Pasaulē

Krugmans: Polijai jāizvairās no iekrišanas «eiro lamatās»

Jānis Rancāns, 28.03.2013

Jaunākais izdevums

Polijai vajadzētu izvairīties no iekrišanas «eiro lamatās», uzskata Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans, kurš iepriekš kritizējis «Latvijas veiksmes stāstu».

Savā interneta blogā ASV laikraksta The New York Times vietnē, P. Krugmans norāda, ka Polija ir viens no Eiropas relatīviem «veiksmes stāstiem» - valstij izdevies izvairīties no tautsaimniecības krituma un tās rīcībā ir viena no kontinenta spēcīgākajām valūtām.

Ekonomists raksta, ka, lai gan Polijas ekonomikas izaugsmes temps pēdējā laikā sagrīļojies, tomēr, salīdzinot ar Eiropas standartiem, valstī ir atsvaidzinošs ekonomisko šausmu trūkums.

P. Krugmens pauž, ka Polijas ekonomikas relatīvajam veiksmīgumam palīdzējis fakts, ka valsts ne tikai saglabājusi savu valūtu, bet arī tas, ka zlotam ir «peldošs» kurss, tādējādi krīzes apstākļos tā varējusi izmantot savus monetāros instrumentus.

«Taču, ko vēlas darīt Polijas varasiestādes? Pievienoties eiro, protams,» raksta pazīstamais ekonomists. «Tas tiešām liek dauzīt galvu pret sienu. Iedomājieties Spāniju, Īriju un tagad Kipru. Cik vēl nepieciešams pierādījumu, ka eiro ir lamatas, kurās iekļuvušām valstīm nav rīcības variantu krīzes gadījumā? Pat, ja jūs esat noticējis Latvijas «leģendai», ko gan jums nevajadzētu darīt, ir jāatzīst, ka dalība eirozonā, labākajā gadījumā ir risks, ar potenciāli briesmīgu negatīvo pusi,» raksta P. Krugmans.

Db.lv jau vēstīja, ka Polijas premjers Donalds Tusks paudis atbalstu iespējai sarīkot valstī referendumu par pievienošanos eirozonai. Tikmēr sabiedriskās aptaujas liecina, ka lielākā daļa no valsts iedzīvotājiem balsotu pret eiro ieviešanu.

Iepriekš Polijas premjers izvairījās no referenduma atbalstīšanas. D. Tusks norādījis, ka jāsarīko balsojums par nepieciešamajām izmaiņām konstitūcijā, kas atļautu referenduma rīkošanu, vēsta Reuters. «Es atbalstītu vienošanos par konstitūcijas izmaiņām, kuras noteiktu referenduma nepieciešamību [par iestāšanos eirozonā],» sacījis D. Tusks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Hārvarda universitātes profesors pieprasa Krugmanam atzīt kļūdas savās prognozēs

LETA, 10.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hārvarda universitātes profesors Nīls Fergusons pieprasījis, lai ekonomists Pols Krugmans atzīst savas kļūdas, vairāku gadu garumā sludinot nenovēršamu eirozonas sabrukumu.

Apjomīgā komentārā žurnālā Business Insider Hārvarda universitātes ekonomikas vēstures profesors N. Fergusons analizējis P. Krugmana daudzu gadu gaitā publicētos rakstus, norādot uz neskaitāmajām ekonomista prognozēm, kas izrādījušās nepareizas.

«Savā populārajā New York Times slejā un blogā P. Krugmans regulāri lepojas, ka viņam bijusi taisnība par krīzi un tās sekām. Tos, kas uzdrīkstējās viņam nepiekrist, viņš pasludināja par klubu, kas «vienmēr kļūdās»,» norāda N. Fergusons.

Pats Nobela prēmijas laureāts ekonomikā atzinis tikai divas kļūdas, ko pieļāvis vēl pirmskrīzes laikā, - ka viņš pārāk zemu novērtējis informācijas tehnoloģiju iespaidu uz produktivitāti un pārvērtējis Buša administrācijas federālā deficīta nozīmīgumu. Visās pārējās lietās, pēc P. Krugmana domām, viņam bijusi taisnība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Krugmans par Latviju: kas ir šī ekonomika, kuras reālais IKP ir 15% zem pirmskrīzes līmeņa?

