Finanses

Krājbankas mēbeles izsolē pārdotas; prasījuma tiesību izsole pret Stainers atcelta

Žanete Hāka, 17.12.2015

Jaunākais izdevums

Ceturtdien noslēgusies likvidējamās AS Latvijas Krājbanka kustamās mantas izsole, informē bankas maksātnespējas administratora KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Kustamās mantas lietu kopību nosolīja juridiska persona no Latvijas. Tā kā šī bija atkārtotā izsole, tad tā notika ar lejupejošu soli.

Kustamās mantas lietu kopība sastāv no biroja mēbelēm un aprīkojuma, kopā 53 vienībām. Sākumcena bija 1700 eiro.

Savukārt prasījuma tiesību izsole pret SIA Stainers tika atcelta. Lai arī par prasījumu izsoli bija zināma interese, nolēmām to uz lauku atlikt, lai gūtu maksimālu labumu no šī aktīva pārdošanas, skaidro O. Fīrmanis.

Prasījuma tiesību novērtējums un izsoles sākumcena bija 3,68 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs nemainām mēbeles katru gadu – un pat ne katrus piecus gadus. Taču tas nenozīmē, ka esam ar mieru dzīvot mājoklī ar novecojušām mēbelēm, ja vien tās nav krāmu tirgu atrastās vintāžas pērles. Un pat ja retro ir jūsu mīļākais stils, tomēr mājās gribas redzēt arī kādu mūsdienīgāku elementu, kaut vai interjera dekorā, vai ne?

Par laimi, mēbeļu mode nemainās radikāli ik gadu. Protams, vienmēr ir jaunas vēsmas un jauni redzējumi par perfekto interjera dekoru, taču galvenokārt izmaiņas parasti skar dekoratīvo elementu izskatu, krāsas, tekstūras un mēbeļu izkārtojuma variantus. Taču tieši šīs nelielās detaļas var mainīt mājas raksturu un ieviest telpā pavisam jaunu atmosfēru. Kopā ar mēbeļu ekspertiem no “ID mēbeles” veikala, pētām, kādas mēbeles būs aktuālas 2022. gadā un kā izvēlēties jaunus mēbeļu akcentus savam mājoklim!

TOP mēbeļu materiāli 2022. gadam

Neatkarīgi no tā, vai dodat priekšroku visam modernam, klasikai vai romantikai, visus mēbeļu stilus šobrīd vieno tendence uz dabisko. Pat industriālajā stilā veidotās telpas tiek piepildītas ar mēbelēm no dabiskajiem materiāliem vai vismaz dabiskajās krāsās. Taču izveidot pilnu interjeru tikai no koka mēbelēm ir, pirmkārt, dārgi, otrkārt, ne vienmēr lietderīgi. Piemēram, ja īrējat mājokli un nākotnē plānojat pārvākties, labāk iegādāties cenas ziņā daudz pieejamākas mēbeles no citiem materiāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad pienācis laiks iegādāties mīkstās mēbeles, gan dzīvokļu, gan māju īpašnieki nereti tiecas apsvērt tikai divus pirkuma aspektus – mēbeļu dizainu un cenu. Nenoliedzot, ka šie faktori ir gana svarīgi ikvienam, ir jārod atbildes arī uz citiem, ne mazāk svarīgiem jautājumiem iekārtojot savu dzīvojamo platību. Ja šie aspekti netiek ņemti vērā, reizēm veikalā tik izskatīgā mēbele, pārvesta mājās, tomēr īsti interjerā neiederas. Iepazīsties ar dažiem padomiem, lai iepriekšminētais scenārijs neīstenotos un mājokļa interjerā jaunās mēbeles iederētos ideāli!

Izvēlies atbilstošu vadmotīvu

Pirms uzsākt kādas konkrētas mēbeles meklējumus, būtu vērts saprast kāds būs interjera kopējais vadmotīvs. Viens no efektīviem paņēmieniem kā iekārtot stilīgu mājvietu ir nevis iekārtot katru istabu atsevišķi, bet uztvert visu dzīvojamo platību kā vienotu veselumu. Izvēloties vienojošu interjera estētiku, tev būs daudz vieglāk izdarīt izvēli, kura saskanēs un papildinās jau esošās gultas, dīvānus, skapjus, galdus un citas mājvietā esošās mēbeles.

Stili un motīvi pēc kuriem vadīties iekārtojot mājokli ir ļoti dažādi un daudzveidīgi. Mūsdienās tik iecienītajam laikmetīgajam stilam raksturīgas stūrainas formas un metāliski elementi, kamēr ikdienišķāka casual(no angļu val.) stila mēbeles raksturo mājīguma un dabiskuma sajūta, ar nepārspīlētiem un vienkāršiem elementiem. Lai arī kādu stilu tu izvēlētos, vienojoša tematika ievērojami atvieglos piemērota papildinājuma esošajām mēbelēm un aksesuāriem atrašanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attēls: ID Mēbeles

Mūsdienās mājīgs interjers nav iedomājams bez ērtām mīkstajām mēbelēm, kas nodrošina mums tik ļoti svarīgo - komfortu. Atnākot mājās, mēs apsēžamies dīvānā, lai skatītos TV vai lasītu aizraujošu grāmatu. Baudam savu naktsmieru ērtā gultā vai izvelkamā dīvānā. Kā izvēlēties labāko variantu Jūsu interjeram, lai pirkums nesagādā vilšanos? Tā, lai tas spētu pildīt ne tikai savas funkcijas, bet perfekti iekļauties mājokļa stilā? Šajā rakstā aicinam iepazīties ar kritērijiem , kurus ņemt vērā pirms mīksto mēbeļu iegādes.

1. Telpas izmērs un mēbeļu funkcijas

Jaunu mēbeļu iegādi vēlams ir sākt ar skaidru vīziju – vai jūs vēlaties mainīt visu guļamistabas stilu, vai tikai atsvaidzināt esošo interjeru? Vispirms izveidojiet sarakstu ar mēbelēm un mēbeļu komplektiem, kurus vēlaties mainīt. Kad zināsiet, no kā vēlaties atbrīvoties, tad vieglāk būs saprast, kādas mēbeles tiešām jums ir nepieciešamas.Mēbeļu skaitu un dizainu var noteikt tādi faktori kā jūsu dzīvesveids un ģimenes stāvoklis. Kad iegādājaties guļamistabas mēbeles, tad noteikti ņemiet vērā funkcionalitāti un citu istabas iemītnieku vēlmes. Cilvēki nereti mēdz krist kārdinājumā brīžos, kad ierauga skaista dizaina mēbeli, taču līdz galam nepadomā par šīs mēbeles iegādes praktisko pusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms sava mājokļa iekārtošanas ir jāņem vērā vairāki būtiski faktori - pieejamais budžets, telpu platība, telpu un mēbeļu funkcionalitāte, dizains un kvalitāte. Iekārtošanas procesā nedrīkst aizmirst būtisko - katrai telpai ir savs izmantošanas mērķis, līdz ar to ārkārtīgi nozīmīgs faktors ir tieši pareizi izvēlētas mēbeles.

Nav noslēpums, ka mēbeles mums ir nepieciešamas ērtākas dzīves nodrošināšanai un

mēbeļu nozīmīgumu savā ikdienā izjūt ikviens. Pareizi izvēlētas mēbeles ir viena no tām fundamentālajām lietām, kas piepilda un veido mūsu ikdienas vidi, tās rada noskaņu telpā un veicina telpu atbilstību to paredzētajai funkcionalitātei.

Pēdējā laikā dizaina tendences pasaulē iezīmē pieprasījumu pēc ilglaicīgām vērtībām, mēbeļu izvēlē priekšroka tiek dota ekoloģiskiem un funkcionāliem risinājumiem, kas izgatavoti no ilgtspējīgiem materiāliem.

Kā izvēlēties mēbeles?

Izvēloties mēbeles, ir svarīgi, lai tās iederētos kopējā telpas interjerā un atbilstu telpas izmantošanas mērķim. Kvalitatīvas un ilgtspējīgas dizaina mēbeles noteikti maksās dārgāk, līdz ar to šādu mēbeļu iegāde tiek plānota kā ilgtermiņa ieguldījums, tamdēļ ir svarīgi saprast cik aktuāla konkrētā mēbele būs arī pēc pāris gadiem? Vai tās forma un krāsa neapniks un vai tā joprojām iederēsies arī gadījumā, ja tiks mainīts kopējais interjers?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās Latvijas Krājbankas grupas peļņa pagājušajā gadā bija 6,418 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2015.gadā, liecina informācija Firmas.lv.

Savukārt pašas Latvijas Krājbankas peļņa pretēji zaudējumiem 2015.gadā bija 5,485 miljoni eiro.

Bankas maksātnespējas administratora ziņojumā norādīts, ka aizvadītā gada beigās bankā strādāja septiņi darbinieki, no kuriem viens atradās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Savukārt šā gada 14.jūlijā bankā bija seši darbinieki, ieskaitot vienu personu bērnu kopšanas atvaļinājumā.

Turpmākā darbinieku skaita samazināšana 2017.gadā būs galvenokārt atkarīga no tādiem faktoriem kā atlikušo Latvijas Krājbankas kredītu izstrāde, atlikušo aktīvu pārdošanas procesa pabeigšana un administratīvo funkciju nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem.

Atbilstoši ziņojumam, pērn administrators ierosinājis vairākus tiesvedības procesus, lai nodrošinātu aktīvu atgūšanu. Pagājušā gada noslēgumā Latvijas Krājbanka bija prasītājs 35 civillietās Latvijas tiesās, atbildētājs - 11 lietās, savukārt trešā puse tā bija 35 lietās. Tāpat bankai ir liecinieka un/vai cietušā statuss 43 krimināllietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Krājbankas administratora darbību apvij kriminālprocesi

Sandris Točs, speciāli DB, 07.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja šeit ir veikti fiktīvi darījumi bez jebkāda seguma, airBaltic draud prasījuma tiesības 75 miljonu eiro apmērā,» to intervijā DB saka bijušais SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas valdes loceklis Edijs Ziediņš

Fragments no intervijas:

Kas ir mainījies kopš šī laika, kad sniedzāt liecības par iespējamajām nelikumībām Latvijas Krājbankas administratora darbībā, un kādēļ izlēmāt par to runāt publiski?

Uzskatu, ka sabiedrībai ir jāzina par jebkurām darbībām, kas nav likumīgas un var ietekmēt nodokļu maksātāju maciņus. Manā uztverē maksātnespējas procesos nav pieļaujama tādu administratoru darbība, kuru reputācija ir apšaubāma. Ņemot vērā to, ka Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā jau ir vairāki kriminālprocesi, kas ir tieši saistīti ar administratora rīcību, ir lietderīgi tam pievērst sabiedrības uzmanību. Ceru, ka tas mudinās tās personas, kurām ir tiesības lemt par administratora rīcību un darbību, izvērtēt, vai šāda negodīga administratora atrašanās amatos vispār ir pieļaujama. Pašlaik jau ir divi kriminālprocesi. Vienā kriminālprocesā ir runa par 160 tūkst. izkrāpšanu no Krājbankas. Šajā procesā jau ir trīs aizdomās turamās personas – Una Petrauska, Jānis Bankovs un es. Visām personām ir noteikti drošības līdzekļi. Tie gan nav saistīti ar brīvības atņemšanu. Spriežot pēc publiskās informācijas, Unai Petrauskai ir noteikti drošības līdzekļi, kas varētu ietekmēt viņas advokatūras darbību. Tāpat U. Petrauskai šobrīd ir noteikts drošības līdzeklis, kas aizliedz viņai darboties Latvijas Krājbankas vārdā. Otrs process ir daudz nopietnāks, tas ir par krāpšanu 75 milj. eiro apmērā un ir saistīts ar Latvijas Krājbankas administratora KPMG darbībām ar airBaltic prasījuma tiesībām. Atslēgas figūras šajā procesā ir KPMG pārstāvji Una Petrauska, Jānis Ozoliņš un airBaltic vadītājs Martins Gauss. Protams, ka ir iesaistītas arī daudz citas personas. Uzskatu, ka ir nepieļaujami, ka negodīgas personas joprojām ir amatos un joprojām darbojas ar lieliem finanšu līdzekļiem. Ja pastāv jebkuras nopietnas šaubas par personu godprātību, tad minimums uz izmeklēšanas laiku tās ir jāatstādina no pienākumu pildīšanas. Nesaprotu, kāpēc Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisija ir «pieāķējusies» pie viena administratora un neveic viņa atcelšanu. Tam nav nekāda loģiska pamatojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mīksto mēbeļu izvēle ir tieši saistīta ar savu un mājas ciemiņu komforta līmeni. Vai pēc garas darba dienas nav patīkami ieslīgt mīkstā, ērtā dīvānā vai saņemt viesu komplimentus par stilīgajiem atpūtas krēsliem? Šajā rakstā piedāvājam smelties iedvesmu mīksto mēbeļu izvēlei, kas ļaus atsvaidzināt dzīvojamo telpu un priecēt visus, kas tajā ienāks!

Izvēlies vienotu tematiku

Pirms sākt šķirstīt katalogus vai apmeklēt veikalus meklējot konkrētu mēbeli, būtu jāsāk ar mājokļa kopējās tematikas un stila izvēli. Tā vietā, lai katru istabu skatītu iekārtotu atsevišķā stilā, prātīgs lēmums būs izvēlēties vienotu tematiku un pie tās pieturēties visā mājoklī, radot vienotu dizainu. Šādā veidā būs daudz vieglāk atrast mēbeles, kuras stilistiski papildinās viena otru un centrālās tematikas izvēle ir vieglākais veids kā to panākt. Piemēram, mūsdienīga stila mēbelēm ir raksturīgi metāliski elementi, ikdienišķam – ērtums un praktiskums, eklektiskam – amatnieciski vai etniski elementi, tradicionālam – antīkas formas, sarkankoks utt. Lai arī kāda estētika tiks izvēlēta, vienota vadlīnija atvieglos piemērotu mēbeļu meklēšanas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pārdod Latvijas krājbankas bijušajiem valdes locekļiem Bondaram un Ovčiņņikovai piederošus īpašumus

LETA, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolēs piedāvā iegādāties likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem Mārtiņam Bondaram (AP) un Svetlanai Ovčiņņikovai piederošus nekustamos īpašumus, liecina zvērināto tiesu izpildītāju paziņojumi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdod Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 5800 eiro. Izsoles solis - 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole sāksies pirmdien, 21.septembrī, un noslēgsies 21.oktobrī plkst.13.

Savukārt zvērināts tiesu izpildītājs Mārcis Midegs izsolē piedāvā iegādāties Ovčiņņikovai piederošo nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu Nr. 55 un pie tā piederošās kopīpašuma 5820/980569 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala Rīgā, Lāčplēša ielā 54. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par nenotikušu pasludina Krājbankas prasījuma tiesību izsoli pret Stainers

Žanete Hāka, 01.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien likvidējamās AS Latvijas Krājbanka prasījuma tiesību izsole pret SIA Stainers tika pasludināta par nenotikušu, informē bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Lai arī izsolē, kas notika ar lejupejošu soli, piedalījās trīs pretendenti, visu pretendentu piedāvātās cenas bija zemākas par administratora noteikto slēpto cenu. Ņemot vērā to, ka izsoles uzvarētājs atteicās maksāt slēpto cenu, administrators saskaņā ar izsoles noteikumiem pieņēma lēmumu pasludināt izsoli par nenotikušu.

Izsolē šodien piedalījās trīs juridiskas personas - divas no Latvijas un viena no Igaunijas.

Prasījuma tiesību apmērs ir 6,117 miljoni eiro. Prasījuma tiesību novērtējums un izsoles sākumcena bija 3,68 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola "Foldlife" mērķis ir panākt, ka kartona mēbeles pircēju acīs kļūst par tādu pašu produktu kā līdz šim plašāk lietotās metāla, koka un plastmasas mēbeles.

Produkts patlaban ir pārtapšanas stadijā no eksotiska eko dizaina priekšmeta uz plaša patēriņa preci.

Mēbeļu ražošanā tiek izmantots gofrētais kartons, kas pilnībā saražots no pārstrādātas makulatūras un kuru ražo arī Latvijā. Kartona mēbeles atbilst nākotnes zaļās ekonomikas galvenajiem principiem - izgatavotas no atjaunojamiem dabas resursiem, no otrreiz pārstrādātiem materiāliem, aizņem maz telpas gan lietojot, gan transportējot, ir 100% pārstrādājamas vai 100% sadalās dabā, nenodarot kaitējumu.

Pieprasītākie zīmola produkti ir kartona soliņi, bet ārvalstu tirdzniecības partneri bieži izvēlas komplektu – soliņš, krēsls un galds. Patlaban uzņēmumā norisinās tehnoloģiski uzlabojumi ražošanas procesā, dažiem produktiem pārstrādājot dizainu, lai tie būtu ražojami bez roku darba. Visus dizaina risinājumus izstrādā uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

5 zelta likumi, kas palīdzēs ietaupīt laiku un finanses, atjaunojot biroja interjeru

Sadarbības materiāls, 02.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks, kad uzņēmumu telpas bija lietišķas un nemājīgas, ir palicis pagātnē. Cilvēki, kas ilgstoši strādājuši mājās, sagaida līdzīgas ērtības un mājīgumu arī birojā. Tomēr tas nenozīmē, ka jāsteidz pilnībā renovēt telpas un jāpērk no jauna viss iekārtojums. Mainīt telpas koptēlu un ērtības ir iespējams arī pavisam vienkārši, neiztērējot tam veselu bagātību. IKEA interjera dizainere Linda Ribaka-Orlova iesaka vienkāršus veidus un dalās ar padomiem, kā mainīt biroja interjeru.

Pirmais likums: apdomā zonējumu

Atvērta plānojuma biroji joprojām ir modē, tomēr interjera dizainere iesaka kārtīgi apdomāt zonējumu, īpaši tad, ja biroju iekārto no jauna vai maina veco iekārtojumu.

“Zonējums ir īpaši nozīmīgs telpās, kam ir vairākas funkcijas, piemēram, birojos, kur ir jāiekārto darba vietas, atpūtas stūrītis, jāsagaida klienti, jāeksponē preces un tamlīdzīgi. Zonējums palīdz ieviest telpā kārtību un centrē noteiktas aktivitātes konkrētās vietās. Kad telpu sadala zonās, uzreiz kļūst skaidrs, kādu mēbeļu, organizēšanas risinājumu vai sīkumu pietrūkst konkrētajās vietās, tāpēc vairs nav spiediena visu pirkt no jauna – var vienkārši piepirkt klāt dažas lietas un ietaupīt,” saka dizainere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? SIA Morozov&Son mēbeles

Monta Glumane, 20.07.2018

Uzņēmuma dibinātājs Jurijs Morozovs (no kreisās) ar dēlu Sergeju, kas ir uzņēmuma izpilddirektors.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Morozov&Son», vērojot kā tiek ražotas mēbeles.

«Kādreiz viss sākas ar to, ka mans tēvs sāka ražot mēbeles ar paštaisītu iekārtu savā garāžā, bet mana mamma šīs mēbeles krāsoja uz balkona,» stāsta SIA «Morozov&Son» izpilddirektors un līdzīpašnieks Sergejs Morozovs.

1993.gadā uzņēmums tika reģistrēts pašnodarbinātas personas statusā, 1996. gadā tika nodibināta SIA, bet 2010.gadā izveidots zīmols Morozov&Son.

«Interesanti, ka neviens nezināja mūsu uzņēmuma nosaukumu - SIA «JNM», jo visi runāja, ka mēbeles ir no Morozova. Šī iemesla dēļ mēs nolēmām nosaukt šo uzņēmumu par «Morozov&Son», kā vecos laikos, kad uzņēmums tika nosaukts meistara uzvārdā, vēlāk pievienojoties arī bērniem. Viens no piemēriem ir «Steinway&Sons». Neviens nenosauks sliktu uzņēmumu savā uzvārdā,» pajoko S.Morozovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laužot stereotipu par to, ka plastmasas mēbeles ir vieglas un neizturīgas, un uzsēžoties uz "zaļā viļņa", zīmols "RePlastic" sācis tirgū piedāvāt mēbeles, kas izgatavotas no pudeļu korķiem.

Uzņēmuma "RePlastic" vadītājs Jānis Kravalis portālam db.lv atklāj, ka biznesa ideju smēlies, "sērfojot" internetā: "Uzgāju internetā, ka Anglijā un ASV ļoti labā līmenī ražo mēbeles no pārstrādātas plastmasas. Sāku pētīt Latvijas tirgu un šādas mēbeles neatradu nevienā veikalā. Atradu piemērotu izejmateriālu tepat Latvijā. Ar vectēva palīdzību uzbūvēju plastmasas pārkausēšanas iekārtu, atradu telpu un sāku ražot!"

"Daudziem plastmasas mēbeles asociējas ar vieglām un neizturīgām lietām. "RePlastic" mēbeļu svars ir līdzvērtīgs koka mēbelēm un pat smagākas. Tās ir krietni izturīgākas par visiem labi zināmajiem plastmasas galdiem, kuri vēja laikā ir jāpiestiprina pie zemes. Mēbelēm nodrošinu likumā noteikto divu gadu garantiju, bet novēroju, ka Anglijā šādām mēbelēm ir 25 gadu garantija, tāpēc esmu ceļā uz to, lai arī Latvijā varētu tādu piedāvāt. Pārstrādātas plastmasas potenciālais pielietojums ir diezgan plašs, to var izmantot sētas dēļu, smilšu kastu, komposta kastu, puķu podu un citu āra lietu ražošanai. Es primāri saskatu vislielāko potenciālu tieši dārza mēbeļu ražošanā, bet ziemas sezonai varētu izstrādāt arī ragavas bērniem," stāsta jaunais uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pačukstēsim priekšā – jā, variants “dīvāns pie sienas” nebūt nav labākais un vienīgais. Iepazīstieties ar mēbeļu speciālistu padomiem un radiet jaunu noskaņojumu savā viesistabā!

Reti kurš no mums aicinās palīgā interjera dizaineru, lai atrastu vietu jaunam dīvānam. Gandrīz vienmēr jauni dīvāni nonāk tieši turpat, kur veci – pie sienas, tukšā istabas stūrī. Un tas nav slikts vai nepareizs variants – taču nav arī optimāls. Tiem, kam interjeru labiekārtošana ir profesija, dīvāni ir telpas mugurkauls, neatkarīgi no atrašanās vietas – un ap tiem apkārt veido pārējo interjeru. Tad kāpēc gan nesmelties idejas no profesionāļiem? Kopā ar dīvānu speciālistiem no “ID Mēbeles” mēbeļu veikala stāstām, kur dīvāni izskatās vislabāk!

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Stājies spēkā spriedums par 15 miljonu eiro piedziņu no Latvijas Krājbankas bijušās valdes

LETA, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināta administratora "KPMG Baltics" prasība pret bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem par 15 366 981 eiro solidāru piedziņu, pavēstīja Senāta pārstāve Rasma Zvejniece.

Līdz ar to minētais Rīgas apgabaltiesas spriedums ir stājies spēkā.

Kasācijas sūdzības bija iesnieguši "Latvijas Krājbankas" valdes locekļi un viņu pārstāvji.

Izvērtējot kasācijas sūdzībās minētos argumentus, senatoru kolēģija atzina, ka nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Tādējādi iestājās Civilprocesa likumā paredzētais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību lietā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā no atbildētājiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Bondaram piederošais īpašums Ainažu pagastā izsolē pārdots par 15 400 eiro

LETA, 21.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajam valdes loceklim, pašreizējam Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram (AP) piederošā viena ceturtā domājamā daļa no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā, izsolē pārdota par 15 400 eiro, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē "izsoles.ta.gov.lv".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdeva Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena bija 5800 eiro. Izsoles solis bija 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole noslēdzās 21.oktobrī plkst.13.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt 15 miljonus eiro no septiņiem "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgū sāk parādīties pieprasījums pēc ilgtspējīgākiem produktiem, sacīja Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore Ieva Erele.

"Pamazām tirgu sāk manīt Zaļā kursa ietekmi ne tikai pārkārtošanās ziņā, oglekļa dioksīda (CO2) pēdas mērīšanā, bet tostarp ienāk "zaļākas" mēbeles, materiāli, gan jaunu produktu inovācijās, gan arī vietu rod atjaunotas, restaurētas, labotas mēbeles, īpaši mājsaimniecībās," stāstīja Erele.

Tāpat viņa piebilda, ka patlaban Eiropas līmenī notiek aktīvs darbs pie standarta "Mēbeles kā pakalpojums" jeb īres pakalpojuma ieviešanas. Līdz ar ko, šī iezīme sāks parādīties Eiropas publiskajos iepirkumos.

"Šādas un vēl citas iezīmes, tostarp par paplašināto ražotāju atbildību ienāks tirgū regulējošā, rekomendējošā veidā un bez šaubām liks mainīties un pielāgoties ražotājiem," atzīmēja asociācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas administratora «komandas» pārstāvis liecina par noziedzīgu «organizētu grupu», pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«2012. gada 6. februārī es tiku iesaistīts organizētā grupā, kuras vadītāji bija KPMG Baltics SIA (KPMG) amatpersonas – maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas administratora vadības grupa, kuras mērķis bija ar krāpnieciskām darbībām, ļaunprātīgi un pretlikumīgi iegūt prasījuma tiesības pret AS Air Baltic Corporation (airBaltic) un citiem debitoriem vairāk nekā 65 miljonu eiro apmērā». Šāda satura liecības Ekonomikas policijai pagājušā gada beigās sniedzis mazpazīstamais uzņēmējs Edijs Ziediņš pēc tam, kad viņam tika noteikts aizdomās turētā statuss kriminālprocesā par naudas līdzekļu nelikumīgu iegūšanu no Latvijas Krājbankas un to legalizēšanu, kas cieši saistīta ar aviokompānijas airBaltic finanšu plūsmām. Nekādus oficiālus komentārus Valsts policija nesniedz, taču neoficiāla informācija par «miera periodu» izmeklēšanā liek domāt par iespējamu klusumu pirms vētras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Maksātnespējas kontroles dienests šogad sedzis uzņēmumu darbinieku prasījumus 1,04 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 040 974 eiro apmērā 62 maksātnespējīgo uzņēmumu 1046 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018. gada deviņos mēnešos bija 995 eiro.

Salīdzinājumam, 2017. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja naudas līdzekļus 1 016 809 eiro apmērā 69 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 131 darbinieka prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2017. gada deviņos mēnešos bija 897 eiro.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2018. gada deviņos mēnešos izmaksātas:

  • MSIA «IMS» 158 darbinieku prasījumu apmierināšanai 240 666 eiro apmērā;

  • MSIA «Ardžuna» 65 darbinieku prasījumu apmierināšanai 73 678 eiro apmērā;

  • MSIA «Arnis» 60 darbinieku prasījuma apmierināšanai 69 067 eiro apmērā;

  • SIA «GWG Wastecare Solutions» 52 darbinieku prasījumu apmierināšanai 65 543 eiro apmērā;

  • MSIA «Termināls Vecmīlgrāvis» 61 darbinieka prasījuma apmierināšanai 50 195 eiro apmērā;

  • AS «Druva Food» 43 darbinieku prasījuma apmierināšanai 40 996 eiro apmērā;

  • MSIA «Eco Green Line» 16 darbinieku prasījuma apmierināšanai 31 611 eiro apmērā;

  • SIA «Makdonell Latvia» 19 darbinieku prasījuma apmierināšanai 23 295 eiro apmērā;

  • SIA «Clusterpoint» 11 darbinieku prasījuma apmierināšanai 21 562 eiro apmērā;

  • MSIA «Grods» 9 darbinieku prasījuma apmierināšanai 21 094 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Reiderisms par valsts naudu?

Jānis Goldbergs, 18.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem  

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi lēmumu lietā "Rimšēvičs pret Latviju", izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Savā 2018.gada 26.jūnija iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 2.punktu (nevainīguma prezumpcija), apgalvoja, ka vairākas valsts augstākās amatpersonas ir pārkāpušas viņa nevainīguma prezumpciju, publiski izsakoties un komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pret iesniedzēju ierosināto kriminālprocesu.

Vispirms Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzēja sūdzība bija ārpus Konvencijas 6.panta 2.punkta materiāltiesiskā tvēruma, jo sūdzības iesniegšanas laikā kriminālprocess pret iesniedzēju bija pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, nevis tiesā, kas varētu lemt par iesniedzējam izvirzītās apsūdzības pamatotību. Tiesa atzīmēja, ka Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertais jēdziens "persona, kas apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā" Konvencijas izpratnē ir autonoms un ir attiecināms arī uz situācijām, kad personas stāvokli būtiski ietekmē tiesībsargājošo iestāžu darbības, kas ir saistītas ar aizdomām pret šo personu. Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā iesniedzēja stāvokli būtiski ietekmēja pret viņu uzsāktais kriminālprocess, aizturēšana un piemērotie drošības līdzekļi. Līdz ar to Tiesa secināja, ka uz iesniedzēju bija attiecināma Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertā aizsardzība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbs mājās ir kļuvis par daudzu cilvēku ikdienu, un šāds strādāšanas modelis bija iecienīts arī pirms pandēmijas. Tāpēc aktuāls ir jautājums – kā iekārtot ergonomisku. ērtu un pievilcīgu biroju savā mājoklī? To lūkosim noskaidrot raksta turpinājumā!

Galdam ir svarīgs pareizais izmērs, forma un aprīkojums

Strādāt pie ļoti neliela biroja galda var būt visai neērti, it īpaši, ja darbam tiek izmantots kas vairāk par datoru un pierakstu blociņu, savukārt pārāk liels galds var neietilpt telpā vai padarīt tās interjeru visai savādu. Tāpēc sākt vajadzētu ar piemērota galda izvēli, pirms tam izmērot, kāds konkrētajā telpā un vietā būtu optimāls galda izmērs.

Ja galdu paredzēts novietot kādā no telpas stūriem, lieliska izvēle ir stūra galds, kas ļauj efektīvi izmantot telpu un rada plašuma sajūtu. Tradicionālajam galdam četrstūra formā savukārt ir kāda cita būtiska priekšrocība, proti, to būs iespējams novietot, kur vien sirds kāro – ja biroja telpas iekārtojumu vairāk vai mazāk regulāri vēlaties mainīt, šī būs pareizā izvēle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīca, neliels veikaliņš, radošā studija vai birojs – ir svarīgi, lai uzņēmuma telpas būtu iedvesmojošas un aicinošas, sevišķi, ja tajās notiek arī tikšanās ar klientiem. IKEA interjera dizainere, kas specializējas biznesa klientu telpu iekārtošanā, dalās padomos, kas noderēs labiekārtot vai atjaunot uzņēmuma telpas, kā arī palīdzēs saplānot pārvērtībām nepieciešamos finanšu resursus.

Neatkarīgi no tā, vai telpas jāiekārto nu nulles vai jāpārplāno tās, IKEA interjera dizainere Linda Ribaka-Orlova iesaka noteikt projektam atvēlēto budžetu. Pirmkārt, jānolemj, cik daudz līdzekļu uzņēmums var atļauties tērēt interjeram. Prioritāšu noteikšana palīdzēs turēties pie plāna un vēlāk arī ietaupīt. Papildus jau plānotajam budžetam, vienmēr jāatvēl aptuveni 10 % neparedzētiem izdevumiem.

Otrkārt, jādefinē kādām funkcijām uzņēmuma telpas paredzētas. Tās ir būtiski zināt pirms sākt domāt par krāsu paleti vai mēbelēm.

Visbeidzot, izvēloties profesionāla interjera dizainera sniegtos pakalpojumus, iespējams ietaupīt gan laiku, gan naudu. “Profesionālis piedāvās vairākus funkcionālus risinājumus, kā arī atlasīs piemērotākās mēbeles konkrētajām telpām. Tāpat interjera dizainers, izstrādājot piedāvājumu, ņems vērā pieejamo budžetu,” saka L. Ribaka-Orlova. Viņa uzsver, ka interjera dizainers var palīdzēt izvairīties no impulsīviem pirkumiem, kas reizēm var būt ļoti dārga kļūda.

Komentāri

Pievienot komentāru