Šī gada decembrī, piesaistot Valsts Kases aizdevumu, SIA “Rīgas nami” plāno realizēt vienu no vērienīgākajiem projektiem savā pastāvēšanas vēsturē, uzsākot “Rīgas Kongresu nams” pārbūves pirmo kārtu.

Tās ietvaros iecerēts paplašināt Lielās zāles skatītāju vietu skaitu, uzlabot zāles tehnoloģisko aprīkojumu, skatuvi un akustiku, kā arī parūpēties par skatītāju labsajūtu, atjaunojot vestibilu un citas koplietošanas telpas. Mainīsies arī ēkas līdzšinējais nosaukums – turpmāk to dēvēs par Kronvalda koncertzāli.

Kopējās ēkas atjaunošanas pirmās kārtas izmaksas sasniegs 14,5 miljonus eiro. Lielāko daļu no finansējuma SIA “Rīgas nami” aizdevuma veidā plāno piesaistīt no Valsts kases. “Rīgas nami” pašu ieguldījums šajā projektā būs gandrīz miljons eiro.

Lielākās izmaksas plānotas inženierkomunikāciju nomaiņai (3,4 milj. EUR), skatuves tehnoloģijām (2,8 milj. EUR), kā arī interjerā (1,00 milj. EUR).

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atklājis nodokļu krāpšanas shēmu Dzintaru koncertzālē.

Šī gada jūlijā VID Nodokļu un muitas policijas (NMPP) amatpersonas veica procesuālās darbības kādā Pierīgas koncertzālē.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka procesuālās darbības veiktas Dzintaru koncertzālē. Valstij nodarītie zaudējumi nenomaksāto nodokļu veidā ir nedaudz vairāk par 50 000 eiro, sacīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

Veicot virkni izmeklēšanas un operatīvo darbību, noskaidrots, ka noziedzīgs grupējums veica nelikumīgas darbības krēslu piegādē koncertzālei. Uzņēmums veica fiktīvu krēslu piegādi kādam ārvalstu uzņēmumam, kurš savukārt krēslus publiskā iepirkuma konkursa rezultātā piegādāja pasūtītājam - koncertzālei.

Valsts ārkārtas situācijas laikā, kad mūziķiem klātienes koncertos uzstāties nav iespējams un cilvēkiem radošajās nozarēs katastrofāli trūkst darba, Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" nāk klajā ar jaunu pakalpojumu – koncertzāle atklājusi skaņu ierakstu studiju un aicina mūziķus ierakstīt savas programmas "Lielā dzintara" akustikā.

"Pandēmijas laikā, kad koncertdarbība vairs nav iespējama, es aicinu mūziķus nodoties ierakstiem. Ierakstu studijas veidošanā piedalījušies arī vadošie Latvijas skaņu režisori – Normunds Šnē, Normunds Slava un Andris Ūze. Šis ir īstais brīdis "ierakstīt" sevi vēsturē ar kādu brīnišķīgu pasaules klasiķu interpretāciju vai mūsdienu latviešu komponistu skaņdarbu!" aicina "Lielā dzintara" valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons.

"Lielais dzintars" mūziķiem piedāvā profesionālu akustiskās mūzikas ierakstu tehniku, kas piemērota ne tikai orķestriem, bet arī solo un kamermūzikai.

Sadarbībā ar Latvijas labākajiem speciālistiem tiek nodrošināts pilns ierakstu serviss – no skaņu režijas līdz ierakstītā audio materiāla miksēšanai un māsterēšanai.

Lietuvas Nacionālās koncertzāles būvniecību, kuras izmaksas tiek lēstas 121 miljona eiro apmērā, plānots pabeigt 2030.gadā, paziņojusi Lietuvas Kultūras ministrija.

"Pēc projektēšanas darbu pabeigšanas nākamais posms būs starptautiska konkursa izsludināšana. Gaidāms, ka līgumu varētu parakstīt 2024.gada pavasarī. Būvdarbi ilgs 60 mēnešus, līdz ar to Nacionālās koncertzāles būvniecību plānots pabeigt 2030.gadā," paziņoja Viļņas mērs Valds Benkunsks.

Lietuvas Kultūras ministrija Nacionālās koncertzāles būvniecībai no valsts investīciju programmas plāno piešķirt 22,5 miljonus eiro, tādu pašu summu no sava budžeta piešķirs arī Lietuvas galvaspilsētas pašvaldība.

Izsniegta būvatļauja Nacionālās koncertzāles būvniecībai Viļņā 

Lietuvā izsniegta būvatļauja Nacionālās koncertzāles projektam Viļņā, paziņoja Lietuvas galvaspilsētas...

Kā informēja ministrijā, ja pieskaita pašreizējā posmā atlikušos neiztērētos līdzekļus, projekta darbu finansējums nākamajos divos gados sasniegs vairāk nekā 45 miljonus eiro, un projekta kopējās izmaksas sasniegs 121 miljonu eiro.

Ministrija norādīja, ka pašlaik tiek izstrādāts akustiskais modelis, kas ir desmit reizes mazāka ēkas replika. Akustiskais modelis ir paredzēts, lai vislabāk novērtētu topošās zāles akustiku.

Lietuvas Kultūras ministrija ir iekļāvusi Nacionālo koncertzāli arī Kultūras un radošuma attīstības programmā 2021.-2030.gadam kā daļu no pasākumiem "Augsti mākslinieciska, daudzveidīga un iekļaujoša kultūras satura pieejamības palielināšana", kas nozīmē, ka līdz projekta pabeigšanai tā būs viens no valdības prioritārajiem objektiem.

Ministrija ar Viļņas pašvaldību ir arī vienojusies izveidot jaunu kopīgu struktūru, kas būs gan zāles apsaimniekotājs, gan nodarbosies ar tās kultūras saturu.

Jau vēstīts, ka daudzfunkcionālais mākslas centrs tiks būvēts pēc Spānijas arhitektu studijas "Arquivio Architects" projekta, kas uzvarēja starptautiskā arhitektu konkursā.

Nacionālajā koncertzālē paredzēts organizēt klasiskās mūzikas koncertus un nodrošināt Lietuvas orķestriem mēģinājumu un koncertu telpas ar piemērotu akustiku.

Gaidāms, ka lielajā koncertzālē būs 1600 skatītāju sēdvietas un tajā notiks augsta līmeņa simfoniskiem un kamermūzikas koncerti.

Mazajā zālē būs vieta 500-900 skatītājiem. To izmantos profesionāli ansambļi.

Trešā zāle, kuru sauks "Tautas nams", tiks izmantota konferencēm, izstādēm, pasākumiem un izglītības pasākumiem.

Kompleksā būs arī mēģinājumu zāle, dārzs ar āra izstāžu vietu, skatu laukums un kafejnīca.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) līdz 22.janvārim pagarinājusi piedāvājumu iesniegšanas termiņu pērn izsludinātajā koncertzāles "Lielā ģilde" restaurācijas un pārbūves darbu "projektē-būvē" iepirkumā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Kā pagarinājuma iemesls norādīti veiktie grozījumi iepirkuma procedūras dokumentācijā iekļautajās prasībās.

Sākotnēji piedāvājumu iesniegšanas termiņš iepirkumā bija 2023.gada 12.decembris, bet tas vairākkārt pagarināts - līdz 28.decembrim, 15.janvārim un tagad līdz 22.janvārim.

Iepriekš būvniecības un projektēšanas uzņēmums SIA "Pillar Contractor" IUB bija iesniedzis sūdzību par šo iepirkumu. Sūdzību IUB skatīja trešdien, 3.janvārī.

Līgumā paredzēts papildināt jau izstrādāto būvprojektu, paredzot energoefektivitātes pasākumus - logu restaurāciju un jumta siltināšanu virs Lielās zāles, kā arī īstenot jau izstrādāto būvprojektu. Projekta īstenošanā tiks uzlabota ēkas energoefektivitāte, samazinot primārās enerģijas patēriņu par vismaz 20%, pārbūvēta Lielā zāle, palielinot tās kapacitāti un uzlabojot akustiku, kā arī ēka tiks pielāgota cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Blakus koncertzālei "Valmiera" un restorānam "Vecpuisis" Leona Paegles ielā atklāti VP apartamenti "Valmiera".

VP - saīsinājums no Vecpuišu parks. Iepriekš ēkā atradās dzīvokļu nams un pēc tā iegādāšanās tajā veikti ievērojami rekonstrukcijas darbi.

Apartamentos "Valmiera" izveidoti septiņi dažāda lieluma dzīvokļi, kas paredzēti personu skaitam no 2 līdz pat 6 katrā. Kopumā apartamenti var uzņemt ap 30 personām. Namā ir arī divi divstāvu dzīvokļi.

Viesiem, iepriekš veicot pierakstu, būs iespēja izbaudīt arī dažādas procedūras relaksācijai un enerģijas atgūšanai, kā arī īpašas procedūras svētkos vai svarīgos dzīves notikumos, kuras veiks skaistuma salona "Esthetic" speciālisti.

Dzīvokļus ir iespējams izīrēt gan īslaicīgi, gan ilgtermiņā. "Šajā ziņā reaģēsim uz pieprasījumu. Tāpat arī pēc pieprasījuma nodrošināsim dzīvokļu aprīkojumu - traukus, tekstilu un citas ikdienā nepieciešamas lietas. Sadarbībā ar blakus esošo restorānu "Vecpuisis" pēc pieprasījuma nodrošināsim arī brokastu, pusdienu un vakariņu piedāvājumus," stāsta apartamentu "Valmiera" pārstāve Aiga Kampenuss.

Pārdošanā nonākusi Vidzemes kultūras pērle – Valmieras koncertzāle, kā arī restorāns “Vecpuisis“ un konferenču/ semināru centrs, liecina nekustamo īpašumu kompānijas “Latio“ publiskotā informācija.

Īpašumu pārdošanas cena ir 1 500 000 eiro, liecina informācija nekustamo īpašumu portālā city24.

Parku un vietu, kur atrodas koncertzāle un restorāns savulaik veidojuši astoņi pilsētas vecpuiši, kuriem par godu šo vietu joprojām dēvē par Vecpuišu parku. Nams celts kā sabiedriska ēka 1914. gadā.

FOTO: Vecpuisim un koncertzālei Valmierā piepulcējas VP apartamenti 

Blakus koncertzālei "Valmiera" un restorānam "Vecpuisis" Leona Paegles ielā atklāti VP apartamenti...

2016. gadā ēku rekonstruēja - vēsturisko vietu atdzīvinājis, koncertzāli un restorānu izveidojis uzņēmējs Maikls Braiss. Saglabājot un uzsverot ēkas vēsturiskās vērtības un nozīmīgumu, tā tika izveidota par vienu no skaistākajām vietām Valmierā, ar pārdomātu dizainu un īpašu auru. Par paveikto uzņēmējs saņēma apbalvojumu "Gada valmierietis 2016".

Lietuvā izsniegta būvatļauja Nacionālās koncertzāles projektam Viļņā, paziņoja Lietuvas galvaspilsētas pašvaldība.

Plānots drīzumā izsludināt starptautisku iepirkuma konkursu kompleksa būvniecībai, bet reālus būvdarbus plānots sākt 2024.gadā.

Daudzfunkcionālais mākslas centrs tiks būvēts pēc Spānijas arhitektu studijas "Arquivio Architects" projekta, kas uzvarēja starptautiskā arhitektu konkursā.

Nacionālajā koncertzālē paredzēts organizēt klasiskās mūzikas koncertus un nodrošināt Lietuvas orķestriem mēģinājumu un koncertu telpas ar piemērotu akustiku.

Gaidāms, ka lielajā koncertzālē būs 1600 skatītāju sēdvietas un tajā notiks augsta līmeņa simfoniskiem un kamermūzikas koncerti.

Mazajā zālē būs vieta 500-900 skatītājiem. To izmantos profesionāli ansambļi.

Trešā zāle, kuru sauks "Tautas nams", tiks izmantota konferencēm, izstādēm, pasākumiem un izglītības pasākumiem.

Pateicoties jauniegādātajām robotkamerām un papildu tehniskajam aprīkojumam, Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” kļuvusi par pirmo digitālo koncertzāli Latvijā.

Turpmāk pasākumu producentiem, skatītājiem un klausītājiem tiks piedāvātas nozares augstākajiem standartiem atbilstošas iespējas, jo jebkurš notikums varēs tikt pārraidīts tiešraidē vai iemūžināts video ierakstā.

“Šis ir liels solis uz priekšu koncertzāles attīstībā, kas ļauj mums turpināt darbu jebkādos apstākļos. Mērķtiecīga tehnoloģiju attīstība “Lielajā dzintarā” jau šobrīd ļauj mums un mūsu partneriem būt sasniedzamiem ne tikai klātienē, bet arī globāli. Jau vairākus gadus esam smēlušies pieredzi Berlīnē, Gēteborgā un Stokholmā, esam sekojuši līdz aktuālajām tendencēm, un mums ir liels prieks, ka digitālās koncertzāles modeli esam ieviesuši arī Latvijā. Digitālie koncerti ir šī brīža nepieciešamība,” iepazīstinot ar digitālās koncertzāles nozīmi atklāj SIA “Lielais Dzintars” valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons.

Lai gan līdz šim Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) attīstībā ieguldīti vairāk nekā četri miljoni eiro mecenātu privāto līdzekļu, muzeja nākotne joprojām ir neskaidra, jo reāla būvniecība arvien nav uzsākta.

LLMM projektā ieguldītie līdzekļi uzskatāmi par apjomīgāko mecenātisma piemēru kultūras infrastruktūrā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, atzīmē Elīna Vikmane, muzeja fonda valdes locekle. Viņa norāda, ka faktiski muzejs ir gatavs būvniecībai – ir saņemta būvatļauja un šobrīd būtu nepieciešams izsludināt būvnieku konkursu, taču tas trīs gadus kavējas. Kultūras ministrija (KM), kas 2021.gadā pat izveidojusi darba grupu, lai izstrādātu priekšlikumus par muzeja būvniecības ieceres realizācijas iespējām, gala ziņojumu nav sagatavojusi un nekādus komentārus par LLMM nākotni DB nesniedz, savukārt Rīgas domē (RD) norāda, ka šobrīd šim projektam vienkārši trūkst līdzekļu. Tajā pašā laikā nupat Valsts Kontrole (VK) atklājusi, ka valsts piešķīrusi 41 miljonu eiro Ekonomikas ministrijai (EM) lielo infrastruktūras projektu aizdevumiem, taču līdzekļi stāv kontā neizmantoti jau gadu.

Investējot 2,3 milj. eiro logu ražošanā, SIA "Arbo Windows" ļaus efektivizēt ražošanu un kāpināt gan eksportu, gan uzņēmuma apgrozījumu.

"Tās ir lielākās investīcijas uzņēmuma darbības laikā, jo līdz šim uzņēmumā kopumā ieguldīti aptuveni 2 milj. eiro," uzsver SIA "Arbo Windows" valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Jānis Lasmanis.

Ventspilī ražotie koka logi un bīdāmās sistēmas tiek eksportētas uz Norvēģiju, Zviedriju, Lielbritāniju, Franciju, Japānu, Islandi, Somiju un Vāciju.

Pēdējo gadu lielākie Arbo Windows projekti Latvijā ir koncertzāle "Latvija", Rīgas Franču licejs, Rīgas 1. slimnīcas 14A korpuss, Jelgavas Valsts ģimnāzija, Rīgas Valdorfskola, Offisa un dzīvokļu ēkas Mežaparka Rezidencēs, villa "Santa", viesnīca "Grand Poet by Semarah" u.c.

Plašāk par uzņēmumu un modernizēto ražotni lasiet žurnāla "Dienas Bizness" 10.marta numurā.

Projekta attīstītājs Lords LB Special Fund V un AS UPB parakstīja līgumu par Preses Nama kvartāla 1. kārtas būvniecību. Līguma ietvaros paredzēts izbūvēt mūsdienīgu A klases biroju ēku un multifunkcionālu centru ar tirdzniecības un ēdināšanas telpām, apzaļumotām terasēm un Baltijā pirmo futbola laukumu uz jumta.

Pirmās kārtas būvniecības izmaksas paredzētas 76,8 miljonu eiro apmērā.

Jaunais Preses Nama kvartāls atradīsies Rīgas Zināšanu jūdzē Pārdaugavā, bijušās izdevniecības Preses nams teritorijā Balasta dambī 2. Papildus biroja un multifunkcionāla centra ēkām projekts paredz arī plašas zaļās zonas un atpūtas vietas, kā arī īpaši gājējiem un velosipēdistiem pielāgotu infrastruktūru. Būvdarbus paredzēts pabeigt 24 mēnešu laikā pēc būvatļaujas saņemšanas.

Projekta pirmajā kārtā 25 000 m2 paredzēti A klases birojiem un 40 000 m2 - multifunkcionālu telpu izveidei (komerctelpu, 1000 virszemes autostāvvietu un dažādu atpūtas zonu ierīkošanai).

FOTO: Preses nama ēku demontāža 

Topošā "Preses Nama" kvartāla teritorijā aktīvi turpinās demontāžas darbi - nojaukta bijušā...

"Šis ir ļoti nozīmīgs brīdis Preses Nama kvartāla komandai. Kopā esam paveikuši izcilu darbu, tādēļ arī nešaubījāmies, ka kvartāla būvniecība jāuztic kompānijai ar nevainojamu profesionālo reputāciju. Preses Nama kvartāla projektu izstrādājusi starptautiska trīs izcilu arhitektu biroju komanda, tādēļ esmu gandarīts, ka par sadarbību esam vienojušies tieši ar UPB, kas var lepoties ar vairāku lielisku pasaules mēroga būvprojektu realizēšanu. Tā rezultātā taps viens no mūsdienīgākajiem un dabai draudzīgākajiem darījuma kvartāliem Rīgā," komentē Giedrius Bernotas, Lords LB Special Fund V fonda pārstāvis.

"UPB ir spēcīga kompetence tehnoloģiski sarežģītu ēku būvniecībā Latvijā un ārvalstīs, un attīstītājs to novērtē kā drošības un stabilitātes garantiju šī projekta realizācijai. Preses Nama kvartāls ļaus apliecināt mūsu 30 gadu laikā uzkrātās padziļinātās zināšanas un pieredzi, īpaši pilna cikla projektu īstenošanā, augstceltņu būvniecībā un citās jomās. UPB priekšrocība tik apjomīgu projektu realizācijā ir arī mūsu uzņēmumu grupas iekšējā kapacitāte – sākot no projektēšanas līdz būvkonstrukciju ražošanai, piegādei, montāžai un servisam," komentē UPB valdes loceklis Uģis Grīnbergs.

Preses Nama kvartālā īpaša uzmanība tiks veltīta energoefektivitātei, dabai draudzīgu materiālu izvēlei, vides pieejamībai, veselīgas darba vides radīšanai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Līdzās A klases biroju telpām, kas atbildīs BREEAM sertifikāta Excellent standartam un kur paredzētas darba vietas ap 2500 cilvēkiem, tiks iekārtotas arī kopstrādes telpas, ēdināšanas zona, veikali, - velosipēdu novietnes, 1000 autostāvvietu, elektroauto uzlādes stacijas, pastaigu vietas un terases ar apstādījumiem.

"Mēs esam gandarīti, ka līdz ar šī būvniecības līguma parakstīšanu turpināsies praktiskā īstenošana vienai no Rīgas pilsētas lielajām pilsētbūvniecības idejām – iepretim Rīgas vēsturiskajam centram un Vecrīgai, Daugavas kreisajā krastā, veidojot jauno longitudinālo Rīgas centru -daudzfunkcionālu struktūru, kura saturisko piepildījumu veidos gan izglītības, kultūras, darījumu un dzīvojamajās, gan arī publiskajās funkcijās.

Tā veidošana un īstenošana jau ir sākusies. Veidojas Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, RISEBA augstskolas, Rīgas Stradiņa universitātes kompleksi, ir uzcelta Nacionālā bibliotēka un ir cerība, ka šajā zonā parādīsies vēl citi nacionālas nozīmes kultūras objekti, piemēram, Nacionālā koncertzāle un citi.