Gunta Kursiša, 22.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans (Paul Krugman) nav laidis garām izdevību paust savu viedokli par Latvijas «veiksmes stāstu», šoreiz piesaucot citu ekonomistu pausto «nepareizo faktu interpretāciju» par ASV atveseļošanos no krīzes un salīdzinot viņu teikto ar Latvijas gadījumu.

Strauja ekonomikas izaugsme īsā laika posmā uzreiz pēc dziļa ekonomikas krituma nenozīmē veiksmes stāstu – tādā gadījumā ASV atradās savas izaugsmes augstumos Lielās depresijas laikā - šādu viedokli saistībā ar ASV ekonomiku pauduši ekonomisti Kenets Rogofs (Kenneth Rogoff) un Karmena Reinharta (Carmen Reinhart). Šādā gadījumā daudz labāk ir salīdzināt produkcijas apjomus un bezdarba līmeni ar pirmskrīzes līmeni, savā blogā The New York Times P. Krugmans citē ekonomistus K. Rogofu un K. Reinhartu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Ekonomistu Krugmanu naidnieki uzjautrina

Lelde Petrāne, 04.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir daudz cilvēku, kuri patiešām, patiešām ienīst to, ko es saku,» atzinis Nobela prēmiju ieguvušais ekonomists Pols Krugmans. Viņš bieži tiekot zākāts, piemēram, par komunistu vai meli, raksta CNBC.

Krugmans ir profesors Prinstonas universitātē.Viņš ir autors vai līdzautors septiņām grāmatām, taču dusmas izsauc tieši viņa komentāri izdevumā New York Times.

«Tas ir šokējoši, kad pirmoreiz ar to jāsastopas. Tas ir tā - ak Dievs, viņi ienīst mani,» atminējies Krugmans. Taču, pēc Krugmana vārdiem, ar šādu naidu jāsaskaras vairumam cilvēku, kuri medijos publicē savus komentārus, un tagad viņš tos pat gandrīz vai izbaudot. Ekonomistu uzjautrinot arī cilvēku atstātie balss ziņojumi viņa biroja tālrunī, kas bieži esot «ļoti neķītras skaļas frāzes».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krugmana atbilde uz jautājumu, ko Latvijas piemērs var iemācīt citām valstīm, joprojām ir – neko

Žanete Hāka, 20.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas attīstības stāsts ir unikāls, tādēļ to nevarēs izmantot neviena citas valsts, uzskata ASV ekonomists Pols Krugmans.

Viņš uzsver, ka Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) eksperti izveidojuši ziņojumu par Latviju, un Baltijas valstsir kļuvusi par fiskālās politikas karu simbolu, taupības aizstāvji tai piešķir ikonas statusu, norāda P. Krugmans. Viņš norāda, ka Latvija piedzīvojusi milzīgu ekonomikas kritumu pēc 2007. gada, kam sekoja ātra, bet vēl nepabeigta atgūšanās, un pēdējie dati liecina, ka atveseļošanās varētu sākt palēnināties, un bezdarba līmenis ir daudz augstākā līmenī nekā tas bija pirms krīzes.

Latvijas dati no 2007. līdz 2013. gadam izskatās līdzīgi ASV datiem no 1929. līdz 1935. gadam, kad liela daļa uzskatīja, ka ASV 1935. gadā aizvien bija Lielās Depresijas laikā, tādēļ, ja uz Latviju raugās no šī skatu punkta, tā neziskatās īpaši labi – labāk gan nekā Grieķija, bet ne labi, saka ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Krugmans: situācija Latvijā vēl ir pārāk smaga, lai to sauktu par «brīnišķīgu veiksmes stāstu»

Jānis Rancāns, 03.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc laikraksta The New York Times atskata uz Latvijas izvēlēto ceļu ekonomikas krīzes pārvarēšanai un tā sekām, Latvijas veiksmes stāsta apskatīšanai kārtējo reizi pievērsies arī Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans.

P. Krugmans savā blogā ASV laikraksta New York Times interneta vietnē norāda, ka ir zināma taisnība apgalvojumam, ka situācija Latvijā uzlabojusies, tomēr tā esot vēl ļoti smaga, neskatoties uz daudzu kāri to saukt par «brīnišķīgu veiksmes stāstu».

Ekonomists atgādina, ka bezdarba līmenis Latvijā, lai arī samazinājies, joprojām ir ļoti augsts. Savukārt bezdarba līmeņa kritums ir saistīts ar emigrācijas apmēriem. «Tā nav lieta, kuru varētu saukt par triumfālu veiksmes stāstu. Vismaz ne vairāk, kā ASV ekonomikas daļējo atveseļošanos no 1933. līdz 1936. gadam, varētu saukt par uzvaru pār [Lielo] Depresiju,» raksta P. Krugmans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizņemšanās izmaksas parādu skartajās eirozonas valstīs ir ievērojami kritušās, tomēr tas nav tādēļ, ka taupības politikas ir ierobežojušas parādus – tie joprojām aug, lielākoties deflācijas un sarūkošo ekonomiku dēļ, jaunākajā blogā norāda ekonomists Pols Krugmans.

Viņš uzsver - tajā pašā laikā ir bijusi ievērojama nolīdzināšanās starp parāda un procentu likmēm. Lielākoties tas noticis Dragi efekta dēļ, jo Eiropas Centrālā banka ir devusi signālu, ka tā rīkosies nepieciešamības gadījumā, tādējādi novēršot likviditātes paniku. Ir iespējams, ka nedaudz ir samazinājusies politiskā riska prēmija, jo Eiropas valstis ir izrādījušas pārsteidzoši stingru nostāju palikt pie eiro jebkurā gadījumā.

«Tādēļ – vai eiro krīze ir beigusies? Nē – tā nav beigusies, kamēr vien parāda dinamika dziedās duetā ar iekšējo devalvāciju,» saka P. Krugmans. «Mēs vēl neesam piedzīvojuši, ka kāda no krīzes skartajām valstīm ir sasniegusi tādu punktu, kad krītošās relatīvās algas veicina atgūšanos, ko vada eksports vai kad taupības pasākumi patiešām atmaksājas ar parāda nastas samazināšanos,» norāda P. Krugmans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krugmans Latvijas bezdarba līmeni salīdzina ar ASV Lielās Depresijas periodu

Žanete Hāka, 16.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir nožēlojami redzēt, ka Eiropas līderi apgalvo par atgūšanos pēc viena ceturkšņa pozitīva pieauguma ar 1,2% gada likmi, savā blogā New York Times norāda ASV ekonomists Pols Krugmans.

«Ja jūs esat cietis milzīgu ražošanas apjomu un nodarbinātības kritumu, vajadzētu būt ilgam straujas izaugsmes periodam, lai atgūtu zaudēto, citādāk veiksmīga atgūšanās tiek definēta pārāk viegli,» viņš norāda.

Lai ilustrētu pamatojumu, P. Krugmans publicējis grafiku, kurā salīdzināts Latvijas bezdarba līmenis no krīzes sākuma līdz pašreizējam brīdim un ASV laika posmā no 1929. gada līdz 1935. gadam.

«Dīvaini ir to teikt, bet lielākā daļa no mums uzskata, ka ASV aizvien 1935. gadā atradās Lielās Depresijas laikā,» viņš norāda. «Zinu, ka latvieši norāda, ka iepriekšējā izaugsme nebija ilgtspējīga, tādēļ patlaban Latvija tuvojas pilnai nodarbinātībai. Es tikai vēlos uzsvērt, ka maza izaugsme pēc dziļas lejupslīdes, un Eiropai kopumā tā ir maza izaugsme – ne uz ko nenorāda,» viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecus gadus pēc ekonomiskās krīzes sākuma Ziemeļeiropā, pateicoties valdību īstenotajiem taupības pasākumiem, situācija ir nostabilizējusies, bet Eiropas dienvidos tā joprojām saglabājas smaga, ko izraisījusi tikai daļēja reformu ieviešana vai, ļaunākajā gadījumā, papildus fiskālie stimuli.

Tā komentārā finanšu medijā Bloomberg norāda dažkārt pretrunīgi vērtētais Zviedrijas ekonomists Anderss Oslunds, kurš kopā ar Valdi Dombrovski sarakstījis grāmatu «Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi».

Krass kontrasts ir starp Latviju un Grieķiju – divām mazām valstīm, kuras ekonomiskā krīze skāra vissmagāk. Abas valstis piemēroja atšķirīgu krīzes risināšanas politiku – Latvija stingru taupības režīmu, savukārt Grieķija valsts izdevumu samazinājumu uzsāka vēlu un nepilnīgi.

Latvijas iekšzemes kopprodukts divu gadu laikā (IKP) samazinājās par 24%, tomēr jau 2011. gadā Latvijas ekonomika auga par 5,5%, bet pērn, visticamāk, valsts tautsaimniecības izaugsme būs 5,3% apmērā, kas ir straujākais temps Eiropas valstu vidū. Tikmēr Grieķija turpinās ciest no recesijas, kas valstī plosās jau vairākus gadus, un Grieķijas IKP samazinājies par 18%. Ekonomists norāda, ka 2008. un 2009. gadā finanšu krīze Latvijā izskatījusies baisāka nekā Grieķijā, taču tad abas valstis izvēlējušās atšķirīgus ceļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanu kritizējošais ASV ekonomists Pols Krugmans un Nobela prēmijas ekonomikā ieguvējs Rīgā neieradīsies. Pirmā Rīgas Ekonomikas foruma organizatori nolēmuši atcelt P. Krugmana dalību forumā, par iemeslu minot politisko ažiotāžu.

Viens no foruma organizatoriem, Pāvels Morozovs norādīja, ka P. Krugmana uzaicinājums piedalīties forumā izraisījis negaidītu politisko rezonansi, jo pasākuma norise sakrīt ar lēmuma paziņošanu par Latvijas iestāšanos eirozonā.

«Domstarpības saistībā ar profesora P. Krugmana izteicieniem pārāk politizē mūsu pasākumu. Tā kā Pirmā Rīgas Ekonomikas foruma pamatmērķis ir Latvijas pievilcības palielināšana, tai skaitā arī investoriem, esam izlēmuši koncentrēt mūsu spēkus uz Latvijas Republikas konkurences priekšrocībām - transporta un loģistikas, banku un finansu jomām, kā arī uz jauniem, prioritāriem ekonomikas attīstības virzieniem - jaunās enerģētikas un jaunajām tehnoloģijām,» skaidroja P. Morozovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV popularitāti strauji ieguvusi ideja, kura nosaka, ka Valsts kases departamentam vajadzētu izkalt platīna monētu ar nominālvērtību viena triljona ASV dolāru apmērā, lai tādējādi izvairītos no valsts parādu griestu kārtējās palielināšanas.

Saskaņā ar šo ideju, kuru apskatījuši vairāki pazīstami ASV ekonomisti, tostarp Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans, ASV likumdošana ļauj Valsts kases departamentam kalt platīna monētas jebkurā nominālvērtībā. Šādu monētu ASV Valsts kase varētu noguldīt savā kontā Federālo rezervju sistēmā, lai pēc tam izmantotu savu parādsaistību segšanai, tā vietā, lai kārtējo reizi palielinātu ASV valsts parāda griestus. Patlaban ASV Valsts kasi finansē Federālo rezervju sistēma.

Ideja popularitāti ieguvusi sociālajos tīklos, kur tās plusus un mīnusus apskatījuši pazīstami ekonomikas eksperti un speciālisti, vēsta Business Insider. Ideja par viena triljona platīna monētas kalšanu iesniegta arī Baltā nama petīciju vietnē We The People, kurā ASV iedzīvotāji prezidenta administrācijai var piedāvāt savas idejas, tām, kuras iegūst lielu atbalstu, jāsniedz oficiāla atbilde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Dombrovskis iekļauts izdevuma Politico veidotajā Eiropas politikas pārveidotāju sarakstā

LETA, 02.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekspremjers Valdis Dombrovskis iekļauts izdevuma Politico veidotajā Eiropas politikas pārveidotāju sarakstā.

Tajā atrodami cilvēki no visām 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm, sākot no konservatīvā Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna un Eiropas Komisijas (EK) konkurences komisāres no Dānijas Margrētes Vestageres, kura piedzīvojusi sadursmi ar pasaules biznesa milžiem, līdz pat popzvaigznei Stromae, kura dibinājusi kustību Refugees Welcome, un geju tiesību aktīvistam Panti Bliss.

Kā stāstīja Politico Eiropas nodaļas galvenais redaktors Metjū Kaminskis, sarakstā nav iekļauti milzīgu popularitāti iemantojuši cilvēki vai arī tādi, kuri atrodas acīmredzami spēcīgās pozīcijās. Tomēr sarakstā esošie cilvēki ir varas saskares punktā, kur bieži ir pati lielākā ietekme.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Kaut kad ir arī jādzīvo; nepārņemieties ar progresu

Didzis Meļķis, DB žurnālists, 18.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena lieta ir cilvēka kļūšana par ofisa planktonu, bet pārlieka fokusēšanās uz veiksmi nav laba arī kapitālismam kā sistēmai

Sieviete spēka gados darba dienas vidū sabrūk uz datora tastatūras mirusi. Visai jauns vīrietis pēc darba dienas saļimst tautas deju mēģinājumā un turpat mirst. Tie nav šausmu stāsti no Ķīnas vai Korejas – zemēm, kas ir bēdīgi slavenas ar letāliem gadījumiem skrējienā pēc veiksmes, bet gan tepat no Rīgas.

Ārstu slēdziens abos traģiskajos gadījumos, par kuriem esmu dzirdējis šai decembrī, ir – pārstrādāšanās.

Mana personīgā, tāpat kā šā laikraksta, pozitīvā attieksme pret kapitālisma loģiku ir zināma (sk. kaut vai otrdienas komentāru), tomēr tā reizē nav arī ideoloģiska. Ir jāapzinās jebkuras metodes ierobežojumi, jebkuru izvēļu riski, jo cilvēki vien esam, kas nozīmē – maldīgi, nepilnīgi un ar nepieciešamību pēc pastāvīgām korekcijām, vēlams, pašu apzinātām un brīvprātīgām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa un finanšu izdevums The Banker Latvijas finanšu ministru Andri Vilku nosaucis par 2012. gada labāko finanšu ministru Eiropas reģionā, atzinīgi novērtējot paveikto darbu Latvijas finansiālās situācijas stabilizēšanā un izaugsmes veicināšanā.

Finanšu izdevumā norādīts, ka Latvija bija viena no ekonomiskās krīzes vissmagāk skartajām valstīm, tāpēc jo īpaši uzteicams paveiktais darbs izaugsmes veicināšanā.

Žurnāls norāda - lai gan ceļš uz šo sasniegumu nebija vienkāršs, sasniegtais rezultāts acīmredzami ir atjaunojis pārliecību par saviem spēkiem un arī devis iespējas sekmīgi emitēt obligācijas starptautiskajos finanšu tirgos.

The Banker, kuru izdod Financial Times, katru gada izvirza pretendentus balvu saņemšanai dažādās kategorijās vairākās valstīs. Apbalvojumi tiek piešķirti, ņemot vērā aptauju, bet gala lēmumu par uzvarētāju pieņem izdevniecības izvirzīta žūrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd bāzes scenārijs ir, ka gada sākums joprojām ir diezgan vārgs. Pēc tam – kā pa ciņiem, bet tomēr iesim uz augšu. Ja uz gada otro pusi vai tuvāk gada beigām pūļa imunitāte būs sasniegta, tad varēsim jau runāt, ka kovidstāsts ir beidzies un ekonomika no šīs krīzes ir tikusi ārā.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Fragments no intervijas

Ko sagaidāt no Latvijas ekonomikas? Vai prognozes nav pārlieku optimistiskas?

Nenoteiktība joprojām ir ļoti augsta. Pēc būtības ir divi galvenie tās avoti. Pirmais ir tas, kas notiek ar vīrusa izplatību un vakcīnu. Otrs ir valdību atbalsts un tā apjoms. Ja mēs skatāmies no šo atbalstu puses, tad tur riski ir vērsti uz augšu – ekonomikai no tiem var kļūt labāk. Savukārt galvenie riski lejup ir saistīti ar vīrusa izplatīšanos – ja to neizdosies ierobežot tik ātri, kā cerēts, tad, protams, ekonomika jutīsies sliktāk. Bet Latvijas Banka prognozes pārskatīs martā. Šobrīd mūsu prognoze 2021. gadam ir Latvijas IKP kāpums par 2,8%. Ņemot vērā nenoteiktību, tad jau redzēsim. Pagājušais gads neapšaubāmi bija labāks, nekā sākotnēji varēja šķist. Ekonomika šo krīzi iemācās pārvarēt. Redzam, ka ar ierobežojumiem ir tāpat. Šeit stāsts ir ne tikai par Latviju, bet par pasauli kopumā – ekonomika pamazām sāk pierast un iemācīties strādāt ar šiem ierobežojumiem. Ietekme, protams, vēl arvien ir nepatīkama, bet ar līdzīgiem ierobežojumiem kritums ekonomikā ir mazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

10 fakti, kuri šonedēļ, visticamāk, tev paslīdējuši garām

Dienas Bizness, 20.09.2013

Zooloģiskais dārzs Pakistānā izvietos dinozauru modeļus, lai tādējādi aizpildītu tukšās vietas. Dažādu dzīvnieku krātiņi jau vairākus gadus galvaspilsētā Islamabadā stāv tukši, jo pilsētai pietrūkst naudas dzīvniekus uzturēšanai. Lai apmeklētāji nebūtu vīlušies, zooloģiskā dārza administrācija iecerējusi tajā demonstrēt dinozaurus.

Foto: EPA/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV ekonomists Pols Krugmans joprojām uzskata, ka Latvijas «veiksmes stāsts» citām valstīm neko nevar iemācīt. Viņaprāt, Baltijas valstis kļuvušas par fiskālās politikas karu simbolu un taupības aizstāvji tām piešķir ikonas statusu.

Pasaulē aizejošā nedēļa aizvadīta gaidot gan jaunāko Apple iPhone nonākšanu tirdzniecībā, gan ASV Federālo rezervju sistēmas lēmumu turpināt ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas programmu.

Tikmēr Db.lv piedāvā ieskatīties interesantos notikumos, kuri palikuši mazāk pieminēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medijs atgādina, ka Latvijas atgūšanās no krīzes, kas izdzēsa teju piektdaļu no ekonomikas, radījusi viedokļu atšķirības ekonomikas analītiķu vidū. Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans vairākkārt kritizējis ieviestos taupības pasākumus tajā pašā laikā, kad Eiropas līderi piesauc Latvijas taupību kā piemēru pārējam kontinentam, novērojis Bloomberg Businessweek.

«Pašlaik, kad Latvija ir atmaksājusi aizdevumu un SVF monitorings ir beidzies, valdība var iet savu ceļu,» skaidro Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) direktors Alfs Vanags. Viņš atgādina, ka SVF ir iepriekš norādījis, ka valdības politika darbojas pret nabadzīgākajiem iedzīvotājiem un bezdarbniekiem.

Medijs norāda, ka sociālo izdevumu samazinājums palielinājis nevienlīdzību, radījis straujāko emigrācijas vilni pēdējās desmitgades vēsturē un tajā pašā laikā radījis prognozes par to, ka ekonomikas pieaugums 2012. gadā varētu būt 5% apmērā.

Finanšu ministrs Andris Vilks norādījis, ka sociālo pabalstu samazināšana tiek veikta, lai spiestu cilvēkus strādāt, raksta medijs. «Palielinās to cilvēku skaits, kas patiešām nevēlas strādāt,» norādīja A. Vilks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rimšēvičs: ja Latvija būtu devalvējusi latu, emigrācija būtu vēl lielāka

Dienas Bizness, 14.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazas valstis, devalvējot savu valūtu, ir daudz lielākas zaudētājas un piedzīvo daudz lielāku emigrāciju nekā gadījumā, ja tiek piekopta stingra fiskālā politika, norāda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, sakot, ka to arī atzinis ekonomists un Nobela prēmijas laureāts Pols Krugmans, kurš iepriekš kritizēja Latvijas izvēli krīzes risināšanā.

LTV raidījumā Labrīt, Latvija! Latvijas Bankas prezidents sacīja, ka gadījumā, ja Latvija būtu devalvējusi latu, no valsts būtu aizbraukuši daudz vairāk cilvēku.

Kā piemēru Rimšēvičs minēja Islandi, kura valūtas devalvācijas rezultātā piedzīvoja lielāko emigrācijas vilni kopš 1888. gada.

Jau vēstīts, ka krīzes risināšana Latvijā netiek vērtētā viennozīmīgi – kamēr vieni apgalvo, ka stingra fiskālā politika, kas šobrīd rezultējusies straujākajā ekonomikas izaugsmē Eiropas Savienībā, bija pareizais solis un kalpo par piemēru citām grūtībās nonākušajām valstīm, citi norāda uz reālo situāciju valstī - ievērojamo emigrācijas vilni, lielo bezdarbu un straujo iekšzemes kopprodukta kritumu, kas piedzīvots laikā, kad tika ieviesti konsolidācijas pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE (BTA) attīstību plāno ārvalstu tirgos - šogad prioritāra ir Polijas tirgus apguve, kur plānots paplašināt darbību jaunos apdrošināšanas veidos, sacīja BTA valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

BTA Polijā jau strādā obligātajā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā un nelaimes gadījumu apdrošināšanā. Šogad plānots sākt piedāvāt īpašumu apdrošināšanu.

Lucaus atzina, ka BTA pagaidām Polijā privātpersonu segmentu nav vēl tik labi apguvis kā juridisko personu tirgu. «Privātpersonām redzam lielu potenciālu privātīpašumu un nelaimes gadījumu apdrošināšanā. Tie ir veidi, ar kuriem šogad plānojam startēt privātpersonu segmentā, un prognozējam labus biznesa rezultātus gan no pārdošanas apjoma, gan biznesa rentabilitātes viedokļa,» sacīja BTA valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

BTA atver filiāli Polijā

Žanete Hāka, 27.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE janvārī reģistrējusi filiāli Polijā, informē kompānijas pārstāvji.

Šī ir jau sestā uzņēmuma filiāle Eiropā. Līdz šim BTA Polijā darbojās pēc brīvas pārrobežu pakalpojumu sniegšanas principa, sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus visā Polijas teritorijā ar apdrošināšanas aģentu starpniecību.

Apdrošināšanas pakalpojumus Polijā BTA sāka piedāvāt 2009. gadā. Reģistrējot filiāli, BTA plāno nostiprināties Polijas tirgū, kā arī paplašināt piedāvāto apdrošināšanas pakalpojumu klāstu. Šobrīd BTA Polijas tirgū piedāvā OCTA, transportlīdzekļu stiklojuma apdrošināšanu, autovadītāju un pasažieru nelaimes gadījumu apdrošināšanu, ceļojumu apdrošināšanu Krievijā un Baltkrievijā, apdrošināšanas aģentu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu un pārvadātāju finanšu saistību apdrošināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas čārterreisu aviokompānija «Small Planet Airlines», kas jau restrukturizē savus uzņēmumus Vācijā un Polijā, veiks arī Lietuvas uzņēmuma restrukturizāciju, un tāpēc vērsusies tiesā.

«Small Planet Airlines» norāda, ka Lietuvas uzņēmuma darbības turpināšanai nav nepieciešams investors, tomēr ir sākusi to meklēt.

Kompānija arī uzsver, ka restrukturizācija Lietuvā atšķirsies no restrukturizācijas Vācijā un Polijā.

«Abās šajās valstīs kompānijas nespēja kontrolēt paplašināšanos un izmaksu pieaugumu, un tāpēc mēs tur šoruden sākām restrukturizāciju. Vācijas un Polijas kompāniju reorganizācijas dēļ »Small Planet Airlines« Lietuvā nesaņems ieņēmumus par pakalpojumiem no šiem uzņēmumiem, tāpēc tā centīsies samazināt infrastruktūru un arī aizsargāt savu darbību no ārējo pakalpojumu sniedzēju prasībām,» teikts «Small Planet Airlines» paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Poliete Kinga Pavlovska (Kinga Pawlowska) ir pārcēlusies uz dzīvi Latvijā, pasniedz jogu un ražo kosmētiku Be.Loved

Pirmie pāris gadi bijuši grūti, jo viņa nezināja latviešu valodu, taču tagad Kinga runā brīvi un jūtas labi. «Kad atbraucu, runāju tikai angliski, tomēr Latvijā visi runā angliski un bija saprotoši, ka es nerunāju latviski. Man šeit ļoti patīk, man Latvijā patīk viss! Es novērtēju to, ka šeit cilvēki ir individuālisti un cits citam dod daudz personiskās telpas. Polijā visi bieži vien ir kā viena liela, liela ģimene, līdzīgi kā itāļi. Te tā nav, un man tas patīk,» viņa saka. Cilvēki Latvijā par daudz ko mēdz sūdzēties, bet Kinga vēlētos, lai viņi saprot un notic, ka situācija ir pārsvarā labvēlīga. Kinga ir darbojusies uzņēmējdarbībā arī Polijā un uzskata, ka birokrātija Latvijā ir krietni mazāka. «Latvijā ir paradīze! Lai gan tagad man palīdz ar grāmatvedību, sākumā es pati varēju tikt ar to galā. Polijā tas nebūtu iespējams,» viņa apgalvo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien piemēroja apcietinājumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētajam uzņēmējam Mārim Martinsonam.

Apcietinājums Martinsonam piemērots kā drošības līdzeklis. Šo tiesas lēmumu vēl ir iespējams pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Pēc tiesas sēdes Martinsons atteicās sniegt jebkādus komentārus žurnālistiem. Arī Martinsona advokāti Didzis Vilemsons un Aivars Purmalis atteicās no komentāriem.

Kā ziņots, Martinsonu KNAB aizturēja otrdien, un vēl trešdien no rīta puses uzņēmējs atradās KNAB telpās.

Otrdien KNAB aizturēja arī «Rīgas satiksmes» (RS) Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, apstiprināja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Saskaņā ar KNAB sniegto informāciju, novembrī sāktā kriminālprocesā saistībā ar RS veiktajiem iepirkumiem otrdien veiktas neatliekamās procesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā 30 kratīšanas, un aizturētas kopumā astoņas personas - sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārija un Polija pirmdien uzlikuši veto Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžetam un bloka tautsaimniecības atveseļošanas paketei pēc Covid-19 izraisītās krīzes, tādējādi izsakot savu protestu pret ES fondu līdzekļu piešķišanas sasaisti ar tā dēvētās likuma varas ievērošanu.

Bija paredzēts, ka dalībvalstu vēstnieki pirmdien Briselē apstiprinās pagājušajā nedēļā ar Eiropas Parlamentu (EP) panākto kompromisu par 1,8 triljonus eiro lielo finanšu paketi, taču tas nebija iespējams Varšavas un Budapeštas veto dēļ, vēsta diplomāti.

Vācija, kas šobrīd rotācijas kārtībā pilda ES prezidējošās valsts pienākumus, informējusi, ka vēstnieki vispirms apstiprinājuši ar EP saskaņoto mehānismu, kas paredz ES fondu līdzekļu piešķiršanu saistīt ar likuma varas ievērošanu attiecīgajā dalībvalstī, jo tam pietika ar kvalificēto vairākumu.

Taču balsojumā par paša 1,1 triljonu eiro lielā budžeta un 750 miljardus lielā tautsaimniecības atveseļošanas fonda apstiprināšanu, kam nepieciešams visu dalībvalstu vienprātīgs atbalsts, "divas dalībvalstis izteica iebildumus", pavēstīja Vācija.

Komentāri

Pievienot komentāru