Citas ziņas

Kas Tev jāzina 24. oktobrī

Dienas Bizness, 24.10.2013

Jaunākais izdevums

Labrīt!

Latvija

Šodien notiks fiksētas likmes izsole, kurā tiks piedāvāti valsts vidējā termiņa vērtspapīri viena miljona latu apmērā.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts šodien un rīt darba vizītē apmeklēs Lielbritāniju, kur piedalīsies Latvijai veltītā biznesa forumā, tiksies ar latviešu diasporu, kā arī ar amatpersonām un uzņēmumu pārstāvjiem.

Administratīvā rajona tiesa vērtēs, vai tieslietu ministra Jāņa Bordāna 28. jūnija rīkojums par bijušā Ieslodzījuma pārvaldes priekšnieka Visvalža Puķītes atvaļināšanu no dienesta bija likumīgs.

Eiropas Savienības (ES) līderi šodien pulcējas uz divu dienu sanāksmi, tādējādi atklājot samitu sezonu pēc vasaras pārtraukuma.

Pie Saeimas šorīt notiek pedagogu un zinātnieku streiks. Tajā iecerēts ar svilpēm izvilpt valsts nākamā gada budžetu un deputātus, kas to atbalsta.

Starp skolotājiem ir ļoti liela nevienlīdzība, jo trešdaļa skolotāju saņem vairāk nekā 550 latus pirms nodokļu nomaksas, taču piektā daļa - mazāk par 280 latiem. Tā ceturtdien pirms pedagogu gaidāmā piketa pie Saeimas intervijā Latvijas Radio sacīja izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovs (RP).

Foto: LETA

Medijos izvērstās uzturēšanās atļauju reklāmas kampaņas izmaksas sniedzas simtos tūkstošos latu, taču precīzas izmaksas pateikt nav iespējams, jo nav zināms, cik ilgi kampaņa būs jāturpina, atzinis kampaņas īstenotāja - nodibinājuma Latvijas Konkurētspējas attīstības fonds - vadītājs Edgars Šīns (attēlā).

Elektrības cena kāps neatkarīgi no tā, tiks vai netiks ieviests tā saucamais subsidētās elektroenerģijas nodoklis (SEN), intervijā laikrakstam Diena atzīst Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LARD) vadītājs Andis Kārkliņš.

Šogad pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar pērna gada līdzīgu laika periodu, pieaudzis pieķerto autovadītāju-kukuļdevēju, kā arī policistu-kukuļņēmēju skaits. Pārsvarā kukuļos tiek mēģināts dot no 20 līdz 50 latiem, Latvijas Televīzijai atklājis Valsts policijas prevencijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

«Cilvēkiem, pērkot īpašumu, būtu jāinteresējas, vai pēdējā gada laikā ir maksāts par gāzi, par elektrību, par elektroenerģiju un daudz ko citu. Bet cilvēki nolemj, ka LG ir liela kompānija ar lielu peļņu, tāpēc var arī nesamaksāt,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Itera Latvija prezidents Juris Savickis (attēlā).

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Pasaule

ASV, iespējams, noklausījušās Vācijas kancleres Angeles Merkeles mobilā telefona sarunas, pavēstījis kancleres preses sekretārs Štefens Zeiberts. Pateicoties bijušā ASV specdienesta darbinieka Edvarda Snoudena nopludinātajiem materiāliem, atklājies, ka ASV veikušas plašas spiegošanas operācijas Eiropas valstīs.

Foto: EPA/LETA

Ēģipte atrodas uz pilsoņkara robežas, brīdinājuši gāztā prezidenta Muhameda Mursi atbalstītāji, aicinot starptautisko sabiedrību pievērst lielāku uzmanību šajā valstī notiekošajam. Varasiestāžu rīcība, kuras dēļ bojā gājuši vairāk nekā 1000 cilvēku un daudzi simti arestēti, šķeļot Ēģiptes valsti.

Desmitiem tūkstoši cilvēku pulcējušies Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā, lai atzīmētu gadadienu kopš 1956. gada sacelšanās pret valsts staļinistisko režīmu. Vienlaikus demonstranti sadalījušies divās nometnēs - daļa atbalstījusi premjeru Viktoru Orbanu, daļa pieprasījusi viņa atkāpšanos.

Krievija Greenpeace aktīvistiem, kuri tika aizturēti saistībā ar protesta akciju uz naftas ieguves platformas, izvirzītās apsūdzības pirātismā pārkvalificējusi uz apsūdzībām huligānismā, par ko ir paredzēts mazāks sods.

