Tehnoloģijas

LaIPA par jauno vadītāju ievēl Autobuss Debesīs mūziķi Auzānu; turpinās virzīt datu nesēju atlīdzības ideju

Gunta Kursiša, 05.04.2012

Jaunākais izdevums

Latvijas izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) valde ceturtdien par tās jauno valdes priekšsēdētāju ievēlēja mūziķi Kārli Auzānu, kā arī uzsāka diskusijas par turpmākajām apvienības prioritātēm, tostarp datu nesēju atlīdzības un kabeļoperatoru retranslēšanas jautājumu.

Turpmākās LaIPA darbības prioritātes lielā mērā izriet no līdzšinējās valdes aizsāktajām aktivitātēm, teikts apvienības paziņojumā. Valde vienojusies turpināt virzīt Ministru kabineta (MK) noteikumu par datu nesēju atlīdzību grozīijumus, kā arī risināt kabeļoperatoru retranslēšanas jautājumu, tomēr par primāro un nozīmīgāko aktivitāti apvienības valde atzinusi nepieciešamību nodrošināt skaidrojošo un izglītojošo darbu par izpildītāju un producentu interešu pārstāvēšanas aktivitātēm un procedūrām, ko ikdienas darbā veic LaIPA, teikts apvienības paziņojumā.

«Ir nepieciešams vairāk skaidrot intelektuālā darba nozīmi valsts ekonomikā un nepieciešamību to aizsargāt, un ko radošās industrijas zaudē, ja intelektuālā īpašuma tiesības kopumā, ne tikai blakustiesības, netiek kvalitatīvi aizsargātas,» pauda LaIPA valdes locekle Elita Mīlgrāve, SIA Mikrofona ieraksti valdes priekšsēdētāja.

Jaunievēlētais LaIPA vadītājs K. Auzāns darbojas grupās Melo M un Autobuss Debesīs, kā arī ir Nepieradinātā Folka orķestra dibinātājs. Jaunais valdes priekšsēdētājs pēc ievēlēšanas pauda cerību, ka LaIPA vārds biežāk izskanēs arī pozitīvā kontekstā.

«Mēs esam biedru organizācija, kas līdzīgi kā arodbiedrību savienības, darba devēju organizācijas iestājas par savu biedru interesēm. Uzskatu, ka LaIPA mērķu sasniegšanai mums pašiem – radošās industrijas pārstāvjiem, ir jākļūst aktīvākiem un jāatbalsta LaIPA aktivitātes mūsu visu interešu pārstāvniecībā,» pauda K. Auzāns. Vienlaikus viņš aicināja, apvienībā iesaistīties jaunus izpildītājus un producentus.

Db.lv jau vēstīja, ka 28. martā par jaunajiem LaIPA valdes locekļiem pirmo reizi tika ievēlēti režisors Igors Linga, Kultūras menedžmenta centra Lauska vadītājs Juris Zalāns un viens no Latvijas jaunajiem autoriem un izpildītājiem Kārlis Būmeisters jeb Kaža.

Atkārtoti LaIPA valdē tika ievēlēti SIA Mikrofona ieraksti valdes priekšsēdētāja E.Mīlgrāve, SIA Baltic Records Group vadītājs Arvīds Mūrnieks, komponists un saksofonists Artis Gāga, grupas Melo M mūziķis, Nepieradinātā Folka orķestra dibinātājs Kārlis Auzāns un Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Ventis Zilberts.

DB jau rakstīja, lai autoriem varētu izmaksāt pienākošās kompensācijas par viņu autordarbu iespējamo pavairošanu, Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) jau 2007. gadā vērsās Kultūras ministrijā (KM) ar ierosinājumiem veikt grozījumus datu nesēju atlīdzības noteikumos. Tas bija skaidrojams ar AKKA/LAA vēlmi, lai atlīdzība tiktu iekasēta par visiem iespējamiem datu nesējiem, piemēram, mobilajiem telefoniem, zibatmiņām, dažādām atmiņas kartēm, MP3 atskaņotājiem. Atlīdzības apmēram, pēc biedrības domām, būtu jābūt no viena līdz trīs Ls par vienību. Savukārt martā MK izskatīja AKKA/LAA un LaIPA, un citu auorpārstāvošo apvienības lūgumu Satversmes tiesai vērtēt, vai, piemērojot atlīdzību ierobežotam datu nesēju lokam, netiek aizskartas tiesības. Rezultātā MK «piebremzēja» autorprārstāvošo organizāciju vēlmi aplikt datu nesēju ar atlīdzību.

Tāpat jau ziņots, ka LaIPA iesaistījusies tiesas prāvās ar vairākiem kabeļoperatoriem par fonogrammu retranslēšanu.. Piemēram, pērnā gada rudenī tiesāšanās notika ar operatoru Baltcom, bet šā gada pavasarī – ar telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju IZZI.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LIKTA «pārredzamā nākotnē» saskata iespējas atcelt datu nesēju nodevas

Dienas Bizness, 12.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas datu nesēju nodevas regulējums Latvijā ir uzlabojams nevis paplašinot materiālo nesēju un reproducēšanai izlietojamo iekārtu loku, bet gan pārskatot nesēju atlīdzības sistēmu kopumā un pārredzamā nākotnē atceļot nesēju nodevas kā tādas, tā vietā stimulējot jaunus veidus, kā nodrošināt autoriem iespēju saņemt atlīdzību par savu darbu izmantošanu.

