Pārtika

Ķekavai nomaina vadību

Sandra Dieziņa, 28.06.2011

Jaunākais izdevums

Pēc savstarpējas vienošanās a/s Putnu fabrika Ķekava un Ķekava broileri valdes priekšsēdētāja amatu atstājis Vitālijs Judins, kurš uzņēmumu vadīja kopš 2009. gada septembra.

Pēc uzņēmumu padomes sēdes lēmuma par pagaidu valdes priekšsēdētāju iecelts Māris Adijāns līdz brīdim, kad tiks pieņemts lēmums par jaunu uzņēmuma vadītāju, informē kompānija. Māris Adijāns ir broileru gaļas ražotāja un realizētāja Lielzeltiņi līdzīpašnieka KomKeri valdes loceklis.

Putnu fabrikas Ķekava padomes priekšsēdētājs Juris Eizentāls informē, ka uzņēmumu jaunā vadītāja pirmais uzdevums būs nodefinēt prioritāros uzņēmuma attīstības virzienus. Putnu fabrika Ķekava esot iedzīvotāju vidū iecienīts ražotājs, ko pierāda arī nemitīgi kāpinātie produkcijas pārdošanas apjomi. Diemžēl uzņēmums jau ilgāku laiku strādājis ar zaudējumiem, tāpēc no jaunā uzņēmuma vadītāja tiks sagaidīts redzējums par iespējām vispārējai izmaksu optimizācijai, lai nodrošinātu uzņēmuma attīstību nākotnē, tā J. Eizentāls.

Ķekavas broileri padomes priekšsēdētājs Jānis Jansons uzsver, ka šobrīd jaunā vadītāja vissvarīgākais uzdevums būs nodrošināt, lai abi uzņēmumi, kas nodrošina vairāk nekā 800 darbavietas, varētu turpināt sekmīgu darbību. Līdz ar valdes priekšsēdētāju maiņu, amatu atstāj arī līdzšinējā Putnu fabrikas Ķekava un Ķekavas broileri valdes locekle Tatjana Solomka. Putnu fabrikas Ķekava un Ķekavas broileri pagaidu valdes locekļa amatā iecelts Andris Vilcmeiers. A/s Putnu fabrika Ķekava valdes locekļa amatu saglabā Viktors Stepanovs, informē kompānija. A/s Putnu fabrika Ķekava ir vadošais putnu gaļas ražotājs Latvijā. Pērno gadu Putnu fabrika Ķekava pabeidza ar 20 miljonu Ls apgrozījumu, kas ir par 6 % mazāk nekā gadu iepriekš un 1,82 miljonu Ls zaudējumiem, kas ir par 640 tūkstošiem Ls vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt Ķekavas broileri apgrozījums pērn bija 7,71 miljons Ls, kas ir par 15 % vairāk nekā gadu iepriekš, taču zaudējumi sasniedza 303,7 tūkstošus Ls pretstatā 8,5 tūkstošu Ls peļņai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ķekavas apvedceļa PPP: raitāka un drošāka satiksme un pozitīvs signāls ārvalstu investoriem

Verners Akimovs, VSIA Latvijas Valsts ceļi Attīstības pārvaldes direktors, PPP Ķekavas apvedceļš projekta vadītājs, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļi ir tautsaimniecības asinsrite, par to šī gada ceļu nozares konferencē jau kuro reizi atgādināja ekonomikas eksperti un uzņēmēji.

Latvijā autosatiksme ir visai centralizēta – 70% no tās notiek pa apmēram 10% esošo valsts ceļu. Šos 10% veido valsts galvenie autoceļi, turklāt visintensīvākā satiksme notiek Pierīgā, kas apstiprina galvaspilsētas nozīmi Latvijas ekonomikā.

Mūsu intensīvākie ceļi ir projektēti vēl pagājušajā gadsimtā un bija domāti daudz mazākām slodzēm, nekā patlaban ir vērojamas. Rīgas apvedceļš (A4/A5) ir izsmēlis savu caurlaides spēju jau pirms vairākiem gadiem, arī Tallinas šosejas (A1) sākumposms no Rīgas līdz Saulkrastiem ir izbraucams ar grūtībām. Un, protams, Bauskas šoseja (A7) – valsts galvenais ceļš, uz kura sastrēgumi, šķiet, nu jau ir jebkurā diennakts laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ķekavas adoministrators: uzņēmuma pārdošana lietuviešiem nāks tam par labu

Nozare.lv, 03.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotā AS Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) 87% akciju pārdošana Lietuvas kompānijai "AB Linas Agro Group" nāks par labu uzņēmumam, jo tiks piesaistīts vērā ņemams investors, atzīstĶekavas maksātnespējas administrators Olafs Švanks.

«Tas ir tikai apsveicami, ka tāda mēroga uzņēmums kā Linas Agro Group kļūst par Ķekavas vairākuma akcionāru. Vienīgā izeja Ķekavai tiesiskās aizsardzības plāna izpildē ir to grozīt vai piesaistīt stratēģisko investoru ar finanšu līdzekļiem un sekmīgu industrijas pieredzi,» sacīja Švanks.

Viņš arī norāda, ka Ķekavas vadība un iepriekšējie vairākuma akcionāri nav gribējuši atzīt investora piesaistes nepieciešamību, tādēļ sāka «nesekmīgo cīņu par administratora maiņu».

«Tagad esmu gandarīts, ka viņi ir sapratuši, ka pašu spēkiem galā netiks, un ir pieņēmuši pareizu lēmumu savu akciju pārdošanai, kas noteikti nāks par labu Ķekavai,» atzina administrators.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākamā gada pirmās pusstundas laikā 99% bankomātu spēs izdot eiro banknotes

Žanete Hāka, 12.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai eiro ieviešana Latvijā noritētu maksimāli ērti, Latvijas bankas plāno nodrošināt, ka 2014. gada 1. janvārī, kad tiks ieviests eiro, jau pirmās pusstundas laikā 99% visu naudas izmaksu bankomātu spēs izdot eiro banknotes, informē Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) pārstāve Baiba Melnace.

Atlikušie pāris bankomāti atrodas telpās, kas 1. janvārī būs slēgtas, tādēļ klientiem nebūs pieejami. Paredzēts, ka pilnībā viss bankomātu tīkls būs pārslēgts darbam ar eiro līdz 2014. gada 2. janvārim.

Pēc LKA apkopotās informācijas, 2014. gada sākumā Latvijā septiņām bankām būs 1061 bankomāts ar naudas izmaksas funkciju (papildus darbosies arī 82 bankomāti tikai ar naudas iemaksas funkciju).

Tāpat, ņemot vērā, ka līdz 31. decembrim Latvijā likumīgs maksāšanas līdzeklis būs lati, daudzi bankomāti līdz pat šā gada pēdējai minūtei nodrošinās klientiem latu izsniegšanu.

Bankas atgādina, ka jebkuram Latvijas iedzīvotājam un uzņēmumam lētākā un ērtākā naudas nomaiņa no latiem uz eiro būs bezskaidrās naudas izmantošana, jo bezskaidras naudas nomaiņa banku kontos notiks automātiski latu/eiro maiņas brīdī stingri pēc oficiālā kursa, un turpmāk visi bezskaidrās naudas maksājumi tiks veikti tikai eiro. Veicot pirkumu apmaksu ar maksājumu karti, tas būs pierasti un saprotami, nebūs jāuztraucas, vai makā ir nepieciešamā summa eiro skaidrā naudā un vai atlikums ir izdots korekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Aicina naudu nest uz banku; latu maiņa pret eiro varētu būt «smaga» - 53 tonnas latu banknošu

Ieva Mārtiņa, 06.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bankas ir aplēsušas, ka skaidrās naudas latu nomaiņa pret eiro būs diezgan «smags» pasākums šī vārda tiešajā nozīmē, jo pašlaik Latvijā apgrozībā ir 53 tonnas latu banknošu un 1,1 tūkstotis tonnu monētu. Bankas aicina skaidro naudu iemaksāt kontā, jo tad latu nomaiņa uz eiro būs ērtāka un lētaka.

Jebkuram Latvijas iedzīvotājam un uzņēmumam lētākā un ērtākā naudas nomaiņa no latiem uz eiro būs bezskaidrās naudas izmantošana, informē Latvijas komercbanku asociācija. Bankas aicina iedzīvotājus jau tagad, bet it īpaši – nākamā gada otrajā pusē, pirms eiro ieviešanas, savas skaidrās naudas uzkrājumus un rezerves iemaksāt bankas kontā, tādējādi izvairoties no jebkādiem uztraukumiem un liekām darbībām naudas nomaiņai.

Jau vēstīts, ka otrdien Ministru kabinets akceptēja eiro ieviešanas likumprojektu, kas nosaka galvenos principus naudas nomaiņai Latvijā no latiem uz eiro no 2014. gada 1. janvāra. Tajā ir paredzēts, ka lata un eiro skaidrās naudas vienlaicīgas apgrozības periods būs divas nedēļas. Šajā laikā, iedzīvotāji varēs maksāt par pirkumiem un pakalpojumiem gan latos, gan eiro, bet atlikums tiks izdots tikai eiro. Latu skaidrās naudas nomaiņa uz eiro bez maksas bankās turpināsies sešus mēnešus, sākot ar eiro ieviešanas dienu, bet atsevišķās Latvijas Pasta nodaļās – vienu mēnesi. Pēc tam latus pret eiro bez termiņa ierobežojuma varēs nomainīt tikai Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījums apgaismojumā ir visbiežāk īstenotās investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanai, liecina Dienas Biznesa veiktā uzņēmumu vadītāju aptauja. Investīcijas apgaismojuma nomaiņā 71,6% aptaujas dalībnieku nosauc kā reāli veiktos ieguldījumus energoefektīvos pasākumos. Nākamie biežākie ieguldījumi ir ēku siltināšanā un logu nomaiņā, ko veikuši 62,2% respondentu, bet 43,3% aptaujāto uzņēmumu norāda, ka investējuši apkures sistēmās