Dienas Bizness šorīt

Tiesā iesniegta prasība pret vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus konsultējošo uzņēmumu Prudentia Advisers. Ar ceturtdaļmiljonu vērtu prasību Rīgas apgabaltiesā ir vērsies SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) bijušais līdzīpašnieks Taurus Asset Management Fund Limited.

TeliaSonera ir gatava Lattelecom un LMT apvienošanai, bet savas akcijas tās gaitā pārdot negrasās un grib būt procesa vadībā.

Vācieši vēlas pārdot savas akcijas visā Austrumeiropā, ne tikai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, tā sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness saka Itera Latvija prezidents un a/s Latvijas Gāze (LG) padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis, atbildot uz jautājumu, cik reāla ir iespēja, ka LG varētu mainīties akcionāru struktūra, un vai tā ir taisnība, ka kompānija E. ON Ruhrgas vēlas pārdot savas LG akcijas.

Laika ziņas

Šodien Rīgā apmācies, gaisa temperatūra +11 grādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Tev ir apnicis darbs birojā? Varbūt Tu vēlies gūt papildu ienākumus, strādājot no mājām? Tendences liecina, ka, attīstoties tehnoloģijām, aizvien populārāks kļūst attālinātais darbs. Turklāt tas ir piemērots dažādām profesijām, ne tikai radošās sfēras pārstāvjiem. Aizdevējs Ondo.lv aicina – uzzini, kā atrast piemērotāko ārštata vakanci un noformēt darba devējam saistošu CV!

Vai ārštata darbs ir piemērots man?

Plānojot darba vides maiņu, pārdomā, vai attālināts darbs būs piemērots Tavam dzīves ritmam un personībai?

Darbs ārštatā būs Tev kā radīts, ja Tu:

  • studē un meklē veidu, kā nosegt mācību izdevumus;
  • esi noguris no biroja darba un meklē jaunus izaicinājumus;
  • plāno ar laiku uzsākt pats savu biznesu konkrētajā nozarē;
  • vēlies gūt papildu ienākumus paralēli jau esošajam darbam;
  • rūpējies par maziem bērniem vai kādu ģimenes locekli, kam mājās ik dienas nepieciešama Tava palīdzība;
  • sirgsti ar veselības problēmām, kas neļauj strādāt ierastās darba stundas birojā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Pārcel veikalu uz internetu? Kas Tev jāzina

Katrīne Pļaviņa, ZAB "VILGERTS" zvērināta advokāte, 21.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, Tava komanda jau sen apsver iespēju atvērt interneta veikalu. Iespējams, Tu to dari tikai tagad, jo ceri tā pārdzīvot Covid-19 pandēmiju. Lai arī cik ātri pieņēmi lēmumu par tirdzniecības pārcelšanu uz internetu, visticamāk, apsvēri pēc iespējas ātrāk palaist savu lapu vai parakstīt līgumu ar kādu no e-komercijas platformām.

Mēs ceram, ka Tev izdosies un interneta veikals kļūs par vēl vienu stabilu ienākumu avotu post-Covid pasaulē. Lai tas tā būtu, pārbaudi, vai veikala ieviešanas laikā neko neesi piemirsis.

1. Sargā savu preču zīmi un ievēro citu tiesības

Atceries reģistrēt sava interneta veikala zīmolu kā preču zīmi. Padomus reģistrācijai atradīsi, klikšķinot šeit. Ja veikals būs sekmīgs un kļūs populārs, preču zīmes reģistrācija aizsargās pret iespējamiem negodprātīgu konkurentu centieniem zīmolu neatļauti izmantot.

Izvēloties domēnu, atceries pārbaudīt, vai tādu pašu zīmolu vai ļoti līdzīgu jau neizmanto cits veikals vai persona. Pārbaudi gan interneta meklētājā, gan arī preču zīmju datu bāzēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,66 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 13,3 % vairāk nekā 2017. gada oktobrī, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 6,8% un importa vērtība par 18,8% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Oktobrī Latvija eksportēja preces 1,16 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,50 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada oktobri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 46,2 % līdz 43,6 %. Šī gada pirmajos desmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 23,16 miljardus eiro – par 2,08 miljardiem eiro jeb 9,9 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā.

Eksporta vērtība veidoja 10,22 miljardus eiro (palielinājums par 780,4 milj. eiro jeb 8,3 %), bet importa – 12,94 miljardus eiro (pieaugums par 1,30 miljardiem eiro jeb 11,1 %). Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2017. gada oktobri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 5,1 % un importa par 16,0 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 0,4 % un importa – par 5,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Oktobrī preču ārējās tirdzniecības apgrozījums audzis par 10,3%

Rūta Lapiņa, 11.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,31 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 10,3 % vairāk nekā 2016. gada oktobrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 9,7 % un importa vērtība – par 10,9 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Oktobrī Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,24 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 46,4 % (2016. gada oktobrī – 46,7 %).

Šī gada desmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 20,95 miljardus eiro – par 2,41 miljardu eiro jeb 13,0 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 9,33 miljardus eiro (palielinājums par 814,8 milj. eiro jeb 9,6 %), bet importa – 11,62 miljardus eiro (pieaugums par 1,6 miljardiem eiro jeb 16,0 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2017. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2016. gada oktobri eksporta vērtība bija par 7,0 % lielāka un importa – par 8,4 %, bet, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksports samazinājās par 1,5 % un imports – par 6,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pomers: Rīgas lidostai jāatīstās straujāk nekā kaimiņiem

Egons Mudulis, 10.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Intervija: Cilvēks, kurš savienojis ramadānu ar Coca-Cola lietošanu un spējis islāmticīgajiem likt iemīlēt skotu viskiju

Dāvis Landorfs, speciāli DB, 28.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Katrai sabiedrībai piemīt kāda patiesība, kas ir dziļāka par politisko vai ticības uzskatu nesaskaņām. Mūsu kā reklāmas speciālistu uzdevums ir mēģināt tai piekļūt pēc iespējas tuvāk,» pauž turku reklāmas speciālists, aģentūras Leo Burnett Istanbul radošais direktors Oktars Akins

Iespējams, ka pirmajā acu uzmetienā šī atziņa var šķist banāla un vispārīga. Taču, ja ņemam vērā, ka to pauž cilvēks, kurš savulaik radījis veidu, kā savienot svēto mēnesi ramadānu ar Coca-Cola lietošanu, un spējis valstij, kuru apdzīvo 97% islāmticīgo, likt iemīlēt skotu viskiju, tajā kļūst vērts ieklausīties. Ieguvis multiplikācijas filmu veidotāja izglītību, strādājis Tālajos Austrumos, kā žūrijas loceklis pieprasīts Eiropas lielākajos reklāmas festivālos, O. Akins sarunā ar Dienas Bizness pastāstīja par rietumu zīmolu centieniem kļūt uzticamiem, izvairīšanos no asinskāriem futbola faniem un to, kāpēc idejām pārpilnas komandas jākomplektē ar dzelzs tvērienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: kā izdzīvot start-up fāzē - pieskati savu naudu

4finance izpilddirektors Toms Jurjevs, 12.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izturies pret kompānijas sākuma investīcijām un budžetu kā pret personīgajiem ietaupījumiem.

Start-up posms un tradicionāli bēdīgās beigas

Uzņēmuma vārīgākais posms ir tā pirmsākumi. Lielākā daļa uzņēmumu nepiedzīvo savu trešo un ceturto dzimšanas dienu. Latvijā pagājušajā gadā, saskaņā ar Lursoſt datiem, reģistrēti 14 965 uzņēmumi, bet likvidēti 6 402. Likvidēto uzņēmumu skaits, salīdzinot ar 2013. gadu ir palielinājies par 54,19 %. Iemesli likvidācijai var būt dažādi, bet lielākoties tas ir viens — nespēja konkurēt.

Apstākļi, kādēļ uzņēmumi nonāk šādā situācijā, ir vienkārši — ja Tu ļausi sava uzņēmuma tēriņiem augt brīdī, kad tiem nebūs seguma no Tava produkta pārdošanas — Tavam uzņēmēja sapnim pienāks beigas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada oktobrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,4%, liecina jaunākais Arco Real Estate apskats. Kopš 2016. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 6,6%.

Dzīvokļu cenas Rīgas mikrorajonos turpināja palielināties, tomēr pieauguma temps bija lēnāks nekā gada pirmajā pusē. Sērijveida dzīvokļu viena kvadrātmetra cena pietuvojās 700 eiro atzīmei, kas, visticamāk, vēl šogad tiks pārsniegta. Cenu pieauguma iemesls joprojām bija zemais piedāvājuma līmenis, kas turpināja samazināties arī oktobrī. Visvairāk cenas šogad pieauga dzīvokļiem populārākajos mikrorajonos, kuros arī bija raksturīgas augstākās dzīvokļu cenas: Ziepniekkalnā, Pļavniekos, Zolitūdē u. c.

Dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējās cenas lielākais pieaugums Rīgas mikrorajonos kopš 2016. gada sākuma novērots Ziepniekkalnā (+ 8,8%), kas ir viens no populārākajiem un dārgākajiem Rīgas mikrorajoniem. Arī citos Rīgas lielākajos mikrorajonos cenas šogad palielinājās. Vislēnāk dzīvokļu cenas kopš gada sākuma pieauga Bolderājā (+ 3,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksports audzis, imports – samazinājies

Žanete Hāka, 10.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada oktobrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču eksporta vērtība faktiskajās cenās palielinājās par 15,3%, savukārt importa – samazinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Oktobrī Latvija eksportējapreces 1,053,6 miljardu eiro apmērā, bet importēja – par 1,135 miljardiem eiro. Līdz ar to ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 48,1% (2014. gada septembrī 44,5%).

Ārējās tirdzniecības bilanci oktobrī būtiski ietekmēja augu valsts produktu eksporta pieaugums par 41,5 miljoniem eiro jeb 64,9%salīdzinājumā ar septembri. Tajā skaitā kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksports palielinājās par 27,5 miljoniem eiro jeb 75,6%. Oktobrī tas visvairāk tika eksportēts uz Irānu – 25,7 miljoni eiro, Dienvidāfriku – 11,3 miljoni eiro, Vāciju – 7 miljoni eiro un Lietuvu – 6 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kaimiņš: Nevarēju vairāk runāt par OIK, jo atrados kamerā

Sandris Točs, speciāli DB, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā pirmais uzbūvētais luksusa klases O Yachts katamarāns: Sākuma punkts ir dizains

Didzis Meļķis, 18.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmais uzbūvētais luksusa klases O Yachts katamarāns dodas uz Francijas dienvidiem izbraukumam pa Vidusjūru, un septembrī tas tiks prezentēts kompānijas potenciālajiem klientiem Kannās.

Francijas investors un kompānijas O Yachts partneris Daniels Levī izklāsta, kāpēc šim visai internacionālajam biznesa projektam par īstenošanas vietu izraudzīta Latvija. Viņš priecājas, ka Kannās O Yachts tiks pieteikta zem Latvijas karoga.

Cik noprotu, pirms par savas kompānijas mājvietu izvēlējāties Latviju, esat izvērtējis kādas desmit zemes. Tad kāpēc Latvija?

Vispār es izvērtēju 12 valstis. Mums ar partneriem ir biznesa plāns, kas ietver dažādus kritērijus – darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm, mārketinga stratēģiju utt. Protams, bija jāatrod arī valsts, kurā tas viss var tikt īstenots.

Es mūsu kompānijā biju atbildīgs tieši par katamarānu ražotnes vietas izvēli un, vērtējot tās 12 valstis, patiesībā apbraukāju visu pasauli. Tas prasīja trīs gadus. Citās valstīs nereti darbaspēks bija pārāk dārgs. Nākas dzīvot mūsdienu realitātē, visai piesātinātā pasaulē, un tev ir jābūt konkurētspējīgam, tomēr tas nenozīmē, ka lētam. Tā, piemēram, ap Melno jūru ir ļoti lēts darbaspēks, bet diemžēl tas nav izglītots. Šādai ražotnei vajag zināmu sabiedrības izglītotības līmeni, kas nodrošina piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reti kuras kompānijas šefs būs veicis savas organizācijas restrukturizāciju un zīmola identitātes maiņu bruņuvestē, jo veicamās reformas ir tik apjomīgas un tik ļoti pretējas organizācijas vēsturiskajai pieredzei, ka daudzi tās locekļi pašu reformatoru gribētu redzēt aukstu. Šis noteikti pretendē uz trakāko organizācijas reformas un zīmolvedības stāstu, kāds db.lv ir bijis lasāms.

Antonio Fernandess jeb King Tone bija ASV skaitliski lielākās bandas Latin Kings dekriminalizācijas un sociālās iekļaušanās reformas sludinātājs. 1996. gadā Ņujorkas bandas atzara dibinātājs King Blood, būdams mūža ieslodzījuma priekšā vieninieka kamerā, nodeva savu varu King Tone, kurš reorganizēja bandu pēc ļoti izstrādāta hierarhijas plāna ar mērķi kontrolēt, lai viņa nevardarbības, dekriminalizācijas un sociālā taisnīguma vēsts jeb, kā viņš pats saka, vēsts, «kā mīlestība izskatās bandā», tiktu sludināta, piekopta un rituāli godināta.

