Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Karstajās vasaras dienās īpaši daudz darba ir Rīgas pašvaldības policijas (RPP) Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbiniekiem, kuri vienlaikus uzrauga, lai viss būtu kārtībā Rīgas peldvietās, kā arī patrulē ar laivām Rīgas akvatorijā, informē RPP.

Pagaidām šovasar nav konstatēts daudz pārkāpumu, taču karstajās dienās gan Ķīšezerā, gan Daugavā parādās arvien vairāk atpūtnieku, tādēļ patrulēt nepieciešams biežāk. Vislielākās problēmas sagādā tieši vienas dienas atpūtnieki, kuri ar laivu vai kuteri izbrauc vien reizi vai divas reizes gadā.

Viens no biežākajiem pārkāpumiem ir nepietiekams glābšanas vestu skaits, tāpat bieži gadās, ka vecāki savus bērnus nav ieģērbuši glābšanas vestēs, lai gan likums nosaka, ka bērniem līdz 12 gadu vecumam veste kuģošanas laikā jānēsā obligāti. Mēdz būt arī atpūtnieki bez kuģošanas līdzekļa tiesībām, taču šādu pārkāpēju skaits pēdējos gados ir sarucis.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut Igaunijā reģistrētai sabiedrībai OÜ "MM Grupp", kas Latvijā pārstāv vairākus uzņēmumus, t.sk. SIA "Apollo Kino", iegādāties citu Igaunijā reģistrētu sabiedrību OÜ "Forum Cinemas Latvia", kas arī Latvijā darbojas filmu izplatīšanas un demonstrēšanas tirgos.

KP secināja, ka apvienošanās rezultātā būtiski tiktu ierobežota konkurence šajos konkrētajos tirgos, tāpēc, lai novērstu iespējamos riskus konkurencei, apvienošanās atļauta ar saistošajiem noteikumiem, OÜ "MM Grupp" apņemoties tās īpašumā esošos kinoteātra "Citadele" aktīvus, t.i., darbiniekus un mantu u.c., nodot nesaistītas trešās personas kontrolē.

Ņemot vērā, ka OÜ "Forum Cinemas Latvia" un OÜ "MM Grupp", kas pārstāv SIA "Apollo Kino", pirms apvienošanās bija tuvākie konkurenti filmu demonstrēšanas tirgū Rīgā, KP paredz, ka apvienošanās radītu būtiskus šķēršļus efektīvai konkurencei minētajā tirgū - būtiski samazinātos konkurences spiediens uz kinoteātri "Apollo Kino", ko iepriekš radīja tā lielākais konkurents OÜ "Forum Cinemas Latvia" kinoteātris "Citadele".

Latviešu filma Rīgas sargi kļuvusi par apmeklētāko filmu Latvijas kinoteātros kopš 90. gadu sākuma, pārspējot līdz šim Latvijā skatītāko lielā ekrāna filmu Titāniks, kurš savu rekordu uzstādīja 1997. gadā, raksta laikraksts Diena.

Filmu Rīgas sargi kinoteātros 2007. gadā noskatījušies 139 442 skatītāji, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā 2007. gada otrajai skatītākajai filmai Šreks 3, kuru Latvijas kinoteātros noskatījušies 88 610 cilvēki.

2007. gada skatītāko Latvijas kinoteātru filmu TOP 5:

1. Rīgas Sargi - 139 442

2. Šreks 3 - 88 610

3. Karību jūras pirāti - 82 853

4. Gardēdis - 72 092

5. Mistera Bīna brīvdienas - 66 232

Atsaucoties skatītāju vēlmēm, Rīgas Kultūras aģentūra turpina filmas Rīgas sargi demonstrēšanu kinoteātrī Rīga un K Suns gan dienas, gan vakara seansos, kā arī citur Latvijā. Turklāt ir uzsāktas pārrunas ar Latviešu biedrību Īrijā par filmas demonstrēšanu šajā valstī.