Šādu viedokli paudusi Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

«Paplašinot un atvieglojot lietotājiem iespēju digitālajā vidē legāli iegādāties aizsargātus darbus, tiks veicināta kultūras pieejamība, un palielināsies tās daudzveidība. Datu nesēju atlīdzības iekasēšana no importētājiem ir visvienkāršākais atlīdzības saņemšanas veids,» uzskata LIKTA prezidente Signe Bāliņa, piebilstot gan, ka kultūras pieejamības veicināšanai būtiski, lai nesēju atlīdzības sistēma motivē autortiesību īpašniekus attīstīt jaunus, lietotājiem draudzīgus pakalpojumus un izmantot modernas tehnoloģijas savu mantisko interešu aizsardzībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: autordarbu privāta kopēšana un taisnīga atlīdzība

Baltic Data vadītājs Aivars Arums, 29.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā zināms, autoru darbi ir aizsargāti ar autortiesībām un to kopēšana nav atļauta. Mūsdienās gan vairāki autori atļauj savus darbus gan brīvi kopēt, gan lejuplādēt, jo tas ir papildus marketings, kas rada iespēju koncertos saņemt lielāku peļņu.

Analogo iekārtu laikmetā, privātā lietošanā parādoties iekārtām ar kurām bija iespējams veikt kopēšanu, radās situācija, ka katrs autors vairs nevarēja noslēgt ar katru lietotāju licences līgumu par autora darba kopēšanu. Tā rezultātā privāta nekomerciāla kopēšana vairākās valstīs tika atļauta, bet ar nosacījumu, ka autoriem par to jāsaņem atlīdzība. 2001.gadā Eiropas Savienība (ES) izdeva direktīvu 2001/29/EC (2001.g. 22. maijā), kura izņēmuma kārtā atļauj privāta legāli iegādāta autordarba kopijas izgatavošanu savām privātām nekomerciālām vajadzībām. Latvijā autortiesību likums nosaka, ka šādi drīkst izgatavot tikai vienu kopiju. Direktīva arī nosaka, ka par šo kopēšanu autoriem ir jāsaņem taisnīga atlīdzība. Atlīdzības lielums un iekasēšana tiek atstātas katras dalībvalsts ziņā. Dalībvalstis šo direktīvu var ieviest vai var neieviest. Ieviesušas ir 22 valstis, nav ieviesušas 5 valstis: Lielbritānija, Īrija, Luksemburga, Kipra un Malta. Pēc būtības šī direktīva saka: lūdzu ņemiet preci, par samaksu par šo preci vienosimies vēlāk. Biznesa pasaulē šāds princips parasti nav funkcionēt spējīgs. Piemēram, Jūs nevarēsiet celtniekam teikt: uzbūvē man māju, pēc tam par godīgu atlīdzību vienosimies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

LIKTA: nesēju nodeva neatbilst reālajam datu nesēju izlietojumam darbu kopēšanai

Jānis Rancāns, 15.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrijas (KM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par datu nesēju atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas kārtību neveicina Latvijas informāciju komunikāciju tehnoloģiju (IKT) attīstību un kavē uzņēmēju konkurētspēju. Savukārt datu nesēju un iekārtu atlīdzības apjoms ir neproporcionāls reālajam materiālo nesēju izlietojumam darbu kopēšanai privātām vajadzībām.

To uzsver Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācija (LIKTA). Asociācija norāda, ka KM noteikumu projektā norādītais datu nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzību apmērs ir nepamatots, nesamērīgs un negatīvi ietekmē Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, nostādot Latvijas uzņēmējus neizdevīgāk situācijā pret citu Baltijas valstu komersantiem.

LIKTA aplēsusi, ka gadā iekasējamās nesēju nodevas apmērs pārsniegs pusmiljonu latu, kas esot trīs reizes vairāk par Autortiesību un komunicēšanas aģentūras/ Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) pērn iekasēti atlīdzību summu.

Ministru kabineta komitejā šodien tika atbalstīti KM izstrādātie grozījumi, kas paredz, ka autortiesību atlīdzība būs jāmaksā arī par USB atmiņām. Maijā Satversmes tiesa uzdeva valdībai papildināt sarakstu ar datu nesējiem un reproducēšanai izmantojamām iekārtām, par kurām maksājama autoratlīdzība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

AKKA/LAA neplāno nākt klajā ar jauniem ierosinājumiem par datu nesējiem un to cenām

Nozare.lv, 07.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) neplāno nākt klajā ar jauniem ierosinājumiem par Ministru kabineta noteikumos iekļautajiem datu nesējiem, jo, sākot no 2007.gada līdz pat 2011.gadam, sadarbojoties ar Kultūras ministriju, jau tika iesniegts detalizēts ierosinājums, kurā iekļauti visi datu nesēji, kas pašreiz ir lietošanā, norāda AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Ierosinājumi pērn izvirzīti, vadoties pēc AKKA/LAA rīcībā esošajām sabiedriskajām aptaujām un pētījumiem, kur esot redzamas izmaiņas datu nesēju patēriņā.

«Samazinājies CD, DVD, audio un video kasešu nesēju lietojums, tāpēc AKKA/LAA ierosinājums bija samazināt atlīdzības apmēru no šiem nesējiem. Jaunie datu nesēji ir zibatmiņas, atmiņas kartes, ar MP3 aprīkoti mobilie telefoni, datoru cietie diski, televīzijas papildierīces,» norādīja Briģis.

