Saruna ar Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidentu, SIA “Kurekss” valdes priekšsēdētāju Jāni Apsīti.

Publiskajā telpā izskanējis, ka Ministru kabineta rīkojums, liekot valsts mežu apsaimniekotājam a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) veikt korekcijas ilgtermiņa sadarbības līgumos un mainot cenu indeksācijas mehānismu, un piemērojot vidējās svērtās cenas, ir radījis situāciju, kurā valsts budžets neesot ieguvis aptuveni 30 miljonus eiro.

Šis apgalvojums nav patiess, jo skaitļi rāda ko citu. Proti, valsts budžeta likums paredzēja, ka valsts mežu apsaimniekotājs (LVM) valsts budžetā dividendēs par 2024. gadu iemaksā ne mazāk kā 58,574 miljonus eiro, faktiski uzņēmums samaksāja nedaudz vairāk kā 111 miljonus eiro, tātad par 52,9 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji tika prognozēts. LVM plānotās peļņas – 90 milj. eiro – vietā ieguva 150 milj. eiro. Vai tas ir daudz, vai maz? Laikā no 2011. līdz 2021. gadam LVM peļņa vidēji bija ap 70 milj. eiro gadā, vienlaikus nozare veica nozīmīgas investīcijas un dubultoja pievienoto vērtību. 2021. gadā LVM gūst līdz tam brīdim vislielāko peļņu – 112 milj. eiro, savukārt skujokuku zāģētās produkcijas ražotāji – 178 milj. eiro. Kāpēc 2021. ir īpašs gads?! Tas ir Covid-19 pandēmijas “pīķa” brīdis ar visa veida liegumiem (daļa nozaru strādā ar milzīgiem ierobežojumiem, daļa ir slēgtas, cilvēkiem jādzīvo mājās, nav iespējami ceļojumi), un daudziem rodas liela vēlme un iespēja uzlabot dzīves apstākļus, kā rezultātā būvmateriālu cenas piedzīvo nepieredzētu kāpumu, piemēram, ASV līdz 300%, Lielbritānijā un citos Latvijas ražotājiem būtiskos noieta tirgos vērojams līdzīgs pieaugums.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš atkāpies no amata, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga", atsaucoties uz raidījuma rīcībā esošo neoficiālo informāciju.

Par atkāpšanos no amata Putniņš esot paziņojis LVM akcionāru sapulcē šogad 16. oktobrī.

Putniņš aģentūrai LETA komentāru šajā jautājumā nesniedza.

Vienlaikus "Nekā personīga" vēsta, ka Putniņš no amata, visticamāk, atkāpies politiska spiediena dēļ - atkāpšanās varētu būt saistīta ar valdības lēmumu izrādīt pretimnākšanu kokrūpniekiem, kuri LVM izsolēs uz trim gadiem nosolījuši līgumus par samērā augstām cenām.

Raidījums norāda, ka Putniņa vadītajai valdei iepriekš prasīja pārskatīt noslēgtās vienošanās un samazināt cenas, taču LVM atteicās to darīt, jo tā būtu līdzekļu izšķērdēšana. Evikas Siliņas (JV) vadītā valdība kokrūpniekiem labvēlīgo lēmumu pieņēma, neskatoties uz to, ka iepriekšējos gados kokrūpnieku nozare bija guvusi rekordlielu peļņu.

Zemkopības ministrija (ZM) kā AS "Latvijas valsts meži" (LVM) akcionārs uzdos LVM padomei uzņēmuma valdi pakāpeniski samazināt no pieciem līdz trīs valdes locekļiem, lai uzņēmuma vadība spētu efektīvāk reaģēt uz tirgus svārstībām meža un kokrūpniecības nozarē Latvijā un pasaulē, kā arī mazinātu valsts īpašumā esošā uzņēmuma - LVM - pārvaldības izdevumus. Jo mazāka valde, jo skaidrāka un precīzāka katra tās locekļa individuālā atbildība.

LVM valdes priekšsēdētājs Pēteris Putniņš, kas nolēmis beigt darbu LVM, amata pienākumus pildīs līdz 2025. gada 31. oktobrim. Par LVM valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju uzņēmuma padome līdz 1. novembrim iecels pienākumu izpildītāju, kurš pildīs pienākumus līdz nākamā LVM valdes priekšsēdētāja izraudzīšanai atklātā konkursā.

LVM pārvalda un apsaimnieko 1,62 miljonu hektāru Latvijas zemes, tai skaitā 1,59 miljonus hektāru meža zemes, no kurām 1,39 miljoni hektāru ir mežs.

Zviedrijas meža īpašnieku asociācijas "Sodra" darījums, ar kuru tā par 720 miljoniem eiro pārdos tai piederošos 153 000 hektāru zemes Baltijā ar "IKEA" saistītajai kompānijai "Ingka Investments", ir labs signāls citiem potenciālajiem ārvalstu investoriem un arī Latvijai, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss.

Viņš piebilda, ka darījums ir pozitīvs signāls Latvijai, jo valsts pārāk daudz izceļ ģeopolitiskos riskus un "noraksta" Latvijas investīciju vidi. "Investori nebaidās no Latvijas. Ārvalstnieki turpina investēt un notiek milzīgi darījumi ar Latvijā esošiem aktīviem," uzsvēra Klauss.

Viņš arī sacīja, ka darījums kopumā ir vērtējams pozitīvi, jo "Ingka Investments" ir Latvijā zināms uzņēmums ar pieredzi, un tas ir "profesionālis savā jomā".

Vienlaikus Klauss atzīmēja, ka darījuma cena pamatā atbilst pieņēmumiem, kas izskanēja gada sākumā. "Tas liecina, ka bažas par to, ka Latvija varētu būt kļuvusi par toksisku investīcijām vai te būtu jārēķina milzīgas atlaides potenciāliem ģeopolitiskiem riskiem, līdz galam neatbilst patiesībai," viņš teica.

Zviedrijas meža īpašnieku asociācijas "Sodra" darījumam, ar kuru tā par 720 miljoniem eiro pārdos tai piederošos 153 000 hektāru zemes Baltijā ar "IKEA" saistītajai kompānijai "Ingka Investments", būs nepieciešams arī valdības lēmums, aģentūrai LETA sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Zemkopības ministrijā (ZM) aģentūrai LETA skaidroja, ka valdības lēmums būs nepieciešams, neatkarīgi no Konkurences padomes (KP) lēmuma.

Krauze atzina, ka viņam ir žēl, ka uzņēmums nav no Latvijas, tomēr kopumā darījums ir vērtējams pozitīvi, jo tas parāda, ka Latvija ir droša vide investīcijām un šādi starptautiski uzņēmumi iegādājas īpašumus Latvijā un investē.

Tāpat ministrs papildināja, ka tas ir ilgtspējīgs ieguldījums, jo meža nozare ir jāskata nākamo 100 gadu laikā, nevis, piemēram, piecu gadu laikā.

""IKEA" sadarbojas ar uzņēmumiem, kas ražo mēbeles visā pasaulē, tostarp Latvijā. Tādējādi vēl kādiem Latvijas uzņēmumiem perspektīvā varētu būt pieejami resursi. Tas ir svarīgi, ka kokam pievienotā vērtība tiek radīta Latvijā," pauda ministrs.

Ap 20% no IKP rodas no zemes izmantošanas Latvijā, tāpēc lēmumu pieņēmējiem ir jāspēj pieņemt lēmumi, kuri vērsti uz visas sabiedrības ieguvumiem, nevis atsevišķu nelielu interešu grupu vēlmēm.

Tādi secinājumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 10 starptautiskajā konferencē Ilgtspēja un resursi zemes pārvaldībā: sadarbība krīzes un pārmaiņu laikā. Zemes nozares ir nozīmīgs Latvijas resurss, kuru var izmantot dažādām vajadzībām, vienlaikus uz tās izaudzētais - lauksaimniecības produkti, koksne - kalpo kā nozīmīgs resurss apstrādes rūpniecībai, vienlaikus šis zemes komplekss ir nozīmīga tautsaimniecības sfēra, kas nodrošina darbavietas, nodokļu ienākumus un arīdzan mazina dažādus riskus.

Jādomā ar savu galvu

„Latvijas divas nelaimes ir pārregulācija, kad cenšamies pārņemt visu, ko vien iesaka, bet nedomājam ar savu galvu un šos ieteikumus neadaptējam Latvijas apstākļiem, kā arī pārspīlēta demokrātija, kad atsevišķu nelielu grupu iebildumu dēļ tiek nobremzēti projekti,“ uzsvēra SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš norādīja, ka ļoti liela nozīme ir politikas un plānošanas dokumentiem. „Konkrētās teritorijas attīstībai būtiskākais dokuments ir teritorijas attīstības plāns, kuram jābūt skrupulozi izvērtētam, tādējādi nodalot tās teritorijas, kuras paredzētas ražošanai, no tām, kuras paredzētas citam — dabas aizsardzībai,“ uzsver U. Ameriks. Viņaprāt, Latvijā ir jābūt tādiem normatīvajiem aktiem, lai varētu ātri pieņemt lēmumus un realizēt sabiedrībai nozīmīgas ieceres. „Zemes izmantošana - tā ir ne tikai resursu ieguve, kas ir labklājības pamats, bet arī valsts drošības pamats,“ tā U. Ameriks. Viņaprāt, zeme ir resurss un ne tikai tas, ko uz tās var izaudzēt, bet arī tas, kas atrodas zem zemes un kas atrodas virs zemes.

Mākslīgā intelekta (MI) izmantošanā uzņēmumos Latvija apdzen Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas. “Eurostat” dati liecina, ka Latvijā ir 8,8% uzņēmumu (ar vismaz 10 darbiniekiem), kuros aktīvi izmanto MI, Lietuvā – 8,7%, bet Igaunijā – 13,9%.

Vidējais rādītājs ES pārsniedz 13% un turpina augt. Kopējā Eiropas kartē Latvija ir zem viduslīnijas – topa augšgalā ir Dānija (27,6%), Zviedrija (25,1%) un Beļģija (24,7%), bet iedzinējos ir Rumānija (3,1%), Polija (5,9%) un Bulgārija (6,5%). Likumsakarīgi, ka līderos ir valstis ar augstu digitālās infrastruktūras un inovāciju līmeni, plašu valsts atbalstu uzņēmumu digitālajai transformācijai un atvērtību jaunām tehnoloģijām.

MI mazāk izmanto valstīs, kurās ir zemāks uzņēmumu digitalizācijas līmenis, ierobežotas investīcijas pētniecībā un inovācijās un mazāks kvalificētu darbinieku īpatsvars. Lai gan pirmajā acu uzmetienā, protams, gribētos redzēt Latviju starp līdervalstīm, tomēr svarīgi saprast, ka MI ieviešanai jābūt jēgpilnai un pārdomātai, lai tas kalpotu konkrētiem mērķiem un veicinātu efektivitāti. Protams, MI sniedz virkni ieguvumu un būtiski mainot uzņēmumu efektivitāti - Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta dati liecina, ka ChatGPT izmantošana spēj par 40% samazināt laiku, ko veltām dažādu uzdevumu veikšanai, vienlaikus uzlabojot rezultātu kvalitāti par 18%. Tas nozīmē, ka darbinieki var koncentrēties sarežģītākiem un radošākiem uzdevumiem.

Neplānotās nodokļu izmaiņas budžetā grauj Latvijas starptautisko tēlu investoru acīs un būtiski palielinās ēnu ekonomiku Latvijā, teikts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) vēstulē Finanšu ministrijai (FM).

FICIL nosoda valdības plānus, veidojot jauno budžeta projektu, ignorēt iepriekš panākto vienošanos ar nozari un apstiprināto plānu par akcīzes nodokļa paaugstināšanas kārtību. FICIL uzskata, ka šāda pēkšņa atkāpšanās no likumā apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna starptautiskā mērogā grauj investoru uzticību stabilai un prognozējamai tiesiskai videi Latvijā.

FICIL vēstulē norāda, ka ir izprotami valdības mērķi un nepieciešamība nodrošināt papildu valsts budžeta ieņēmumus, lai stiprinātu drošības un aizsardzības spējas un īstenotu citas neatliekamas prioritātes.

Vēstulē atgādināts, ka, sagatavojot 2025. gada budžetu, ar likumu tika nostiprināts akcīzes nodokļa pieaugums tabakas un pielīdzināmiem produktiem trīs gadu periodam, paredzot 10% nodokļa pieaugumu ik gadu līdz 2027. gadam ieskaitot, tomēr trīs mēnešus pirms jauno normu spēkā stāšanās FM budžeta likumu paketē virza papildu pieaugumus, kas atstās negatīvu ietekmi uz legālo industriju un samazinās kopējos valsts budžeta ieņēmumus. Priekšlikums paredz palielināt akcīzes nodokli par 15% no 2026. gada 1. janvāra, nevis par 10%, kā plānots. FM tādējādi neņem vērā industrijas ieteikumus un aprēķinus par neplānota akcīzes nodokļa pieauguma negatīvo ietekmi uz legālo tirdzniecību 2026.-2028. gadā, skaidro FICIL.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) par tiesību aktu portālā iesniegtajiem grozījumiem Dabas resursu nodokļa (DRN) likumā, kas paredz tuvākajos gados būtiski palielināt DRN kūdrai, nav konsultējusies ar kūdras nozari, kā arī citām saistītajām nozarēm, tostarp stādu un dārzeņu audzētājiem, sacīja Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Tāpat viņa apgalvoja, ka, veidojot šos grozījumus, nav ņemts vērā, kā kūdras nozare iekļaujas pārtikas ķēdē, jo kūdra joprojām esot neaizvietojams resurss profesionālajā dārzkopībā, piebilstot, ka 70% no visiem substrātiem tiek veidoti uz kūdras bāzes.

"Mēs saprotam to, ka kūdras nozare Latvijā paliek nekonkurētspējīga," pauda Krīgere, komentējot ministrijas sagatavotos grozījumus.

Viņa minēja, ka Lietuvā DRN kūdrai ir līdz 3,2 eiro par tonnu un Igaunijā līdz 2,87 eiro par tonnu, kamēr ministrijas piedāvātie grozījumi paredz no 2027.gada Latvijā kūdrai DRN palielināt līdz 7,5 eiro par tonnu un 2028.gadā piemērot vēl lielāku palielinājumu. Tāpat arī šajās valstīs nomas maksas par platībām, kurās iegūst kūdru, esot mazākas un tiekot iekasētas tikai tad, kad darbība ir veikta, kamēr Latvijā nomas maksa jāmaksā arī tad, kad darbība nav veikta, piemēram, šogad, kad platības mitro apstākļu dēļ nebija iespējams apstrādāt.

Eiropas valstu pieredze un OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) jaunākie pārskati nepārprotami apliecina — ilgtermiņā digitālās pārvaldības efektivitāti nosaka trīs savstarpēji cieši saistīti virzieni: vienota koordinācija, kompetence un drošība.

Tās valstis, kuras šos principus ievieš konsekventi, spēj efektīvāk izmantot resursus, nodrošināt augstāku infrastruktūras drošības līmeni un ieviest kvalitatīvus, uz iedzīvotāju vajadzībām vērstus digitālos pakalpojumus.Latvijā digitālās pārvaldības sistēma joprojām atgādina mozaīku bez vienota rāmja.

Pēdējo mēnešu laikā daudz diskutēts par Eiropas Digitālās identitātes maka (Digital Identity Wallet) ieviešanu Latvijā, kas saskaņā ar ES regulējumu jānodrošina līdz 2026. gada nogalei. Tomēr projekta īstenošana pat vēl nav reāli sākusies, un nav skaidrs — kurš par to atbild, kādi resursi nepieciešami un kā nodrošināt drošu un efektīvu rezultātu. Pat vēl vairāk! Domāju, ka absolūti lielākajai Latvijas sabiedrības daļai nav priekšstata, kas ir digitālās identitātes maks un kādas ikdienas priekšrocības tas var sniegt (dažādu papīra un reģistru apliecinājumu pieejamība vienviet savā telefonā).

Elektrovairumtirdzniecības nozares flagmanis Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” ir uzsākusi jaunu iniciatīvu, skaidrojot nākotnes perspektīvas enerģētikas sektorā. Šoreiz sarunā ar valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu noskaidrojam, kā valsts politika var ietekmēt elektroenerģijas tirgus attīstību, kā arī uzzināsim, kā globālie procesi attīsta elektromateriālu tirgu.

Kā pēdējos gados valsts politika ir ietekmējusi elektroenerģijas nozari un tās attīstību? Vai bijuši kādi lēmumi, kas kavējuši vai tieši pretēji sekmējuši?

Tāds spilgtākais piemērs ir pirms trīs gadiem valsts uzsāktais atbalsts saules paneļiem privātmājām. Sākotnēji tas radīja lielu iedzīvotāju interesi, bet pēc valsts lēmuma mainīt sistēmu no neto uzskaites uz neto norēķinu, tad, redzams, ka interese būtiski noplaka. Vienlaikus pozitīvi, ka šī maiņa sekmēja interesi par elektroenerģijas uzkrāšanas iespējām jeb uzkrājošajām baterijām, jo elektrību vairāk saražo vasarā, bet lielāks patēriņš ir rudenī, ziemā un agrā pavasarī. Valsts arī tam uzsāka atbalsta programmu.

No 2027. gada dabas resursu nodokļa (DRN) likmi kūdrai palielinās piecas reizes - līdz 3,5 eiro par tonnu, bet neapstrādātai un ārpus Eiropas Savienības (ES) komerciāliem nolūkiem realizētai koksnei noteiks DRN 75 eiro apmērā par kubikmetru, paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi DRN likumā.

Tajā pašā laikā smilts un smilts-grants DRN likmi no 2026. gada palielinās par 25%.

Šobrīd DRN likme kūdrai ir 0,7 eiro par tonnu. Likumprojektā teikts, ka DRN likme kūdrai 3,5 eiro par tonnu tiks piemērota no 2027. gada.

Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) skaidro, lai arī jau no 2026. gada valstij veidojas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju saistības, kas izriet no kūdras ieguves, paaugstinātā DRN likme tiks ieviesta no 2027. gada 1. janvāra. Tas ļaus nozarei pārkārtoties un plānot darbību.