Vēlos uzsvērt un izteikt gandarījumu, ka, pateicoties lieliskajam pasūtītāja darbam, izpratnei, mērķiem un ideāliem, strādājot kopā lieliskā starptautiskā arhitektu un inženieru komandā, ir izdevies attīstīt un saglabāt idejas, kas bija un ir iestrādātas šīs zonas attīstības konceptā. Dažas svarīgākās no tām ir – daudzfunkcionalitāte, publiskās ārtelpas intensīva attīstīšana, ūdensmalu un krastmalu izmantošanas veicināšana, integritāte pilsētā un iesaiste. Ceru un ticu, ka jau līdz ar pirmās projekta attīstības kārtas īstenošanu un sevišķi ar turpmāko attīstības kārtu un blakus esošo teritoriju attīstību, Ķīpsalas Dienvidu gala darījumu centrs kļūs ne tikai par zīmi Rīgas attīstībai un dinamikai, bet arī par pilsētnieku iecienītu un aktīvi lietotu vietu. Visi priekšnoteikumi tam ir," pauž ARHIS ARHITEKTI vadītājs Andris Kronbergs.

Preses Nama kvartāla projektu izstrādājusi starptautiska arhitektu komanda. ARHIS ARHITEKTI no Latvijas, arhitekta Andra Kronberga vadībā, KSP Jürgen Engel Architekten no Vācijas, kā arī Arrow Architects no Dānijas.

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" pirmo reizi saviem klausītājiem nodrošinājusi koncertu tiešraidē.

Latviešu pianists Andrejs Osokins tukšā koncertzāles Lielajā zālē uz klavierēm atskaņoja trīs mūzikas dižgaru – Johana Sebastiāna Baha, Kloda Debisī un Ludviga van Bēthovena – skaņdarbus.

Šo koncertu savās mājās pie ekrāniem vēroja simtiem skatītāju visā pasaulē.

"Milzīgs paldies katram, kas pieslēdzās manā mūžā pirmajam solokoncertam tiešsaistē! Paldies Liepājas koncertzālei "Lielais dzintars" par ideju turpināt lielus, nopietnus koncertus, neskatoties ne uz kādiem šķēršļiem. Priecājos, ka tieši mans koncerts bija "Biļešu Paradīzes" pirmais tiešraidē nodrošinātais pasākums," komentē pianists A. Osokins.

Pianists uzstājās ar īpašu, Lieldienu laikam sagatavotu programmu. Pirms koncerta bija iespēja klausīties Liepājas koncertzāles valdes priekšsēdētāja Timura Tomsona sarunu ar A. Osokinu.

Ne mans, ne valdības viedoklis par Nacionālās koncertzāles atrašanās vietu Elizabetes ielā 2, Rīgā, nav mainījies, intervijā Latvijas Radio paziņoja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Viņš norādīja, ka nevēlas sniegt savus komentārus par citām iespējamajām koncertzāles novietnēm, kamēr Latvijas Arhitektu savienība (LAS) nav piedāvājusi vienu, divas vai maksimums trīs iespējamās Nacionālās koncertzāles novietnes.

"Tad, kad šis uzdevums būs veikts, es būtu gatavs apspriest un salīdzināt vienu vai divas novietnes salīdzinājumā ar Elizabetes ielu 2. Es joprojām uzskatu, ka tā ir ļoti laba iespēja un kompromiss starp daudzām citām iespējām, ko piedāvā citas institūcijas un personas," teica Puntulis.

Enkurobjekta vietā dārgs kompromiss 

Iztērēt 100 miljonus eiro un neiegūt ideālo risinājumu – tāds risks pastāv, akustisko...

Kultūras ministrs akcentēja, ka citu novietņu izvēlei ir jābūt loģiskai, ekonomiski argumentētai un pamatotai. Puntulis apgalvoja, ka viņš ir atvērts diskusijai, jo "nav tā, ka šajā dzīvē kaut kas būtu nemaināms". Runājot par laika rāmi, kad LAS varētu nākt klajā ar saviem piedāvājumiem, Puntulis norādīja, ka šajā aspektā viņš nav bijis pietiekami stingrs un sākotnējais laika rāmis bija ieplānots martā, bet patlaban šķiet, ka tas varētu būt aprīlis.

"Es saprotu šī uzdevuma nopietnību un esmu pateicīgs LAS, ka tā šo uzdevumu ir uzņēmusies, tādēļ esmu bijis pielaidīgs un atļāvis, lai šis laika rāmis būtu aprīlis," skaidroja ministrs.

Bīstamas fasādes dēļ ēka Elizabetes ielā 2 iežogota  

Ēka Elizabetes ielā 2 stāv uz stipriem pamatiem, bet fasāde ir neapmierinošā...

Runājot par Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītājas Solvitas Kreses pausto, ka nav saprotama Nacionālās koncertzāles prioritizēšana, jo Laikmetīgās mākslas muzejam (LMM) ir izstrādāts projekts, atrasta vieta un būtu nepieciešamas piesaistīt finansējumu, Puntulis uzsvēra, ka būtu sarežģīti prioritizēt, kas nepieciešams vairāk - Nacionālā koncertzāle vai LMM.

"Es pilnīgi droši varu apgalvot, ka abas šīs būves mums ir vitāla nepieciešamība. Es pat teiktu skarbāk. Ja mēs pretendējam uz Latviju kā kultūras lielvalsti, tad kultūras lielvalsts bez akustiskās koncertzāles un LMM galvaspilsētā ir apkaunojoši. Šīs divas lietas nerīmējas kopā, tādēļ, manuprāt, abas būves ir vienlīdz prioritāras un to būvniecība - vienlīdz sarežģīta," pauda kultūras ministrs.

Topošie arhitekti: koncertzāles novietne Elizabetes ielā nav optimāla 

Teritorija Elizabetes ielā 2, Rīgā, nav piemērota nacionālās akustiskās koncertzāles novietnei...

Tāpat viņš atzīmēja, ka būtu gandarīts, ja varētu pēc iespējas ātrāk īstenot LMM projektu, ko veidojis arhitekts Deivids Andžejs. Puntulis uzsvēra, ka par šo jautājumu notiek sarunas ar Rīgas domi un tiks meklēti risinājumi, kā šo problēmu atrisināt.

"Vienlaikus es nekādā veidā nevaru nolikt malā jautājumu par akustisko koncertzāli Rīgā pats būdams mūziķis. Tas tiek risināts kopš 1987.gada. Piedodiet, es to nekad nenolikšu malā," akcentēja kultūras ministrs.

Elizabetes 2 ēkas pārbūve izmaksātu 32 miljonus eiro 

Pēc ekspertu aprēķiniem Elizabetes ielas 2 ēkas pārbūvei un attīstībai atbilstoši mūsdienu...

Jautāts, vai "velkot garumā" LMM projekta īstenošanu, nenotiks kaut kādas izmaiņas, kas turpmāk varētu aizkavēt tā būvniecību, Puntulis norādīja, ka viņš attiecībā uz būvniecību "neko nevelk garumā". Ministrs atzina, ka drīzāk viņš saņem pārmetumus par pārāk lielu steidzināšanu.

"Es patiešām vēlos attīstīt ne tikai LLM projektu, bet arī koncertzāles projektu. Ar vislielāko prieku es attīstītu arī Latvijas Nacionālā teātra piebūves projektu, kas maksā aptuveni 40 līdz 50 000 eiro. Pieskaitām tam klāt LLM, kas aptuveni ir tikpat liela summa un koncertzāles izmaksas, kuras ir lielākas. Mēs nevaram uz to vienkārši skatīties kā uz "vilkšanu garumā"," pauda Puntulis, piebilstot, ka daudzkārt šis jautājums ir pārrunāts ar Rīgas domi un tikai sadarbībā ar to varēs atrisināt visus šos jautājumus, kas prasa "milzīgus ieguldījumus".

Attīstītāja Lords LB Special Fund V veidotais Preses nama kvartāls, kura 1.kārtu par 76,8 miljoniem eiro būvēs AS UPB, atradīsies Rīgas Zināšanu jūdzē Pārdaugavā, bijušās izdevniecības Preses nams teritorijā Balasta dambī.

Projekta arhitekts, Arhis Arhitekti vadītājs Andris Kronbergs ir gandarīts, ka līdz ar šī būvniecības līguma parakstīšanu īstenosies viena no Rīgas pilsētas lielajām pilsētbūvniecības idejām – iepretim Rīgas vēsturiskajam centram un Vecrīgai, Daugavas kreisajā krastā, veidojot jauno longitudinālo Rīgas centru -daudzfunkcionālu struktūru, kura saturisko piepildījumu veidos gan izglītības, kultūras, darījumu un dzīvojamajās, gan arī publiskajās funkcijās.

"Tā veidošana un īstenošana jau ir sākusies. Veidojas Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, RISEBA augstskolas, Rīgas Stradiņa universitātes kompleksi, ir uzcelta Nacionālā bibliotēka un ir cerība, ka šajā zonā parādīsies vēl citi nacionālas nozīmes kultūras objekti, piemēram, Nacionālā koncertzāle un citi. Vēlos uzsvērt un izteikt gandarījumu, ka, pateicoties lieliskajam pasūtītāja darbam, izpratnei, mērķiem un ideāliem, strādājot kopā lieliskā starptautiskā arhitektu un inženieru komandā, ir izdevies attīstīt un saglabāt idejas, kas bija un ir iestrādātas šīs zonas attīstības konceptā. Dažas svarīgākās no tām ir – daudzfunkcionalitāte, publiskās ārtelpas intensīva attīstīšana, ūdensmalu un krastmalu izmantošanas veicināšana, integritāte pilsētā un iesaiste.Ceru un ticu, ka jau līdz ar pirmās projekta attīstības kārtas īstenošanu un sevišķi ar turpmāko attīstības kārtu un blakus esošo teritoriju attīstību, Ķīpsalas Dienvidu gala darījumu centrs kļūs ne tikai par zīmi Rīgas attīstībai un dinamikai, bet arī par pilsētnieku iecienītu un aktīvi lietotu vietu. Visi priekšnoteikumi tam ir," teic arhitekts.

Latvijas kino nozares pārstāvji aicina atvērt kinoteātrus un samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) biļetēm, teikts Kultūras ministrijai, Nacionālajam kino centram un Filmu padomei nosūtītajā vēstulē.

Vēstulē norādīts, ka kinoteātri esot specifiska publisku pasākumu norises vieta ar ļoti zemu inficēšanās risku, ko apliecinājusi pagājušā gada vasaras - rudens sezonas pieredze. Tāpēc nozares pārstāvji aicina atvieglot ierobežojumus kinoteātriem, ļaujot pakāpeniski atsākt kino demonstrēšanu.

Ņemot vērā kinoteātru telpu tehniskās iespējas, kinoteātri esot gatavi nodrošināt augstus drošības pasākumus, kas novērstu cilvēku drūzmēšanos un pulcēšanos iekštelpās, inficēšanās riskus samazinot līdz minimumam. Tāpat kinoteātros varētu nodrošināt drošu distanci starp apmeklētājiem katra atsevišķa kino seansa laikā. Savukārt daudzzāļu kinoteātros paredzēts nodrošināt atsevišķu filmu seansu nodalīšanu laikā un telpā, tādējādi samazinot apmeklētāju savstarpējās tikšanās intensitāti.

Vietējā investīciju banka, Signet Bank, šajā gadā turpina īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, un paplašina tās mērogu, uzsākot akadēmiju īstenošanu arī Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

“Kapitāla tirgus akadēmijas” mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

Aicinām Vidzemes reģiona uzņēmējus un uzņēmuma vadītājus uz vienas dienas “Kapitāla tirgu akadēmiju”, 22. martā no plkst. 9:00 līdz 14:30 Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, kurā nozares profesionāļi un Latvijas uzņēmēji dalīsies teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus finanšu instrumentus – akciju un obligāciju emisijas:

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzsāks fasādes un jumta seguma atjaunošanu vēsturiskajam Muitas namam - vienai no pirmajām 19. gs. celtajām administratīvajām ēkām Rīgā, Daugavas krastmalā - Krišjāņa Valdemāra 1a.

Veicot fasādes sakārtošanu, tiks novērstas plaisas un nolietojums, saglabājot kultūrvēsturiskās ēkas autentiskumu, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Atklātā iepirkuma procedūrā starp 6 pretendentiem izvēlēts saimnieciski izdevīgākais būvuzņēmējs SIA "WARSS+", ar ko tiek slēgts līgums par 374,4 tūkstošiem eiro (bez PVN).

"Plānojot ēkas atjaunošanu, lai saglabātu kultūrvēsturisko mantojumu, konsultējāmies ar Latvijas Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un veicām arhitektoniski māksliniecisko izpēti. Pēc darbu pabeigšanas greznais neogotikas stilā 19.gs. būvētais nams atgūs savu agrāko krāšņumu," informē J. Ivanovskis-Pigits.

Šodien, dienu pirms pasaules hokeja čempionāta, Saeimā vēl varētu būt gaidāmas debates par skatītāju ielaišanu uz spēlēm klātienē.

Līdz šim viedokļi par šo jautājumu bijuši pretrunīgi. Otrdien valdība nelēma par iespēju skatītājiem apmeklēt hokeja čempionātu, kā rezultātā Jaunā konservatīvā partija (JKP), kura vada par sportu atbildīgo Izglītības un zinātnes ministriju, solīja šo jautājumu pārskatīt Saeimā.

Pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes JKP līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns žurnālistiem sacīja, ka uz otrdienas Ministru kabineta sēdi tikšot meklēti risinājumi, lai vismaz daļa skatītāju varētu klātienē redzēt Rīgā gaidāmo pasaules hokeja čempionātu, tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) neiekļāva šo jautājumu valdības sēdes dienaskārtībā.

Sākotnēji tika runāts, ka uz spēlēm varētu ielaist cilvēkus, kas pabeiguši vakcinēšanos pret Covid-19. Šādu cilvēku pašlaik Latvijā vēl ir relatīvi maz - pārsvarā mediķi un seniori. Kā liecināja aģentūras LETA rīcībā esošais IZM noteikumu projekts, valdībai tika piedāvāts jau cits risinājums - ministrija piedāvāja uz spēlēm ielaist zināmu skaitu cilvēku, kuri uzrādītu pēdējo divu dienu laikā veiktus negatīvus Covid-19 testus.

Cēsīs, Vidzemes koncertzālē 22.martā norisinājās Latvijas vadošās investīciju bankas, Signet Bank, rīkotais ilgtermiņa sabiedriskais projekts “Kapitāla tirgus akadēmija” (turpmāk – akadēmija), pulcējot Vidzemes reģiona uzņēmējus, kuri bija ieinteresēti iepazīt kapitāla tirgus priekšrocības un gūt praktiskas zināšanas par to izmantošanu uzņēmuma izaugsmes veicināšanā.

Visas dienas garumā “Kapitāla tirgus akadēmijā” nozares profesionāļi dalījās teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot akciju un obligāciju emisijas. Pasākumā ar personīgiem stāstiem par to, kā kapitāla tirgus ir palīdzējis uzņēmuma izaugsmei un kādas mācības uzņēmumi guvuši finansējuma piesaistes procesā, stāstīja "Mapon" līdzīpašnieks Andris Dzudzilo, "Banga Ltd" valdes loceklis un līdzīpašnieks Raivis Veckāgans, un "APF Holdings" finanšu direktors Mihails Keziks.

Savukārt zināšanās un viedokļos par finansējuma piesaistes procesu kapitāla tirgū, potenciālā emitenta mājas darbiem un investoru gaidām dalījās Kristiāna Janvare ("Signet Bank"), Inese Heinacka ("Soraine”), Liene Dubava ("Nasdaq Riga").

VAS "Valsts nekustamie īpašumi' (VNĪ) noslēguši līgumu par koncertzāles "Lielā ģilde" - Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mājvietas Rīgā, Amatu ielā 6 atjaunošanas būvprojekta izstrādi ar SIA CMB.

Līguma cena - 353 380 eiro un būvprojekta izstrāde jāveic līdz 2021. gada nogalei, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Saskaņā ar piesaistītā ES finansējuma prasībām ēkas atjaunošana jāpabeidz līdz 2023. gada beigām.

"Šobrīd uzsākam projektēšanas darbus, būvdarbi tiks paveikt 2 gadu laikā - no 2022. līdz 2023. gada nogalei. Lai nodrošinātu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu, ēkas atjaunošanas detalizēts projekts tiks saskaņots ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Šis ir pirmais VNĪ projekts, kur tiek izmantotas uzņēmuma pērn izstrādātās BIM prasības. Par ieguvumiem no BIM tehnoloģiju izmantošanas esam pārliecinājušies jau topošās centralizētās prokuratūras ēkas būvniecības procesā, tāpēc varam būt droši, ka digitālā dvīņa izstrāde palīdzēs ne tikai Lielās ģildes ēkas pārbūvē, efektīvāk virzot tās atjaunošanu, bet arī visā ēkas dzīves ciklā, tai skaitā ēkas pārvaldīšanā un apsaimniekošanas jautājumu risināšanā pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā," norāda R. Griškevičs.

Pieņemts ekspluatācijā vēsturiskais Muitas nams – viena no pirmajām 19. gs. celtajām administratīvajām ēkām Rīgā, Daugavas krastmalā - Krišjāņa Valdemāra 1a. Nams, kuru apdzīvo Iekšējās drošības birojs, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā ieguvis atjaunotu ārējo veidolu un jumta segumu, saglabājot kultūrvēsturiskās ēkas autentiskumu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Līdzteku fasādes atjaunošanai un lēzenā jumta nomaiņai tika ielikti jauni koka logi atbilstoši vēsturiskajam izskatam, vairāki logi restaurēti, remontētas un atjaunotas arī logailas, kā arī izgatavotas jaunas čuguna konsoles. Vienlaikus nojaukts lielais skurstenis visas ēkas augstumā, kurš netika izmantots un neiederējās vēsturiskās ēkas kopskatā. Nama atjaunošanā veikti ieguldījumi teju 900 tūkstošu eiro apmērā. Darbus veica SIA "Būvdarbu sistēmas". Ieguldījumi ēkas atjaunošanā tiek finansēti no VNĪ resursiem, ieguldījumus atgūstot ilgtermiņa nomas maksas veidā.

Neogotikas stila divstāvu mūra ēka ar uzsvērtu trīsstāvu centrālā rizalīta izbūvi ar torni celta 1875.-1887. gadā pēc arhitekta Nikolaja Trusova projekta kā administratīvā ēka - Muitas nams. Tā ir kultūrvēsturiski vērtīga ēka, kas atrodas "Rīgas pilsētas vēsturiskā centra" teritorijā. Nams celts tūlīt pēc Citadeles nocietinājumu nojaukšanas līdz ar Daugavas krastmalas izbūvi.

Jaunākās paaudzes "Samung" bezvadu austiņas "Galaxy Buds+" ar vienu uzlādi skan pat 11 stundas no vietas.

Viedtelefonu, televizoru un citas izplatītas patērētāju elektronikas lietotāji jau ir pieraduši pie ražotāju iecienītā koncepta – ik pa laikam papildināt populāru produktu ar jaunām iespējām, bet dizainu konceptuāli nemainīt. Šī pieeja "ķērusi" arī bezvadu austiņas. "Samsung" pērnā gada "Galaxy Buds", kas aizstāja divus gadus iznākušo "Gear IconX" modeli, šogad "pārdzima" ar paplašinātu nosaukumu "Galaxy Buds+", taču būtībā identiskā izskatā. Mainījusies vien pieejamā krāsa un pienākušas klāt dažas papildiespējas.

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 9 punkti no 10)

Tāpat kā priekšgājējs, "Buds+" pārstāv ausī pilnībā paslēpjamo austiņu novirzienu. Proti, tam nav kātiņa, kā "Apple AirPods" vai "Huawei" austiņām. Tam ir gan labās, gan sliktās puses. Labais ir kompaktais izmērs un neuzkrītošais izskats. "Galaxy Buds+" faktiski nav iespējams izraut no auss ar kapuci vai cepuri, jo apģērbam īsti nav aiz kā aizķerties. Savukārt uzliekamā gumijotā spuriņa nodrošina, ka ieausis aizķeras aiz gliemežnīcas lokiem un turas ļoti cieši. Ja vēl izvēlas atbilstošākā lieluma gumijas uzgalīti no komplektā trīs iekļautajiem, tad sajūtas ir gana komfortablas. Izmēģinājumu nedēļās austiņas tika lietotas visos apstākļos, kādus vien izolācijas periodā un drēgnā pavasarī varēja piemeklēt, tomēr īsti atmiņā nav situācijas, kad "Buds+" būtu izkrituši. Pat neraugoties uz to, ka gada laikā ieauši "pieņēmušies svarā" - no 5,6 līdz 6,3 gramiem katrs.