Kā liecina zvērinātu notāru pieredze, mantojuma lietās cilvēki visbiežāk kavē termiņus. Termiņu ievērošana ir temats, ko iedzīvotāji izprot vismazāk, norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Taču līdz galam nenokārtota mantojuma lieta paver durvis krāpniekiem, kas nereti izmanto tieši pašu mantinieku neizdarīto, atstājot viņus bez mantotā īpašuma.

«Mantojuma lietas ir ļoti dažādas, tomēr visas prasa precīzi izpildīt likumā noteikto. Tas cilvēkiem nereti šķiet sarežģīti, lai arī tā nebūt nav. Rezultātā lietu risināšana tiek atlikta uz nenoteiktu laiku. Atsevišķos gadījumos tas ir novedis pat pie tā, ka īpašums kļūst par bez mantinieka īpašumu. Tomēr visbiežāk mantinieku bezdarbība paver durvis iespējamai krāpniecībai vai negodprātīgu radinieku rīcībai, atstājot mantinieku bez īpašuma. Tādēļ svarīgi mantojuma lietu uzsākt laikus, es pat teiktu – nekavējoties. Kopš 2003. gada, kad mantojuma lietas no tiesām nonāca notāru kompetencē, ir pabeigtas jau gandrīz 163 000 lietas,» informē Sandra Stīpniece.

Kuldīga iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā – tā, atzīstot un novērtējot Kuldīgas vecpilsētas unikālo vērtību arī pasaules mērogā, lēmušas dalībvalstis Pasaules mantojuma komitejas 45. sesijā, kas no 10. līdz 25. septembrim norisinās Rijādā, Saūda Arābijā.

Ceļš uz UNESCO Kuldīgai bijis ļoti apjomīgs process vairāk nekā 20 gadu garumā, kas realizējies ar augstu pievienoto vērtību – mantojuma pārvaldības sistēmas radīšanu, kultūras mantojuma vietu zinātnisko izpēti un sakārtošanu, sabiedrības izglītošanu mantojuma aizsardzības jautājumos, kā arī apbūves noteikumu sakārtošanu. Šajā laikā tapis arī Kuldīgas restaurācijas centrs un izveidota atbalsta programma, kas sargā vēsturisko apbūvi - viss paveiktais radījis priekšnoteikumus Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā.

Ar Kuldīgas jauno statusu lepojas arī Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska: “Vēsturiskais mantojams iegūst milzu nozīmi, ja to kā īpašo vērtību atzīst, lepojas un saglabā vietējie ļaudis – ar šādu pieeju kopš 1997. gada Kuldīga virzījusies pretim UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Tieši kopīgi ar iedzīvotājiem šo gadu laikā paveiktais pilsētas saglabāšanā un attīstībā, padara Kuldīgas stāstu īpašu. UNESCO ir kvalitātes zīme, kas apliecina – Kuldīga pasaules kartē ir iezīmēta kā svarīga kultūras mantojuma vieta. Esam paveikuši ļoti daudz, tāpēc ir milzīgs gandarījums, ka Kuldīgas vecpilsēta pasaules mērogā nu ir tikpat nozīmīga kā Ēģiptes piramīdas, lielais Ķīnas mūris, Atēnu Akropole un citas visiem labi zināmas vietas ar universālu vērtību.”

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju diezgan vieglprātīgi attiecas pret mantojuma atstāšanas juridisko pusi. Lai gan vairums (89%) atzīst, ka mantojuma lietas ir svarīgi sakārtot jau laicīgi, realitātē to izdarījis vien retais, - liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Pēc Latvijas iedzīvotāju domām, visefektīvākais veids mantojuma nodošanai tuviniekiem ir testamenta sastādīšana (59%), savlaicīga īpašuma noformēšana uz izvēlētā mantinieka vārda (41%) un dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu un/vai pensiju 3.līmeņa uzkrājumi (18%). Tiesa, praktiski kādu no iepriekšminētajiem veidiem izmantojusi itin maza daļa aptaujāto – testamentu sastādījuši 6% iedzīvotāju, bet mantojumu uz mantinieka vārda noformējuši vien 9%. Atšķirīga aina vērojama tikai uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas un 3.pensiju līmeņa kontekstā, 61% no tiem aptaujātajiem, kas šo veidu minējuši kā efektīvu mantojuma nodošanas instrumentu, paši to arī pielieto.

Pieaug darījumu skaits, pieaug cenas un samazinās piedāvājums - tā varētu raksturot nekustamā īpašuma tirgus tendences Kuldīgā.

Kā biznesa portālam Db.lv stāsta Kuldīgas novada pašvaldības Nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Klāvs Svilpe, pieprasījums pēc nekustamā īpašuma Kuldīgā ir samērā augsts un pieprasījumu varētu iedalīt divējādi - dzīvojamais fonds un ražošanas, komercdarbības teritorijas, kā arī pieprasījums iegādei vai nomai un īrei.

Pēc pašvaldībā pieejamās informācijas, pircēji visbiežāk iegādājas dzīvojamās ēkas, dzīvokļus, kā arī dzīvojamai apbūvei paredzētus zemes gabalus. Nekustamā īpašuma cenu ietekmē īpašuma stāvoklis, novietojums, komunikāciju esamība un pieslēgumu iespējas, taču pašvaldība nav veikusi šādas informācijas analīzi par vidējām īpašuma cenām.

Baltijas jūras valstu kultūras ministru (BJVKM) konference noslēgusies ar Rīgas deklarācijas pieņemšanu.

17. oktobrī Rīgā uz astoto BJVKM konferenci «Kultūras nākotne Baltijas jūras reģionā» pulcējās kultūras ministri, ministriju pārstāvji un kultūras eksperti no Latvijas, Lietuvas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Norvēģijas, Polijas, Krievijas, Zviedrijas, kā arī Ziemeļu Ministru padomes, Eiropas Komisijas un Baltijas jūras padomes, lai diskutētu par 21.gs. izaicinājumiem kultūrai un sadarbības perspektīvām Baltijas jūras reģionā, informēja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

Konferences mērķis bija aicināt dalībvalstu pārstāvjus diskutēt par jautājumiem, kas saistīti ar kultūras lomu Baltijas jūras reģiona identitātes veidošanā un reģiona konkurētspējas celšanā Eiropā, kā arī ārpus tās. Diskusijas gaitā notika debates par jaunām sadarbības iniciatīvām, piemēram, kultūras mantojuma digitalizāciju un radošās industrijas attīstību.

UNESCO Pasaules mantojuma komitejas 33. sesijā, kas no šā gada 22. līdz 30. jūnijam notiek Seviljā, Spānijā, pieņemts lēmums par Drēzdenes Elbas ielejas izslēgšanu no UNESCO Pasaules mantojuma saraksta.

Drēzdene izslēgta nepārdomātas, nesaskaņotas un pasaules mantojuma vietas vērtību iznīcinošas attīstības projekta dēļ, Elbas ielejā uzsākot tilta būvniecību, neskatoties uz vairākkārtējiem UNESCO Pasaules mantojuma centra aizrādījumiem par šāda projekta negatīvo ietekmi uz vietas integritāti.

Tā kā Drēzdenes pilsēta nepārtrauca plānotā tilta būvniecību un neņēma vērā UNESCO Pasaules mantojuma centra aicinājumu meklēt alternatīvus risinājumus savienojuma veidošanai pār Elbas upi, vieta ir neatgriezeniski zaudējusi savu īpašas nozīmes pasaules vērtību, kas bija par pamatu tās iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Pirms diviem gadiem, 2007. gadā Pasaules mantojuma komitejas 31. sesijā no UNESCO Pasaules mantojuma saraksta tika izslēgta arī UNESCO Pasaules dabas mantojuma vieta Oriksu dabas rezervāts Omenā. Taču toreiz pati dalībvalsts atzina, ka nav spējusi šajā teritorijā saglabāt un aizsargāt apdraudēto antilopju pasugas oriksu populāciju.

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību. Viens no tādiem ir preču zīmju reģistrācija.

Preču zīme, kas biznesa vidē saukta par zīmolu, ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai arī sākotnēji jaunuzņēmuma lielākā vērtība ir tā radītais produkts vai biznesa modelis, arī preču zīmes izvēlei un aizsardzībai jāpievērš tikpat liela uzmanība.

Ja jaunuzņēmums ir reģistrējis preču zīmi, tas var liegt šo preču zīmi izmantot citām personām. Pretējā gadījumā var gadīties, ka jaunuzņēmums izmanto preču zīmi, kas līdzīga citas personas reģistrētai preču zīmei, un attiecīgi šī persona varēs tiesas ceļā liegt to izmantot. Otrkārt, cita persona var pati sākt izmantot jaunuzņēmuma preču zīmi, taču jaunuzņēmums nevarēs tam iebilst, jo savu preču zīmi nav reģistrējis. Izņēmums, kad preču zīmi tās aizsardzībai var apsvērt nereģistrēt, ir, ja tā ir «plaši pazīstama», t.i., preču zīme ir tik populāra, ka patērētāji varētu uzskatīt cita uzņēmuma preces vai pakalpojumus par jaunuzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai novērstu minētos riskus, jaunuzņēmumam ir jāveic vairākas darbības.

#Decembrī aizsaulē aizgājušā uzņēmēja Valērija Maligina atraitne Elīna Maligina nolēmusi izprasīt sev neatņemamo mantojuma daļu.

Decembrī aizsaulē aizgājušā uzņēmēja Valērija Maligina atraitne Elīna Maligina nolēmusi izprasīt sev neatņemamo mantojuma daļu, aģentūrai LETA pastāstīja Maliginas advokāts Mārtiņš Knipšis.

Viņš sacīja, ka otrdien nolasītajā AS «Olainfarm» vadītāja testamentā bija minētas uzņēmēja trīs meitas, no kurām divas ir pilngadīgas, bet uzņēmēja atraitne tajā netika minēta. Viņš uzsvēra, ka nolasītais testaments tika izveidots laikā, kad Maliginu pāris vēl nebija precējies. Tomēr, ņemot vērā, ka abus vienoja laulības saites, Maliginai kā aizgājēja sievai atbilstoši likumam ir tiesības pretendēt uz sev neatņemamo mantojuma daļu, uzsvēra Knipšis.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Četras naktī uz 13.maiju Kuldīgā un Sabilē sadedzinātās automašīnas piederējušas kafejnīcas «Goldingen Room» saimniekiem, apstiprināja SIA «Propeller Foodie», kam Kuldīgas vecpilsētā pieder kafejnīca «Goldingen Room», pārstāvis Roalds Cinis.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova stāstīja, ka 13.maijā plkst.3.13 Valsts policijā saņemta informācija no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta par to, ka Kuldīgā, Baznīcas ielā, deg divas vieglās automašīnas - «Mercedes Benz» un «Ford». Savukārt Sabilē, Avotu ielā gandrīz tajā pašā laikā dega divas automašīnas - «Mercedes Benz» un «Audi».

«Abos gadījumos ir aizdomas par ļaunprātīgu dedzināšanu, tāpēc Valsts policijā par notikušo ir uzsākti kriminālprocesi,» teica Šeršņova.

Cinis sacīja, ka trīs no četrām automašīnām ir jānoraksta, savukārt senlaicīgo «Ford», kas kalpojusi par Kuldīgas simbolu, atjaunos un tas atgriezīsies Baznīcas ielā.

Otrdien tika sumināti Patentu valdes (PV) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotā tradicionālā konkursa Gada preču zīme laureāti, informē LTRK.

Konkursā šogad piedalījās 83 pērn reģistrētās preču zīmes divās nominācijās – Gada preču zīme – Latvijai un Gada preču zīme – pasaulei. Sīvajā konkurencē labāko preču zīmju titulus ieguva Latvijā radītu dizaina papīra lietu ražotājs SIA Manilla un starptautiska jūras servisa pakalpojumu sniedzējs SIA Marine Insurance Services.

«Preču zīmes ir uzņēmuma zīmolvedības un reklamēšanas stratēģiju būtisks elements, tādēļ preču zīmes, nenoliedzami, ir viens no uzņēmuma mārketinga politikas stūrakmeņiem,» konkursa laureātu godināšanas ceremonijā sacīja Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, uzsverot, ka gan šogad, gan arī iepriekšējos gadus laureātu godā ir uzņēmēji un uzņēmumi, kuri novērtē rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmas radītās priekšrocības un tās jau īstenojuši, reģistrējot savu preču zīmi.

UNESCO Pasaules mantojuma komitejas 33. sesijā, kas notiek Seviljā, Spānijā, pieņemts lēmums par Rīgas vēsturisko centru — turpmāk Latvijai pašai būs jāuzņemas daudz nopietnāka atbildība tā aizsardzībai.

UNESCO Pasaules mantojuma centrs, kā arī Starptautiskā pieminekļu un ievērojamu vietu aizsardzības padome (ICOMOS) atzinīgi novērtē Latvijas sasniegtos rezultātus Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanā, īpaši – jautājumā par likumu sakārtošanu.

Pieņemtais lēmums novērtē Latvijas aktīvo rīcību iepriekš konstatēto trūkumu novēršanā, ierobežojot vērtības apdraudošu attīstības tendenču virzību Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, tostarp arī attiecībā uz Daugavas kreisā krasta apbūves iecerēm.

Taču, neskatoties uz atzinīgajiem vārdiem, Latvijai kā UNESCO Konvencijas par kultūras un dabas mantojuma aizsardzību un saglabāšanu dalībvalstij vēl jāpierāda, ka arī bez ikgadējas UNESCO Pasaules mantojuma centra uzraudzības tā spēj nodrošināt UNESCO Pasaules mantojuma vietas – Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un sabalansētu un pārdomātu attīstību.

2018. gada 28. novembra Uzņēmumu reģistra Konsultatīvās padomes lēmums ir juristu diskusija par reiderisma precedentu.

Diskusijai sekoja vispārināts lēmums, kas novērš uzņēmuma pārņemšanas iespēju. Stāsts ir par AS Olainfarm un mantojuma dalīšanu starp trīs Valērija Maligina meitām, kas sākās pēc tēva testamenta nolasīšanas pērn 16. janvārī.

Reiderisma iespēju bāze

Strīdu iespējamību un tālāku attīstības scenāriju sākotnēji nosaka Jūrmalas pilsētas bāriņtiesas 2018. gada 7. februāra lēmums, ieceļot vecāko meitu Irinu Maliginu par mantojuma aizbildni līdz brīdim, kad mantojums tiks sadalīts. Pats lēmums ir nepieciešams, jo līdz mantojuma sadalīšanai īpašumam ir vajadzīgs pārvaldītājs. Mantojuma aizbildnis ar mantojumu var rīkoties samērā brīvi. Vienīgi aizbildnim nav tiesību īpašumu atsavināt vai pārdot.

59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka testaments ir labākais formāts mantojuma jautājumu sakārtošanai – tā atklāj Swedbank Finanšu institūta veiktās aptaujas rezultāti. Savukārt 41% iedzīvotāju vērtējumā par tādu uzskatāma savlaicīga īpašumu «pārrakstīšana» izvēlētajai personai.

Līdzīgu tendenci rāda arī Latvijas zvērinātu notāru pieredze. Testamentu izveido vidēji 3000 cilvēku katru gadu. «Tā kā mūsu valstī testaments joprojām var tikt izveidots un glabāts arī mājās, reālais cilvēku skaits, kas rakstiski atstāj informāciju par savu pēdējo gribu, visdrīzāk ir lielāks,» uzsver Jānis Skrastiņš, zvērināts notārs un Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs.

Tajā pašā laikā ļoti daudzi cilvēki dažādu iemeslu dēļ nekustamo īpašumu izvēlas atdot bērniem vēl savas dzīves laikā. Viens no izplatītākajiem veidiem, ko šādās situācijās cilvēki izvēlas, ir nekustamā īpašuma dāvināšana. Vidēji gadā pie zvērinātiem notāriem Latvijā tiek taisīti aptuveni 2 500 dāvinājuma līgumi. «Populārs tas ir tāpēc, ka ar dāvinājumu nekustamo īpašumu var atdot bez atlīdzības. Taču vienlaikus jāņem vērā, ka dāvinājuma līgumu var apstrīdēt neatņemamās daļas tiesīgie. Piemēram, ja īpašnieks māju uzdāvinājis vienam no bērniem un pārējiem bērniem neatliek viņiem pienākošās neatņemamās daļas, pēc tēva nāves viņiem ir tiesības prasīt, lai tās tiktu izmaksātas. Tāpat būtisks ir jautājums par dāvinātāja tiesībām, jo visbiežāk māja vai dzīvoklis, piemēram, kādam no mazbērniem tiek uzdāvināts ar nodomu, ka vecvecāki tajā turpinās dzīvot līdz mūža galam. Tad līgumā noteikti jāparedz dzīvokļa tiesība, kā arī jāiekļauj aizliegums mazbērniem bez rakstiskas vecvecāku piekrišanas rīkoties ar īpašumu – piemēram, pārdot, ieķīlāt vai izīrēt. Diemžēl daudzos gadījumos tas netiek izdarīts, un pie notāriem nonāk ļoti skaudri stāsti par to, kā cilvēki vecumdienās palikuši gan bez mājokļa, gan bez aprūpes,» stāsta Jānis Skrastiņš.

UNESCO Pasaules mantojuma komiteja neatsakās no jau agrāk paustās negatīvās nostājas pret augstbūvēm, – informē Latvijas pārstāvji, kas devušies uz komitejas kārtējo 32. sesiju Kvebekā.

Šāda Pasaules mantojuma komitejas attieksme nozīmējot, ka joprojām Latvijas atbildīgajām institūcijām jāturpina darbs pie Daugavas Kreisā krasta silueta attīstības koncepcijas, kā arī jāpievērš uzmanība plānotām jaunbūvēm ar Rīgas vēsturiskajam centram neraksturīgu augstumu vai būvapjomu. Tikai veicot plānoto jaunbūvju visaptverošu vizuālās ietekmes analīzi un rūpīgu izvērtēšanu, pēc plašām konsultācijām, tai skaitā arī ar UNESCO Pasaules mantojuma centru, būs iespējams izvairīties no iekļaušanas Pasaules mantojuma apdraudēto vietu sarakstā.

Pasaules mantojuma vietās un to aizsardzības zonās jāsamierinās, ka vides kvalitatīva attīstība nevar notikt steigā un būvniecības ieceru vairākkārtīga izvērtēšana dažādos līmeņos ir starptautiski pieņemta prakse, — uzsver speciālisti.

UNESCO Pasaules mantojuma komitejas 32. sesijā pieņemtajā lēmumā uzsvērts, ka Pasaules mantojuma vietas saglabāšanas stāvoklis Rīgā ir pietiekami labs, lai šis jautājums šobrīd nebūtu aktuāls.

Vienlaikus UNESCO Pasaules mantojuma komiteja neatsakās no jau agrāk paustās negatīvās nostājas pret augstbūvēm Rīgā, un aicina Latvijas atbildīgās institūcijas turpināt darbu pie Daugavas Kreisā krasta silueta attīstības koncepcijas, kā arī pievērst lielāku uzmanību plānotajām jaunbūvēm ar Rīgas vēsturiskajam centram neraksturīgu augstumu vai būvapjomu, Db.lv informē Liene Krīvena, UNESCO LNK konsultante .

Pēdējos gados UNESCO arvien aktīvāk vēršas pret Pasaules mantojuma vietu kultūrvēsturisko vidi apdraudošiem pārveidojumiem, augstbūvēm un infrastruktūras objektiem Pasaules mantojuma vietu tuvumā, īpaši uzsverot šo vietu integritātes nozīmību.

Kuldīgas novada pašvaldība sadarbībā ar Brandenburgas Tehniskās universitātes Pasaules mantojuma programmas nodaļu un tās vadītāju prof. Dr. Britu Rūdolfu gatavo Kuldīgas vecpilsētas Ventas senlejā pieteikšanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam.

Atrašanās UNESCO Pasaules mantojuma pamatsarakstā vietai piešķir kvalitātes zīmi. Tas dotu iespēju pilsētai piesaistīt papildus resursus izglītības, zinātnes un kultūras jomās, stimulētu Kuldīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību, piesaistītu tūristus, veicinātu kvalitatīvu pilsētas attīstību un iedzīvotāju labklājību.

Process, kas jau veikts, lai virzītos uz iekļaušanu Pasaules mantojuma sarakstā, bijis ilgstošs. Pirmo reizi Kuldīga UNESCO Nacionālajam pagaidu sarakstam pieteikta un apstiprināta 2003. gadā.

2011. gadā, saskaņā ar jaunām prasībām, šis pieteikums tika izveidots no jauna un pārapstiprināts – Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā iekļauta Latvijas nacionālajā UNESCO mantojuma vietu sarakstā.

Rīgas rīkotajos svētkos gadu no gada līdzdarbojas vieni un tie paši uzņēmumi un organizācijas; pašvaldības atbalsts citu iecerētām kultūras aktivitātēm – simbolisks.

Tas secināms, pētot Rīgas domes kultūras finansēšanas konkursu rezultātus.

Finansiāli ietilpīgākais ir Rīgas pašvaldības organizētais tradicionālo kultūras pasākumu finansēšanas konkurss, kas uzskatāms par tādu kā Rīgas domes pasūtījumu dažādu svētku, piemēram, Jaungada sagaidīšanas, Rīgas svētku vai Lieldienu organizēšanai. Papildu tam tiek rīkoti konkursi, kuros uz finansiālu atbalstu var cerēt gan dažādi amatieru kolektīvi, gan privātas kultūras iniciatīvas. Regulāri noteiktā laika posmā notiekošu pasākumu atbal- stam finansējums pieejams arī Rīgas festivālu mērķprogrammas finansēšanas konkursā. Tajā atbalstītiem pasākumiem šogad piešķirti 308,8 tūkst. eiro.

Biznesa portālam db.lv tika dota ekskluzīva iespēja ielūkoties atjaunotajā VEF Kultūras pilī, pirms tās durvis oficiāli vērtas apmeklētājiem.

VEF Kultūras pils remontdarbu veicēji - SIA «Velve» - ēku nodevuši ekspluatācijā jau novembra pirmajos datumos. Pašlaik telpās ievācas VEF Kultūras pils, strādniekiem ēkā izkārtojot mēbeles, iekārtojot garderobi utml.

Būvdarbu vadītājs Aleksejs Tokarevs stāstīja, ka resturācijas darbi kopumā veikti sešās telpās - galvenajā vestibilā, hallē, Lielajā zālē, Kamerzālē, Spoguļzālē un abās kāpņutelpās. Restaurēti arī dažādi objekti - letes garderobēs, gaismekļi, durvis u.c. A. Tokarevs atklāja, ka plastmasas gaismekļu, kas rotā garderobes griestus, restaurācijā meklētas visdažādāko veidu tehnoloģijas, tostarp izmantots 3D printeris un lāzergriešana.

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

Pasaules intelektuālā īpašuma dienā tika apbalvoti konkursa «Gada preču zīme 2018» laureāti. Kategorijā «Gada preču zīme – Latvijai» balvu ieguva SIA «Zekants» par preču zīmi «Pupuchi», bet kategorijā «Gada preču zīme – pasaulei» par uzvarētāju tika atzīta AS «Printful Latvia» preču zīme «Printful».

Laureātu diplomus nominācijā «Gada preču zīme – pasaulei» saņēma Ilonas Gibertes preču zīme «Coo Culte» un SIA «Hortimed» preču zīme, bet nominācijā «Gada preču zīme – Latvijai» diplomi piešķirti SIA Wearedots par preču zīmi «dots.» un Arta Daugina preču zīme «Blueshockrace».

«Septiņu gadu laikā konkurss »Gada preču zīme« ir kļuvis par nozīmīgu un gaidītu ikgadēju nozares notikumu.Pozitīvi vērtējam, ka uzņēmēji arvien vairāk apzinās reģistrētas preču zīmes vērtību un tās aizsardzības nepieciešamību, kā arī arvien vairāk saprot, cik svarīgi ir uzņēmējdarbības attīstībai radīt pievilcīgu un viegli atpazīstamu preču zīmi. Konkursā uzvarējušās preču zīmes turpmāk kalpos par uzņēmumu radīto produktu un pakalpojumu galvenajiem mārketinga instrumentiem, veicinot to atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē,» teic Sandris Laganovskis, Patentu valdes direktors.

Jūrmalas pilsētas Bāriņtiesa par decembrī aizsaulē aizgājušā zāļu ražotāja AS Olainfarm lielākā īpašnieka Valērija Maligina mantojuma aizgādni iecēlusi viņa vecāko meitu Irinu Maliginu, aģentūru LETA informēja Maliginas pārstāvji.

Izvērtējot uzņēmēja vecākās meitas kandidatūru, tiesa, sākot no šā gada 6.februāra, iecēlusi viņu par tēva mantojuma aizgādni. Atbilstoši likumam, mantojuma lietā ieinteresētās personas var pieprasīt mantojuma aizgādnību, lai nodrošinātu tā pārvaldību un vērtības saglabāšanu līdz brīdim, kad mantojums nonāk īpašumā mantiniekiem. Bāriņtiesa uzrauga aizgādņa rīcību aizgādņa pienākumu izpildē.

Maligina uzsvēra, ka viņai kā tēva mantojuma aizgādnei uzticēta liela atbildība, ko viņa ir gatava uzņemties, godprātīgi pildot aizgādņa pienākumus un rūpējoties par mantojuma vērtības saglabāšanu visu mantinieku interesēs. «Kā aizgādne īstenošu akcionāru tiesības un nodrošināšu nepieciešamo lēmumu pieņemšanu AS "Olainfarm" un citos uzņēmumos, lai esošās vadības komandas varētu turpināt iesākto un īstenot jau iepriekš apstiprinātos attīstības plānus,» sacīja aizsaulē aizgājušā uzņēmēja meita.