Dienas Biznesa veiktās aptaujas rezultāti parāda reālo situāciju, un tai ir loģisks ekonomisks pamatojums. Apgaismojums ir viens no visvienkāršāk īstenojamajiem energoefektivitātes pasākumiem, kura īstenošanai nepieciešamie ieguldījumi ir mazāki nekā citos, norāda Altum enerģētikas eksperts Edgars Kudurs. Apgaismojuma nomaiņā ieguldītie līdzekļi ātrāk tiek atpelnīti, tas pamudina uzņēmējus izšķirties tieši par šādu energoefektivitātes paaugstināšanas soli. Vienā vai divos gados var atmaksāties ieguldītā nauda, atzīst E. Kudurs. Ēku siltināšana un iekārtu nomaiņa ir finansiāli ietilpīgāki ieguldījumi, un to līdzekļu atmaksāšanās periods ir garāks, tādēļ uzņēmēji par šādiem pasākumiem izšķiras, kad redz finansiālas iespējas modernizāciju īstenot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Apakšstaciju pārbūvē un kabeļa nomaiņā zem Daugavas investēs 8 miljonus eiro

LETA, 29.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvades sistēmas operators AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) stiprinot elektroapgādes drošumu, nākamgad Rīgā plānots pārbūvēt trīs apakšstacijas un veikt 3,2 km gara kabeļa līnijas nomaiņu, tajā skaitā zem Daugavas. Kopējās investīcijas 2020. gadā vairāk nekā 8 milj. eiro.

«Viens no lielākajiem nākamā gada izaicinājumiem būs, 1975. gadā būvētās kabeļu līnijas nomaiņa, kas 1,1 km atrodas Daugavas gultnē. Kabeļu līnija savieno apakšstaciju «Torņakalns» ar apakšstaciju «Centrālā», kas atrodas netālu no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas. Augstspiediena eļļas izolācijas kabeli plānots nomainīt pret lielākas jaudas polimēru izolācijas kabeli, tādējādi palielinot caurlaides spēju. Kopējās kabeļa līnijas nomaiņā plānots ieguldīt 2,35 milj. eiro", par nākamgad plānotajiem darbiem stāsta AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Nākamgad Rīgā plānots uzsākt un turpināt darbus pie trīs apakšstaciju pārbūves. Ieguldot 1,8 milj. eiro, tiks pabeigta apakšstacijas «Jāņciems» rekonstrukcija, kuras laikā tiks veikta arī transformatoru nomaiņa uz mūsdienīgākiem un dabai draudzīgākiem. Savukārt, ieguldot attiecīgi 1,74 milj. eiro un 1,73 milj. eiro, tiks uzsākta apakšstaciju «Mīlgrāvis» un «Šķirotava» pārbūve. Apakšstaciju «Šķirotava» plānots pārbūvēt par slēgta tipa apakšstaciju, nomainot transformatorus un uzstādot gāzizolētu slēgiekārtu. Šo abu objektu pārbūves darbi tiks turpināti 2021. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Rīgā esošajās valsts ģimnāzijās par 4,4 miljoniem eiro uzlabos mācību vidi

LETA, 15.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, Rīgas Valsts 2.ģimnāzijā, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā un Āgenskalna Valsts ģimnāzijā kopumā par 4,4 miljoniem eiro līdz 2019.gada 1.septembrim uzlabos mācību vidi, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Investīciju plāns 2017.-2019.gadam.

Mācību vides uzlabošana piecās ģimnāzijā tiks veikta, nodrošinot ergonomiskas mācību vides ierīkošanu un inovatīvu informācijas un komunikāciju tehnoloģijas risinājumu ieviešanu. No 4,4 miljoniem eiro teju 2,6 miljonus eiro paredzēts piesaistīt no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem, bet 1,8 miljonus eiro tērēt no pašvaldības budžeta.

Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā 7.-12.klasēs 2016./2017.mācību gadā mācās 1067 skolēni, Rīgas Valsts 2.ģimnāzijā - 801 skolēns, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā - 815 skolēni, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā - 698 skolēni un Āgenskalna Valsts ģimnāzijā - 857 skolēni.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments skaidro, ka valsts ģimnāzijās izglītojamo mācību sasniegumu vidējais procentuālais novērtējums centralizētajos eksāmenos ir augstāks nekā vidējais procentuālais novērtējums valstī. Šīs ģimnāzijas veic pedagogu tālākizglītības un metodiskā centra funkcijas, sniedz vispārējās izglītības iestādēm un pedagogiem metodisko atbalstu izglītības procesa organizēšanā pedagoģijas un skolvadības jautājumos, atbalsta izglītojamo sadarbību zinātniskās pētniecības jomā valsts un starptautiskā līmenī, pedagogi iesaistās valsts izglītības politikas un izglītības attīstības stratēģijas veidošanā (valsts pārbaudījumu vērtēšanā, izglītības satura izveidē, mācību literatūras izvērtēšanā) pašvaldību vai valsts līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 3x3 basketbola izlase svētdien Amsterdamā sensacionāli triumfēja Eiropas kausā sporta veidā, kas no 2020.gada būs olimpisko spēļu programmā.