Baltijas jūras valstu kultūras ministru (BJVKM) konference noslēgusies ar Rīgas deklarācijas pieņemšanu.

17. oktobrī Rīgā uz astoto BJVKM konferenci «Kultūras nākotne Baltijas jūras reģionā» pulcējās kultūras ministri, ministriju pārstāvji un kultūras eksperti no Latvijas, Lietuvas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Norvēģijas, Polijas, Krievijas, Zviedrijas, kā arī Ziemeļu Ministru padomes, Eiropas Komisijas un Baltijas jūras padomes, lai diskutētu par 21.gs. izaicinājumiem kultūrai un sadarbības perspektīvām Baltijas jūras reģionā, informēja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

Konferences mērķis bija aicināt dalībvalstu pārstāvjus diskutēt par jautājumiem, kas saistīti ar kultūras lomu Baltijas jūras reģiona identitātes veidošanā un reģiona konkurētspējas celšanā Eiropā, kā arī ārpus tās. Diskusijas gaitā notika debates par jaunām sadarbības iniciatīvām, piemēram, kultūras mantojuma digitalizāciju un radošās industrijas attīstību.

Rīgas rīkotajos svētkos gadu no gada līdzdarbojas vieni un tie paši uzņēmumi un organizācijas; pašvaldības atbalsts citu iecerētām kultūras aktivitātēm – simbolisks.

Tas secināms, pētot Rīgas domes kultūras finansēšanas konkursu rezultātus.

Finansiāli ietilpīgākais ir Rīgas pašvaldības organizētais tradicionālo kultūras pasākumu finansēšanas konkurss, kas uzskatāms par tādu kā Rīgas domes pasūtījumu dažādu svētku, piemēram, Jaungada sagaidīšanas, Rīgas svētku vai Lieldienu organizēšanai. Papildu tam tiek rīkoti konkursi, kuros uz finansiālu atbalstu var cerēt gan dažādi amatieru kolektīvi, gan privātas kultūras iniciatīvas. Regulāri noteiktā laika posmā notiekošu pasākumu atbal- stam finansējums pieejams arī Rīgas festivālu mērķprogrammas finansēšanas konkursā. Tajā atbalstītiem pasākumiem šogad piešķirti 308,8 tūkst. eiro.

Konkurences padome (KP) atklājusi, ka SIA Forum Cinemas ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli, lai gūtu konkurences priekšrocības kinofilmu izplatīšanas tirgū. Uzņēmumam piemērots naudas sods 30,99 tūkst. Ls apmērā.

SIA Forum Cinemas no citiem kinoteātriem, kam tā piegādā filmas, pieprasījusi plašākas atskaites par filmu demonstrēšanu, nekā tas nepieciešams, lai pati SIA Forum Cinemas varētu sagatavot atskaites filmu studijām. Šādi uzņēmums ieguvis konkurentu komercinformāciju, kas sniedza priekšrocības konkurences cīņā.

KP arī secinājusi, ka SIA Forum Cinemas kā filmu izplatītāja ierobežo citu kinoteātru iespējas rīkot akcijas un piedāvāt zemākas cenas. Cenu pazemināšana netika pieļauta ar ieganstu, ka tādējādi filmu studijas varētu nesaņemt tām pienākošos atlīdzību. SIA Forum Cinemas neņēma vērā, ka parasti mārketinga akciju laikā, lai arī tiek pazemināta vienas biļetes cena, palielinoties pārdoto biļešu skaitam, kopīgie ieņēmumi nesamazinās. Tādējādi nepamatoti ierobežota konkurējošo kinoteātru iespēja veikt mārketinga akcijas, kā arī patērētāju iespējas iegādāties kino biļetes par zemākām cenām.

Saņemot rakstveida apņemšanos no Forum Cinemas, Konkurences padome izbeidz pārākpumu lietas izpēti.

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu izbeigt lietas izpēti par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu pret SIA Forum Cinemas, jo tā apņemusies vairāk nekavēt konkurenci.

