Finanses

Eksperts: Pirmais ceturksnis valūtu tirgū būs riskants karuselis

Žanete Hāka, 18.01.2017

Jaunākais izdevums

No spraigiem pieņēmumiem par ASV politikas veidošanos prezidenta Trampa vadībā līdz Eiropas Savienības eksistenciālajiem jautājumiem saspringtajā Eiropas vēlēšanu kalendārā – valūtas darījumu veicējiem ir daudz steidzamu jautājumu, ko apsvērt attiecībā uz gaidāmo gadu, informē Saxo Bank valūtu stratēģijas vadītājs Džons Hārdijs.

USD vērtības prognozētājiem ir pienākuši grūti laiki, jo 2017. gada ieskaņā ASV dolārs kļūst salīdzinoši dārgs, dolāra indeksam pat sasniedzot jaunu augstāko līmeni pēdējo 13 gadu laikā. Īsumā, jauna stimula gaidās paaugstinājušās procentu likmes un Federālo rezervju sistēmas likmju kāpumi ātri pielāgosies jebkurai tautsaimniecības izaugsmei un galu galā arī apgrūtinās kredītus un palēninās visas iesāktās darbības. Neskaidrais faktors šajā situācijā ir laiks – vai jau pirmajā ceturksnī būs manāma traucēkļu veidošanās, vai arī mēs nepietiekami novērtējam šā cikla spēju paplašināties uzticības atjaunošanās rezultātā? Tirgotājiem kā vienmēr būs jāsaglabā modrība.

Pamata versija paredz, ka gaidāmā Trampa prezidentūra un Trampa veidotā ekonomika sākumā turpinās nodokļu politikas un finanšu stimulu radīto virzību, un tirgus jau tagad ar to daļēji rēķinās. Turklāt Federālo rezervju sistēmai var šķist, ka tā jau pašā gada sākumā atpaliek no notikumu gaitas, kamēr inflācija turpina pieņemties spēkā (daļēji radusies Ķīnas politikas dēļ, kuras mērķis ir novērst ražošanas jaudas pārpalikumu būtiskākajās nozarēs).

Neskaidrības par ES politisko nākotni un pat par tās pastāvēšanu 2017. gadā atkal kļūs aktuālas pēc perioda, kas aizsākās 2012. gadā, Eiropas Centrālajai bankai uzturot ES pacietību ar finansiālu atbalstu. Vēlēšanas Nīderlandē notiks martā, Francijā – aprīlī un maijā, bet Vācijā – rudens sākumā. Turklāt pastāv risks, ka priekšlaicīgas vēlēšanas varētu notikt Itālijā un ka Grieķija atkal varētu piedāvāt jaunu finansiālās palīdzības pārstrukturēšanas darījumu.

Eiro vērtības kritumu var gaidīt gada sākumā vai, iespējams, īsi pirms vēlēšanām Francijā. Eiro izredzes joprojām būs neskaidras politisko spēku dēļ pat tad, ja ECB turpinās iesākto monetāro politiku. Ir nepieciešama regulējošā ietvara pārstrādāšana, lai ilgtermiņā uzturētu ES tādu, kāda tā ir pašlaik. Tomēr šāds process var ilgt gadiem arī tad, ja nākamo 12 mēnešu laikā neviena valsts nepamet šo monetāro savienību.

Ja 2016. gada beigās sterliņu mārciņas vērtība nenokritās līdz zemākajai robežai, tad 2017. gadā tas var notikt pavisam ātri. Brexit patiesi rada daudz draudu, tomēr jāatceras, ka visam ir sava cena, un 2016. gada saspringtajos notikumos sterliņu mārciņas vērtība ir smagi cietusi. Raugoties uz ES politisko notikumu kalendāru šogad un no tā iespējami izrietošo eiro vājināšanos, paredzam, ka sterliņu mārciņa ir sasniegusi savu zemāko robežu pret vienoto valūtu.

