Eksperti

Kurš šogad būtu pelnījis Ziemassvētku dāvanu, bet kurš – žagarus?

Arnis Kaktiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra „SKDS” direktors, 23.12.2014

Jaunākais izdevums

Gada noslēguma DNB Latvijas barometra pētījumā man vienmēr ir interesanti vērot iedzīvotāju atbildes uz jautājumiem par to, kurš šogad būtu pelnījis lielāko Ziemassvētku dāvanu, bet kurš - žagarus. Tie ir jautājumi, kur respondentiem netiek piedāvāti atbilžu varianti, bet tiek lūgts pašiem pateikt, to, kas pirmais ienāk prātā. Un tieši tāpēc šie jautājumi ir interesanti, jo atklāj pirmās, ātrās un spontānās reakcijas, kas savā ziņā ir visvērtīgākās.

Turklāt pats fakts, ja kāds cilvēks parādās šādā topā un ir ticis nosaukts vairāk nekā pāris reizes, jau par kaut ko liecina. Ja cilvēks ir ticis nosaukts tikai pāris reizes, tad iespējams, ka viņš neilgi pirms aptaujas brīža pozitīvā vai negatīvā kontekstā ir figurējis ziņās. Jo bieži pirmais prātā ienāk tas, kas ir redzēts vai dzirdēts pēdējais. Taču, ja cilvēks tiek nosaukts vairāk nekā pāris reizes, tad tas norāda uz lielāku nospiedumu sabiedrības apziņā.

Pirmā interesantā lieta ir šo topu nosacītais garlaicīgums, jo pēdējo trīs gadu laikā abos topos lielākoties parādās vieni un tie paši uzvārdi – pārsvarā politiķi. Lielākas izmaiņas ir vērojamas «žagaru kandidātu» topā, bet mazākas – domājot par dāvanu saņēmējiem. Taču, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, šis ir zīmīgs ar to, ka salīdzinoši vairāk cilvēku nekā iepriekš nav varējuši nosaukt savas simpātijas vai antipātijas: 41% aptaujāto nav spējis iedomāties nevienu, kurš, viņaprāt, būtu pelnījis Ziemassvētku dāvanu (pretstatā 24% pērn) un 48% nespēja nosaukt nevienu kandidātu žagaru saņemšanai (30% pērn). Tas liecina, ka laikam tomēr šis gads ir kopumā bijis garlaicīgāks par iepriekšējiem.

Otrā lieta, kas piesaistīja manu uzmanību, ir Artusa Kaimiņa parādīšanās abos topos. Piektā vieta dāvanu topā (ir ticis minēts 3% gadījumu) un 18. vieta žagaru topā (minēts 1% gadījumu) ir kārtējais apliecinājums ļoti spilgtas personības debijai Latvijas politikā.

Visbeidzot interesanti un vienlaikus zīmīgi ir tas, ka žagaru topā no pirmajām desmit vietām, septiņās ir tieši partijas Vienotība pārstāvji. Sākot ar Solvitu Āboltiņu pirmajā vietā (11%) un beidzot ar Jāni Junkuru desmitajā (1%). Tā kā žagaru topa Top 10 parādās arī Edgars Rinkevičs un Dzintars Zaķis, tad jādomā, ka šis kolektīvais sniegums lielā mērā ir pēcvēlēšanu notikumu rezultāts. Citādi būtu grūti izskaidrot Vienotības salīdzinoši labos panākumus nupat notikušajās Saeimas vēlēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Cīnās ar dāvanu maisiņiem

Kristīne Stepiņa, 14.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dāvanu iesaiņošanas biznesu ietekmē iepirkšanās stila un vērtību maiņa, tāpēc šo pakalpojumu sniedzēji meklē dažādus risinājumus un paplašina produktu klāstu.

Attīstoties tirdzniecībai internetā, cilvēki retāk izmanto šo pakalpojumu veikalos un tirdzniecības centros. Gadu gaitā ir mainījusies cilvēku izpratne par vērtībām – vieni izvēlas dāvanu maisiņus, citi cenšas iepriecināt dāvanu saņēmēju ar pašu rokām veidotu iesaiņojumu, apejot šīs jomas meistarus. Tā kā pēdējā laikā vērojama tendence dāvināt naudu, kā arī teātra, koncerta vai dažādu izklaides pasākumu biļetes, šobrīd būtisks elements dāvanu saiņotāju portfelī ir t.s. tematiskās aploksnes.