Lietas izpētes gaitā KP konstatēja, ka SIA Forum Cinemas, kas atrodas dominējošā stāvoklī gan kinofilmu izplatīšanas tirgū kinoteātriem visā Latvijā, gan kinofilmu demonstrēšanas kinoteātros tirgū Rīgā (kā kinoteātra Parex Plaza īpašnieks), ar savu darbību kavējusi un ierobežojusi konkurenci.

Lieta tika ierosināta pēc SIA Multiplex Systems iesnieguma, kas savu komercdarbību filmu demonstrēšanas tirgū uzsāka 2008.gada novembrī , atverot kinoteātri Cinamon.

Biznesa portālam db.lv tika dota ekskluzīva iespēja ielūkoties atjaunotajā VEF Kultūras pilī, pirms tās durvis oficiāli vērtas apmeklētājiem.

VEF Kultūras pils remontdarbu veicēji - SIA «Velve» - ēku nodevuši ekspluatācijā jau novembra pirmajos datumos. Pašlaik telpās ievācas VEF Kultūras pils, strādniekiem ēkā izkārtojot mēbeles, iekārtojot garderobi utml.

Būvdarbu vadītājs Aleksejs Tokarevs stāstīja, ka resturācijas darbi kopumā veikti sešās telpās - galvenajā vestibilā, hallē, Lielajā zālē, Kamerzālē, Spoguļzālē un abās kāpņutelpās. Restaurēti arī dažādi objekti - letes garderobēs, gaismekļi, durvis u.c. A. Tokarevs atklāja, ka plastmasas gaismekļu, kas rotā garderobes griestus, restaurācijā meklētas visdažādāko veidu tehnoloģijas, tostarp izmantots 3D printeris un lāzergriešana.

Latviešu spēlfilmu Rīgas sargi šodien, 5. decembrī, ir apmeklējis 100. tūkstošais skatītājs – uzņēmējs Mārtiņš Kossovičs. Kinofilmas izplatītājs – Rīgas Kultūras aģentūra 100. tūkstošajam skatītājam un viņa draugiem dāvināja ielūgumus uz kinoteātrī Rīga demonstrētās franču režisora Lorēna Tirāra komēdijas Moljērs Latvijas pirmizrādi, liecina sniegtā informācija medijiem.

100. tūkstošo biļeti kinoteātra Rīga kasē M. Kossovičs iegādājās īsi pirms šodienas kinofilmas rīta seansa plkst. 13.00. 100 tūkstošu skatītāju robežu Rīgas sargi sasniedza 24 dienu laikā kopš filmas pirmizrādes šā gada 11. novembrī – Latvijas kino vēsturē šāds apmeklējums esot vērtējams kā izcils latviešu filmas sasniegums.

Līdz ar to Rīgas sargiem ir labas izredzes kļūt ne tikai par visu laiku skatītāko Latvijā veidoto filmu, bet arī apsteigt līdzšinējo Latvijā demonstrēto filmu rekordisti – kinofilmu Titāniks, ko noskatījušies vairāk nekā 138 tūkstoši kino mīļotāju.

Gatavojoties nākamajiem Dziesmu svētkiem, kas notiks Latvijas simtgadē, 2018.gadā, notiks plašas debates par Mežaparka estrādes paplašināšanu, taču Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) norāda, ka, runājot par šo jautājumu, sabiedrību sagaida vairākas nozīmīgas izšķiršanās.

Ameriks uzskata, ka svarīgākā izšķiršanās būs par lielāku estrādi vai zaļās zonas saglabāšanu, jo visi Dziesmu svētku norises vietas paplašināšanas risinājumi Mežaparkā būs saistīti ar koku ciršanu. Viens no arhitektu piedāvātajiem risinājumiem paredz pašreizējās estrādes vietā citā Ķīšezera apkaimē būvēt jaunu, lielāku Dziesmu svētku estrādi, taču tas būs saistīts ar apjomīgu meža teritorijas izzāģēšanu. «Tādu variantu pie Ķīšezera nav,» sacīja galvaspilsētas mēra vietnieks.

Otra versija ir savest kārtībā vai paplašināt pašreizējo estrādi, taču arī šis risinājums neizbēgami nozīmētu koku izciršanu. Ameriks prognozē, ka arī par šo jautājumu sagaidāmas lielas debates, jo bieži vien sabiedrībā vērojama nostāja - «ja jācērt koki, tad lai paliek, kā ir».

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) piektdien paziņoja, ka pieprasīs kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) demisiju.

Formālais gala lēmums tiks pieņemts pirmdien, 16.septembrī. Pirms tam par to tiks informēti koalīcijas partneri.

Dombrovskis aicina nacionālo apvienību izvirzīt jaunu kultūras ministra amata kandidātu, kā arī aicina nacionālo apvienību uz konstruktīvu darbu valdībā.

Ministru prezidents norādīja, ka kultūras nozarē bija izveidojies nopietns konflikts starp ministri un daļu nozares. Viņš aicinājis ministri rast konfliktam risinājumu, taču ministre saslimusi, tad pārstājusi slimot un vēlāk konfliktu nevis mazinājusi, bet gan saasinājusi.

Dombrovskis norādīja, ka šis nav pirmais ministres konflikts. «Diemžēl mēs redzam, ka šādi gadījumi atkārtojas un dialogs ar nozari nevedas,» teica premjers.

Šodien bija iespēja iepazīties ar kultūras pilī VEF paveiktajiem būvdarbiem un restaurācijas darba gaitu. Saskaņā ar sākotnējo informāciju kopējās projekta izmaksas ar PVN ir aptuveni 11 miljoni eiro, taču secināts, ka būtu jāveic neplānoti papildu ieguldījumi, tādējādi kopējās izmaksas sasniegs 12,1 miljonu eiro.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Kopš darbu uzsākšanas, pagājušā gada maijā, ir paveikti apmēram 80 % no projektā paredzētajiem būvdarbiem. Praktiski visā kultūras pils VEF veikti visi restaurācijas darbi līdz pirmajai krāsošanai. Ir atjaunota fasāde un veikti galvenie jumta seguma izbūves darbi. Tuvākā laikā ir plānots uz jumta novietot vēsturisko VEF zīmi. Šobrīd notiek granīta pakāpienu un cokola elementu montāžas darbi,» informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Būvdarbu veikšanas laikā ir konstatēti vairāki trūkumi un defekti, kuru novēršana paredz neplānotu papildu darbu veikšanu un ieguldījumus. Būtiskas nepilnības tika konstatētas esošo pārsegumu nestspējā un to neatbilstībā ugunsdrošības prasībām, tāpēc visi pārsegumi ēkā tika izbūvēti pilnībā no jauna. Veicot esošo koka grīdu konstrukciju stāvokļa novērtējumu, tika pieņemts lēmums izbūvēt sausā betona grīdas. Ir mainīta arī Lielās zāles un balkona pakāpienu konstrukcija, ņemot vērā esošo pakāpienu neapmierinošo stāvokli. Papildu ir izbūvēta orķestra bedre un rasti akustiskie un skaņas risinājumi lielajā skatuvē, ko sākotnējais projekts neparedzēja. Tāpat ir nepieciešams iegādāties mēbeles apmeklētājiem. Par papildu nepieciešamajiem ieguldījumiem lems tuvākajā Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas sēdē un Rīgas domes sēdē.

Vairāki desmiti cilvēku pie Saeimas pulcējušies, lai protestētu pret plānoto 21% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu kultūras un izklaides pasākumiem.

Pasākumā piedalās vairāki Latvijas mūziķi un ar kultūras nozari saistīti cilvēki, piemēram, Intars Busulis, Guntars Račs, Elita Mīlgrāve, Liene Šomase, Ralfs Eilands, Kapars Bindemanis, Lauris Reiniks, Rūta Dūduma, Kārlis Kazāks un citi.

