Jaunākais izdevums

Augusts iezīmējies ar nelielu pozitīvu kustību kreditēšanas jomā. Pēc diviem soļiem atpakaļ (jūnijā un jūlijā) augustā solītis uz priekšu sperts nefinanšu uzņēmumu kreditēšanā, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Šo kredītu portfelis audzis gandrīz par 60 miljoniem eiro, līdz ar to nedaudz palielinot arī banku kopējo iekšzemes kredītportfeli. Nedaudz audzis arī banku piesaistīto noguldījumu atlikums, turpinot palielināties uzņēmēju uzkrājumiem banku kontos. Uz norēķinu kontu pieauguma rēķina mazliet kāpis arī Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas piedāvājumā M3.

Augustā banku iekšzemes kredītportfelis palielinājās par 0,4%, tajā skaitā, kredīti nefinanšu sabiedrībām - par 0,9% (straujākais mēneša kāpums pēdējo trīs gadu laikā) un aizdevumi finanšu iestādēm – par 1,1%, bet kredīti mājsaimniecībām turpināja sarukt ierasti mērenajā tempā.

Iekšzemes kredītu gada samazinājuma temps augustā bija 3,5%, tajā skaitā, 4,2% kredītiem nefinanšu uzņēmumiem un 4,7% kredītiem mājsaimniecībām.

Kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums augustā pieauga par 0,4%, to gada kāpuma tempam veidojot 7,9%. Uzņēmumu noguldījumi mēneša laikā palielinājās par 1,5% un pārsniedza pērnā gada attiecīgā mēneša līmeni par 7,5%, bet mājsaimniecību noguldījumi saruka par 0,6%, bet to gada pieauguma temps veidoja 8,2%.

Pievēršoties Latvijas devuma pārmaiņām eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3, eirozonas rezidentu noguldījumi uz nakti Latvijas kredītiestādēs augustā palielinājās par 0,7% un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu – par 0,1%, savukārt noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem saruka par 1,5%.

Lai gan skaidrās naudas daudzums apgrozībā mazinājās, noguldījumu uz nakti pieaugums nodrošināja pozitīvu Latvijas ietekmi uz eirozonas naudas piedāvājumu. Latvijas devums eiro zonas M3 augustā pieauga par 0,3% un par 7,7% pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā mēneša līmeni.

Iepriekš izteiktos vērtējumus par kreditēšanas procesu pakāpenisku pozitīvu virzību apstiprina nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu portfeļa pieaugums, kas ļāvis iekšzemes kredītu gada samazinājuma tempam augustā uzlaboties līdz mazākā krituma rādītājam kopš 2009. gada.

Līdz ar vispārējo ekonomisko situāciju, Eiropas Savienības fondu līdzekļu pieejamību, līzinga darījumu kāpumu un valsts atbalsta programmas ģimenēm mājokļa iegādei turpināšanos, kā arī saskaņā ar pašu banku un Latvijas Komercbanku asociācijas sniegto vērtējumu, ir pamats gaidīt, ka arī turpmākajos mēnešos kreditēšanas procesi aizvien vairāk vērsīsies uz pozitīvo pusi. Sagaidāms, ka šādā situācijā arī uzņēmēji turpinās uzkrāt līdzekļus savos banku kontos, kamēr mājsaimniecību noguldījumi, palielinoties patēriņam, augs lēnāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā veicināt kreditēšanu Latvijā?

Mārtiņš Āboliņš, AS “Citadele banka” ekonomists, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis, 13.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados Latvijas ekonomikā arvien vairāk ir iezīmējusies atpalicība no Lietuvas un Igaunijas, un nupat publiskajā telpā arvien biežāk tiek aktualizēts jautājums par nepieciešamību veicināt aktīvāku kreditēšanu Latvijā.

Latvijas Banka apgalvo, ka jau vairāk nekā 10 gadus esam ieslīdējuši hroniskā kreditēšanas mazspējā, tiek norādīts uz pārāk zemu konkurenci banku nozarē, un no politiķu puses izskan idejas par papildus nodokļa ieviešanu. Kopējais banku kredītportfelis kopš 2008. gada tiešām būtiski ir sarucis un, ja kaimiņos kreditēšanas dinamika ir pozitīva jau vairākus gadus, tad Latvijā kopējais izsniegto kredītu apjoms ir sācis augt tikai pērn.

Tas gan nenozīmē, ka bankas nevēlas kreditēt. Ir daudz strukturālie un citi no bankām neatkarīgie apstākļi, kas ierobežo kreditēšanas pieaugumu Latvijā. No ekonomikas izaugsmes viedokļa gan ir svarīgi uzsvērt, ka ražojošo nozaru kreditēšanā starp Latviju un pārējām Baltijas valstīm nav nekādas atšķirības. Piemēram, rūpniecībai un lauksaimniecībai izsniegto kredītu apjoms Latvijā 2022. gada beigās bija 2,3 miljardi eiro, kas ir tieši tik pat, cik Lietuvā un tikai par 0,1 miljardu mazāk nekā Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Spēles noteikumi komercbankām kļuvuši skaidrāki

Māris Ķirsons, 21.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšana pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas, kuras turpināsies nākotnē atbilstoši Eiropas Savienības Zaļā kursa izvirzītajām prasībām, taču vēl nav skaidrs, cik ātri un organiski spēsim šīs papildu iespējas implementēt mūsu uzņēmējdarbības vidē.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Reģionālās investīciju bankas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs. Viņš atzīst, ka kreditēšana ir bijusi un būs svarīga sfēra, jo papildu līdzekļi gan kapitālieguldījumiem, gan apgrozāmajiem līdzekļiem ir nepieciešami gan mazajiem, gan vidējiem uzņēmumiem, un pašlaik par naudas pieejamību potenciālie aizņēmēji nevar sūdzēties; vienlaikus ir salīdzinoši zemas aizdevumu procentu likmes un sīva konkurence par labiem klientiem potenciālo aizdevēju – banku – vidū.

Fragments no intervijas

Kas un kā mainījies kreditēšanā?

Nekas nestāv uz vietas, viss plūst un mainās, arī kreditēšanā izmaiņas notika gan pirms 20 gadiem, kad Latvijā darbu sāka Reģionālā investīciju banka, gan ekonomiskās recesijas laikā 2008.–2010. gadā, gan arī 2017. gadā, kad tika uzsākts finanšu sektora kapitālais remonts, un savā ziņā var teikt, ka turpinājums sekos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Sun Finance grupa trīs gados uzsāk darbu trīs kontinentos

Jānis Goldbergs, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām ir jāsniedz krietni lielāks ieguldījums Latvijas tautsaimniecības attīstībā, aktīvāk kreditējot un palīdzot valstij augt straujāk, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot diskusijas Lietuvā par solidaritātes maksājuma ieviešanu bankām ar mērķi ierobežot pārmērīgu peļņu.

Latvijas Bankas prezidents akcentēja, ka vāja un dārga kreditēšana ir problēma, kas novērojama ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā. Jau vairākus gadus sarunās ar bankām Latvijas Banka uzstājīgi aktualizē kreditēšanu, jo redz gan nepieciešamību, gan iespēju bankām, īpaši lielajām un tirgū dominējošajām bankām, sniegt lielāku pienesumu Latvijas ekonomikai.

Vienlaikus Kazāks atzīmēja, ka līdz šim vairāk ir dzirdēts, ko bankas nevar, bet tā vietā ir vēlme dzirdēt, ko tās var un ko darīs, lai kreditēšana būtu atbalsts Latvijas ekonomikas izaugsmei, nevis šķērslis.