Pat ja nav saskatāms netiešais kaitējums, ko nākamajā gadā Eiropā radītu “populistu sacelšanās”, potenciālais jaunais Francijas prezidents Fijons tiek uzskatīts par anglofilu un bargu ES Komisijas kritiķi, atbalstot tās reformēšanu. Draudzīgāki vēji no Lamanša otras puses var radīt brīnumu sterliņu mārciņai, tai gaidot saprātīgu Brexit darījumu, kura izstrādāšana un īstenošana jebkurā gadījumā ilgs mūžību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kopumā 2018. gada sezonas investīcijas ir plānotas robežās no EUR 500 000 - EUR 900 000

Pirmo sezonu izklaides parks «Avārijas brigāde» (ABpark) noslēdzis ar vairāk nekā 86 000 apmeklētāju, ko parka idejas autors Mārtiņš Brezauckis vērtē kā ļoti labu rezultātu. Viņš biznesa portālam db.lv atklāj, ka nākamajā sezonā nedaudz sadārdzināsies parka ieejas biļetes.

Mārtiņš Brezauckis atbild uz biznesa portāla db.lv jautājumiem:

Kā Tu vērtē aizvadīto, pirmo sezonu? Kad tā noslēdzās?

Īsā atbilde ir – labi!

Protams, šī bija tāda kā mācību sezona visiem - gan pašam, gan kolēģiem, darbiniekiem, apmeklētājiem. Pozitīvā ir daudz vairāk nekā negatīvā, jo nepārtraukti sekojām atsauksmēm, novērsām nepilnības, uzlabojām visu, kas ir uzlabojams. Esam paši ieviesuši dažādas jaunas pieejas organizatoriskiem procesiem, lai apmeklētāju pieredze būtu maksimāli pozitīva. To noteikti vislabāk spēja novērtēt tie, kas parku apmeklēja atkārtoti, un tādu nebija mazums, katru reizi tas bija arvien jaunā kvalitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eiropas institūcijas brīdina par riskiem, kas saistīti ar virtuālo valūtu tirdzniecību

Dienas Bizness, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Vērtspapīru un Tirgu iestāde (EVTI), Eiropas Banku iestāde (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) brīdina par augstajiem riskiem, ar kuriem patērētāji var saskarties, pērkot un/vai turot tā saucamo virtuālo valūtu (VV).

Pašlaik pieejamā virtuālā valūta ir digitālās valūtas veids, ko neemitē un negarantē nedz centrālā banka, nedz valsts iestādes, un tai nav likumīga valūtas vai naudas statusa. Tā ir ļoti riskanta valūta, kas parasti nav nodrošināta ar materiāliem aktīviem, arī Eiropas tiesību akti to neaizsargā, un tamdēļ patērētāji nevar cerēt uz tiesisko aizsardzību. Trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) pauž satraukumu par to, ka aizvien vairāk patērētāju iegādājas virtuālo valūtu tieši ar cerību, ka tās vērtība turpinās augt, nemaz neapzinoties augsto risku zaudēt ieguldīto naudu.

Pēdējā laikā Bitcoin, Ripple, Ether un daudzas citas virtuālās valūtas ir bijušas ļoti nepastāvīgas, tās skārušas ievērojamas ikdienas cenu svārstības. Piemēram, Bitcoin cena krasi pieauga no 1,000 euro 2017.gada janvārī līdz vairāk kā 16,000 euro 2017. gada decembra vidū, bet 2018. gada februāra sākumā tā nokritās līdz 5,000 euro - Tiek lēsts, ka šobrīd kopējā VV tirgus kapitalizācija visā pasaulē pārsniedz 500 miljardus euro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Beidzot ir virtuālo valūtu regulējums

Matīss Rostoks - ZAB Deloitte Legal advokāts, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzot gan Eiropas Savienības (ES) līmeņa virtuālo valūtu regulējuma, gan VID redzējuma tuksnesī ir parādījusies oāze, kura sniedz pirmo tik ilgi gaidīto veldzi tiem komersantiem, kuri saskaras ar tieša regulējuma neesamību attiecībā uz darbībām ar virtuālo valūtu.

Šī gada aprīlī Eiropas Parlaments atbalstīja jaunu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu (piektā AML direktīva), ar kuru citu starpā tiks ieviests pirmais ES līmeņa virtuālo valūtu regulējums. Ņemot vērā virtuālās valūtas fenomena pieaugošo lomu ES pilsoņu un uzņēmumu ikdienā, ES likumdevējs plāno ieviest ES līmeņa virtuālās valūtas definīciju un noteiktus subjektus, kuru darbība ir saistīta ar virtuālo valūtu, tieši pakļaut noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējuma (AML) darbības jomai. Eiropas Parlaments piedāvā noteikt, ka virtuālā valūta ir vērtības digitāls atspoguļojums, ko neizsniedz vai negarantē centrālā banka vai valsts iestāde, kas nav obligāti piesaistīta likumīgi izveidotai valūtai un kurai nav valūtas vai naudas juridiskā statusa, bet ko fiziskas vai juridiskas personas pieņem kā maiņas līdzekli un ko var pārskaitīt, glabāt un tirgot elektroniskā veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ES digitālās valūtas iniciatīva

Inese Kalniņa, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docente, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas laikmetā, kurā pieaug digitālo valūtu, īpaši Bitcoin, popularitāte, ir apsveicama Eiropas Centrālās Bankas iniciatīva, izmantojot Distributed Ledger Technology, izlaist savu digitālo valūtu, kas būtu daudz drošāks maksāšanas līdzeklis.

Analizējot digitālo valūtu priekšrocības un trūkumus, nenoliedzami var identificēt vairākus ieguvumus tās lietotājiem, piemēram, zemās transakciju izmaksas, globālo pieejamību, anonimitāti un norēķinu ātrumu. Tajā pašā laikā ir vairāki nozīmīgi šķēršļi un neērtības, piemēram, caurspīdīguma, skaidru nosacījumu un garantiju trūkums, maiņas kursa riski un krāpniecības iespējas, kā arī augsta atkarība no IT un interneta tehnoloģijām. Digitālo valūtu lietotāji pašlaik nekādā veidā nav pasargāti no šiem riskiem. Papildus tam ir jāmin, ka teroristi un citas kriminālas grupas plaši izmanto digitālās valūtas tīklus naudas pārskaitījumiem, slēpjot pārvedumus vai gūstot labumu no anonimitātes, ko sniedz šādas maiņas platformas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtu klondaika – vai digitālās zīmes var kļūt par naudu?

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Patveras ASV dolāros; eiro šogad gan paredz nelielu pārsvaru

Jānis Šķupelis, 10.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus dalībniekiem 2019. gada izskaņā apcerot dažādus pozitīvus nākamo atskaites periodu scenārijus, ASV dolāra cena saruka. Tas daļēji saistīts ar to, ka šai valūtai pēdējos gados ir gluži vai drošā patvērums statuss. Tātad – ja dominē cerības, ka dzīve būs labāka, tirgus dalībnieki sāk uzdrošināties pārdot savus ASV dolārus un domāt par lielāka ienesīguma meklēšanu kaut kur citur.

Parasti pēdējā laikā tiek izcelts, ka agrākais ASV dolāra spēks, kas bija balstīts uz makroekonomikas un monetārās politikas diverģences stāstu, gandrīz pilnībā nu ir nogājis savu ceļu. Pagājušā gada beigās sāka izskatīties, ka tā varētu būt taisnība, un Bloomberg Dollar Spot indeksa vērtība decembrī saruka par 2%, kas bija straujākais šī indikatora kritums divu gadu laikā.

Jāteic gan, ka vidējā prognoze par labu vājākam ASV dolāram runā jau ilgi. Tiesa gan, noturīga dolāra cenas samazināšanās tā īsti materializējusies nav (nu jau divus gadus).

Irānas saspīlējums atkal liek patverties ASV dolāros

Brīžos, kad pieaug neskaidrība, daudzi joprojām mēģina raudzīties minētā drošā patvēruma (dolāru) virzienā. To lieliski parādīja arī šā gada sākums. Eiro/ASV dolāram pašā šā mēneša sākuma izdevās paviesoties virs 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas bija augstākais līmenis sešos mēnešos. Tomēr, eskalējoties asumiem Tuvajos Austrumos, daudzi tirgus dalībnieki atgriezās pie ASV dolāru uzpirkšanas. Tā rezultātā šīs nedēļas otrajā pusē eiro cena ASV dolāros jau ir par centu zemāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Demogrāfs: Latvijā novērojams zemākais dzimstības līmenis pēdējo desmitgažu laikā

LETA, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība, sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, akcentē demogrāfs Ilmārs Mežs.

Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas, eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.

Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa ieskatā valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.

Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Regulatoru acs pavēršanās uz virtuālo valūtu pusi liek strauji sarukt to vērtībai.

Regulatoru acs pavēršanās uz virtuālo valūtu pusi liek strauji sarukt to vērtībai

Vēl nesen šķita, ka tā saucamo virtuālo valūtu pieaugums nestāsies, un paša populārākā šāda veidojuma – bitmonētas – cena tirdzniecības vietnēs internetā decembra otrajā pusē bija pārsniegusi 19 tūkst. ASV dolāru līmeni. Pēc paisuma gan mēdz nākt bēgums un šogad, neskatoties uz augošo tirgus dalībnieku riska apetīti un ballītes turpināšanos akciju tirgū, virtuālo valūtu tirgū cenas ir visai spēji sarukušas. Šo trešdien bitkoina cena atradās pie 10,2 tūkst. ASV dolāru atzīmes, kas nozīmē, ka tā kopš savām decembra virsotnēm ir samazinājusies gandrīz par 50%. Jāņem gan vērā, ka tik strauji kritumi bitkoina pasaulē nav nekāds jaunums un 12 mēnešu skatījumā minētās virtuālās valūtas vērtība joprojām var lepoties ar pieaugumu 1000% apmērā. Janvāra skatījumā attiecīgi par 45% un 29% to tirdzniecības vietnēs internetā sarukusi arī tādu virtuālo valūtu kā ripla (Ripple) un litkoina (Litecoin) cena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Šogad dominējis dolārs; paredz nelielu tā cenas atslābumu

Jānis Šķupelis, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atmet teikumu par spēcīgākas Zviedrijas kronas nepieļaušanu

Pēdējo gadu laikā finanšu tirgū tendences lielā mērā ieskicējušas centrālās bankas. Dažkārt tās, mēģinot palīdzēt vietējai tautsaimniecībai, mērķējušas arī uz valūtu kursiem. Pirms kāda laika skaļāk tika runāts par tā saucamajiem procentlikmju un valūtu kariņiem, kas paredzēja, ka tās pašas centrālās bankas mazāk vai vairāk atklāti mēģina panākt vietējo valūtu vājināšanos. Būtībā Rietumu pasaulē vērojamam vispārējam ekonomikas izaugsmes un inflācijas trūkumam palīdzību varēja sniegt vājāka valūta.

Valstu centrālās bankas, nosakot zemākas procentlikmes un nodarbojoties ar likviditātes drukāšanu, parasti pavājina vietējo valūtu. Dažkārt bija dzirdami viedokļi, ka tas, kas tika pieredzēts, bija mūsdienīga un netradicionāla konkurējoša valūtu devalvācija, kur notika sacensība, kurš likmju ziņā «noies zemāk» vai vismaz nāks klajā ar vispārliecinošāko retoriku. Būtībā daudzas valstis nosacīti iesaistījās mērenā tirdzniecības cīņā. Ekonomikas izaugsme daudzviet bija deficīts, un šādos laikos jādomā, kā to reanimēt. Šāda reanimēšana, ja nepieciešams, var notikt uz kaimiņu rēķina. Attiecīgi – ja viens pieņem kādus pasākumus, kuri vājina valūtu, otram ir jāmēģina likt kaut ko pretī papildu drukāšanas vai vēl zemāku likmju izteiksmē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demogrāfisko procesu dēļ nākotnē var rasties draudi pirmā pensiju līmeņa sistēmas pastāvēšanai.

Šādu viedokli pirmdien Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) rīkotajā sanāksmē par pensiju sistēmas aktualitātēm pauda "KPMG Baltics" darbinieks, ekonomikas doktors un eksperts pensiju jautājumos Edgars Voļskis.

Voļskis skaidroja, ka pēdējo divu desmitgažu laikā ir kritusies dzimstība, kas ved pie tā, ka trūkst nodarbināto, kuri veic iemaksas pirmajā pensiju līmenī. Pēc eksperta aplēsēm, tālākai pirmā pensiju līmeņa sistēmas funkcionēšanai līdz 2023.gadam vajadzēs papildus 100 000 darbinieku, un ļoti ticams, ka šī problēma būs "risināma tikai ar imigrāciju".

Pēc Voļska paustā, pašreizējā demogrāfiskā situācija ved pie tā, ka pašreizējais strādājošo skaits pret pensionāru skaitu radīs līdzekļu nepietiekamību pirmā pensiju līmeņa sistēmas uzturēšanā. Eksperts skaidroja, ka pirmais pensiju līmenis nevarētu pastāvēt, ja iepriekš deviņdesmitajos gados nebūtu izveidots uzkrājums sociālajā budžetā. Viņaprāt, bez pēdējo desmitgažu laikā pieņemtajiem lēmumiem pensiju pirmā līmeņa uzkrājumu veicināšanai Latvija patlaban atrastos līdzīgā situācijā kā Francija, proti, valstij būtu problemātiski izmaksāt pirmā līmeņa pensiju uzkrājumus saviem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads metīs investētājiem nopietnu izaicinājumu, finanšu tirgos šis būs sarežģīts gads, iezīmīgs ar nestabilitāti un ļoti lielu politisko notikumu, tā saukto „melno gulbju”, iespaidu. D. Trampa prezidentūras sākums un joprojām neparedzamā ASV politika attiecībā uz brīvo tirdzniecību, Ķīnas valdības centieni iegrožot valsts ekonomikas pārkaršanu, OPEC vienošanās stabilizēt naftas cenas, vēlēšanas svarīgākajās ES ekonomikās – Vācijā, Francijā, Itālijā, referendums Nīderlandē, Brexit process – tie visi ir notikumi, kas 2017. gadā pilnīgi noteikti šūpos finanšu tirgus.

„Aktīvam investētājam tirgus nenoteiktība paver lielākas iespējas, tāpēc 2017. gads būs patiesi interesants, un investētāji var gūt labu peļņu. Mēs esam sagatavojuši perspektīvāko 2017. gada investīciju virzienu prognozes ikvienam kapitāla veidam – valūtām, akcijām, indeksiem, obligācijām un izejvielām. Pērn mūsu analītiķu komandai izdevās precīzi paredzēt tirgus virzienu visos kapitāla veidos, bet investētāji, kas izmantoja rekomendācijas par FTSE 100 indeksu, sojas cenas perspektīvām un Apple akcijām, ieguva labu investīciju atdevi, jo šo pozīciju izmaiņas sasniedza pat 12-16%. Kredītpleca iespējas izmantojušo investētāju peļņa attiecīgi bija vēl lielāka,” – aktīviem investētājiem domāto 2017. gada prognožu paketi piedāvā uzņēmuma TMS Brokers analītikas nodaļa .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro starptautiskā loma ir kā sava veida atspulgs Eiropas Savienības (ES) un eiro zonas ekonomikas varenībai un spējai konkurēt un ietekmēt globālos procesus.

Nepārprotami ir dažādi vēsturiski faktori, kas noteikuši kādas valūtas dominējošu lomu noteiktā laika posmā. Piemēram, 1944. gadā noslēgtā Bretonvudsas vienošanās noteica ASV dolāra dominanci. Tomēr ilgtermiņā kādas valūtas plašāku starptautisko izmantošanu pamatā ietekmē tādi faktori kā attiecīgās valsts/vienotās valūtas zonas ekonomikas lielums, finanšu un monetārā stabilitāte, aktivitāte starptautiskajā tirdzniecībā un starptautiskajos finanšu tirgos, kā arī citi faktori, kas racionāli nosaka kādas valūtas pārākumu bagātības uzkrāšanai, aizsargāšanai un apmaiņai starp valstīm, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Kā šajā ziņā veicas eiro?

Neskatoties uz to, ka Eiropas vienotā valūta eiro salīdzinājumā ar gadu simtus pieredzējušo Lielbritānijas mārciņu un ASV dolāru ir jauna valūta, kas tika ieviesta tikai pirms 20 gadiem, eiro savā ikdienā lieto ne tikai 340 miljardi eiro zonas valstu iedzīvotāji, bet arī daudzas citas pasaules valstis izmanto vai ir piesaistījušas savu valūtu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc trīs gadu pārtraukuma Latvijas uzņēmēju noskaņojums ir kļuvis optimistisks, atklāj Citadele Index jaunākais pētījums, kurā katru ceturksni savu viedokli izsaka 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji. Eksperti uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanos skaidro ar pozitīvām izmaiņām globālā un Baltijas ekonomikā, jaunu struktūrfondu pieejamību un nodokļu reformu.

Citadele Index liecina, ka šogad pirmajā ceturksnī optimisma slieksni ir pārkāpuši ražotāji, būvnieki un pakalpojumu sniedzēji. Tirgotāji ir vienīgā no nozarēm, kas optimisma slieksni nav sasniegusi. «Ražotājus un pakalpojumu sniedzējus pozitīvi ietekmē ekonomikas uzrāviens pasaulē, kas palīdz kāpināt eksporta apjomus. Būvniekiem šobrīd labus darba apjomus nodrošina privātais sektors, kas ir aktīvāk sācis izmantot banku piedāvātās kreditēšanās iespējas. Turklāt drīzumā būs pieejami ES struktūrfondu līdzekļi. Lai arī pasaules tirdzniecība ir aktivizējusies, Latvijas tirgotāju komforta līmenis galvenokārt ir atkarīgs no iekšējā patēriņa un pirktspējas, kur tik straujas izmaiņas nenotiek,» skaidro bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērkaķa tempos paskrējis šā gada pirmais ceturksnis, kas tiem investoriem, kuri uzdrošinājās riskēt, ļāva visai labi nopelnīt.

Minētajā atskaites periodā ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība palielinājās par 12,3%, kas gadam ir labākais starts kopš 1998. gada. Protams, jāņem vērā, ka pagājušā gada beigu daļā akcijas strauji saruka. Tomēr, lai nu kā, arī 12 mēnešu skatījumā S&P 500 indekss šobrīd var lepoties ar pieaugumu gandrīz par 9%. Tas ir tuvu tam sniegumam, ko akciju tirgiem ilgākā termiņā ar visiem saviem paisumiem un bēgumiem ir izdevies investoriem nodrošināt šāda perioda laikā.

Pa plusiem dzīvojās visu S&P 500 veidojošo uzņēmējdarbības sektoru akciju indeksi. Ļoti strauji – gandrīz par 20% – palēcās S&P 500 Technology vērtība. Tikmēr gausākais vērtības kāpums ceturksnī bija ASV veselības aprūpes uzņēmumu akcijām – par 4,9% (arī tas patiesībā nav slikti, lai gan nobāl uz pārējā fona). Kāpums neaprobežojās vien ar ASV akcijām. Spēji – aptuveni par piekto daļu – palēcās Ķīnas šo vērtspapīru vērtība (Ķīnas akcijām bija labākais ceturksnis kopš 2014. gada). Tāpat akciju cena augstāk ceļoja Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā ceturksnī nauda plūst tehnoloģiju uzņēmumu un Eiropas akciju virzienā

Aprīļa atnākšana nozīmē, ka noslēdzies šā gada pirmais ceturksnis. Uzreiz nomanāms, ka tas pasaules lielākajiem akciju tirgiem pamatā bijis visai veiksmīgs. Piemēram, ASV Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība tā laikā palielinājās par 5,53%.

Jāteic gan, ka ceturkšņa pēdējā mēnesī – martā – ASV akcijas uzrādīja saguruma pazīmes – tirgus dalībniekiem sāka pierūkt iedvesmas šīs valsts kompāniju riska vērtspapīru cenas dzīt vēl augstāk. Nedaudz tika apcirptas nākamo ceturkšņu ASV uzņēmumu peļņas pieauguma gaidas, un zināma nepārliecinātība parādījās par ASV prezidenta Donalda Trampa politikas efektivitāti. Kopumā gan šāds pirmā ceturkšņa sniegums ASV akcijām joprojām uzskatāms par izcilu rādītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm koncerna realizācija šā gada pirmajā pusgadā ir sasniegusi 62,7 miljonus eiro, kas ir par 17% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, liecina kompānijas paziņojums.

Līdz ar to šis ir bijis veiksmīgākais pirmais pusgads uzņēmuma vēsturē apgrozījuma ziņā. Tīrā peļņa ir 5,7 miljoni eiro, kas ir par 7% mazāk nekā 2016. gada pirmajā pusgadā. Šī gada pirmajā pusgadā par 4 miljoniem eiro ir palielinājušās pārdošanas izmaksas, kā arī valūtas svārstību dēļ ir zaudēts aptuveni 1 miljons eiro. AS Olainfarm lielākie noieta tirgi 2017. gada pirmajā pusgadā bija Krievija, Latvija, Baltkrievija un Ukraina.

2017. gada otrais ceturksnis bija realizācijas ziņā visu laiku veiksmīgākais ceturksnis AS Olainfarm vēsturē, realizācijas apjomi palielinājās par 25%, salīdzinot ar šo periodu pērn, un sasniedza 34,1 miljonu eiro. To sekmēja būtiskas prettuberkulozes līdzekļa PASS nātrija sāls piegādes Pasaules Veselības organizācijai, kā arī realizācijas pieaugums Latvijā un Uzbekistānā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Novēlējums Ziemassvētkos: Sadarbībā ir spēks

Sagatavojusi Linda Zalāne, 25.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness turpina iesākto tradīciju, pirms Ziemassvētkiem aicinot dažādu nozaru uzņēmējus radoši izpausties. Šajā gadā kopā tika tapinātas apsveikumu kartītes, uz kurām krāsu karuselis nonāca, nevis izmantojot otu, bet gan pirkstus.

Ernests Gabrāns, SIA Wunder Latvia vadītājs:

«Man ir pārliecība, ka nākamais gads būs ne mazāk rosīgs un interesants, līdz ar to būs vēl lielāks izaicinājums noturēt darba un privātās dzīves līdzsvaru. To atrast un spēt noturēt novēlu ikvienam.

Savukārt uzņēmējiem būtu vērts apzināties un saprast, ka mūsu valsts «dīķis» ir patiesi ļoti maziņš. Mēs esam tik, cik mēs esam un vairāk mūs nekļūst. Līdz ar to ir jāsaredz iespējas sadarboties nozarēm, radīt kaut ko jaunu, skatīties plašāk un komunicēt savā starpā gan uzņēmumiem, gan ministrijām. Tas padarītu un pavērtu daudz lielākas iespējas visiem – katram indivīdam, sabiedrībai un Latvijai kopumā. Es novēlu ikvienam daudz vairāk paskatīties uz sevi un tikt galā ar saviem dēmoniem, un mazāk skatīties uz to, ko dara vai nedara citi. Vēlu būt atvērtākiem un labākiem cilvēkiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Vīrusi, kukaiņi un cilvēku apjukums kvalitatīvu kokmateriālu pieprasījumu neaptur

Edgars Vaikulis, SIA “Rīgas meži” valdes loceklis, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada II ceturksnis kokrūpniecības un mežsaimniecības nozarēs bijis pārbaudījumiem bagāts. Tomēr, spītējot visam – gan astoņzobu mizgrauzim, gan vīrusa saslimšanas COVID-19 izraisītajam apjukumam – aizvadīts salīdzinoši veiksmīgi.

Uzreiz gan jāprecizē, ka ar veiksmi šoreiz jāsaprot nevis situācijas strauja uzlabošanās apaļkoka vai zāģmateriālu tirgū, iepirkšanas cenu negaidīts kāpums vai pārdošanas apjomu pieaugums, bet gan fakts, ka cenu kritums nebija tik liels kā iepriekš prognozēts. Šķiet, ka vismaz “Rīgas mežu” klienti tika galā ar straujo konteineru maksas pieaugumu un zāģētavas iepirka tām nepieciešamo, lai gan saražoto viena sortimenta un izmēra apjomus nereti dalījām uz vairākiem pircējiem. Tāpat nācās operatīvi risināt situācijas, kad kāds no uzņēmuma pastāvīgajiem sadarbības partneriem “aizgāja” dīkstāvē un pēkšņi nebija vairs, kur vest attiecīgo sortimentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Vidējais Bitcoin pirkums 700 eiro vērtībā

Anda Asere, 04.04.2019

Konstantīns Vasiļenko, virtuālo valūtu vēstniecības CryptoCash līdzdibinātājs

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru dienu virtuālo valūtu vēstniecībā CryptoCash ienāk vairāk nekā desmit cilvēki, kuri vēlas gan pirkt, gan pārdot virtuālo naudu

Sākumā bija lielāka interese par virtuālo aktīvu pārdošanu, bet tagad tos arī pērk. Tipiskais darījums ir Bitcoin iegāde 700 eiro vērtībā un pārdošana 1500 eiro vērtībā. «Mēs atvērām vēstniecību, lai cilvēkiem ne vien būtu vieta, kur pirkt un pārdot kriptovalūtas, bet arī lai Latvijā būtu centrs, kur cilvēki var atnākt un iepazīties ar blokķēdes tehnoloģiju,» saka Konstantīns Vasiļenko, virtuālo valūtu vēstniecības CryptoCash līdzdibinātājs. Viņa skatījumā, pirmie mēneši vēstniecībai bijuši diezgan labi. CryproCash atvērta pagājušā gada nogalē – laikā, kad virtuālo valūtu cena bija strauji piezemējusies. «Īstenībā tagadējā cena ir ļoti reālistiska. Iepriekšējā bija vairāk spekulatīva. Interesants ir psiholoģiskais aspekts – kad Bitcoin maksāja 15 tūkstošus eiro, cilvēki nebaidījās to pirkt, bet tagad, kad tas maksā 3900 dolārus, – baidās. Šis nebija pirmais vērtības kritums vai kāpums, un tas bija diezgan normāls. Arī fondu un akciju tirgū pērn bija ļoti līdzīga tendence – 2017. gada vidū bija pieaugums, bet 2018. gada beigās tirgus nokrita. Tas ir normāls cikls finanšu pasaulē. Kad bija spekulatīvais bums un viss attīstījās, visi gribēja pirkt un nebija problēmu pārdot. Cilvēki bija dzirdējuši, ka Bitcoin vērtība aug, ka tā ir viegla nauda un vajag investēt. Problēma tāda, ka daudzi no viņiem nezina, ko tas viss nozīmē. Daži no viņiem, kas par lielu summu iepirka virtuālās valūtas, tagad gaida, kad tās pārdot ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem,» atzīst K. Vasiļenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

DB galvenās redaktores novēlējums Ziemassvētkos: Neaplauzt radošo dzirksti

Sagatavojusi Linda Zalāne, 25.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness turpina iesākto tradīciju, pirms Ziemassvētkiem aicinot dažādu nozaru uzņēmējus radoši izpausties. Šajā gadā kopā tika tapinātas apsveikumu kartītes, uz kurām krāsu karuselis nonāca, nevis izmantojot otu, bet gan pirkstus.

Līva Melbārzde, laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore:

«Mans zīmējums sanāca kā psihodēlija, jo viss gads manā vērtējumā bija tāds un man nav pamats domāt, ka nākamais gads būs citādāks. Līdz ar to mums nāksies sadzīvot ar šiem brīžam haotiskajiem un grūti pārredzamajiem apstākļiem.

Nākamajā gadā gan sev, gan uzņēmējiem, gan valstij kopumā es novēlu spēju būt radošiem dažādos apstākļos un atrast iespējas riskantās situācijās, ieraudzīt izdevīgās lietas gan sev, gan domāt arī par kopīgu labumu, kas diemžēl nereti paliek otrajā plānā.

Vēlu visiem drosmi, izturību, spēju realizēt savus sapņus un sasniegt pozitīvu rezultātu.»

LASI ARĪ:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena produktu cenas jau pieaugušas vidēji par 15 % un, visticamāk, turpinās kāpt. Cenu pieaugums gaidāms arī kafijai, cukuram un augu eļļām, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Piena produktu cenu pieaugums veikalos turpinās un tas var sasniegt 30% tuvākajā laikā, zina stāstīt Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe. Vienlaikus viņa piebilst, ka veikali nav ieinteresēti cenu celšanā, jo iedzīvotāju pirktspēja ir ļoti zema un arī biznesa skatījums par nākotnes izredzēm nav pārāk optimistisks.

Pēdējos mēnešus Latvija bijusi viens no līderiem piena iepirkuma cenu kāpumā starp Eiropas Savienības valstīm. Pēdējos piecos mēnešos vidējā piena iepirkuma cena pieaugusi no 177,25 eiro/t līdz 304,10 eiro/t, liecina Latvijas Piensaimnieku Centrālās savienības (LPCS) informācija. Cenu kāpums izskaidrojums ar to, ka Eiropā auga pieprasījums pēc piena produktiem, jo tā veiksmīgi atradusi eksporta iespējas citos tirgos, tostarp Āzijā, kur pērn deviņos mēnešos ieveda tikpat daudz piena, cik iepriekš visa gada laikā. Pieprasījums pēc piena audzis, jo Lietuvas zemnieku kooperatīvs atvēris jaunu rūpnīcu Kauņā, darbu Bauskā sākusi jauna piena rūpnīca, piens joprojām ir vajadzīgs arī poļu pārstrādātājiem, tādēļ iepirkuma cenas augušas.

Komentāri

Pievienot komentāru