Briģis paskaidroja, ka, ja 20 santīmi bija DVD, desmit santīmi CD, tad AKKA/LAA ierosinājums bija samazināt uz četriem santīmiem, šo summu nosakot visai CD/DVD nesēju grupai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

AKKA/LAA: Latvijas iedzīvotājiem nav izdevīgi pirkt nesējus kaimiņu valstīs

Zanda Zablovska, 25.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvēloties iegādāties nesējus ārzemēs nevis Latvijā, visdrīzāk tiek samaksāta nesēju atlīdzība, jo pārsvarā visās Eiropas valstīs un ļoti daudzās valstīs ārpus ES – kā Krievijā, Turcijā, Ukrainā u.c. nesēju atlīdzība ir likumiski nostiprināta un, iegādājoties nesēju, pircējs samaksā arī nesēju atlīdzību, DB skaidro Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras / Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) preses sekretārs Reinis Briģis.

«Latvijas iedzīvotājiem nav izdevīgi pirkt nesējus kaimiņu valstīs, jo tur šī nesēju atlīdzība jau pastāv un, it īpaši Lietuvā, kur nesēju atlīdzība ir jāmaksā par lielāko daļu nesēju un ierakstu iekārtu, turklāt uz tiem, kas Latvijā būs no 1.novembra – jāmaksā divreiz lielāka nekā Latvijā,» norāda R. Briģis.

«Tāpat kā līdz šim, nesēja atlīdzība būs jāmaksā datu nesēju vai kopēšanai izmantojamo iekārtu izgatavotājiem un personām, kas tos ieved Latvijā, izņemot gadījumus, kad fiziskas personas minētos nesējus vai iekārtas ieved Latvijā nekomerciālos nolūkos. Izņēmumi attiecībā uz ārvalstu interneta veikaliem un izsoļu vietnēm nav paredzēti,» DB iepriekš skaidroja Kultūras ministrijas(KM) Juridiskās nodaļas juriskonsults autortiesību un blakustiesību jomā Rihards Gulbis, atbildot uz jautājumu, vai pircējam, ja tas USB zibatmiņu iegādājas eBay vai Amazon, būs jāmaksā datu nesēju atlīdzība. Vienlaikus KM atzīmē, ka plašāk par šo tēmu, kā tiek veikta uzraudzība, var sniegt AKKA/LAA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

LIKTA aicina noņemt žņaugu datu nesēju atlīdzības maksāšanas jomā

Sanita Igaune, 18.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnības likumdošanā un kopējā datu nesēju un iekārtu atlīdzības sistēmā Latvijā kavē ne tikai dažādu nozaru, tai skaitā IKT attīstību, bet arī uzņēmēju kopējo konkurētspēju valstī. Lai gan 18. aprīlī, Saeimas plenārsēdē trešajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Autortiesību likumā, tomēr izmaiņas neattiecas uz datu nesēju nodevas iekasēšanu, norāda Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

LIKTA aicina pārskatīt datu nesēju un iekārtu atlīdzības sistēmu kopumā, izvērtējot iespēju atcelt nesēju nodevas vispār, un meklēt jaunus, alternatīvus veidus, kā nodrošināt autoriem iespēju saņemt atlīdzību par savu darbu izmantošanu. Viens no iespējamiem risinājumiem ir tiesību īpašnieku kompensācijas mehānisms no valsts budžeta līdzekļiem (Spānijas piemērs). Šis risinājums, pēc LIKTA novērojumiem, arī atbilst Kultūras ministrijas pētījuma rezultātiem. Proti, kopēšanas nodarītais kaitējums ir minimāls, jo vairums cilvēku neveic kopēšanu, tādējādi kopiju izgatavošanas sasaiste ar datoru tirdzniecību ir mākslīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par radio atskaņošanu sabiedriskā transportlīdzekļa vadītāja kabīnēs varētu būt jāmaksā aptuveni viens lats

Gunta Kursiša, 24.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radio atskaņošana sabiedriskā transportlīdzkļa vadītāja kabīnē uzņēmumam varētu maksāt aptuveni vienu latu gadā. Patlaban transportlīdzekļu vadītāju atsaucība Latvijas izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) radio atskaņošanas licenču iegādei ir ļoti laba, un patlaban jau ir iegādātas aptuveni 400 licences taksometriem un mikroautobusiem, otrdien medijiem stāstīja LaIPA pārstāvji.

Jau vēstīts, ka sākot no šā gada apvienības pārstāvji uzsākuši diskusiju ar Rīgas Satiksmes vadību par to, ka, lai sabiedriskā transporta vadītāji varētu klausīties radio, uzņēmumam no LaIPA ir jāiegādājas licence. Rīgas Satiksmes pārstāvji pauda, ka uzņēmuma budžetā nav un netiek plānoti līdzekļi šo licenču iegādei.