Ministrijā norāda, ka kūdras nozare gadā veido 10,7% no visām SEG emisijām Latvijas bilancē. Atbilstoši provizoriskiem aprēķiniem, viena tonna iegūtās kūdras Latvijai izmaksās 25 eiro SEG emisiju ekvivalentā. Kūdras ieguves apmēri būtiski ietekmē Latvijas klimatneitralitātes rādītāju sasniegšanu, un ir nepieciešams radīt fiskālu ietekmi uz nozari, lai veiktu izmaiņas kūdras izstrādes apjomos.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Latvijas drošības politika jau sen ir balstīta principā, ka valsts aizsardzība nav tikai bruņoto spēku vai valdības uzdevums – tā ir kopīga sabiedrības atbildība.

Dzīvojot valstī, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, mēs īpaši labi apzināmies, cik būtiski ir savlaicīgi attīstīt gan militārās, gan civilās spējas, stiprināt noturību pret hibrīddraudiem un vienlaikus saglabāt spēju dzīvot ikdienas dzīvi drošā vidē.

Šodien drošība vairs nav tikai armijas un robežsardzes jautājums. Tā aptver visu – no kiberdrošības un kritiskās infrastruktūras aizsardzības līdz sabiedrības iesaistei ārkārtas situācijās. To spilgti apliecina arī mūsu pieeja aviācijas un gaisa telpas drošībai, kur civilajai un militārajai nozarei arvien ciešāk jāsadarbojas. Ir vairāk nekā skaidrs - civilās un militārās jomas vairs nav atdalāmas. Taču sabiedrībā bieži vien domājam par civilo un militāro jomu kā divām pilnīgi atšķirīgām pasaulēm. Tomēr šodienas ģeopolitiskā realitāte liek šīm pasaulēm arvien ciešāk sadarboties. Eiropas Savienībā (ES) šī sadarbība vairs nav tikai teorija – tā kļuvusi par praktisku nepieciešamību. Visā ES mums ir viena kopīga gaisa telpa un līdz ar to arī kopīgi draudi.

Ēdienu un citu preču piegādes uzņēmums "Wolt" ievieš jaunu pakalpojumu uzņēmējiem "Storefront", lai nodrošinātu viņiem iespējas tirgot savu produkciju gan klātienē, gan tiešsaistē, informē SIA "Wolt Latvija".

Ar "Storefront" uzņēmumi varēs piedāvāt preces un pakalpojumus savos komunikācijas kanālos, vienlaikus izmantojot "Wolt" tehnisko risinājumu pasūtījumu, maksājumu un piegāžu pārvaldībai.

Uzņēmēji var pievienot "Storefront" saiti mājaslapā, kā arī savos sociālo mediju profilos, ierakstos un "Google Business" profilā, lai veicinātu tiešsaistes pasūtījumus. Veikalos un restorānos varēs noskanēt QR kodus. Uzņēmēji maksās komisiju par saņemtajiem pasūtījumiem, bet piegādes iespējams organizēt pēc nepieciešamības - tās var nodrošināt gan "Wolt" kurjerpartneri, gan paša uzņēmuma darbinieki, informē "Wolt".

"Wolt" vadītājs Baltijā Mantas Lomsarģis atzīmē, ka arvien vairāk mazo un vidējo uzņēmumu meklē veidus, kā sasniegt savus klientus, vienlaikus stiprinot sava zīmola atpazīstamību. Pat ja uzņēmumam jau ir mājaslapa, tās pielāgošana e-komercijai var prasīt lielus ieguldījumus.

Latvijas mainīgie laikapstākļi un straujā gaisa temperatūras pazemināšanās rudenī ir signāls, ka saimniekiem jāpievērš pastiprināta uzmanība savu četrkājaino draugu komfortam. Īpaša vērība nepieciešama, ja suns pagalmā uzturas lielāko dienas daļu neatkarīgi no laikapstākļiem. Ar praktiskiem padomiem, kā sagatavoties ziemas sezonai, lai mīlulis justos labi un būtu pasargāts, dalās Dino Zoo eksperte, kinoloģe un suņu skolas vadītāja Tatjana Bodricka.

Kāpēc ir tik svarīgi sagatavot suņu būdu ziemai?

Atbilstoša mājvieta pagalmā ir galvenais faktors, kas pasargā dzīvnieku no hipotermijas un apsaldējumiem, pat ja sunim ir biezs kažoks. Pat visrūdītākajiem suņiem, kas ikdienā uzturas ārā, nepieciešama sausa, no vēja pasargāta vieta, kur patverties no nokrišņiem un atgūt spēkus.

Daudzi saimnieki praktizē modeli, kur mīlulis daļu laika pavada ārā, bet nakti vai īpaši sliktos laikapstākļos – iekštelpās. Tomēr arī šādā gadījumā āra mājvietai jābūt tehniskā kārtībā, jo sunim var rasties nepieciešamība tajā patverties jebkurā dienas laikā.