Dāvanu saiņošanas uzņēmuma Raibs gar acīm vadītāja Lāsma Kraņevska atzīst, ka pēdējos gados pēc šī pakalpojuma pieprasījums ir mainījies, to ietekmējusi ikdienas steiga un ekonomija, kas liek izvēlēties dāvanu maisiņus un kastītes. «Visbiežāk mūsu pakalpojumus izvēlas, dodoties uz kādu īpašu pasākumu – kāzām, kristībām, apaļu jubileju vai arī tad, ja cilvēks ir iegādājies nestandarta izmēra dāvanu, kuru nevar ielikt ne dāvanu maisiņā, ne kastē,» viņa raksturo. Uzņēmums Raibs gar acīm darbojas jau 12 gadus, tam ir ir divi dāvanu iesaiņošanas veikali – grāmatu namā Valters un Rapa, kā arī modes un izklaides centrā Riga Plaza.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību Ziemassvētku dāvanu paciņu iegādes paradumi šogad nav mainījušies, aģentūrai BNS atzina aptaujātie tirgotāju pārstāvji.

Uzņēmuma Odis Food valdes loceklis Valdis Levkāns aģentūrai BNS norādīja, ka pašvaldību Ziemassvētku dāvanu paciņu iegādes paradumi šogad nav mainījušies, taču atšķirībā no iepriekšējā gada pašvaldības dāvanās vēlas redzēt kvalitatīvākas konfektes. Vienlaikus viņš pastāstīja, ka dāvanu paciņās nav tikai vietējo ražotāju produkcija, bet arī Lietuvas, Igaunijas un Ukrainas ražotāju preces.

Savukārt vidējā pašvaldību atvēlēta summa dāvanu iepirkumos šogad ir nedaudz mazāka kā pērn - ja pērn tie bija deviņi tūkstoši latu, tad šogad tie ir deviņi tūkstoši eiro, kas varētu būt skaidrojams ar pašvaldību ierobežoto budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izvēloties korporatīvās dāvanas, "tā dara visi" nav pareizākā stratēģija

Anda Asere, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dāvanas ir viens no efektīvākajiem korporatīvās attiecības veicinošajiem instrumentiem, taču mūsdienās šī kultūra nereti tiek uzturēta mākslīgi.

Tā uzskata Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta korporatīvo attiecību vadītāja un ilgtspējas eksperte Karīna Javtušenko.

To, ka dāvanas ir viens no efektīvākajiem korporatīvās attiecības veicinošajiem instrumentiem, apliecina dažādu starptautisku pētījumu rezultāti. Piemēram, pēc "Forbes" datiem 57% uzņēmēju atzīst, ka korporatīvās dāvanas var ietekmēt viņu viedokli par esošo vai potenciālo biznesa partneri, turklāt - kā pozitīvā, tā arī negatīvā nozīmē.

"Tomēr korporatīvo dāvanu kultūra, kas savulaik izveidojās ļoti organiski (dāvanas tika izmantotas, lai nostiprinātu sadarbību un attīstītu to ilgtermiņā), mūsdienās tiek uzturēta mākslīgi. Un to ir veicinājis ne tikai fakts, ka korporatīvo dāvanu industrija gadu gaitā ir ievērojami attīstījusies, nodrošinot neierobežotas iespējas, kas dāvanu izvēli būtiski apgrūtina. Mainījusies ir arī izpratne par korporatīvo dāvanu mērķiem biznesa vidē," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Lietus ietekmē Ziemassvētku vecīšu darbu

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūķupes Ziemassvētku vecītim, kas jau ilgus gadus darbojas Pāvilostas novada Ziemupē, uzradušies kolēģi, kas ciemiņus gaida Latgalē un Vidzemē. Lai arī aktivitātes tiek piedāvātas jau laicīgi, interese nav tik liela kā gribētos. To ietekmē lietainais un drūmais laiks.

Svētkiem velta muzeju

Ziemassvētku vecīša rezidencei Raunas novada Drustu pagasta Pļavnās šī būs tikai otrā darbības sezona. Pērn tā pēdējos sagatavošanās darbus pabeidza īsi pirms atklāšanas. Biedrības Ziemassvētku vecīša rezidence valdes priekšsēdētājs Igors Āboliņš stāsta, ka ideja izaugusi no personīgas aizraušanās, veidojot kolekciju par Ziemassvētku un Jaunā gada tēmu.

"Sākumā no miskastes paglābu ļoti daudzas atklātnītes, kas veltītas Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Sāku krāt," viņš atceras. Pēc tam radās interese, kādēļ Ziemassvētku vecīti dēvē tieši tā, kurā laikā tas aizsācies un kad šis svētku simbols pārtapis par Salatēvu. Pircis preses senus izdevumus, kas izdoti decembrī. Palēnām klāt nākuši rotājumi un viss pārējais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gandrīz katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs izmantojis kredītu Ziemassvētku dāvanu iegādei

Dienas Bizness, 21.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju katrs desmitais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs vismaz reizi Ziemassvētku dāvanu iegādei ir izmantojis kredītu, liecina pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti.

Kā atzinusi lielākā daļa vai 78% respondentu, iegādājoties Ziemassvētku dāvanas saviem tuviniekiem, visbiežāk viņiem ir noteikts aptuvenais budžets dāvanu iegādei, un šīs summas ietvaros viņi arī izvēlas un iegādājas preces vai pakalpojums. 9,1% aptaujāto budžetu dāvanām plāno, jau ļoti savlaicīgi atliekot naudu - pat, ja gadās iegādāties kādu dārgāku dāvanu, decembra ģimenes budžets no tā necieš. Taču gandrīz katrs desmitais vai 9,3% no Latvijas iedzīvotājiem atzīst, ka ne vienmēr izdodas iekļauties pieejamajā budžetā un vismaz reizi ir nācies izmantot aizdevumu, lai iegādātos kārotās svētku dāvanas saviem tuviniekiem.

«42,4% aptaujas dalībnieku atklāja, ka ļausies Ziemassvētku iepirkšanās drudzim un dāvanas iegādāsies pēdējā brīdī. Nereti šis ir stresa pilns process - dāvanas nepieciešamas, neskatoties ne uz ko, tostarp uz cenu, jo nākamajā dienā jau ir Ziemassvētki, taču vairs nav palicis laika meklēt dažādas dāvanu alternatīvas. Tādēļ esam novērojuši, ka decembrī cilvēki biežāk izmanto arī karšu overdraftu sniegtās iespējas,» stāsta DNB bankas Privātpersonu un MVU kreditēšanas vadītājs Kaspars Anckalniņš. Viņš gan piebilst, ka nav svarīgi - tiek aizņemta maza vai lielāka summa, tas jādara atbildīgi, katram pašam kritiski izvērtējot, kādas būs iespējas aizdevumu atdot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Aptauja: Kurš šogad, pēc iedzīvotāju domām, pelnījis dāvanu, bet kurš – žagarus?

Žanete Hāka, 30.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā katru gadu Ziemassvētku vecītis kādam atnes dāvanu, bet citam – pelnītos žagarus.

Šogad jaunākā Baltic International Bank Latvijas barometra ietvaros Ziemassvētku vecīša lomā tika lūgti iejusties Latvijas iedzīvotāji, lai noteiktu, kas, pēc viņu domām, 2016. gadā paveicis visvairāk labo darbu, bet kurš nedarbus.

Aptauja liecina, ka šogad iedzīvotāji vislielākās dāvanas nolēmuši piešķirt Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim (15%) un Rīgas mēram Nilam Ušakovam (14%). Kā liecina rezultāti, arī pērn iedzīvotāji bija izdarījuši tādu pašu izvēli. Tāpat salīdzinoši lielu dāvanu sainīti šogad nopelnījis arī basketbolists Kristaps Porziņģis (6%) un komponists Raimonds Pauls (5%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemassvētku vecītis uzskata, ka labākā dāvana ir laiks. Ziemassvētkos svarīgākais ir sirsnīga kopā būšana un materiālas dāvanas ir kā suvenīrs, lai mēs atcerētos šo brīdi.

Biznesa portāls db.lv viesojās Ziemassvētku vecīša birojā Pāvilostas novada Ziemupē. Jau vairākus gadus svētku laikā Rūķupē ikviens var satikt īstu Ziemassvētku vecīti.

Kā stāsta viena no Rūķupes aktīvistēm Daiga Kadeģe, šis stāsts ir gana sens. Ideju par Ziemupi kā Ziemassvētku vecīša mājvietu pasviedis kāds Austrālijas latvietis un tā vietējiem ļoti iepatikusies.

Ziemassvētku vecīša biroju biedrība Ziemupīte sāka veidot 2006.gadā. D.Kadeģe atzīst, ka sākumā bija raizes par to, kāda būs cilvēku atsaucība. «Sākām šo projektu ar bailēm, bet sapratām, ka interese ir pārsteidzoši liela. Visi pieaugušie pēkšņi šeit kļūst par bērniem. Pie mums brauc gan tādi, kuriem ir divi gadi, gan tādi, kam astoņdesmit,» lepojas D.Kadeģe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio", 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eglīšu eksports audzis septiņas reizes

Žanete Hāka, 23.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā Latvija eksportēja 18,2 tūkstošus Ziemassvētku eglīšu 248,2 tūkstošu eiro vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot ar 2013. gadu, eglīšu eksporta vērtība ir pieaugusi gandrīz septiņas reizes. 2015. gada desmit mēnešos Ziemassvētku eglītes vēl nav eksportētas, savukārt importētas 72 eglītes 297 eiro vērtībā. Pēdējos trijos gados Ziemassvētku eglīšu eksporta vērtība ievērojami apsteidz importa vērtību.

Ziemassvētku eglīšu eksporta rādītāji pēdējā desmitgadē ir bijuši ļoti mainīgi – līdz 2008. gadam eksports kāpa, eksporta vērtībai sasniedzot 110,8 tūkstošus eiro. No 2009. līdz 2011. gadam bija vērojams būtisks eglīšu eksporta kritums. Rādītāji būtiski pieauga 2012. gadā, eksporta vērtībai sasniedzot 154,3 tūkstošus eiro un apsteidzot pirmskrīzes līmeni 2008. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Māris Gailis, SIA Veset valdes loceklis: man vecītis vienmēr atnesa kādu mūzikas instrumentu

Sagatavojusi Kristīne Stepiņa, 23.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Māris Gailis, SIA Veset valdes loceklis

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kārlis Danēvičs, SEB bankas valdes loceklis, finanšu direktors: bērnībā ļoti nopietni uztvēru dāvināšanas jautājumu

Sagatavojusi Linda Zalāne, 23.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Kārlis Danēvičs, SEB bankas valdes loceklis, finanšu direktors

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Laimas Ziemassvētku sortimenta apgrozījums sasniedz teju 5,3 miljonus eiro

Dienas Bizness, 13.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā svētku sezonā realizētais saldumu fabrikas Laima Ziemassvētku sortimenta apgrozījums sasniedzis gandrīz 5,3 miljonus eiro, kas pārsniedz 2013. gada Ziemassvētku laika rādītājus. Latvijā apgrozījums pieaudzis par vairāk kā par 18%, savukārt eksporta tirgos kopumā Ziemassvētku produkcijas apjomu pieaugums ir par 27%, salīdzinot ar 2013. gada svētku laiku, informē uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle – Sūniņa.

Uzņēmuma aplēses liecina, ka Latvijas iedzīvotāji kopumā šajos svētkos apēduši vairāk nekā 793 tūkstošus kilogramu Laimas saražoto Ziemassvētku gardumu. Jau tradicionāli vispopulārākie bijuši sveramie piparkūku cepumi, kas kopumā svētku laikā apēsti gandrīz 550 tūkstoši kilogramu, populāras pircēju vidū ir arī Selgas piparkūkas. Trešajā vietā ierindojas Laimas šokolādes Ziemassvētku sveramās konfektes, kā arī Laimas Ābolu zefīrs ar kanēli.

Savukārt eksporta tirgos pircēji tradicionāli priekšroku devuši Laimas Ziemassvētku Asorti konfekšu izlasei ar pajūgu uz kārbas, kas ir izteikts Ziemassvētku produktu sērijas līderis eksporta tirgos un pārdots vairāk kā 54 tonnas. Kā otro un trešo populārāko Laimas Ziemassvētku sortimenta produktu pircēji ārvalstīs iecienījuši liķiera konfektes Prozit un Selgas piparkūkas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojā nopērkams pilsētas jaunais, «lieliskais mārketinga instruments» - Liepājas Dāvanu kartes 5, 10, 20 un 50 eiro vērtībā. Tās izmantojamas dažādās atpūtas vietās Liepājā – naktsmītnēs, restorānos un kafejnīcās, teātrī, aktīvās atpūtas centros, SPA un citur.

«Dāvanu karte ir Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja ideja, ņemot par piemēru lielveikalu modeli, kas piedāvā iegādāties noteiktu tirgotāju - lielveikalu apakšnomnieku - preces un pakalpojumus. Dāvanu karte kalpo gan kā atpazīstamības veicināšana pašam lielveikalam, gan kā apgrozījuma palielināšanas rīks apakšīrniekiem. Šajā gadījumā Liepājai, protams, interesē atpazīstamība, un dāvanu karte ir kā lielisks mārketinga instruments, popularizējot pašu pilsētu. Tajā pašā laikā dāvanu karte kalpos būtiskākajam - tūrisma uzņēmēju apgrozījuma palielināšanai,» biznesa portālam db.lv stāsta Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Inta Šoriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Liene Apine, t/p Alfa vadītāja: Salavecim es ticēju ļoti ilgi

Sagatavojusi Kristīne Stepiņa, 23.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Liene Apine, t/p Alfa vadītāja:

Ziemassvētki man nemainīgi ir bijuši mīļākie gada svētki. Bērnībā par Salaveci pārģērbās manas mammas krusttēvs, kas vienmēr gādāja par to, lai izskatītos pēc mums visiem zināmā omulīgā, sarkanā puskažociņā ietērptā vīra ar kuplo, balto bārdu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Gunārs Ķirsons, a/s Lido īpašnieks: Manā bērnībā nerakstījām vēstules Ziemassvētku vecītim

Sagatavojusi Linda Zalāne, 23.12.2014

Fotogrāfija uzņemta 1953. gadā Omskas apgabalā, Uvaļņas ciemā. G. Ķirsons ir mazākais no attēlā redzamajiem bērniem. Tolaik viņam bija divi gadi.

Foto: No personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Gunārs Ķirsons, a/s Lido īpašnieks

Līdz septiņu gadu vecumam ar ģimeni dzīvoju Sibīrijā, un no šī laika manas vienīgās Ziemassvētku atmiņas saistās ar pieklusinātiem svētkiem ģimenes lokā, kad māte iekāra kādu konfekti eglītē. Atminos arī, ka, ejot ārā, es apāvu vaļinkus, lai kājām būtu siltāk. Padomijas gados Ziemassvētku svinēšana tika oficiāli liegta, tādēļ Sibīrijā tos atzīmējām klusi un mierīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kristaps Amsils, a/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs: Lai vai kāds vecītis nāktu, izturējāmies pret viņu ar bijību

Sagatavojusi Anda Asere, 23.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Kristaps Amsils, a/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad teju uz pusi pieaudzis pieprasījums pēc korporatīvajām Ziemassvētku ballītēm salīdzinājumā ar pagājušo gadu, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie pasākumu rīkotāju aģentūru pārstāvji.

Aģentūras Attach projektu vadītāja Elīna Krēvica aģentūrai BNS pastāstīja, ka šogad pieprasījums pēc ballīšu rīkošanas audzis par aptuveni 30-40%, salīdzinot ar pērno gadu.

«Mums ar nožēlu šogad pat ir nācies dažiem uzņēmumiem atteikt pasākuma organizēšanu, jo nav ne brīvu vietu, ne datumu, lai to spētu noorganizēt no mūsu puses» norādīja Krēvica, piebilstot, ka populārākie datumi šogad ir 12.un 13.decembris, kā arī 19.un 20.decembris.

Pēc Attach projektu vadītājas teiktā, šogad īpaši aktīvi pasākumus piesaka arī mazāki uzņēmumi, kas iepriekš Ziemassvētku pasākumus rīkojuši paši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Aldis Hofmanis: labdarība spēj dot cerību un gaišuma staru

Kristīne Stepiņa, 07.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labdarība prasa iedziļināšanos sabiedrības vajadzībās, tā nedrīkst būt formāla, aprobežojoties ar kārtējo saldumu paciņu

Tā uzskata aģentūras Digg Deep MGMT vadītājs, pirmais grupas Prāta Vētra menedžeris Aldis Hofmanis, kurš kopā ar kultūras biedrību Spektrs organizē populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Ar ko tu šobrīd nodarbojies?

Man ir uzņēmums Digg Deep MGMT, kas nodrošina visa veida menedžmenta pakalpojumus mūziķiem, kā arī stratēģisko plānošanu un tehnisko menedžmentu dažādiem projektiem un pasākumiem. Šobrīd strādāju ar vienu no talantīgākajiem šī brīža pianistiem Andreju Osokinu. Piedāvāju arī pakalpojumus mūzikas noskaņas radīšanai veikalos un restorānos. Manu klientu vidū ir, piemēram, Vīna studija, kurai jau sešus gadus veidoju muzikālo fonu. Tā nu ir sagadījies, ka šogad ir Latvijas valsts simtgade, grupai Putni – 25 gadu, bet dziesmai Klusa nakts, svēta nakts – 200 gadu jubileja. Pirms gada vokālās grupas Putni vadītāja Antra Dreģe mani uzrunāja un izstāstīja par ideju organizēt populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās. Man šķita interesanti salikt kopā klasiskās Ziemassvētku dziesmas un Matīsa Čudara un Jēkaba Nīmaņa mūsdienīgo izpratni par to izpildījumu. Ir radīti gan jaundarbi, gan šīs dziesmas aranžējumi, izmantojot gan viduslaiku mūziku, gan agrīno latviešu komponistu darbus. Piemēram, Matīss Čudars speciāli šiem koncertiem ir radījis muzikālu triloģiju Es nomodā par Tevi palecos ar Ivetas Šimkus, Arvīda Ulmes un Aivara Neibarta vārdiem. Ir tapusi ļoti skaista – reizē akadēmiska un mūsdienīga – Ziemassvētku programma, koncerti notiks septiņās Latvijas baznīcās, uz tiem bez maksas tiks aicināti arī maznodrošinātie un daudzbērnu ģimenes. Pirmssvētku laikā, kad visapkārt valda iepirkšanās bums, starp mums ir cilvēki, kuriem nepietiek naudas savām primārajām vajadzībām, nemaz nerunājot par iespēju garīgi bagātināties. Tāpēc mēs vēlamies iespēju robežās uz šiem koncertiem aicināt tos cilvēkus, kuri paši to nevarētu atļauties. Plānojam, ka 20–30% no visiem koncertu apmeklētājiem būs trūcīgie Latvijas iedzīvotāji. Mēs aicinām uzņēmējus atbalstīt mūsu iniciatīvu, iegādājoties biļetes, kuras tiks nogādātas adresātiem. Šobrīd ir atsaukušies divi uzņēmēji, kuri ir vēlējušies palikt anonīmi. Priecāsimies, ja mūsu iniciatīvai pievienosies vēl kāds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Silti vārdi un mazas dāvaniņas kolēģiem un sadarbības partneriem ir veids, kā pateikt paldies par sadarbību un bruģēt labas attiecības nākotnē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ziemassvētku laikā svētku sajūta ir visur – gan mājās, gan darbavietā, tāpēc, ja vien tas nav pret uzņēmuma politiku, nevajadzētu ignorēt apdāvināšanos birojā. «Es atbalstu dāvanu pasniegšanu darbā, ja tas tiek darīts no sirds un pēc pašu darbinieku iniciatīvas, ja tas nav vadības ierosināts process. Ar īpaši piemeklētu dāvanu cilvēks pasaka to, ka otrs ir svarīgs un viņš vēlas to iepriecināt, pateikties par sadarbību. Tā kā ārkārtīgi daudz laika pavadām birojā ar kolēģiem, tad arī uz biroju ir atnākušas ģimenes tradīcijas dāvināt dāvanas Ziemassvētkos, dzimšanas dienās,» saka Inga Ezera, starptautiskas apdrošināšanas kompānijas RSA personāla vadītāja un ar atbildību par vairākām valstīm. Viņas Anglijas komandā Ziemassvētkos tiek organizēta akcija Noslēpumainais Ziemassvētku vecītis (Secret Santa) – katrs darbinieks izvelk lapiņu ar kāda kolēģa vārdu, ko apdāvināt. «Šis ir aizraujošs Ziemassvētku sagaidīšanas process birojā – ar nelielu intrigu sagaidi, kura kolēģa vārdu izlozēsi dāvanas sarūpēšanai, un tad, atkarībā no tā, cik labi pazīsti kolēģi, ir vieglāk vai izaicinošāk sagādāt viņam dāvanu. Interesants ir dāvanas saņemšanas brīdis – pārsteigums, gandarījums un prieks, ka kāds kolēģis ir īpaši piedomājis, izvēloties tev dāvanu,» stāsta I. Ezera.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Guntis Āboltiņš-Āboliņš, a/s Latvijas balzams ģenerāldirektors: Omīte vilka vecu kažoku, kas izgriezts uz otru pusi

Sagatavojusi Linda Zalāne, 23.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Guntis Āboltiņš-Āboliņš, a/s Latvijas balzams ģenerāldirektors

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroniskās naudas iestāde Transact Pro sadarbībā ar tirdzniecības centru Spice uzsākusi izdot jauna risinājuma Mastercard dāvanu kartes lietošanai tirdzniecības centrā, liecina informācija Transact Pro mājaslapā.

Jaunās Mastercard dāvanu kartes aizstās līdzšinējās tirdzniecības centra vietējās dāvanu kartes. «Tirdzniecības centriem mūsdienās nav jānodarbojas ar lokālo sistēmu uzturēšanu un apkalpošanu, kas nodrošina dāvanu karšu pieņemšanu, apgrozījuma uzskaiti un norēķiniem ar tirgotājiem. Visus procesus uzskaita un nodrošina automātiskā maksājumu sistēma Mastercard,» uzskata Transact Pro biznesa attīstības nodaļas vadītājs Jurijs Bordulans.

Jaunās dāvanu kartes varēs iegādāties tirdzniecības centrā. Kartes nomināls būs robežās no 10 līdz 150 eiro. Ar šo karti būs iespējams veikt pirkumus tirdzniecības centra veikalos bez papildu komisijas maksas. Kartes atlikumu varēs pārbaudīt tirdzniecības centra mājas lapā, informācijas centrā vai Transact Pro klientu centru, bet samaksājot komisijas maksu, atlikumu būs iespējams pārbaudīt arī bankomātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtraucot Galactico aliansi, no šī gada 1. septembra izbeigta arī Galactico elektronisko produktu – Galactico dāvanu karšu un Galactico Privilēģiju karšu – apkalpošana.

Klientiem, kas nav paguvuši iztērēt Galactico dāvanu kartes derīguma termiņa laikā, 18 mēnešu laikā pēc to derīguma termiņa beigām, ir nodrošināta iespēja lūgt Galactico dāvanu kartes esošā atlikuma atmaksu, kas tiek veikta ar pārskaitījumu uz bankas kontu. Ņemot vērā, ka pēc kartes derīguma termiņa beigām katra mēneša beigās no Dāvanu kartē esošā atlikuma tiek ieturēta komisijas maksa par Galactico dāvanu kartes uzturēšanu sistēmā, klienti aicināti savlaicīgi iesniegt Galactico dāvanu karti naudas atmaksai.

Līdzīgi arī Galactico Privilēģiju karšu lietotājiem – ja karšu derīguma termiņš pārsniedz šī gada 1. septembri, karšu lietotāji var prasīt atmaksāt savulaik klienta samaksātās maksas daļu par neizmantoto periodu, kas tiek veikta ar pārskaitījumu uz bankas kontu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas pie individuālā komersanta «Raibs gar acīm», lai vērotu, kā tiek veidotas papīra rozes.

Uzņēmums Raibs gar acīm dibināts 2006. gadā. Tas piedāvā dāvanu saiņošanas pakalpojumus un tam nepieciešamos aksesuārus, kā arī ar rokām veidotus papīra ziedus, apsveikumu kartiņas un citas svētku lietas.

Lāsma Kraņevska par savu uzņēmumu sapņoja jau studiju laikos. Sākotnēji viņa Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā studēja psiholoģiju, vēlāk nolēma apmeklēt arī floristikas nodarbības. Paralēli studijām L. Kraņevska strādāja apģērbu veikalā - sākotnēji par pārdevēju, vēlāk par veikala vadītāju, līdz sapratusi, ka vēlas veidot savu uzņēmumu. Tāpēc papildus ķērās pie projektu vadības apgūšanas un mazā biznesa kursiem.

Reiz Lāsma ievērojusi, ka tirdzniecības centrā Olimpia vairs nav dāvanu saiņošanas veikala, tāpēc izlēmusi nosūtīt Olimpia administrācijai piedāvājumu veikalā sniegt dāvanu saiņošanas pakalpojumus. Drīz vien saņēmusi uzaicinājumu uz interviju un atvērusi savu pirmo veikalu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Draugiem Group sadarbībā ar Ziedot.lv ievieš ziedojumu dāvanu kartes

Lelde Petrāne, 27.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai rosinātu jaunu dāvināšanas kultūru Latvijā, Draugiem Group uzņēmums GiftCard sadarbībā ar ziedošanas platformu Ziedot.lv uzsāk ziedojumu dāvanu karšu tirdzniecību, kas paredz dāvanas saņēmējam izvēlēties, kam ziedot dāvināto summu.

«Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi sev svarīgos brīžos viesus aizvien biežāk lūdz dāvanām domāto summu ziedot kādam labdarīgam mērķim. Draugiem Group izstrādātais risinājums palīdzēs šo procesu padarīt ērtu, vienkāršu un personisku. Dāvanu kartes saņēmējs Ziedot.lv mājaslapā varēs izvēlēties, kam ziedojumu novirzīt. Ziedot.lv cer, ka šādi tiks veicināta labdarība un izpratne, ka ziedojums var būt dāvana,» jauno ziedošanas veidu pamato Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta.

«Tas ir ērti un vienkārši - pa ceļam ieskrien kādā no tuvākajiem veikaliem un no kopējā klāsta izvēlies jubilāram atbilstošu dāvanu karti, kuru viņš varēs iztērēt tikpat ierastā veidā kā jebkuru maksājumu karti,» stāsta GiftCard vadītājs Artis Rozentāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Draugiem Group uzņēmums piedāvā jauna veida dāvanu kartes

Laura Mazbērziņa, 29.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draugiem Group uzņēmums Gift Card pirms divām nedēļām Latvijas tirgū sācis īstenot jaunu dāvanu karšu konceptu. Uzņēmums darbojas kā dāvanu karšu izplatītājs, kas Rimi veikalu ķēdē piedāvā iegādāties sadarbības partneru dāvanu kartes.

Artis Rozentāls, SIA Gift Card (SIA Gift Card, zīmols GiftCard) līdzdibinātājs, biznesa portālam db.lv stāsta par GiftCard konceptu un plāniem Latvijas tirgū.

GiftCard ideja aizgūta ASV pirms diviem gadiem, taču ieviešanas process nav bijis viegls un ātrs. Mutiskās vienošanās gan ar Rimi, gan ar citiem sadarbības partneriem prasījušas neilgu laiku, taču tehniskā puse - ilgāku.

ASV šis koncepts ir populārs - tiek pārdotas, piemēram, restorānu, apģērba un elektronikas veikalu, SPA, ātrā ēdinātāja McDonald's dāvanu kartes.

«Redzējām ar kolēģiem, kā viss notiek ASV, sākām pētīt viņu biznesu,» stāsta A. Rozentāls.

Komentāri

Pievienot komentāru