Finālspēlē Latvijas izlase ar 16:13 pieveica Slovēniju.

Pirms tam Latvija pusfinālā pieveica arī pašreizējo pasaules čempioni Serbiju, bet ceturtdaļfinālā - šogad Pasaules kausā bronzu izcīnījušo Franciju. Līdz ar to Latvija noslēdzošajos trijos mačos uzvarēja trīs spēcīgākās izlases šajā sporta veidā.

Latvijas izlasi šajās sacensībās pārstāvēja Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis, Edgars Krūmiņš un Agnis Čavars. Tieši Miezis tika nosaukts par šī turnīra vērtīgāko spēlētāju.

Šis bija vēsturē trešais Eiropas čempionāts - 2014.gadā Rumānija savās mājās finālā pieveica Slovēniju, bet pērn Slovēnija cīņā par zeltu uzveica Serbiju. Latvijas izlase līdz šim šajā turnīrā nebija piedalījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) jaunā marinētas gaļas līnijā investējusi 300 000 eiro, nākamajos trijos gados plānojot palielināt tirgus daļu šajā segmentā par 24% ik gadu, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

«Finansējumu ieguldījām iepakojuma līnijā, dizainā sadarbībā ar šefpavāriem Mārtiņu Sirmo un Ēriku Dreibantu. Patlaban Ķekavai tirgus daļa marinētās gaļas segmentā ir 34%, savukārt kopumā šīs produkcijas noiets Latvijā ik gadu vidēji pieaug par 13%. Ar jauno līniju plānojam savu tirgus daļu katru gadu palielināt par 24%,» sacīja uzņēmējs.

Tāpat viņš norādīja, ka gaidāmais pieaugums būšot ne tikai uz vietējā, bet arī uz eksporta tirgus rēķina.

«Pagaidām jaunā produktu līnija pieejama Latvijā, bet esam sākuši sarunas par tās eksportu Baltijas tirgū. Šogad sākām vairāku marinētās gaļas produkcijas eksportu uz Lietuvu un Igauniju, bet plānojam izvērsties arī Skandināvijā. Tādēļ aktīvi piedalāmies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras tirdzniecības misijās, kā arī esam pieņēmuši darbā ekspertu no Dānijas, kurš labi pārzina Skandināvijas tirgus vajadzības,» norādīja Ķekavas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Putnu Fabrika Ķekava kāpinās cenas un samazinās izmaksas

Sandra Dieziņa, 29.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdošanas cenu kāpums par 10 % un par 33 % mazākas degvielas izmaksas - tie ir tikai daži no a/s Putnu fabrika Ķekava Tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plānā minētajiem pasākumiem uzņēmuma darbības stabilizēšanai.

Ķekava šobrīd aktīvi strādā pie TAP plāna izpildes, liecina uzņēmuma vadības paustais.

TAP plāns paredz palielināt pārstrādāto produktu īpatsvaru kopējos ieņēmumos – vidēji no 25 % uz 30 %, tādējādi koncentrējoties uz produktiem ar lielāku pievienoto vērtību. Tāpat paredzēts palielināt produktu vidējo pārdošanas cenu par 10% pirmo septiņu mēnešu laikā, paplašinot klientu loku, samazinot saldētu produktu realizāciju un restrukturizējot pārdošanas departamenta darbu. Tāpat plāns paredz samazināt algu fondu par 5 % līdz 2011. gada decembrim, kā arī papildus 3% samazinājumu līdz 2012. gada februārim. Lai ražošana kļūtu konkurētspējīgāka, degvielas izmaksas paredzēts samazināt par 33%, pārejot no piegādēm atsevišķiem veikaliem uz piegādēm loģistikas centriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Putnu fabrika Ķekava kaļ plānus Rietumeiropai

Sandra Dieziņa, 15.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu fabrikas Ķekava un SIA Lielzeltiņi jaunais īpašnieks trīs gados ieguldīs 5–10 miljonus eiro

Lielākais putnu gaļas ražotājs Latvijā a/s Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) šobrīd gatavo investīciju plānu turpmākajiem gadiem ražošanas apjomu palielināšanai. To atklāj PF Ķekava jaunā īpašnieka – Lietuvas lauksaimniecības holdingkompānijas AB Linas Agro Group – pārstāvis Gintars Maželis. Sarunā ar DB viņš atzina, ka turpmāko trīs gadu laikā atkarībā no biznesa plāna gan PF Ķekava, gan SIA Lielzeltiņi tiks investēti 5–10 milj. eiro. Investīcijas plānotas iekārtu modernizācijā abos uzņēmumos, kas dos pamatu turpmākai attīstībai nākamajos gados.