Neatkarīgi no tā, vai suņu būda tiek izmantota pastāvīgi vai tikai kā pagaidu patvērums, ir svarīgi veikt tās tehnisko revīziju pirms sala iestāšanās. Nedrīkst paļauties, ka vasarā funkcionējusi mītne būs derīga arī ziemā. Saimniekiem rūpīgi jāpārbauda:

Latvijas Bankas Uzraudzības komiteja izsniegusi SIA "BlockBen" licenci kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai, informē Latvijas Bankā.

"BlockBen" ir pirmais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas Latvijā saņēmis licenci atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulas par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA) prasībām.

MiCA regula stājās spēkā 2024. gada nogalē, ieviešot ES vienotu kriptoaktīvu nozares tiesisko regulējumu, tostarp prasību kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem saņemt darbības atļauju.

Līdz ar licences saņemšanu "BlockBen" visus tam atļautos kriptoaktīvu pakalpojumus MiCA noteiktajā kārtībā varēs piedāvāt arī citās ES valstīs.

"BlockBen" izveidojis privāto slēgto blokķēdi, kurā iespējams veikt kriptoaktīvu apmaiņu pret naudu vai pret citiem kriptoaktīviem, kā arī glabāt kriptoaktīvus un veikt kriptoaktīvu pārvedumus. "BlockBen" piedāvā uzņēmumiem kriptoaktīvu (patēriņa žetonu) emisijas pakalpojumu, kā arī piedāvā izvietot šos kriptoaktīvus savā platformā, lai klienti varētu tos iegādāties.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) budžets nākamajam gadam tiks samazināts par 10%, bet darbinieku skaits - par 13,2%, piektdien mediju pasākumā sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa uzsvēra, ka VID ir sarežģīts uzdevums - jāsaglabā tās pašas funkcijas ar mazāk līdzekļiem.

Šmite-Roķe vērsa uzmanību, ka VID pamatbudžets jau šim gadam tika samazināts par 4% - līdz 156,8 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 163,6 miljoniem eiro pirms gada. Savukārt 2026. gadam VID budžets tiks samazināts par 15,7 miljoniem eiro jeb 10% - līdz 121,2 miljoniem eiro. Šeit ņemts vērā arī Nodokļu un muitas policijas (NMP) budžets 19,7 miljonu eiro apmērā, kas būs atsevišķa iestāde iekšlietu ministra pakļautībā.

Šmite-Roķe informēja, ka VID atlīdzības nākamgad samazinās par 9%, NMP atlīdzības - par 7%, informācijas tehnoloģiju (IT) izdevumus - par 8%, bet citus izdevumus - par 11%.

Reverso satiksmi pār Salacu Salacgrīvā no pagaidu tilta pārslēgs uz jauno tiltu un atcels ierobežojumus kravas transportam, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Tas tiks izdarīts šodien dienas laikā. Satiksme tiks organizēta pa vienu jaunā tilta braukšanas joslu, un to regulēs ar luksoforiem. Arī gājēju kustība turpmāk notiks pa jaunā tilta ietvi.

Līdz ar satiksmes pārvirzīšanu uz jauno tiltu, šķērsot upi Salacgrīvā varēs arī kravas transports, kura faktiskā masa ir lielāka par 44 tonnām.

Slēgtā josla būs norobežota ar vadstatņiem, atļautais braukšanas ātrums uz tilta būs apdzīvotā vietā atļautie 50 kilometri stundā. Plānots, ka reversā satiksme saglabāsies līdz tilta pilnīgai atvēršanai satiksmei, kas paredzēta novembra vidū.

Vienlaikus LVC informē, ka valsts autoceļu tīklā būvdarbi turpinās 27 posmos. Plašākie satiksmes ierobežojumi saglabājas uz reģionālajiem autoceļiem starp Balviem un Liteni, Koknesi un Vecbebriem, kā arī Valdemārpili un Rudi.

Pastāv lielas bažas, ka pēc Finanšu ministrijas izstrādātās iepirkumu procesa reformas ieviešanas, būtiski palielinot slieksni publiskajiem iepirkumiem, netiks veicināta konkurence un būs ierobežotas piegādātāju iespējas savu tiesību aizsardzībā, intervijā sacīja SIA "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

"Ir saprotama vēlme, lai procesi būtu ātrāki, bet tas nevar notikt uz godīgas konkurences rēķina," pauda Vancovičs.

Mobilo sakaru operatori "Tele2" un SIA "Bite Latvija" jau ilgstoši ir sūdzējušies par to, ka valsts un pašvaldību iepirkumos priekšroka tiek dota sakaru uzņēmumiem SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet", kuru līdzīpašnieks ir valsts.

