nevarot izslēgt, ka vainojamas arī citas grieķu trigonellas sēklu partijas, kas no Ēģiptes importētas laika posmā no 2009. līdz 2011.gadam.

Pēc šī paziņojuma Eiropas Savienība otrdien aizliegusi Ēģiptes grieķu trigonellas sēklas un noteikusi pagaidu aizliegumu visu sēklu un pupiņu importam no šīs valsts.

Ēģiptes Lauksaimniecības ministrija pagājušajā nedēļā noliedza, ka grieķu trigonellas sēklas, kas eksportētas uz Eiropu, izraisījušas E.coli uzliesmojumu.

Lidsabiedrības Air France un Lufthansa pēc sestdien notikušās Krievijas lidmašīnas katastrofas apturējušas savus lidojumus virs Sīnāja pussalas.

Abas lidsabiedrības paziņojušas, ka tas ir piesardzības solis, kamēr netiks noskaidroti Krievijas aviolainera katastrofas cēloņi.

Teroristiskā grupējuma Islāma valsts Ēģiptes atzars paziņojis, ka Krievijas lidmašīnu, kas sestdien nogāzās Sīnāja pussalā, esot notriekuši tā kaujinieki.

«Kalifāta karavīriem Sīnājā izdevās notriekt Krievijas lidmašīnu,» teikts paziņojumā, kas izplatīts sociālajos medijos.

Tajā pašā laikā avoti ēģiptiešu drošības dienestos stāsta, ka sākotnējā pārbaudē iegūtie dati liecina par tehniskiem iemesliem, kas izraisījuši katastrofu.

Lidsabiedrībai Kogalimavia piederošais laineris Airbus A-321, kas bija ceļā uz Sanktpēterburgu un kurā atradās 217 pasažieri un septiņi apkalpes locekļi, no radaru ekrāniem pazuda īsi pēc pacelšanās no Ēģiptes kūrortpilsētas Šarm eš Šeihas.

Zambijas varasiestādes pārtvērušas lidmašīnu, kurā tika pārvadāti 5,7 miljoni ASV dolāru skaidrā naudā, zelts, ieroči un munīcija un aizturējušas vairākus cilvēkus, tai skaitā Latvijas pilsoni.

Lidmašīna, kas izlidoja no Kairas, pirmdienas vakarā nolaidās Keneta Kaundas starptautiskajā lidostā netālu no Lusakas. Lidaparātā tika atrasti 5,7 miljoni ASV dolāru, piecas pistoles, septiņas magazīnas, 126 munīcijas patronas, kā arī, spriežot pēc izskata, 602 zelta gabali, kas sver 127,2 kilogramus, un zelta mērīšanas iekārtas. Vēlāk varasiestādes secināja, ka stieņi nav no tīra zelta.

Zambijas Narkotiku apkarošanas komisija paziņoja, ka par bīstamu priekšmetu glabāšanu tika aizturēti desmit cilvēki, tai skaitā seši ēģiptieši, Spānijas pilsonis, Nīderlandes pilsonis, Zambijas pilsonis un Latvijas pilsonis.

Turpmākas izmeklēšanas gaitā tika aizturēti vēl četri Zambijas pilsoņi, un aizturēto skaits, domājams, vēl pieaugs.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Radisson SAS viesnīcu tīkls ir atklājis savu pirmo kūrortviesnīcu Ungārijā. Viesnīca Birdland piedāvā vairāk nekā 208 istabas, 18 bedrīšu golfa laukumu un 11 500 kvadrtātpēdu plašu kūrortu ar veselības un skaistuma kopšanas procedūrām, kā arī izklaides un sportošanas iespējām. Jaunā viesnīca atrodas Badbukā (90 minūšu braucienā uz dienvidiem no Vīnes). Šī vieta ir pazīstama kā karsto avotu kūrortu vieta. Ar savu jauno viesnīcu Radisson SAS vēlas piedāvāt daudz vairāk nekā tikai tradicionālās procedūras karstajos avotos – kūrorts lielu uzsvaru ir licis uz dzīves stila menedžmentu, ko raksturo piemēroti sporta veidi un ēdināšanas programmas. Viesnīcas mērķis ir kļūt par Ungārijas vadošo golfa un wellness kūrortu. Radisson SAS jaunais kūrorts piedāvā 208 plašas istabas trīs dažāda veida stilos - klasiskajā, retro vai “čili”. Visās istabās ir telefons ar tiešo savienojumu, satelīta televīzija ar maksas kanāliem, radio, kafijas un tējas pagatavošanas iespējas, bikšu prese, seifs un matu fēns. Viesnīcas modernā 900 kvadrātpēdu lielā konferenču zāle piedāvā vienu sadalāmu un četras mazākas konferenču telpas. Tajās visās ir gaisa kondicionieris un jaunākās tehnoloģijas. Kūrortu projektēja Londonas firma Wimberley Allison Tong & Goo un speciālistu komanda ar ungāru arhitektiem. Dizaineri lielu uzsvaru likuši uz viesnīcas integrēšanu dabiskajā vidē, piemēram, ēkas celtniecībā ir izmantoti ļoti lieli logi, lai labāk varētu redzēt gleznainos skatus. Viesnīcas wellness daļu raksturo Āzijas akcenti ar stikla mozaīkām. Radisson SAS jaunais kūrorts piedāvā augsta standarta kulinārijas produktus. Divi restorāni un četri bāri apmierina pat visprasīgākos ceļotājus. Galvenais restorāns “Seasons” ar terasi aicina baudīt golfa laukuma gleznainās ainavas un ik dienu piedāvā īpašu tematisko bufeti. Viesus priecē lielā izvēle speciālajās kūrorta un welness ēdienkartēs, ko raksturo sezonas salāti un tradicionālie ēdieni. Restorānam “Laguna” raksturīgi Vidusjūras motīvi - piedāvājumā ir pirmās klases Itālijas virtuve ar svaigu pastu un lielu vīnu izvēli. Kūrorta veselības nodaļa Wellness Oasis Six piedāvā iekštelpu peldbaseinus (ieskaitot 65 pēdas garo sporta baseinu), brīvdabas baseinu ar “Karību” bāru, tvaika pirti ar stikla sienām un skatu uz golfa laukumu, dažādas saunas un infrasarkano staru kabīnes, aromterapiju, kā arī kosmētiskos salonus, kas nodrošina atpūtu un relaksāciju, aerobikas telpas, fitnesa studiju, tenisa kortus (atvērsies 2004.gada vasarā) un daudz iespēju veselības skrējieniem un riteņbraukšanai. Avots: Eiropa.lv

Kalnu slēpošanas kūrortu īpašnieki visā Norvēģijā gavilēja pēc šī gada garajām Lieldienu brīvdienām. Daudzi no tiem uzstādījuši ieņēmumu rekordu pēdējo gadu laikā. Nozares tirdzniecības grupas pārstāvis Andreas Rødven uzskata, ka šīs ir bijušas neparasti labas Lieldienas visiem kalnu slēpošanas centriem. Lielā mērā jāpateicas laikam, kas bija ļoti tuvi ideālajiem slēpošanas apstākļiem visā centrālajā un dienvidu Norvēģijā, kur atrodas lielākā daļa kalnu slēpošanas kūrortu. Dienām ilgi spīdēja saule, bet tieši pirms Lieldienu brīvdienu nedēļas nogales uzsniga svaigs sniegs, tā radot izcilus slēpošanas apstākļus. Ziema gan Norvēģijā šogad nesākās tik iepriecinoši - janvārī un februāra sākumā sniega nebija pietiekami daudz un siltā gaisa temperatūra slēpošanu padarīja sarežģītu, vai pat neiespējamu. Norvēģijas skolēnu ziemas brīvlaiks februāra beigās, viesnīcām un slēpošanas kūrortiem nozīmēja vienu īpaši aizņemtu nedēļu šī mēneša beigās, savukārt, slēpošanas bizness citās mēneša nedēļās bija neaktīvs. Līdz februāra beigām ieņēmumi bija krietni mazāki salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu - pacēlāju biļetēm nebija pietiekoši liels pieprasījums. Bet tas viss izmainījās Lieldienu brīvdienās, kas šogad iekrita salīdzinoši agri, un sniegs bija saglabājies pietiekamā daudzumā pēc dažiem ievērojamiem sniegputeņiem marta sākumā. Tiek apgalvots, ka slēpošanas kūrortu ieņēmumi palielinājušies par 300% kopš 90to gadu sākuma. Arī tiem, slēpošanas centriem, kas ir palielinājuši savu kapacitāti, peļņas rādītāji ir pieauguši. Norvēģijā slēpošanas sezonai vēl ir aprīļa mēnesis, tomēr, ja pieturēsies silts laiks un sniegs pazudīs, uzņēmumu rezultāti samazināsies, bet jau pašlaik slēpošanas kūrortu īpašnieki ir apmierināti ar ieņēmumiem.

