Rīgas plānošanas reģions kopā ar Pierīgas pašvaldībām – Ādažu, Ķekavas, Ropažu un Salaspils – šogad aprīlī uzsāka īstenot granta programmu uzņēmējdarbības atbalstam, paredzot jaunu, subsidētu darbavietu radīšanu remigrantiem vai dodot iespēju remigrantiem izveidot pašiem savus uzņēmumus.

Granta programma Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām ir piešķirta trīs gadiem: 2024. gadā kopējā granta programmas summa ir 106 tūkstoši eiro, bet 2025. un 2026. gadā tā katru gadu ir plānota ne mazāk kā 80 tūkstošu eiro apjomā.

Šobrīd visas pašvaldības ir izsludinājušas konkursus un dalību tajos var pieteikt remigranti ar savām uzņēmējdarbības idejām un uzņēmumi, kas atbalstītu remigrantu nodarbināšanu.

Ķekavas novada pašvaldība katru gadu līdz 2026. gadam plāno atbalstīt 8 jaundibinātus remigrantu uzņēmumus vai 8 darba vietas remigrantiem savā novadā. Kopējais valsts un pašvaldības līdzfinansējums trīs gados plānots 288 tūkstoši eiro.

Ādažu novada pašvaldībā no 2024. līdz 2026. gadam katru gadu plāno sniegt atbalstu sava uzņēmuma izveidei trīs jauniem uzņēmumiem, katram kopā ar valsts finansējumu paredzot līdz 9000 eiro projekta līdzfinansējumu. 2024. gadā atbalsts plānots 27 tūkstošu eiro apmērā.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” atklājis biroju Jelgavā, radot 130 jaunas darbavietas. Tagad divos reģionālajos birojos – Jelgavā un Rēzeknē – uzņēmums nodrošina 280 jaunas darbavietas, informē “Bite Latvija”.

Kā norāda Arunas Mickevicius, “Bite Latvija” ģenerāldirektors, kopējais piecu gadu ieguldījums algās, darbinieku labumos un infrastruktūrā abos reģiona birojos pārsniegs 33 miljonus eiro. Tas būs nozīmīgs stimuls vietējai ekonomikai, jo būtiska šīs summas daļa paliks reģionā.

Pagājušā gada rudenī tika atklāts “Bite Latvija” birojs Rēzeknē, radot 150 jaunas darbavietas. Turpinot paplašināt savu klātbūtni Latvijas reģionos, uzņēmums atvēris biroju arī Jelgavā. Īstenojot šīs abas iniciatīvas, uzņēmums nodrošina 280 jaunas darbavietas ārpus Rīgas, tādējādi veicinot reģionu darba tirgus attīstību un ekonomisko izaugsmi.

“Man ir gandarījums, ka, paplašinot uzņēmuma darbību reģionos, mēs ne tikai veicinām Bites izaugsmi, bet arī nosakām jaunus standartus vietējā darba tirgū un sekmējam ekonomisko attīstību. Atverot birojus Rēzeknē un Jelgavā, ir radītas 280 jaunas darbavietas, un kopējais piecu gadu ieguldījums abos reģionos pārsniegs 33 miljonus eiro, stimulējot vietējo ekonomiku un uzņēmējdarbības vidi, jo būtiska šīs summas daļa tiks reinvestēta reģionā,” uzrunā klātesošajiem biroja atklāšanas pasākumā sacīja „Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs "Bite Latvija" 28.februārī atklās biroju Jelgavā, Dobeles šosejā 2, radot 130 jaunas darbavietas. Līdzās "Bite Latvija" Rēzeknes birojam tas kļūs par otru uzņēmuma reģionālo klientu apkalpošanas centru, veicinot ne tikai uzņēmuma izaugsmi, bet arī būtiski stimulējot vietējo ekonomiku.

Pagājušā gada rudenī tika atklāts "Bite Latvija" reģionālais birojs Rēzeknē ar 150 jaunām darbavietām. Savukārt, turpinot stiprināt un paplašināt uzņēmuma klātbūtni Latvijas reģionos, februāra beigās plānots oficiāli atklāt jaunu biroju Jelgavā. Kopumā, īstenojot šīs abas iniciatīvas, uzņēmums nodrošina 280 jaunas darbavietas ārpus Rīgas, tādējādi reģionos sniedzot būtisku ieguldījumu darba tirgū un stimulējot ekonomisko izaugsmi.

"Pērn Bite uzsāka stratēģisku paplašināšanos reģionos, atklājot biroju Rēzeknē, kas sekmēja nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti šajā pilsētā. Jelgavas biroja atklāšana ir vēl viens svarīgs solis, kas rada jaunas darbavietas un veicina uzņēmējdarbības attīstību arī šajā reģionā. Tā rezultātā tiek samazināts slogs uz sociālās palīdzības sistēmu, palielināti nodokļu ieņēmumi valsts un pašvaldību budžetos, kā arī tiek veicinātas vietējo cilvēku nodarbinātības iespējas," norāda Arunas Mickevicius, "Bite Latvija" ģenerāldirektors.

Ikviens darba ņēmējs ik gadu nodokļos samaksā vidēji vismaz 13 tūkstošus eiro.

Ja Latvijai darba ņēmējus nevajag, tos pieņems citas valstis, kas to izmantos savā labā. Jā, pirmajā mirklī šķiet – tas, ka cilvēki, kuriem nav darba Latvijā, to atrod ārzemēs, ir pozitīvi, jo šie cilvēki nebūs jāuztur no valsts budžeta, taču tās ir īstermiņa intereses un to vārdā nedrīkst upurēt ilgtermiņa intereses. Līdzība ar šaha spēli – īstermiņa interesēs ir upurēt bandinieku, lai vēlāk iegūtu pozicionālas priekšrocības.

Kā ieraudzīt 60 miljonus eiro

Grāmatvediski viens darba ņēmējs ar Latvijā vidējo algu nodokļos ik mēnesi ienes aptuveni 1096,16 eiro, kas gadā jau būs 13 153,92 eiro. Kā uz to skatīties? Ja raugās no valsts budžeta nodokļu ieņēmumu miljardiem, tad tāds piliens jūrā vien ir. Ja pazūd 100 darba ņēmēju ar vidējo algu – tie jau būs 1,315 miljoni eiro. Nav ļoti daudz, bet jau pamanāmi! Šo naudu jau var uzskatīt par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības papildinājumu, var arī novirzīt aizsardzībai un drošībai vai kādu vēl sasāpējušu problēmu risināšanai. Savukārt 1000 darba ņēmēju izgaišana ar vidējo algu jau nozīmē, ka valsts makam secen ies 13,15 miljoni eiro. Šo rēķinu varam turpināt ar 10 000 darba ņēmēju un iegūt jau 131,5 miljonus eiro neiegūto nodokļu apjomu. Tas jau ir ļoti liels skaitlis, kuru ignorēt vienkārši nedrīkst.

Tikai pārejot no investīcijām betonā uz ieguldījumiem cilvēkos, Latvija var novērst ekonomisko atpalicību, radīt labi atalgotas un globāli konkurētspējīgas darbavietas, kā arī vairot iedzīvotāju apmierinātību ar savu valsti, uzsvērts Ekonomistu apvienības jaunākajā pētījumā "No betona uz cilvēku? ES fondi, ANM un Latvijas cilvēkkapitāla akumulēšana".

Latvijai nākamajā desmitgadē no Eiropas Savienības būs pieejami neredzēti milzīgi finanšu resursi, kas paredzēti atveseļošanās pasākumiem un tautsaimniecības transformācijai. Iepriekš ES finansējums prioritāri tika novirzīts dažādu infrastruktūras objektu rekonstrukcijai un būvniecībai. Šajā desmitgadē ir nepieciešama kardināla investīciju politikas maiņa - par galveno prioritāti ir jākļūst ieguldījumiem cilvēkkapitālā, transformējot Latviju no lēta darbaspēka ekonomikas par "labo darbavietu" ekonomiku.

Kopumā no Eiropas Savienības 2021. - 2027. daudzgadu budžeta, NextGenerationEU programmām, tajā skaitā Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM), Latvija saņems 10,6 miljardus eiro grantos. Šo līdzekļu ieguldīšanā centrālo lomu spēlēs publiskais sektors, un līdz ar to šajā desmitgadē pieņemtie lēmumi par šo resursu sadali izšķirs to, vai Latvija un iedzīvotāji būs pietiekoši gatavi jaunās ekonomikas un jaunā darba tirgus prasībām. Vai Latvija joprojām fokusēsies uz celtņu un infrastruktūras objektu transformāciju, vai arī koncentrēs resursus iedzīvotāju sagatavošanai darbam jaunajā ekonomikā.

Dažu gadu laikā Latvijā «pazuduši» vairāki tūkstoši darba ņēmēju, kas pirmšķietami ir vērtējams kā trauksmes signāls, tikmēr valstī nekādu satraukumu īsti nemana.

Strādājošs cilvēks ir valsts vērtīgākā daļa. Ja viņa nav, nav arī darbavietas, nav pirktspējīga patērētāja, vajadzības pēc pakalpojumiem un pati darbavieta arī var izzust kā vakance. Proti, ja cilvēkam ir darbs, tad viņam ir arī alga, kuru viņš tērē, lai apmaksātu savus tēriņus, kā arī tiek maksāti nodokļi, kurus politiķi var pārdalīt valsts pakalpojumu vajadzībām. Ja darbinieki izzūd privātajā sektorā, tam ir sekas arī publiskajā pusē, jo kopējā nodokļu masa samazinās. Ja izzūd darbavietas, pēc brīža tukšas paliks teritorijas. Kas šobrīd notiek, un kuram tas rūp?

Darba tirgus signāli

Valsts ieņēmumu dienesta datubāzes dati liecina, ka darba ņēmēju skaits (kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) 2025. gada maijā bija 808 605 cilvēki, savukārt 2024. gada analogā laikā – 810 195, bet 2023. gadā vēl vairāk – pat 815 556, savukārt 2019. gadā bija 822 925. Tajā pašā laikā, pēc Centrālas statistikas pārvaldes datiem šā gada maijā bija 64,7 tūkstoši reģistrēto bezdarbnieku, 2024. gada maijā – 67,4 tūkstoši bezdarbnieku, 2023. gada maijā – 60,4 tūkstoši, bet 2019. gada maijā – 61 tūkstotis. Raugoties uz šiem datiem, var iegūt nevis vienu, bet gan ievērojami daudz vairāk secinājumu par to, kas un kā īsti notiek darba tirgū.

Šogad Ņujorkas Satiksmes departaments izvēlējās trīs elektrisko skrejriteņu koplietošanas pakalpojuma sniedzējus, kas pilsētas nabadzīgākajās apkaimēs Bronksas austrumos varēs realizēt e-skrejriteņu pilotprojektu.

Ņujorka ir starp nedaudzajām pilsētām, kas salīdzinoši ilgi liegusi e-skrejriteņu koplietošanas uzņēmumiem pieeju pilsētas infrastruktūrai. Atšķirībā no ņujorkiešiem rīdzinieki ar iznomātiem e-skrejriteņiem pa pilsētas ietvēm, parkiem un ielām var traukties jau kopš 2019. gada pavasara. Ņujorkai attiecībā uz jauno transporta veidu bijusi nogaidoša attieksme un arī tagad, lai piedalītos konkursā par iespēju realizēt minēto pilotprojektu, uzņēmumiem bija jāizpilda virkne nosacījumu, viens no kuriem bija aizliegums Ņujorkā algot darbiniekus kā pašnodarbinātas personas.

Lai saviem klientiem nodrošinātu ērtu un drošu pakalpojumu, vadošās e-skrejriteņu koplietošanas kompānijas izmanto un turpina attīstīt dažādus jaunus tehnoloģiskus risinājumus (ģeožogus, automatizētu skrejriteņu tehniskā stāvokļa diagnostiku utt.), taču to pārvietošana, uzlāde un apkope vēl nav pilnībā automatizēta. Pašnodarbināto statusa piemērošana algojot darbiniekus, ļauj uzņēmumiem samazināt savas darbaspēka izmaksas un dinamiskāk pielāgoties tirgus svārstībām. Piemēram, viens no vadošajiem nozares uzņēmumiem Bird pandēmijas laikā atlaida vairāk kā 400 savus darbiniekus, pārraidot divu minūšu garu ziņojumu Zoom platformā un slēdzot darbinieku e-pasta un Slack kontus. Daudzi no atlaistajiem darbiniekiem bija sašutuši, un šāda uzņēmuma vadības attieksmi pret saviem darbiniekiem nav savietojama ar laba darba devēja reputāciju.

Lai palīdzētu pārvarēt Covid-19 izraisītās grūtības, krīzes skartajiem dzīvotspējīgajiem uzņēmumiem līdz 25. martam izmaksāts valsts atbalsts – granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai jau vairāk nekā 109 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrijā.

Savukārt, lai palīdzētu saglabāt darbavietas un nodrošināt cilvēkus ar iztikas līdzekļiem, līdz 25. martam izmaksāti dīkstāves atbalsti un algu subsīdijas kopumā 95 miljonu eiro apmērā.

"Svarīgi bija sniegt šo valsts atbalstu. Atbalsts Latvijā ir daudz plašāks nekā citās valstīs, kur tas pamatā bija orientēts uz to, lai uzņēmumi varētu nomaksāt nodokļus. Mēs sapratām, ka krīzes ietekme ir daudz lielāka, un tāpēc mūsu programma ir daudz plašāka. Valsts atbalstu uzņēmējiem un strādājošajiem galvenais mērķis, no kura mēs nenovirzāmies, ir darba vietu saglabāšana. Daudziem svaigā atmiņā vēl ir 2007. gada krīze, kad bezdarba rādītāji sasniedza 17%, un tas noveda pie ilgstošām traģiskām sekām. Tagad mēs to nepieļausim! Mūsu unikālā atbalsta programma – dīkstāves pabalsts – ir ļāvusi saglabāt vismaz 40 000 darbavietas, un es ceru, ka, beidzoties šim krīzes vilnim, šie cilvēki atgriezīsies savās darbavietās tāpat kā pagājušā gada vasarā," komentē finanšu ministrs Jānis Reirs.

26 gadus pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) izveidošanas pilsētā ir tapušas desmitiem jaunas rūpnīcas, izveidoti moderni industriāli parki, izbūvētas ielas un inženierkomunikācijas. Ja vēro šo procesu laika skalā, attīstība notiek sprādzienveidīgi.

No šodienas viedokļa skatoties, šķiet, ka pirmsākumiem nav nozīmes, bet nozīme ir un ļoti liela. Par to arī Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums jautājām Liepājas SEZ pārvaldniekam Uldim Hmieļevskim.

Fragments no intervijas

1997. gadā izveidoja Liepājas SEZ. Kāds bija mērķis, uzdevums? Sakopt pilsētu vai izveidot rūpniecību?

Īsā atbilde – radīt darbavietas, papildināt pilsētas budžetu un attīstīt pilsētu un reģionu. Industrija Liepājā bija absolūti sabrukusi. Līdzšinējā darbība uz plašo PSRS valstu saimes pieprasījumu vairs nebija aktuāla, bet vietējais tirgus bija nepietiekams izdzīvošanai, par attīstību pat nerunājot. Rūpnīcas bankrotēja cita pēc citas un Tosmares mikrorajonos pat 35-38%.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", nosakot, ka valsts atbalsts jaunu darbavietu veidošanai ir attiecināms arī uz Liepājas speciālo ekonomisko zonu, informē LSEZ.

Tas veicinās Liepājas un reģiona turpmāko ekonomisko attīstību, kā arī mazinās COVID-19 izraisītās krīzes seku ietekmi uz LSEZ kapitālsabiedrību darbību.

Paplašinot valsts atbalstu jaunizveidotajām darba vietām, tiks veicināta LSEZ konkurētspēja ārvalstu investoru piesaistē un jaunu darba vietu radīšanā Liepājā, piesaistot augstas pievienotās vērtības uzņēmumus, kuri radītu labi apmaksātas darbavietas.

Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks norādīja, ka attiecīgie grozījumi daudz straujāk veicinās jaunu ražošanas rūpnīcu un jaunu darba vietu izveidi Liepājas SEZ teritorijā. "Investori ir novērtējuši uzņēmējdarbības vides kvalitāti Liepājā. Liepājas SEZ teritorijā dominē Skandināvijas valstu investīcijas, bet kopumā ir investori no 43 dažādām valstīm. No 2017. gada ir uzbūvētas 11 jaunas rūpnīcas, 5 vēl būvē un vismaz 5 projektē, kas devušas vairāk kā 500 jaunas, labi apmaksātas darbavietas un ik gadu nodokļos tiek samaksāti vairāk kā 30 miljonus eiro."

Pirmā algotā darba pieredze ir kā pirmais lidojums vienatnē uz svešu valsti. Ir virziens un biļete, bet viss pārējais – nezinām

s un mazliet biedējošs. Lielākajā vairumā gadījumu tā ir tikai viena no pieturvietām karjeras ceļā, taču tieši tāpēc – būtiska. Tā izaicina, norūda un paplašina skatījumu uz sevi un nākotni. Šeit sākas darba devēja atbildība: kādu pieredzi mēs jauniešiem radām un kā tas ietekmēs viņu attieksmi pret darbu visu turpmāko dzīvi.

Rindā uz darbu

Darba devēju un arī skolēnu interese par darbu vasarā pieaug – šogad jau 849 darba devēji visā Latvijā sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) piedāvā 7680 darbavietas, sniedzot skolēniem iespēju gūt savu pirmo darba pieredzi dažādās nozarēs.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sektorā kopumā tiek piedāvātas 1006 darbavietas visā Latvijā, aptuveni 400 no tām nodrošina LIDO un tās visas strauji aizpildās jau sezonas sākumā. Pieprasījums ir lielāks, nekā darbavietu skaits, ko varam piedāvāt, lai nezaudētu kvalitāti. Skolēni pie mums strādā tikai vienu mēnesi, lai dotu iespēju arī citiem. Turklāt ir svarīgi, lai jaunieši arī atpūstos, uzkrātu spēku un izbaudītu brīvlaiku pirms sākas pieaugušo ikdiena ar tās tempu un pienākumiem.

Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma 2024. gada datiem, viena no galvenajām uzņēmumu vadītāju bažām ir darbaspēka trūkums, to atzīstot par nozīmīgu draudu darba tirgum un biznesa videi tuvākajos gados.

Vienlaikus Eiropā, kur darbaspēka trūkums ierindojas pirmajā vietā, uzņēmumi, kas paplašinās darbību reģionos, piekļūs līdz šim neieraudzītiem talantiem. Arī “Bite Latvija” pieņēma stratēģisku lēmumu attīstīties reģionos, pērn atklājot biroju Rēzeknē un uzsākot komplektēt komandu Jelgavā. Kāpēc smelties reģionu darbaspēka potenciālā un kā tas var mainīt darba tirgus dinamiku Latvijā?

Ja paraudzīsimies uz uzņēmējdarbības un investīciju vidi Latvijā, cilvēkkapitālam ir izšķiroša loma. Uzņēmumi meklē talantus, jo tie ir pamats veiksmīgai biznesa attīstībai. Tiesa, talantu atlasē jau gadiem esam saskārušies ar dažādiem izaicinājumiem, piemēram, kvalificēta darbaspēka trūkumu un sīvu konkurenci par tā dēvētajiem “starta pozīciju” darbiniekiem. Turklāt tas nav izaicinājums tikai telekomunikāciju nozarē, līdzīgas rūpes ir arī viesmīlības, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, mazumtirgotājiem, IKT jomas pakalpojumu sniedzējiem u.c. nozaru spēlētājiem.

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

ASV autobūves uzņēmums "Ford" trešdien paziņoja, ka Eiropā likvidēs 4000 darbavietu, šādu lēmumu skaidrojot ar ekonomiskās situācijas radītajiem šķērļiem un vājāku par prognozēto elektrisko automobiļu tirdzniecību kontinentā.

Darbavietas paredzēts likvidēt Lielbritānijā un Vācijā, un tās veidos aptuveni 14% no kopējā darbavietu skaita Eiropā.

Tāpat uzņēmums saīsinās darba stundas strādājošajiem Ķelnes rūpnīcā, kur tiek ražoti "Capri" un "Explorer" elektriskie automobiļi.

"Ford" viceprezidents Eiropā transformācijas un partnerību jautājumos Deivs Džonstons norāda, ka nepieciešams īstenot šos sarežģītos, taču svarīgos pasākumus, lai nodrošinātu uzņēmuma konkurētspēju Eiropā.

Viņš arī sacīja, ka globālā autoražošanas nozare joprojām saskaras ar būtiskiem sarežģījumiem, tai pārprofilējoties uz elektrisko mobilitāti.

"Ford" jau pērnā gada sākumā paziņoja, ka Eiropā likvidēs 3800 darbavietas, tostarp 1300 Lielbritānijā.

Itālijas starptautiskā finanšu kompānija "UniCredit" piektdien paziņoja, ka saņēmusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) apstiprinājumu, lai iegādātos līdz pat 29,9% akciju Vācijas otrajā lielākajā bankā "Commerzbank".

"UniCredit" septembrī pārsteidza finanšu tirgus un Vācijas valdību, paziņojot, ka tā palielinājusi sev piederošo "Commerzbank" akciju daļu līdz aptuveni 21%, bet decembrī tika publiskota informācija, ka šī akciju daļa pieaugusi līdz aptuveni 28%.

Tāpat izskanējuši pieņēmumi, ka "UniCredit" varētu "Commerzbank" pārņemt pilnībā.

"UniCredit" piektdien pavēstīja, ka gaida iespēju, lai sāktu konstruktīvu dialogu ar jauno Vācijas valdību pēc tās izveides saistībā ar "Commerzbank" akciju iegādi.

"Commerzbank" februārī paziņoja, ka līdz 2028.gadam plāno likvidēt aptuveni 3900 darbavietas jeb 10% no kopējā darbavietu skaita.

Tikmēr bankas peļņas pērn pieauga par 20% līdz aptuveni 2,7 miljardiem eiro, kas ir rekordaugsts līmenis. "Commerzbank" plāno peļņu līdz 2028.gadam palielināt līdz 4,2 miljardiem eiro.

Reģionos ir ļoti izteikta uzņēmējdarbība, kas izmanto un pārstrādā zemes radītos vai iegūtos produktus, par kādu īpašas jomas investoru, tostarp ārvalstu ieguldītāju piesaisti, nav viegli runāt; konkurētspējīgākas ir tās teritorijas, kurās var piedāvāt speciālās ekonomiskās zonas labumus un industriālo parku iespējas.

To, ka Latvijas reģioni varēja būt bagātāki ar daudziem apstrādes rūpniecības objektiem, atzīst vairāki aptaujātie. Nenoliedzami, ka savulaik anonsēto, bet vēlāk izčākstējušo projektu vidū ir arī tā dēvētie kosmiskie – tādi, par kuru realitāti un vēl jo vairāk dzīvotspēju ir bijušas šaubas. Tomēr pie tādiem nepieder franču celtniecības materiālu ražotāja Saint-Gobain investīciju projekta (140 milj. eiro) realizācija Latvijā, kas varēja radīt vismaz 400 jaunas darbavietas, bet ko liedza apkaimes iedzīvotāju pretestība. Šī paša iemesla dēļ vismaz vairāku cūku audzēšanas novietņu izveide Latvijā izbeidzās to ieceru stadijā. Ir bijuši tādi sākotnēji pat ļoti cerīgi projekti, kuriem jau bija zaļā gaisma un pat bija ēka (metāla karkasa un jumta izbūve), tomēr to tālāko īstenošanu liedza lielā politika. Par spilgtāko piemēru tiek minēta AS UVZ Baltija dzelzceļa kravas vagonu ražotne ar plānoto investīciju apmēru 75 milj. eiro Jelgavā bijušās cukurfabrikas teritorijā. Rūpnīcā bija plānotas aptuveni 300 darbavietas, un ražošanai bija jāsākas 2015. gadā. Ir bijuši projekti par celulozes un papīra ražotnēm, par plātņu rūpnīcām. Savulaik AS HRC Libau plānoja investēt teju 200 milj. eiro Liepājā, lai izveidotu koksa rūpnīcu, bet tās izveidi uz vairākiem gadiem aizkavēja vairākas tiesvedības, kā dēļ kompleksa būvniecība nesākās un projekts izčibēja.

Latvijas kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums SIA “Laflora” uzņēmējdarbības diversifikācijas ietvaros nodibinājis meitas uzņēmumu SIA “Laflora Energy”, ar mērķi samazināt uzņēmējdarbības ietekmi uz vidi nākotnē un sekmēt enerģētisko neatkarību Latvijā, būvējot sauszemes vēja parku “Laflora” Kaigu kūdras purvā.

Tāpat uzstādīts 140 m augsts meteoroloģisko mērījumu masts vēja parka ražošanas produktivitātes plānošanai. “Laflora” vēja parks ar 90 MW jaudu varēs nodrošināt vismaz 5 % no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā un ir jau atzīts par valstiski nozīmīgu objektu Latvijas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai.

Jaunā uzņēmuma SIA “Laflora Energy” dibināšana ļaus nodalīt zaļās enerģijas ražošanu - lieljaudas vēja parka attīstību un nākotnē turpat plānoto saules enerģijas parku - no uzņēmuma “Laflora” pamatdarbības un citām attīstības iecerēm, piemēram, Zaļās industriālās zonas izveides. SIA “Laflora Energy” 100 % kapitāldaļu īpašnieks ir tā mātes uzņēmums SIA “Laflora”.

Pilsētu ieinteresētību uzņēmējdarbības attīstībā piedāvā stimulēt ar uzņēmumu ienākuma nodokļa daļas atskaitījumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali starp deklarētās darbinieka dzīves un darba vietas pašvaldībām, kā arī pilsētu mēru tiešajām vēlēšanām.

Ar šādu iniciatīvu klajā nākusi domnīca Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts (LaSER), kurš veicis pētījumu Latvijas pilsētas 2040: izaugsme, konkurētspēja, pārvaldība.

Četri virzieni

Pētnieki piedāvā četrus Latvijas pilsētu attīstības scenārijus, ņemot vērā pētījumā analizētos priekšlikumus izmaiņām pašvaldību pārvaldīšanas modelī, kā arī finansēšanas mehānismā. Scenārijs Plaukstoša pilsēta paredz gan uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali par labu pašvaldībām, gan tieši vēlētu pilsētas mēru. LaSER pētījums šajā scenārijā prognozē strauju un ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot investīcijas gan uzņēmējdarbības vidē, gan iedzīvotāju labklājībā. Pēc šī scenārija pilsētas mērs ir ieņēmis proaktīvu lomu investīciju piesaistē, bet uzņēmējdarbības attīstība radījusi vietējās darbavietas.

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā, otrdien pavēstīja EK pārstāvji.

Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu vēl būs jāapstiprina Eiropas Padomē.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns izskatīšanai EK tika iesniegts 2021.gada 30.aprīlī par visu atbalsta grantu daļu 1,826 miljardu eiro apmērā. Plāns paredz atbalstu sešās jomās - klimata mērķu sasniegšanā, digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās, veselības nozarē un likuma varas stiprināšanā.

Plānā ir 85 pasākumi, tostarp 24 reformas un 61 investīciju elements.

Tostarp pasākumos klimata mērķu sasniegšanai (ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un elektrotīklu dekarbonizācija, pielāgošanās klimata pārmaiņām) paredzēti 676,2 miljoni eiro, digitālajā transformācijā (publiskā un privātā sektora digitalizācija, e-pārvaldes pakalpojumi, datu pārvaldība, digitālās prasmes, 5G un pēdējā kilometra savienojamība) paredzēti 365,3 miljoni eiro, bet nevienlīdzības mazināšanai (ceļu atjaunošana, skolu infrastruktūra, mājokļi par pieņemamu cenu, rūpniecības parki, sociālie pakalpojumi, ilgtermiņa aprūpe, prasmju pilnveide) plānoti 370 miljoni eiro.

Investējot 250 000 eiro, viesmīlības uzņēmums “Tiamo grupa” Rīgā atvēris jau astoto picēriju “Čili Pizza”, kurā plānotas 40 jaunas darbavietas.

Kopumā picēriju atvēršanā Rīgā viesmīlības uzņēmums investējis divus miljonus eiro.

Sākot no 2020. gada “Tiamo grupa” atklājusi “Čili Pizza” picērijas iepirkšanās un izklaides centrā “Akropole”, t/c “Origo”, t/c “Alfa”, t/c “Olimpia”, t/c “Gaiļezers”, t/c “Zoom” un t/c “Spice Home”, katrā no vietām radot aptuveni 30–40 darbavietas. Savukārt jaunākā picērija atvērta šogad uzceltā tirdzniecības centrā Ziepniekkalnā, Valdeķu ielā, iepretim mazumtirdzniecības tīkla veikalam “Lidl”.

Ziepniekkalnā atklāts pirmais Lidl veikals, kura ēku uzņēmums nomā

Mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl Latvija” atklājis savu jaunāko veikalu Rīgā, Ziepniekkalnā,...

Jaunās “Čili Pizza” platība ir 305 kvadrātmetri, bet tirdzniecības centra kopējā platība – 2600 kvadrātmetri.

“Picērijas atvēršana Ziepniekkalnā ir stratēģiska izvēle. Sekojam līdzi pieprasījumam – arvien vairāk cilvēku vēlas ēdināšanas vietas tieši guļamrajonos, tuvāk mājām. Turklāt Valdeķu ielas picērija atrodas vietā, kur ērti piekļūt ar automašīnu vai sabiedrisko transportu,” stāsta Toms Zukulis, “Tiamo grupas” valdes priekšsēdētājs.

“Tirdzniecības centrs Valdeķu ielā 39 neapšaubāmi uzlabos un atdzīvinās Ziepniekkalna infrastruktūru. Īpaši aktuāli Covid-19 ierobežojumu darbības laikā ir tas, ka tirdzniecības centra plānojums paredz pilnīgi visiem nomniekiem atsevišķu ieeju no ārpuses. Projektēšanas gaitā attīstītājs “VPH Latvia” paredzēja iespējamās izmaiņas nomnieku darbībā pandēmijas laikā un izvēlējas īstenot šādu konceptu. Priecājamies, ka jaunajā tirdzniecības centrā par nomnieku kļuvusi arī "Čili Pizza",” saka Vjačeslavs Novickis, "Colliers International", ēkas pārvaldnieks.

“Tiamo grupa” ir viens no vadošajiem ēdināšanas uzņēmumiem Latvijā ar vairāk nekā 30 sabiedriskās ēdināšanas vietām un 500 darbiniekiem. Uzņēmums ir viens no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē (1,02 milj. eiro). Pērn uzņēmuma neto apgrozījums sasniedzis 7,5 miljonus eiro (neto). Grupā, kas darbojas jau 18 gadu, ietilpst restorāni “MO Liepāja”, “Olive”, “Čello” un “Sushi Boom”, kafejnīcas “Lotte Caffe”, “Teātra kafejnīca”, klubs un pludmales bārs “Cukurfabrik’” Liepājā, kā arī “Čili Pizza” picērijas vairākās Latvijas pilsētās. “Tiamo grupu” raksturo izcila apkalpošana, izmeklēts piedāvājums un rūpība ikvienā detaļā.

“Čili Pizza” ir picēriju zīmols Latvijā un Lietuvā. Šogad zīmols Latvijā atzīt 20 gadu jubileju – pirmā picērija Latvijā tika atvērta 2001. gada decembrī Liepājā. Patlaban “Tiamo grupas” vadībā Latvijā darbojas 17 “Čili Pizza” picērijas Liepājā, Jelgavā, Ogrē, Valmierā, Daugavpilī un Rīgā.

Lai stiprinātu nozares konkurētspēju, Igaunija atjauno atbalsta programmu pasažieru prāmju kompānijām, paziņoja Igaunijas Klimata ministrija.

Kā informēja ministrija, sākotnēji programma būs spēkā līdz šā gada beigām un tai piešķirti divi miljoni eiro.

Pasažieru prāmju atbalsta programma tika izveidota 2020.gadā Covid-19 pandēmijas laikā, kad robežu slēgšanas dēļ tika apturēta regulārā prāmju satiksme. Pēdējie šīs programmas maksājumi tika veikti 2023.gada trešajā ceturksnī.

"Lai gan pandēmija ir beigusies, kompāniju darbības apmērs pagaidām nav pilnībā atguvies un sektoru joprojām ietekmē neskaidrība saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā," teica Igaunijas infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss.

"Pasažieru pārvadājumi Igaunijai ir stratēģiski svarīga nozare, tāpēc ir jānodrošina tās darbība arī sarežģītos ekonomiskos apstākļos," piebilda Leiss. "Pasažieru jūras pārvadājumu uzņēmumi nodrošina darbavietas tūkstošiem cilvēku, ir nozīmīga tūrisma nozares daļa un nodrošina preču un cilvēku pārvietošanos starp Igauniju un kaimiņvalstīm," ministrs paskaidroja.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde noslēgusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 10 miljonu eiro apmērā projekta "Liepājas industriālā parka infrastruktūras attīstība 1.kārta" īstenošanai, informē Liepājas SEZ pārvaldes pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe.

Projektā plānots plašajā teritorijā izbūvēt elektroapgādes tīklus un trīs ielu posmus ar inženierkomunikācijām, proti, ūdensapgādi, sadzīves kanalizāciju, lietus ūdens kanalizāciju, siltumapgādes tīkliem. Tas ļaus daļēji atvērt slēgto rūpnīcas teritoriju publiskai piekļuvei un radīs iespēju piesaistīt pirmos investorus.

Turpinot 2018.gadā sāktās bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" transformāciju par mūsdienīgu zaļu industriālo parku, publiskā finansējuma piesaiste ir loģisks turpinājums paveiktajam.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis skaidro, ka tas dos iespēju sākt uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijā un no plānošanas ķerties pie darbiem. Viņš uzsver, ka finansējuma piesaiste infrastruktūras izbūvei ir ļoti nozīmīgs solis, lai sāktu Liepājas industriālā parka izveidi un jau tuvāko gadu laikā daļēji atgrieztu līdz šim noslēgto teritoriju iedzīvotājiem, investoriem un veidotu to par ilgtspējīgu un modernu uzņēmējdarbības vidi, kas nodrošinātu jaunas, labi apmaksātas darbavietas. "Liepājas industriālo parku redzam kā mūsdienīgu, zaļu industriālo parku, kurā strādā uzņēmumi, kuri spēj nodrošināt ilgtspējības principos balstītu darbību," nākotnes iecerēs dalās Hmieļevskis.

Draugiem Group uzņēmuma DeskTime pētījums atklāj, ka mākslīgā intelekta (MI) rīks ChatGPT tiek lietots vairāk nekā 78% uzņēmumu Latvijā, pārspējot pasaules vidējo rādītāju – 76%.

DeskTime dati rāda, ka dažādu MI rīku izmantošana darbavietās visā pasaulē pēdējo divu gadu laikā ir strauji pieaugusi.

MI rīkus kopumā – ne tikai ChatGPT, bet arī Midjourney, Google Gemini, Claude un citus – izmanto 83% Latvijas uzņēmumu, arī šajā rādītājā esot priekšā pārējai pasaulei (80%).

Pērn bija vērojams arī individuālā MI rīku lietojuma pieaugums, un gada beigās ChatGPT izmantoja jau gandrīz 28% darbinieku Latvijā.

Salīdzinot ar 17% 2023. gada decembrī, ģeneratīvo MI rīku lietošana Latvijā ir pieaugusi par gandrīz divām trešdaļām. Turklāt ir audzis ne tikai cilvēku skaits, kas izmanto ChatGPT, bet arī šī MI rīka izmantošanas biežums. 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, darbinieki ChatGPT pavadīja par 30,5% vairāk laika.

Ir notikusi kārtējā tautas skaitīšana, lauksaimniecības skaitīšana, un ik dienu Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) speciālisti uzskaita simtiem dažādu rādītāju. Galarezultātā statistika tiek izmantota situācijas prognozēšanai, budžeta plānošanai.

Pēdējo divu gadu laikā ir radīti operatīvi rīki, lai Latvija spētu reaģēt uz Covid krīzes izaicinājumiem, tomēr nereti ir jautājumi – ko no skaitļiem varam iegūt un vai tas, ko saprotam, ir tiešām tas, ko skaitļi liecina. Par CSP skaitļiem, to nepieciešamību un sapratni Dienas Bizness izjautāja CSP priekšnieci Aiju Žīguri.

Fragments no intervijas

Jau sen zināms, ka pastāv atšķirība par to, cik darbinieku parāda Valsts ieņēmumu dienesta datu bāze un cik uzrāda CSP. Proti, atšķirība ir teju par 100 tūkstošiem. Pieņemu, ka abi dienesti skaita un skaita pareizi to, ko skaita, tomēr kādēļ tā? Varbūt ir nepieciešama viena metode strādājošo uzskaitei?

Spānijas piektā lielākā banka "Banco Sabadell" vēlas valstī likvidēt 1900 darbavietas, tādējādi cenšoties samazināt izdevumus, ceturtdien paziņoja arodbiedrība un banka.

Šis restrukturizācijas plāns paredzēts pēc tam, kad banka jau pērnā gada nogalē likvidēja 1800 darbavietas.

Spānijas lielākā arodbiedrība "Comisiones Obreras" norāda, ka ierosinātā darbavietu likvidēšana ir nesamērīga, nereāla un kā apvainojums visiem darbiniekiem.

Eiropas banka saskārušās ar zemām procentu likmēm, koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi un aizvien plašāku interneta bankas pakalpojumu popularitāti, liekot tām koncentrēties uz izmaksu samazināšanu.

Laika periodā no 2008.gada līdz 2019.gada beigām Spānijas bankas kopumā likvidējušas gandrīz 100 000 darbavietu jeb apmēram 37% no kopējā darbavietu skaita 2008.gadā.