Ņujorkas Latin Kings banda King Tone vadībā (viņš sevi sauc par CEO – kompānijas šefu) divu gadu laikā pieauga par vairāk nekā 1000 piederīgajiem. Varas iestādes nenoticēja latīņamerikāņu bandas labprātīgajai dekriminalizācijai un tās pārejai no noziedzības uz «vienkāršu» civilo nepakļaušanos sociālo un politisko netaisnību priekšā. Tālaika mērs Rūdolfs Džuliani apsolīja King Tone «iesēdināt», un 1999. gadā viņam piesprieda no 12,5 gadu cietumsodu par konspirāciju un līdzdalību narkotiku tirdzniecībā. Par labu uzvedību viņu atbrīvoja pēc 10 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrie kredīti, jeb online aizdevumi ir īstermiņa kredīta veids, kurā debitoram ir iespējams saņemt līdz 500 Eiro lielu aizdevumu uz laiku līdz 30 dienām. Ātrie kredīti pasaulē kļuva populāri pēc 2008. gada finanšu krīzes, kad lielai daļai cilvēku bija grūti nomaksāt ikmēneša maksājumus un bija vajadzīga finansiāla palīdzība. Un arī pie mums Latvijā pirmās īstermiņa kredītu kompānijas, kas piedāvāja saņemt naudu ar interneta palīdzību parādījās ap 2009. gadu. Kopš tā laika nebanku kreditoru nozare ir izaugusi līdz vienai no lielākajām Latvijā ar vairāk kā 150 miljonu Eiro apgrozījumu gadā. Un jebkurā vietā, kur no nulles ir iespējams dažu gadu laikā iegūt tik lielu apgrozīju neizbēgami būs ļoti liela konkurence, jo jebkurš uzņēmējs, kurš nav akls, saredzēs šajā nozarē potenciālu.

Pašlaik Latvijā ir vairāk kā 20 dažādi nebanku kreditēšanas uzņēmumi, kas ir saņēmuši PTAC licenci par patērētāju kreditēšanu. Šie uzņēmumi visi viens ar otru nemitīgi konkurē un mēģina ar aizvien jauniem paņēmieniem piesaistīt klientus un atņemt to saviem konkurentiem. Tāpēc arī patērētājiem ir ļoti grūti izsekot līdzi visiem jaunumiem un visai informācijai, kas būtu jāņem vērā pirms saņem šo kredītu. Tāpēc šeit jums būs galvenie kritēriji, kurus vajadzētu noteikti izvērtēt pirms stājaties kredīt attiecībās ar kādu no šiem uzņēmumiem:

  • Gada Procentu Likme (GPL) – Vissvarīgākais rādītājs, pēc kura vajadzētu izvērtēt pakalpojumus ir GPL likme, kas būtībā ir rādītājs cik daudz naudas tev būs jāpārmaksā gada laikā, ja tu saņemsi kredītu. Ja GPL likme ir 100% tas nozīmē, ka tu gada laikā procentos samaksātu tikpat daudz cik ir kredīta summa.
  • Aizdevuma summa – Arī paša kredīta minimālā un maksimālā summa ir svarīgs rādītājs, kas ir jāņem vērā, jo katra klienta vajadzības ir atšķirīgas.
  • Aizdevuma termiņš – Kredīta atmaksas termiņš nozīmē to, pēc cik ilga laika tev aizdevums būs jāatmaksā, un jo šis termiņš būs garāks, jo vairāk laika tev būs, lai atrastu naudu, ko tad atmaksāt kreditoram.
  • Soda procenti – Arī soda procenti ir jāņem vērā, jo ja nu tu nespēj laikā atmaksāt kredītu, tu būsi pateicīgs, ka pirms aizņemšanās būsi izvērtējis un atradis aizdevēju ar viszemākajiem soda procentiem.
  • Pirmais bez procentiem? – Ja tu kredītu ņem pirmo reizi, tad noteikti pārbaudi, vai aizdevējs izsniedz jaunajiem klientiem pirmo kredītu bez procentiem, jeb tā saukto bezprocentu kredītu, jo tā tu varēsi visai efektīvi ietaupīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ir labākais tests gan attiecībās ar cilvēkiem, gan attiecībās ar zīmoliem. Tieši šajā laikā, kad cilvēki ir apjukuši, zīmoliem ir iespēja demonstrēt savu cilvēcību, padarot produktus vai pakalpojumus pieejamākus, palīdzot grūtībās nonākušajiem, uzmundrinot un iedrošinot risināt situāciju tā vietā, lai uz krīzes laiku vienkārši pazustu no redzesloka.

Un, kā labi zinām no iepriekšējām krīzēm, "ko sēsi - to pļausi" - ieguldīšana zīmolā krīzes laikā, ietekmēs tavu biznesu pēc tam. Svarigi nepalikt klusiem.