Cilvēkiem, kuri pulcējušies uz protesta akciju, pie apģērba ir uzlīme ar norādi - 21%. Vairākiem akcijas dalībniekiem līdzi ir arī mūzikas instrumenti.

Pie protestētājiem iznāca arī vairāki deputāti, galvenokārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pārstāvji. Sagaidot parlamentāriešus, Mīlgrāve viņus uzrunāja, norādot, ka lēmums par 21% PVN kultūrai ir sasteigts, nav atbalstāms un «apturēs mūsu dziesmas». Viņa aicināja deputātus pārdomāt šo situāciju pirms lēmuma pieņemšanas.

Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA), liekot parakstīt «diskriminējošu» licences līgumu, mēģina iznīcināt a/s Radio SWH grupā ietilpstošo Spin FM, pavēstījusi radiostacija. Savukārt AKKA/LAA norāda, ka Radio SWH jau piecus gadus autoriem nemaksājot atbilstošu atlīdzību.

Radio SWH paziņojumā teikts, ka AKKA/LAA liek parakstīt licences līgumu par mūzikas izmantošanu, kura ietvaros jāmaksā summa 30% apmērā no plānotā Spin FM 2012. gada apgrozījuma. Radio paredzēto līgumu sauc par diskriminējošu. Tikmēr autortiesību sargi skaidro, ka piemēro vienādus tarifus visām raidorganizācijām un tai nav pieņemams Radio SWH piedāvājums.

«To [tarifu] apmērs ir vērtēts Administratīvajā apgabaltiesā, Augstākajā tiesā, kā arī Konkurences padomē un saņemts viennozīmīgs atzinums, ka autoratlīdzības tarifi ir vieni no zemākajiem Eiropā un atbilstoši Latvijas situācijai,» Db.lv skaidroja autorus pārstāvošā biedrība. AKKA/LAA norāda, ka tādai radiostacijai kā Spin FM, kurai 60% diennakts raidlaika aizņem mūzika un kura raida Rīgas rajonā un internetā, ir jāmaksā 3,55% no apgrozījuma vai minimālā samaksa 5,67 lati dienā.

Valsts politika kultūras pieminekļu aizsardzības jomā nav skaidri definēta un netiek konsekventi īstenota, līdz ar to sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka valsts kultūrvēsturiskās vērtības ar laiku netiks zaudētas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Uz to norāda revīzijas laikā atklātās nepilnības un nenoteiktība Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) darbībā.

Lai arī VKPAI ir izstrādāts pietiekami efektīvs darbības regulējums, tas netiek konsekventi ievērots, secinājusi VK. VKPAI iekšējos normatīvos apņēmusies reizi divos gados apsekot katru kultūras pieminekli, tomēr tas netiek darīts. Tāpat VK secinājusi, ka vairāku gadu garumā nav tikušas izmantotas tiesības deleģēt pašvaldībām vairākas funkcijas attiecībā uz vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem. Lai arī VKPAI izstrādājusi stingru regulējumu kultūras pieminekļu saglabāšanas jomā, VK revīzijā konstatēja atkāpes no tā inspekcijas rīcībā bez skaidra un saprotama pamatojuma. Tas nerada pārliecību, ka VKPAI pati konsekventi ievēro izstrādātos normatīvus un ļauj apšaubīt, ka visi kultūras pieminekļu īpašnieki saskarsies ar vienlīdzīgu attieksmi no inspekcijas puses.

Finanšu ministrijas ierosinājums nepiemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi kultūras pasākumiem, kurus nesniedz valsts un pašvaldības kultūras iestādes, atsevišķiem privātā sektora pasākumu organizatoriem varētu nozīmēt cīņu par izdzīvošanu, tādu viedokli pauda aptaujātie nozares pārstāvji.

Latvijas Pasākumu producentu asociācijas (LaPPA) pārstāvis Gints Putniņš norādīja, ka šo izmaiņu ietekmē biļešu cenas celsies. Viņaprāt, īpaši tas skars biļešu segmentu, kas ir no pieciem līdz 20 eiro. "Tā ir lauvas tiesa no visiem pasākumiem, īpaši ārpus Rīgas," sacīja Putniņš.

LaPPA pārstāvis arī norādīja uz risku, ka pasākumu skaits, to daudzveidība un kvalitāte, mainot PVN likmi, varētu būtiski samazināties.

Putniņš uzskata, ka nav pieļaujama dažādu PVN likmju piemērošana privātajiem komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm, uz ko norāda arī Konkurences padome.

Arī Ģertrūdes ielas teātra producente Maija Pavlova sacīja, ka, nosakot PVN likmi 21% apmērā, biļešu cenas noteikti palielināsies un ietekmēs kultūras pakalpojumu pieejamību, jo "cilvēkiem vairāk naudas nepaliks".

Daugavgrīvas cietoksnis ilgus gadus bijusi ierobežotas piekļuves teritorija un pildījis militāras funkcijas. Šobrīd pussabrukušo cietoksni uzrauga biedrība «Bolderājas grupa», kura par to saņem 440 eiro mēnesī. Rezultātā netālu no Rīgas centra esošais kultūras piemineklis, kuram būtu liels potenciāls kļūt par pieprasītu tūrisma objektu - līdzīgi kā Daugavpils cietoknim, ir kritiskā un nolaistā stāvoklī.

«Diemžēl tā situācija tur ir tāda, ka neviena valsts vai pašvaldības institūcija nav ieinteresēta to pārņemt un attīstīt kā kultūras pieminekli. Esam sagatavojuši Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu par privatizācijas izbeigšanu un līdz ar to MK būs jālemj, kam to nodot,» komentē Guntis Kārkliņš, VAS «Privatizācijas aģentūras» sabiedrisko attiecību vadītājs.

Saskaņā ar MK 2000. gada 30. augusta rīkojumu nekustamais īpašums Birzes ielā 2, Rīgā (Daugavgrīvas cietoksnis) ir nodots privatizācijai. Pirms nekustamā īpašuma nodošanas privatizācijai Aizsardzības ministrija ar SIA «Aumeisteru muiža» uz 49 gadiem bija noslēgusi nekustamā īpašuma ilgtermiņa nomas līgumu. Nomas līgums tika izbeigts, jo nomnieks nepildīja līguma nosacījumus.

Savas politiskās karjeras norietā kultūras ministre Helēna Demakova paspējusi ne vien noslēgt skandalozu līgumu par koncertzāles projektēšanu, bet arī uzsākt Latvijas kinofilmu restaurāciju, tērējot tai 165.2 tūkstošus latu.

Kā noskaidrojis laikraksts Telegraf, privāta kompānija Voxell Aps restaurē tās pašas filmas desmit reizes lētāk. Turklāt tā var neatgriezeniski iegūt autortiesības uz šīm filmām, un var gadīties, ka valsts pārmaksājusi par sveša īpašuma restaurāciju.

Skandāls ar latviešu kinoklasiku sākās pērn. Vispirms dāņu kompānija Voxell Aps noslēdza līgumu ar Rīgas kinostudiju par autortiesībām uz padomju laika latviešu filmām. Kultūras ministrija uzsāka tiesvedību, un lietu izskatīs 2. jūnijā. Taču jau pērn Nacionālais kinocentrs uzsāka kinofilmu restaurācijas projektu, kaut arī var gadīties, ka valstij nemaz nebūs autortiesību uz šīm filmām. „Pagājušajā gadā mēs rstuarējām trīs filmas – Limuzīns Jāņu nakts krāsā, Ezera sonāte un Pie bagātās kundzes,” pastāstīja nacionālā kinocentra direktore Ilze Gailīte-Holmberga. Katrai filmai izlietoti aptuveni 32 tūkstoši eiro, kas neesot dārgi, jo amerikāņi restaurācijai tērējot līdz 300 tūkstošiem.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Ekonomikas policijas pārvaldes darbinieki uzsākuši kriminālprocesu par nelikumīgu mākslas filmas Rīgas sargi izplatīšanu interneta failu apmaiņas portālos.

Pārbaudot saņemto informāciju tika noskaidrots, ka laika posmā no 15. līdz 16. novembrim interneta failu apmaiņas portālos koplietošanai kāda persona, izmantojot segvārdu, ievietojusi mākslas filmu.

Tā kā izmeklēšanas laikā no Nacionālais Kino Centra tika iegūta informācija, ka mākslas filmas Rīgas sargi ekskluzīvās beztermiņa izplatīšanas tiesības pieder vienīgi SIA Platforma, kas nozīmē, ka citām personām nav tiesību izplatīt šo mākslas filmu.

Par šo faktu 21.novembrī tika sākts kriminālprocess par autortiesību tīšu pārkāpšanu, ja tā izdarīta, pārkāpjot autora tiesības uz darba izmantošanu, vai par blakustiesību tīšu pārkāpšanu, kas paredz sodu ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Režisora Aigara Graubas filmu Rīgas Sargi nepilnu nedēļu pēc pirmizrādes iespējams it kā nelegāli lejupielādēt internetā, novēroja laikraksts Dienas bizness.

It kā tādēļ, ka tiek piedāvāts lejupielādēt failus ar nosaukumu Rīgas Sargi, tomēr pēc rūpīgākas izpētes iespējams, noteikt, ka patiesībā faila saturs nav saistīts ar Rīgas Sargiem. Līdz ar to apsveicam filmas veidotājus, kuriem izdevies filmu pasargāt no pirātu nagiem jau 4 dienas.

Failu apmaiņas programma RevConnect ļauj lejupielādēt filmu no vairākiem lietotājiem, kuru datoros atrodas fails ar filmu. Dienas bizness jau rakstīja, ka studijas Cineville noslēgtais līgums ar kinoteātriem paredz, ka Rīgas Sargi tirdzniecībā nebūs līdz pat nākamajam gadam. Patlaban filmu demonstrē vairākos Latvijas kinoteātros.

Ķīnas darba nometnēs ieslodzītajiem nākas ne tikai lauzt akmeņus un rakt grāvjus, bet nereti arī nodarboties ar virtuālo darbu. Kāds bijušais ķīniešu ieslodzītais, kas darba nometnē pavadījis trīs gadus, britu laikrakstam The Guardian atzinis, ka pēc grūtas darba dienas nometnes sargi viņu un vēl vismaz trīssimt viņa biedru esot spieduši naktīs spēlēt populāro daudzspēlētāju spēli World of Warcraft.

Nometnes sargi ieslodzītajiem spēlē likuši nodarboties ar tā saukto «zelta fārmingu» - virtuālās naudas atlīdzības iegūšana par spēles mošķu monotonu slaktēšanu - lai pēc tam virtuālo naudu pārdotu reālajā dzīvē. Ieslodzītais laikrakstam stāstījis, ka šādā veidā sargi spējuši nopelnīt ap tūkstoš ASV dolāriem dienā. Ieslodzītajiem pat tikušas piemērotas noteiktas kvotas, cik daudz virtuālā zelta ir jāievāc. Tie, kas tās nav spējuši pildīt tikuši regulāri piekauti.

Ķīnas valdība gan noliedz šādas prakses eksistenci.

Pateicoties daudzspēlētāju spēļu milzīgai popularitātei ir radusies vesela «zelta fārminga» nozare, kad cilvēki strādā ilgas stundas spēlēs ievācot virtuālo naudu, lai pēc tam to pārdotu bagātākiem spēlētājiem, kuriem tādām nodarbēm neatliek laika.