"Par to šķēpi tiek lauzti jau ilgstoši, un, godīgi sakot, man jau ir apnicis par to runāt. Brīžiem šķiet, ka, ja valsts grib dārgi maksāt un pirkt to pašu par lielāku naudu nekā tirgū, tad, nu, labi, pērciet, nav ko tur vairs ņemties. Barjeras, kas tiek celtas apkārt, bojā konkurenci," pauda Vancovičs, piebilstot, ja privātajā sektorā tirgus daļas starp sakaru uzņēmumiem sadaloties aptuveni vienādi, tad publiskajā sektorā dominējot LMT ar aptuveni 70% tirgus daļu.

Valstij nozīmīgu būvniecības projektu īstenošana vienmēr ir izaicinājumu pilns process, kas var ilgt no trīs līdz pieciem gadiem, un, lai arī cik rūpīgi plānotu izmaksas, termiņus un riskus, neparedzēti apstākļi ir neizbēgami, tādēļ jāsaka, ka būvniecības projektu gaitā nepieciešamība pēc izmaiņām projektā, termiņu pagarinājumiem vai papildu izmaksu pielīgšanas rodas salīdzinoši bieži.

Tie var būt saistīti gan ar strauju būvmateriālu cenu un darbaspēka izmaksu kāpumu, gan ar materiālu piegādes kavējumiem, gan ar papildus pasūtītāja uzdotām izmaiņām (saistībā ar izmaiņām ēku lietotāju prasībās), kā arī ar atklājumiem, ar ko jārēķinās, īpaši, ja tiek veikta vēsturisku pārbūve. Tāpēc ārkārtīgi būtiska ir sadarbības partneru izvēle. Sagaidām konstruktīvu sadarbību ar būvniecībā ietaisītajām pusēm un godprātīgu attieksmi ceļā uz vienotu mērķi – uzbūvēt kvalitatīvu objektu, ar kuru mēs visi, Latvijas sabiedrība varam lepoties.

VNĪ strādā pēc starptautiskā FIDIC līguma principiem. Mūsu noslēgtie būvniecības līgumi parasti neparedz iespēju vienkārši palielināt līgumcenu. Tomēr, apzinoties nozares specifiku, līgumos paredzēti mehānismi, kas ļauj risināt neparedzētus apstākļus, piemēram, finanšu rezerves, izmaksu indeksāciju vai iespēju pagarināt termiņu, ja tas objektīvi pamatoti. Līgumu izbeigšana ar būvniekiem VNĪ praksē drīzāk ir izņēmums nevis ikdiena – mūsu mērķis nav pārtraukt sadarbību vai piemērot sodus, bet panākt, lai projekti tiek pabeigti laikā un ar augstu kvalitāti. Lielākā daļa projektu, neraugoties uz dažādiem izaicinājumiem, tiek pabeigti, jo VNĪ kopā ar būvniecības procesa dalībniekiem katram izaicinājumam proaktīvi meklē risinājumus.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā turpinās mākslas muzeja “Arsenāls” iekštelpu pārbūves un atjaunošanas darbi Torņa ielā 1, Rīgā. Pabeigti iekštelpu demontāžas darbi un telpas šobrīd ieguvušas plānoto apjomu un plašumu.

Turpinās jumta demontāžas darbi, kurus plānots pabeigt līdz šī gada oktobra beigām, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Paralēli notiek jumta izbūves darbi, demontāžas laikā atklāto plaisu velvēs un sienās remontdarbi, kā arī citi būvdarbi saskaņā ar projektu. Pabeigta būvprojekta izstrāde un tapis būvprojekta dokumentācijas digitāls modelis, izmantojot BIM metodoloģiju un veicot uzlabojumus iepriekš 2021. gadā "AD SPATIUM" izstrādātajos būvprojektā. Tapuši digitālie risinājumi, kas ļauj ielūkoties nākotnes vīzijā, kādas izskatīsies telpas pēc to atjaunošanas. Projekta risinājumu autori - SIA “ARH stadija”.

“Uzsāktie pārbūves darbi Arsenālā notiek secīgi, atbilstoši projekta risinājumam un darbu izpildes laika grafikam. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja nākošā piecu gadu darbības perioda kā neapšaubāma prioritāte ir iezīmēta “Arsenāla” pārbūves pabeigšana un darbības uzsākšana 2028. gada 3. ceturksnī, laikā, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē. Es noteikti redzu, ka “ Arsenālam” ir potenciāls kļūt par nozīmīgu mākslas notikumu vietu Latvijas un Baltijas kultūras dzīvē, savā programmā īpašu uzmanību pievēršot laikmetīgās mākslas eksponēšanai un mērķtiecīgai norišu atspoguļošanai,” norāda Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

Elektrovairumtirdzniecības nozares flagmanis Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” ir uzsākusi jaunu iniciatīvu, skaidrojot nākotnes perspektīvas enerģētikas sektorā. Šoreiz sarunā ar valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu noskaidrojam, kur elektroenerģijas tirgus ir šobrīd un kā tas mainās. Viens ir skaidrs – šī joma strauji attīstās līdz ar mākslīgā intelekta un viedajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. Nākotnē varam sagaidīt gudru ēku, infrastruktūras pārvaldību, kur roku rokā būs kontrolētas izmaksas ar viedu patēriņu, bez pārmaksāšanas.