Lai šo testu veiksmīgi izietu, "NORD DDB Riga" stratēģu komanda apkopojusi 10 principus, kā zīmolam veiksmīgi pārdzīvot krīzi. Tie ir balstīti ne tikai pašu pieredzē un datos, bet arī svaigos un praktiskos piemēros no Latvijas un pasaules.

- Attiecības nevis attiecību krīze. Šobrīd ir pateicīgs laiks zīmola stiprināšanai un attiecību dibināšanai, mazāk piemērots pārdošanas akcijām. "Kantar Global" dati parāda - 92% cilvēku vēlas, ka zīmoli nepārstāj komunicēt pandēmijas laikā. Turklāt, ja tev kā biznesam veicas labi un sabiedrība to redz, tev ir zināms pienākums dot atpakaļ un būt pamanāmākam sociālās atbildības lauciņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēšana akcijās, kā brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu veids, Latvijā vēl nav sasniedzis tādu popularitātes līmeni kā pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, tomēr, kā redzam pēc MADARA Cosmetics 2017. gada nogalē veiktā sākotnējā publiskā piedāvājuma (initial public offering jeb IPO), kurā uz akcijām pieteicās vairāk nekā 700 privāto investoru, tendence Latvijā ir pozitīva.

Arī uzņēmumi sāk vairāk domāt par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un arvien biežāk dzirdam par vietējo uzņēmumu akciju publiskajiem piedāvājumiem arī privātajiem investoriem. Runājot par investīcijām akcijās, bieži tiek minēti dažādi riski, piemēram, cenu svārstības, kas ir neatņemama akciju tirgu sastāvdaļa. Tomēr nereti nākas dzirdēt arī dažādus mītus. Apskatīsim 5 populārākos un noskaidrosim – kā tad ir patiesībā?

Pirmais un, iespējams, vispopulārākais mīts ir, ka investēšana akcijās ir kā spēlēt kazino – riskanti un iznākums ir atkarīgs no veiksmes.

Jā, ieguldījums akcijās ir riskantāks nekā, piemēram, konservatīvs ieguldījums nekustamajā īpašumā, jo akciju cena var iet gan uz augšu, gan uz leju. Taču ieguldīšanai akcijās nav nekā līdzīga ar kazino, ja vien akciju tirgū jeb biržā neiemaldās cilvēks ar pāris tūkstošiem, kurš sāk pirkt akcijas, balstot savu lēmumu, uz, piemēram, izskatīgāko uzņēmuma logo vai skanīgāko nosaukumu. Akciju cena biržā tiek noteikta piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū, kur neviens jūnijā nepirks poļu zemenes par 10 EUR/kg. Akciju cena var krist un augt tādu iemeslu dēļ kā: uzņēmuma finanšu rezultāti, panākumi eksporta tirgos, globālās ekonomikas pozitīvi/negatīvi faktori. Dažreiz cena var mainīties arī investoru uzvedības (herd behaviour) dēļ, piemēram, ja konkrētas nozares uzņēmuma cena biržā samazinās, investoriem var rasties sajūta, ka arī konkurenta akciju cena kritīs. Būtiskākā atziņa ir, ka akciju cena nemainās nelabvēlīga horoskopa ietekmē, tāpēc nav jālasa iknedēļas horoskops un jāpēta zvaigžņu stāvoklis, bet gan jāseko līdzi faktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru dienu cilvēki saskaras ar virkni pienākumu ne tikai darbā, bet arī ģimenē. Liela darba slodze, augstas prasības no priekšniecības puses, emocionālā atbalsta trūkums un neatbilstošs materiālais atalgojums - tas viss rada hronisko nogurumu, ko sauc arī par izdegšanas sindromu. Tāpēc jaunajā gadā cilvēki izvērtē, kāds ir bijis aizvadītais gads, un, ko darīt savādāk, lai šogad izvairītos no negatīvajām lietām, tostarp no izdegšanas sindroma.

Sadarbībā ar Kimbi.lv tapis raksts - kā sasniegt virsotnes darbā bez izdegšanas sindroma?

Ņemot vērā praktiskus padomus, Tu vari mainīt savu dzīvi – iegūt jaunus panākumus karjerā un uzlabot privāto dzīvi, aizmirstot par to, kas ir izdegšanas sindroms uz visiem laikiem.

Kam raksturīgs izdegšanas sindroms?

Lai gan ar izdegšanas sindromu var saskarties katrs, visbiežāk ar to saista tādu profesiju pārstāvjus, kuru darbs ir saistīts ar citu cilvēku aprūpi un emocionālu kontaktu ar tiem. To vidū ir sociālie darbinieki, skolotāji, ārsti, medmāsas, psihologi un citi. Taču, pēc speciālistu novērojumiem, riska grupā iekļaujas arī cilvēki, kuri strādā maiņu darbu, kā arī jaunie speciālisti (tie, kuri tikai nesen uzsākuši darba gaitas). Ir secināts, ka izdegšanas sindroma pamatā parasti ir zema pašcieņa, nepacietība, darbaholisms, iekšēja sacensības nepieciešamība, uzmanības trūkums pret savām vajadzībām un to ignorēšana. Tāpat izdegšanu darbā var izraisīt arī saskarsmes problēmas, konflikti, piemēram, ar kolēģiem un vadību. Savukārt citiem izdegšanas sindroma pamatā ir laika trūkumu un neadekvāti zemais novērtējums, kā finansiālā, tā emocionālā ziņā. Jo uzslavu saņemšana un labs vārds no priekšniecības puses ir ļoti svarīgs, lai darbinieki nezaudētu motivāciju strādāt, un veikt savus darba pienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu regulas ieviešana ir nesusi līdzi nesaprātīgu paniku uzņēmumu vidū.

Attiecībā uz datu drošību, uzņēmumiem būtu jānodrošina bezkompromisa pieeja, jo, pat nevērtējot datu regulas prasības, katram uzņēmumam vajadzētu būt prioritātei nodrošināt drošu pakalpojumu sniegšanu un tādējādi - uzņēmuma ilgtspēju.

«Klienti kļūst arvien zinošāki par savām tiesībām, t.sk. attiecībā uz savu datu apstrādi, kā arī vairāk apzinās riskus un iespējamo kaitējumu, ko datu noplūde vai citāda veida apdraudējums var radīt to privātumam. Tādējādi būtiski datu apstrādes incidenti, var neatgriezeniski ietekmēt klientu uzticību. Un, klientiem veicot izvēli, kuram pakalpojumu sniedzējam uzticēt vienu no dārgākām lietām, kas tiem ir - savus vairāk vai mazāk sensitīvos datus, nozīmīgu lomu var spēlēt pārziņa jeb pakalpojumu sniedzēja uzticamība,» biznesa portālam db.lv stāsta Ivo Krievs, Eiropas personas datu aizsardzības speciālists (CIPP/E), Zvērināts advokāts, Latvijas Sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas dibinātājs un valdes loceklis, Biznesa augstskolas Turība lektors un absolvents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autotransporta direkcija grib skaidrību līdz rudenim; pārvadājumus var atdot autobusiem

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Fragments no intervijas:

Lai ATD piedāvātā sabiedriskā transporta koncepcija īstenotos, jātiek skaidrībā par dzelzceļa pārvadājumiem. Valdība atkal izdomāja, ka vēl jāpadomā. Ko un kad ATD ir svarīgi zināt par vilcienu iepirkumu, lai kādā brīdī nebūtu jādomā jauna stratēģija, jāmaina konkursa noteikumi?

Mums ir jāzina, būs vai nebūs jauni elektrovilces sastāvi. Ja būs, tad jāzina piegādes grafiks pa gadiem. Tas mums ir jāzina līdz šī gada rudenim, pats vēlākais novembrī. No tā ir atkarīgs maršrutu tīklu kilometru apjoms, un vairāk paliek autobusiem, ja vilcienu sastāvs netiek atjaunots. Ar esošo resursu VAS Pasažieru vilciens (PV) palielināt apjomu vairāk nevar. Ja ir jauni vielcieni, tad turpinām plānošanu sadarbībā ar PV, ņemot vērā, ka vilcieni ir pārvadājumu mugurkauls. Gan ne visā Latvijā, bet Pierīgā, elektrozonā un līdz Siguldai dīzeļvilcieni, kur kopumā ir 95% pasažieru. Tur daļa kilometru tiek pārlikta no autobusiem uz vilcieniem, un Jūrmalas, Ogres, Aizkraukles virzienā ir potenciāls izmantot efektīvāk vilcienus – taču tikai gadījumā, ja ir jauni sastāvi. Manā rīcībā esošajā plānā minēts, ka pirmie vilcieni parādās ar 2019. g. Lai tas notiktu, ir pēdējais laiks izsludināt konkursu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Desmit mēnešos samazinājušies faktiski visu lielāko nodokļu ieņēmumi

Db.lv, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

#6 Kā izdzīvot startup fāzē: nesteidzies ar startu globālajā tirgū

Toms Jurjevs, 4finance izpilddirektors, 11.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katra startapa dibinātāja, kurš no rītiem nemelo sev spogulī, mērķis ir veiksmīgs starts un ilgtermiņa performance globālajā tirgū. Demonstrēt starptautiskus sasniegumus, nozīmē attaisnot savus biznesa attīstības un savu investoru mērķus. Dažādu nozaru jaunuzņēmumi par sekmīgiem globālā tirgus spēlētājiem kļūst straujāk nekā jebkad agrāk – labo piemēru netrūkst, arī no Latvijas prakses. Globālās ekonomikas spēks palīdz startapiem iespiesties arvien jaunos tirgos, arī tehnoloģiju attīstība ir būtiski atvieglojusi šo ekspansiju. Pieeja kapitālam un iespēja ar sociālo tīklu palīdzību sasniegt tā saucamos agros lietotājus (early adopters) ir faktori, kas būtiski atvieglo globālo izaugsmi dažādu nozaru jaunuzņēmumiem.

Tomēr, pirms ieskriešanās starptautiskajā līmenī, jāveic virkne pamatīgu sagatavošanās darbu, lai šis starts, kurš, var izrādīties arī pēdējā iespēja, būtu veiksmīgs. Tava startapa "globalizācijai" komplektā nāk vairāk izaicinājumi. Pirmajā mirklī jebkuras labas idejas izredzes šķiet lielas, un nepieredzējuši startapu dibinātāji nereti notic ilūzijai, ka visa pasaule sadosies rokās, lai iegādātos ilgi loloto produktu vai pakalpojumu, rindā pēc tā stāvot vismaz diennakti. Vadoties pēc 4finance pieredzes, esmu drošs, ka jebkura veiksmes stāsta pamatā ir labi paveikts mājasdarbs. Līdz veiksmīgai mājasdarbu izpildei, startu globālajā tirgu ieteicams atlikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kas Tev turpmāk jāzina par PVN un mikrouzņēmumu nodokli

Dienas Bizness, 08.01.2014

Likumā Par pievienotās vērtības nodokli:

- papildināts, ka «apbūves zeme» neiekļauj zemesgabalu, kur būvatļauja ir izsniegta pēc 2009.gada 31.decembra, bet ir mainīts lietošanas mērķis, kas neparedz apbūves veikšanu.

- precizēts, ka «nelietots nekustamais īpašums» ietver arī ar to saistīto zemi.

- tiek noteikts, ka jaukta nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā ar PVN tiks aplikta tā atlīdzības daļa, ko aprēķina proporcionāli nelietota nekustamā īpašuma daļai pret visu nekustamo īpašumu.

Foto: SXC

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar 2014. gadu spēkā stājas vairākas izmaiņas nodokļu likumdošanā, tostarp likumā Par pievienotās vērtības nodokli (PVN). Tāpat jaunumi ir likumā Par mikrouzņēmumu nodokli, kas no 2015. gada pakāpeniski palielināsies, 2017. gadā sasniedzot 15%.

Augstāk galerijā varat apskatīt zvērinātu advokātu biroja Borenius apkopoto materiālu par jaunumiem PVN un likumā Par mikrouzņēmuma nodokli.

Par to, kādas izmaiņas šogad skar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), lasi ŠEIT!

Par to, kādas izmaiņas šogad skar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un kas mainās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu noteikumos, lasi ŠEIT!

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Latvijas Tekstils Com direktoru Oskaru Polmani

Sagatavojusi Lelde Petrāne, 18.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Uz skolas sākumu vienmēr jābūt atpakaļ,» saka Amanda Kreile, kura studē māszinības Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžā un jau trīs vasaras dodas strādāt uz Lielbritāniju. Viņa nav vienīgā jauniete, kas studē Latvijā, bet vasarā dodas uz ārzemēm, lai strādātu un nopelnītu.

Arī Latvijas Universitātes students Jurģis Kukša jau četras vasaras pavadījis ASV, pārdodot izglītojošas bērnu un jauniešu grāmatas, diskus vai online pakalpojumus amerikāņu ģimenēm. «Man nepatīk tā izvēle - vai nu iet uz skolu vai darbu, viens no tiem ir jāpamet. Es tādu izvēli negribēju veikt, tāpēc jāinvestē vasara savā nākotnē,» pastāsta jaunietis.

Amanda darbu Lielbritānijā meklē pati: «Es nopērku biļeti, aizbraucu, tad eju uz aģentūrām, saku, ka meklēju darbu, pastāstu par savu pieredzi. Viņi skatās, ko var piedāvāt un pēc kāda laika zvana un saka, ka ir jāiet uz interviju.» Vidēji darba atrašanai katru vasaru jāvelta divas nedēļas, saka Amanda.

Komentāri

Pievienot komentāru