Šodien, LaIPA vadībai tiekoties ar mediju pārstāvjiem, apvienības izpilddirekore Ieva Platpere norādīja, ka šā gada sākumā LaIPA sāka administrēt mūzikas atskaņošanu sabiedriskajā transportā un ka «ar sabiedrisko transportu tiek saprasti tūrisma autobusi, tālsatiksmes autobusi un reģionālie autobusi, kuru salonos tiek atskaņota mūzika, kas patērētājiem tiek piedāvāts kā papildu komforts, bet sākotnēji LaIPA neplānoja administrēt mūzikas atskaņošanu arī sabiedriskā transportlīdzekļa vadītāja kabīnēs». «Tā nāca kā LaIPA reakcija attiecībā uz Rīgas Satiksmes iniciēto problēmu, un šobrīd mēs esam tikai pārrunu procesā ar uzņēmumiem, kuri saviem šoferiem nodrošina mūzikas klausīšanos vadītāja kabīnes, arī tarifs ir tikai tapšanas stadijā,» skaidro I. Platpere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirgotāji zaudē cīņā ar autortiesību aizstāvjiem

Gunta Kursiša, 15.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) maksājamās atlīdzības noteikšanas kritēriji ir objektīvi – tā lēmusi Konkurences padome (KP), vienlaikus izbeidzot izpētes lietu saistībā ar LaIPA iespējamo dominējošā stāvokļa izmantošanu, nosakot publiskā izpildījuma maksājamo atlīdzību lielumu.

«Pieļauju, ka Konkurences padomes lēmums varētu būt pietiekoši spēcīgs papildus arguments, lai beigtu apšaubīt LaIPA piemēroto tarifu pamatotību,» norādīja LaIPA izpilddirektore Ieva Platpere, piebilstot, ka «tagad nekas vairs nekavē tirdzniecības uzņēmumus noslēgt līgumu ar LaIPA par mūzikas atskaņošanu veikalos, ja tas vēl nav izdarīts».

Izpētes lieta tika iesākta, pamatojoties uz Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) iesniegumu. Jau vēstīts, ka LTA nevarēja panākt vienošanos ar Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūru/Latvijas Autoru apvienību (AKKA/LAA) un LaIPA par maksu saistībā ar publisku mūzikas atskaņošanu tirdzniecības vietās. Vēl 2010. gada rudenī LTA salīdzinājusi vairāku valstu, tajā skaitā Lietuvas, Igaunijas un Latvijas tarifus par publisku mūzikas atskaņošanu tirdzniecības vietās, un secinājusi, ka Latvijā tie ir krietni augstāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrija izskata iespēju pavisam atcelt datu nesēju atlīdzību.

Tas ir viens no variantiem, kā varētu atrisināt datu nesēju atlīdzības jautājumu, DB norādīja Kultūras ministrijas (KM) Juridiskās nodaļas juriskonsults autortiesību un blakustiesību jautājumos Rihards Gulbis. Jau vēstīts, ka pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma KM līdz 1. novembrim ir jāpārvērtē ar autoratlīdzības maksājumiem apliekamo datu nesēju sarakstu un šajā jomā jāpiedāvā savs risinājums.

«Pašlaik KM vērtē kritērijus, kādi būtu jāizvirza attiecībā uz šo sarakstu. Tāpēc šobrīd vēl ir pāragri spriest par konkrētiem datu nesējiem. Tāpat tiek vērtēta iespēja šo jautājumu atrisināt citos veidos, piemēram, vispār atsakoties no datu nesēju atlīdzības,» skaidroja R. Gulbis. Proti, no vienas puses, ir jānodrošina to, ka autori saņem atlīdzību par viņu darbu reproducēšanu, taču, no otras puses, sabiedrībai būtu jāmaksā atlīdzība tikai tajos gadījumos, kad autoru darbi tiek reproducēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu nesēju saraksts, par kuriem būs jāmaksā autortiesību atlīdzība un ar kuru papildināti Ministru kabineta (MK) noteikumi, ir viens no šaurākajiem Eiropā un vērtējams kritiski vairākos aspektos, uzskata Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA). Apvienība akcentē, ka pieņemtais saraksts tuvākajā nākotnē ir pārskatāms.

[Papildināta ar 5. rindkopu]

AKKA/LAA norāda, ka par projektu atbildīgā Kultūras ministrija (KM) apstiprināto nesēju sarakstu pamatojusi ar sabiedriskās aptaujas rezultātiem, tomēr aptaujā ticis konstatēts, ka aizsargātu darbu kopēšanai tiek izmantoti arī mobilie telefoni un datoru cietie diski, kas nesēju sarakstā nav iekļautu. Tāpat nav ņemts vērā apstāklis, ka datoru cietie diski tirdzniecībā ir pieejami atsevišķi.

Apvienība kritiski vērtē arī noteiktos atlīdzības apmērus – noteikumu projektu autori CD un DVD procentu likmi pamato ar analoģisku atlīdzības likmi Lietuvā, tomēr neesot ņemts vērā, ka kaimiņvalstī nesēju atlīdzība tiek piemērota vairāk nekā desmit veidu nesējiem, tajā skaitā arī visa veida atmiņas kartēm, televizoriem, mobilajiem telefoniem un citām iekārtām ar ierakstīšanas funkciju. AKKA/LAA arī norāda, ka nav ņemts vērā tas, ka Lietuvā par USB zibatmiņām atlīdzība tiek noteikta atkarībā no nesēja ietilpības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LaIPA: ar tuvredzīgiem lēmumiem Dziesmu svētkos aplaudēsim vienīgi Maskavas Babuškām

Gunta Kursiša, 05.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lai netiktu pieņemti tuvredzīgi lēmumi, kuru rezultātā var veidoties situācija, ka latviešu Dziesmu svētkos būs jāaplaudē tikai un vienīgi Maskavas Babuškām par Vej veterok, ir jāskaidro notikumi un LaIPA tiesību pozīcija,» norādīja Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) valdes loceklis Arvīds Mūrnieks, skaidrojot LaIPA nostāju autortiesību jautājumos, pauda cerību, ka netiks pieņemti

Diskusijas par autortiesībām un to aizsardzību, kā arī iespējamie Autortiesību likuma grozījumi, «kas ir pretrunā ar autoru, izpildītāju un producentu interesēm un starptautiskiem normatīvajiem aktiem», ir mākslīga «vētra ūdens glāzē», bet valdošā atmosfēra ir «histēriķu radīta gaisotne», viņš pauda.

Runājot par mūzikas atskaņošanu uzņēmējdarbības ietvaros, viņš atgādināja - «ja mūzika tiek izmantota biznesa vides uzlabošanai, tad par šādu mūzikas izmantošanu publiskā izpildījumā tiek prasīta samaksa, un nav svarīgi, vai konkrētajā telpā mūzika skan no radio, kompaktdiska, interneta». A. Mūrnieks norādīja, ka «nekur nav noteikts, ka mūziku, piemēram, veikalā, būtu obligāti jāizmanto, to var arī nedarīt, līdzīgi kā karstā laikā var neizmantot gaisa kondensācijas iekārtas vai tumšā laikā pietiekami spilgtu apgaismojumu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izpildītāji un producenti ievēlējuši jaunu LaIPA valdi

Lelde Petrāne, 31.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 30.martā Jāzepa Vītola mūzikas akadēmijā notika ikgadējā biedrības Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) biedru kopsapulce, kurā izpildītāji un producenti ievēlēja jaunu valdi savu tiesību pārstāvēšanai. LaIPA valde sastāv no astoņiem valdes locekļiem, tostarp biedrības valdes priekšsēdētāja.

Valdes priekšsēdētāju jaunā valde ievēlēs tās pirmajā sēdē, kas plānota aprīļa sākumā. Tajā tiks definēti arī galvenie jaunās valdes darbības virzieni un prioritātes.

Par LaIPA valdes locekļiem no izpildītāju vidus atkārtoti tika ievēlēts grupu Melo M un Raxtu raxti mūziķis un Nepieradinātā Folka orķestra dibinātājs Kārlis Auzāns, kā arī izpildītājs Kārlis Būmeisters. No producentu vidus atkārtoti LaIPA valdē tika ievēlēta SIA Mikrofona ieraksti direktore Elita Mīlgrāve un SIA Baltic Records Group vadītājs Arvīds Mūrnieks, kā arī Kultūras menedžmenta centra Lauska vadītājs Juris Zalāns. Savukārt pirmo reizi LaIPA valdē darbosies grupas Prāta Vētra basģitārists, mūziķis Ingars Viļums, grupas Instrumenti producente Līva Pētersone un akadēmistās mūzikas pārstāvis, DaGamba čellists Valters Pūce.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LaIPA ar Lattelecom vienojas par atlīdzībām

Žanete Hāka, 04.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) ir panākusi vienošanos ar Lattelecom par maksājamās atlīdzības lielumu izpildītājiem un fonogrammu producentiem par fonogrammu retranslēšanu pa kabeļiem, informē LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

Noslēgtais līgums paredz maksājamo atlīdzību apmērus un termiņus par pašreizējo periodu – no 2013. gada 1. janvāra, savukārt sarunas vēl turpinās, lai vienotos par taisnīgas atlīdzības veikšanu par iepriekšējo periodu.

LaIPA kā izpildītāju un fonogrammu producentu mantisko tiesību pārstāvošā organizācija pēc ilggadējām sarunām, cenšoties panākt vienošanos ar Lattelecom par maksājamās atlīdzības lielumu fonogrammu retranslēšanai pa kabeļiem kā galējo līdzekli līgumu noslēgšanai 2012. gada 19. oktobrī iesniedza prasību tiesā par parāda piedziņu un aizliegumu retranslēt fonogrammas, lai panāktu, ka tiesību īpašnieki saņem taisnīgu atlīdzību, stāsta L. Grīna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas satiksme: ja šoferi gribēs klausīties radio, licences būs jāpērk viņiem pašiem

LETA, 17.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme budžetā nav un netiek plānoti līdzekļi, lai iegādātos radio klausīšanās atļaujas darbiniekiem, atzīst uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

«Šobrīd sabiedriskā transporta vadītāja amata aprakstā ir rakstīts, ka darba laikā ir aizliegts skaļi klausīties mūziku, tāpēc šoferi radio klausās klusām un tas skan tikai kabīnē. Mums nav naudas, lai pirktu klausīšanās licences, tāpēc mēs negrasāmies tādas iegādāties un, visticamāk, radio klausīšanos nāksies aizliegt, vai arī šoferiem licences būs jāpērk pašiem,» atzina Zaķis.

Latvijas izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) speciālisti ceturtdien tikušies ar Rīgas satiksmes vadību un komunikācijas speciālistiem, lai pārliecinātu, ka izmaksas par radio klausīšanos nav tik augstas, kā izskan publiskajā telpā. «Domāju, ka izmaksas par mūzikas atskaņošanu ikvienam uzņēmumam ir jāparedz, līdzīgi kā izmaksas par degvielu, apdrošināšanu vai jebkuras citas izmaksas,» uzskata apvienības valdes priekšsēdētājs Kārlis Auzāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība atbalstījusi Kultūras ministrijas (KM) piedāvāto - noteikt, ka nesēju atlīdzība tiktu maksāta par datora komplektiem 2 Ls apmērā par vienu vienību, lai tādējādi autori varētu saņemtu godīgu atlīdzību par to darbu izmantošanu.