Lai arī jomas profesionāļi norāda, ka ar kūrortiem Latvijā vēl ir daudz problēmu, par nozari atbildīgie slavē padarīto, piektdien ziņo laikraksts Dienas bizness.

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas domi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Kurortoloģijas asociāciju, Latvijas Kūrortpilsētu asociāciju un kūrortu rehabilitācijas centru Jaunķemeri ir izstrādājusi ilgi gaidīto un apspriesto likumprojektu «Grozījumi Tūrisma likumā», kas iesniegts starpinstitūciju saskaņošanai. Tā izstrāde esot pirmais solis kūrortu normatīvā regulējuma radīšanai, kura mērķis ir izveidot atbilstošu ietvaru kūrortu nozares attīstības veicināšanai, uzskata likumprojekta veidotāji.

Likumprojekts paredz precizēt tūrisma nozares uzdevumu kūrortu attīstības jomā un uzsvērt, ka informācija par tūrisma resursiem un pakalpojumiem ir jānodrošina gan Latvijā, gan ārvalstīs.

«Sākšu ar pašu būtiskāko un pirmām kārtām atbalstāmo ierosinājumu – dot tiesības pašvaldībām pašām noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmes ar likumu ierobežotā likmju «koridorā»,» atbildot uz laikraksta Latvijas Avīze jautājumu par Latvijas Pašvaldību savienības ierosinājumiem, kas būtu jāmaina nekustamo īpašumu kadastrālajā vērtēšanā un nodokļu politikā, sacījis tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs.

«Ikvienai pašvaldībai šis nodoklis būtībā kalpo triju mērķu sasniegšanai. Pirmais – lai tai būtu nauda ceļu tīrīšanai, skolu un bērnudārzu uzturēšanai utt. Otrais – lai savā teritorijā plānotu zemes un citu īpašumu lietderīgu izmantošanu. Trešais – lai nodrošinātu sociālo taisnīgumu, proti, ja jūsu kaimiņš dzīvo ievērojami lepnākā namā nekā jūs, tad viņam par šo īpašumu būtu jāmaksā lielāks nodoklis.

Diemžēl pašlaik sanāk gaužām muļķīgi. Finanšu ministrija noteikusi kaut kādas cilvēkiem nesaprotamas nodokļu likmes, no kurām nespēj atkāpties. Pašvaldības mēģina salāgot tās ar iedzīvotāju spējām maksāt, kaut arī reizē tām trūkst naudas daudzu likumos noteikto pienākumu izpildei. Savukārt valsts nespēj pārbaudīt, kā pašvaldības pilda attīstības plānus un tām uzliktos pienākumus. Tajā brīdī tiek pilnīgi aizmirsts gan tas, ko saucam par zemes lietderīgu izmantošanu jeb politiku, gan taisnīguma princips,» skaidrojis ministrs, piebilstot: «Tāpēc es ierosinu ļaut pašvaldībām pašām noteikt minētās nodokļa likmes – atkarībā no tā, kādus konkrētus projektus noteiktā laikposmā tā gribētu īstenot.»

Investīciju piesaiste un eksports ir šī brīža valsts un pašvaldību ekonomikas aksioma un izdzīvošanas jautājums (eksportē vai mirsti), un nedrīkst būt politiskā tirgus maiņas monēta.