Kā raksturojiet šī brīža elektromateriālu tirgus attīstību Latvijā un Baltijā?

Baltijā varam novērot tendenci, ka valstij piederošās lielās energokompānijas samazina investīciju apjomus. Igaunijā saistībā ar “Eesti Energy” to var novērot jau otro gadu. Arī Latvijas valdība paziņojusi savus plānus 90% no “Latvenergo” peļņas ieskaitīt valsts budžetā. Ņemot vērā valsts un pašvaldību budžetu situāciju, redzam, ka publiskajā sektorā kopumā samazināsies investīciju projekti. Tāpat arī tiek kūtri apgūts Eiropas Savienības fondu finansējums. Tas likumsakarīgi ietekmēs arī nozari, un var sagaidīt, ka tuvākajos gados galvenais nozares virzītājspēks būs komercsektors un tā attīstītie projekti.

Saeima ceturtdien pieņēma budžeta likumprojektu paketē virzītos grozījumus Dabas resursu nodokļa (DRN) likumā, kas paredz no 2027. gada dabas resursu nodokļa (DRN) likmi kūdrai palielināt piecas reizes - līdz 3,5 eiro par tonnu, bet neapstrādātai un ārpus Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas teritorijas komerciāliem nolūkiem realizētai koksnei noteiks DRN 75 eiro apmērā par kubikmetru.

Tajā pašā laikā smilts un smilts-grants DRN likmi no 2026. gada palielinās par 25%. DRN paaugstināšana smiltij un grantij no nākamā gada 2026. gada budžetā dotu 0,5 miljonu eiro papildu ieņēmumus. Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sniegtā informācija liecina, ka nodoklis tiks paaugstināts par 10 centiem par kubikmetru.

Šobrīd DRN likme kūdrai ir 0,7 eiro par tonnu.

Opozīcijas deputāts Ingmārs Līdaka (AS) debatēs vērsa uzmanību, ka likumprojektam uz otro lasījumu KEM iesniegusi 23 priekšlikumus. Viņaprāt, tas norādot uz to, cik nekvalitatīvi uz pirmo lasījumu izstrādāts šis likumprojekts.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Viktorija Pleškāne atgādināja, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija likumprojektu neatbalstīja. Viņa norādīja, ka likumprojekts neesot saskaņots ar nozari, kas esot pretēji labai likumdošanas praksei.

Mūsdienu pasaule un notikumi tajā ik dienu mums atgādina, ka brīvība un drošība nav nemainīgs un pats par sevi saprotams stāvoklis. Tās ir mūsu lielākās bagātības, taču vienlaikus arī visjūtīgākās vērtības.

Mēs dzīvojam laikā, kad strauji mainās ģeopolitika, ekonomika un sabiedrība. Šādos apstākļos spēja sargāt savu valsti, aizstāvēt demokrātiju un stiprināt sabiedrības noturību kļuvusi par visas tautas kopīgu uzdevumu. Vairs nevaram domāt, ka valsts aizsardzība ir tikai profesionāļu – karavīru, policistu vai politikas veidotāju – pienākums. Rūpes par to, lai brīvība ir drošībā ir visu mūsu kopīga atbildība.

Šobrīd norisinās karš. Ne tikai frontes līnijās Ukrainā. Mēs visi šobrīd atrodamies karā – tādā, kur ierocis ir nevis drons, raķete vai šaujamierocis, bet vārds un rīcība. Notiek karš ar cilvēku prātiem un uzvedību. Pret indivīdiem un sabiedrību kopumā tiek vērsti hibrīduzbrukumi dezinformācijas veidā, šķeļot pat saliedētākos domubiedrus un uzticamākos sabiedrotos, sirsnīgākos draugus un pat ģimenes. Notiek manipulēšana, izmantojot vārda spēku un emocijas, puspatiesības un klajus melus. Uzvedība, kas ir atbalstoša agresīvajai un nežēlīgajai Krievijas asiņainā kara mašinērijai, tiek normalizēta un leģitimizēta, izmantojot propogandas naratīvus. Rezultātā – sabiedrība sairst arvien sīkākos grupējumos, kur katrs cenšas veidot savu patību, kas informatīvajā telpā rada ideālu augsni arvien jaunām un lielākām plaisām.