Skotijas neatkarība nozīmēs mārciņas cenas samazināšanos

Potenciālā Skotijas neatkarība tiek salīdzināta ar aisbergu, kurš bīstami pietuvojies Apvienotās Karalistes finanšu tirgiem. Proti, jaunākās aptaujas liecina, ka par Skotijas neatkarību no Lielbritānijas šobrīd gatavi balsot jau 51% skotu. Šāds scenārija pavērsiens ir visai negaidīts, jo ilgstoši tika uzskatīts, ka skotu nobalsošana būs vien formalitāte. Tiesa gan, pēdējo mēnešu laikā skotu nacionāļi guvuši nozīmīgus panākumus cīņā par nosacīti autonomā apgabala iedzīvotāju balsīm.

Referenduma datums ir noteikts 18. septembris un, ja Skotija patiešām atdalīsies, tad tas noteikti ietekmēs arī Apvienotās Karalistes finanšu aktīvu cenas. Visticamāk, saruks sterliņu mārciņas cena un vērtība samazināsies arī britu akcijām, jo tiks ievadīts šī reģiona tautsaimniecības paaugstinātas neskaidrības periods. Iespējama, piemēram, Lielbritānijas-Skotijas savstarpējo investīciju plūsmas apstāšanās vai pat kapitāla bēgšana no Skotijas. Nav arī izslēgts, ka šāds notikumu scenārijs nozīmētu politisko krīzi Apvienotajā Karalistē, kur potenciāli varētu krist valdība. Dažas investīciju bankas jau norādījušas, ka Skotijas atdalīšanās visai ticamu padarītu Apvienotās Karalistes reitinga samazināšanu un britu obligāciju cenu samazināšanos.

Iespējams, pēc gada jau tiks apspriesta situācija, kad par vienu ASV dolāru var nopirkt vairāk nekā vienu britu sterliņu mārciņu.

Eiro un ASV dolāra paritāti šogad jau sagaidījuši esam. Tiesa gan, no lielajām valūtām kādu šādu paritāšu stāsts ar to var arī nebeigties. Tirgus dalībnieki nu sākuši zīmēt tādu situāciju, ka arī britu sterliņu mārciņas cena kādā brīdī noslīd līdz vienam ASV dolāram.

Straujš mārciņas cenas gāziens tās attiecībās ar ASV dolāru turpinās jau kopš 2021. gada vēlīnā pavasara. Tad par vienu mārciņu varēja dabūt aptuveni 1,42 ASV dolārus. Attiecīgi šī septembra pirmajā pusē tie bija vairs tikai 1,15 ASV dolāri. Šāda valūtu vērtību izmaiņa daļēji rāda to, ko cilvēku masa domā par viena vai otra reģiona ekonomikas izredzēm. Mārciņas ziņā visai interesants varētu būt tas cenas līmenis, pie kura daudzi ir noenkurojuši savus pieņēmumus par daudzmaz normālu tās cenu. Iespējams, ir tā, ka jau ļoti ierasts ir tas, ka mārciņa ir spēcīga valūta.

Spriež, kad britu mārciņas cena noslīdēs līdz paritātei gan ar eiro, gan ASV dolāru

Viens no lielajiem nezināmajiem, kas var ietekmēt Eiropas ekonomikas nākotni, ir tas, kā atrisināsies Brexit process. Abu britu potenciālo nākamo premjeru retorika liek domāt, ka ir paaugstināta iespējamība tam, ka Apvienotā Karaliste pamet Eiropas Savienību (ES) bez kādas vienošanās. Tas nozīmētu haosu, un attiecīgi daži pirms 31. oktobra, kad vajadzētu būt zināmam lēmumam par Brexit likteni, jau laicīgi mēģina «pamest kuģi» un finanšu tirgū ieņem nogaidošākas pozīcijas. Neskaidrība par šī procesa gala iznākumu ir milzīga un, politiķiem strīdoties, kurš ir lielāks «brexiters», par to nākas samaksāt sterliņu mārciņai. Pamatā tiek klāstīts – ja vienošanās līdz oktobra beigām netiks panākta, briti tāpat pametīs ES.

Otro gadu pēc kārtas Lielbritānijas pasts atzinis Rīgu par lētāko galamērķi britu atpūtas braucieniem nedēļas nogalēs, vēsta Lielbritānijas laikraksts Telegraph.

Salīdzinot naktsmītņu, sabiedriskā transporta, restorānu un kultūras aktivitāšu izmaksas, Lielbritānijas pasta pētījumā City Costs Barometer, Rīga ieguvusi pirmo vietu 23 pilsētu konkurencē. Saskaņā ar pētījumu, britu tūristam pavadot nedēļas nogali Rīgā, nāktos šķirties no vismaz 121 britu mārciņām (aptuveni 100 lati). Summā iekļauta viena nakts trīszvaigžņu viesnīcā, trīs ēdienreizes un sabiedriskā transporta izmaksas.

Nedēļas nogales pavadīšana ir salīdzinoši lēta arī Budapeštā (130 britu mārciņas), Tallinā (135 mārciņas), Varšavā (142 mārciņas) un Prāgā (145 mārciņas). Sestajā vietā iekļuvusi Belfāsta (173 britu mārciņas), septītajā - Dublina (174 mārciņas), astotajā - Lisabona (183 mārciņas), devītajā - Stambula (189 mārciņas) un desmitajā - Berlīne (195 mārciņas).

Lielākā daļa valūtu tirgus ekspertu prognozē eiro cenas samazināšanos un ASV dolāra vērtības pieaugumu

Atšķirīgajam eirozonas un ASV ekonomikas veselības stāvoklim joprojām pēc lielākās daļas valūtu tirgus ekspertu domām vajadzētu nozīmēt to, ka nākamo 12 mēnešu laikā eiro/dolāra kurss noslīd zemāk. Šonedēļ ASV ekonomikas dati atklāja, ka ASV bezdarba līmenis pagājušajā mēnesī sarucis līdz 6,1% atzīmei (no 6,3% maijā) un dažādos tautsaimniecības sektoros darbvietu skaita pieaugums bijis samērā straujš. Vēl aptuveni pirms diviem gadiem ASV bezdarba līmenis gozējās nedaudz zem 8,5% atzīmes. Kopumā viss notiekošais tirgus dalībniekiem liek rēķināties, ka pasaules lielākās tautsaimniecības izaugsme būs straujāka, kas ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS) var likt domāt par ātrāku ekonomikas stimulēšanas pasākumu izbeigšanu un dolāru procentlikmju palielināšanu.

Izskatās, ka politiķi vadošajiem pasaules finanšu tirgiem pasnieguši agrīnu Ziemassvētku dāvanu, un cenu rekordu birums tajos šā gada beigās un nākamā gada sākumā var turpināties.

Britu velēšanās pārliecinoši triumfējusi Konservatīvā partija, kas nozīmē, ka šīs valsts parlaments beidzot izskatās gatavs kādiem laicīgiem un izšķirīgiem lēmumiem saistībā ar ieilgušo Brexit procesu. Tādējādi sagaidāms, ka to pašu Konservatīvo partiju pārstāvošais britu premjers Boriss Džonsons varēs strādāt pie tā, lai Apvienotā Karaliste Eiropas Savienību (ES) pamestu jau nākamā gada janvāra beigās. Būtībā britu "bezvienošanās" scenārija iespējamība vairs netiek nopietni apsvērta. Kopējā sajūta ir – sliktākais Brexit frontē jau ir aiz muguras, ko attiecīgi svin arī, piemēram, akciju tirgus dalībnieki.

Jāteic, ka britu vēlēšanas nav bijis vienīgais iemesls, kādēļ šīs nedēļas laikā vērojams riska aktīvu mijēju optimisms. Tiek ziņots, ka arī ASV prezidents Donalds Tramps varētu būt piekritis sākotnējam tirdzniecības darījumam ar Ķīnu. Tādējādi šo svētdien spēkā varētu nestāties iepriekš paredzētie jaunie ASV tarifi pret šo Tālo Austrumu lielvalsti. Šīs darba nedēļas beigās pieejamā informācija liecināja, ka Ķīna 2020. gadā varētu būt piekritusi uzpirkt ASV lauksaimniecības produkciju 50 miljardu ASV dolāru vērtībā. Savukārt ASV – mazināt esošos tarifus savam Ķīnas importam.

Britu izstāšanos no ES daudzi gaida, uzpērkot mārciņas un šīs valsts akcijas, spēle - riskanta.

Jau vairāk nekā trīs gadus finanšu tirgus dalībniekiem jāmēģina stūrēt pa ķēpīgajiem Brexit ūdeņiem. Tiesa gan, jau pavisam drīz – galējais datums noteikts 31. oktobris – būtu jātop zināmam šī procesa iznākumam. Pēdējo dienu laikā Brexit sāgu aptvēris zināms optimisms, ko ataino tas, ka cena palēkusies gan sterliņu mārciņai, gan citiem britu aktīviem. Pietiekami daudzi tirgus dalībnieki Apvienotās Karalistes sarunās ar Eiropas Savienību (ES) aktīvi mēģina saskatīt cerību uz pēdējā brīža vienošanos.

Pamatā, šķiet, vērojama spēle uz to, ka Brexit iznākums būs ar vienošanos par tālāku abu reģionu sadarbību. Tas daļai liek izdarīt attiecīgas spekulācijas jeb mēģināt cenu atgūšanās vilcienā ielēkt jau laicīgi. Neskaidrība par britu izstāšanos no ES ilgstoši metusi ēnu pār dažādiem šīs valsts finanšu aktīviem. Ja beidzot šie mākoņi vismaz daļēji pagaisīs, tad tas var raisīt zināmu atvieglojuma nopūtu. Citiem vārdiem sakot, finanšu tirgiem ne vienmēr var piedēvēt pacietību, un jau tagad dzirdami dažādi vērtējumi, kuri būs uzvarētāji no tā, ka nematerializēsies sliktākais Brexit scenārijs. Tādējādi tirgus dalībnieki metušies laicīgi pārcenot britu aktīvus, kas lielā mērā nozīmē daļu No-Deal (arī vienošanās atlikšanas) risku izņemšanu no vienādojuma.

Pēdējā laikā arvien vairāk tiek runāts par valūtu karu jautājumu, kur visaktīvāk pašlaik spēlē Japānas valdība, kas atklāti ziņojis par savu mērķi samazināt vietējās valūtas – jenas – vērtību.

Japānas premjers ir solījis gan fiskāliem, gan monetāriem stimuliem (tiek drukātas jenas) palīdzēt ekonomikai augt un atgriezties pie inflācijas. Piekoptās un solītās politikas ietekmes rezultātā jenas cena sarūk jau kopš pagājuša gada novembra.

Tomēr ir arī otra valūta, kas pēdējo nedēļu laikā piedzīvojusi ievērojamu vērtības samazināšanos un tā ir sterliņu mārciņa, raksta businessinsider.com.

Turklāt šogad Anglijas bankas vadītāja amatus atstās līdzšinējais bankas vadītājs Mervins Kings. Tā vietu ieņems Kanādietis Marks Karnejs, kas šogad Davosā norādījis, ka Anglijas piedāvāto monetārie stimulu apjoms vēl nav sasniedzis savu maksimālo robežu. Līdz ar to tirgus eksperti lēš, ka jaunais Anglijas bankas vadītājs varētu ķerties pie jaunas agresīvas monetāro stimulu kārtas realizēšanas, kas varētu pavājināt mārciņas kursu.

Autoavārijā Lielbritānijā smagas traumas guvusi sieviete no Latvijas panākusi ārpustiesas izlīgumu ar darba devēju, kompensācijā saņemot vienu miljonu sterliņu mārciņu (893 000 latu), vēsta laikraksts The Sacramento Bee.

Sieviete Lielbritānijā strādāja par ziedu novācēju. Mikroautobuss, kurā viņa un citi austrumeiropiešu viesstrādnieki tika vesti uz darba vietu un atpakaļ, iekļuva smagā avārijā, kurā viesstrādniece no Latvijas zaudēja kāju.

Negadījuma brīdī mikroautobusā atradās arī divi viņas dēli, no kuriem viens avārijā guva smagu galvas traumu.

Kā pavēstīja sievieti pārstāvošā advokātu biroja "Fentons Injury Solicitors LLP" advokāts Metjū Kleitons, austrumeiropiešu viesstrādnieki nodarbināti nožēlojamos apstākļos.

«Viņu darba devējs ģimenei sacīja, ka viņi nedēļā pelnīs aptuveni 100 mārciņas. Bet pēc ierašanās Lielbritānijā viņi atklāja, ka viņiem, tāpat kā aptuveni 30 strādniekiem no dažādām Austrumeiropas valstīm, tika maksātas tikai 50 sterliņu mārciņas nedēļā, no kā viņiem bija jāmaksā arī īre par mājokli,» skaidroja Kleitons.

Britu mārciņas vērtība otrdien kritās, ko noteica saspīlējums jautājumā par «Breksita» vienošanos, bet ASV un Eiropas pasaules biržu indeksi lielākoties pieauga.

Lielbritānijas parlaments otrdienas vakarā atkārtoti noraidīja premjerministres Terēzas Mejas panākto «Breksita» vienošanos.

Britu mārciņas vērtība pirms tam otrdien kritās, kad valdības augstākais tieslietu padomnieks Džefrijs Kokss paziņoja, ka Mejas pirmdien panāktas «Breksita» vienošanās izmaiņas nav mainījušas juridisko risku, ka Lielbritānija «uz nenoteiktu laiku un nebrīvprātīgi» iestrēgtu tā sauktajā pagaidu risinājumā Īrijas robežas jautājumā.

«Sterliņu mārciņa strauji kritās pēc Koksa paziņojuma,» sacīja «ThinkMarkets» analītiķis Naīms Aslams.

«Viņa viedoklis bija vissvarīgākais; tagad, kad viņš licis saprast, ka jaunākais darījums ir maznozīmīgs, durvis ir plati atvērtas sterliņu mārciņas kritumam.»

Starp labāk apmaksātajām Eiropas Savienības (ES) amatpersonām iekļuvuši arī četri Latvijas pārstāvji, liecina Eiroskeptiskās Apvienotās Karalistes partijas (UKIP) publicētais pētījums par 200 labāk apmaksātajām ES amatpersonām un to izmaksām nodokļu maksātājiem.

Kā vēsta Latvijas Avīze, sarakstā visaugstāk no Latvijas - 20.vietā - atrodams ES tiesas tiesnesis Egils Levits. Viņš Eiropas nodokļu maksātājiem gadā potenciāli izmaksā 313 108 sterliņu mārciņas (426 635 eiro), bet kā viņa alga norādītas 196 843 mārciņas (268 215 eiro).

32.vietā ierindojies Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, kura darbība izmaksājot 307 998 mārciņas (419 673 eiro), bet viņa oficiālā alga - 218 714 mārciņas (298 016 eiro).

Tālāk sarakstā atrodami vēl divi vārdi no Latvijas. Eiropas Vispārējās tiesas tiesnese Ingrīda Labucka, kura algā saņem 184 431 sterliņu mārciņu (251 302 eiro). Savukārt Eiropas auditoru tiesas vienas palātas vadītājs Igors Ludboržs ierindojies 102.vietā - viņš saņem 188 969 mārciņu algu (257 486 eiro).

Šodien sterliņu mārciņas vērtība ASV dolāros pieauga līdz 1,639 ASV dolāru atzīmei, kas ir augstākā šo divu valūtu attiecība pēdējo 14 mēnešu laikā.

Sterliņu mārciņas kursam stiprināties palīdzēja Apvienotās Karalistes ekonomikas dati, kas atklāja, ka inflācija februārī valstī pieaugusi līdz 4,4% (gada rādītājs), kas ir augstākais līmenis pēdējo divu gadu laikā. Vēl janvārī inflācija Apvienotajā karalistē atradās pie 4% atzīmes.

Anglijas centrālās bankas mērķis ir noturēt inflāciju pie 2% atzīmes, un tādējādi pieaugušas spekulācijas, ka Anglijas CB, lai to izdarītu, nāksies ķerties klāt pie mārciņas bāzes likmes paaugstināšanas. Šobrīd mārciņas bāzes likme ir rekordzema pie 0,5% atzīmes.

«Mārciņas vērtības pieaugumu balsta procentlikmju pieauguma gaidas. Pēc šodienas inflācijas datiem mārciņas bāzes likmes paaugstināšana varētu sekot agrāk nekā plaši prognozētajās šīs vasaras beigās,» skaidro Forex.com analītiķe Katlīna Brooka.

Sterliņu mārciņas vērtība pret ASV dolāru samazināsies, tomēr tās vērtības kritums būs mazāk straujš nekā agrāk ticis gaidīts, liecina Reuters šā mēneša sākumā veiktā valūtu ekspertu aptauja.

Aptaujātie sagaida, ka mārciņas cena pēc viena, sešiem un 12 mēnešiem atradīsies pie attiecīgi 1,57 USD, 1,51 USD un 1,50 USD atzīmēm (aptaujas rezultātu mediāna). Jānorāda, ka mēnesi iepriekš analītiķi mārciņas cenu pēc viena, sešiem un 12 mēnešiem paredzēja pie attiecīgi 1,50 USD, 1,46 USD un 1,49 USD atzīmēm. Prognozes ietekmējuši spēcīgi britu IKP rādītāji, kas atklājuši, ka valsts ekonomika šā gada otrajā ceturksnī augusi straujākajos tempos pēdējo četru gadu laikā (par 1,1%). Tiesa, liela daļa norādījusi, ka joprojām pastāv bažās par britu ekonomikas izaugsmi turpmāko ceturkšņu laikā.

No spraigiem pieņēmumiem par ASV politikas veidošanos prezidenta Trampa vadībā līdz Eiropas Savienības eksistenciālajiem jautājumiem saspringtajā Eiropas vēlēšanu kalendārā – valūtas darījumu veicējiem ir daudz steidzamu jautājumu, ko apsvērt attiecībā uz gaidāmo gadu, informē Saxo Bank valūtu stratēģijas vadītājs Džons Hārdijs.

USD vērtības prognozētājiem ir pienākuši grūti laiki, jo 2017. gada ieskaņā ASV dolārs kļūst salīdzinoši dārgs, dolāra indeksam pat sasniedzot jaunu augstāko līmeni pēdējo 13 gadu laikā. Īsumā, jauna stimula gaidās paaugstinājušās procentu likmes un Federālo rezervju sistēmas likmju kāpumi ātri pielāgosies jebkurai tautsaimniecības izaugsmei un galu galā arī apgrūtinās kredītus un palēninās visas iesāktās darbības. Neskaidrais faktors šajā situācijā ir laiks – vai jau pirmajā ceturksnī būs manāma traucēkļu veidošanās, vai arī mēs nepietiekami novērtējam šā cikla spēju paplašināties uzticības atjaunošanās rezultātā? Tirgotājiem kā vienmēr būs jāsaglabā modrība.

Tiešsaistes mazumtirdzniecības milzis Amazon palielina atalgojumu simtiem tūkstošu darbinieku Amerikas Savienotajās Valstīs un Lielbritānijā, ziņo BBC.

Darba ņēmējiem ASV tiks maksāti 15 ASV dolāri (12,81 eiro) stundā, salīdzinot ar minimālo algu 7,25 ASV dolāru (6,19 eiro) apmērā.

Lielbritānijā tiks maksātas 9,50 Lielbritānijas sterliņu mārciņas jeb 10,50 eiro (10,50 Lielbritānijas sterliņu mārciņas Londonā) stundā, salīdzinot ar Lielbritānijas minimālo algu likmi 7,83 Lielbritānijas sterliņu mārciņu (8,65 eiro) apmērā tiem, kuriem pāri 25 gadiem, un 7,38

Lielbritānijas sterliņu mārciņu (8,15 eiro) apmērā tiem, kuri ir vecumā no 21 līdz 24 gadiem.

Šis solis skars 250 tūkstošus strādājošo ASV un 17 tūkstošus strādājošo Lielbritānijā, kā arī aptuveni 20 tūkstošus sezonas darbinieku.

Atalgojuma pieaugums stāsies spēkā, sākot no 1. novembra.

Šodienas Anglijas Bankas sanāksmes laikā pārsteigumi nenotika un Anglijas monetārās politikas noteicēji mārciņas bāzes likmi saglabāja rekordzemu – 0,5% apmērā.

Tādējādi mārciņas bāzes procentlikme netiek mainīta jau 18 mēnesi pēc kārtas. Jāpiebilst, ka nekādas izmaiņas netika veiktas arī Anglijas CB aktīvu uzpirkšanas programmā, kuras vērtība šobrīd ir 200 miljardi sterliņu mārciņas.

Pašlaik investori no Anglijas CB pirmo mārciņas bāzes likmes palielinājumu gaida tikai nākamā gada vidū, neskatoties pat uz to, ka inflācija Apvienotājā karalistē pašlaik ir virs centrālās bankas mērķa - 2%. Prioritāte šobrīd esot ekonomikas izaugsmes nodrošināšana, nevis inflācijas apkarošana. Jānorāda, ka jūlijā inflācija Apvienotajā Karalistē sasniedza 3,1%.

Šodienas Anglijas CB lēmums lielu ietekmi gan uz sterliņu mārciņas cenu neatstāja – tās vērtība atradās pie 1,54 ASV dolāru atzīmes (Latvijā pie 85,8 santīmiem).

Britu mārciņas vērtība trešdien pieauga, ko noteica tirgus dalībnieku cerības uz «Breksita» atlikšanu. ASV un Eiropas biržu indeksi palielinājās.

Britu mārciņas vērtības pieaugums notika pirms tam, kad Lielbritānijas parlaments trešdien ar minimālu balsu pārsvaru noraidīja izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.

Britu deputāti otrdien atkārtoti noraidīja «Breksita» vienošanos, neskatoties uz premjerministres Terēzas Mejas pēdējā brīdī panāktajām papildu ES garantijām, ka tā dēvētais pagaidu risinājums, kura mērķis ir novērst robežkontroles atjaunošanu uz Ziemeļīrijas un Īrijas robežas, būs laikā ierobežots.

Tā kā bezvienošanās «Breksits» trešdien tika noraidīts, ceturtdien parlamentam būs jābalso par «Breksita» atlikšanu.

«Potenciālā »Breksita« atlikšana palīdz uzturēt mārciņas vērtību, tomēr neziņa ierobežo tās kāpuma potenciālu,» sacīja Forex.com analītiķis Favads Razakzada.

Tuvāka dažiem šobrīd izskatās eiro un sterliņu mārciņas paritāte

Ja vēl šā gada sākumā šķita, ka eiro un ASV dolārs drīz sasniegs paritāti (1 EUR = 1 USD), tad tagad šāda scenārija piepildīšanos pārskatāmā termiņā neprognozē gandrīz neviens. Eiro cena, pretēji agrākajām prognozēm, ir pieaugusi un pagājušās nedēļas beigās atradās pie 1,175 ASV dolāru atzīmes.

Runāt par lielo valūtu paritātēm tirgus dalībniekiem gan patīk arī tagad, un pašlaik spekulācijas ir, ka drīzāk kādā brīdī varēsim novērot vienādu eiro un britu mārciņas kursu.

Kopš šā gada sākuma eiro cena sterliņu mārciņās ir palielinājusies gandrīz par 7% līdz 0,91 pensu atzīmei, kas ir augstākais līmenis septiņu gadu laikā. Savukārt kopš 2015. gada zemākajiem punktiem tie jau ir veseli 30% (tad par vienu eiro varēja dabūt tikai 0,7 mārciņas). Toreiz Eiropas Centrālā banka (ECB) bija startējusi savu kvantitatīvās mīkstināšanas programmu. Savukārt no Anglijas Bankas tirgus dalībnieki gaidīja procentlikmju palielināšanu. Notikumi gan attīstījās nedaudz citādi, jo eirozonas ekonomikas dati kļuva arvien spēcīgāki, kas tirgus dalībniekus mudināja uz eiro optimismu. Tāpat situāciju kājām gaisā sagrieza britu referenduma gaidas par izstāšanos no Eiropas Savienības. Kā vēlāk izrādījās – piepildījās mazāk gaidītais scenārijs, jo Apvienotās Karalistes iedzīvotāji patiešām nobalsoja par tā saucamo Brexit.

Sterliņu mārciņas vērtību pēc viena, sešiem un 12 mēnešiem prognozē pie attiecīgi 1,60 USD, 1,59 USD un 1,58 USD atzīmēm, liecina Reuters veiktā 60 valūtu tirgus ekspertu decembra aptauja (aptaujas rezultātu mediāna).

Līdzīgā aptaujā pirms mēneša mārciņas cena dolāros šiem termiņiem tika prognozēta pie 1,58 USD, 1,57 USD un 1,57 USD atzīmēm.

Tikmēr eiro cena pēc viena, sešiem un 12 mēnešiem tiek prognozēta pie attiecīgi 87,5, 85,7 un 84,5 pensu atzīmēm.

Nākamnedēļ (9. decembrī) notiks Anglijas Bankas sanāksme. Pagaidām lielākā daļa analītiķu sliecas domāt, ka mārciņas bāzes likme pašreizējos rekordzemajos līmeņos (0,5%) atradīsies vēl vismaz līdz nākamā gada ceturtajam ceturksnim. Tikmēr arvien vairāk tiek runāts, ka Anglijas CB var palielināt savu aktīvu atpirkšanas programmu (lemt par papildu mārciņu sadrukāšanu), kas varētu nozīmēt sterliņu mārciņas kursa kritumu.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru ceturtdien pieauga pēc tam, kad Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas delegācijas vienojās par deklarācijas projektu attiecībām pēc «Breksita».

ASV biržu indeksi nemainījās, jo ASV bija brīvdiena – Pateicības diena – un biržas bija slēgtas.

Britu mārciņas padārdzināšanās dēļ saruka Londonas biržas indekss. Eiropas biržu indeksu kritumu sekmēja arī krasas naftas cenu svārstības, bažas par tirdzniecības karu un Itālijas budžeta problēmas.

Mārciņas vērtības straujais kāpums nedaudz tika nobremzēts, kad analītiķi secināja, ka pēcbreksita attiecību deklarācijas projektā ir maz kā tāda, kas attaisnotu šīs valūtas ilgtspējīgu padārdzināšanos.

«Neraugoties uz pozitīvo valodu, projekta tekstā ir grūti atrast daudz ko tādu, ko mēs jau nezinājām,» sacīja risku pārvaldības konsultāciju uzņēmuma JCRA analītiķis Džošua Robertss.

Valdībām bieži nākas sastapties ar budžeta deficīta ilgtspējas problēmu. Arī Latvijā budžeta deficīta samazināšana ilgākā termiņā būs nepieciešama, lai sasniegtu Stabilitātes programmā izvirzīto vidējā termiņa mērķi -0.5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā strukturālajā izteiksmē.

Kaut arī 2017. gada Latvijas valsts budžeta veidošanā tiek izmantota Latvijai atļautā atkāpe no šī mērķa, to pamatojot ar veiktajām reformām vecuma pensiju un veselības aprūpes sistēmās, taču ilgākā termiņā būs jāīsteno pasākumi budžeta deficīta samazināšanai. Meklējot iespējas budžeta bilances uzlabošanai, nodokļu celšana bieži šķiet daudz pievilcīgāka par izdevumu mazināšanu, tāpēc šajā rakstā mēs izvērtēsim hipotētisku situāciju, proti, kāda būtu ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, ja Latvijas valsts budžeta deficītu samazinātu, palielinot kopējos budžeta ieņēmumus?

Apsverot potenciālās izmaiņas nodokļu politikā, iespējamās sekas ne vienmēr ir viegli nosakāmas. Patiesībā, to pat ir ļoti grūti izdarīt, it sevišķi attiecībā uz otrās kārtas ietekmi (skat. skaidrojumu turpmākajā tekstā). Piemēram, PVN celšanas tiešā ietekme uz patēriņa dinamiku jau ir grūti nosakāma, taču, kāda būtu tās netiešā ietekme uz nodarbinātību? Kāda uz algām vai citu nodokļu iekasēšanu? Šī raksta mērķis ir apskatīt vairāku nodokļu izmaiņu makroekonomisko ietekmi, izmantojot vispārīgā līdzsvara (CGE) modeli, kura uzbūve ļauj analizēt arī otrās kārtas efektus. Tādejādi varam mēģināt izdarīt kvalitatīvākus secinājumus par nodokļu izmaiņu ietekmi uz tautsaimniecību.

Karalisko piemiņlietu izsolē Eseksā izdevies pārdot karalienes Viktorijas lina apakšveļas gabalu - apakšbikses, vēsta BBC.

Šo lietu, kas tika izsolīta līdz ar 150 citām, iegādājies kāds kolekcionārs, samaksājot 360 Lielbritānijas sterliņu mārciņas (apmēram 307 lati).

Džeimss Grinters, izsolītāja Reeman Dansie pārstāvis, stāstījis, ka cilvēkiem patīk kolekcionēt apģērbu, un «nevar iegūt neko personīgāku kā karaliskās apakšbikses». Turklāt šis apģērba gabals esot uzskatāms par ļoti retu eksemplāru.

Piedāvājumi iegādāties lietas karaliskajā izsolē saņemti no visas pasaules, bet visdārgāk izdevies pārdot apzeltītu, 15,5 cm lielu pulksteni - par 4900 Lielbritānijas sterliņu mārciņām (4177 lati).

Izsolīts arī sudraba ābols, ko pasūtījusi princese Diāna un kas kā dāvana pasniegts viņas kostīmu pārzinei Fajai Aplbijai, atzīmējot pirmo vizīti Ņujorkā 1989. gadā. Tas nopirkts par 3700 Lielbritānijas sterliņu mārciņām ( 3154 lati).

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Valdot bažām par bezvienošanās breksitu, sterliņu mārciņas kurss otrdien sasniedza gadiem ilgi neredzētu zemu līmeni, taču sāka pieaugt pēc tam, kad Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons zaudēja svarīgā parlamenta balsojumā un šīs bažas mazinājās.

«Tirgi uzskata bezvienošanās breksitu Borisa Džonsona vadībā par sliktāko scenāriju, tāpēc uztver jebko, kas to apdraud, par pozitīvu mārciņai,» norādīja IG analītiķis Džošua Mahonijs.

Dienas sākumā mārciņas kurss noslīdēja līdz 1,1959 ASV dolāriem, kas bija zemākais līmenis kopš 1985.gada, ja neskaita īsu brīdi 2016.gadā, kad tas bija vēl zemāks.

Tomēr mārciņas kurss sāka kāpt, kad viens no valdošās Konservatīvās partijas deputātiem pirms svarīga balsojuma pārbēga pie opozīcijā esošajiem liberāldemokrātiem. Vēlāk parlaments nobalsoja par to, ka trešdien izskatīs likumprojektu, kas paredz bloķēt bezvienošanās breksitu.

ASV biržās akciju cenas saruka, reaģējot uz jaunajiem Savienoto Valstu muitas tarifiem Ķīnas precēm.

Rietumeiropā augstākās ēkas Shard skatu laukums ar šodienu ir atvērts sabiedrībai, ziņo BBC.

Londonas mērs Boriss Džonsons, piedaloties arī ēkas arhitektam Renzo Piano, pārgriezis skatu platformas, kas atrodas 243 metru augstumā, atklāšanas lenti.

Shard ēka ir 310 metrus - 87 stāvus - augsta. Skaidrās dienās platformas apmeklētājiem tiek solīts iespaidīgs skats uz galvaspilsētu. Tomēr laika prognozes liekot domāt, ka tiem 4800 cilvēkiem, kuri jau samaksājuši par skatu laukuma apmeklēšanu šodien, redzamība varētu būt stipri ierobežota.