Ekonomika

Koronavīruss "izēdis" vairāk nekā 10 000 darba vietu un ceturtdaļu peļņas

Māris Ķirsons, 06.07.2021

Jaunākais izdevums

Covid-19 pandēmijas apstākļos uzņēmumu kopējais neto apgrozījums sarucis tikai par 7,7%, taču koronavīruss par 27,2% samazinājis uzņēmumu kopējo peļņu.

To rāda SIA Lursoft pētījums par 49 353 uzņēmumu finansiālās darbības rezultātiem. Jāņem vērā, ka gan neto apgrozījums, gan peļņa un arī nodarbināto skaita izmaiņu tendences dažādās nozarēs ir atšķirīgas. Piemēram, neto apgrozījumu audzējusi ne tikai veselības aizsardzības sfēra, bet arī augkopībā un lopkopībā strādājošie, kas būtībā ir cilvēku eksistencei vienas no visnepieciešamākajām, jo ēst vajag ik dienu visiem.

Šajās nozarēs arī pērn salīdzinājumā ar 2019. gadu novērots darbinieku skaita pieaugums, savukārt citās jomās Covid-19 ir samazinājis nodarbināto daudzumu. SIA Lursoft dati rāda, ka 49 353 uzņēmumi 2020. gadā kopumā apgrozījuši 30,22 miljardus eiro, kas ir par 2,48 miljardiem eiro mazāk.

Vienlaikus šo kompāniju peļņa 2020. gadā sasniedza 1,55 miljardus eiro, kas ir par 0,61 miljardu eiro mazāk, nekā tie iespēja 2019. gadā. Krietni mazākas svārstības redzamas šo uzņēmumu nodarbināto skaitā, jo pērn tie nodarbinājuši 337 487 strādājošos, kas ir par 10 127 mazāk nekā 2019. gadā.

Visu rakstu lasiet 6.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reirs: Dīkstāves pabalsts ļāvis saglabāt 40 000 darbavietu

Db.lv, 26.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai palīdzētu pārvarēt Covid-19 izraisītās grūtības, krīzes skartajiem dzīvotspējīgajiem uzņēmumiem līdz 25. martam izmaksāts valsts atbalsts – granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai jau vairāk nekā 109 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrijā.

Savukārt, lai palīdzētu saglabāt darbavietas un nodrošināt cilvēkus ar iztikas līdzekļiem, līdz 25. martam izmaksāti dīkstāves atbalsti un algu subsīdijas kopumā 95 miljonu eiro apmērā.

"Svarīgi bija sniegt šo valsts atbalstu. Atbalsts Latvijā ir daudz plašāks nekā citās valstīs, kur tas pamatā bija orientēts uz to, lai uzņēmumi varētu nomaksāt nodokļus. Mēs sapratām, ka krīzes ietekme ir daudz lielāka, un tāpēc mūsu programma ir daudz plašāka. Valsts atbalstu uzņēmējiem un strādājošajiem galvenais mērķis, no kura mēs nenovirzāmies, ir darba vietu saglabāšana. Daudziem svaigā atmiņā vēl ir 2007. gada krīze, kad bezdarba rādītāji sasniedza 17%, un tas noveda pie ilgstošām traģiskām sekām. Tagad mēs to nepieļausim! Mūsu unikālā atbalsta programma – dīkstāves pabalsts – ir ļāvusi saglabāt vismaz 40 000 darbavietas, un es ceru, ka, beidzoties šim krīzes vilnim, šie cilvēki atgriezīsies savās darbavietās tāpat kā pagājušā gada vasarā," komentē finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

26 gadus pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) izveidošanas pilsētā ir tapušas desmitiem jaunas rūpnīcas, izveidoti moderni industriāli parki, izbūvētas ielas un inženierkomunikācijas. Ja vēro šo procesu laika skalā, attīstība notiek sprādzienveidīgi.

No šodienas viedokļa skatoties, šķiet, ka pirmsākumiem nav nozīmes, bet nozīme ir un ļoti liela. Par to arī Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums jautājām Liepājas SEZ pārvaldniekam Uldim Hmieļevskim.

Fragments no intervijas

1997. gadā izveidoja Liepājas SEZ. Kāds bija mērķis, uzdevums? Sakopt pilsētu vai izveidot rūpniecību?

Īsā atbilde – radīt darbavietas, papildināt pilsētas budžetu un attīstīt pilsētu un reģionu. Industrija Liepājā bija absolūti sabrukusi. Līdzšinējā darbība uz plašo PSRS valstu saimes pieprasījumu vairs nebija aktuāla, bet vietējais tirgus bija nepietiekams izdzīvošanai, par attīstību pat nerunājot. Rūpnīcas bankrotēja cita pēc citas un Tosmares mikrorajonos pat 35-38%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", nosakot, ka valsts atbalsts jaunu darbavietu veidošanai ir attiecināms arī uz Liepājas speciālo ekonomisko zonu, informē LSEZ.

Tas veicinās Liepājas un reģiona turpmāko ekonomisko attīstību, kā arī mazinās COVID-19 izraisītās krīzes seku ietekmi uz LSEZ kapitālsabiedrību darbību.