"Banku sektoram ir jābūt pelnošam, jo tikai tad tas ir stabils un noturīgs pret krīzēm. Tomēr īpaši augsta peļņa, tas ir, krietni virs vēsturiskiem līmeņiem, var norādīt uz nesabalansētību. Ja šāda peļņa veidotos, bankām nodrošinot ekonomikas asinsriti, proti, caur aktīvu un pārdomātu kreditēšanu, domāju, ka jautājums par papildu peļņas nodokļi nebūtu aktuāls," uzsvēra Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vājā kreditēšana bruģē ceļu uz ekonomisko atpalicību. Kur rast izeju?

Kaspars Barons, “Factris” biznesa attīstības vadītājs, 23.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2008. gada kredītu tirgus “burbuļa” pārsprāgšanas un ekonomiskās krīzes, kas Latvijā izrādījās viena no dziļākajām pasaulē, banku kreditēšana aizvien nav pilnvērtīgi atjaunojusies un saglabājas ļoti zemā līmenī.

Bankas kredītu izsniegšanā kļuvušas ārkārtīgi piesardzīgas, izvairoties pat no vismazākā riska, kas apgrūtina uzņēmumu iespējas saņemt darbības attīstībai nepieciešamos līdzekļus.

Kreditēšana atkal vājinās

Laika posmā no 2009. gada iekšzemes kredītu īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu Latvijā samazinājies gandrīz trīs reizes - 2022. gada septembrī tas bija 36%, kas ir otrs vājākais rādītājs starp eirozonas valstīm, liecina Latvijas Bankas publicētā informācija. Interesanti, ka kopš 2008. gada dižķibeles iekšzemes kredīti attiecībā pret iepriekšējo gadu Latvijā pirmo reizi atsāka nedaudz pieaugt tikai 2016. gadā, taču šī izaugsme nav saglabājusies stabila, bet lēkājusi kā pa “amerikāņu kalniņiem”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kreditēšana kā biznesa vides un risku spogulis

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas vadītāja, 02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos mēnešos virknē plašsaziņas līdzekļu publicēta informācija par konkurences iespējamajām problēmām Latvijā, kas varētu būt viens no augstās (un ilgstoši noturīgās) inflācijas iemesliem. Daļā no ziņām piesauktas arī komercbankas, kas Latvijā esot pārāk atturīgas un piesardzīgas kreditēšanā.

Kopumā piekrītot, ka diskusija par Latvijas ekonomikas un konkurētspējas veicināšanu ir vērtīga, vēlos sīkāk pakavēties tieši pie tēzes par komercbankām un to kreditēšanas apstākļiem Latvijā.

Rakstā apskatīšu dažas no problēmām un jautājumiem, kas skar biznesa kreditēšanas tirgu Latvijā. Ikviena uzņēmuma, tai skaitā, bankas mērķis ir pelnīt sabalansējot un vadot riskus, kas ir atbildīgs un ilgtspējīgs biznesa modelis. Ņemot vērā, ka banku nozare ir viena no visvairāk regulētajām ne tikai no vietējām uzraudzības iestādēm, bet arī Eiropas Centrālās bankas, kuras noteikumi ir iekļauti risku modeļos, tas ietekmē aizdevuma cenu. Strādāt Latvijā (ar tādu vēsturisko pieredzi, kas ir bijusi tieši šeit), nozīmē strādāt augstāka riska un mazāk pievilcīgas biznesa vides apstākļos. Neskatoties uz visu minēto, banku spēja un vēlme kreditēt, kā arī pēdējo gadu pieaugošie izsniegto jauno kredītu apjomi liecina, ka kreditēšanas tirgus attīstās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

DNB grupas Latvijā tīrā peļņa pusgadā - 12,2 miljoni eiro

Dienas Bizness, 12.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 2. ceturksnis DNB grupai Latvijā noslēdzies ar 12,2 miljonu eiro tīro peļņu, bet bankas operacionālā peļņa šajā periodā bijusi 10,6 miljoni eiro. Kreditēšanas jomā DNB Latvijā labākie rezultāti fiksēti privātpersonu segmentā, savukārt juridisko personu kreditēšanā straujākā attīstība uzrādīta mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, informē bankas pārstāvji.

Klientu noguldījumu apjoms uz šī gada 30. jūniju saglabājies 1,2 miljardu eiro apmērā, savukārt kopējo neto aizdevumu portfelis bija 1,5 miljardi eiro. Šī gada otrajā ceturksnī turpināja uzlaboties arī bankas kredītportfeļa kvalitāte; iepriekš izveidotie uzkrājumi problemātiskajiem kredītiem tika samazināti vēl par 1,4 miljoniem eiro. Tādējādi 2017. gada pirmajā pusgadā kopējais iepriekš izveidoto uzkrājumu problemātiskajiem kredītiem samazinājums veidojis 2,1 miljonu eiro.

Tīro procentu ienākumu jomā 2017. gada pirmais pusgads noslēdzies ar 19,5 miljoniem eiro, rādītājiem saglabājoties iepriekšējā gada pirmā pusgada līmenī. Savukārt izmaksu kopējais apjoms veido 18,4 miljonus eiro, kas ir 6 % samazinājums, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, atzīmē bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID akcija «Iemet čeku – mēs to pārbaudīsim!» diez vai nesīs tik labus rezultātus, kādi tie potenciāli varētu būt

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Viņķele: Pēc brīvdienām vērtēsim nepieciešamību mainīt ar Covid-19 saistītos ierobežojumus

LETA, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc gaidāmajām brīvdienām tiks vērtēts, vai ar Covid-19 saistītie ierobežojumi ir mīkstināmi vai gluži pretēji - pastiprināmi, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Iepriekš Veselības ministrijai (VM) esot bijis nodoms 11.augustā valdībā piedāvāt mīkstināt ar Covid-19 saistītos ierobežojumus, taču patlaban Viņķele vairs nav tik pārliecināta par šādu soli.

"Ir tomēr jāsagaida brīvdienu rezultāti [inficēšanās ar Covid-19 dati], lai redzētu, vai mēs varam virzīties ierobežojumu virzienā, palikt uz vietas vai tomēr kāpt kaut kur atkal striktāk," sacīja veselības ministre.

Vienlaikus viņa atgādināja, ka "pussolis atpakaļ" ierobežojumu pastiprināšanas virzienā jau ir sperts iepriekš, nosakot stingrākas prasības sabiedriskās ēdināšanas sektorā.

Vaicāta, vai cilvēki, kuri Latvijā ieceļo no valstīm ar augstiem Covid-19 saslimstības rādītājiem, godprātīgi un atbildīgi ievēro 14 dienu pašizolāciju, Viņķele atzina, ka viņai ir grūti sniegt pamatotu vērtējumu par to, taču, spriežot pēc inficēšanās datiem, esot skaidrs, ka vairākums tomēr šīs prasības ievēro, pretējā gadījumā saslimstība ar Covid-19 Latvijā būtu lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijā no svētdienas tiks ieviestas stingrākas sejas masku valkāšanas prasības, kā arī noteikumi padarīti stingrāki cilvēkiem, kas valstī iebrauc no dienvidu kaimiņvalstīm, trešdien pavēstīja Polijas veselības ministrs Adams Ņedzelskis.

Polijas iedzīvotāji no svētdienas, esot sabiedriskās vietās, kā sejas aizsegu masku vietā vairs nevarēs izmantot tikai šalles, lakatus vai plastmasas sejas aizsargus, valdībai bažās par inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu pandēmijas noteikumus padarot stingrākus.

Cilvēkiem, kas iebrauc no Čehijas un Slovākijas, būs jāuzrāda negatīvs Covid-19 testa rezultāts, kas veikts iepriekšējo 48 stundu laikā, pretējā gadījumā viņiem Polijā būs jāievēro karantīnas režīms.

Trešdien jauno inficēšanās gadījumu skaits Polijā bija pieaudzis līdz 12 146, bet pirms nedēļās tas bija tikai 3500.

Plaši ierobežojumi noteikti Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, valsts ziemeļaustrumos, kur inficēšanās apjoms rada sevišķas bažas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputātu ideja par 50% “atlaidi” hipotekāro kredītu aizņēmumu likmēm ir tieša politiska intervence tirgus cenu mehānismā, kas var radīt bīstamas sekas Latvijas ekonomikai un sabiedrībai.

Šāda “atlaide” visiem aizņēmējiem – pamatā jau tiem, kuriem maksātspējas problēmu nav un nebūs, – būs bīstams precedents, un man ir aizdomas, ka ne visi deputāti apzinās šāda lēmuma sekas. Faktiski tas nozīmē, ka jebkurā brīdī, kad kādā no ekonomikas segmentiem pieaug peļņa, valsts var iejaukties ar cenu koriģēšanu. Investori un finanšu sektors pēc šāda lēmuma būs atturīgi ieguldīt neprognozējamā valstī, kurā atgriežas cenu regulēšana un iejaukšanās ekonomikā padomju savienības tradīcijās.

Piemirstā diskusija par ilgtermiņu – vāja kreditēšana, vēl dārgāka nauda, Latvijas reputācija

Politiskas iejaukšanās sekas ilgtermiņā būs sajūtamas Latvijas ekonomikā un sabiedrībā kopumā. Vājinātos kreditēšana, vairums kredītņēmēju, kuri būtu saņēmuši “atlaides”, visticamāk būtu jāiekļauj restrukturizēto klientu sarakstā un šāds statuss negatīvi ietekmēs klientu spēju aizņemties nākotnē. Vai apzināmies, ka turpmāk mājokļu kreditēšanu vairs neredzēsim tādu, kā līdz šim? Šāds lēmums vēl vairāk negatīvi ietekmētu arī valsts kredītreitingu un Latvijas starptautisko reputāciju, kas sadārdzinātu valsts aizņemšanos. Jāuzsver, ka saskaņā ar S&P novērtējumu, ir tikai trīs eirozonas valstis ar negatīvu ekonomikas attīstības novērtējumu – Latvija ir viena no tām, tāpēc naudu, piemēram, uz 10 gadiem jau tagad aizņemamies par 0,8 procentpunktiem dārgāk, nekā vidēji citas eirozonas valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Virspeļņas nodokli bankām Latvijā varētu ieviest, ja tās pilnvērtīgāk neiesaistīsies ekonomikā

LETA, 25.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām virspeļņas nodokli varētu ieviest, ja tās pilnvērtīgāk neiesaistīsies Latvijas ekonomikā, intervijā atzīmēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Virspeļņas nodoklis nav labākais risinājums. Diemžēl pastāv arī tāda iespēja, ka nāksies ieviest šādu maksājumu, ja no banku sektora puses nesagaidīsim pilnvērtīgāku iesaisti Latvijas ekonomikā," teica Kazāks.

Viņš norādīja, ka Latvijas sabiedrībai lielāks un paliekošāks ieguvums būtu kreditēšana, kas palīdzētu Latvijas ekonomikai attīstīties krietni straujāk un izaugsmei notikt ilgstoši.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka no straujākas kreditēšanas iegūtu visi, taču, ja kreditēšana nenotiek, ja depozītu likmes saglabājas zemas, kredītu likmes saglabājas augstas un komisijas maksas ierobežo konkurenci, tad virspeļņas nodoklis ir viens no iespējamiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nogriezīs finanses attīstībai

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 20.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grūtāk pieejami naudas resursi, mazāka konkurence un, iespējams, dārgāki kredīti – pēdējo nedēļu notikumu varbūtējo ietekmi uz ekonomiku prognozē likvidējamās ABLV Bank izpilddirektora vietnieks Vadims Reinfelds

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Pastāstiet par bankas biznesa modeli līdz šim, kas veidoja ienākumus? Izskanējuši daudzi pārmetumi, ka vecais biznesa modelis bija jāmaina, ka bijāt naudas skaitīšanas mašīna.

Bijām ļoti pārsteigti lasīt šādus apgalvojumus, iespējams, paši nebijām to pienācīgi izskaidrojuši. ABLV bija vispusīgs finanšu pakalpojumu sniedzējs, aktīvu pārvaldītājs, biznesu un privātpersonu finansētājs. Piemēram, 2017. gadā bankas ienākumi no pārskatījumiem veidoja vien nepilnus 15% no kopējiem bankas ienākumiem. Mēs kā jebkura kredītiestāde pelnījām no aktīvu pārvaldīšanas un kreditēšanas, un citām jomām. Piemēram, bijām viens no lielākajiem kreditētājiem, savu portfeli rūpīgi veidojot pēdējos piecus gadus. Tā kvalitāte ir izcila. Mūsu kreditēšana Latvijā ir saistāma ar vairākām nozarēm, darbojāmies komercīpašumu, viesnīcu attīstībā, loģistikas infrastruktūras un citu nozaru finansēšanā. Šī pieredze un modelis, ka esam piesaistījuši naudu no Austrumiem un izmantojām to Latvijas ekonomikas attīstības finansēšanā, nevienu brīdi neļāva šaubīties, ka mēs esam būtiski Latvijas ekonomikas dalībnieki, esam nozīmīga Latvijas ekonomikas sastāvdaļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iespējams, šī krīze nav tāda, kā visi iedomājas

Jānis Goldbergs, 14.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no pēdējos gados straujāk augošajām kompānijām Austrumeiropā ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas darbojas 14 valstu tirgos trīs kontinentos un kuras galvenais birojs atrodas Rīgā.

Kā izdodas audzēt peļņas rādītājus par spīti pandēmijai un šā gada krīzei, Dienas Bizness jautāja Eleving Group valdes priekšsēdētājam Modestam Sudņum (Modestas Sudnius).

Jau pieejama informācija, ka esat viens no straujāk augošiem uzņēmumiem reģionā, esat gan Eiropas, gan citu kontinentu tirgos. Pastāstiet par Eleving Group, kas ir jūsu specializācija?

Eleving Group pirmsākumi meklējami Latvijā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad uzsākām lietotu automašīnu iegādes finansēšanu. Pamatideja bija palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav iespējas saņemt kredītu bankā, kā arī veicināt tādu automašīnu iegādi, ko tradicionālās bankas nefinansē. Kā zinām, bankas labprātāk finansē jaunu automašīnu iegādi, tomēr ne visi tās var atļauties. Šo gadu laikā esam apguvuši daudzus pasaules tirgus un šobrīd pakalpojumus sniedzam ne vien Eiropā, bet arī tādās relatīvi eksotiskās valstīs kā Kenija, Uganda, Uzbekistāna u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kreditēšanas izaugsme joprojām vāja; noguldījumi palielinās

Žanete Hāka, 29.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties gada nogales tēriņiem, novembrī būtiski auguši gan uzņēmēju, gan mājsaimniecību uzkrājumi banku kontos, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Savukārt kreditēšanas izaugsme kopumā joprojām bijusi vāja, vien nedaudz palielinoties nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem un mājokļa kredītiem.

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi novembrī palielinājās par 1.8%, tostarp nefinanšu uzņēmumu noguldījumi par 1.7% un mājsaimniecību noguldījumi par 1.0% (gada kāpuma temps attiecīgi 4.7% un 8.0%).

Noguldījumu kāpums noteica arī Latvijas devuma eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 palielināšanos (par 1.7%; gada pieauguma temps 2.8%). Nemainījās noguldījumu termiņstruktūras dinamika: eiro zonas rezidentu Latvijas kredītiestādēs veiktie noguldījumi uz nakti auga par 2.2% un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu - par 0.7%, bet noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem saruka par 2.4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautsaimniecību un finanšu sektoru skar pārbaudījumi saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, energoresursu un izejvielu cenu kāpumu un piegādes ķēžu grūtībām, bet kredītiestāžu kredītrisks un pelnītspējas risks ir pieauguši.

Tā secināts Latvijas Bankas jaunākajā "Finanšu stabilitātes pārskatā", kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība un noturība.

Latvijas Bankas eksperti norāda, ka kredītiestādēm ir svarīgi laikus atzīt problemātiskos kredītus un veikt atbilstošus uzkrājumus. Ievērojot pandēmijas laikā gūto pieredzi, kā arī fiskālās telpas ierobežojumus, valsts atbalsts privātajam sektoram turpmāk jāsniedz daudz mērķētāk.

Lielāki riski un piesardzība negatīvi ietekmē jau tā gauso uzņēmumu kreditēšanu un investīcijas. Uzņēmumu kreditēšanas jomā joprojām nepieciešams risināt ieilgušās strukturālās problēmas, teikts pārskatā.

Mājsaimniecību kreditēšana kļuvusi aktīvāka. Mājsaimniecību pieprasījums pēc mājokļa ir audzis, bet atbilstoša piedāvājuma trūkst, jo mājokļu būvniecība ilgstoši bijusi vāja. Būvniecības izmaksu kāpums un piegādes problēmas vēl vairāk vājina mājokļu piedāvājumu un veicina cenu kāpumu. Mājokļu cenu krasas korekcijas risks pagaidām ir mazs, uzskata Latvijas Bankas eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

4finance: Ieviešot LB rosināto kredīta izmaksu ierobežojumu, mazie patēriņa aizdevumi Latvijā nebūs pieejami

Db.lv, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nebanku kreditēšanas nozares līderis AS «4finance» novērtē Latvijas Bankas (LB) vēlmi vērtēt patērētāju kreditēšanas nozari, par pamatu ņemot citu valstu pieredzi, taču vērš uzmanību, ka minētais salīdzinājums ar Igaunijas piemēru ir nekorekts, informē uzņēmums.

Igaunijas tirgū faktiski nav pieejami kredīti ar atmaksu vienā maksājumā. LB priekšlikums rezultātā ir bez argumentācijas un bez izvērtētas ietekmes uz patēriņa kreditēšanas nozari un kredītu pieeju patērētājiem.

Šī gada jūlijā veiktais SKDS pētījums atklāj, ka Latvijā tipiskākie un patērētāju vidū pieprasītākie nebanku aizdevumi ir summās līdz 500 eiro. Tādi ir 71 % no aptaujātajiem. Katrs trešais klients jeb 32% norāda, ka aizņēmies no 201 līdz 500 eiro, 20% aizņēmušies līdz 100 eiro, bet 19% no 101 līdz 200 eiro. SKDS pētījuma rezultāti sakrīt arī ar 4finance datiem, kur vidējā aizdevuma summa ir 170 €. Savukārt Igaunijā, ko par piemēru min LB, patērētājiem tiek piedāvātas tikai lielākas summas uz garākiem termiņiem – sākot no 500 eiro un vairāk. Nemaz nerunājot par banku sektora piedāvājumu, kur aizdevumu biežāk izmantotās summas sākas no 3000 €. Turklāt Latvijā ir vienas no zemākajām procentu likmēm Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas joprojām strādā Covid-19 ēnā, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka pēc jūtama peļņas samazinājuma, kas bija redzams 2020.gadā, pagājušajā gadā situācija stabilizējās, taču bankas joprojām strādā Covid-19 ēnā.

"Covid-19 ietekmes risks joprojām tiek ļoti uzmanīgi monitorēts, jo tas nav pazudis un pandēmija nav beigusies. Kāda būs nu jau kārtējā Covid-19 viļņa ietekme uz reālo ekonomiku, uzņēmumu maksātspēju un banku aktīvu kvalitāti, varēsim redzēt tikai pēc kāda laika. Tajā pašā laikā ir labas ziņas - pelnītspēja pērn bankām ir strauji uzlabojusies, pat dubultojusies, salīdzinot ar 2020.gadu. 2020.gadā bankas tiešām ļoti piesardzīgi izvērtēja kredītportfeļus un tika veidoti papildu uzkrājumi potenciāli nedrošajiem kredītiem," sacīja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kreditēšana Latvijā – jāgatavojas nākamajam attīstības vilnim

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 16.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusija par kreditēšanas veicināšanu, kura aizsākās kā Latvijā strādājošu komercbanku kritika par it kā pārāk lielo atturību aizdevumu izsniegšanā, pēdējo nedēļu laikā kļuvusi krietni konstruktīvāka, iesaistītajām pusēm meklējot kopīgas iespējas, kā problēmu risināt, nevis padziļināt.

Bankas var (un dažkārt – vajag) kritizēt, – piemēram, par to, ka dažas no tām vēsturiski bijušas pārlieku atvērtas šaubīgam kapitālam un uzņēmumiem. Vienlaikus - par racionālu, izsvērtu kredītpolitiku bankas kaunināt nav nekāda pamata. Bankas grib kreditēt un darīs to tik intensīvi, cik to ļauj aizņēmēju spēja un vēlme aizņemties. Papildus jāņem vērā arī visai stingrais regulējums finanšu nozarei, kas gadiem žņaudza kreditēšanu, pamatīgi birokratizējot finanšu nozari. Attīstoties ekonomikai un perspektīvām biznesa nozarēm Latvijā, ekonomikas politikas veidotāji kopā ar bankām gatavojas nākamajām kreditēšanas attīstības posmam. Par būtisku nosacījumu tajā kļūs uzņēmēju ambīcijas augt un spēja aizņemties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) ieskatā nepieciešams nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, sākot to ar juridisku personu kreditēšanu, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FM Kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu politikas nodaļas departamenta direktora vietniece Dina Buse.

Komisijas sēdē deputāti vērtēja grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, pirms balsojuma par otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem. Komisijas diskusija noritēja par partijas "Progresīvie" priekšlikumu atļaut krājaizdevu sabiedrības paju iegādes kreditēšanu, kā arī sākt juridisko personu kreditēšanu.

Buse norādīja, ka, ņemot vērā citu valstu darbības modeļus par krājaizdevu sabiedrību otrā līmeņa veidošanu, ir nepieciešams mērķtiecīgi nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, uzsākot to ar juridisku personu kreditēšanu, jo pie esošās situācijas nav iespēju veidot otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrību.

Buse informēja, ka no patlaban Latvijā esošajām 29 krājaizdevu sabiedrībām juridisko personu kreditēšanu varētu sākt septiņas sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepietiekamā kreditēšanā nav pamata vainot tikai bankas vai tikai uzņēmējus, sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Vienas sudraba lodes šīs problēmas atrisināšanai nav. Tādēļ galvenais uzdevums ir visam sektoram sanākt kopā, atrast vājās vietas, tās labot un tad jau ekonomika var sagaidīt krietni straujāku kreditēšanas kāpumu. Te nudien nav pamata vainot tikai bankas vai tikai uzņēmējus," teica Kazāks.

Viņš arī pauda cerību, ka nākamais biznesa cikls, atsākot ekonomikai augt, būs ar krietni lielāku kreditēšanas atbalstu, nekā tas ir bijis līdz šim.

"Nav tā, ka bankas Latvijā nav kreditējušas, tā nudien nav. Dažas no lielajām bankām pēdējo gadu laikā ir uzrādījušas pozitīvu kreditēšanas pieaugumu. Kopējais kreditēšanas apjoms ir audzis krietni lēnāk nekā ekonomika kopumā, un kopējais kredītu īpatsvars ekonomikā ir samazinājies. Lielā mērā tas ir saistīts arī ar to, ka viens liels spēlētājs ir veicis strukturālas pārmaiņas savā darbībā visās Baltijas valstīs. Tas kaut kādā brīdī ir samazinājis kreditēšanas apmēru, cerams, ka šīs strukturālās pārmaiņas noslēgsies un arī šis lielais spēlētājs sāks kreditēt," klāstīja Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru