Jaunākais izdevums

Trīspadsmit gadu laikā ballīšu autobuss jeb Partybus spējis saglabāt savu vietu izklaides piedāvājumu klāstā, pārbūves procesā ir vēl viens autobuss

Partybus stāsts aizsācies pirms aptuveni 15 gadiem, kad tā izveidotājs Edgars Auziņš atgriezies Latvijā no ārzemēm, kur strādājis dažādus darbus – viesnīcās, bāros, uz kruīza kuģiem. Latvijā viņš izmēģinājis darboties arī tirdzniecības nozarē un mārketingā, tomēr sapratis, ka vēlas strādāt sev. «Jutu, ka pienācis laiks kam savam. Īsti laikam neapzinājos, ka vairs nebūs ne darba, ne algas dienas, arī atvaļinājumu neviens nepiešķirs un jāslimo būs uz sava rēķina,» stāsta E. Auziņš. Kopā ar draugu viņš sācis ģenerēt biznesa idejas, un viena no tām bija Partybus.

«Pati par sevi ideja neko nedod. Sākumā izpēte, tad radi un draugi mēģina ideju nobeigt. Tad atbildīgie valsts dienesti pasaka, ka nebūs, ka ar to visu ir par maz. Un, kad tiec līdz pirmajiem realizācijas soļiem, tad bieži pēc pirmajām grūtībām atmet ar roku. Plānoto trīs mēnešu vietā garāžā pavadīju divus gadus. Psiholoģiski grūts laiks. Arī man daudz netrūka, lai atmestu ar roku. Lai nu kā, bet Partybus es uzbūvēju,» komentē E. Auziņš.

Izstrādājot Partybus, viņš saskāries ar lielu kritiku, problēmām, sapņiem, neizdošanās bailēm. Pēc E. Auziņa domām, klients ir barometrs. «Ja man izstādē nāk klāt cilvēks un saka «wow», tātad tas ir bijis tā vērts. Sniega bumba sāka velties – pirmajā ballītē kāds jau noskatīja autobusu savam pasākumam, tad degvielas stacijā vēl kāds pamanīja, tad vēl 14 izstādes – izveidojās sadarbības un tika iegūti kontakti,» stāsta Partybus izveidotājs. 15 gadu laikā viņš ieguvis biezu ādu un pieredzi.

Pieprasīts izlaidumos

Kā pajoko Partybus izveidotājs, tad vienīgā ballīte, kas šo 13 gadu laikā vēl nav rīkota autobusā, ir bēru mielasts. E. Auziņš atzīst, ka, veidojot Partybus, doma bijusi pavisam cita. «Domāju, ka cilvēki autobusā svinēs tikai savas dzimšanas dienas. Es iedomāties nevarēju, ka tiks svinēti bērnudārza, 9. klases, 12. klases izlaidumi, vecmeitu un vecpuišu ballītes. Vienīgais, kas nav pieprasītas, ir kāzu ballītes. Autobuss ir skarbs – 10 000 kniežu, skaļa mūzika, melns, sudrabs un alumīnijs. Tas neiet kopā ar lielu un baltu kāzu kleitu,» domā E. Auziņš.

Pēc Partybus izveidotāja stāstītā, jau pēc klienta telefona zvana var saprast, vai ballīšu autobuss būs viņam piemērots. «Bieži vien tas ir arī finansiālu apsvērumu dēļ, piemēram, tas būs lētāk nekā limuzīns, ja runājam kāzu kontekstā. Zinu, ka es savas kāzas negribētu svinēt šāda tipa autobusā. Vecpuišu ballīte būtu labāka, bet kāzas – nē,» saka E. Auziņš. Viņš atzīst, ka viņa misija nav par visām varītēm cilvēkiem pārdot pakalpojumu, bet mēģināt saprast, vai Partybus spēs sniegt to, ko vēlas klients. E. Auziņš vēlas, lai klienti, kāpjot ārā no autobusa, atzītu, ka tā ir bijusi labākā ballīte.

Pasaulē dārgākā krava

Līdzīgi kā citās nozarēs, arī starp ballīšu autobusiem pastāv neliela konkurence. Tā, piemēram, Partybus konkurenti rīko arī kāzu ballītes, kā arī klientus labprāt aizved uz kaimiņvalstīm. «Es pāri robežai nebraucu un necenšos ar autobusu apceļot Latviju. Šis ir 1969. gada autobuss Volvo B57, un Latvijā nav tādu ceļu, lai es gribētu lauzt šo autobusu,» komentē E. Auziņš. Pārsvarā visi klienti koncentrējas ap Rīgu, tomēr Partybus izņēmuma gadījumos devies arī uz Daugavpili, Ventspili, Liepāju. Biežāk – Jelgavu, Bausku.

«Ārpus Rīgas ar pakalpojuma izmaksām neesmu draudzīgs. Ballīte autobusā nav tas pats, kas iekāpt vieglajā automašīnā un izbraukt cauri Rīgai. Katrs krustojums, uzsākšana, kontrolaka ir pārbaudījums šoferim. Protams, braucu nedaudz ārpus Rīgas, bet tur, kur ir platāki ceļi, piemēram, pa Saulkrastu, Siguldas vai Ogres šoseju, jo autobuss brauc lēnāk. Kā es saku – es vedu pasaulē dārgāko kravu un nedrīkstu pieļaut, ka ar to kaut kas notiek,» stāsta E. Auziņš.

Pieredze maksā dārgi

Visbiežāk klienti par Partybus uzzina no draugu un paziņu loka vai no sludinājumiem dažādos portālos. Agrāk Partybus tika eksponēts dažādos pasākumos, piemēram, Rīgas maratonā, iepirkšanās festivālos un citur. «Tas ir dienas bizness, nevis 13 gadu bizness, dzīvesveids un atslēga uz biznesu, jo, pateicoties šim autobusam, esmu saticis daudz cilvēku – gan no biznesa, gan radošās vides,» stāsta Partybus izveidotājs. Uz jautājumu, vai iesaka ar šādu biznesu nodarboties arī citiem, viņš atbild: «Ja cilvēks ir gatavs pats uzbūvēt, remontēt, vadīt, mazgāt, veidot mārketingu, tad viņš būs pašnodarbināta persona un maizīti viņš nopelnīs. Bet, ja nopirks nepareizu autobusu, kā ir gadījies arī man, kurā jāiegulda desmit reižu vairāk, nekā maksā pats autobuss, tad tas cilvēks visu mūžu kādam maksās parādus. Es to varu darīt, jo man ir 13 gadu pieredze. No brīža, kad sāku būvēt autobusu, ir pagājuši 15 gadi,» uzskata E. Auziņš.

Pēc viņa domām, Latvijā ir pārāk maz cilvēku šādam biznesam. Piemēram, ASV šāds pakalpojums ir pieejams jau 50 gadus. «Vienā brīdī Latvijā bija septiņi ballīšu autobusi, tagad ir divi, un būvējuši pa šo laiku ir vēl kādi pieci. Reti kuram pietiek pacietības. Latvijā cilvēkiem trūkst savas oriģinālidejas, viņi redz, ka pieprasīti ir, piemēram, hamburgeri, un nolemj, ka arī taisīs hamburgerus. Vienā brīdī redzam, cik daudz ir hamburgeru, bet īsti neiet vairs nevienam. Nākamais vilnis ir kebabs, un beigās īsti neiet nevienam. Līdzīgi ir arī ar ballīšu autobusiem,» domā E. Auziņš.

Piesaista uzmanību

Šobrīd izstrādes procesā ir vēl viens Partybus autobuss, ar kuru plānots braukt gan ārpus Latvijas, gan to piedāvāt kāzu svinībām. «Svarīgi, kā autobuss izskatās vizuāli, cik daudz ir jāiegulda, lai uz ielas to pamanītu. Ceļu satiksmē piedalās ļoti daudz autobusu, un tie visi ir vienādi, jādomā, ko var izdarīt tādu, ko ļauj Ceļu satiksmes noteikumi, un kā kļūt pamanāmam. Kad izbraucu uz ielas, tad visi tajā brīdī ir mani potenciālie klienti. Ja cilvēks pagriež galvu, tad esmu pamanīts. Es smejos, ka tad, kad man pietrūkst pašnovērtējuma un sajūtos mazs un niecīgs, iekāpju autobusā un izbraucu cauri pilsētai,» pajoko E. Auziņš. Pēc viņa stāstītā, jaunais autobuss būs nākamais līmenis attīstībā un liels izaicinājums. «Kad sāku Partybus projektu, daudzi nemaz neticēja, ka kaut kas tāds strādās, lika pirkstu pie deniņiem un teica, ka man nav pilns rublis, bet, kad parādījos izstādēs, tad ļoti daudzi gribēja, lai viņu reklāma ir uz šī autobusa, jo tas piesaista uzmanību. Agrāk ar autobusa palīdzību reklamēju gandrīz jebko, šobrīd esmu salīdzinoši izvēlīgs, jo es zinu, kas ir vajadzīgs, kas strādās un kas nestrādās. Nekad neviena partija nav bijusi Partybus sponsors, bet ir izrādījušas interesi,» atceras E. Auziņš.

Gadu gaitā interese bijusi arī no investoriem, taču sadarbība bijusi neveiksmīga. «Investoriem interesē, neko nedarot, nopelnīt daudz naudas, un pēc iespējas ātrāk. Šeit nebūs iespējas nopelnīt, te var ieguldīt un kaut kā izmantot,» domā E. Auziņš. Pēc viņa domām, Partybus pakalpojumi būs pieprasīti vienmēr. Šī piedāvuma cena sākas no 150 eiro par pirmo stundu un 50 eiro par katru nākamo. Cena ietver visas izmaksas, kas saistītas ar autobusa ekspluatāciju – šoferi, mūziku, gaismas, degvielu, bet labais garstāvoklis, dzērieni un uzkodas paliek klientu ziņā. Uz jautājumu, cik laicīgi parasti ballētgribētāji rezervē ballīšu autobusu, E. Auziņš atbild: «Ļoti dažādi. Atkarīgs, kāds pasākums, cik iepriekš zināms datums. Tādas kā pirmskāzu, izlaidumu, uzņēmumu jubileju un dzimšanas dienu rezervācijas ienāk pat astoņus mēnešus pirms pasākuma. Un ir arī spontānās idejas, kad busu vajag jau rīt. Jo laicīgāk rezervē, jo lielākas iespējas saņemt, ko vēlas. Tā, piemēram, jaunais Partybus aizņēmies ideju no nekustamo īpašumu nozares un tiek pieņemtas rezervācijas uz autobusu, kurš vēl nav gatavs.»

Pēc Partybus izveidotāja domām, kaut reizi dzīvē jebkuram vajag to pamēģināt – kā ir ballēties autobusā. «Tā ir pieredze, ko krājam visu savu dzīvi, tāpēc īsti nav pieņemami, kad kāds saka – tas īsti nav man. Kā vari zināt, ja neesi bijis, neesi paņēmis savus desmit labākos draugus un savu mīļāko mūziku? Jebkurai omei patiks te balle, ja varēs skanēt Dzeltenie aizkari un Čikāgas piecīši,» pārliecināts E. Auziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Boulings joprojām spējis saglabāt vietu izklaides piedāvājumā kā universāls brīvā laika pavadīšanas veids dažāda vecuma un fiziskās sagatavotības cilvēkiem.

Atpūtas un izklaides centrs Bowlero boulingu saviem klientiem sāka piedāvāt no 2002. gada ar 24 boulinga celiņiem, bet 2013. gadā bizness tika optimizēts, atstājot 12 celiņus. «2012. gadā kļuva maksātnespējīgs uzņēmums SIA Loze&Loze, kas pārvaldīja un uzcēla šo ēku. Jaunais investors, kas iegādājās šo ēku 2012. gadā, deva mums iespēju turpināt boulinga dzīvi, bet ar norādi, ka tam jānotiek mazliet saprātīgāk. Vēl vienu gadu strādājam ar 24 celiņiem un pēc tam izanalizējot sapratām, ka mums pietiek ar 12 celiņiem. Dzīvotspējīgi ir 12 celiņi, jo 24 celiņi Latvijā ir mazliet par daudz,» novērojis Bowlero pārstāvis Uldis Lorbergs. «2002. gadā boulings Latvijā bija kaut kas jauns, centru bija maz. Aptuveni vienā laikā ar mums tika atvērts Zelta Boulinga centrs jeb šobrīd esošais Pepsi centrs, kā arī Toss boulinga centrs,» stāsta Bowlero centra vadītājs Julians Visockis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētajā konkursā "Ideju kauss" saņemtas 217 idejas, no kurām 109 izvirzītas otrajai kārtai.

Biznesa ideju autori 26. septembrī uzsāks sešu nedēļu mācību ciklu pieredzējušu pasniedzēju vadībā, lai turpinātu attīstīt savu biznesa ideju.

"Gandrīz puse jeb 48 no konkursa otrajai kārtai izvirzītajām biznesa idejām ir saistītas ar informācijas tehnoloģiju jomu, kas saskan ar LIAA stratēģiju arvien lielāku uzsvaru likt uz augsto tehnoloģiju uzņēmumu attīstību," norāda LIAA Inovāciju motivācijas programmas vadītāja Sarmīte Karlsone.

Savukārt 11 biznesa idejas ir saistītas ar pārtikas ražošanu un ēdināšanas pakalpojumiem, bet trešā populārākā kategorija ar 9 biznesa idejām ir izklaide un atpūta. Vēl otrajai kārtai izvirzītas biznesa idejas, kuras saistītas ar dažādu iekārtu ražošanu, lauksaimniecību, transportu, apģērbu un tekstila izstrādājumu ražošanu, izglītību, vides risinājumiem un citām jomām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ienākumi būtiski samazinājušies jau ceturtajai daļai Latvijas iedzīvotāju

Lelde Petrāne, 08.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā laikā ienākumi būtiski samazinājušies jau ceturtajai daļai Latvijas iedzīvotāju, kamēr lielākā daļa sabiedrības (64%) izjūt bažas par ienākumu sarukumu nākotnē, liecina "Swedbank" Finanšu institūta veiktais pētījums.

Situāciju saasina arī uzkrājumu neesamība un uztraukums par iespējamu darba zaudēšanu.

Iedzīvotāju aptaujas dati atspoguļo, ka ienākumu samazinājums ārkārtas situācijas apstākļos skāris jau 25% iedzīvotāju. Visnopietnāk pandēmijas izraisītā krīze iedragājusi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozari – 78% tajā strādājošo apgalvo, ka izjūt ienākumu samazināšanos.

Nākamās nozares ir būvniecība (38%), transports un uzglabāšana (37%), kā arī māksla, izklaide un atpūta (33%).

Nauda par brīvu 

Pandēmija var spiest risinājumu meklēt jaunā eksperimentā – universālā ienākuma ieviešanā...

Savukārt vismazāk faktisko ienākumu sarukumu izjūt valsts pārvaldes un aizsardzības jomā strādājošie (tikai 3%), kam seko informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzēji (16%).

Lielākā daļa sabiedrības (64%) šobrīd dzīvo bažās par ienākumu sarukumu un nepieciešamību savilkt jostas nākotnē. Tikai desmitā daļa uzskata, ka Covid-19 radītā ārkārtas situācija viņu ienākumus neietekmēs.

Domājot par ekonomikas sabremzēšanos vīrusa izplatīšanās laikā, iedzīvotājus visvairāk satrauc savu un savā aprūpē esošo ģimenes locekļu finansiālais nodrošinājums (61%), uzkrājumu neesamība (56%) un varbūtība zaudēt darbu (50%). Daļa patērētāju raizējas arī par esošo kredītsaistību segšanu (30%) un iespējām saņemt jaunu aizdevumu, ja rastos šāda nepieciešamība (20%).

Brīvo vakanču skaits sarucis par vairāk nekā 60% 

Publicēto darba sludinājumu skaits karjeras portālā cv.lv šā gada martā sarucis par...

Lai samazinātu pandēmijas ietekmi uz finansēm, lielākā patērētāju daļa sākusi strikti kontrolēt izdevumus.

Aptuveni puse iedzīvotāju izvēlas pirkt tikai pašu nepieciešamāko (52%) un rūpīgāk pievēršas ģimenes budžeta plānošanai (46%). Tāpat iedzīvotāji atturas no lielāku pirkumu veikšanas (25%), kā arī no jaunām kredītsaistībām (27%). Pārvērtējot prioritātes, visbiežāk iedzīvotāji atsakās no maltītēm ārpus mājas un ēdiena piegādes, ceļojumiem, apģērba un apavu iegādes, kam tūdaļ seko arī kultūra, māksla, izklaide un skaistumkopšana. Taupības režīms vismazāk skar tādus patēriņa segmentus kā veselība, mājoklis un izglītība.

"Pandēmija, kas skārusi visu pasauli, ietekmējusi teju ikvienu ģimeni. Bērni neapmeklē skolas un bērnudārzus, mājās uzturas arī liela daļa pieaugušo – vieni izmanto iespēju strādāt attālināti, citi ārkārtas situācijas ietekmē kļuvuši par piespiedu bezdarbniekiem. Tas būtiski ietekmē arī iedzīvotāju finansiālo stāvokli. Paradumus mainīt ir spiesti visi sabiedrības slāņi," norāda "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Iedzīvotāju aptauju veicis "Swedbank" Finanšu institūts sadarbībā ar "Snapshots" 2020. gada marta nogalē, ar interneta starpniecību aptaujājot 726 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Azartspēles pašvaldību eksperimentos

Arnis Vērzemnieks Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents, 21.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teritorijas plānojuma apspriešanas process ir atspoguļojis vienpusīgu, fragmentāru un uz subjektīviem viedokļiem balstītu pieeju, nozīmīgu akcentu liekot uz azartspēļu ierobežošanu.

Rīgas dome ir iecerējusi visā teritorijā aizliegt organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus kazino, spēļu zālēs, bingo zālēs, kā arī totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietās, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Jau iepriekšējais Rīgas domes sasaukums paredzēja, ka spēļu zāles varēs atrasties tikai četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās. Pamatojums — tādā veidā azartspēles būs atkarīgas no tūristu pieplūduma un faktiski pamatā darbosies tikai kā viņu izklaide. Vienlaikus tiks radīti būtiski šķēršļi vietējo iedzīvotāju piekļuvei spēļu zālēm, jo, ievietojot tās ekskluzīvākās un skaita ziņā ļoti limitētās vietās, pieprasījums pēc azartspēlēm kā izklaides samazināšoties pats no sevis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Algu pieaugums satraucoši augsts vēl pirms ekonomikas atveseļošanās

Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste, 02.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas gadā algu kāpums bija vien nedaudz lēnāks nekā 2019.gadā. Pēc CSP datiem vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu 2020.gadā palielinājās par 6,2%.

Ceturtajā ceturksnī bruto alga bija 1188 eiro jeb par 6,7% lielāka nekā gadu iepriekš. Savukārt alga pēc nodokļu nomaksas gada nogalē sasniedza 871 eiro - kāpums par 52 eiro. Ņemot vērā, ka patēriņa cenās bija vērojams neliels kritums (-0,6%), strādājošo pirktspēja auga pat straujāk nekā pirms vīrusa gadā. Sākot no decembra, algu kāpumu palīdz noturēt arī valsts izmaksātās algu subsīdijas.

Līdzīgi kā gadā kopumā arī pēdējā ceturksnī algas privātajā sektorā (+7%) auga straujāk nekā publiskajā sektorā (+5,8%). Pandēmijas ietekmē gandrīz visās nozarēs algu pieaugums palēninājās, tomēr neapstājās. Gada nogalē nozīmīgs 8,6% kritums bija vērojams vienīgi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu turpina daudzas komandas, kas attīstījušās šobrīd notiekošajos hakatonos, kuru mērķis ir radīt risinājumus cīņā ar pandēmijas izraisītajām problēmām.

Piedaloties mentoru un žūrijas lomā vairāk nekā piecos krīzes laika hakatonos, jaunuzņēmumu akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītājas Zanes Bojāres novērojumi liecina, ka kopumā ir daudz jaudīgāki, tālāk attīstītāki risinājumi un produkti, nekā ierasts redzēt hakatonu ikdienā.

"Tam gan ir arī gaužām vienkāršs skaidrojums – šie gatavākie risinājumi ir nākuši no pieredzējušiem uzņēmējiem vai nu kā jauns risinājums vai biežāk kā t.s. spin-off esošam biznesam krīzes kontekstā," viņa stāsta.

Piemēram, Igaunijā "Zelos" no klātienes pasākumu brīvprātīgo menedžmenta platformas attīstījās uz brīvprātīgo zvanu centra un menedžmenta platformu. Līdzīgs stāsts ir ar "Shield48", "Flipful", "Exonicus" – katrs no tiem uz esošu resursu bāzes ļoti ātri radīja risinājumu. "Tā kā tiem jau bija 3D printeri, virtuālās realitātes vide vai maksājumu menedžmenta sistēma, ātrums ir apbrīnojams," teic Z. Bojāre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ekonomikas ceļš uz augšu nebūs bez šķēršļiem

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, gaidītākie dati Latvijas ekonomikas vēsturē ir beidzot sagaidīti.

Otrā ceturkšņa ekonomikas kopējās attīstības rādītājs – iekšzemes kopprodukts (IKP) - kā prognozēts, ir uzrādījis bēdīgu rezultātu. Taču – ne tik bēdīgu kā Eiropā. Turklāt, kamēr pie mums vīruss joprojām tiek veiksmīgi kontrolēts, Eiropā daudzos reģionos atsākušies straujāki uzliesmojumi. Šoreiz gan priecāšanās, ka mums iet labāk nekā citiem, nav īsti vietā, jo Eiropa ir Latvijas galvenais eksporta tirgus, un bez veiksmīgas attīstības tirdzniecības partneros mūsu ekonomikas stabila izaugsme ilgtermiņā nav iespējama.

CSP ziņo, ka IKP sarucis par 7.5% salīdzinājumā ar pagājušo ceturksni (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati), kas ir vēsturiski straujākais kritums viena ceturkšņa laikā. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni ekonomika sarukusi par 9.8% (neizlīdzināti dati) – šādā aspektā finanšu krīzes antirekordus nesitam pušu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 radītās krīzes iespaidā vislielākais jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits šogad bija martā un aprīlī, tomēr augustā to skaits jau pietuvojās gada sākuma rādītājiem, turklāt tiek novērotas arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, informē Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Ja aprīlī bezdarbnieka statuss bija piešķirts kopumā aptuveni 15 800 personām, tad augustā 6900 iedzīvotājiem. Tikmēr šī gada janvārī bezdarbnieka statuss bija piešķirts aptuveni 7900 iedzīvotājiem, bet februārī - 6100.

Aģentūrā novēro arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, tostarp arī reģistrēto vakanču skaita pieaugumu. Ja aprīlī darba devēji NVA bija reģistrējuši aptuveni 4800 jaunu vakanču, tad augustā - 6500. Visvairāk brīvo darba vietu bija reģistrētas tādās jomās kā būvniecība un nekustamais īpašums, ražošana, pakalpojumi, transports un loģistika. Augusta beigās darba meklētājiem kopumā bija pieejami aptuveni 18 000 aktuālo vakanču.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palīdzības plāns ārkārtas situācijas dēļ skartajiem uzņēmumiem ir izstrādāts pavirši, jo tiek ņemts vērā uzņēmuma pēdējo trīs mēnešu apgrozījums, bet netiek domāts par uzņēmējiem, kurus krīze skāra arī vasarā, komentēja koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors.

Viņš norādīja, ka pašlaik atbalsta pasākumi attiecas uz uzņēmumiem, kuri izjutuši apgrozījuma kritumu vien pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas. "Daudzi ir nonākuši situācijā, kad to darbība tika apturēta jau pirms ārkārtējās situācijas ieviešanas. Ko darīt šiem uzņēmējiem?" vaicāja Majors.

Viņš uzskata, ka, lai vērtētu to, vai uzņēmumu ir skārusi krīze vai nē, bija jāraugās uz pirmskrīzes rādītajiem, nevis uz vasarā nopelnīto. "Ir uzņēmēji kuriem vasarā ir bijis kaut kāds apgrozījums, bet koncertu rīkošanā atsevišķos sektoros jau no marta nav apgrozījuma. Sanāk, ka šajā situācijā palīdzības rīki uz viņiem neattiecas, tātad arī nepalīdz, kaut arī šos uzņēmumus krīze ir skārusi visvairāk," teica Majors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikkatrs no mums meklē to īsto un vienīgo darba rīku, kas būs izcils sabiedrotais gan svarīgo darbu izpildē, gan atpūtas brīžos. Arvien populārākas kļūst ierīces, kuras ir viegli pārnēsājamas, bet saglabā jaudīgu veiktspēju, kā, piemēram, planšetdatori. Radošās sfēras pārstāve un aktrise Ieva Florence-Vīksne nesen savā īpašumā ieguva jauno Huawei MatePad 11 un dalās iespaidos, kāpēc planšetdators ir piemērots viņas krāsainajam ikdienas ritmam un kādas funkcijas noderēs kā studentiem tā profesionāļiem ar steidzīgu dienas ritmu.

1. Ērta ierīču savstarpēja savienošana

Kā pirmo, aktrise uzsver tieši vairākekrānu sadarbību (Multi-screen Collaboration) funkciju, jo tā visvairāk noder ikdienā. Ieva aktīvi izmanto pierakstu lietotni, aprakstot savas sajūtas un dzeju, tāpēc viedtālruņa savienošana ar planšetdatoru ļauj ātri un ērti pārnest iesākto tekstu no viedtālruņa uz planšetdatoru, lai turpinātu teksta apstrādi un papildinātu to ar svaigām idejām. Tieši tāpat var rīkoties arī ar cita veida failiem, kā, piemēram, fotogrāfijām un video.

Šādas sadarbības iespējas lieliski aizstāj tradicionālo failu sūtīšanu sev e-pastā, citās ziņu sūtīšanas platformās vai ar zibatmiņas starpniecību, nodrošinot ātrāku datu apstrādi un efektīvāku darbu izpildi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Piektdaļa azartspēļu lietotāju izmanto nelegālās tiešsaistes vietnes

Jānis Goldbergs, 28.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23% interaktīvo azartspēļu lietotāju Latvijā izmanto nelegālas, proti, Latvijā nelicencētas tiešsaistes azartspēļu vietnes, liecina pētījumu aģentūras H2GC veiktais pētījums, kuru tā prezentēja Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības (LIAB) rīkotajā seminārā Ēnu ekonomika tiešsaistes azartspēlēs – kā to mazināt?

Galvenais secinājums: ja neko nemainīsim pieejā, tad tā tas arī paliks.

11 tūkstoši ēnu biznesā, 6 miljoni garām valsts kasei

Pētījumā, kuru H2GC veica šā gada pavasarī, noteikts, ka 5500 lietotāju izmanto nelegālās tiešsaistes spēles, bet vēl 8200 cilvēku izmanto Latvijā nelicencētus tiešsaistes totalizatorus. Ņemot vērā to, ka daļa no visiem nelegālo tiešsaistes azartspēļu lietotājiem lieto gan spēles, gan totalizatorus, pētnieki lēš, ka Latvijā ir gandrīz 11 000 unikālo nelegālo interaktīvo azartspēļu lietotāju. H2GC direktors Deivids Henvuds un vadošais analītiķis Eds Birkins, iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem un analīzi par nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgu Latvijā, parādīja arī faktisko ietekmi uz valsts budžetu, proti, cik aptuveni valsts zaudē, pieļaujot šādu ēnu biznesa apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Digitālais analfabētisms ir tikpat slikts kā literārais

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 18.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasūtīt viesnīcu un nopirkt teātra biļetes internetā, samaksāt rēķinus internetbankā, pasūtīt taksometru vai veikt ēdiena piegādi caur aplikāciju – šīs un daudzas citas ikdienišķās digitālās lietas, kas tik ļoti atvieglo dzīvi, diemžēl nav pieejamas visiem eiropiešiem, tostarp Latvijas iedzīvotājiem.

Tādēļ aizvien aktuālāks ir jautājums, kā mazināt digitālo nevienlīdzību un pārvarēt digitālo plaisu. Vēl aizvien ir pietiekami daudz cilvēku, kas nespēj baudīt digitālā laikmeta priekšrocības. Sāp sirds, skatoties uz ļaudīm pasta nodaļās vai banku filiālēs, kuri sēž garās rindās, lai var klātienē samaksāt savus rēķinus, turklāt vēl piemaksājot brangu komisijas maksu, jo paši internetbankā viņi to nespēj izdarīt. Digitālais analfabētisms rada digitālo atstumtību, kas rezultējas sociālajā un ekonomiskajā atstumtībā.

Ja citviet Eiropā digitālās atstumtības galvenais cēlonis ir fiziski nepieejams internets, tad Latvijā tas ir nepietiekamais prasmju līmenis. Saskaņā ar Satiksmes ministrijas datiem, Latvijā 80% mājsaimniecību ir pieejams internets. Taču tas nenozīmē, ka iedzīvotāju prasmes ir pietiekamas, lai izmantotu visu tā potenciālu. Ar to, ka var atvērt un izlasīt ziņu portālus, ir par maz, lai, piemēram, izmantotu pieejamos e-pakalpojumus, internetbanku vai iesniegtu elektroniski deklarāciju VID. Tā nav tikai Latvijas problēma. Eiropas Komisija ir identificējusi, ka 45% eiropiešu nav digitālo prasmju, bet 37% strādājošo nav digitālo prasmju, kas nepieciešamas darba tirgū. Turklāt ir cieša sakarība starp digitālām prasmēm, atalgojumu un to, vai cilvēks vispār spēj atrast darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons SportHack 2020 Latvija

Žanete Hāka, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons "SportHack 2020 Latvija", kurā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki no 50 pasaules valstīm.

Komandām labākos rezultātus palīdzēja sasniegt 66 pieredzējuši biznesa, tehnoloģiju un sporta jomas mentori. Komandas cīnījās par balvām divās kategorijās - "Jauna ideja" un "Projekts attīstībā", kā arī tika noteikts vispārējais hakatona uzvarētājs. Kopumā hakatonam pieteicās 35 komandas.

Starp hakatona dalībniekiem bija gan profesionālā un amatiersporta atlēti, gan treneri un sporta organizācijas, kā arī dizaineri, programmētāji, mārketinga un citu jomu pārstāvji. Hakatona dalībniekiem tika definētas četras pamata tēmas jeb izaicinājumi - "Uzveicam krīzi kopā", "Sports un inovācijas", "Sporta infrastruktūra un aprīkojums" un "Sporta dati".

Papildus Latvijas sporta jomas organizācijas izvirzīja 20 izaicinājumus, aicinot komandas piedāvāt jaunus un drosmīgus risinājums konkrētām vajadzībām. Hakatonu organizēja biedrība "WindHackers" sadarbībā ar RTU Dizaina fabrika, Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) un "Kurzemes inovāciju granti studentiem" (KInGS) partneriem - Ventspils Augstskola (VeA), Liepājas Universitāte (LiepU), "Kurzemes biznesa inkubators" (KBI) un nodibinājumu "Ventspils augsto tehnoloģiju parks" (VATP). Par vispārējo "SportHack 2020 Latvija" hakatona uzvarētāju tika atzīta "Riga Kayking" komanda, kas izstrādāja platformu, kurā laivu īpašnieki sniedz iespēju Rīgas iedzīvotājiem un viesiem iepazīt Rīgu, izmantojot kajakus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Nelegālo tiešsaistes kazino popularitātes ziņā Latvija ir līderis Baltijā. Kā to mainīt?

Reklāmraksts. Par saturu atbildīgs reklāmas devējs, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā sabiedrības uzmanības lokā nonākušas azartspēles, un jo īpaši -azartspēlēs internetā – gan saistībā ar atvērto Azartspēļu un izložu likumu Saeimā, gan ar tiešsaistes azartspēļu pilnīgu liegumu COVID-19 ārkārtas situācijas laikā. Vienlaikus Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka nesenā pētījumā norāda, ka Latvijā nelegālo tiešsaistes azartspēļu tirgus daļa ir ievērojami lielāka nekā abās pārējās Baltijas valstīs. 2019. gadā tās veidoja 38 % no tirgus un aplēstas 34 miljonu eiro apmērā, kamēr Lietuvā tie ir 14, bet Igaunijā – tikai 10 miljoni eiro (H2gc dati). Nelicencēto interneta kazino dēļ Latvijas budžets pagājušā gadā zaudēja 7 miljonus eiro; nozares eksperti ir vienisprātis, ka, pateicoties nesenajam tiešsaistes azartspēļu liegumam, šogad nelegālā tirgus daļa Latvijā palielināsies. Kā mainīt šo situāciju?

Lai gan tiešsaistes jeb interaktīvās azartspēles aizņem salīdzinoši nelielu daļu - 17.8% - no kopējā azartspēļu tirgus, tomēr to pieauguma tempi ir visstraujākie. Pēdējo 2 gadu laikā legālais tirgus audzis teju 2 reizes. To pašu var teikt par kazino operatoru nomaksāto nodokļu apjomu, kas 2019. gadā sasniedza 12 miljonus eiro.

Nelegālo tiešsaistes azartspēļu nodarītais kaitējums sabiedrībai

Zaudējums valsts budžetam nebūt nav vienīgais kaitējums, ko sabiedrībai nodara nelegālie interneta azartspēļu operatori. Ir zināms, ka azartspēles ir saistītas ar atkarības risku. No šī gada 1. janvāra gan uz tiešsaistes, gan uz ierastajām azartspēlēm attiecas “Pašatteikušos personu reģistrs”, kas liedz piekļuvi visa veida azartspēlēm vismaz uz vienu gadu, tā būtiski mazinot atkarības riskus. Pirmā pusgada laikā tajā pieteikušās jau 8233 personas, kas, pēc Veselības ministrijas aplēsēm, varētu būt aptuveni puse no azartspēļu atkarības riskam pakļautajiem valstī. Apmeklējot nelegālos tiešsaistes kazino, šie cilvēki atkal ir pakļauti riskam, jo tajos ļauts spēlēt jebkuram. Kā vēl viens būtisks ļaunums jāmin noziedzīgi iegūtas naudas aprite nelicencētajos kazino. Tā kā tiem nav jāidentificē savi klienti un jāsniedz dati valsts institūcijām, tad tā ir pateicīga vieta, kur apgrozīt nelikumīgā veidā iegūtus līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsta pasākumi uzņēmumiem saistībā ar ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai Latvijā apstiprināti nepamatoti novēloti un varētu nākties tos pārskatīt, atzina banku analītiķi, prognozējot, ka novembrī atbalsta kritērijiem varētu kvalificēsies ļoti mazs skaits uzņēmumu.

Vienlaikus banku analītiķi pozitīvi novērtēja apņemšanos paplašināt atbalstu.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš minēja, ka šobrīd jau ir pagājušās vairāk nekā divas nedēļas kopš Latvijā atkārtoti ir izsludinātā ārkārtējā situācija, taču atbalsta pasākumi ekonomikai ir apstiprināti tikai šobrīd, kas ir nepamatoti novēloti.

"Daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem nav laika gaidīt vairākas nedēļas, jo biznesā lēmumi ir jāpieņem nekavējoties. Kopš pavasara Covid-19 otrais vilnis ir bijis lielākais risks ekonomikai un 2021.gada budžeta projektā pat ir iekļauts makroekonomiskās attīstības scenārijs otrā Covid-19 viļņa gadījumā. Tādēļ man šī kavēšanās nav saprotama, jo ir bijis pietiekami daudz laika ekonomikas atbalsta instrumentus sagatavot savlaicīgi," sacīja Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārveidotos noteikumus Covid-19 ierobežošanai paredzēts skatīt nākamnedēļ

LETA, 21.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārveidotos noteikumus Covid-19 izplatības ierobežošanai valdībā paredzēts skatīt nākamajā nedēļā, otrdien valdības sēdē pauda Daniels Pavļuts (AP).

Valdība otrdien paredzētās izmaiņas atbalstīja konceptuāli.

Veselības ministrs norādīja, ka ar jauno regulējumu paredzēts paplašināt drošajā un daļēji drošajā līmenī sniegto pakalpojumu skaitu, proti, tos varēs saņemt tikai personas ar Covid-19 sertifikātiem vai citos gadījumos - arī personas ar negatīviem Covid-19 testu rezultātiem.

Pārveidoto noteikumu mērķis būs samazināt inficēšanās un Covid-19 pacientu skaita slimnīcās pieauguma tendenci, pirms ir notikusi slimnīcu pārslodze.

Vienlaikus Pavļuts minēja, ka pēc iespējas ir jāsaglabā ekonomiskā un sociālā aktivitāte.

Veselības ministrs pauda, ka, ja regulējumu 28.septembrī apstiprinātu Ministru kabinetā, jaunās prasības varētu stāties spēkā 11.oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas cirka ēkā pēc rekonstrukcijas iecerēts zem viena jumta apvienot dažādas mākslas formas – no laikmetīgā cirka līdz teātrim, mūzikai, dejai un vizuālajai mākslai

«XXI gadsimta cirks strauji evolucionē, meklē sadarbību ar citām mākslas formām, tehnoloģijām. Protams, tas sakņojas tradicionāla cirka disciplīnās, bet izrādes būtība atšķiras, un tās pamatā ir stāsts, dziļāka doma. Tas nav tikai triks, klauns, triks, klauns, lācis uz motocikla. Izrādei ir pievienota mākslinieciskā vērtība, un tā nav tikai izklaide, kā tradicionālajam cirkam ierasts,» stāsta Rīgas cirka radošais direktors Mārtiņš Ķibers.

Budžets liek laipot

Ieejot cirka ēkā, jau sajūtams, ka nostāšanās uz pārmaiņu sliekšņa ir sākusies – pirmā pārmaiņa ir diezgan ikdienišķa, proti, te nav ne miņas no dzīvniekiem un tos pavadošā aromāta, kuru izskaust no ēkas sienām un grīdas ir bijis sevišķi izaicinoši. Gaitenī aplūkojamas arī skaistās nākotnes ieceres vizualizāciju formātā, kuras ļauj nojaust, ka pēc ēkas renovācijas jaunus vaibstus iegūs ne vien pati māja, bet viss kvartāls, kas ir ap to. Savukārt mākslinieciskajā jomā jaunu dzīvības dzirksti kopš pagājušā gada rada teātra trupa Kvadrifrons, kas vienu no telpām pārveidojusi par teātra zāli. Ieejot stallī, kur savulaik uzturējās ziloņi, acīm paveras Agates Lielpēteres izstāde Līdz kāzām sadzīs. Tāpat aktuāla ir izrāde par cirka vēsturi, kuras laikā ar audio gida pavadību ikvienam ir iespēja izstaigāt 130 gadu seno ēku un apskatīt telpas, kas ierindas apmeklētājam ir slēgtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šo sestdien, 7. martā, notiks gada lielākais skolēnu mācību uzņēmumu pasākums "Cits Bazārs", kurā ar pašu radītiem produktiem tirgosies 270 skolēnu mācību uzņēmumi no visas Latvijas.

"Cits Bazārs" notiek Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) projekta "Inovāciju motivācijas programma" ietvaros, un to skolēniem rīko izglītības organizācija "Junior Achievement Latvia".

""Cits Bazārs" ir iespēja skolēniem pārliecināties par savu preču vai pakalpojumu dzīvotspēju, novērtēt potenciālo pircēju atsauksmes un interesi. Pircēju atgriezeniskā saite ir dzinējspēks, kas iedvesmo jaunos uzņēmējus turpināt darboties, attīstīt ne tikai uzņēmējdarbību, bet arī savas individuālās - komunikācijas, pārdošanas un prezentācijas prasmes," norāda "Junior Achievement Latvia" valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.

Skolēnu radītos darinājumus varēs iegādāties astoņās kategorijās: interjera preces, elektropreces un gaismas objekti, suvenīri, dāvanas un sezonas preces, apģērbi un aksesuāri, spēles un preces bērniem, pakalpojumi un izklaide, pārtika un preces virtuvei, kā arī skaistumkopšana un bižutērija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ko šobrīd meklē mājokļu pircēji Baltijā?

Karmena Kuka (Carmen Kukk), nekustamā īpašuma attīstītāja "Pro Kapital" Pārdošanas un mārketinga vadītāja Igaunijā, 28.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā lielākā daļa no mums savos mājokļos pavadījuši vairāk laika nekā jebkad agrāk. Viss, kas līdz šim licis mums atrasties ārpus mājas – darbs, skola un pulciņi bērniem, pat sports un izklaide – pēkšņi pieejams tikai pašu mājokļos. Daudziem tas licis uz savu dzīvesvietu un vajadzībām attiecībā uz to palūkoties ar jaunām acīm.

Kādi ir pirmie secinājumi un kā tas ietekmējis mājokļu pircēju čeklistu?

Birojs, skola un kafejnīca vienuviet

Ja daudziem doma par darbu no mājām pirms tam šķita pilnīgi nepieņemama, tad tagad tikpat daudz ir tādu, kas vairs nevar iedomāties katru dienu doties uz darbu birojā. Domāju, ka ikviens jau pārdzīvojis tā saucamo medusmēnesi ar darbu no mājām un paspējis izbaudīt arī ar to saistītos izaicinājumus un ēnas puses. Īpaši, ja mājās ir mazi bērni. Lai pienācīgi nodotos darbam, ar mazu stūrīti pie virtuves galda ir par maz. Klusa, no pārējā mājokļa norobežota un pārdomāti izplānota darba vieta nu ir tas, uz ko vairums no mums tiecas. Daudzi šo mēnešu laikā mājās iekārtojuši darba galdu vai vismaz pie sienas stiprināmu darba stacijas stendu, pārdomājuši darba vietas izskatu un iekārtojumu videokonferenču laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Iekštelpās pulcēties varēs līdz 1000 cilvēkiem; mazinās ierobežojumus ēdinātājiem un kultūrai

LETA, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17.augusta iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, pašreizējo 500 vietā, kā arī tiks mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām, paredz otrdien valdības atbalstītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos ārtelpās nav plānotas - tāpat kā patlaban maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000. Tiek mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot pie viena galdiņa iekštelpās sēdēt astoņiem apmeklētājiem līdzšinējo četru vietā un atsakoties no cilvēku skaita ierobežojuma pie galdiņiem ārtelpās.

Ēdināšanas uzņēmumiem tiks atļauts strādāt līdz plkst.2, proti, par divām stundām ilgāk nekā to pieļauj pašreizējais regulējums. Šis nosacījums attiektos uz vietām, kur pamatpakalpojums ir ēdināšana un kur cilvēki atrodas sēdus pie galdiņiem. Tāpat tiek samazināta uz vienu cilvēku ēdināšanas vietās, tirdzniecības centros un kultūras norises vietās nosakāmā nepieciešamā platība - no četriem kvadrātmetriem līdz trīs kvadrātmetriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidēto kopbudžetu šogad būtiski ietekmējusi COVID-19 pandēmija, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos ir par 82,2 miljoniem eiro jeb 1,1% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, bet izdevumi pieauguši par 554,8 miljoniem eiro jeb 7,9%, tādējādi kopbudžetā, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, par 637 miljoniem eiro pasliktinājusies bilance. Šā gada janvārī-augustā kopbudžetā bija 40,2 miljonu eiro deficīts, pretstatā 596,8 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā periodā.

Būtiskās izmaiņas skaidrojamas ar COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku, kā rezultātā par 537,4 miljoniem eiro no plānotā atpalika kopbudžeta nodokļu ieņēmumi. Savukārt straujāku nekā plānots izdevumu piegumu noteica valdības apstiprinātie pasākumi uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam, kā arī pieaugums bezdarbnieku un slimības pabalstos. Vienlaikus kopš lielākā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu krituma maijā (par 17,9% pret 2019. gada maiju) situācija kopbudžetā ir uzlabojusies un augustā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija jau par 3% augstāki nekā 2019. gada augustā, skaidro ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Desmit mēnešos samazinājušies faktiski visu lielāko nodokļu ieņēmumi

Db.lv, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc "lokdauna" beigām jeb pēc 15.novembra darbam klātienē plānots saglabāt līdzīgas prasības kā pašlaik, Ministru kabineta sēdē pauda veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) padomnieks Kaspars Bērziņš.

Viņš norādīja, ka tādējādi plānots maksimāli turpināt nodrošināt attālinātā darba iespējas, lietot sejas maskas un lieki nepulcēties.

Tāpat spēkā paliks prasība, ka no 15.novembra obligāti Covid-19 sertifikātam jābūt publiskā sektora darbiniekiem, valsts un sociālās aprūpes darbiniekiem, kā arī tiem, kuri ir tiešā saskarsmē ar klientiem, lielu cilvēku skaitu.

Savukārt no 15.decembra Covid-19 sertifikātiem jābūt visiem klātienē strādājošajiem.

Vienlaikus no jauna varētu pakāpeniski ieviest skrīninga programma ar paštestiem darba vietās, tostarp vakcinētām personām, sākot ar izglītības un publiskā sektora augsta riska jomās.

Pēc 15.novembra, beidzoties valstī noteiktajai "mājsēdei", iecerēts, ka aizvien spēkā paliks virkne ierobežojumu, tāpat kā pamatā visi pakalpojumi un pasākumi notiks tikai "zaļajā režīmā", pavēstīja K.Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot no šā gada jūlija, sporta komplekss 333 uzsācis saviem viesiem piedāvāt nakšņošanu skandināviskās kempinga mājiņās, biznesa portālam Db.lv pastāstīja sporta kompleksa pārstāve Sibilla Šlēgelmilha.

«Pirmkārt, nakšņošanas iespējas bija vienīgās, ko vēl nepiedāvājām. Ir izklaide, ēdināšana, pasākumu telpas, atlika realizēt nakšņošanu.

Otrkārt, Ropažu novadā nakšņošanas un kemperu stāvlaukumu iespēju praktiski nebija un, treškārt, atradām veiksmīgu un atbilstošu Eiropas Savienības projektu šai idejai,» skaidroja S.Šlēgelmilha.

Kopumā uzbūvētas piecas 27 kvadrātmetrus lielas, pilnībā labiekārtotas skandināvu tipa koka mājas. Mājas ražoja Wigo Group. «Vienmēr mēģinām atbalstīt vietējos Latvijas uzņēmējus un izvēlēties Latvijas preces un pakalpojumus,» sacīja S.Šlēgelmilha.

Kopumā projektā investēti 140 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru