Jaunākais izdevums

Partijas "KPV LV" valde 21.aprīlī nolēmusi atsaukt no ekonomikas ministra amata Jāni Vitenbergu pēc tam, kad viņš publiski paziņojis par aiziešanu no "KPV LV" un gatavību pievienoties nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA), informē partijas pārstāve Inese Ozoliņa.

Par šo partijas lēmumu 22.aprīlī tiks informēts arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

J.Vitenbergs neplāno pats atstāt amatu un cer uz "KPV LV" izpratni par nepieciešamību kopīgiem spēkiem pārvarēt Covid-19 pandēmiju. Viņš aģentūrai LETA pauda, ka, viņaprāt, līdz šim strādājis godprātīgi un vēlas arī turpmāk strādāt ministra amatā. Ministra ieskatā sarežģītā situācija "KPV LV" iekšienē, kā arī vispārējie apstākļi liecina par to, ka partija var turpināt sekmīgi strādāt sadarbībā ar kādu citu politisko spēku, ko, viņaprāt, apliecinot vakar starp "KPV LV" un NA noslēgtā vienošanās par koordinētām rīcībām ekonomikā un zemkopībā.

"Vitenbergs ekonomikas ministra amatā tika deleģēts no mūsu partijas, tāpēc būtu tikai godprātīgi, ja līdz ar publiskiem paziņojumiem par pievienošanos citai partijai viņš paziņotu par amata atstāšanu. Šādu lēmumu mēs nesagaidījām, tāpēc esam valdē nolēmuši atsaukt viņu no ekonomikas ministra amata. Šis nebija viegls lēmums, jo līdz šim kā partija esam stāvējuši par cilvēku, kuram ticējām un kuru vienmēr atbalstījām grūtos brīžos un sarežģītu un sabiedrībai nesaprotamu lēmumu pieņemšanā. Šobrīd Vitenbergs labprātīgi ir izvēlējies iet citu ceļu un mēs esam pieņēmuši viņa lēmumu ar sapratni un cieņu. Apzinoties, ka šobrīd valstī pandēmijas apstākļos ir vajadzīga stabilitāte un rīcībspēja, esam jau izskatījuši jaunu kandidātu iespējas, kas spēs operatīvi nodrošināt pēctecību Ekonomikas ministrijas darbā," paziņojumā norāda “KPV LV” (“Par Cilvēcīgu Latviju”) valdes priekšsēdētāja Ieva Krapāne.

"KPV LV" atgādina, ka koalīcijas partiju sadarbības līgums paredz, ka partijai ir trīs ministru portfeļi - iekšlietu, labklājības un ekonomikas ministra. Koalīcijas līgums paredz nedēļas laikā atbrīvot ministru no amata, ja sadarbības partneris, kas ieteicis šo ministru, rakstveidā paziņojis par ministra atsaukšanu, vērš uzmanību partijā.

"KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Možvillo (KPV LV) aģentūrai LETA, komentējot Vitenberga aiziešanu uz NA, norādījis, ka "Politiskā staigāšana", tuvojoties vēlēšanām, nav nekas unikāls. "Katrs cilvēks izdara izvēli pēc savas pārliecības un saprašanas. Tas ir slikti komandai un slikti partijai. Bet katrs izvēlas savu politisko nākotni un savu nostāju. Šobrīd no manis komentāri ļoti vienkārši - viņš izvēlējās savu ceļu," teica Možvillo.

Pašlaik Možvillo frakcijas vārdā nebija gatavs atbildēt, vai tiks prasīta ekonomikas ministra maiņa, lai amatā varētu stāties kāds "KPV LV" pārstāvis, taču šis jautājums frakcijā "noteikti jāpārrunā".

"Esmu pieņēmis lēmumu izstāties no politiskās partijas, kura man deva iespēju sākt darboties politikā. Šis laiks ir bijis izaicinājumiem pilns, taču reizē arī liela pieredze, kuru esmu guvis. Man ir bijusi iespēja piedalīties dažādu lēmumu pieņemšanā, sākot no darba Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, līdz Ekonomikas ministrijas darbam Covid pandēmijas laikā. Esmu daudz domājis par saviem nākotnes izaicinājumiem un darbiem, vai un kā tie var palīdzēt Latvijas kā nacionālas valsts attīstībai un stiprināšanai. Atbilde nav bijusi vienkārša, jo, lai turpinātu darboties politikā, ir jābūt stiprai pārliecībai par to, ka spēšu atdot no sevis visu. Man ir bijusi iespēja izvērtēt un pārdomāt to, kura politiskā organizācija manai pārliecībai ir vistuvākā. Negribu noniecināt nevienu politisko partiju un jo īpaši tās, kuras bija gatavas dot man iespēju, taču esmu izdarījis savu izvēli par labu Nacionālajai apvienībai," savu lēmumu pamato J.Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievērojot stingrus epidemioloģiskās drošības pasākumus, varētu atļaut strādāt pilnīgi visiem tirgotājiem, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes atzina ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Viņš stāstīja, ka, pagarinot ierobežojumu termiņu, kļūst sarežģītāka situācija ar iespējām iegādāties noteiktas preces, tāpēc Ekonomikas ministrija rosinājusi atļaut strādāt arī tiem tirgotājiem, kuru darbība patlaban klātienē ir ierobežota vai apturēta.

"Ministrija saņem dažādus ieteikumus ar precēm, kuras vajadzētu iekļaut ārkārtējās situācijas laikā tirgojamo preču sarakstā, bet tas nekad nebūs pilnīgs un sabiedrība būs neapmierināta," stāstīja Vitenbergs, piebilstot, ka valdība kopumā šādu priekšlikumu atbalstījusi, tomēr vēl nav zināms, no kura datuma varētu atļaut strādāt visiem tirgotājiem.

Vienlaikus ministrs norādīja, ka, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, pēc 25.janvāra varētu pakāpeniski mīkstināt ierobežojumus pakalpojumu jomās, piemēram, skaistumkopšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vitenbergs: Latvijai ir potenciāls uzsākt vakcīnu ražošanu

Db.lv, 15.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs šodien attālinātās tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas iekšējā tirgus komisāru Tjerī Bretonu pārrunāja vakcīnu ražošanas iespējas Latvijā. Tikšanās laikā Vitenbergs norādīja, ka atbalsta Eiropas Savienības (ES) mērķi apvienot spēkus Covid -19 vakcīnu ražošanā, un apliecināja Latvijas gatavību iesaistīties šajā procesā.

"Latvija ir gatava uzsākt Covid-19 vakcīnu ražošanu. Mums ir gadu desmitiem attīstītas farmācijas tradīcijas, augsta kompetence un atbilstoša infrastruktūra. Iesaistot Latvijas biomedicīnas nozari, Latvijas zinātnieku potenciālu un mūsu farmācijas nozares milžu kompetenci, esam gatavi nākotnē uzsākt ne tikai Covid 19, bet arī citu vakcīnu ražošanu," uzsvēra J. Vitenbergs

Apņemšanos iesaistīties vakcīnu ražošanā jau ir pauduši lielākie Latvijas medikamentu ražotāji - JSC "Grindeks", JSC "Olainfarm" un "Pharmidea", kas ir gatavi attīstīt Covid-19 vakcīnu ražošanu, pamatojoties uz biotehnoloģijām un gēnu terapijas tehnoloģijām attiecībā uz visu vakcīnu veidiem. Potenciāli ir paredzama arī citu ieinteresēto pušu iesaistīšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu atļaut strādāt tirdzniecības vietām ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, bet gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 25.februārī.

Plānots, ka tirdzniecības vietās ar individuālu ieeju līdz 300 kvadrātmetriem visas preču grupas varētu tirgot no pirmdienas, 1.marta. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka datums, no kura mazie veikali varēs atsākt darbu, tiks noteikts pēc diskusijām valdības sēdē ceturtdien.

Vitenbergs skaidroja, ka jau divas nedēļas darbojas EM kopā ar nozari izstrādātais drošas tirdzniecības modelis un šajā laikā novērota liela atbildība no komersantu puses.

Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka konceptuālā vienošanās paredz atļaut strādāt veikaliem ar platību līdz 300 kvadrātmetriem ar atsevišķu ieeju, lai būtu iespējams kontrolēt cilvēku skaitu veikalos. Atvērtajos veikalos vienlaikus varēs atrasties ne vairāk par 12 cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno tirdzniecības ierobežojumu modeli, kas ļaus strādāt visiem komersantiem, vienlaikus pastiprinot citas prasības, plānots prezentēt valdībai nākamnedēļ, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Jautāts, kad veikalos būs iespējams iegādāties visa veida preces, Vitenbergs pauda cerību, ka tas notiks iespējami drīz.

"Līdz 7.februārim ir spēkā esošais modelis, kad ir iespēja iegādāties ierobežotu preču klāstu. Īstermiņā tas ir nostrādājis, jo uz veikaliem cilvēki iet mazāk," sacīja ministrs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka esošais modelis var strādāt īstermiņā, bet ne ilgtermiņā, tādējādi sadarbībā ar nozari ir izstrādāts jauns modelis, kuru valdībai plānots prezentēt otrdien, 2.februārī.

"Mūsu modelis neko neatvieglo, mainās šo ierobežojumu piemērošana," uzsvēra ministrs, piebilstot, ka jaunajā modelī, lai arī atļauts tirgot visa veida preces, virkne prasību ir pastiprinātas. "Līdz ar to nevar būt runa par kaut kādu atvieglojumu ieviešanu - vienkārši mainīsies ierobežojumu modelis," sacīja Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien plāno lemt par Covid-19 pandēmijas laikā nooteikto ierobežojumu pagarināšanu līdz 25.janvārim, iepriekš mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Otrdien valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdē tika panākts konceptuāls atbalsts ierobežojumu pagarināšanai par divām nedēļām.

Citskovskis stāstīja, ka epidemioloģiskā situācija valkstī joprojām ir nopietna un pieaug slimnīcās stacionēto pacientu skaits. Balstoties uz to, valdība konceptuāli vienojusies līdz 25.janvārim pagarināt valstī noteiktos ierobežojumus, bet konkrēti lēmumi tiks pieņemti šodienas valdības sēdē.

Citskovskis piebilda, ka galvenokārt ir runa par jau spēkā esošu ierobežojumu pagarināšanu, kas attiecas uz pakalpojumu sniegšanu un tirdzniecību, kā arī izglītību. Savukārt par komandantstundas pagarināšanu nav diskutēts.

Šorīt TV3 ierēdnis atkārtoti uzsvēra, ka ierobežojošajos pasākumos nav plānotas būtiskas izmaiņas nedz stingrāku ierobežojumu, nedz atvieglojumu virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets ceturtdien tomēr atlika lemšanu par mazo veikalu atvēršanu.

Ar priekšlikumu atlikt EM priekšlikuma izskatīšanu nāca klajā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), kuru ieskatā šis nav īstais brīdis, lai lemtu ierobežojumu mīkstināšanu, piebilstot, ka drīzāk būtu jādomā par pasākumiem saslimstības ar Covid-19 mazināšanai.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) aicināja Operatīvajā vadības grupā izstrādāt kritērijus, kurus ņemot vērā, varētu lemt par mazo veikalu atvēršanu.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) emocionāli valdības sēdē norādīja, ka valdība raidot nepareizus signālus medijiem un sabiedrībai, proti, viņaprāt, nekādus atvieglojumus EM priekšlikumā par plašāku tirdzniecību viņš neredzot. Ministrijas piedāvājums ir sakārtot tirdzniecības sistēmu un sakārtot sistēmu tā, lai nebūtu veicināta vīrusa izplatīšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas – Igaunijas kopīgs vēja parks Baltijas jūrā varētu sākt darbu 2030. gadā

Db.lv, 11.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas kopīgs vēja enerģijas parks Baltijas jūrā varētu sākt darbu 2030.gadā, informē Ekonomikas ministrija (EM).

"Vēja enerģijas attīstība pasaulē veicina virzību klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā, kā arī ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstību. Lai veicinātu klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību un stiprinātu enerģētisko drošību, vēja enerģijas attīstība tuvākajā desmitgadē arī Latvijai būs ļoti nozīmīga," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021. - 2030. gadam paredzēts, ka līdz 2030. gadam Latvijā ir jāpalielina vēja enerģijas uzstādītās jaudas no aptuveni 70 MW līdz 800 MW, kas, visticamāk, tiks palielinātas, ņemot vērā paaugstinātās Eiropas Savienības ambīcijas klimata mērķiem 2030.gadam, norāda EM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim

LETA, 05.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 25.janvārim, otrdien pēc valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdes mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Viņš pastāstīja, ka valdība šodien uzklausīja ekspertu sniegto informāciju par epidemioloģisko situāciju. Pēc Citskovska teiktā, situācija joprojām ir nopietna un pieaug slimnīcās stacionēto pacientu skaits.

Balstoties uz to, valdība šodien konceptuāli vienojusies līdz 25.janvārim pagarināt valstī noteiktos ierobežojumus, bet konkrēti lēmumi tiks pieņemti valdības sēdē ceturtdien, 7.janvārī.

Citskovskis norādīja, ka līdz ceturtdienai eksperti izstrādās konkrētus priekšlikumus attiecībā uz regulējumu tirdzniecības vietās, iegādājamo preču klāstu un citām detaļām.

Citskovskis atzina, ka valstī noteiktie drošības pasākumi rada negatīvu ietekmi uz ekonomiku, tāpēc valdība uzklausīja Ekonomikas ministrijas sagatavotu ziņojumu par atbalsta pasākumu turpināšanu uzņēmējiem. Arī par atbalsta pasākumiem konkrēti lēmumi gaidāmi ceturtdien.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES Atveseļošanas fonda līdzekļi būs tieši orientēti uz uzņēmējiem

LETA, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai pieejamie 1,6 miljardi eiro no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda būs tieši orientēti uz uzņēmējiem, nevis valsts sektoru, otrdien valdības sēdē uzsvēra ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV).

Diskutējot par Ekonomikas ministrijas izstrādāto "Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam", uzņēmēju organizāciju pārstāvji atkārtoti pauda kritiku, ka Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns pārāk lielu daļu finansējuma paredz piesaistīt publiskajam sektoram, bet mazāk privātajam sektoram.

Lai mazinātu uzņēmēju organizāciju bažas, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicināja ekonomikas ministru viest skaidrību.

Vitenbergs norādīja, ka Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna izstrādē tika meklēti kompromisi, turklāt plāna izstrādē tika ņemtas vērā Eiropas Komisijas rekomendācijas.

Ministrs nepiekrita paustajam, ka 80% no ES Atveseļošanas fonda 1,6 miljardiem eiro nonāks valsts sektorā, turpretī atlikusī daļa privātajā sektorā. Vitenbergs uzskaitīja piemērus, ka plānā iezīmētie līdzekļi pamatā būs orientēti uz uzņēmējiem, piemēram, līdzekļi zinātnei, klimata politikas īstenošanai un infrastruktūras projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (PCL; KPV LV) nākamnedēļ aicinās valdību lemt par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu ārā, aģentūrai LETA sacīja ministrs.

Viņš informēja, ka Ekonomikas ministrija (EM) sadarbojas ar ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, lai izstrādātu epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanas principus.

EM priekšlikums paredz pirmajā solī atļaut ēdinātājiem sniegt pakalpojumus ārā, ievērojot epidemioloģiskās prasības, tostarp pie viena galdiņa varētu atrasties četri cilvēki no divām mājsaimniecībām, galdiņi tiktu norobežoti, kā arī pēc katras apkalpošanas reizes dezinficēti.

Vitenbergs norādīja, ka valdībā par šo priekšlikumu jau iepriekš bijušas diskusijas, tomēr vēl nav panākta vienošanās, jo, pirms atļaut ēdināšanu ārā, ir svarīgi saprast, vai epidemioloģiskā situācija to pieļautu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.marta klātienē varētu saņemt friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus, ceturtdien konceptuāli vienojās Ministru kabinets.

Gala lēmumu plānots pieņemt otrdien.

Valdība ceturtdien izskatīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto priekšlikumu, kas atļautu klātienē sniegt atsevišķus skaistumkopšanas pakalpojumus. EM iepazīstināja valdību ar drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu, kas balstīts Veselības inspekcijas veiktajā risku analīzē.

EM piedāvāja ministriem lemt par vairākiem variantiem, kādā veidā atļaut sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē - atļaut visus pakalpojumus vai tikai dažus. Izvērtējot riskus un ņemot vērā Veselības ministrijas (VM) ieteikumus, valdība lēma, ka no 1.marta klātienē varēs saņemt tikai friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus. Vienlaikus tika rosināts atļaut no 1.marta strādāt arī sertificētiem speciālistiem, kas sniedz medicīniskus skaistumkopšanas pakalpojumus, tomēr šis priekšlikumus pagaidām neguva valdības atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 inficēto un kontaktpersonu izvietošana viesnīcās varētu sākties ap Ziemassvētkiem un valsts šim atbalsta mehānismam varētu novirzīt 742 000 eiro, informēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Ceturtdien finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam uzklausīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto informāciju par tūristu mītņu gatavību izmitināt personas, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija vai to kontaktpersonas.

Pēc Vitenberga teiktā, darba grupa devusi "zaļo gaismu" šī atbalsta mehānisma izstrādei un EM konkrētu piedāvājumu izskatīšanai valdībā varētu iesniegt 15.decembrī. Ministrs pauda cerību, ka Covid-19 pacientu un kontaktpersonu izvietošana viesnīcās varētu sākties ap Ziemassvētkiem.

EM sākotnējās aplēses liecina, ka viesnīcās varētu izvietot 1150 personas, kuras tur uzturētos 15 dienas. Valsts ir gatava segt šo personu uzturēšanos viesnīcā, vienai personai veltot 43 eiro dienā jeb 645 eiro par visu 15 dienu periodu. Izdevumi - 43 eiro diennaktī - noteikti, ņemot vērā tūrisma mītņu sniegto informāciju par vidējo fiksēto cenu viesnīcās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laika posmā no sestdienas, 19.decembra līdz 11.janvārim, kad noteikts tirdzniecības aizliegums virknei preču, alkohola tirdzniecība būs atļauta, ceturtdien preses konferencē pēc valdības sēdes informēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Ministrs norādīja, ka šajā laikā cita starpā būs iespējams tirgot pārtiku, tajā skaitā alkoholu.

Iepriekš, pieņemot ierobežojumus tirdzniecībai brīvdienās, alkohols tika iekļauts tirgošanai aizliegto preču sarakstā.

Kā norādīja Vitenbergs, šajā laika posmā līdz 11.janvārim iegādāties varēs arī preces, kas nepieciešamas apkurei, kā arī, piemēram, spuldzes, sveces, sērkociņus.

Detalizētāku regulējumu tirdzniecības vietām, tai skaitā preču sarakstus, sagatavos Ekonomikas ministrija un publiskos to savā mājaslapā.

Tāpat kā līdz šim tirdzniecība internetā netiks ierobežota. Kā norādīja Vitenbergs, būtu vairāk jāizmanto e-komercija, attālināta preču tirdzniecība, saņemot preces veikalos vai izsniegšanas punktos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Valdībai ir jāvienojas par tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšanas datumu

LETA, 24.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai ir jāvienojas par tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšanas datumu, aģentūrai LETA atzina ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV).

Vaicāts, vai pēc Valsts prezidenta Egila Levita paustās kritikas par ministriju iecerēm mazināt ierobežojumus Vitenbergs joprojām uzskata, ka uz Ministru kabinetu būtu virzāms Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikums ļaut strādāt mazajiem veikaliem, ekonomikas ministrs atbildēja apstiprinoši.

Trešdien EM priekšlikums tiek apspriests Operatīvās vadības grupā un aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, iespējams, EM priekšlikumu varētu arī nevirzīt izskatīšanai ceturtdien gaidāmajā Ministru kabineta sēdē.

Vitenbergs nepiedalās Operatīvās vadības grupas sanāksmē, tomēr aģentūrai LETA uzsvēra, ka EM priekšlikums valdībā ir jāskata un ministriem ir jāvienojas par izmaiņu ieviešanas datumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija otrdien rosinās valdībai ļaut strādāt visiem tirgotājiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

"Esam paredzējuši, ka strādāt var visi tirdzniecības uzņēmumi, bet ierobežotos apstākļos," sacīja Vitenbergs, piebilstot, ka piedāvāts noteikt stingrākas prasības attiecībā uz to, cik cilvēku var būt veikalā, proti, vienam pircējam nodrošinot 25 kvadrātmetrus, kā arī rosināts noteikt, ka veikaliem jānodrošina atbildīgais, kurš kontrolēs prasības ievērošanu attiecībā uz veikalā pieļaujamo pircēju skaitu.

"Mums, kā Ekonomikas ministrijai, ir ļoti svarīgi, ka spēj strādāt visi komersanti vienādos apstākļos. Šobrīd situācija ir stipri dažāda - ir uzņēmumi, kuri var strādāt, ir uzņēmumi, kuri nevar strādāt, ir tādi uzņēmumi, kuri var strādāt daļēji," teica ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad Covid-19 vīrusa infekcijas izplatība Latvijā sasniedz jaunus rekordus, ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs rosina pārskatīt šobrīd noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus tirdzniecības nozarei.

Tādejādi paredzot tādus pasākumus, kas vērsti uz iedzīvotāju mobilitātes kontrolētu samazināšanu tirdzniecības vietās, apmeklētāju plūsmas vienmērīgu izkliedēšanu starp visiem tirdzniecības nozares dalībniekiem un stingru fiziskās distancēšanās prasību noteikšanu un kontroli, tādējādi mazinot Covid-19 infekcijas izplatības riskus tirdzniecības vietās.

"Pārskatot un nosakot samazinātu maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu uz tirdzniecības vietu platību, vienlaikus ļaujot strādāt visiem tirdzniecības centros esošajiem veikaliem arī brīvdienās un svētku dienās, mēs panāksim labāku efektu klientu plūsmas sadalīšanai un distancēšanās normu ievērošanai, kā arī mazināsim Covid-19 infekcijas izplatības riskus. Turklāt no šāda lēmuma necietīs komersanti, kuri varēs turpināt savu saimniecisko darbību bez darbības laika ierobežojumiem," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palīdzības plāns ārkārtas situācijas dēļ skartajiem uzņēmumiem ir izstrādāts pavirši, jo tiek ņemts vērā uzņēmuma pēdējo trīs mēnešu apgrozījums, bet netiek domāts par uzņēmējiem, kurus krīze skāra arī vasarā, komentēja koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors.

Viņš norādīja, ka pašlaik atbalsta pasākumi attiecas uz uzņēmumiem, kuri izjutuši apgrozījuma kritumu vien pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas. "Daudzi ir nonākuši situācijā, kad to darbība tika apturēta jau pirms ārkārtējās situācijas ieviešanas. Ko darīt šiem uzņēmējiem?" vaicāja Majors.

Viņš uzskata, ka, lai vērtētu to, vai uzņēmumu ir skārusi krīze vai nē, bija jāraugās uz pirmskrīzes rādītajiem, nevis uz vasarā nopelnīto. "Ir uzņēmēji kuriem vasarā ir bijis kaut kāds apgrozījums, bet koncertu rīkošanā atsevišķos sektoros jau no marta nav apgrozījuma. Sanāk, ka šajā situācijā palīdzības rīki uz viņiem neattiecas, tātad arī nepalīdz, kaut arī šos uzņēmumus krīze ir skārusi visvairāk," teica Majors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #5

DB, 02.02.2021

Dalies ar šo rakstu

Lai arī valsts atbalsts ļauj saglabāt dzīvību daudziem uzņēmumiem, tomēr neviens atbalsts nespēj tiem nodrošināt tādus apstākļus kā tad, kad tie darbojas ekonomiski patstāvīgi – tā šīsnedēļas žurnālā atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Laikā, kad pasaulei tiek prognozēts arī trešais pandēmijas vilnis, jautājums par uzņēmumu dzīvotspēju ārkārtas apstākļos un sabiedrības neapmierinātību par zaudējumiem kļūs tikai aktuālāks.

Lasi žurnāla #DienasBizness 2. februāra numurā:

  • viedokļi – Kā pandēmija izmainījusi patēriņu?
  • tēma – nepārdoto preču gads
  • aktuāli – e-veselība, kas neder vakcinēšanas plānam
  • statistika – maksātnespējas dati 2020
  • intervija – ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs
  • kredītriski – Baltijas valstis stabili turas A grupā
  • ekonomika – Covid sekas: kapitālisma reformēšana un ceļš uz jaunu ekonomikas sistēmu
  • vērtē eksperts – Ieva Balcere, Advokātu biroja FORT vecākā juriste par plānu grozīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumu
  • brīvdienu ceļvedis – Valts Grasbergs, ZS Zilūži saimnieks

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) piektdienas pēcpusdienā nācis klajā ar aicinājumu nedēļas nogalē nevērt vaļa mēbeļu un būvmateriālu veikalus, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Lai arī valdības pieņemtais rīkojums par ārkārtējo situāciju neliedz mēbeļu un būvmateriālu veikaliem nedēļas nogalēs strādāt, tomēr ekonomikas ministrs aicina šos veikalus nedēļas nogalēs nestrādāt.

Uz 4 nedēļām izsludina ārkārtējo situāciju, brīvdienās ierobežos veikalus 

Covid-19 ierobežošanai no pirmdienas, 9.novembra, līdz 6.decembrim Latvijā izsludinās ārkārtējo...

"Esam saņēmuši informāciju par komersantu vieglprātīgu attieksmi pret šobrīd noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz tirdzniecības centru darbību. Saimniecības preces šobrīd uztveram kā primāri nepieciešanās mūsu iedzīvotājiem, taču mēbeļu un būvmateriālu veikalus aicinu brīvdienās nestrādāt," norāda J.Vitenbergs, neprecizējot, kuri komersanti neievēro valstī noteiktos ierobežojumus.

Ministrs uzsvēra, ka šis neesot tas gadījums, kad būtu jāmeklē veidi, kā apiet regulējumu. "Lūdzu izturēties ar sapratni. Būsim sociāli atbildīgi un solidāri. Mūsu valsts iedzīvotāji un viņu veselība ir valsts prioritāte. Es nevēlētos, lai būtu jāpieņem vēl stingrāki un vēl vairāk komercdarbību ierobežojoši mēri," tirgotājus aicina ministrs.

Saskaņā ar valdības lēmumu par COVID-19 izplatības ierobežošanu, brīvdienās un svētku dienās nestrādās Berģu, Krasta ielas (Rīgā), Liepājas un Daugavpils DEPO veikali, informē uzņēmums. Darba dienās veikalu darba laiki tiks pagarināti. Tas nepieciešams, lai izlīdzinātu klientu plūsmu un samazinātu veikalos vienlaicīgi esošo cilvēku skaitu.

"Rūpējoties par klientiem, DEPO lielākajos veikalos ir plašākas ejas, nekā lielākajā daļā citu veikalu, tātad cilvēkiem ir arī lielākas iespējas ievērot 2 m distanci. Šobrīd, kad epidemioloģiskās prasības ir viens cilvēks uz 10 m2, DEPO veikalos ir nodrošināti 30 m2 uz vienu cilvēku. Daļa no tirdzniecības notiek "drive-in" būvmateriālu zonā, kurā klienti iebrauc ar automašīnām un ļoti ierobežoti kontaktējas ar citiem cilvēkiem. Preču plaukti dabiski norobežo cilvēkus dažādās nodaļās," stāsta DEPO darba aizsardzības nodaļas vadītājs Artūrs Putrālis.

Viņš uzsver, ka ar vīrusu mums būs jāsadzīvo neprognozējami ilgu laiku, bet cilvēku ikdienišķās pamatvajadzības nepazūd - ir jāēd pašiem un jābaro mājdzīvnieki, ir jāmazgājas, jāuzkopj mājas, jāsalabo vai jānomaina salūzuši mājsaimniecības priekšmeti, jālabo mājai tecēt sācis jumts, jākurina un jādara daudzas citas lietas. "Vienīgā iespēja izturēt šo laiku, nezaudējot dzīves kvalitāti, ir visiem kopā būt atbildīgiem. Masku valkāšana, sociālo kontaktu ierobežošana ir tikai sīkas neērtības, kas mums visiem kopā jāpacieš, domājot par savu un līdzcilvēku veselību. Būsim atbildīgi!,""teic A.Putrālis.

Jau ziņots, ka šajā nedēļas nogalē tirdzniecības centri darbosies ierobežotā režīmā, paredz iepriekš valdībā pieņemtais lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Ekonomikas ministrs atrodas karantīnā 

Pēc saskarsmes ar Covid-19 inficēto ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) atrodas...

Ārkārtējās situācijas laikā no 9.novembra līdz 6.decembrim brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros strādās tikai pārtikas veikali, aptiekas, veterinārās aptiekas un dzīvnieku barības veikali. Tāpat tirdzniecības centros darbosies grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, optikas veikali, higiēnas un saimniecības preču veikali, kā arī telekomunikāciju preču pakalpojumu vietas.

Tirdzniecības vietās būs jānodrošina desmit kvadrātmetri uz vienu apmeklētāju un jāvalkā maska. Maska jāvalkā arī atklātā tirgus teritorijā un ielu tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs otrdien, 23.februārī, Ministra kabineta un Krīzes vadības kopsēdē rosinās paplašināt šobrīd noteikto pāreju tirdzniecības vietu atvēršanai, piedāvājot drošas tirdzniecības modeli attiecināt uz visām tirdzniecības vietām un pilnībā atteikties no preču sarakstiem, informē Ekonomikas ministrijā.

"Ir pagājušas divas nedēļas, kopš atsevišķos veikalos esam atteikušies no preču sarakstiem, lentēm un ierobežojošām barjerām, vienlaikus tirdzniecības vietām nosakot papildu drošības prasības un pastiprinot to kontroli. Situāciju esam izvērtējuši, ieviestais drošas tirdzniecības princips ir sevi attaisnojis. Tirdzniecības nozares uzņēmēji ar izpratni attiecas pret visiem valdības lēmumiem un rīkojas sociāli atbildīgi pret saviem klientiem, darbiniekiem un sabiedrību kopumā. Tāpēc esmu gatavs rosināt priekšlikumu par visu veikalu atvēršanu," uzsver ministrs.

Nesagaidot valsts atbalstu nomai, tirdzniecības centri "padodas" 

Par spīti valstī ieviestajiem ierobežojumiem, mērķtiecīgs atbalsts tirdzniecības centriem nomas...

J.Vitenbergs uzskata, ka ļaujot strādāt visām tirdzniecības vietām, tiks panākta labāka klientu plūsmas sadalīšana un distancēšanās normu ievērošana, kā arī tas mazinās reģionālo nevienlīdzību un konkurences priekšrocības atsevišķiem komersantiem.

"Pārejas periods bija nozīmīgs solis pareizā virzienā, lai dotu iespēju pakāpeniski pāriet uz ilgtermiņa risinājumu drošai tirdzniecībai, kā arī mainīt sabiedrības iepirkšanās paradumus. Ļaujot strādāt visām tirdzniecības vietām ar vienādiem noteikumiem, mēs ne tikai nodrošināsim iedzīvotājiem, tai skaitā senioriem un jaunajām māmiņām, nopirkt akūti un sezonāli vajadzīgās preces, kuras dažādu iemeslu dēļ nav bijis iespējams iegādāties divus mēnešus, bet arī atbalstīsim vietējos uzņēmējus un mazos ražotājus, kuri šobrīd ir spiesti atrasties dīkstāvē un iztikt no valsts atbalsta," norāda ministrs.

Jau ziņots, ka š.g. 4.februārī valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto drošas tirdzniecības modeli un no š.g. 8.februāra ar Ministra kabineta lēmumu tika uzsākta pakāpeniska pāreju uz to, nosakot, ka ik pēc trīs nedēļām tiks pārskatīts un paplašināts klātienē pieejamo preču klāsts.

Pašlaik klātienē visu preču sortimentu var piedāvāt veikali, kur vairāk kā 70% veido pārtikas vai higiēnas preces, kā arī grāmatnīcas. Klātienes tirdzniecība pilnā apmērā notiek arī aptiekās, tai skaitā veterinārajās aptiekās, optikas veikalos un degvielas uzpildes stacijās. Pārējās tirdzniecības vietas klātienē nedrīkst strādāt jau kopš pagājušā gada 19.decembra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieliem investīciju projektiem eksporta veicināšanai valsts varētu novirzīt 200 miljonus eiro, izriet no ceturtdien vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam izskatītā Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikuma.

EM izstrādājusi atbalsta programmu lielajiem investīciju projektiem eksporta veicināšanai, kuras ietvaros tiktu atbalstīti lieli investīciju projekti, kas vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu.

Kopumā šai programmai no valsts budžeta iecerēts novirzīt 200 miljonus eiro. Viens uzņēmums varētu pretendēt uz aizdevumu ar granta elementu līdz 75% no kopējām projekta izmaksām, bet valsts sniegtā atbalsta summa būtu, sākot no desmit miljoniem eiro. Aizdevumu plānos izsniegt uz 20 gadiem.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs aģentūrai LETA atzina, ka nepieciešamība kāpināt produktivitātes apjomus, veikt ieguldījumus jaunu produktu izstrādē, paplašināt eksporta tirgus ģeogrāfiju ir stratēģiski svarīga Latvijas tautsaimniecības turpmākai attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi grozījumus apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta programmā, rosinot dubultot atbalstu šajā programmā, aģentūru LETA informēja ministrijā.

Patlaban regulējums paredz, ka apgrozāmo līdzekļu granta programmā atbalsta apmērs ik mēnesi ir 30% no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 50 000 eiro, un ne vairāk kā 800 000 eiro saistītu personu grupai.

Tomēr EM izstrādājusi grozījumus programmā, paredzot, ka atbalsta apmērs uzņēmējiem tiek dubultots, proti, 60% no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī. Tāpat rosināts paaugstināt maksimālos atbalsta griestus līdz 100 000 eiro mēnesī.

Par minētajiem grozījumiem programmā plānots vēl diskutēt finanšu ministra Jāņa Reira vadītajā darba grupā uzņēmēju atbalstam un un pēc tam virzīt apstiprināšanai valdībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vadītājiem ir jāiedziļinās nozares situācijā un steidzami jārīkojas, lai glābtu nozares uzņēmumus, īpašu uzmanību pievēršot reģionālajiem un mazajiem tirgotājiem, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Asociācija aicina nekavējoties lemt par visu tirdzniecības vietu atvēršanu, pilnībā atsakoties no preču sarakstiem. "Mūsuprāt, ir laiks iedziļināties nozares situācijā un steidzami rīkoties, lai glābtu nozares uzņēmumus," pauda organizācijā.

Kopējais nozares devums tautsaimniecībā un nodokļu ieņēmumos veido 37% budžeta, uz 2021.gada 1.janvāri nozarē vēl darbojās 34 209 uzņēmumi, norāda LTA.

"Nepārdomātie un nesabalansētie, pārlieki drastiskie lēmumi noveda pie būtiska apgrozījuma krituma. Tāpat Konkurences padome norāda, ka šādi ierobežojumi novedīs pie mazo un vidējo uzņēmumu maksātnespējas un būtiski apdraud uzņēmumu attīstības iespējas Latvijā pretstatā starptautiskiem tirgotājiem, kuriem ir pietiekoši resursi ierobežojumu radīto zaudējumu akumulēšanai," akcentēja LTA, atgādinot, ka tirdzniecības nozares darbība klātienē apturēta no 2020.gada 19.decembra, savukārt no 8.februāra atļauta jebkuru nepārtikas preču tirdzniecība pārtikas veikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes mazināšanai plānots ieviest dīkstāves pabalstus ar 1000 eiro griestiem, kā arī paredzēts subsidēt Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu darbinieku algas līdz 500 eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Atbalsta pasākumi tiks piemēroti no ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9.novembra, līdz šā gada 31.decembrim.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes informēja, ka, atšķirībā no pavasarī sniegtā atbalsta, šoreiz atbalsts tiks sniegts plašāk un visiem, kuri patlaban nevar strādāt. Pēc Vitenberga teiktā, uz dīkstāves pabalstu varēs pretendēt arī pašnodarbinātie un patentmaksas saņēmēji.

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie priekšlikumi pirmdien tika apspriesti finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, bet pēcpusdienu arī koalīcijas partneru starpā. Otrdien, 10.novembrī, par šiem priekšlikumiem lems Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dīkstāves pabalstu izmaksa un algu subsidēšana izmaksās 85,83 miljonus eiro, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) informācija.

Otrdien valdība lems par EM izstrādātajiem priekšlikumiem uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, kas paredz izmaksāt dīkstāves pabalstus līdz 1000 eiro apmērā, kā arī subsidēt Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu darbinieku algas līdz 500 eiro.

EM aprēķini liecina, ka dīkstāves atbalstam varētu kvalificēties 134 119 darbinieki, kuriem dīkstāves pabalstu izmaksai no budžeta varētu novirzīt 65,71 miljonu eiro.

Arī algu subsīdiju atbalsts varētu būt nepieciešams 134 119 darbiniekiem, bet šim mērķim no budžeta varētu novirzīt 20,12 miljonus eiro.

Minētie valsts budžeta izdevumi no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" plānoti vienam mēnesim, kas varētu rasties Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru