Kā vēl vienu problēmu Latvijas kokrūpniecības federācijas prezidents un a/s Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Juris Biķis, min īstermiņa attiecības, kā pamatā ir konkrētā brīža intereses apaļkoksnes resursu piegāžu jomā. Tiesa, SIA Kurekss valdes priekšsēdētājs uzskata, ka pirmais pozitīvais piemērs ilgtermiņa attiecībām par apaļkoksnes piegādēm ir valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži rīkotie apaļkoku sortimentu piegāžu konkursi ar termiņu līdz trīs gadiem. Tomēr privātmežu īpašnieki, kas ir sadrumstaloti un arī to vēlme cirst koksni tad, kad viņiem visvairāk nepieciešama nauda —piemēram, lai varētu nosvinēt savu bērnu izlaidumu, kāzas, samaksātu mācību maksu vai vienkārši īpašnieks varētu kaut ko iegādāties, gan SIA Kurekss valdes priekšēdētājam J. Apsītim, gan J. Biķim liek secināt, ka mežu īpašnieki faktiski spēlē pēc citiem spēles nosacījumiem. J.Apsītis uzskata, ka kokrūpnieki būtu ieinteresēti sadarboties ar privāto mežu īpašnieku apvienībām, kas reāli pārstāvētu šo privātmeža īpašniekus un strādātu ar ilgtermiņa attīstības filosofiju. Ar zināmām cerībām jāraugās uz aktivitātēm, kas ir uzsāktas mēģinot apvienot lielos meža īpašniekus. «Ja šobrīd, piemēram, a/s Latvijas Finieris ir kļuvis par drošu piegādātāju ne vienam vien saplākšņa izstrādājumu pircējam ārzemēs, kā arī par stabilu darba devēju un apaļkoku resursu pircēju, diemžēl līdz šim ir maz partneru meža īpašnieku vidū, kuri vēlētos strādāt pēc ilgtermiņa, nevis īstermiņa stratēģijas,» atzīst J. Biķis. Viņš savu teikto pamato ar to, ka, piemēram, 2004. gada nogalē un šā gada sākumā uzvarēja īstermiņa filozofija ar visām no tās izrietošajām sekām. Proti, siltā ziema un janvāra vētra radīja disbalansu skujkoku un lapu koku attiecībā. Atsevišķi meža nozares spēlētāji, sākot pat daļēji pieturēt resursus, lai nopelnītu īstermiņā, panāca strauju lapu koku cenu kāpumu, kas ļāva izveidot pārstrādātājiem koksnes rezervi. Tas gan notika arī strauji palielinot importu, piemēram, Latvijas Finieris nopirka vairāk kā 30 tūkst. m3 mēnesī no Krievijas. Atjaunojoties aizkavētajai lapu koku izstrādei, notika būtisks cenu kritums, skaidro J. Biķis. «Finansu resursi šādu stabilizācijas krājumu izveidei maksā naudu un daudz izdevīgāk to būtu saņemt apaļkoksnes piegādātājiem, kas būtu gatavi pielāgoties pārstrādātāju ritmam,» atzīst J. Biķis. Viņaprāt lapu koku tirgū notika tas pats, kas pērn skujkoku tirgū — reģionālo cenu izlīdzināšanās Baltijas, Skandināvijas un Krievijas daļā, kā rezultātā koku kustība notiek visos virzienos. Salīdzinājumam J. Biķis min, ka pasaules tirgū globalizācija spiež saīsināt piegāžu ķēdes un noliktavu krājumus, turklāt izmaiņas noteikumos un piegāžu ritmos, ja tiek veiktas, tad brīdinot vairākus mēnešus iepriekš. Bet resursu piegādēs Latvijā joprojām ir milzīgas svārstības sevišķi ar privātmežu īpašniekiem.