Jaunākais izdevums

Kiberuzbrukumu skaits Latvijā saglabāsies augsts arī turpmāk, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" pauda informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina.

Viņa norādīja, ka Latvijas kibertelpā jau kopš pagājušā gada pavasara apdraudējuma līmenis ir augsts. "Joprojām ir jābūt ļoti modriem, gan, lai aizsargātos no kaimiņvalstu nedraudzīgi orientētajiem hakeriem, gan arī no komerciāli motivētajiem uzbrukumiem," sacīja Kaškina.

"Cert.lv" vadītāja atzīmēja, ka Latvijai šobrīd praktiski katru nedēļu iet pāri dažādu krāpšanu "viļņi". "Gandrīz katrs ir saņēmis kādu īsziņu, ka ir jāiet uz tiesu, vai arī, ka paciņa nav piegādāta. Diemžēl, bet tas viss veļas mums pāri," teica Kaškina, piebilstot, ka samērā daudz cilvēku iekrīt uz šīm krāpšanas kampaņām, jo tās ir ticamas, tostarp lapas, kas izveidotas, lai izviltu piekļuves datus, ir ļoti labi izstrādātas.

Pēc Kaškinas teiktā, septembrī ir palielinājies arī uzbrukumu skaits valsts iestādēm. "Ir daudz gan pakalpojumu atteices uzbrukumu, kurus parasti organizē prokrieviski noskaņotie hakeri, gan arī mēģinājumi uzlauzt sistēmas, gan mēģinājumi iefiltrēties, kā arī ir diezgan daudz informācijas operāciju, kad uzbrukums reāli vispār nav bijis vai arī tas ir bijis nesekmīgs, bet tiek pasniegts, kā veiksmīgs uzbrukums ar zagtiem datiem. (..) To visu saliekot kopā, ir mēģinājumi graut reputāciju, mēģinājumi iebiedēt. Diemžēl to visu mēs redzam kibervidē," viņa sacīja.

Jautāta, vai kiberuzbrukumu līmenis arī turpmāk saglabāsies augts, "Cert.lv" vadītāja atzina, ka nav cerību, ka tuvākajā laikā situācija varētu mainīties. "Mums ir tikai jābūt gataviem pretstāvēt," uzsvēra Kaškina.

Tāpat viņa atzīmēja, ka arī pārējās Baltijas valstīs situācija ir līdzīga, kā arī pēdējos mēnešos no šiem uzbrukumiem cieš visas NATO valstis.

"Cert.lv" ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienība, kuras uzdevumi ir uzturēt vienotu elektroniskās informācijas telpā notiekošo darbību atainojumu, sniegt atbalstu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanā vai koordinēt to novēršanu Latvijas IP adrešu apgabalos un ".lv" domēna vārdu zonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kibernoziedznieki izmanto ChatGPT ažiotāžu pasaulē un Latvijā – novērsti jau 650 000 uzbrukumi

Db.lv, 23.02.2024

“ESET” pārstāvniecības Latvijā, drošības uzņēmuma “NOD Baltic” kiberdrošības tehnoloģiju inženieris Egils Rupenheits.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kiberuzbrukumu jomā tiek novērotas jaunas tendences un viena no tām – kiberuzbrucēji aktīvi izmanto pasaulē aktuālo ažiotāžu ap mākslīgo intelektu, liecina starptautiskās IT drošības kompānijas “ESET” 2023. gada otrā pusgada “Draudu apskats”.

“ESET” ir identificējis kampaņas, kuru mērķauditorija ir “ChatGPT” rīku lietotāji, un bloķējis jau vairāk nekā 650 000 mēģinājumus piekļūt ļaunprātīgām interneta vietnēm, kuru nosaukumi satur “chatgpt” vai līdzīgu nosaukumu.

Kā atzīmē uzņēmums, ļaunprātīgās interneta vietnes ietver lietotnes, kas nedroši pārvalda unikālos kodus, ko izmanto, lai mākslīgā intelekta programmas autentificētu un autorizētu lietotāju, izstrādātāju vai programmu. Tāpat vietnes satur ļaunprātīgus “Google Chrome” pārlūka paplašinājumus, kas paredzēti “ChatGPT”.

“Mākslīgais intelekts ir vēl viens piemērs tam, cik ātri kibernoziedznieki savā labā sāk izmantot globālas aktualitātes un cilvēku pastiprināto interesi vai satraukumu. Līdzīgi tas bija arī ar Covid-19 un karu Ukrainā. Cilvēku interese par mākslīgo intelektu un tā lietotāju skaits šogad turpinās strauji pieaugt, tāpēc varam sagaidīt, ka kiberuzbrucēji dažādos veidos pastiprināti izmantos mākslīgo intelektu, lai cilvēkus uzķertu uz āķa. Ikvienam jāatceras, ka internetam nav robežu, tāpēc arī iedzīvotājiem Latvijā ir jābūt piesardzīgiem gan lietojot mākslīgā intelekta risinājumus un sargājot savus unikālos kodus, gan pievēršot uzmanībU jebkam, kas satur informāciju par mākslīgo intelektu un aicina uz kādu rīcību, piemēram, atvērt saites, e-pasta pielikumus, izmantot īpaši izdevīgus reklāmas piedāvājumus,” stāsta “ESET” pārstāvniecības Latvijā, drošības uzņēmuma “NOD Baltic” kiberdrošības tehnoloģiju inženieris Egils Rupenheits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavas posmā no Jēkabpils līdz Zeļķiem izsludināts sarkanais plūdu brīdinājums.

Kā informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, šodien ledus masas intensīvi blīvējas Pļaviņu ūdenskrātuves augšdaļā, tāpēc ūdenslīmenis turpinās paaugstināties Daugavas posmā Jēkabpils - Zeļķi.

Ūdenslīmenim paaugstinoties, šajā posmā gaidāma plašu teritoriju applūšana.

Kā iepriekš skaidroja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna, plūdu draudi tuvāko dienu laikā saglabāsies. Viņš norādīja, ka šogad lielākās problēmas plūdu dēļ varētu rasties iedzīvotājiem pie Daugavas, Pļaviņu - Jēkabpils posmā.

Savukārt augstāk, Augšdaugavas novadā, plūdu draudu līmenis nav tik augsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju apjomi komercīpašumos Latvijā pērn samazinājās par 36%, taču tas ir mazākais samazinājums starp Baltijas valstīm, teikts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma "CBRE Baltics" tirgus pārskatā.

Pēc kompānijas datiem, Latvijā pērn veiktas investīcijas 207 miljonu eiro apmērā salīdzinājumā ar 321 miljonu eiro 2022.gadā.

Savukārt Igaunijā pērn veiktas 106 miljonu eiro investīcijas salīdzinājumā ar 348 miljoniem eiro 2022.gadā, bet Lietuvā - 310 miljoni eiro salīdzinājumā ar 513 miljoniem eiro gadu iepriekš.

"CBRE Baltics" norāda, ka investīciju aktivitāte Baltijas reģionā ir samazinājusies vairāku faktoru ietekmē, tai skaitā neskaidro ekonomikas attīstības prognožu dēļ. 2023.gadā kopējie investīciju apjomi komerciāla rakstura nekustamajā īpašumā visās trīs Baltijas valstīs kopā bija par 47% zemāki salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Latvijā investīciju samazinājums par 36% bija mazākais, salīdzinot ar 39% kritumu Lietuvā un ievērojamu kritumu par 70% Igaunijā. Latvijā tika reģistrēti zemākie apjomi pēdējo piecu gadu periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kiberuzbrukumu skaits pasaulē audzis par 75% pēdējo piecu gadu laikā, tostarp Latvijā īpašs izaicinājums ir politiski motivēti uzbrukumi, informē konsultāciju kompānijas "EY" pārstāvji, atsaucoties uz veikto pētījumu par kiberdrošības risku novēršanu ""EY" 2023 Global Cybersecurity Leadership Insights".

Pētījumā secināts, ka tikai katrs piektais uzņēmumu kiberdrošības eksperts uzskata, ka viņa organizācijas gatavība un rīcība, lai novērstu datu apdraudējumu, ir efektīva. Savukārt 76% uzņēmumu un institūciju ir vajadzīgs vismaz pusgads, lai identificētu un novērstu datu drošības pārkāpumus. Vienlaikus Latvijas institūcijām jābūt gatavām papildu riskiem, kas rodas no politiski motivētiem uzbrukumiem.

"EY Latvija" Tehnoloģiju un Kiberpārvaldības konsultāciju prakses direktore Rudīte Spriņģe informē, ka pēdējos gados ir būtiski augusi uzņēmumu un institūciju tehnoloģiju ekspozīcija, jeb tas digitālās darbības plašums, kur dažādi kibernoziedznieki un politiski motivēti hakeri īsteno mēģinājumus piekļūt organizāciju un personu datiem. Latvijā tieši ģeopolitiskā dimensija ir tas, kas veido būtisku kiberdrošības risku apmēru, jo politisku mērķu vadīti kibernoziedznieki saprot, ka ar datu apstrādes pārrāvumiem ir iespējams būtiski iedragāt sabiedrības ikdienas dzīvi un drošības sajūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, saglabājot pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, liecina Valsts kases informācija.

Kā būtiskākos faktorus, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, aģentūra min zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstu rādītājiem, uzticamu politikas veidošanu, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, un mērenu privātā sektora parāda līmeni.

Tomēr Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas ir zemāks nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, tekošā konta deficīta un neto ārējā parāda rādītāji, kas ir augstāki nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, kā arī nelabvēlīga demogrāfiskās situācijas attīstība joprojām ierobežo kredītreitinga turpmāko izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izveidotā Tesla koplietošanas platforma OX DRIVE paredz būtisku koplietošanas tirgus izaugsmi 2024. gadā, ko sekmē iedzīvotāju paradumu maiņa, it īpaši gados jaunākajiem Rīgas iedzīvotājiem, kas nesteidz iegādāties īpašumā savu automašīnu.

Tāpat koplietošanas auto pieprasījumu nosaka arvien ierobežotāka Rīgā stāvvietu pie mājām pieejamība, pieaugošās uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas, kā arī jauna transportlīdzekļa iegāde kļūst arvien dārgāka. Vēl svarīgs faktors, ka koplietošanas auto cenas ziņā spēj konkurēt ar taksometriem arī nelielos attālumos.

Pērn arī Latvijā dibinātā platforma OX DRIVE noslēdza vienošanos ar Industra Bank par 2,8 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu jaunuzņēmuma autoparka attīstībai. Tas ļauj būtiski palielināt autoparku par 80 Tesla automašīnām, sasniedzot jau 200 elektroauto koplietošanai. Kopš platformas darbības sākuma 2022. gada vasarā, tā ir piedzīvojusi strauju attīstību, sasniedzot vairāk nekā 45 tūkstošus platformas lietotāju, kas kopā veikuši 90 tūkstošus braucienu ar kopējo nobraukumu vairāk nekā 2,3 miljonu km. Līdz ar autoparka papildinājuma būtiski pieaug arī lietotāju skaits un braukšanas biežums, ko var skaidrot ar pieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Blokķēdes un stingrākas ilgtspējas prasības: ko vēl nesīs loģistikā šis gads?

Dmitrijs Čebajevskis, “Kreiss” izpilddirektors, 15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka 2023. gada otrā pusē transporta un uzglabāšanas nozares kopējā pievienotā vērtība, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājusies, ekonomisti uz 2024. gadu raugās ar piesardzīgu optimismu.

Ir novērojama stabilizācija Eiropas ekonomikā un, kā liecina uzņēmēju aptaujas, Eiropā preču krājumi sāk sarukt, kas norāda uz to, ka 2024. gadā aktivizēsies ražošana. Tas savukārt veicinās ārējo pieprasījumu un transporta nozares izaugsmi. Aplūkosim, kādas tendences sagaida transporta un loģistikas nozari šogad un kas būtu nepieciešams, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu un nodrošinātu attīstību arī savam uzņēmumam.

Tiešā ietekme uz piegādes ķēžu ilgtspēju

Pēdējo gadu laikā ilgtspēja ir kļuvusi par prioritāru virzienu nozaru vairākumā. Pēc Eiropas Zaļā kursa daudzi lielie uzņēmumi no mūsu klientu loka ir parakstījuši iekšējās apņemšanās samazināt CO2 emisijas savās piegādes ķēdēs un, attiecīgi, arvien vairāk pieprasa ekoloģiskus risinājumus arī no pārvadātājiem. Gadu no gada notiek diskusijas par to, kā kopīgiem spēkiem ar valdību, ražotājiem, pārvadātājiem un galalietotājiem sasniegt šos mērķus. Ir skaidrs, ka individuāli tos sasniegt nav iespējams, jo tas nav finansiāli izdevīgi. Ilgtspējīgu, videi nekaitīgāku un līdz ar to dārgāku risinājumu ieviešana vienmēr ir saistīta ar finansiālās neitralitātes nodrošināšanu, lai kompensētu paaugstinātās izmaksas. Ja privātā transporta jomā aktīvi tiek izmantoti elektroauto, kas samazina emisijas, tad komerctransporta jomā situācija ir sarežģītāka. Pašlaik elektrifikācijas tehnoloģijas ar vienu uzlādes reizi ļauj veikt vien 300 kilometru braucienu, kas nav pietiekami tālsatiksmes transportam. Tuvākajos gados potenciāls ir iekšzemes pārvadājumiem. Lai ieviestu ātrās uzlādes stacijas, ir pilnībā jāpārkārto noliktavu elektrotīkli, lai nodrošinātu nepieciešamo jaudu, un elektrisko degvielas uzpildes staciju skaits starptautiskajos maršrutos joprojām ir nepietiekams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta gigants "Google" trešdien atvēris Eiropas lielāko kibedrošības centru, brīdinot, ka kiberuzbrukumi kļūst aizvien ierastāki un rada riskus politisko sistēmu stabilitātei.

Uzņēmums norāda, ka pēc gadu ilgušām sarunām ar politiķiem tas atvēris jaunu centru Malagā, Spānijas dienvidos.

Gan Eiropas Savienība, gan "Google" iepriekš brīdinājis, ka karš Ukrainā parādījis to, kā kiberrīkus iespējams izmantot, lai destabilizētu demokrātiju.

"Google" globālo attiecību vadītājs Kents Volkers žurnālistiem norādīja, ka kiberuzbrukumu gadījumu skaits pērn pieaudzis par 38%, un tie kļūst aizvien agresīvāki.

"Google", kam jau ir kiberdrošības centri Minhenē un Dublinā, paziņoja, ka Malagas centrā strādās eksperti, kas izstrādās rīkus cīņai ar kiberdraudiem. Tāpat tas palīdzēs apmācīt valdības amatpersonas, uzņēmumus un nevalstiskās organizācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot optiskā interneta tīklu galvaspilsētā un reģionos, tā pieslēgumi izbūvēti vairāk nekā 7000 jaunās adresēs, kopējām investīcijām optikas tīkla izvēršanā sasniedzot 6,9 miljonus eiro.

Gada laikā par 7,5% pieaugusi datu plūsma interneta tīklā, kā arī būtiski uzlabota tā aizsardzība pret DDoS jeb piekļuves atteices uzbrukumiem. Modernizējot interneta tīklu, vērā ņemta programmatūras un iekārtu ilgtspēja, tā nodrošinot stabilu pakalpojuma kvalitāti ilgtermiņā.

“Atskatoties uz pēdējiem 15 gadiem, Tet optiskā tīkla attīstībā esam ieguldījuši vairāk kā 66 miljonus eiro. Šogad būtisku uzmanību esam vērsuši arī uz ilgtspējas un drošības jautājumiem. Pabeidzot interneta tīkla modernizāciju, kas nodrošina datu pārraidi starp vairākiem tīkla mezgliem, izmantotas jaunākās paaudzes iekārtas un programmatūra, nodrošinot stabilu pakalpojumu kvalitāti nākamos desmit gadus, turklāt ļaujot mums darboties ekonomiskāk un ievērojot ilgtspējīgas saimniekošanas pamatprincipus, kas saskan ar Tet Ilgtspējas mērķiem. Savukārt aizsardzībai pret kiberuzbrukumiem šogad investēts teju miljons eiro,” uzsver Dmitrijs Ņikitins, Tet galvenais tehnoloģiju direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptieku tīkls "Apotheka" Igaunijā februārī piedzīvoja kiberuzbrukumu, kurā nelikumīgi lejupielādēti vairāki simti tūkstošu aptiekas klienta kartes īpašnieku datu, ceturtdien paziņoja Igaunijas Centrālā kriminālpolicija, ģenerālprokuratūra, Datu aizsardzības inspekcija un Valsts informācijas sistēmu departaments, apliecinot, ka datu noplūšana ir apturēta.

Kompānija "Allium UPI", kas nodarbojas ar aptieku un slimnīcu preču izplatīšanu, februārī paziņoja, ka tās pārvaldītajā klienta karšu sistēmā notikusi nesankcionēta piekļuve un no sistēmas lejupielādētu personas kodi, dati par pirkumiem un klientu kontaktinformācija. Kiberuzbrukuma apstākļi tiks noskaidroti ierosinātajā krimināllietā un uzraudzības procesā.

Līdz šim kriminālprocesā ir noskaidrots, ka no "Allium UPI" datubāzes tika lejupielādēti aptuveni 700 000 "Apotheka", "Apotheka Beauty" un "PetCity" klientu karšu īpašnieku personas kodi, vairāk nekā 400 000 elektroniskā pasta adrešu, aptuveni 60 000 mājas adrešu un aptuveni 30 000 tālruņa numuru. Ir iespējams arī noteikt, kādi bezrecepšu medikamenti un citi aptiekas produkti tika iegādāti no 2014. līdz 2020.gadam, taču tas neattiecas uz recepšu medikamentiem. Personas, kuru dati tika nelikumīgi lejupielādēti, "Allium UPI" informēs personīgi elektroniski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas elektromobiļu uzlādes pakalpojumu sniedzējs "Ignitis ON" svētdien piedzīvojis kiberuzbrukumu, kurā noplūdināti vismaz 20 000 klientu dati, paziņoja uzņēmumā.

Svētdienas pēcpusdienā daļai "Ignitis ON" klientu tika atvienota piekļuve pakalpojuma lietotnei un viņi nevarēja uzlādēt savas automašīnas ar elektrisko dzinēju. Uz vairākām stundām tika atslēgtas arī visas kompānijas uzlādes stacijas Lietuvā.

Kompānija informēja, ka kiberuzbrukumā noplūdušo datu vidū ir klientu vārdi un uzvārdi, elektroniskā pasta adreses, radiofrekvenču identifikācijas (RFID) marķierus un atsevišķu automobiļu reģistrācijas numurus.

"Ignitis ON" apliecināja, ka maksājumu informācija, piemēram, bankas konti, maksājumu kartes dati, netika glabāti sistēmā, kas cieta kiberuzbrukumā, un tādēļ nav noplūdināti.

Kā norādīja kompānijā, tiek izmeklēts, kā hakeri piekļuva datiem. Par notikušo informētas tiesībsargājošās institūcijas, Valsts datu aizsardzības inspekcija, Nacionālais kiberdrošības centrs un Nacionālais krīžu pārvaldības centrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tehniskas kļūmes dēļ Toyota Japānā aptur darbību 12 no 14 rūpnīcām

LETA--AFP, 29.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas autobūves uzņēmums "Toyota Motor Corp." otrdien paziņoja, ka tehniskas kļūmes dēļ apturējis darbību 12 no 14 rūpnīcām valstīm, taču tas neesot kiberuzbrukums.

Autoražotājs sīkāku informāciju par šo incidentu šobrīd nesniedz.

"Divpadsmit automobiļu rūpnīcas nespēj apstrādāt detaļu pieprasījumus tehniskas kļūmes dēļ. Šobrīd mēs uzskatām, ka tas nav kiberuzbrukums," norāda uzņēmuma preses pārstāvis.

Šobrīd nav skaidrs, kad varētu tikt atjaunota rūpnīcu darbība.

Darbību turpina "Toyota" ražotne Kjusju reģionā un struktūrvienības "Daihatsu" rūpnīca Kjoto.

Pērn "Toyota" bija uz laiku spiesta apturēt ražošanu visās Japānas rūpnīcās pēc tam, kad uzņēmuma struktūrvienība piedzīvoja kiberuzbrukumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu, pagājušā gada 4. ceturksnī IKP bija par 0,5% mazāks nekā 2022.gada 4. ceturksnī (salīdzināmās cenās pēc neizlīdzinātiem datiem).

Pēc CSP provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja pieaugums ražojošajās nozarēs (par 3,6%), kā arī samazinājums pakalpojumu nozarēs (par 0,7%) un produktu nodokļu ievākumā (par 9,2%). Kopumā pagājušajā gadā IKP saruka par 0,6 procentiem.

Vienlaikus atzīmējama ir arī pozitīva tendence - pērn 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada 3. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 0,4%, kas liecina, ka ekonomiskā aktivitāte, lai arī mērenos tempos, tomēr palielinās. Detalizēti dati par aizvadītā gada pēdējo ceturksni būs pieejami pēc mēneša.

Jau iepriekš ekonomiskās attīstības tendences rādīja, ka 2023.gadā IKP saglabāsies tuvu 2022.gada līmenim. Nelabvēlīga situācija ārējā vidē un vājais pieprasījums ietekmēja Latvijas eksporta rādītājus. Augstā inflācija negatīvi ietekmēja mājsaimniecību patēriņu un iedzīvotāju reālos ienākumus. Ģeopolitiskā situācija reģionā un vājā kreditēšana kavēja straujāku investīciju kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Centrāltirgus būs nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro, bet konkrētāka summa būs zināma pēc attīstības koncepcijas izstrādes un projektēšanas darbiem, kad arī būs zināms apjoms, intervijā sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

"Būvniecības izmaksas pēdējā laikā strauji mainās, tādēļ spekulēt ar kaut kādiem cipariem tagad nebūtu pareizi. Skaidrs arī tas, ka tas būs ilgtermiņa ieguldījumu plāns, jo gada divu laikā to visu nevarēs sakārtot," teica Sleže.

Viņa arī neprognozēja, kādos termiņos Centrāltirgus būs sakārtots. Sleže skaidroja, ka turpmākajos piecos gados "Rīgas nami" darīs visu, lai primārās vajadzības Centrāltirgū būtu izpildītas un tirgus būtu labā ekspluatējamā stāvoklī.

Šobrīd "Rīgas nami" strādā pie Centrāltirgus attīstības plāna, jo jau ilgstoši konkrētas vīzijas Centrāltirgum nav bijis.

"Tirgi Eiropā ļoti mainās, un mainās arī to funkcijas. Centrāltirgus ir lielākais tirgus Eiropā ar segtajiem paviljoniem, un ar to ļoti lepojamies, bet, augot konkurencei, ir skaidrs, ka piecus lielus paviljonus mēs vairs nevaram turpināt izmantot tikai pārtikas tirdzniecībai. Līdz ar to tirgus atgriežas pie tām funkcijām, kas bija pirms kādiem 100 gadiem, kad tas kļūst par vietu, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties, baudīt kultūru, izmantot kādus pakalpojumus, tostarp sportot. Šīs funkcijas var būt ļoti dažādas," stāstīja Sleže.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā likvidēti 7844 uzņēmumi, kas ir mazākais likvidēto uzņēmumu skaits kopš 2015.gada, liecina Lursoft pētījuma dati.

Pēc tam, kad pēdējos septiņus gadus likvidēto uzņēmumu skaits ik gadu pārsniedza jaunreģistrēto, pērn reģistrēta pozitīva tendence - jauno uzņēmumu atkal bijis vairāk nekā likvidēto. Lursoft dati rāda, ka jauno uzņēmumu 2023.gadā bijis par 928 vairāk nekā likvidēto. Ja salīdzina ar gadu iepriekš, aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits sarucis par 28,4%. Salīdzinot ar 2019.gadu, kad tika reģistrēts visu laiku lielākais likvidēto uzņēmumu skaits, pērn likvidēto uzņēmumu bijis pat trīs reizes mazāk.

Analizējot datus par jaunreģistrētajiem un likvidētajiem uzņēmumiem pēdējo 10 gadu periodā, redzams, ka šajā laika posmā kopējais uzņēmumu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā 27,6 tūkstošiem. "Nenoliedzami, šo statistiku būtiski ietekmējusi īpaši laika posmā no 2017. līdz 2019.gadam masveidā veiktā uzņēmumu vienkāršotā likvidācija. Tomēr jāatzīst, ka arī citos gados likvidēto uzņēmumu skaits, salīdzinājumā ar jaunreģistrētajiem, saglabājies ļoti augsts," norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija Latvijas iedzīvotāju labklājību samazina daudz straujāk nekā procentu likmju kāpums, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis un Krista Kalnbērziņa.

Ja procentu likmju pieauguma dēļ finansiāli ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars pieaug par tuvu diviem procentpunktiem, tad izdevumu sadārdzinājuma dēļ šādu mājsaimniecību skaits pieaug par teju 10 procentpunktiem, norāda ekonomisti. Tātad pat pašiem kredītņēmējiem ieguvums no inflācijas samazinājuma būs daudz lielāks nekā zaudējumi par papildu izdevumiem augstāku procentu likmju dēļ.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina palielināt procentu likmes, lai iegrožotu inflāciju, tādējādi cieš arī ekonomikas izaugsme, atzīst Latvijas Bankas ekonomisti. Šobrīd tas izpaužas augstās procentu likmēs, kas aizņemšanos padara neizdevīgāku, taču uzkrāšanu pievilcīgāku. Tādējādi samazinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, samazinās naudas aprite ekonomikā un arī inflācija. ECB mērķis ir sasniegt 2% inflāciju vidējā termiņā, tomēr septembrī tā eirozonā bija 4,3%, un jaunākās prognozes paredz, ka vēl līdz pat 2025.gadam inflācija būs virs mērķa līmeņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sievietes aktīvi izglītojas un arvien biežāk ieņem vadošus amatus

Db.lv, 15.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā būs vissliktākie dzimstības rādītāji Latvijas vēsturē. Latvijas valdības politika pēdējos piecpadsmit gadus ir bijusi vērsta pret bērnu dzimšanu. 2006. gadā bērna piedzimšanas pabalsts bija 4,6 minimālo mēnešalgu lielumā. Šogad bērna piedzimšanas pabalsts ir ievērojami mazāks par minimālo mēnešalgu.

Līdz 2022. gadam Latvija bija viena no pasaules līderēm mirstībā (mirušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem). 2021. gadā pēc kopējā mirstības līmeņa Latvija bija 4. vietā pasaulē. Sliktāks mirstības līmenis par Latviju bija tikai Bulgārijā, Serbijā un Ukrainā. Nedaudz zemāks mirstības līmenis par Latviju bija Rumānijā, Lietuvā, Krievijā un Baltkrievijā. Savukārt pēc mirstības pieauguma starp 2021. un 2020. gadu Latvija bija trešajā vietā pasaulē. Mūs apsteidza tikai Bulgārija un Kuba. Kopumā 2021. gadā Latvija pēc dabiskā pieauguma bija ceturtā sliktākā valsts pasaulē, atpaliekot tikai no Bulgārijas, Ukrainas un Serbijas.

Lietuvai bija piektais sliktākas rezultāts pasaulē. Plašāk tas tika aplūkots DB 27. jūnijā rakstā Latvija ir pasaules līdere mirstībā un mirstības pieaugumā. Ar visu lielo mirstību Latvijas dzimstības rādītāji līdz 2022. gadam nebija tie sliktākie. Tomēr ievērojams lūzums dzimstībā Latvijā aizsākās 2022. gadā, kad, atbilstoši CSP apkopotajai statistikai, Latvijā jaundzimušo skaits (15 954 jaundzimušie) bija vismazākais kopš 1920. gada. Tomēr 2022. gadā dzimstība (jaundzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem) nebija viszemākā Latvijas vēsturē. 2022. gadā Latvijā piedzima 8,5 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu

LETA, 30.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

OX DRIVE dubulto autoparku, investīcijām platformā pārsniedzot 4 miljonus eiro

Db.lv, 04.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izveidotā TESLA koplietošanas platforma OX DRIVE pirmā darbības gada laikā sasniegusi vairāk nekā 30 tūkstošus platformas lietotāju, kas kopā veikuši 40 tūkstošus braucienu ar kopējo 1,8 miljonu km nobraukumu.

Uzņēmums paplašinājis arī autoparku līdz 110 TESLA modeļiem, bet līdz gada beigām to skaitu plānots palielināt jau līdz 200 vienībām. Šobrīd OX Drive platforma vasarā piedāvā iznomāt arī premium “Porsche Taycan 4S” un “Porsche Taycan 4S Sport Turismo”.

OX DRIVE attīstītājs ieguldījis vairāk nekā 4 miljonus eiro platformas attīstībā. Platforma sāka darboties pērn 30. jūnijā.

Kā norāda Egija Gailuma, OX DRIVE līdzdibinātāja, šis ir veiksmes stāsts, kas apliecina, ka jauni uzņēmēji Latvijā spēj īstenot ambiciozus plānus: “Līdz šim koplietošanas platformas bija ienācējas mūsu tirgū, bet mums izdevās apliecināt Latvijas spējas tehnoloģiju jomā, attīstot sarežģītu biznesu un spējot tam piesaistīt kapitālu. Mēs apzināmies, ka šis ir tikai sākums, tāpēc jau strādājam pie jaunu tirgus apgūšanas un ceram, ka nākamā gada laikā OX DRIVE darbosies vairākās valstīs. Katrā ziņā mūsu vērtības paliks nemainīgas – būt uzticīgiem nākotnes mobilitātes konceptam un tehnoloģiju pionieriem, piedāvājot koplietošanas platformā tikai premium elektroautomašīnas.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latvija var izkļūt no “vidējo ienākumu slazda”

Jeļena Buraja, Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad aprit 20 gadi kopš Latvijas pievienošanās ES. Šajā laikā mums ir izdevies spert nozīmīgus soļus “rietumu” dzīves līmeņa virzienā, taču joprojām esam tālu no attīstītākajām ES valstīm. Turklāt, turpinot pašreizējo ekonomisko politiku, ko es sauktu par “stabilizācijas politiku”, mēs riskējam, ka nekad tās nesasniegsim.

Esmu pārliecināta, ka Latvijai ir nepieciešama drosmīgāka un, labā nozīmē, radikālāka pieeja ekonomikai, kas nodrošinātu strauju labklājības izaugsmi. Šim nolūkam varam izmantot “receptes” no citu pasaules valstu pieredzes, kas liecina, ka tā ir reāli sasniedzama.

Analizējot vidējo reālā IKP pieaugumu gadā, pirmajā brīdī situācija Latvijā izskatās labi. Saskaņā ar Eurostat datiem no 2014. līdz 2022. gadam šis pieaugums mūsu valstī bija 2,52 %, kamēr ES vidējais rādītājs ir 1,82 %, bet Eirozonā - tikai 1,61 %. Tomēr jāņem vērā, ka sākām no ļoti zemas bāzes, un ar katru nākamo gadu būs arvien grūtāk augt straujāk par Eiropas vidējo rādītāju - un tas ir vienīgais veids, kā panākt vai pat apsteigt pašreizējos līderus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz rekordlīmeņa dzīvokļu piedāvājumu un diskusijām par valsts iespējām sniegt atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem, darījumi mājokļu tirgū arvien norit gausi. Tomēr paradigmas maiņa uzskatāmi notiek īres segmentā, iedzīvotājiem sākot pieņemt jauno realitāti gan par īres maksas attiecību pret potenciālajiem kredītmaksājumiem, gan citām īres priekšrocībām.

Šāds modelis atbilst Rietumeiropas nekustamo īpašumu tirgum, kur iedzīvotāji augstāk vērtē mobilitāti un iespēju dzīvesvietu pielāgot konkrētā dzīves posma vajadzībām, izvēloties mājokli īrēt. Piemēram, pērn Vācijā īrētos īpašumos dzīvojuši vairāk nekā 53% iedzīvotāju, Austrijā 49%, Dānijā 40% - turpretī Latvijā vien 16%. Pašlaik īres opcija kļūst arvien aktuālāka, par ko liecina gan tirgus dalībnieku intereses pieaugums pircēju un pārdevēju pusē, gan pieejamāks īres maksājuma apjoms, salīdzinot ar mēneša maksu par hipotēku, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par oktobri:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopā ar budžetu 2024.gadam Saeimā tiekskatīta virkne nodokļu likumprojektu. Liela daļa no tiem vairāk ir tehniski grozījumi. Daļa noteikti nāk par labu nodokļu maksātājiem, piemēram, papildus iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi.

Taču, kā jau tas ierasts, bieži vien kā “kompensējošie pasākumi” tiek virzīts arī akcīzes nodokļa palielinājums. Te īsti gan nav skaidrs, kas tiem jākompensē, turklāt, vai nebūs tā “ka bija domāts labi, bet sanāca kā vienmēr”. Proti, vai nodokļa palielinājums nepalielinās nelegālo tirgu un ieņēmumu samazinājums no akcīzes nodokļa drīzāk būs jākompensē ar citiem ieņēmumiem.

Akcīzes nodokļa primāram mērķim būtu jāsamazina kaitīgo preču patēriņu un nodokļa ieņēmumiem nevajadzētu “lāpīt budžetu”. Akcīzes nodokļa likmes jau tā ir augstas, turklāt tām jau bija paredzēts pieaugums. Nodoklis nav no gumijas. Vēl vairāk to stiepjot, gumija var pārtrūkt…

Komentāri

Pievienot komentāru