Jaunākais izdevums

Uzņēmums SIA “EcoLead” piesaistījis bankas “BlueOrange” finansējumu 4,36 miljonu eiro apmērā, kas tiks izlietots nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidei Kalnciemā.

Projektam piesaistot Eiropas reģionālā attīstības fonda līdzekļus, kopējais investīciju apjoms pārsniedz 8 miljonus eiro. Lielākā daļa saņemtā finansējuma tiks izmantota pārstrādei paredzēto iekārtu iegādei un uzstādīšanai.

Rūpnīcas vajadzībām tiks pielāgota industriālā ēka Kalnciema rūpnieciskajā zonā, Jelgavas ielā 21. Teritorijā šobrīd jau īstenoti rekonstrukcijas, teritorijas sakārtošanas un nepieciešamās infrastruktūras izveides darbi, kā arī uzstādītas pirmās iekārtas. Tuvāko mēnešu laikā rūpnīca plāno saņemt un uzstādīt metalurģijas krāsni un dažādu pārstrādes procesu īstenošanai nepieciešamās iekārtas. Rūpnīcas nodošana ekspluatācijā plānota 2022.gada 3. ceturksnī, un 2023. gada sākumā plānots uzsākt pārstrādi.

Tuvāko triju gadu laikā rūpnīcas pārstrādes jaudu plānots kāpināt līdz 15 000 tonnām akumulatoru gadā, iegūstot 8700 tonnas svina un svina sakausējuma lietņus. Pārstrādes procesā saražotie metāli un plastmasa tiks eksportēta tālākai izmantošanai uz Itāliju, Čehiju un citām valstīm, - atkal jaunu akumulatoru izgatavošanai, tādējādi nodrošinot dabai draudzīgu pilnu ražošanas ciklu.

Kalnciema akumulatoru pārstrādes rūpnīca būs vienīgā šāda veida pārstrādes rūpnīca Latvijā. Līdzīgas pārstrādes rūpnīcas darbojas visā Eiropā, tai skaitā jau 22 gadus arī Latvijas kaimiņvalstī Igaunijā.

Līdz šim savu laiku nokalpojušie akumulatori no Latvijas pārstrādei tika izvesti uz citām tuvējām valstīm, piemēram, Igauniju, Lietuvu un Poliju. Svina akumulatori tiek izmantoti visdažādākajos mehānismos, kas paredz elektrības uzglabāšanu, to skaitā automašīnās, motociklos, telekomunikācijas torņos un vilcienos.

“Latvijā gada laikā pārstrādei tiek savāktas apmēram 10 000 tonnas svina akumulatoru, un ik gadu šis apjoms pieaug par vidēji 7%. Līdz ar jaunās rūpnīcas darbības uzsākšanu arī Latvija spēs nodrošināt saražoto atkritumu pārstrādi, kas ir ne vien katras valsts morāls pienākums, bet ļoti būtisks faktors arī Eiropas zaļo vadlīniju kontekstā, kas paredz atkritumu pārstrādi iespējami tuvu to izcelsmes vietai,” stāsta SIA “EcoLead” valdes loceklis Deniss Uļjanovs.

Kalnciema akumulatoru pārstrādes rūpnīca nodrošinās vairāk nekā 50 jaunas darbavietas. Lielākā daļa no tiem būs speciālisti, un šim darbam plānots piesaistīt un apmācīt pārsvarā vietējo darbaspēku. Šobrīd nokomplektēta rūpnīcas vadības komanda, un tuvāko mēnešu laikā plānots sākt arī pārējo darbinieku atlasi.

“Banka BlueOrange ir gandarīta savu kreditēšanas klientu vidū redzēt arvien vairāk uz attīstību, zaļo domāšanu un izaugsmi orientētu uzņēmumu, kuri sava biznesa darbības pamatā liek lietā ne vien starptautisko pieredzi, bet arī jaunākos tehnoloģiskos risinājumus. Atkritumu pārstrāde un tālāka izmantošana ir būtisks jautājums jebkuras valsts ilgtermiņa stratēģijā. “EcoLead” topošo uzņēmumu var ierindot valsts mērogā nozīmīgu objektu vidū. Vienlīdz pozitīvi vērtējams ir arī šādu uzņēmumu finansiālais pienesums valsts budžetā un radītās darbavietas. BlueOrange šajā gadā aktīvi turpina mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas programmu, kurai kopumā atvēlēti vairāk nekā 100 miljoni eiro,” saka “BlueOrange” galvenais izpilddirektors Dmitrijs Latiševs.

2020.gadā uzņēmums SIA “EcoLead” saņēmis Valsts vides dienesta A kategorijas piesārņojošās darbības atļauju, kas apliecina topošās rūpnīcas atbilstību augstākajiem vietējiem un starptautiskajiem drošības un vides aizsardzības standartiem. Rūpnīcā tiks uzstādītas jaunāko tehnoloģiju ūdens un gaisa attīrīšanas iekārtas, un tiks īstenots regulārs monitorings, tādējādi nodrošinot, ka rūpnīca neatstās nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un apkārtējo ekosistēmu.

SIA “EcoLead” saņemtā pārstrādes rūpnīcas darbības atļauja šobrīd paredz tikai svina akumulatoru pārstrādi, taču nākotnē uzņēmums apsver iespēju paplašināt darbību, attīstot jaunus pārstrādes veidus. “Pārstrādes rūpnīcas galvenā prioritāte būs tieši Latvijā savākto svina akumulatoru pārstrāde, taču būsim gatavi piemēroties Latvijas tirgus vajadzībām. Līdz ar dabai draudzīgo elektroauto popularitātes pieaugumu katrai valstij ilgtermiņā jādomā arī par tajās izmantoto niķeļa akumulatoru pārstrādes iespējām. Tādējādi rūpnīcas 5-10 gadu attīstības vīzija paredz iespēju attīstīt rūpnīcas tehnoloģiskās iespējas arī šāda veida akumulatoru pārstrādei,” saka D.Uļjanovs.

SIA “Ecolead” īpašniekiem ir jau vairāk nekā 20 gadu pieredze metāllūžņu, bīstamo atkritumu savākšanā, transportēšanā un pārstrādē.

SIA “EcoLead” īpašnieks ir Latvijas uzņēmējs Deniss Uļjanovs, bet vēl 45% kapitāldaļu pieder Igaunijas uzņēmumam “Unimet Estonia”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka būves un infrastruktūras objekti, kas Eiropā ir norma, Latvijā joprojām ir fantastika, šo situāciju varētu mainīt kopīga valsts un industrijas vīzija ar tai pakārtotu politiku.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie eksperti. Tiek norādīts, ka ir daudz dažādu instrumentu, ko valsts varētu izmantot. Vienlaikus secināts, ka bez attiecīgas valsts politikas par būtiskām pārmaiņām koka būvju segmentā Latvijā arī perspektīvā varēsim ne cerēt – ražosim un eksportēsim, bet pašu mājās tādas būvēsim maz.

Valsts politika

“Valstiska redzējuma trūkums par to, ka koka (īpaši masīvkoka) būvniecība var būt viens no Latvijas tautsaimniecības dzinējspēkiem,” uz jautājumu, kas ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijā koka izmantošana būvniecībā nav tāda, kāda tā ir ci tās valstīs, atbild Viedās pilsētas klastera vadītājs, biedrības Passive House Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, piemēram, Austrijā masīvkoka ēku būvniecība vairāku gadu laikā no amatniecības pārtapa par būtisku tautsaimniecības nozari ar miljardiem eiro vērtu apgrozījumu. “Tieši tāpat varētu notikt arī Latvijā – pie mums jau pašlaik sekmīgi strādā mazstāvu koka māju ražošanas kompānijas, kuras savu produkciju lielākoties eksportē uz Norvēģiju, Zviedriju, Dāniju, Šveici, Austriju, Vāciju, Franciju un citām valstīm,” skaidro K. Kalnciems.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mercedes-Benz plāno līdz 2030. gadam pilnībā pāriet uz elektroauto ražošanu

Db.lv, 23.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Daimler AG” un “Mercedes-Benz AG” līdz šīs desmitgades beigām tirgos, kur tas iespējams, plāno pilnībā pāriet uz elektroautomašīnu piedāvājumu.

2022. gadā ar akumulatoru darbināmi modeļi tiks piedāvāti visos koncerna pārstāvētajos segmentos. Savukārt, 2025. gadā “Mercedes-Benz AG” tirgū laidīs trīs jaunus elektriskos automobiļus, un visiem aktuālajiem modeļiem būs pieejamas arī alternatīvas ar elektromotoriem.

Laika posmā no 2019. līdz 2026. gadam investīcijas iekšdedzes dzinējos un hibrīdu tehnoloģijās būs samazinājušās par 80%, savukārt jauno mērķu sasniegšanā laikā no 2022. līdz 2030. gadam koncerns plāno investēt vairāk nekā 40 miljardus eiro.

Lai paātrinātu ražošanas reorganizāciju, uzņēmums ir iegādājies Lielbritānijā bāzēto elektromotoru ražošanas uzņēmumu “YASA”. Ar šo darījumu “Mercedes-Benz AG” iegūs piekļuvi unikālai aksiālās plūsmas motoru tehnoloģijai un zināšanām, kas ļaus ražot īpaši augstas veiktspējas elektromotorus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Trīs gados no prototipa līdz 30 elektroautobusiem gadā

Jānis Goldbergs, 03.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu inovatīvu kompāniju – SIA Ogres Servisa centrs un SIA eO – vadītājs, Dakāras rallija braucējs, elektromašīnas, kas uzvarēja Paikspīkas kalnā Kalifornijā visu dzinēju kopvērtējumā, radītājs Andris Dambis šogad uzņēmumos sola saražot līdz 30 elektromikroautobusiem, kas pārvadās pasažierus dažādos maršrutos.

Slavenā inženiera eksperimentālā prototipu darbnīca pārtop neliela izmēra rūpnīcā. Par to, ka Latvijā elektroautomašīnu ražošana ir iespējama, inženieris nevis pārliecina, bet parāda ar piemēru.

Fragments no intervijas

2012. gadā Dakāras rallijā startēja automobilis OSCar eO, kas bija pilnpiedziņas elektroautomobilis, kurā gan bija arī iekšdedzes dzinējs, kas darbināja ģeneratoru, bet tomēr tā bija izšķiršanās ko tādu veidot. Elektromašīnas ideja ir tikpat veca kā iekšdedzes dzinēju auto iecere. Kādēļ jūs izlēmāt tai ķerties klāt brīdī, kad vēl nebija ne miņas no Parīzes vienošanās, Zaļā kursa un visa cita, kas šobrīd diktē situāciju ražotājiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar “MiTek Baltic” 23. martā organizē tiešsaistes konferenci nozares profesionāļiem “Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi”.

Koka kā būvniecības materiāla konkurētspēja nepārtraukti pieaug, to apliecina gan tehnoloģiskās iespējas, gan vispārējā nepieciešamība rast klimatneitralitāti veicinošus risinājumus.

Kamēr citās valstīs koks kā atjaunīgais dabas resurss, viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kura pielietošana ir teju neierobežota, tiek plaši izmantots pilsētapbūvē, Latvijā par koka būvniecības priekšrocībām ir tikai aptuvens priekšstats. Lielākā daļa no koka saražotās produkcijas tiek eksportēta uz citām valstīm, kur koka būvniecība ir augstu novērtēta.

Kā Latvijā veicināt koksnes materiālu izmantošanu ēku būvniecībā? Vai nākotnē šī nozare varētu ieņemt nozīmīgu daļu no kopējās Latvijas tautsaimniecības attīstības? Cik informēta ir sabiedrība par koka ēku ilgtspējību un ko valsts no savas puses var darīt, lai apgūtu nozares potenciālu, īpaši, ja raugās no klimatneitralitātes rakursa?

Komentāri

Pievienot komentāru