Pārskatāmā nākotnē Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgum, tā attīstības tempu, pieprasījuma un cenu līmeņa ziņā, Latvijā nebūs konkurējošas alternatīvas, jo daudzu unikālu faktoru kopums: liels kūrortpilsētas statusam atbilstošs dabas īpatsvars - meži, parki, skvēri, Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, ar brīnišķīgu publiski pieejamu pludmali visā tās ~ 30 km garumā, attālums no Rīgas un lidostas, Jūrmalas kūrorta paaudzēm krātā atpazīstamība, vasaras koncertsezonas pasākumu daudzveidība, patīkama sociālā vide u.c. nosaka Jūrmalas, ne tikai Latvijas mēroga ekskluzivitāti, prestižu un dzīvesvietas pievilcību, piesaistot ne tikai Latvijas iedzīvotāju, bet aizvien vairāk arī nerezidentu (pārsvarā Krievijas un NVS valstu pilsoņu) interesi iegādāties savai (ģimenes) lietošanai «brīvdienu īpašumus» tieši Jūrmalā. Kā nerezidentu interesi izraisošos papildus faktorus varētu minēt: krievu valodas vidi, ne tik pārmērīgi lielo attālumu no Maskavas, ērto vilcienu un lidmašīnu satiksmi, iespēju atbraukt arī ar automašīnu, personīgo drošību, attīstīto banku sistēmu, īpašumtiesību neaizskaramību, un 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz iespēju ārvalstniekiem un viņu ģimenes locekļiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā (Šengenas zonā), ja Latvijā ir nopirkts noteiktas vērtības nekustamais īpašums. Būtisks izvēles faktors par labu Jūrmalai (Latvijai) ir «mentāli tuva», labvēlīga un nepiespiesta cilvēku savstarpējā komunikācija krievu valodā.

Čārterreisu organizētāji šovasar elpu aizraujošus jaunumus klientiem nav sagādājuši, tomēr aktīviem ceļotājiem, kas bijuši lielākajā daļā saulaino kūrortu, dažas jaunas alternatīvas būs. Līdz šim Turcija, Spānija un Grieķija vairumam ceļotāju saistījās ar plašu kūrortu klāstu, kurp pēdējo gadu laikā devās tūkstoši, lai vismaz nedēļu laiski gozētos saulītē un izkustētos vien tik daudz, lai aizietu līdz bāram, kur all inclusive ceļojumu paketes īpašnieki ēdienus un dzērienus var baudīt, nejūtot mēra un neko nemaksājot. Taču šī gada sezonas jaunums, ko sagatavojis operators Novatours, ir čārterreisi uz šīm valstīm, taču nevis vadot brīvdienas bezdarbībā, bet aktīvi apceļojot šīs valstis. Ja līdz šim licies, ka saule un pludmale ir vienīgā Turcijas priekšrocība, tad šāds ceļojums ir iespēja pārliecināties, ka šai valstij ir arī vēsture, kas atspoguļojas gadsimtiem vecās pilsētās, pilīs un citos iekšzemes dabas brīnumos. Vienas vai divu nedēļu garumā Novatours piedāvā apceļot šīs zemes, gandrīz katru nakti paliekot citā viesnīcā. Izvēloties divu nedēļu ceļojumu, vismaz pāris naktis pēc kārtas ir paredzētas vienā un tajā pašā viesnīcā, lai tūristi varētu atvilkt elpu. Tāpat arī ceļojuma pēdējās dienās. Iespējams izvēlēties ceļojuma ilgumu un apskates objektus, jo uz katru no šīm trim valstīm sagatavoti vairāki maršruti, piemēram, uz Grieķiju veseli septiņi. Šie ceļojumi ir arī dārgāki nekā jau daudzas sezonas pazīstamie čārterreisi uz kūrortiem. Taču no Rīgas var aizlidot vienīgi uz Turciju: ja par ceļojuma mērķi izvēlēta Grieķija, tad nāksies mērot ceļu līdz Viļņai, no turienes Novatours veic reisus gan uz šo, gan citiem mūsu publikai populāriem kūrortiem. Savukārt uz Franciju iespējams lidot no Rīgas, taču tikai līdz Barselonai, lai nokļūtu līdz Monpeljē, no kuras sākas ceļojums, tālāk jādodas ar autobusu. Ceļotāji, kas nu jau ir pieradināti izmantot pēdējā brīža piedāvājumus, uz šiem braucieniem šādu iespēju varot negaidīt, brīdina aģenti. Gluži vienkārši iekšzemes viesnīcām nav šādas politikas: piedāvāt lētas cenas, ceļotājiem paliekot tikai vienu nakti. Novatours direktors Leonīds Močeņevs skaidro, ka pagaidām nav skaidrs, vai pieprasījums ir tik liels, lai varētu organizēt čārterreisus no Rīgas, taču, ja šogad braukt gribētāju būs pietiekami, tad uz Grieķijas pilsētām nākamgad varēs lidot tieši no Rīgas. Šosezon tiešais reiss no Rīgas ir vienīgi uz Krētas salu Grieķijā. Taču šāds ceļojums patiks tiem, kam atvaļinājumā negribas rūpēties par dienas kārtības plānošanu, jo ekskursijas ir jau noorganizētas un apmaksātas, pašam vairs nav galva jālauza, kuru no pilīm apskatīt un kurā no svešās zemes trejdeviņiem kalniem uzkāpt. Vienīgais uzdevums — neizlaist no acīm gidu un nepalikt guļam viesnīcā, kad autobuss jau devies uz nākamo pārdesmit kilometru attālumā esošo pilsētu. Arī ceļojumu aģentūras Latvia Worldwide konsultanti stāsta, ka Latvijas ceļotāji vēl nav gatavsi indivuduāliem braucieniem, vislielākais pieprasījums ir pēc jau gataviem ceļojumu maršrutiem. Vēl viens šīs sezonas jaunums ir čārterreiss uz Bulgārijas kūrortiem. Tiesa, lidojums nebūs no Latvijas, bet gan no Viļņas. Ceļojumu konsultanti norāda: tas ir mīts, ja tiek uzskatīts, ka čārterreisi no kaimiņvalstīm — Lietuvas un Igaunijas ir lētāki. Cenas ir tādas pašas, lētāki mēdz būt vienīgi pēdējā brīža piedāvājumi, taču laiks un līdzekļi, kas jātērē, turp nokļūstot, šo starpību izlīdzinās. Arī piedāvājums ir līdzīgs kā Latvijas tūrisma operatoriem. Igaunijas tūrisma operators Horizont Travel šovasar piedāvās ceļojumu uz Itālijas kūrortu Rimini. Arī uz latviešiem jau zināmajām, bet ne pārāk pieprasītājām Kanāriju salām(pērn mazās interses dēļ operators Novatours atcēla čārterreisus uz šo kūrortu). Ceļojumu konsultanti norāda, ka Latvijas tūristiem liela interese ir par Taizemi, kurp tie labprāt dotos, ja tiktu organizēti čārterreisi. Turp lido čārteris no Maskavas, ko organizē Tez Tour. Šajā zemē ir pietiekami lēta gan pārtika, gan viesnīca. Plašāks čārterreisu piedāvājums ir no Skandināvijas valstīm, taču lai arī izvēle ir lielāka, jārēķinā

Pēc Krimas Autonomās republikas kūrortu un tūrisma ministrijas datiem, šī gada sākumā Krimas dziednīcās atpūtās 63,4 tūkstoši cilvēku, kas par 4,4 tūkstošiem atpūtnieku jeb 7,5% vairāk nekā 2004.gada analogā periodā. 13 Krimas kūrortu reģionu vidū pēc organizēto atpūtnieku uzņemšanas skaita līderis ir Jalta. Jaltas sanatoriju kūrortu iestādēs 2005.gada sākumā atpūtās 42,4 tūkstoši cilvēku jeb 66,9% no kopēja skaita. Salīdzinoši ar iepriekšēja gada analogo periodu Jaltas dziednīcas ir apkalpojušas par 2,9 tūkstošiem cilvēku vairāk. Otrajā vietā pēc organizēto atpūtnieku uzņemšanas skaita ierindojās Eipatorija, trešajā Alušta. Šī gada sākumā Krimā tika reģistrēti 9 129 neorganizētie atpūtnieki, kas par 6 489 cilvēkiem jeb gandrīz par 3,5 reizēm vairāk nekā iepriekšēja gada analogā periodā. Neorganizētie atpūtnieki tika reģistrēti sešos no 13 Krimas kūrortu reģioniem, proti Jaltā 6 640 cilvēki, Kerčā 1 124, Feodosijā 877, Sakahā 262, Eipatorijā 116 un Sudakā 110 cilvēki.

No šī gada sākumā Krimas dziedniecības iestādēs ir atpūtušies 139 tūkstoši personu, kas ir par 7,7 tūkstošiem jeb 5,9% vairāk nekā analogā laika periodā pirms gada. Pēc Krimas autonomās Republikas kūrortu un tūrisma ministrijas datiem, Jaltas sanatoriju – kūrortu iestādēs organizēti atpūtās 90,9 tūkstoši tūristu, kas ir 65,4% no kopējo atpūtnieku skaita. Pie tam tas ir par 0,9% vairāk nekā 2004. gada pirmajos gada mēnešos. Otrs populārākais Krimas kūrorta reģions ir Evpatorija, kur no šī gada sākuma jau ir atpūtušies 19,2 tūkstoši personu jeb 13,8% no kopējā organizēto atpūtnieku skaita un tas ir par 3,3 tūkstošiem vairāk nekā pagājušajā gadā. Trešajā pozīcijā atrodas Aluštas sanatoriju-kūrortu iestādes, kuras ir uzņēmušas šogad jau 15 tūkstošus personu jeb 10,8% no kopējo organizēto atpūtnieku skaita. Salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada šogad atpūtnieku Aluštas dziednīcās bija par 1,7 tūkstošiem vairāk. Bez tam Saki kūrortā šogad atpūtās 7,3 tūkstoši personu, Sudakā – 3 tūkstoši, Feodosijā – 2,7 tūkstoši, bet Simferopoles rajonā – 537 personas, 387 personas atpūtas Kerčas sanatorijās-kūrortos. Tajā pašā laikā Krimas piecos kūrortu reģionos – Bahčisaraiskas, Melnās jūras, Ļeņinskas, Razdoļņenskas un Sakskas rajonos šogad vēl organizēti nav ieradies neviens atpūtnieks.

Plātņu ražotājs SIA Bolderaja Ltd 2008. finanšu gadā dubultojis apgrozījumu, šogad plāno sasniegt 100 milj. eiro lielus ienākumus.

Tas salīdzinājumā ar 2006. finanšu gadu būs teju vai 5 reizes vairāk. Šāds straujš ienākumu pieaugums tiek pamatots ar pērn ekspluatācijā nodoto Baltijas valstīs vienīgās 150 milj. eiro vērtās OSB plātņu ražotni. «90 % no šiem ienākumiem tiks gūti tieši ārvalstu tirgos,» uzsver SIA Bolderaja Ltd valdes priekšsēdētājs Rišards Slotvinskis. Viņš norāda, ka lielākie noieta tirgi ir Skandināvijas valstis, Polija, Vācija un Krievija, neliela daļa tiek pārdota arī Latvijā. «Šobrīd tiek izpārdoti OSB plātņu krājumi no noliktavas, taču tūlīt jau sākam ražot šo produktu jaunajai celtniecības sezonai,» uzsver R. Slotvinskis. Viņš atzīst, ka OSB ražotne izjūt gan celtniecības sezonālās svārstības, gan arī būvniecības apjomu kritumu. Turklāt iepriekšējā finanšu gadā OSB ražošanas maksimālā jauda bija tikai 0.3 milj. m3, bet pēc pērn pabeigās ražotnes otrās kārtas tā tagad ļauj saražot pat līdz 0.5 milj. m3.

Finanšu tirgi pēdējos gados nav bijusi nekāda mierīga pastaiga parkā (dēļ Covida, protams), taču galu galā visus satraukumus tirgus kompensēja ar cienījamu ieguldījumu atdevi.

Valsts fondēto pensiju sistēmas populārākā plānu grupa (ar pieļaujamo daļu akcijās līdz 50%) aizvadīto trīs gadu laikā ieguldītājiem pelnījuši vidēji 9% gadā, kopā 30%! Savukārt šis gads iesācies pavisam nelāgi – kopš gada sākuma visas plānu kategorijas ir mīnusos. Šogad cenas ir kritušas praktiski visos galvenajos finanšu tirgus segmentos – no ASV valdības papīriem līdz Ķīnas akcijām. Perfektā vētra.

Karš Ukrainā un karš pret inflāciju

Divi galvenie šī gada faktori, kas tā vai citādi atsaucas visos pasaules tirgus nostūros, ir globāls procenta likmju kāpums un karš Ukrainā. Ukrainas varonīgā pretošanās krievu agresoriem un pasaules reakcija uz notiekošo ir tēma, ar kuru mēs Latvijā jau vairāk nekā mēnesi ejam gulēt un mostamies, un loģiski, ka tā turpina dominēt arī globālajā ziņu plūsmā. Taču ticiet vai ne – visa šī vājprāta faktiskā ietekme uz pasaules finanšu tirgiem un arī Latvijas pensiju aktīviem ir ievērojami mazāka nekā procenta likmju kāpumam ASV un Eiropā.