Vienlaikus ar datu nesēju atlīdzību Latvijā ir paredzēts aplikt USB zibatmiņas. Tām atlīdzības apmērs plānots 4%, bet DVD un CD – 6% no pirmās atsavināšanas cenas Latvijā.

Savukārt datu nesēja atlīdzība, pēc KM piedāvājuma, netiktu iekasēta par DVD atskaņotājiem ar ieraksta funkciju, datoriem pievienojamiem CD un DVD disku rakstītājiem, MP3 atskaņotājiem ar integrētu cieto disku, minidiskiem, audiokasetēm un videokasetēm.

Iebildumus pret datu nesēju nodevas piemērošanu datoriem valdības sēdē izteica gan Latvijas Darba devēju konfederācija, gan Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija un citi IT nozares pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LaIPA valdes priekšsēdētājs: kā cilvēks es teikšu, ka taksometriem nevajag maksāt par mūziku

Jānis Rancāns, 28.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kā LaIPA valdes priekšsēdētājam man jāteic, ka vajag [veikt autoratlīdzības maksu par mūzikas atskaņošanu taksometrā], bet kā cilvēks es teikšu, ka nevajag – taksometros taču pārsvarā klausās Radio PIK,» uzskata Latvijas Izplatītāju un producentu apvienības (LaIPA) valdes priekšsēdētājs Rimants Liepiņš.

Sarunā ar Lietišķo Dienu viņš atzina, ka ir grūti novilkt konkrētu svītru, pasakot, kuriem ir jāmaksā, bet kuriem – nav. LaIPA valdes priekšsēdētājs arī uzsvēra, ka, sākot pieļaut izņēmumus, ir jābūt ļoti uzmanīgiem.

Runājot par mūzikas atskaņošanu veikalos, ārstniecības iestādēs un tamlīdzīgās publiskās vietās, LaIPA valdes priekšsēdētājs norādīja, ka tas esot atkarīgs no publiskās vietas. «Ja mūzika ir zobārsta kabinetā, pilnīgi noteikti nebūtu jāmaksā – lai jau tur skan Rammstein un mēģina pārkliegt tur valdošās sāpes,» sacīja R. Liepiņš.

Tāpat viņš nedomājot, ka ar nodevu vajadzētu aplikt visus birojus pēc kārtas. Tomēr publiskās izklaides vietas ar nodevu vajadzētu aplikt. «Proti, nodevu vajadzētu maksāt vietām, kur mūzikas atskaņošana ir biznesa veids – piemēram, klubi un tamlīdzīgas vietas,» sacīja LaIPA pārstāvis. Maksāt par mūzikas izmantošanu vajadzētu arī lieveikaliem, kas ir naudas gūšanas mašīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar jauno datu nesēju atlīdzības kārtību gadā iekasētu vairāk nekā pusmiljonu latu, kas būtu trīs reizes vairāk nekā pašlaik.

Tā liecina Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) aplēses. Līdzīgu viedokli DB sniedz ELKO Grupa Baltijas reģionālais direktors Guntis Tomsons: «Pieļauju, ka nesēju atlīdzības iekasētais apjoms varētu pārsniegt 0,5 milj. Ls gadā, kas jebkurā gadījumā ir ievērojami vairāk, nekā to iekasē Igaunijā un Lietuvā. Tas nozīmē, ka Latvijas patērētājs maksās dārgāk par apliktajām iekārtām un nesējiem kā patērētājs blakus valstīs, lai gan pirktspēja Latvijas iedzīvotājiem nav lielāka.»

Jāatgādina, ka Latvijā kā datu nesēja atlīdzība pērn iekasēti 160,9 tūkst. Ls, kamēr Igaunijā 46 tūkst. eiro (32,3 tūkst. Ls), bet Lietuvā – 123,7 tūkst. liti (25,2 tūkst. Ls). Kultūras ministrija (KM) no savas puses plāno virzīt izmaiņas likumdošanā, lai noteiktu, ka datu nesēja atlīdzība Latvijā būtu jāmaksā par visa veida CD un DVD diskiem, USB zibatmiņām un personāliem datoriem. «No ar nodevu apliekamo datortehnikas iekārtu saraksta noteikti vajadzētu svītrot profesionāli biznesam paredzētos portatīvos datorus, serveru sistēmas un terminālos datorus. Nozare vienmēr pielāgojas šādiem vai citādiem lēmumiem, bet būtiski būtu uzsvērt to, ka tuvredzīgi lēmumi kropļo un bremzē nozares attīstību un kopumā vājina konkurētspēju gan iekšējos, gan ārējos tirgos,» turpināja G. Tomsons. Turklāt, ja šobrīd nesēja atlīdzība tiek iekasēta kā fiksēta samaksa par vienu vienību, tad KM piedāvā šo atlīdzību noteikt kā procentuālu likmi no nesēju un iekārtu pirmās pārdošanas cenas Latvijā. Procentuālo likmju lielums varētu būt 6% par CD un DVD diskiem, 4% par USB zibatmiņām un 1% par datoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā piecos gados iekasēta vislielākā datu nesēju atlīdzība Baltijā; Igaunijā iekasēts trīs reizes mazāk, bet Lietuvā - teju par pusi mazāk.

Latvijā kā datu nesēja atlīdzība pērn iekasēti 160,9 tūkst. Ls, kamēr Igaunijā piecas reizes mazāk jeb 46 tūkst. eiro (32,3 tūkst. Ls) apmērā. Taču Lietuvā, saskaņā ar Lietuvas Autortiesību aizsardzības aģentūras datiem, pērn iekasēti 123 739 liti jeb 25,2 tūkst. Ls. Tas nozīmē, ka Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvu 2011.gadā iekasēts 6,3 reizes vairāk, liecina Kultūras ministrijas (KM) sniegtie dati.

«Tik, cik katrā no Baltijas valstīm tikusi iekasēta nesēju atlīdzība, ir bijis atkarīgs no katras valsts tirgus īpatnībām nesēju tirdzniecības sektorā. Jāņem vērā, ka Igaunijas atšķirības nosaka daudz mazāks iedzīvotāju skaits, savukārt Lietuvā - Polijas preču pieejamība, kā arī citi makroekonomiski faktori,» DB par atšķirībām Baltijā skaidro AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis. Pēdējo gadu nesēju regulējums kaimiņu valstīs netika uzskatīts par pieņemamu no šo valstu autoru organizāciju puses, piebilda R. Briģis. Kopumā Baltijā kā datu nesēju atlīdzība par tukšajiem datu nesējiem, piemēram, audio un video kasetēm, CD un DVD diskiem laika posmā no 2007.gada līdz 2011.gadam iekasēti 3 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa šodien plāno skatīt Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) lūgumu, izvērtēt, vai, piemērojot atlīdzību ierobežotam datu nesēju lokam, netiekot aizskartas tiesības.

AKKA/LAA, lai autoriem varētu izmaksāt pienākošās kompensācijas par viņu autordarbu iespējamo pavairošanu, jau 2007. gadā vērsās Kultūras ministrijā (KM) ar ierosinājumiem veikt grozījumus datu nesēju atlīdzības noteikumos.

Tas bija skaidrojams ar AKKA/LAA vēlmi, lai atlīdzība tiktu iekasēta par visiem iespējamiem datu nesējiem, piemēram, mobilajiem telefoniem, zibatmiņām, dažādām atmiņas kartēm, MP3 atskaņotājiem. Atlīdzības apmēram, pēc biedrības iepriekš paustā, būtu jābūt no 1 līdz 3 Ls par vienību.

Lai nesēju nodevas regulējums Latvijā tiktu uzlabots ir nevis jāpaplašina nesēju loks, bet gan jāpārskata nesēju atlīdzības sistēmu kopumā, pārredzamā nākotnē atceļot nesēju nodevas kā tādas, tā vietā stimulējot jaunus veidus, kā nodrošināt autoriem iespēju saņemt atlīdzību par savu darbu izmantošanu, uzskata Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LaIPA valdē darbosies Kaža

Gunta Kursiša, 30.03.2012

Kārlis Būmeistars jeb Kaža uzstājas mūzikas un mākslas festivāla Bildes 2011 jauno grupu un Bilžu veterānu kopprojektu koncertā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) ievēlējusi jaunu valdi, amatus saglabājot vairākiem līdzšinējiem LaiPA valdes locekļiem un darbu uzsākot arī jaunievēlētiem valdes locekļiem, tostarp izpildītājam un autoram Kārlim Būmeistaram jeb Kažam.

LaIPA valdē turpinās darboties komponists un saksafonists Artis Gāga, grupas Melo M mūziķis un nepieradinātā Folka orķestra dibinātājs Kārlis Auzāns un Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, pianists Ventis Zilberts.

Pirmo reizi LaIPA valdē tika ievēlēts viens no Latvijas jaunajiem autoriem un izpildītājiem Kārlis Būmeisters.

No producentu puses atkārtoti tika ievēlēta SIA Mikrofona ieraksti valdes priekšsēdētāja Elita Mīlgrāve un SIA Baltic Records Group vadītājs Arvīds Mūrnieks. Jaunajā valdē ir ievēlēti arī režisors un producents Igors Linga un Kultūras menedžmenta centra Lauska vadītājs Juris Zalāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mūzikas ierakstu atskaņošanas atļaujas turpmāk varēs pieteikt internetā

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 16.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk mūzikas ierakstu atskaņošanas atļauju par fona mūzikas izmantošanu publiskos pasākumos varēs pieteikt Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) mājas lapā, informē LaIPA.

Pieteikumus atļaujas saņemšanai var iesniegt gan tie sadarbības partneri, kuri noslēguši beztermiņa līgumus, gan tie pasākumu rīkotāji, kuriem atļaujas nepieciešamas tikai atsevišķiem pasākumiem.

Pērn LaIPA pasākumu rīkotājiem izsniegusi aptuveni 2900 atļaujas, kas ir par sešiem procentiem vairāk nekā 2013. gadā. Atvieglojot pasākumu licencēšanas procesu, organizācija cer, ka arī turpmāk legāli izmantotās fona mūzikas apjoms gadatirgos, sporta svētkos, izstādēs, festivālos, koncertos, zaļumballēs vai citos pasākumos turpinās pieaugt.

«Ja plānots atskaņot mūzikas ierakstus pasākumos, tad legālai mūzikas izmantošanai ir jāsaņem mūzikas autoru, izpildītāju un producentu kolektīvā atļauja. Tātad, ir jābūt gan LaIPA atļaujai, gan Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) licencei, lai tiesību īpašnieki saņemtu atlīdzību par savu darbu izmantošanu,» norāda LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Datu centra sertifikācija — jūsu kritiskās informācijas «apdrošināšana»

Miks Stūrītis, Citrus Solutions valdes priekšsēdētājs, www.citrus.lv, 24.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācija ir viens no vērtīgākajiem resursiem līdzās tādiem cilvēkam vitāli nepieciešamiem resursiem kā, piemēram, ūdens. Rūpīgi vākta, gadiem krāta, slepena, aizsargājama — informācija daudzām nozarēm ir lielākā vērtība. Dati nereti ir tie, kas nodrošina uzņēmējdarbības esamību, piemēram, sociālo tīklu nodrošinātājiem, ražošanas uzņēmumiem un citiem. Tāpēc loģiska ir vajadzība šo pamatlīdzekli attiecīgi sargāt. Ja naudu glabā bankā, par kuru ir pārliecība, ka tā ir droša, tad informāciju glabā datu centrā, kurš ir drošs. Kā, neesot inženierim, zināt, kurš ir drošs un kurš ne? Turpinot vienkāršotu līdzību, — bankām ir neatkarīgi kredītreitingi, datu centriem ir neatkarīgi izdoti sertifikāti.

Pasaulē ir ne mazums organizāciju, kas sertificē datu centrus. Piemēram, Amerikas Sertificēto auditoru institūts (American Institute of Certified Public Accountants — (AICPA)), kas izsniedz SAS70 sertifikātus. Vēl pastāv DCA Datu centru sertifikācija. Ja agrāk akreditāciju varēja atļauties tikai lielbudžeta datu centri, tad tagad programmas DCA Datu centru sertifikācija mērķis ir nodrošināt pieejamu un neatkarīgi auditētu sertifikācijas programmu, kurā ir apkopotas daudzas esošās pamatnostādnes un standarti. Telekomunikāciju nozares apvienības standarts TIA942 ir atzīts par nozīmīgu instrumentu datu centru projektēšanā un investīciju vērtības palielināšanā, un pēc būtības tā ir neatkarīgi auditēta sertifikācijas programma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien piketā pie Satversmes tiesas (ST) piedalās septiņi cilvēki.

Pirātu biedrība protestē pret biedrības «Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība» (AKKA/LAA) vēlmi iekasēt tukšo materiālu nesēju atlīdzību arī par atmiņas kartēm, zibatmiņām, cietajiem diskiem, mobilajiem telefoniem un vairākiem citiem datu nesējiem. ST šodien tiesas sēdē paredzējusi izskatīt pērn ierosināto lietu par tukšo materiālu un reproducēšanai izmantojamo materiālu, par kuriem maksājama autoru atlīdzība, objektu sarakstu.

Piketētāji rokās tur plakātu «Huligānu nodokli jaunajām māmiņām» un baltas lapas.

Viens no akcijas dalībniekiem programmētājs Danko Aleksejevs skaidroja, ka baltās lapas simbolizē potenciālos datu nesējus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīspadsmit gadu laikā ballīšu autobuss jeb Partybus spējis saglabāt savu vietu izklaides piedāvājumu klāstā, pārbūves procesā ir vēl viens autobuss

Partybus stāsts aizsācies pirms aptuveni 15 gadiem, kad tā izveidotājs Edgars Auziņš atgriezies Latvijā no ārzemēm, kur strādājis dažādus darbus – viesnīcās, bāros, uz kruīza kuģiem. Latvijā viņš izmēģinājis darboties arī tirdzniecības nozarē un mārketingā, tomēr sapratis, ka vēlas strādāt sev. «Jutu, ka pienācis laiks kam savam. Īsti laikam neapzinājos, ka vairs nebūs ne darba, ne algas dienas, arī atvaļinājumu neviens nepiešķirs un jāslimo būs uz sava rēķina,» stāsta E. Auziņš. Kopā ar draugu viņš sācis ģenerēt biznesa idejas, un viena no tām bija Partybus.

«Pati par sevi ideja neko nedod. Sākumā izpēte, tad radi un draugi mēģina ideju nobeigt. Tad atbildīgie valsts dienesti pasaka, ka nebūs, ka ar to visu ir par maz. Un, kad tiec līdz pirmajiem realizācijas soļiem, tad bieži pēc pirmajām grūtībām atmet ar roku. Plānoto trīs mēnešu vietā garāžā pavadīju divus gadus. Psiholoģiski grūts laiks. Arī man daudz netrūka, lai atmestu ar roku. Lai nu kā, bet Partybus es uzbūvēju,» komentē E. Auziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LaIPA palīdzēs Rīgas satiksmei aprēķināt maksu par mūziku

Dienas Bizness, 12.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LaIPA solās palīdzēt Rīgas Satiksmei ar nepieciešamajiem aprēķiniem, lai uzņēmums varētu norēķināties par muzikas atskaņošanu kā sabiedriskajā transportā tā telpās, kur strādā Rīgas Satiksmes darbinieki.

«Šo tikšanos ar Rīgas satiksmi iniciējām, lai kliedētu masu medijos izskanējušo maldīgo informāciju par augstajām izmaksām par mūzikas klausīšanos,» tikšanās mērķi skaidro Kārlis Auzāns, LaIPA valdes priekšsēdētājs.

«Tiekoties klātienē ir vieglāk izskaidrot gan konkrēto atlīdzības jautājumu, gan arī plašākus mūzikas izmantošanas nosacījumus, kā arī uzklausīt otras puses viedokli un diskutēt,» norāda K. Auzāns, taču viņš uzsver, ka izmaksas par mūzikas atskaņošanu ikvienam uzņēmumam ir jāparedz līdzīgi kā izmaksas par degvielu, apdrošināšanu vai jebkuras citas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru