2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Mēbeļu ražotājiem ir nācies saskarties ar V veida attīstības scenāriju, kad vienā brīdī ļoti strauji sarūk pasūtījumu apjoms, bet pēc kāda laika tikpat strauji ir jāspēj palielināt ražošanas apjomus. Tas rada pamatīgu pārslodzi visos posmos, taču tā ir jaunāko laiku iezīme.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja Serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis. Viņš atzina, ka Latvijā strādājošie ražošanas uzņēmumi nevar ietekmēt globālos procesus, tāpēc vienīgais risinājums ir spēt ātri pielāgoties mainīgajai videi.

Kāda ir situācija mēbeļu tirgū 2024. gadā?

Situāciju kopumā var raksturot kā sarežģītu, tajā notiek dinamiskas pārmaiņas. Vēl jo vairāk – šīs dinamiskās pārmaiņas būtībā notiek jau piekto gadu – kopš 2020. gada marta, kad Covid-19 pandēmija izraisīja šoku ar daudzu gadu garumā izveidoto piegādes ķēžu pārraušanu, ko radīja dažādu valstu valdību pieņemtie šīs slimības izplatības ierobežošanas pasākumi. Ļoti daudzi cilvēki bija spiesti sēdēt mājās, par to pat tika maksāti savdabīgi pabalsti, un daudzi izlēma citādi neiztērēto naudu izmantot sava mājokļa labiekārtošanai, tostarp mēbeļu nomaiņai. Tas radīja papildu pasūtījumus mājas mēbeļu ražotājiem, bet ne SIA Bolderāja Serviss, kura sortiments ir korpusveida mēbeles izglītības sektoram, mēbeles birojiem un dažādiem projektiem, piemēram, studentu viesnīcām. Vienlaikus pārrautās mēbeļu ražošanai nepieciešamo materiālu piegādes ķēdes izraisīja spiedienu uz to sagādi un arī cenām.

Pieprasījuma sarukums lielākajos mēbeļu noieta tirgos atbalsojas arī Latvijā strādājošo uzņēmumu darbā, kas vēl vairāk saasinājis konkurenci un prasa ražotāju ātru transformāciju atbilstoši situācijai.

Tādu pašreizējo mēbeļu ražošanas situāciju iezīmē asociācijas Latvijas Mēbeles izpilddirektore Ieva Erele. Viņa norāda, ka izaicinājumi mēbeļu ražotājiem Latvijā nav nekas jauns un nepieredzēts. “Covid-19 pandēmija 2020. gadā, piegāžu ķēžu pārrāvumi, izejmateriālu pieejamības jautājumi (deficīts, limiti – kvotas), inflācijas ugunsgrēks 2022. gadā, cenu pieauguma ārstniecības kurss, Eiropas Centrālajai bankai paaugstinot aizdevu procentlikmes, un būvniecības stagnācija,” pēdējo gadu nemitīgo izmaiņu virteni rāda I. Erele. Viņa uzsver, ka vairums nozares uzņēmumu šos bargos eksāmenus ir sekmīgi nokārtojuši. “Varu būt lepna, ka mēbeļu ražotāji Latvijā ir spējuši pielāgoties nemitīgajām pārmaiņām – izaicinājumiem, saglabājot savu konkurētspēju tirgū,” uzsver I. Erele. Viņa varētu vēlēties, lai uzņēmumi, kuri nokļuvuši stagnācijas apburtajā lokā, no tā izrautos. “Tas nozīmē nesēdēt katram atsevišķi savā stūrītī, bet nākt visiem kopā, apmainīties idejām un domām, kopīgi radīt mārketinga aktivitātes un pielāgoties šodienas realitātei,” tā uz jautājumu, kā pārvarēt stagnāciju, atbild I. Erele.

Kokskaidu plātņu ražotājs a/s Bolderāja sācis korpusa mēbeļu ražotnes izveidi, kuras izmaksas tiek lēstas apmēram 2.5 miljonu Ls apmērā. «Ieguldījumu apjoms vēl tiks precizēts, taču korpusa mēbeļu ražotne savu darbu sāks jau šā gada nogalē,» skaidro a/s Bolderāja lielākā akcionāra Baltijos Baldu Grupe līdzīpašnieks Rims Varanausks (Rimas Varanauskas). Viņš norāda, ka tādējādi kokskaidu plātņu ražotājs daļu saražoto plātņu pārvērīs mēbelēs — kam ir ievērojami augstāka pievienotā vērtība nekā vienkāršām vai apdarītām (laminētām) plātnēm. Saražotajām korpusa mēbelēm jau ir pircējs — Ikea, jo Baltijos Baldu Grupe ir konkrēti sadarbības līgumi ar šo uzņēmumu uz 3 — 5 gadiem. R. Varanausks norāda, Baltijos Baldu Grupe lēmums iegādāties a/s Bolderāja kontrolpaketi (51 % akciju) ir saistīts ne tikai ar to, ka ir lielāks pieprasījums pēc mēbelēm par esošajām ražošanas jaudām Lietuvā. Kā otru iemeslu Latvijas ražotāja akciju iegādei R. Varnausks minēja holdingam piederošo korpusa mēbeļu ražotāju nodrošināšanu ar izejvielām — plātnēm, jo Lietuvā, attīstoties plātņu mēbeļu ražošanai, šīs preces tirgū esot radusies spriedze.Tā kā Bolderājai ir daudz neizmantotu telpu, mēbeļu ražotni, plānots izveidot šādās telpās, tādējādi samazinot nepieciešamos izdevumus jaunās ražotnes izveidei. Pēc R. Varanuska teiktā, ieguldījumu atpelnīšanās laiks tiek lēsts 4 — 5 gadi. Pats ražotājs neveidos savu tirdzniecības tīklu, bet sadarbosies ar tiem vietējiem mēbeļu tirgotājiem kuriem būs interese korpusa mēnbeles pārdot. Darbs jaunajā ražotnē būšot ap 200 strādājošajiem. R. Varanuskas arī norādīja, ka a/s Bolderāja saražotās mēbeles pārdos pats uzņēmums pa tiešo Ikea. Šie ieguldījumi celšot uzņēmuma finansiālās darbības rādītājus.

Latvijas Kokrūpniecības federācija un Mēbeļu Ražotāju asociācija vēstulē Ekonomikas ministrijai aicina atcelt mēbeļu tirdzniecības veikalu darbības ierobežojumus darbdienās.

Mēbeļu tirdzniecības vietu platības tradicionāli ir ļoti lielas, un tajās ir viegli regulēt cilvēku plūsmu, novēršot jebkādas drūzmēšanās iespējamību. Nav tādu faktu, kas apstiprinātu nepieciešamību šobrīd aizliegt veikalos tirgot tieši mēbeles. Savukārt noteiktie ierobežojumi draud ar smagiem zaudējumiem vai pat bankrotu vairāk nekā 100 vietējiem mēbeļu ražotājiem un veikaliem. Tāpēc mežu nozares pārstāvji un tirgotāji uzskata, ka lēmums ir nesamērīgi diskriminējošs pret vienu nozari un ir jāatceļ.

Vietējos mēbeļu veikalos atšķirībā no pārtikas veikaliem nekad nav novērota cilvēku drūzmēšanās, un tajos ir viegli kontrolēt cilvēku plūsmu, ievērojot visas distancēšanās prasības, tostarp nodrošinot 25 un vairāk kvadrātmetru platību uz vienu pircēju.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) A korpusa būvniecības pirmā kārta noritot, kā plānots, tomēr otrā kārta aizkavējusies par vairākiem mēnešiem, šodien Saeimas komisiju kopsēdē atzina Slimnīcas Jaunās būvniecības daļas vadītājs Jānis Komisārs.

Viņš norādīja, ka projekta pirmajā kārtā netiek saskatīti riski, ka A korpusa funkcionalitāte varētu netikt sasniegta, tomēr vienlaikus divu sūdzību dēļ aizkavējusies A korpusa būvniecības otrā kārta.

Vienlaikus Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Diāna Rancāne norādīja, ka A korpusa pirmā kārtas projekta situācija ir ļoti apmierinoša, jo uzraudzība notiek korekti.

Turklāt ministrija ir gandarīta, ka Veselības ministrija (VM) un slimnīca ņēmušas vērā to, ka riski ir jāvērtē jau projekta sākuma stadijā.

Rancāne norādīja, ka, runājot par A korpusa 2.kārtu, patlaban projekta laika gaitā būtu noderīgi padomāt par rezerves termiņu, jo patlaban grafiks ir ļoti saspringts un neparedz ievērojamos riskus, kas varētu rasties.

«Pēdējos 3.5 gadus kopš esam pārcēlušies uz jaunām telpā ik gadu esam kāpinājuši ražošanas apjomus, taču tik lielu kāpumu piedzīvjam pirmo reizi,» korpusa mēbeļu ražotāja SIA Bolderāja serviss līdzīpašnieks un direktors Arvis Purs. Uzņēmuma apgrozījums pēdējo četru gadu laikā ir dubultojies, neraugoties uz to, ka pirms pāris gadiem korpusa mēbeļu ražošana tika uzskatīta par neperspektīvu, jo ir grūti konkurēt ar analogas produkcijas lielražotājiem no Lietuvas. Turklāt SIA Bolderāja serviss ar savu darbu ir pierādījis, ka prognozes korpusa mēbeļu noieta neiespējamībai attīstīto valstu tirgos ir aplamas. Lai arī Latvijā tiek realizēti apmēram 70 % no saražoto mēbeļu apjoma, tomēr atlikušie 30 % tiek gūti no pašražoto produktu pārdošanas Skandināvijas un Baltijas valstīs. Turklāt SIA Bolderāja serviss pieredze liecina, ka arī Latvijas korpusa mēbeļu ražotājs spēj sekmīgi strādāt Lietuvas tirgū.

SIA Bolderāja Serviss līdzās standarta mēbeļu ražošanai pievērsies projektu pasūtījumu mēbeļu ražošanai, tādējādi rodot pamatu ienākumu noturēšanas mehānismam, šodien raksta avīze Dienas bizness.

«Tas ir papildinājums uzņēmuma pamatproduktiem, kas ļaus noturēt ienākumus iespējami tuvāk pērnā gada līmenim, un rada stabilu pamatu krīzes pārvarēšanai,» uzsver mēbeļu ražotāja SIA Bolderāja Serviss līdzīpašnieks Arvis Purs. Uz šādu soli pamudinājusi situācija tirgū, kur sarucis kompāniju skaits, kuras ražoja produktus konkrētiem projektiem, jo sarucis šādu pasūtījumu apjoms.

Vairāk lasiet šodien avīzē Dienas bizness!

http://www.db.lv/uploads/ck/images/IdejuMezs(1).png

Pēdējos gados, it īpaši ekonomiskās recesijas ietekmē arvien straujāk notiek izmaiņas mēbeļu tirdzniecībā, loģistikā un jo īpaši ražošanā. Dažādu segmentu mēbeļu ražotāji šajos pārmaiņu laikos ir izvēlējušies atšķirīgu stratēģiju un arī taktiku gan esošo pircēju noturēšanai, gan jaunu piesaistei. Lai arī bieži vien valda uzskats, ka augsta specializācija komplektā ar kvalitāti un cenu ir panākumu atslēga, tomēr Dailŗade koks grupa iezīmē citu veiksmīgas darbības ceļu – plašs iespējamo produktu loks, vairākas ražotnes, spēja ļoti ātri mainīt produktu sortimentu.

«Šobrīd nevar strādāt pa vecam, jo situācija rāda, ka savas pozīcijas tirgū ļoti strauji zaudē agrāko daudzu gadu desmitu tirgus līderi, viņu pozīcijām ļoti agresīvi uzbrūk jaunā paaudze – interneta veikali, tāpēc nepieciešama inovatīva pieeja gan ražošanai, gan tirdzniecībai,» secina Daiļrades grupas uzņēmumu (SIA Daiļrade koks, SIA Valmieras mēbeles, SIA Tukuma mēbeles) vadītājs Andris Jansons.

SIA Daiļrade koks, investējot 2,5 milj. eiro, reanimējusi bijušās Sāgas grupas ražotnes Tukumā; atjaunots 190 darba vietu, 90% saražotā tiek eksportēts.

2011. gada novembrī a/s Swedbank pārdeva bijušās Sāgas grupas mēbeļu rūpnīcu Tukumā SIA Tukuma mēbeles, kas 100% pieder vienam no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā SIA Daiļrade koks, tādējādi izglābjot šo rūpnīcu no iznīcināšanas – izpārdošanas pa daļām. Lai arī sākotnējās ieceres par divus gadus dīkā stāvējušo liekti līmēto mēbeļu un korpusa mēbeļu ražotņu darba atjaunošanu un arī bijušo pircēju atgūšanu izrādījās maldīgas, tomēr soli pa solim SIA Tukuma mēbeles ir audzējusi gan ražošanas apjomus, gan nodarbināto skaitu, kas valstij devis papildu eksporta ienākumus un nodokļu maksājumus. Arī 2014. gadā SIA Tukuma mēbeles plāno lielākus ražošanas apjomus un apgrozījuma pieaugumu par nepilnu miljonu eiro.

«Jaunā korpusa mēbeļu ražotne cels Latvijas mēbeļu ražošanas un eksporta apjomus,» secina asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers. Viņaprāt, niša, kurā gatavojas startēt a/s Bolderāja, Latvijā nav aizņemta. Šajā segmentā no lielajiem strādā tikai SIA Valmieras mēbeles un SIA Bolderāja serviss. Taču lielākā atšķirībā starp iecerēto korpusa mēbeļu ražotni Bolderājā un esošajiem ražotājiem ir tāda, ka kokskaidu plātņu ražotājs orientējas uz eksportu, kamēr abi minētie tomēr strādā vairāk vietējā tirgū. Vislielākais konkurents Bolderājas korpusa mēbeļu ražotne būs tieši Lietuvas uzņēmumiem, kuri specializējušies korpusa mēbeļu ražošanā, uzsver A. Plezers.

Zemkopības ministrijas Meža resursu un meža ekonomikas departamenta Meža informācijas un statistikas nodaļas vadītāja Aija Budreiko uzsver, ka Latvijā ražoto mēbeļu noieta tirgus nav tikai ārzemēs, bet arī pašu mājās — Latvijā, kaut gan pašlaik Latvijas mēbeļu ražotāji ir iekarojuši ne tikai savu nišu un pircēju uzticību ārzemēs, Latvijas mēbeļu tirgū savas pozīcijas ir nostiprinājuši Polijas, Itālijas un Lietuvas mēbeļu ražotāji. Agrāk vai vēlāk vietējie mēbeļu ražotāji lielāku vērību sāks pievērst arī Latvijas tirgum. Tomēr A. Budreiko priecē fakts, ka mēbeļu eksports naudas izteiksmē vairāk nekā trīs reizes pārsniedz mēbeļu importu. Atvērtas ekonomikas apstākļos nevienas valsts, arī Latvijas, mēbeļu ražotāji nevar saražot visu veidu mēbeles, kuras apmierinātu visas iespējamās pircēju vēlmes un pircēju makus, tāpēc mēbeļu imports ir un būs, secina A. Einauss. Viņš norāda, ka Latvijas mēbeļu ražotāji ir stipri masīvkoka mēbeļu ražošanā un šajā segmentā arī importa nav, kamēr Lietuvas un Polijas ražotāji ir specilaizējušies finierēto un laminēto, no kokskaidu plātnēm gatavoto mēbeļu ražošanā, ko Latvijā ražo ļoti maz, bet noItālijas tiek ievestas dārgās mēbeles. To, ka šajā segmentā var konkurēt ar Lietuvas kompānijām rāda arī korpusa mēbeļu ražotāja SIA Bolderāja Serviss, kas sekmīgi savus ražojumus pārdod ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs. Kā vēl vienu problēmu asociācijas latvijas mēbeles prezidents A. Einauss min to, ka, nereti Latvijas arhitekti savtīgos nolūkos turīgiem cilvēkiem mēģina iestāstīt, ka mēbeles jābrauc izvēlēties uz Itāliju, Vāciju vai Lielbritāniju, jo neviens pašmāju ražotājs neko tādu nespējot, taču tie ir rūgti maldi.

Biroja mēbeļu tirgus mainās, un to lielā mērā ietekmē cilvēku paradumi – līdz ar darbiniekiem arī darba vide kļūst mobilāka. Tā intervijā DB stāsta Lietuvas biroja mēbeļu ražotāja Narbutas Furniture Company īpašnieks Petrs Narbuts (Petras Narbutas).

Biroja mēbeļu ražošanai viņš pievērsās pēc drauga ieteikuma. P. Narbuts pēc izglītības ir fiziķis, un 80. gadu beigās pēc Viļņas universitātes absolvēšanas viņš strādāja Zinātņu akadēmijas Fizikas institūta ražotnē, kur izgatavoja lāzerus. Viņam kā jaunajam speciālistam uzticēts radīt lāzergaldus un sākt to ražošanu. Kad Lietuva atguva neatkarību, daudzi sāka uzņēmējdarbības gaitas, tostarp kāds P. Narbuta draugs, kurš tirgojis datorus. Viņš P. Narbutu mēģinājis pārliecināt, ka cilvēkiem bez pašiem datoriem ir nepieciešami arī datorgaldi. «No sākuma mani šī ideja pārāk neaizrāva, jo man kā fiziķim nešķita prestiži ražot mēbeles. Nezinu, kā ir Latvijā, bet Lietuvā, kad sākās pārmaiņu laiki un varēja sākt uzņēmējdarbību, trešdaļa kļuva par taksistu, bet, kad taksistiem bija pārāk daudz, daudzi sāka ražot mēbeles. Tāpēc vienbrīd šķita, ka visi ražo mēbeles. Turklāt Lietuvā jau iepriekš bija un joprojām ir daudz lielu mēbeļu fabriku. Ražot mēbeles biznesā šķita līdzvērtīgi pašnāvībai,» atminas P. Narbuts. Taču viņš nolēma mēģināt un pievērsties mēbeļu izgatavošanai, turklāt darīt to nopietni un ilgtermiņā, tāpēc uzņēmuma nosaukumā tika ietverts viņa uzvārds – Narbutas ir Ko, UAB. Uzņēmums dibināts 1991. gadā.

Mēs nemainām mēbeles katru gadu – un pat ne katrus piecus gadus. Taču tas nenozīmē, ka esam ar mieru dzīvot mājoklī ar novecojušām mēbelēm, ja vien tās nav krāmu tirgu atrastās vintāžas pērles. Un pat ja retro ir jūsu mīļākais stils, tomēr mājās gribas redzēt arī kādu mūsdienīgāku elementu, kaut vai interjera dekorā, vai ne?

Par laimi, mēbeļu mode nemainās radikāli ik gadu. Protams, vienmēr ir jaunas vēsmas un jauni redzējumi par perfekto interjera dekoru, taču galvenokārt izmaiņas parasti skar dekoratīvo elementu izskatu, krāsas, tekstūras un mēbeļu izkārtojuma variantus. Taču tieši šīs nelielās detaļas var mainīt mājas raksturu un ieviest telpā pavisam jaunu atmosfēru. Kopā ar mēbeļu ekspertiem no “ID mēbeles” veikala, pētām, kādas mēbeles būs aktuālas 2022. gadā un kā izvēlēties jaunus mēbeļu akcentus savam mājoklim!

TOP mēbeļu materiāli 2022. gadam

Neatkarīgi no tā, vai dodat priekšroku visam modernam, klasikai vai romantikai, visus mēbeļu stilus šobrīd vieno tendence uz dabisko. Pat industriālajā stilā veidotās telpas tiek piepildītas ar mēbelēm no dabiskajiem materiāliem vai vismaz dabiskajās krāsās. Taču izveidot pilnu interjeru tikai no koka mēbelēm ir, pirmkārt, dārgi, otrkārt, ne vienmēr lietderīgi. Piemēram, ja īrējat mājokli un nākotnē plānojat pārvākties, labāk iegādāties cenas ziņā daudz pieejamākas mēbeles no citiem materiāliem.

Kokskaidu plātņu un mēbeļu ražotāja a/s Bolderāja valdes priekšsēdētājs būs līdzšinējais mēbeļu ceha izveides vadītājs Tomass Juodaitis, kas uzņēmuma vadības grožus pārņem no ilggadējā šīs kompānijas vadītāja Jura Čakstiņa. «Svarīgākais uzdevums ir izveidotā mēbeļu ražošanas ceha sekmīga iedarbināšana,» skaidro jaunais a/s Bolderāja prezidents Tomass Juodaitis. Viņš norāda, ka lielos mērogos ražotne ir izveidota, taču ir atlikuši vēl nelieli darbi, lai tovarētu uzskatīt par pabeigtu. Kā vēl vienu būtisku uzdevumu T. Juodaitis min kokskaidu plātņu apdari — laminēšanu, būtiski palielinot to apjomu. Abi pasākumi ir vērsti uz lielākiem kompānijas ienākumiem un labākiem finanšu darības rezultātiem. a/s Bolderāja lielākā akcionāra Baltijos Baldu Grupe līdzīpašnieks Rims Varanausks (Rimas Varanauskas) norāda, ka kopumā šogad ir plānots palielināt strādājošo skaitu uzņēmumā uz jaunās mēbeļu ražotnes izveides rēķina. Tiesa līdz ar darbības profila maiņu — no kokskaidu plātņu uz mēbeļu ražošanu, ir veikta arī personāla restrukturizācija. R. Varanusks atzīst, ka bijis nedaudz pārsteigts par ilgadējā (vairāk nekā astoņpadsmit gadu) uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Jura Čakstiņa lūgumu pamest amatu, taču respektējis viņa vēlmi. Pats J. Čakstiņš atzina, ka šobrīd atiet no visām lietām un neko nekomentēja. Jaunais a/s Bolderāja prezidents ir strādājis par Lietuvas koncerna SBA pārdošanas vadītāju dažādos reģionos, vēlāk bijis kāda Lietuvas gaļas pārstrādes uzņēmuma vadītājs, bet pēdējos mēnešus dzīvojis Latvijā un bijis atbildīgs par mēbeļu ražotnes izveidi uzņēmumā. Nedaudz vairāk par 1 milj. Ls vērtās mēbeļu ražotnes izveide, pēc R. Varanauska teiktā, ir tikai pirmais solis, sīkāk gan neatklājot nākotnes perspektīvas. Baltijos Baldu Grupe četru ietilpstošo uzņēmumu vidū a/s Bolderāja ir otrs lielākais pēc neto apgrozījuma aiz AB Freda. Pērn a/s Bolderāja investēja nedaudz vairāk par 1 milj. Ls, bet šogad iecerēto investīciju apjoms ir nedaudz mazāks.

Lai gan daļai mēbeļu ražotāju neto apgrozījums šogad ir nedaudz mazāks kā pērn, tomēr asociācijas Latvijas mēbeles kopējais apgrozījums pieaudzis par 4%.

To liecina asociācijas apkopotie dati. «Kopumā asociācijas uzņēmumi šogad ir palikuši pērnā gada līmenī un par strauju izaugsmi var runāt vien atsevišķi mēbeļu ražotāji, kas arī ļauj uzrādīt kopējo pieaugumu,» secina asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers.

Lai arī kopumā uzņēmumi ir spējuši radīt nelielu plusiņu - 0,89 milj. Ls jeb 4% apmērā salīdzinājumā ar analogu laiku pērn, tomēr daudziem uzņēmumiem apgrozījums šogad ir mazliet mazāks nekā 2011. gada pirmajā ceturksnī. « Ir uzņēmumi, kuri savu neto apgrozījumu šogad ir spējuši kāpināt vairāk par 10%. Vislielāko pieaugumu rāda SIA Mefa - par 49,8%, SIA Arta telpa - par 16,3%, SIA Erke - 15,8%, a/s Elīza- K - par 13,8%, SIA Marks M - par 11,9% un SIA Bolderāja serviss - par 9,6%,» asociācijas lielākos šā brīža vilcējspēkus nosauc A. Plezers.

Korpusa mēbeļu ražotāja SIA Bolderāja serviss līdzīpašnieks un direktors Arvis Purs arī optimistiski vērtē mēbeļu tirdzniecības pieaugumu Latvijas tirgū ne tikai šogad, bet arī 2005. un 2006. gadā, jo daudzu projektu realizācijai Latvijā ienāks ES struktūrfondu līdzfinansējums. Tiesa, pēc tam iespējama sāpīga depresija, ko pierādījusi arī Skandināvijas valstu iestāšanās ES, skaidro uzņēmuma direktors. Viņš atzīst, ka tajā laikā būs realizēti projekti ar ES naudas palīdzību, kuriem būs jāsāk atpelnīt ieguldītie līdzekli. SIA Bolderāja serviss nepretendēs uz ES līdzfinansējumu iekārtu iegādē, bet gan uz vides prasību sakārtošanu ražotnē, kā arī atbalstu līdzdalībai starptautiskajās mēbeļu izstādēs. Kā vienu no šābrīža problēmām A. Purs min laminēto plātņu — korpusa mēbeļu izejmateriāla — cenu pieaugumu un deficītu. It īpaši šī sitācija varētu saasināsies, ja Latvijas vienīgais laminēto plātņu ražotājs a/s Bolderāja nolems savus realizācijas apjomus Latvijā samazināt, jo Lietuvas kokskaidu plātņu rūpnieki ir pārgājuši uz mēbeļu ražošanu un šo mēbeļu ražošanas izejvielu vairs nepārdod, skaidro A. Purs. Šo situāciju vēl vairāk pasliktinot lielā ažiotāža pēc šī produkta Krievijā, kaut arī to varētu normalizēt vienas laminēto plātņu ražotnes darbības atsākšana pēc rekonstrukcijas Polijā.

Lielo Lietuvas mēbeļu ražošanas apjomu pērn — 290 milj eiro apmērā — asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers saista ar privatizāciju, jo atšķirībā no Latvijas Lietuvā netika sagrauti lielie mēbeļu ražošanas uzņēmumi, vēl vairāk — tie privatizācijas rezultātā ieguva saimniekus. Bet Latvijā, piemēram, lielā mēbeļu ražošanas apvienība Rīga tika sadalīta, un pašlaik vairs tikai dažas tās struktūrvienības ķepurojas virs ūdens, norāda A. Plezers. Lietuvas mēbeļnieki ir specializējušies finierēto un laminēto, no kokskaidu plātnēm gatavoto mēbeļu ražošanā un tāpēc savu mēbeļu noietu tirgu ir raduši arī Latvijā, radot paaugstinātu konkurenci nedaudzamajiem pašmāju korpusa mēbeļu ražotājiem — SIA Bolderāja serviss, SIA Larme un vēl citiem, skaidro A. Plezers. Tāpēc nav brīnums, ka Lietuvas lielākajiem mēbeļu ražotājiem neto apgrozījums ir ievērojami lielāks nekā Latvijas mēbeļniekiem, turklāt vairāki mēbeļu ražotāji ir lielu koncernu sastāvdaļas. Savukārt Igaunijas mēbeļu ražošanas veiksmes pamatā asociācijas izpilddirektors redz Somijas uzņēmēju ietekmi. «Vēl grūtāk ir salīdzināt Polijas un Latvijas mēbeļu industriju, jo atšķirības ražošanā ir vairāk nekā 20 reizes, turklāt Polija apvienotajā ES kļūs par sesto lielāko ražotāju,» norāda A. Plezers. Viņaprāt, lai samazinātu ražoto mēbeļu pašizmaksu, daudzi attīstīto valstu, tostarp arī Vācijas mēbeļu ražotāji savas ražotnes pārcēla uz līdzās esošo Poliju, kas līdz ar lielo tirgu ir galvenais mēbeļrūpniecības panākumu pamats.

Apvienoto Nāciju Organizācija kopš 2012. gada 21. martu pasludinājusi par Starptautisko meža dienu, lai veicinātu izpratni par visu veidu mežu nozīmi un iespējām, ko mežs var sniegt tagadnes un nākotnes paaudžu vajadzību apmierināšanai. Ik gadu Meža dienas ietvaros tiek aktualizēta kāda konkrēta tēma, un 2022. gadā tā ir “Meži – ilgtspējīga ražošana un patēriņš”.

Kāpēc ir jēgpilni 21. martā runāt par ilgtspēju mēbeļu ražošanā?

Koksne ir viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kas tiek izmantots mēbeļu ražošanā. Ilgtspēja slēpjas ētiski iegūtā koksnē, kas nodrošina minimālu ietekmi uz pasaules mežiem un kuri savukārt sniedz būtiskus ekosistēmas pakalpojumus ikviena planētas iedzīvotāja veselībai. Uzreiz jāpiebilst, ka koksnes izmantošana mēbeļu ražošanā nav vienīgais ilgtspējas princips. Ilgtspējīgā mēbeļu ražošanā mēbelēm paredzams ilgāks dzīves cikls, nodrošinot, ka pēc pāris gadiem tās nesalūzt, nezaudē būtiski savu kvalitāti un veiktspēju, un netiek izmestas. Ilgtspējīgas mēbeļu ražošanas procesā pastāv tāds jēdziens kā ekodizains, kad projektētāji un speciālisti jau idejas izstrādes posmā katru preci veido tā, lai tā būtu izturīga, viegli kopjama, labojama, atjaunojama un visbeidzot saprotami nododama vienā gabalā vai detaļās šķirošanai un pārstrādei. Dīvāniem un atpūtas krēsliem ir noņemami pārvalki, lai tos varētu nomainīt un lai nebūtu jāpērk jaunas mēbeles, tiklīdz tās izskatās nolietotas. Tāpat šāda pieeja paredz iespēju mēbeles maksimāli ilgi un ērti lietot, labot, atjaunot tās, aizstājot ar kādām maināmām detaļām, vai pārveidot. Būtiski atzīmēt, ka ilgtspējīga pieeja paredz scenāriju tam, kas ar mēbeli notiks pēc tās dzīvescikla beigām.

Pirms sava mājokļa iekārtošanas ir jāņem vērā vairāki būtiski faktori - pieejamais budžets, telpu platība, telpu un mēbeļu funkcionalitāte, dizains un kvalitāte. Iekārtošanas procesā nedrīkst aizmirst būtisko - katrai telpai ir savs izmantošanas mērķis, līdz ar to ārkārtīgi nozīmīgs faktors ir tieši pareizi izvēlētas mēbeles.

Nav noslēpums, ka mēbeles mums ir nepieciešamas ērtākas dzīves nodrošināšanai un

mēbeļu nozīmīgumu savā ikdienā izjūt ikviens. Pareizi izvēlētas mēbeles ir viena no tām fundamentālajām lietām, kas piepilda un veido mūsu ikdienas vidi, tās rada noskaņu telpā un veicina telpu atbilstību to paredzētajai funkcionalitātei.

Pēdējā laikā dizaina tendences pasaulē iezīmē pieprasījumu pēc ilglaicīgām vērtībām, mēbeļu izvēlē priekšroka tiek dota ekoloģiskiem un funkcionāliem risinājumiem, kas izgatavoti no ilgtspējīgiem materiāliem.

Kā izvēlēties mēbeles?

Izvēloties mēbeles, ir svarīgi, lai tās iederētos kopējā telpas interjerā un atbilstu telpas izmantošanas mērķim. Kvalitatīvas un ilgtspējīgas dizaina mēbeles noteikti maksās dārgāk, līdz ar to šādu mēbeļu iegāde tiek plānota kā ilgtermiņa ieguldījums, tamdēļ ir svarīgi saprast cik aktuāla konkrētā mēbele būs arī pēc pāris gadiem? Vai tās forma un krāsa neapniks un vai tā joprojām iederēsies arī gadījumā, ja tiks mainīts kopējais interjers?

Lai pilnībā segtu izmaksas par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecību, Veselības ministrija (VM) lūgs nākamā un aiznākamā gada valsts budžetā šim mērķim paredzēt kopumā 16 062 374 eiro.

Kā VM norāda informatīvajā ziņojumā par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības un iekārtošanas finansējuma jautājumiem, kuru rīt, 31.martā, plānots skatīt valdības sēdē, papildu finansējums nepieciešams lietus ūdens novadīšanas kolektora izbūvei, līguma izpildei ar būvnieku SBRE, valsts galvotā aizdevuma daļas kompensēšanai, kura tika zaudēta Latvijas Krājbankas maksātnespējas rezultātā, kā arī jaunu slimnīcas iekārtu un aprīkojuma iegādei.

Lietus ūdens kolektora izbūvei nākamajā gadā nepieciešams 385 587 eiro liels papildu finansējums. Kā teikts ziņojumā, problēmas ar kolektora izbūvi radušās jau vairākus gadus iepriekš. Pirms tam bijis plāns, ka notekūdeņu novadīšana notiktu caur zemes gabalu Mārupes ielā 19, tomēr šai zemei mainījies īpašnieks, kurš vairs nepiekrīt kolektora izbūvei savā īpašumā.

Perspektīvā kokskaidu plātņu ražotājs a/s Bolderāja cer ražot produktus ar lielāku pievienoto vērtību, tādējādi kāpinot savus ieņēmumus. Tā kā jau pašlaik tiek ražotas dažādas detaļas, ko vēlāk izmanto mēbeļu ražošanai, tad uzņēmuma vadība domā par mēbeļu ražotnes izveidi.A/s Bolderāja prezidents Juris Čakstiņš atzīst, ka faktiski būtu nepieciešams tikai urbšanas, frēzēšanas un komplektēšanas iecirknis, kas neparsa lielus kapitālieguldījumus. Jāatgādina, ka savulaik a/s Bolderāja bija sava mēbeļu ražotne, tacu tā tika slēgta, jo šīs ražotnes specifiskā produkta pircēji Vācijā un Polijā pārtrauca sadarbību. Lietuvas uzņēmumu sekmīgā darbība ir iedrošinājusi arī J. Čakstiņu meklēt sadarbību ar Skandināvijas mēbeļu koncernu Ikea par iespējām piegādāt konkrētus izstrādājumus. Tāpat ir iespējas palielināt grīdas un sienas paneļu ražošanas apjomus, kuru noiets pamatā ir Skandināvijā un Lielbritānijā. Perspektīvā — mēbelesPerspektīvā uzņēmums cer ražot produktus ar lielāku pievienoto vērtību, tādējādi kāpinot savus ieņēmumus. Tā kā jau pašlaik tiek ražotas dažādas detaļas, ko vēlāk izmanto mēbeļu ražošanai, tad uzņēmuma vadība domā par mēbeļu ražotnes izveidi. J. Čakstiņš atzīst, ka faktiski būtu nepieciešams tikai urbšanas, frēzēšanas un komplektēšanas iecirknis, kas neparsa lielus kapitālieguldījumus. Jāatgādina, ka savulaik a/s Bolderāja bija sava mēbeļu ražotne, tacu tā tika slēgta, jo šīs ražotnes specifiskā produkta pircēji Vācijā un Polijā pārtrauca sadarbību. Lietuvas uzņēmumu sekmīgā darbība ir iedrošinājusi arī J. Čakstiņu meklēt sadarbību ar Skandināvijas mēbeļu koncernu Ikea par iespējām piegādāt konkrētus izstrādājumus. Tāpat ir iespējas palielināt grīdas un sienas paneļu ražošanas apjomus, kuru noiets pamatā ir Skandināvijā un Lielbritānijā.

Uzņēmējs, SIA Pica serviss līdzīpašnieks Aloizs Norkus tiek turēts aizdomās par noziedzīgu nodarījumu. Viņa un SIA Pica serviss otras līdzīpašnieces Montas Magones mantai uzlikts arests, Db.lv apstiprināja SIA Pica serviss mārketinga speciāliste Dita Vasiļjeva.

SIA Pica serviss pieder deviņas picēriju tīkla Čili Pica franšīzes - pa divām picērijām Jelgavā, Liepājā, Daugavpilī, kā arī pa vienai ēstuvei Ogrē un Valmierā.

«Līdzīpašnieku mantas arests nav saistīts ar uzņēmuma saimniecisko darbību un attīstību. Esošajiem 277 uzņēmuma darbiniekiem visas darba vietas tiek saglabātas,» norādīja Pica serviss pārstāve.

Uzņēmuma rīcībā pašlaik nav informācijas, vai tam varētu tikt atņemtas Čili Pica franšīzes tiesības, pauda, D. Vasiļjeva.

Lēmumi arestēt mantu pieņemti kriminālprocesa ietvaros par SIA Pica serviss izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kas radījuši zaudējumus valstij lielā apmērā.

Pašvaldības SIA Rīgas 1.slimnīca no 7.jūnija nodoti ekspluatācijā trīs 17.korpusa stāvi, šomēnes sākts remonts poliklīnikas ēkā jeb 1.korpusā, kuru plānots pabeigt jau šoziem, bet nākamgad tiks sākti vērienīgi remontdarbi 23.korpusā, kur tiks izbūvēta viena no modernākajām operāciju zālēm Latvijā, šodien, kopā ar Rīgas domes vadību viesojoties slimnīcas teritorijā, pastāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) atgādināja, ka 2009.gadā Veselības ministrija Rīgas 1.slimnīcu gribēja slēgt, taču to izdevies ne tikai saglabāt, bet arī attīstīt. «Slimnīca ir tikusi pāri izdzīvošanas posmam un attīstās. Tā spēs sniegt kvalitatīvus pakalpojumus pacientiem,» uzsvēra Ušakovs.

Rīgas mērs uzskata, ka Rīgas 1.slimnīcā pavisam reāli varētu atjaunot neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu. Jau ziņots, ka Rīgas dome šā gada jūnijā vērsusies Veselības ministrijā ar lūgumu atjaunot šo pakalpojumu Rīgas 1.slimnīcā. Slimnīcas vadītājs Andrejs Pavārs šodien norādīja, ka pašvaldība spērusi nozīmīgu pirmo soli, taču to atjaunot nebūs viegli un patlaban viss atkarīgs no Veselības ministrijas un finansējuma.