Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Ar šā gada 1.jūliju spēkā stājušies grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredz, ka līdz 2021.gada 1.janvārim patiesos labuma guvējus jāatklāj arī Latvijā reģistrētajām ārvalstu komersantu filiālēm un pārstāvniecībām, informē Lursoft.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 676 ārvalstu komersantu filiāles, bet no tām informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējusi vien retā. Lursoft izpētījis, ka uz šā gada1.decembri patiesos labuma guvējus nebija norādījušas 604 ārvalstu komersantu filiāles, tātad, 89,35% no kopējā skaita. Lursoft atgādina, ka šiem subjektiem iespēja izpildīt likuma prasības ir vēl līdz 1.janvārim, jo pretējā gadījumā, to neizdarot, filiāle var tikt izslēgta no reģistra.

Izpētot to ārvalstu komersantu filiāļu datus, kuras vēl nav sniegušas informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem, Lursoft secinājis, ka sestā daļa no tām reģistrētas pēdējo divu gadu laikā. Šogad vien reģistrētas 38 ārvalstu komersantu filiāles, kuras līdz šim nav sniegušas ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) atklātā projektu iesniegumu atlasē par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai ir saņēmusi 77 projektu iesniegumus, un kopējais pieprasītais ERAF finansējums par gandrīz 19 miljoniem eiro pārsniedz programmā pieejamo, informē CFLA.

Sīvākā konkurence par ERAF finansējuma piesaisti ir Rīgas plānošanas reģionā, savukārt Latgales reģionam pieejamais finansējums ir lielāks par komersantu paredzētajām investīcijām ražošanas telpu attīstībai.

Projektus ERAF finansējuma piesaistei CFLA pieņēma līdz 3.augustam. Pēc projektu iesniegšanas termiņa beigām, lai pārliecinātos par faktiskajiem īstenošanas apstākļiem, CFLA ir veikusi sākotnējās pārbaudes visās paredzētajās projektu īstenošanas vietās, un pašreiz ir uzsākta projektu iesniegumu vērtēšana.

Lielākā konkurence par ERAF finansējuma piesaisti projektu īstenošanā ir Rīgas plānošanas reģionā, kur projektu iesniegumos pieprasītais ERAF finansējums četrkārt pārsniedz reģionam pieejamo apjomu. Arī Kurzemes plānošanas reģionā projektu iesniedzēji bijuši aktīvi - pieprasītais ERAF finansējums ir divkārt lielāks par reģionam paredzēto, Vidzemē iesniegtajos projektos kopējais ERAF finansējums ir aptuveni līdzīgs pieejamajam apjomam, savukārt Latgales plānošanas reģionā projektu iesniedzēju aktivitāte ir viszemākā - pieejamais ERAF finansējums pat trīskārt pārsniedz pieprasīto līdzfinansējumu projektu īstenošanai.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir pabeigusi projektu sākotnējo vērtēšanu Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu klasteriem. Izvērtējot iesniegumus, 13 projekti apstiprināti ar nosacījumu, un tajos plānotais kopējais ERAF finansējums pārsniedz 5,3 miljonus eiro, informē CFLA.

Atklātu projektu iesniegumu atlasi biedrībām un nodibinājumiem par sadarbības tīkla jeb klastera veidošanu kādā no tautsaimniecības nozarēm CFLA izsludināja 16. maijā. Līdz projektu iesniegšanas termiņa beigām 18.jūlijā CFLA saņēma 17 projektu iesniegumus dažādās atsevišķās nozarēs (kokapstrāde, mašīnbūve un metālapstrāde, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, ķīmiskā rūpniecība, pārtikas un dzērienu ražošana, vieglā rūpniecība, papīra ražošana un poligrāfija, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (tūrisms), veselība un sociālā aprūpe, transports), bet 6 projektu iesniegumi bija plānoti starpnozaru sadarbības veicināšanai, veidojot starpnozaru klasterus.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi atklātu projektu iesniegumu atlasi biedrībām un nodibinājumiem par sadarbības tīkla jeb klastera veidošanu kādā no tautsaimniecības nozarēm. Atlases pirmajā kārtā pieejami 5,8 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF).