Redz potenciālu

PF Ķekava eksporta apjomi šobrīd veido ap 30% no saražotā. Pērn uzņēmumam izdevies saražot 17,4 tūkst. tonnu vistas gaļas, kas ir par 1600 t vairāk nekā gadu iepriekš. Linas Agro Group pārstāvis nenoliedz, ka mērķis ir stiprināt pozīcijas eksporta tirgos. «Šobrīd Ķekavai un Bauskas uzņēmumam ir labas pozīcijas Latvijas tirgū, bet vajag, lai tos labāk zinātu arī Baltijā un plašākā mērogā – Skandināvijā, Vācijā un citur Rietumeiropā,» uzsver G. Maželis. Tieši saskatot potenciālu un iespējas vertikālajai integrācijai, Linas Agro Group, kura galvenais darbības veids ir graudu tirdzniecība un sadarbība ar vietējiem graudu ražotājiem, pērn iegādājās abus Latvijā lielākos putnkopības uzņēmumus, kā arī vēl divas saistītās kompānijas – SIA Cerova un SIA Broileks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas šosejas posms no Rīgas līdz Ķekavai jau daudzus gadus ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā, kurā, pēc VSIA Latvijas valsts ceļi apkopotajiem datiem, satiksmes intensitāte ir ap 17 tūkstošiem automašīnu diennaktī.

Turklāt liela daļa no tām ir kravas autotransports, kura satiksmes intensitāte šajā posmā patlaban – pat pandēmijas laikā – trīskārt pārsniedz iepriekš prognozēto.

Tāpēc šobrīd tuvu reālo būvniecības darbu sākšanas stadijai esošajam privātās un publiskās partnerības (PPP) Ķekavas apvedceļa būvniecības projektam ir ļoti liela nozīme šīs šosejas infrastruktūras uzlabošanā, un veiksmīga tā īstenošana pavērs ceļu arī nākamo PPP projektu īstenošanai ceļu jomā Latvijā, ļaujot ātrāk un efektīvāk uzlabot kopējo satiksmes infrastruktūru valstī kopumā.

Eksperti Dienai uzsver – no tā, vai projekts tiks sākts veiksmīgi, atkarīgs, vai pārskatāmā nākotnē tiks turpināta Bauskas šosejas pārbūve arī pārējos tās posmos, ieskaitot Iecavas un Bauskas apvedceļu izbūvi, kuri ir tikpat nozīmīgi efektīvai šosejas izmantošanai kā Ķekavas apvedceļš, kā arī citas tikpat vērienīgas ceļu būves un pārbūves ieceres, piemēram, Rīgas apvedceļa pārbūve par ātrgaitas šoseju ar četrām braukšanas joslām, proti, divām joslām katrā virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Satiksmes intensitāte uz ceļiem sasniegusi augstākos rādītājus 10 gadu laikā

Lelde Petrāne, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā diennakts satiksmes intensitāte Latvijas galveno autoceļu tīklā 2019. gadā pieaugusi par 5 %, salīdzinot ar 2018. gadu, un bija 6 525 transporta vienības diennaktī uz ceļa kilometru.

Kopš 2011. gada satiksmes intensitāte ik gadu turpina pastāvīgi augt, un pērn tā sasniedza visaugstākos rādītājus pēdējo 10 gadu laikā, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Visblīvākā satiksme koncentrējas uz valsts autoceļiem Pierīgā: uz Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers–Saulkalne) – 12 222 un uz Rīgas apvedceļa A5 (Salaspils–Babīte) – 14 246 autotransporta vienības vidēji diennaktī uz ceļa kilometru.

Kā arī par 16% pieaugusi satiksmes intensitāte uz autoceļa Liepāja - Lietuvas robeža (Rucava) (A11), kur vidēji diennaktī uz ceļa kilometru 2019. gadā bija 3249 autotransporta vienības.

2019. gadā uz Rīgas apvedceļa visvairāk jeb par 23,9% satiksmes intensitāte ir palielinājusies autoceļa Baltezers – Saulkalne (A4) posmā no krustojuma ar reģionālo autoceļu Rīga – Ērgļi (P4) līdz krustojumam ar reģionālo autoceļu Ulbroka – Ogre (P5).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

CFLA: Publiskais sektors būtu ieinteresēts īstenot dažādus PPP projektus

Db.lv, 20.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Līdz ar noslēgto publiskās un privātās partnerības līgumu par Ķekavas apvedceļa izbūvi Latvijā esam spēruši ievērojamu soli šīs jomas attīstībā," teic Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktore Anita Krūmiņa.

Viņa cer, ka veiksmīga šī projekta īstenošana iedrošinās arī citu ieceru realizācijai izmantot valsts un privāto partneru sadarbības iespējas, kas balstās abpusēji izdevīgā resursu apvienošanā efektīvai mērķu sasniegšanai.