Paplašinot valsts atbalstu jaunizveidotajām darba vietām, tiks veicināta LSEZ konkurētspēja ārvalstu investoru piesaistē un jaunu darba vietu radīšanā Liepājā, piesaistot augstas pievienotās vērtības uzņēmumus, kuri radītu labi apmaksātas darbavietas.

Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks norādīja, ka attiecīgie grozījumi daudz straujāk veicinās jaunu ražošanas rūpnīcu un jaunu darba vietu izveidi Liepājas SEZ teritorijā. "Investori ir novērtējuši uzņēmējdarbības vides kvalitāti Liepājā. Liepājas SEZ teritorijā dominē Skandināvijas valstu investīcijas, bet kopumā ir investori no 43 dažādām valstīm. No 2017. gada ir uzbūvētas 11 jaunas rūpnīcas, 5 vēl būvē un vismaz 5 projektē, kas devušas vairāk kā 500 jaunas, labi apmaksātas darbavietas un ik gadu nodokļos tiek samaksāti vairāk kā 30 miljonus eiro."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu

Db.lv, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai pārejot no investīcijām betonā uz ieguldījumiem cilvēkos, Latvija var novērst ekonomisko atpalicību, radīt labi atalgotas un globāli konkurētspējīgas darbavietas, kā arī vairot iedzīvotāju apmierinātību ar savu valsti, uzsvērts Ekonomistu apvienības jaunākajā pētījumā "No betona uz cilvēku? ES fondi, ANM un Latvijas cilvēkkapitāla akumulēšana".

Latvijai nākamajā desmitgadē no Eiropas Savienības būs pieejami neredzēti milzīgi finanšu resursi, kas paredzēti atveseļošanās pasākumiem un tautsaimniecības transformācijai. Iepriekš ES finansējums prioritāri tika novirzīts dažādu infrastruktūras objektu rekonstrukcijai un būvniecībai. Šajā desmitgadē ir nepieciešama kardināla investīciju politikas maiņa - par galveno prioritāti ir jākļūst ieguldījumiem cilvēkkapitālā, transformējot Latviju no lēta darbaspēka ekonomikas par "labo darbavietu" ekonomiku.

Kopumā no Eiropas Savienības 2021. - 2027. daudzgadu budžeta, NextGenerationEU programmām, tajā skaitā Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM), Latvija saņems 10,6 miljardus eiro grantos. Šo līdzekļu ieguldīšanā centrālo lomu spēlēs publiskais sektors, un līdz ar to šajā desmitgadē pieņemtie lēmumi par šo resursu sadali izšķirs to, vai Latvija un iedzīvotāji būs pietiekoši gatavi jaunās ekonomikas un jaunā darba tirgus prasībām. Vai Latvija joprojām fokusēsies uz celtņu un infrastruktūras objektu transformāciju, vai arī koncentrēs resursus iedzīvotāju sagatavošanai darbam jaunajā ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Ņujorkas Satiksmes departaments izvēlējās trīs elektrisko skrejriteņu koplietošanas pakalpojuma sniedzējus, kas pilsētas nabadzīgākajās apkaimēs Bronksas austrumos varēs realizēt e-skrejriteņu pilotprojektu.

Ņujorka ir starp nedaudzajām pilsētām, kas salīdzinoši ilgi liegusi e-skrejriteņu koplietošanas uzņēmumiem pieeju pilsētas infrastruktūrai. Atšķirībā no ņujorkiešiem rīdzinieki ar iznomātiem e-skrejriteņiem pa pilsētas ietvēm, parkiem un ielām var traukties jau kopš 2019. gada pavasara. Ņujorkai attiecībā uz jauno transporta veidu bijusi nogaidoša attieksme un arī tagad, lai piedalītos konkursā par iespēju realizēt minēto pilotprojektu, uzņēmumiem bija jāizpilda virkne nosacījumu, viens no kuriem bija aizliegums Ņujorkā algot darbiniekus kā pašnodarbinātas personas.

Lai saviem klientiem nodrošinātu ērtu un drošu pakalpojumu, vadošās e-skrejriteņu koplietošanas kompānijas izmanto un turpina attīstīt dažādus jaunus tehnoloģiskus risinājumus (ģeožogus, automatizētu skrejriteņu tehniskā stāvokļa diagnostiku utt.), taču to pārvietošana, uzlāde un apkope vēl nav pilnībā automatizēta. Pašnodarbināto statusa piemērošana algojot darbiniekus, ļauj uzņēmumiem samazināt savas darbaspēka izmaksas un dinamiskāk pielāgoties tirgus svārstībām. Piemēram, viens no vadošajiem nozares uzņēmumiem Bird pandēmijas laikā atlaida vairāk kā 400 savus darbiniekus, pārraidot divu minūšu garu ziņojumu Zoom platformā un slēdzot darbinieku e-pasta un Slack kontus. Daudzi no atlaistajiem darbiniekiem bija sašutuši, un šāda uzņēmuma vadības attieksmi pret saviem darbiniekiem nav savietojama ar laba darba devēja reputāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprināts Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plāns 1,8 miljardu eiro apmērā

LETA, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā, otrdien pavēstīja EK pārstāvji.

Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu vēl būs jāapstiprina Eiropas Padomē.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns izskatīšanai EK tika iesniegts 2021.gada 30.aprīlī par visu atbalsta grantu daļu 1,826 miljardu eiro apmērā. Plāns paredz atbalstu sešās jomās - klimata mērķu sasniegšanā, digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās, veselības nozarē un likuma varas stiprināšanā.

Plānā ir 85 pasākumi, tostarp 24 reformas un 61 investīciju elements.

Tostarp pasākumos klimata mērķu sasniegšanai (ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un elektrotīklu dekarbonizācija, pielāgošanās klimata pārmaiņām) paredzēti 676,2 miljoni eiro, digitālajā transformācijā (publiskā un privātā sektora digitalizācija, e-pārvaldes pakalpojumi, datu pārvaldība, digitālās prasmes, 5G un pēdējā kilometra savienojamība) paredzēti 365,3 miljoni eiro, bet nevienlīdzības mazināšanai (ceļu atjaunošana, skolu infrastruktūra, mājokļi par pieņemamu cenu, rūpniecības parki, sociālie pakalpojumi, ilgtermiņa aprūpe, prasmju pilnveide) plānoti 370 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 250 000 eiro, viesmīlības uzņēmums “Tiamo grupa” Rīgā atvēris jau astoto picēriju “Čili Pizza”, kurā plānotas 40 jaunas darbavietas.

Kopumā picēriju atvēršanā Rīgā viesmīlības uzņēmums investējis divus miljonus eiro.

Sākot no 2020. gada “Tiamo grupa” atklājusi “Čili Pizza” picērijas iepirkšanās un izklaides centrā “Akropole”, t/c “Origo”, t/c “Alfa”, t/c “Olimpia”, t/c “Gaiļezers”, t/c “Zoom” un t/c “Spice Home”, katrā no vietām radot aptuveni 30–40 darbavietas. Savukārt jaunākā picērija atvērta šogad uzceltā tirdzniecības centrā Ziepniekkalnā, Valdeķu ielā, iepretim mazumtirdzniecības tīkla veikalam “Lidl”.

Ziepniekkalnā atklāts pirmais Lidl veikals, kura ēku uzņēmums nomā 

Mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl Latvija” atklājis savu jaunāko veikalu Rīgā, Ziepniekkalnā,...

Jaunās “Čili Pizza” platība ir 305 kvadrātmetri, bet tirdzniecības centra kopējā platība – 2600 kvadrātmetri.

“Picērijas atvēršana Ziepniekkalnā ir stratēģiska izvēle. Sekojam līdzi pieprasījumam – arvien vairāk cilvēku vēlas ēdināšanas vietas tieši guļamrajonos, tuvāk mājām. Turklāt Valdeķu ielas picērija atrodas vietā, kur ērti piekļūt ar automašīnu vai sabiedrisko transportu,” stāsta Toms Zukulis, “Tiamo grupas” valdes priekšsēdētājs.

“Tirdzniecības centrs Valdeķu ielā 39 neapšaubāmi uzlabos un atdzīvinās Ziepniekkalna infrastruktūru. Īpaši aktuāli Covid-19 ierobežojumu darbības laikā ir tas, ka tirdzniecības centra plānojums paredz pilnīgi visiem nomniekiem atsevišķu ieeju no ārpuses. Projektēšanas gaitā attīstītājs “VPH Latvia” paredzēja iespējamās izmaiņas nomnieku darbībā pandēmijas laikā un izvēlējas īstenot šādu konceptu. Priecājamies, ka jaunajā tirdzniecības centrā par nomnieku kļuvusi arī "Čili Pizza",” saka Vjačeslavs Novickis, "Colliers International", ēkas pārvaldnieks.

“Tiamo grupa” ir viens no vadošajiem ēdināšanas uzņēmumiem Latvijā ar vairāk nekā 30 sabiedriskās ēdināšanas vietām un 500 darbiniekiem. Uzņēmums ir viens no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē (1,02 milj. eiro). Pērn uzņēmuma neto apgrozījums sasniedzis 7,5 miljonus eiro (neto). Grupā, kas darbojas jau 18 gadu, ietilpst restorāni “MO Liepāja”, “Olive”, “Čello” un “Sushi Boom”, kafejnīcas “Lotte Caffe”, “Teātra kafejnīca”, klubs un pludmales bārs “Cukurfabrik’” Liepājā, kā arī “Čili Pizza” picērijas vairākās Latvijas pilsētās. “Tiamo grupu” raksturo izcila apkalpošana, izmeklēts piedāvājums un rūpība ikvienā detaļā.

“Čili Pizza” ir picēriju zīmols Latvijā un Lietuvā. Šogad zīmols Latvijā atzīt 20 gadu jubileju – pirmā picērija Latvijā tika atvērta 2001. gada decembrī Liepājā. Patlaban “Tiamo grupas” vadībā Latvijā darbojas 17 “Čili Pizza” picērijas Liepājā, Jelgavā, Ogrē, Valmierā, Daugavpilī un Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde noslēgusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 10 miljonu eiro apmērā projekta "Liepājas industriālā parka infrastruktūras attīstība 1.kārta" īstenošanai, informē Liepājas SEZ pārvaldes pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe.

Projektā plānots plašajā teritorijā izbūvēt elektroapgādes tīklus un trīs ielu posmus ar inženierkomunikācijām, proti, ūdensapgādi, sadzīves kanalizāciju, lietus ūdens kanalizāciju, siltumapgādes tīkliem. Tas ļaus daļēji atvērt slēgto rūpnīcas teritoriju publiskai piekļuvei un radīs iespēju piesaistīt pirmos investorus.

Turpinot 2018.gadā sāktās bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" transformāciju par mūsdienīgu zaļu industriālo parku, publiskā finansējuma piesaiste ir loģisks turpinājums paveiktajam.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis skaidro, ka tas dos iespēju sākt uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijā un no plānošanas ķerties pie darbiem. Viņš uzsver, ka finansējuma piesaiste infrastruktūras izbūvei ir ļoti nozīmīgs solis, lai sāktu Liepājas industriālā parka izveidi un jau tuvāko gadu laikā daļēji atgrieztu līdz šim noslēgto teritoriju iedzīvotājiem, investoriem un veidotu to par ilgtspējīgu un modernu uzņēmējdarbības vidi, kas nodrošinātu jaunas, labi apmaksātas darbavietas. "Liepājas industriālo parku redzam kā mūsdienīgu, zaļu industriālo parku, kurā strādā uzņēmumi, kuri spēj nodrošināt ilgtspējības principos balstītu darbību," nākotnes iecerēs dalās Hmieļevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kā top mūsu dzīves skaitļi, un kā tos lasīt

Jānis Goldbergs, 20.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir notikusi kārtējā tautas skaitīšana, lauksaimniecības skaitīšana, un ik dienu Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) speciālisti uzskaita simtiem dažādu rādītāju. Galarezultātā statistika tiek izmantota situācijas prognozēšanai, budžeta plānošanai.

Pēdējo divu gadu laikā ir radīti operatīvi rīki, lai Latvija spētu reaģēt uz Covid krīzes izaicinājumiem, tomēr nereti ir jautājumi – ko no skaitļiem varam iegūt un vai tas, ko saprotam, ir tiešām tas, ko skaitļi liecina. Par CSP skaitļiem, to nepieciešamību un sapratni Dienas Bizness izjautāja CSP priekšnieci Aiju Žīguri.

Fragments no intervijas

Jau sen zināms, ka pastāv atšķirība par to, cik darbinieku parāda Valsts ieņēmumu dienesta datu bāze un cik uzrāda CSP. Proti, atšķirība ir teju par 100 tūkstošiem. Pieņemu, ka abi dienesti skaita un skaita pareizi to, ko skaita, tomēr kādēļ tā? Varbūt ir nepieciešama viena metode strādājošo uzskaitei?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lipmans: Vislabākais risinājums jaunai rūpnīcai būtu valsts garantijas

Māris Ķirsons, 19.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā izaugsme, kas balstīta nevis uz globālo inflāciju, bet gan reālo ražošanu, jaunu produktu ieviešanu ražotāju portfeļos un esošo ražotņu paplašināšanos, nav iespējama bez Latvijas valdības proaktīva atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans. Viņš uzsver, ka Latvijas valdībai attiecībā uz visu valsti kā uz ekonomisko aktīvu ir jābūt tieši tāpat kā privātuzņēmējam – rūpīgam sava uzņēmuma apsaimniekotājam, nevis tādam, kurš vienā dienā dara vienu, bet citā – pilnīgi pretējo, tādējādi iedragājot Latvijas kā investīcijām pievilcīgas valsts tēlu.

Fragments no intervijas

Kādā stadijā ir jaunās ražotnes projekts?

Par teju miljonu eiro ir nopirkta zeme līdzās esošajai Grindeks ražotnei. Pašlaik šī teritorija tiek sagatavota potenciālās ražotnes izvietošanai – tiek veidota nepieciešamā infrastruktūra. Tapšanas stadijā ir arī jaunas farmaceitiskās rūpnīcas projekts. Iecerēts, ka tā būs lielākā farmaceitiskā ražotne Baltijas reģionā ar automatizētiem un energoefektīviem tehniskajiem risinājumiem. Jaunajā rūpnīcā tiks ietverti komplicēti aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas procesi un daudzveidīgas tehnoloģiskās iekārtas. Ražošanā tiks ieviestas zāļu formas, kuras šobrīd Latvijā Grindeks neražo: ampulas, flakoni, liofilizēti flakoni, acu pilieni un antibiotikas. Jaunajā ražotnē tiks izveidotas 800–1000 jaunas darbavietas. Ja ražotnes būvniecību izdosies uzsākt jau 2022. gadā, tad tā varētu sākt strādāt jau 2024. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valstij piederošā pasta pakalpojumu un loģistikas kompānija "Omniva" Igaunijā likvidēs 75 darbavietas, taču atlaišana var skart arī darbiniekus Latvijā un Lietuvā, paziņoja uzņēmums.

Kolektīvā atlaišana ietekmēs cilvēkus dažādos amatos un nodaļās, turklāt daudzi no pašlaik vakantajiem amatiem netiks aizpildīti. Kompānija prognozē, ka lielākā daļa pārmaiņu notiks šā gada pirmajos četros mēnešos.

"Omniva" valdes priekšsēdētājs Marts Megi skaidro, ka loģistikas kompānijām pagājušā gada otrā puse bija ārkārtīgi sarežģīta, jo ekonomikas un ģeopolitisko sarežģījumu dēļ samazinājās sūtījumu skaits un piegāžu ķēdes kļuva ilgākas, kas palielināja "Omniva" izmaksas.

Lai saglabātu konkurētspēju, "Omniva" izmaksas jāsamazina par vismaz 2,5 miljoniem eiro, teica Megi.

Viņš arī uzsvēra, ka procesu automatizācija vairos efektivitāti, tomēr ir jāveic arī citi taupības pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas piektā lielākā banka "Banco Sabadell" vēlas valstī likvidēt 1900 darbavietas, tādējādi cenšoties samazināt izdevumus, ceturtdien paziņoja arodbiedrība un banka.

Šis restrukturizācijas plāns paredzēts pēc tam, kad banka jau pērnā gada nogalē likvidēja 1800 darbavietas.

Spānijas lielākā arodbiedrība "Comisiones Obreras" norāda, ka ierosinātā darbavietu likvidēšana ir nesamērīga, nereāla un kā apvainojums visiem darbiniekiem.

Eiropas banka saskārušās ar zemām procentu likmēm, koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi un aizvien plašāku interneta bankas pakalpojumu popularitāti, liekot tām koncentrēties uz izmaksu samazināšanu.

Laika periodā no 2008.gada līdz 2019.gada beigām Spānijas bankas kopumā likvidējušas gandrīz 100 000 darbavietu jeb apmēram 37% no kopējā darbavietu skaita 2008.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ventspils Augsto Tehnoloģiju parkam piešķir 460 000 eiro digitalizācijas plāniem

Db.lv, 05.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 460 tūkstošu eiro apmērā Ventspils Augsto Tehnoloģiju parkam daudzpusīga digitālo inovāciju projekta “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” (Next Generation Micro Cities of Europe) īstenošanai.

2021. gadā paredzēts izveidot Digitālo Inovācijas centru izglītības tehnoloģiju jomā, kurā ietilps nākotnes mācību klase, prototipēšanas darbnīca, tehniskā koprades telpa un tiešsaistes platforma, ar kuras palīdzību tiks popularizētas iespējas, ko sniedz jaunais centrs.

Projekta aktivitāšu īstenošana sniegs būtisku ieguldījumu pilsētas digitalizācijā, iedzīvotāju izglītošanā, prasmju audzēšanā darbam ar mūsdienu tehnoloģijām, kā arī radīs jaunas darbavietas. “Latvijas iedzīvotāji un to iemaņas, prasmes, talanti ir viens no mūsu vērtīgākajiem resursiem. Sekojot tehnoloģiju attīstībai pasaulē, redzam, ka mūsdienu prasībām atbilstošas digitālās prasmes kļūst arvien nepieciešamākas gan ikdienā, gan darba tirgū. Šāda īstenota procesu digitalizācija var palīdzēt arī mazināt plaisu starp galvaspilsētas un reģionu pilsētām digitālo iemaņu ziņā, veicinot ne tikai iedzīvotāju konkurētspēju darba tirgū, bet ļaujot veikt virkni ikdienas lietu digitāli,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

MAN investēs 100 miljonus eiro akumulatoru bateriju rūpnīcā Nirnbergā

LETA, 05.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotājs "MAN" investēs aptuveni 100 miljonus eiro akumulatoru bateriju rūpnīcas izveidē Nirnbergā, informē automašīnu "MAN Truck & Bus" oficiālā importētāja Latvijā SIA "Avar Auto" pārstāvji.

No 2025. gada sākuma "MAN Truck & Bus" savā Nirnbergas ražotnē lielos apjomos ražos augstsprieguma akumulatoru baterijas elektriskajām kravas automašīnām un autobusiem. Šim nolūkam uzņēmums nākamajos piecos gados ražotnē ieguldīs aptuveni 100 miljonus eiro.

Ražošanas jauda tiks palielināta līdz vairāk nekā 100 000 akumulatoru bateriju gadā. Ieguldījumi akumulatoru bateriju ražošanas izstrādē nodrošinās 350 darbavietas. Šis lēmums par investīcijām tika pieņemts, uzņēmumam cieši sadarbojoties ar darbinieku pārstāvjiem, kā arī to aktīvi atbalstot Bavārijas politiķiem. Šis lēmums tradicionālajai Nirnbergas ražotnei rada skaidru nākotnes perspektīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA “EcoLead” piesaistījis bankas “BlueOrange” finansējumu 4,36 miljonu eiro apmērā, kas tiks izlietots nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidei Kalnciemā.

Projektam piesaistot Eiropas reģionālā attīstības fonda līdzekļus, kopējais investīciju apjoms pārsniedz 8 miljonus eiro. Lielākā daļa saņemtā finansējuma tiks izmantota pārstrādei paredzēto iekārtu iegādei un uzstādīšanai.

Rūpnīcas vajadzībām tiks pielāgota industriālā ēka Kalnciema rūpnieciskajā zonā, Jelgavas ielā 21. Teritorijā šobrīd jau īstenoti rekonstrukcijas, teritorijas sakārtošanas un nepieciešamās infrastruktūras izveides darbi, kā arī uzstādītas pirmās iekārtas. Tuvāko mēnešu laikā rūpnīca plāno saņemt un uzstādīt metalurģijas krāsni un dažādu pārstrādes procesu īstenošanai nepieciešamās iekārtas. Rūpnīcas nodošana ekspluatācijā plānota 2022.gada 3. ceturksnī, un 2023. gada sākumā plānots uzsākt pārstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

NVA sadarbībā ar Google piedāvā bez maksas apgūt digitālās prasmes

Db.lv, 31.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atbalstītu bezdarbniekus, darba meklētājus un nodarbinātos, kuriem nepieciešams pilnveidot prasmes atbilstoši darba tirgus prasībām, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un uzņēmums “Google” arī šogad piedāvā iespēju bez maksas apgūt darba tirgū pieprasītās digitālās prasmes.

Tiešsaistes mācības un profesionālo sertifikātu iegūšana notiks četrās izglītības programmās: "IT atbalsts", "Datu analīze", "Lietotāju pieredzes dizains", "Projektu vadība". Uzņēmuma “Google” atbalstītajās mācībās šogad plānots iesaistīt 350 darba meklētājus un nodarbinātos.

“Darba tirgus digitālā transformācija paātrinās aizvien straujāk, pieprasījums pēc digitālajām prasmēm novērojams pat vienkāršajās profesijās, tāpēc darba ņēmējam savas darbavietas saglabāšanai un veiksmīgas karjeras izveidei ir nepieciešams visa darba mūža garumā mācīties, profesionāli attīstīties, apgūt un pilnveidot darba tirgū pieprasītās kompetences un prasmes. Esmu gandarīta, ka mūsu sadarbība ar uzņēmumu “Google” turpinās, un klientiem arī šogad varam piedāvāt mūsdienīgas mācību iespējas digitālo prasmju apguvei,” komentē NVA direktore Evita Simsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Tiamo grupa” gada laikā zīmola “Čili Pizza” picēriju atvēršanā galvaspilsētā kopumā investējusi pusotru miljonu eiro, radot papildu 240 darbavietas.

Jaunākās, kopumā sestās “Čili Pizza” izveidē Rīgā, tirdzniecības centrā Olimpia, investēti vairāk nekā 250 000 eiro. Plānotas aptuveni 40 jaunas darbavietas. Šogad “Tiamo grupa” gatavojas atvērt Rīgā vēl citas zīmola “Čili Pizza” picērijas.

“Kopš pērnā gada vasaras “Tiamo grupa” turpina sistemātiski īstenot uzņēmuma stratēģiju un, reaģējot uz pieprasījumu, atver Rīgā picērijas dažādos rajonos, sākot no centra līdz pat Mežciemam, Teikai un Ķengaragam,” stāsta Monta Magone, “Tiamo grupas” valdes locekle.

Līdz pagājušajam gadam “Tiamo grupa” darbojās Liepājā, Jelgavā, Ogrē, Valmierā un Daugavpilī, tomēr no 2020. gada jūnija uzņēmums piedāvā ēdināšanas pakalpojumus arī Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas invāzija Ukrainā un sekojošās 10 sankciju paketes ir ierobežojušas, bet vairākos segmentos pilnībā paralizējušas darījumus ar Krieviju, tomēr medikamentu segmentā, kas pagaidām nav ticis pakļauts sankcijām, kaimiņvalsts tirgū Eiropas un ASV lielās farmācijas kompānijas sekmīgi turpina savu produktu realizāciju.

Lai arī kopš pērnā gada 24. februāra ir bijuši daudzi aicinājumi pilnībā pārtraukt jebkāda veida darījumu attiecības ar Krievijas kompānijām, tādējādi ne tikai vājinot tās ekonomiskās iespējas, bet arī radot produktu, tehnoloģiju iztrūkumu daudzu būtisku sfēru sekmīgā funkcionēšanā, tomēr kara gadadiena rāda, ka darījumi ar Krieviju notiek un no šīs valsts joprojām tiek saņemta nauda par precēm, kuru tirdzniecība nav pakļauta sankcijām.

Viena situācija, ja Krievijas tirgū radušos deficītu savā labā cenšas izmantot to valstu kompānijas, kuras nepievienojās ES un ASV noteiktajām sankcijām, bet tomēr citāda ir situācija, ja šo izmanto sankciju ieviesējvalstu kompānijas. Nenoliedzami, ka no biznesa skatupunkta viss ir loģiski un saprotami — tirdzniecība ar Krieviju notiek tikai tajās preču grupās, uz kurām sankcijas neattiecas. Tomēr sīvas konkurences apstākļos, šķiet, daudzās sfērās vismaz pašlaik nav panākta vienota pozīcija, tāpēc, piemēram, Latvijas uzņēmēju aiziešana no Krievijas tirgus, ja tajā turpina strādāt Eiropas un ASV kompānijas, nekādu būtisku ļaunumu kaimiņvalstij neradīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie AS “Sadales tīkls” tarifi sākotnēji var šķist sociāli netaisnīgi, maz skaidroti, ar nevajadzīgi lielām atlaidēm elektrības ražotājiem, piemēram, Latvenergo, taču kopumā tie ir ekonomiski konkurētspējīgi, kas ir būtiski, lai uzņēmumi spētu iegūt izmaksu priekšrocības pār reģiona konkurentiem preču un pakalpojumu tirgū, kopumā labvēlīgi ietekmējot Latvijas ekonomiku.

Līdzšinējie tarifi nav bijuši balstīti uz precīzu faktisko izmaksu struktūru, kas radījis ražojošo uzņēmumu vidū nesamērīgus konkurences apstākļus. Rūpniecības uzņēmumi sedza daļu no iedzīvotāju izmaksām, īpaši maz noslogotiem pieslēgumiem un tas bija nepareizi, tuvredzīgi un neilgtspējīgi, jo bremzēja investīcijas jaunās ražošanas līnijās un ar tām saistītajās darbavietās, kā arī neveicināja rūpniecības pāreju no dabasgāzes uz elektroenerģiju, tai pašā laikā notika neefektīvi izmantotas elektroinfrastruktūras paplašināšanās ar pieaugošām uzturēšanas izmaksām.

Vismaz pēdējo 10 gadu laikā apstrādes rūpniecības uzņēmumu izmaksas par sadales sistēmas pakalpojumiem pārsniedza Lietuvā vai Igaunijā līdzīgu uzņēmumu rēķinus un vien izteikti energointensīvu uzņēmumu izmaksas pietuvojās kaimiņu valstu tīklu operatoru izmaksām. Ir pamats pieļaut, ka Latvijas ekonomika arī šī iemesla dēļ zaudēja noteiktu apjomu investīcijas rūpniecībā un līdz ar to netika radītas labi apmaksātas darbavietas un pievienotā vērtība. Būtībā esošie rūpnieciskie patērētāji maksāja politiskā populisma nodevu, jo ne regulators, ne AS “Sadales tīkls” un tā īpašnieks – Ministru kabinets nevēlējās to mainīt, lai neriskētu ar traci sabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) ir vienojusies par sadarbību ar “Microsoft” 90 000 ASV dolāru apmērā, kas arī 2023. gadā ļauj turpināt izglītības un kvalifikācijas uzlabošanas programmu “Virtuālās prakses Baltijā”, informēja LIKTA prezidente profesore Signe Bāliņa.

Šī būs “Virtuālo prakšu Baltijā” programmas trešā kārta. LIKTA šo projektu īsteno kopā ar Latvijas Universitātes Inovāciju centru LUMIC un sadarbības partneriem Lietuvā un Igaunijā.

Pēc LIKTA prezidentes paustā, projektā visiem interesentiem Baltijā tiek piedāvāti bezmaksas kursi par aktuāliem digitālajiem rīkiem un programmām, kas palīdz vienkāršot un uzlabot darbu un ir pielietojamas ikdienā. Dziļākas intereses gadījumā šīs mācības var pavērt ceļu karjerai informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) jomā. Dalībnieki kursos iegūst praktiskas zināšanas, pēc tam piedalās virtuālajās praksēs, kur apgūtās prasmes izmēģina reālai darba videi identiskos apstākļos, apgūstot praktiskas iemaņas dažādās Baltijas organizācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ILO: Pandēmijas dēļ strādājošie pamet savas iepriekšējās darbavietas

LETA--DPA, 17.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa strādājošo koronavīrusa pandēmijas dēļ pametuši savas iepriekšējās darbavietas un mainījušas savas prioritātes, pirmdien paziņoja ANO Starptautiskā Darba organizācija (ILO).

"Mēs jau redzam iespējamu ilgstošu kaitējumu, kas tiek nodarīts darba tirgiem, līdz ar nabadzības un nevielīdzības pieaugumu," skaidro ILO vadītājs Gajs Raiders. "Liela daļa darbinieku ir spiesti pārorientēties uz citiem darba veidiem, piemēram, ilgstošas lejupslīdes tūrisma nozarē dēļ."

Raiders jo īpaši norāda uz ēdināšanas, mazumtirdzniecības un aprūpes sektoriem. Liela daļa cilvēku apjautuši, ka viņu iepriekšējās darbavietas vairs neatbilst viņu prasībām vai viņi nesaņem pelnīto atzinību.

Šī iemesla deļ liela daļa strādājošo vairs aktīvi nemeklē jaunas darba iespējas, tādējādi reālais bezdarbs varētu būt augstāks, nekā tas tiek uzrādīts oficiālajos datos, uzsver Raiders.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Ne visi joprojām izmanto nodokļu atgriešanas priekšrocības pēc strādāšanas ārvalstīs

Sadarbības materiāls, 08.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan nodokļu atgūšana no ārvalstu darbavietas valsts Latvijā nav vairs nekāds jaunums, liela daļa cilvēku joprojām vilcinās izmantot pārmaksāto nodokļu atgūšanu. Ienākuma nodokļa atgriešana un vispārējais pārmaksu atgūšanas process daudziem joprojām šķiet pārāk mulsinošs. Kāds tam varētu būt iemesls? Sākot no dažādajiem mītiem un zināšanu trūkumam, līdz pat laika un pūļu taupīšanai. Taču tas ir tikai pats pirmais un bieži vien nepareizs priekšstats. Jaunais gads ir lieliska iespēja bez kavēšanās sākt nodokļu atgriešanas procesu.

Lielākie šķēršļi ir nepamatotas bailes

Neskaitāmi cilvēki katru gadu dodas uz ārvalstīm strādāt, gluži tas pats notiek pretējā virzienā – cilvēki pēc strādāšanas atgriežas dzimtenē. Daži, lai nopelnītu papildu naudu, dodas uz daudzu cilvēku iecienīto Lielbritāniju, savukārt citi izvēlas Norvēģiju, Vāciju un bieži vien arī Dāniju. Nesen arī Nīderlande ir iekarojusi lielu popularitāti latviešu vidū. Izdevīgie darba piedāvājumi uz šo valsti vilina gan jauniešus, kas tikko pabeiguši skolu, sezonas darbam, gan vecākus cilvēkus, kuri ir apņēmības pilni strādāt šajā valstī ilgāk. Taču gan jauni, gan vecāka gadagājuma cilvēki aizmirst, ka, atgriežoties mājās pēc strādāšanas ārzemēs, viņiem pienākas nodokļu atgriešana - dāvana, kas rodas no nodokļu pārmaksāšanas. Tāpat arī ievērojama daļa no tiem, kas atgriezušies no strādāšanas ārzemēs, joprojām nevēlas ne atgūt pārmaksātos nodokļus, ne arī deklarēt savus ienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas daudznozaru uzņēmumu grupas SBA nekustamā īpašuma attīstīšanas uzņēmums SBA Urban kopā ar globālu un vietēju pieredzi guvušiem arhitektūras uzņēmumiem Rīgā projektēs un attīstīs unikāla nekustamo īpašumu projekta arhitektonisku koncepciju.

Pasaulē pazīstamā uzņēmuma Gensler un Latvijas kompānijas Arhis Arhitekti sadarbosies, lai izstrādātu koncepciju daudzfunkcionālai teritorijai 7,3 hektāru lielā platībā Lielirbes ielā, kas organiski apvienos telpu augsto tehnoloģiju nozarei, dzīvošanai, darbam un atpūtai. Platības ziņā šis būs lielākais nekustamo īpašumu projekts Latvijas galvaspilsētā.

"Mūsu mērķis ir radīt unikālu, ilgtspējīgu un inovatīvu projektu, kas kļūs par nākotnes pilsētas simbolu. Lai to paveiktu, esam piesaistījuši pasaulē atzītus arhitektus, kuri nevis seko globālajām tendencēm, bet tās rada. Tajā pat laikā mēs vēlamies, lai projekts būtu pievilcīgs un, pats svarīgākais, tuvs Rīgas iedzīvotāju sirdīm, tāpēc viena no Latvijā slavenākajām arhitektu komandām projekta konceptam pievienos vietēju raksturu un unikalitāti. Mūsu pieredze rāda, ka projekti, kas ietver starptautisku arhitektu radošo enerģiju un tos arhitektus, kuri pazīst vietējo kultūru, rada pirmšķirīgas rezultātus," norāda SBA Urban nekustamo īpašumu attīstīšanas nodaļas vadītājs Luks Geležausks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionos ir ļoti izteikta uzņēmējdarbība, kas izmanto un pārstrādā zemes radītos vai iegūtos produktus, par kādu īpašas jomas investoru, tostarp ārvalstu ieguldītāju piesaisti, nav viegli runāt; konkurētspējīgākas ir tās teritorijas, kurās var piedāvāt speciālās ekonomiskās zonas labumus un industriālo parku iespējas.

To, ka Latvijas reģioni varēja būt bagātāki ar daudziem apstrādes rūpniecības objektiem, atzīst vairāki aptaujātie. Nenoliedzami, ka savulaik anonsēto, bet vēlāk izčākstējušo projektu vidū ir arī tā dēvētie kosmiskie – tādi, par kuru realitāti un vēl jo vairāk dzīvotspēju ir bijušas šaubas. Tomēr pie tādiem nepieder franču celtniecības materiālu ražotāja Saint-Gobain investīciju projekta (140 milj. eiro) realizācija Latvijā, kas varēja radīt vismaz 400 jaunas darbavietas, bet ko liedza apkaimes iedzīvotāju pretestība. Šī paša iemesla dēļ vismaz vairāku cūku audzēšanas novietņu izveide Latvijā izbeidzās to ieceru stadijā. Ir bijuši tādi sākotnēji pat ļoti cerīgi projekti, kuriem jau bija zaļā gaisma un pat bija ēka (metāla karkasa un jumta izbūve), tomēr to tālāko īstenošanu liedza lielā politika. Par spilgtāko piemēru tiek minēta AS UVZ Baltija dzelzceļa kravas vagonu ražotne ar plānoto investīciju apmēru 75 milj. eiro Jelgavā bijušās cukurfabrikas teritorijā. Rūpnīcā bija plānotas aptuveni 300 darbavietas, un ražošanai bija jāsākas 2015. gadā. Ir bijuši projekti par celulozes un papīra ražotnēm, par plātņu rūpnīcām. Savulaik AS HRC Libau plānoja investēt teju 200 milj. eiro Liepājā, lai izveidotu koksa rūpnīcu, bet tās izveidi uz vairākiem gadiem aizkavēja vairākas tiesvedības, kā dēļ kompleksa būvniecība nesākās un projekts izčibēja.

Komentāri

Pievienot komentāru