Biedrības vai nodibinājumi iesniegt projekta iesniegumu CFLA var no pirmdienas, 16. maija, līdz š.g. 18. jūlijam.

Pasākuma mērķis ir veicināt komersantu un pētniecības, izglītības un zināšanu izplatīšanas organizāciju un citu institūciju sadarbību vietējā un starptautiskajā līmenī, tādējādi veicinot komersantu konkurētspējas celšanu, palielinot eksporta apjomu un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu īpatsvaru eksportā, kā arī inovācijas un jaunu produktu veidošanos.

Projekta iesniedzējam (biedrībai vai nodibinājumam) ir jāatbilst vairākiem kritērijiem - jāpārstāv ne mazāk kā 20 savstarpēji nesaistīti sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti (klastera dalībnieki), kā arī jāspēj nodrošināt dalībnieku skaita turpmāka palielināšana. Arī klastera dalībniekiem – komersantiem ir jānodrošina atbilstība vairākiem kritērijiem, kas attiecas uz apgrozījuma un eksporta apjomu. Tāpat projekta ietvaros kā klastera partneri ir jāiesaista vismaz divas pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas.

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja Eiropas Savienības (ES) 2022.gada budžetu 167,8 miljardu eiro apmērā, kas tiks papildināts ar dotācijām aptuveni 143,5 miljardu eiro apmērā instrumentā "Next Generation EU", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, apvienotā jauda mobilizēs ievērojamas investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, garantētu ilgtspēju un radītu darbvietas. Prioritāte tiks piešķirta zaļajiem un digitālajiem izdevumiem, lai Eiropa būtu noturīgāka un gatava nākotnei.

2022.gada budžeta projektā, ko papildina "Next Generation EU", līdzekļi novirzīti jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs un partnervalstīs citur pasaulē.

Paredzēts, ka šis finansējums palīdzēs pārveidot un modernizēt ES, rosinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot cilvēkiem darbvietas un nostiprinot Eiropas ietekmi pasaulē. Tāpat budžets atspoguļo ES politiskās prioritātes, kuras ir būtiskas, lai atveseļošana būtu ilgtspējīga.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludina atklātu projektu iesniegumu atlasi biedrībām par apmācību organizēšanu nodarbinātajiem. Atlases pirmajā kārtā pieejami 9 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), informē CFLA.

No pirmdienas, 25. janvāra, līdz 24. martam biedrības, kas pārstāv apstrādes rūpniecības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju vai izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozari, var pieteikties ERAF līdzfinansējumam dažādu apmācību organizēšanai komersantiem. Pasākuma mērķis ir nodrošināt komersantus ar atbilstošas kvalifikācijas darbaspēku, kas sekmētu darba ražīguma pieaugumu un jaunu vai uzlabotu produktu un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ražošanā.

Šī ir pirmā atklātā projektu atlase, kuru esam sagatavojuši un varam izsludināt, ņemot vērā Ekonomikas ministrijas izstrādātos šī specifiskā atbalsta mērķa plānošanas un ieviešanas dokumentus. Zīmīgi, ka pirmā atklātā projektu atlase tiek izsludināta tieši tehnoloģiju attīstības un inovāciju prioritārā virziena ietvaros, ņemot vērā šīs jomas nozīmību uzņēmējdarbības attīstībā. Kā zināms, atklātas atlases ietvaros starp projektu iesniedzējiem notiek vienlīdzīga sacensība par projekta iesnieguma apstiprināšanu. Tā kā šoreiz projektu iesniedzēji būs profesionālās biedrības, ņemot vērā to pieredzi, ceru, ka projektu iesniegumi par uzņēmēju darbaspēka apmācību organizēšanu būs kvalitatīvi un mērķtiecīgi, tādējādi nodrošinot vienlaikus komersantu darbaspēka kapacitātes celšanu un arī sniedzot savu artavu kopējo ES fondu ieguldījumu mērķu sasniegšanā, uzsver CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

2023. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara projektu Saeimā plānots iesniegt ceturtdien, 9. februārī.

Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

2023.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45,6% no IKP.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2023.gadā prognozēti 8,796 miljardi eiro un izdevumi plānoti 10,861 miljarda eiro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2022.gadu ir 1,564 miljardi eiro jeb 16,8%.

Ķemeros sākti pirmie atjaunošanas darbi Ķemeru ūdenstorņa pārbūvei un tam piegulošo ielu infrastruktūras pilnveidei, informē Jūrmalas dome.

Tāpat uzsākta skvēra labiekārtošana, kurā atrodas vēsturiskā skulptūra – cilnis «Tautu deja», kas tiks veidots kā publiski pieejama ūdens dzeršanas vieta. Restaurējot Ķemeru ūdenstorni, tajā ierīkos tūrisma informācijas punktu un skatu torni.

42 metrus augstā ūdenstorņa ēkas pirmajā stāvā būs tūrisma informācijas punkts, otrajā stāvā – izstāžu zāle, kurā veidos ekspozīciju par Ķemeru kūrorta vēsturi. Savukārt ēkas trešajā stāvā un uz ēkas jumta tiks izbūvētas skatu platformas ar norādēm par apkārtnē esošajiem apskates objektiem. Ūdenstornim tiks saglabāta arī tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecība pakalpojumu nodrošināšana. Ķemeru ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celts pirms 90 gadiem, 1929.gadā. Tas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa «Ķemeru kūrorts» teritorijā.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ar pieciem uzņēmumiem ir noslēgusi līgumus par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu programmā, kas paredz Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai. Plānoto investīciju amplitūda šo projektu ietvaros ir no 780 tūkstošiem eiro līdz 1,8 miljoniem eiro, informē CFLA.

Ar SIA M.P. Socks, kas ir Dānijas uzņēmuma AS MP Denmark meitas uzņēmums, noslēgtais līgums paredz ražošanas paplašināšanu un ražošanas jaudas palielināšanu visos ražošanas posmos. Projekta ietvaros plānots radīt vismaz 11 jaunas darba vietas. Kopējās projekta attiecināmās izmaksas - 963 634.38 eiro, tai skaitā ERAF ieguldījums - 433 635.47 eiro.

Metāla izstrādājumu un metāla konstrukciju ražotājs AS Mārupes Metālmeistars ar CFLA noslēgtā līguma ietvaros būvēs jaunu ražošanas ēku, lai ieviestu ražošanā jaunu produktu – lielgabarīta un lielsvara metāla konstrukcijas. Jaunbūves kopējā platība būs 5 584,6 m2. Tāpat projekta ietvaros tiks radītas vismaz 20 jaunas darba vietas. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1 776 623.87 eiro, tai skaitā ERAF - 799 480.74 eiro.

Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai izdevies apgūt Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) piešķirtos līdzekļus slimnīcas jaunā korpusa būvniecībai un papildu līdzekļi nebūs jāmeklē, aģentūrai LETA apliecināja slimnīcā.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle, lai izlietotie līdzekļi tiktu attiecināti uz jaunā korpusa būvniecības izmaksām, līdz šī gada beigām no kopējā 28 miljonu eiro lielā līdzfinansējuma bija vēl nepieciešams apgūt sešus miljonus eiro.

Ņemot vērā būvniecības darbu izpildi novembrī un decembrī, Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums ir apgūts.

To aģentūrai LETA apstiprināja arī Stradiņa slimnīcas valdes loceklis Normunds Štāls, norādot, ka ERAF līdzekļi netiks zaudēti un šobrīd vien jāveic pēdējie maksājumi.

Lai finansējuma apguve tiktu atzīta pilnībā, līdz gada beigām slimnīcai jāveic maksājums saskaņā ar izpildītajiem darbiem un attiecīgi līdz 2016.gada 15.janvārim jāiesniedz Centrālajā finanšu līgumu aģentūrā (CFLA) maksājuma pieprasījums. CFLA veic pārbaudi par finansējuma izlietojumu atbilstoši ERAF līgumam, un, to akceptējot, pārskaita attiecīgo finansējumu slimnīcai, skaidroja Sīle.

Ziedošana ir stratēģiski svarīga korporatīvās kultūras sastāvdaļa

To DB un holdinga Repharm rīkotajā apaļā galda diskusijā apstiprina visas runātājas – SIA Microsoft Latvia vadītāja Renāte Strazdiņa, Swedbank korporatīvo attiecību vadītāja Adriana Kauliņa, ABLV Bankas Labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Zanda Zilgalve un holdinga Repharm komunikācijas direktore Līga Ribkinska.

Cik svarīga uzņēmuma korporatīvās kultūras sastāvdaļa ir ziedošana, un kādēļ uzņēmumi ar to vispār nodarbojas?

R. Strazdiņa: Mūsu uzņēmuma attīstības stratēģijā mecenātisms ir viens no pamata virzieniem. Microsoft Latvia mērķtiecīgi un regulāri daļu no savas peļņas iegulda dažādos projektos, kas pārsvarā gan ir saistīti ar mūsu darbības jomu, proti, tā ir digitālo prasmju attīstīšana, pieeja jaunākajām tehnoloģijām. Mums ir atsevišķa globāla struktūrvienība Microsoft Philantropies, kuras moto ir – tehnoloģiskā nākotne ikvienam, kas nodarbojas ar mecenātisma stratēģijas izstrādni un ieviešanu.

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piešķiršanai mazo un vidējo komersantu akciju un obligāciju emisijai projektu atlases pirmajā kārtā saņemti deviņi iesniegumi. Kopējais pieprasītais finansējuma apmērs ir 78% no ES fondu programmai paredzētā.

"Uzņēmēju gatavība startēt akciju tirgū vērtējama kā pozitīva liecība par ticību uzņēmuma perspektīvai un ilgtspējai. Jau pirmajā projektu atlases kārtā esam saņēmuši iesniegumus, kas gandrīz izpilda plānoto kopējo programmas mērķi par akciju emitēšanu. Priekšā vēl projektu vērtēšana, taču ceru, ka ieceres būs atbalstāmas, un vēlam izdošanos, izmantojot ES fondu atbalsta iespēju atspērienam uz straujāku izaugsmi," saka CFLA direktors Mārtiņš Brencis.

Lielāko interesi uzņēmēju vidū ir raisījusi iespēja saņemt ES fondu līdzfinansējumu akciju emisijai – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir saņēmusi astoņus projektu iesniegumus šī mērķa īstenošanai. No pieejamajiem 800 000 eiro pieprasīti 759 175 eiro jeb 95%.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir pabeigusi projektu vērtēšanu Eiropas Savienības (ES) fondu programmas par Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā otrās projektu atlases kārtas ietvaros, informē CFLA.

Kopumā apstiprināti 28 projektu iesniegumi, kuros plānotais ERAF ieguldījums - 34 miljoni eiro.

No otrajā kārtā 28 apstiprinātajiem projektiem viens ir apstiprināts bez nosacījuma, savukārt pārējie 27 projekti ir apstiprināti ar nosacījumu, proti, to iesniedzējiem ir jāveic precizējumi un jāizpilda izvirzītie nosacījumi, lai varētu slēgt līgumus par ES fondu projektu īstenošanu.

Otrajā kārtā apstiprinātie projekti papildinās to ES fondu projektu kopu, kuri jau tiek īstenoti šajā ES fondu programmā un ir apstiprināti pirmajā kārtā. Tās ietvaros uzņēmumi veic ieguldījumus ražošanas un inovāciju attīstībā kopumā vairāk kā 60 miljonu eiro apjomā (t.sk. vairāk kā 22 miljoni – ERAF atbalsts).

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.