Noslēgtais publiskās un privātās partnerības (PPP) līgums par 17,5 km garā Ķekavas apvedceļa būvniecību ātrgaitas satiksmes nodrošināšanai ir pirmā vienošanās, kas tiek īstenota atbilstoši PPP likumam.

Lai šī sadarbības forma Latvijā arvien tiktu attīstīta un popularizēta, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) arī šogad turpina publisko un privāto partneru sadarbības iespēju izzināšanu, kā arī gada nogalē rīkos PPP jomai veltītu konferenci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ķekavas vistām piešķir tiesisko aizsardzību

Jānis Rancāns, 20.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesa nolēmusi piešķirt tiesisko aizsardzību a/s Putnu fabrika Ķekava, lai novērstu uzņēmuma maksātnespēju. Tiesa ir arī apstiprinājusi a/s Putnu fabrika Ķekava izstrādāto tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plānu.

Pieņemtais tiesas lēmums un visu kreditoru atbalsts a/s Putnu fabrika Ķekava izstrādātajam TAP dod iespēju turpināt uzņēmuma darbību, veikt nodokļu un nodevu nomaksu, kā arī segt izveidojušos kredītsaistību maksājumus.

«Šodien paziņotais tiesas lēmums Ķekavai ir apstiprinājums, ka spējam turpināt uzņēmumā vadīt jau aizsāktās pārmaiņas. Mēs, turpinot darbu un kārtojot kredītsaistības, nepakļausim apdraudējumam sadarbības partnerus – turpināsies ikdienas darbs ar piegādātājiem, klientiem, strādāsim pie jauniem un pieprasītiem produktiem un uzņēmuma procesu pilnveidošanas,» sacīja uzņēmuma izpilddirektors Aldis Škutāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Iecavas un Bauskas apvedceļu varētu būvēt kā PPP projektu

Db.lv, 02.06.2021

Ķekavas apvedceļa būvniecības sagatavošana ir devusi būtisku pieredzi, ko ir iespējams izmantot arī citos līdzīgos projektos.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija sagatavojusi un nosūtījusi saskaņošanai priekšlikumu valdībai, ar kuru VSIA “Latvijas valsts ceļi” tiktu uzdots izvērtēt iespēju Iecavas un Bauskas apvedceļu būvēt kā publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu.

Ja valdība šo priekšlikumu apstiprinās, Satiksmes ministrijai gada laikā būs jāizstrādā finanšu un ekonomiskais aprēķins šosejas A7 posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai pārbūves projektam. Tā mērķis būs pamatot publiskās un privātās partnerības modeļa izmantošanas lietderīgumu.

2023. gadā līdz Ķekavai bez korķiem 

Bauskas šosejas posms no Rīgas līdz Ķekavai jau daudzus gadus ir viens...

“Pirmā publiskās un privātās partnerības projekta īstenošana ceļu būvē – Ķekavas apvedceļa būvniecības sagatavošana ir devusi būtisku pieredzi, ko ir iespējams izmantot arī citos līdzīgos projektos. Mums nākamajos gados beidzot ir jāizveido Latvijā civilizēts ātrgaitas ceļu tīkls. Autoceļa A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža pārbūve posmā no plānotā Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai, iekļaujot Iecavas un Bauskas apvedceļu izbūvi, ir viens no prioritārajiem projektiem valsts ceļu attīstības ilgtermiņa stratēģijas 2020.–2040. gadam īstenošanai,” skaidro satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Valsts galvenais autoceļš A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža ir viens no noslogotākajiem valsts galvenajiem autoceļiem. Šajā autoceļa posmā, kas ir arī daļa no Eiropas transporta tīkla autoceļu maršrutiem, nav neviena divu brauktuvju posma. Tas neatbilst drošas un ērtas satiksmes principiem.

Šķērsojot Iecavas un Bauskas teritoriju, kas prasa samazināt ātrumu un apstāties pie luksoforiem, tiek gan palielināts radīto izmešu apjoms pilsētās, gan radīti sastrēgumi, palielināts brauciena ilgums un degvielas patēriņš, radot arī apgrūtinājumus vietējiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

a/s Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) cer uz sarežģītās finanšu situācijas labvēlīgu risinājumu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kuram 10.janvārī jālemj par uzņēmuma 1,72 miljonu latu lielo parādu un līdz ar to - par Ķekavas turpmāko eksistenci un 600 darbinieku likteni, atzina uzņēmuma izpilddirektors Aldis Škutāns.

«Patlaban uzņēmums turpina ikdienas darbu, patiesi cerot, ka tiks saņemta tiesiskā aizsardzība, lai situāciju finanšu jomā stabilizētu. Ja būs kaut neliels valstisks atbalsts un sapratne par to, kādas sekas sagaida uzņēmumu VID nelabvēlīga lēmuma gadījumā, būs labi. Ja ne - grūti prognozēt. Dramatiski, ja bez darba paliktu 600 darbinieki un Latvija zaudētu vienu no lielākajiem vietējiem pārtikas nozares spēlētājiem,» sacīja Škutāns.

Kā ziņots, 1.oktobrī Ķekava ar 1 721 250 latu parādu ierindota 11.vietā starp 100 uzņēmumiem un privātpersonām, kuru saistības pārsniedz 300 000 latu. 7.oktobrī Ķekava Rīgas rajona tiesā iesniedza tiesiskā aizsardzības procesa pieteikumu, norādot, ka pieteikuma mērķis ir uz laiku iegūt tiesisko aizsardzību, lai atgūtu uzņēmuma pozitīvu naudas plūsmu un varētu turpināt sekmīgu darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu ķēdes Ķekava īpašniece AS Ķekavas broileri Rīgas rajona tiesā iesniegusi pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa noteikšanu, liecina šodien Maksātnespējas reģistrā veiktais ieraksts.

Ķekavas broileru pieteikums nodots izskatīšanai tiesnesei Madarai Ābelei, taču viņa vēl nav noteikusi datumu, kad tas tiks izskatīts un kad tiks lemts par tiesiskās aizsardzības noteikšanu sabiedrībai, liecina Latvijas tiesu interneta portālā pieejamā informācija.

LETA jau ziņoja, ka veikalu ķēdes Ķekava īpašnieka AS Ķekavas broileri apgrozījums 2010.gadā bija 7,71 miljons latu, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA Lursoft informācija. Tas ir par 15% vairāk nekā 2009.gadā, kad uzņēmums apgrozīja 6,69 miljonus latu.

2010.gadā uzņēmums strādājis ar 303 736 latu zaudējumiem, salīdzinot ar 8507 latu peļņu 2009.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase piektdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma pirmajā spēlē spraigā cīņā uzvarēja pašreizējo čempioni Spāniju un turpinās cīņu par vietu ceturtdaļfinālā.

Latvijas basketbolisti uzvarēja ar rezultātu 74:69 (17:16, 12:16, 18:26, 27:11).

Svētdien Latvijas izlase tiksies ar Brazīliju.

L apakšgrupā visās trīs spēlēs uzvarējusi Kanāda, pa trīs panākumiem četrās cīņās ir Latvijai un Spānijai, bet Brazīlija svinējusi divas uzvaras trīs dueļos.

Latvijas basketbolisti pēdējo reizi mačā vadības grožus pārņēma nepilnas trīs minūtes pirms pamatlaika beigām, kad tālmetienu realizēja Dāvis Bertāns. Tieši Bertāns ar 16 punktiem bija rezultatīvākais Latvijas izlasē.

Visproduktīvāk spēlēja Rodions Kurucs, kurš guva 13 punktus, izcīnīja astoņas bumbas zem groziem un pārtvēra trīs bumbas, pa 11 punktiem bija Andrejam Gražulim, kurš svarīgā epizodē bloķēja pretinieku, Rolandam Šmitam un Kristeram Zorikam, kurš ceturtajā ceturtdaļā realizēja divus svarīgus tālmetienus. Daudzpusīgs sniegums arī Artūram Žagaram, kurš guva septiņus punktus, izcīnīja piecas atlēkušās bumbas un atdeva piecas rezultatīvas piespēles.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

BMW X6 no virsbūves izgriež un nozog LED lukturus; zaudējumi - tūkstošos

Lelde Petrāne, 23.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīļa vidū Rīgā, Purvciemā kādas daudzdzīvokļu ēkas pazemes stāvvietā automašīnai BMW X6 no virsbūves izgriezti un nozagti LED lukturi, pamatīgi sabojājot arī auto virsbūvi, liecina apdrošinātāju sniegtā informācija.

Zagto auto detaļu tirgus Latvijā joprojām ir pietiekami liels, lai auto detaļu zagļiem būtu interese zagt ne tikai auto spoguļus. Arī auto lukturi ir viena no trim zagļu iecienītākajām auto detaļām aiz auto spoguļiem un atpakaļgaitas sensoriem. Tāpat zagļi mēdzot zagt arī dekoratīvās uzlikas (moldingus), auto magnetolas un pat auto stūres.

«Visbiežāk auto lukturi tiek zagti, tos vienkārši noskrūvējot vai noņemot, taču šajā gadījumā zagļi izmantojuši netipisku metodi – lukturi izgriezti no automašīnas virsbūves, sabojājot gan sānu spārnus, gan motora pārsegu. Tas bija iespējams, jo automašīnai ir plastmasas spārni, kurus ir viegli sagriezt, nesabojājot pašus lukturus. Konkrētajā gadījumā automašīnas remonta izmaksas ir gandrīz 9000 eiro apmērā, no kuriem 5000 eiro ir abu LED lukturu nomaiņa,» informēja If Apdrošināšana Transporta atlīdzību daļas vadītājs Pāvels Valainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Sākta policijas ēkas atjaunošana

Ingrīda Drazdovska, 02.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA RERE04 par 182,8 tūkstošiem latu veic Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirkņa ēkas jumta stāva atjaunošanu, informē Rīgas pašvaldība.

Ēkas Daugavgrīvas ielā 32/34 atjaunošana notiek par Rīgas domes līdzekļiem. Ēka ir Rīgas domes īpašums. Pagājušā gada rudenī starp Rīgas domes Īpašuma departamentu un Iekšlietu ministriju parakstīts līgums par šīs ēkas nomu. Šā gada maijā izsludināts konkurss par ēkas jumta stāva renovāciju.

Pašlaik notiek demontāžas darbi, pēc tiem tiks veikta jumta seguma nomaiņa, jumta siltināšanas, apkures sistēmas nomaiņa, griestu, sienu un grīdu atjaunošana, ūdensvada un kanalizācijas pievilkšana, tāpat arī apkures un elektrības sistēmas nomaiņa, telpas tiks pārplānotas, pielāgojot tās policijas darbam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Restaurē Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeļu mehāniku

Dienas Bizness, 03.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinās darbi pie Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeļu restaurācijas un pakāpeniskas atjaunošanas - šobrīd tiek veikti mehānikas sakārtošanas darbi Hauptwerk daļā, informē Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda vadītāja Kristīne Liepa.

Viņa skaidro, ka ērģelēm ir demontētas Hauptwerk velles, kas šobrīd tiek restaurētas darbnīcā Rīgā. Darbus veic IK Melbārža mūzikas instrumentu darbnīcas speciālisti ērģeļu restauratora Alvja Melbārža vadībā. Kamēr tiek veikti mehānikas sakārtošanas darbi instruments ir daļēji spēlējams, dievkalpojumu nodrošināšanai tas ir pietiekami, taču koncerti marta mēnesī netiek plānoti. Šo darbu posmu plānots pabeigt līdz marta beigām un Lieldienu dievkalpojumus varētu sagaidīt ar ērģeļu pilnu skanējumu.

Darbu sākumā tika veikta skalu un veļļu montāža, marķēšana un aizvešana uz darbnīcu. Darbnīcā tiek veikta ādas iepresēšana veļļu pleciņos, metāla leņķos, veļļu asīšu nostiprināšana vai nomaiņa. Arī defektu novēršana skaliem, oksidējušos stiepļu nomaiņa skalu galos, vītnīšu nomaiņa vertikālajos skalos, tūkojuma atjaunošana asīšu caurumos, «ķemmju» remonts, izdrupumu protezēšana. Kam sekos veļļu atvešana atpakaļ uz katedrāli, montāža un ērģeļu mehānikas regulēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā nedēļā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Gaiļezers sāksies veco liftu nomaiņa pret jauniem. Darbi izmaksās 923 904 eiro, informē slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.

Kopumā tiks nomainīti astoņi lifti, kas ir gandrīz 40 gadus veci. Jaunie lifti būs modernāki un ievērojami ātrāki.

Pašreizējie lifti kustas ar ātrumu 1 metrs sekundē, bet jaunie pārvietosies ar ātrumu 1,6 metri sekundē. Tāpat lifti tiks aprīkoti ar vienotu vadības sistēmu, kas nozīmē, ka, nospiežot izsaukšanas pogu pie jebkura lifta, atbrauks tas lifts, kurš attiecīgajā stāvā var nonākt visātrāk. Pacientiem lifts vairs nebūs ilgi jāgaida, un lifti dienas gaitā spēs pārvadāt lielāku cilvēku skaitu.

Liftu nomaiņa notiks pakāpeniski. Vispirms tiks demontēta un nomainīta puse liftu - divi lifti katrā ēkas pusē. Tikmēr pārējie divi lifti katrā ēkas pusē turpinās darbu. Liftu nomaiņu plānots pabeigt nākamā gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Īstenots lielākais projekts daudzdzīvokļu māju atjaunošanas programmā

Db.lv, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 3 miljonus eiro, Babītes novada Piņķos realizēts līdz šim lielākais daudzdzīvokļu mājas renovācijas projekts energoefektivitātes programmas ietvaros.

1973. gadā būvētā piecu stāvu ēka ar 180 dzīvokļiem un kopējo platību 16 496 m2 tehniski un vizuāli bija nokalpojusi.

Renovācijā investēti 3 150 611 eiro, no kuriem 1 658 693 eiro ir bankas "Citadele" aizdevums, savukārt pārējā summa ir "ALTUM" grants jeb dāvinājums no ES fondu līdzekļiem daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas ietvaros.

Pēc dzīvokļu īpašnieku biedrības "Saules 2" iniciatīvas uzsāktais mājas renovācijas projekts īstenots trīs gadu laikā.

Ineta Ventniece, biedrības "Saules 2" pārstāve, stāsta: "Mājai ziemas sezonā ilgstoši bija problēmas ar apkuri – vienā mājas pusē dzīvokļos ļoti karsts, savukārt otrā pusē nebija vairāk par 15 grādiem. Apkures sistēma bija novecojusi, un nepieciešamība to mainīt lielā mērā motivēja uzsākt ēkas renovāciju."

Komentāri

Pievienot komentāru