Ekonomika

Neplāno vērt ciet ekonomiku, taču nevakcinētajiem daži pakalpojumi būs grūti pieejami

LETA, 25.08.2021

Jaunākais izdevums

Nākamajā Covid-19 vilnī Latvijas valdība neplāno vērt ciet ekonomiku, taču nevakcinētajiem valsts iedzīvotājiem daži pakalpojumi būs grūti pieejami, šorīt Latvijas Radio sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

"Es neko vairs nevēlos slēgt ciet," izteicās politiķis, skaidrojot, ka nākamajā Covid-19 saslimstības vilnī valdība neplāno vērt ciet ekonomiku un neplāno neklātienes mācības.

Pēc premjera vārdiem, pret Covid-19 vakcinētiem cilvēkiem valdība neplāno nekādus ierobežojumus, bet nevakcinētajiem vairāki pakalpojumi varētu būt grūti pieejami, īpaši iekštelpās, piemēram, sabiedriskā ēdināšana, kultūra un izklaide u.tml.

Ja mums ir svarīgi, lai neaug saslimstība un mirstība no Covid-19, ejam vakcinēties, mudināja premjers un atgādināja, ka Latvijai ir tūkstošiem vakcīnu pret Covid-19 devu, kuras izmantot, lai pasargātu sevi no saslimšanas un nodrošinātu ierastā dzīves ritma pieejamību.

Runājot par pašlaik Saeimā skatāmajiem grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, premjers izteicās, ka tie esot pārprasti, jo ar izmaiņām netikšot noteikta obligāta vakcinācija, bet runa esot par profesionālu pienākumu atsevišķās profesijās neapdraudēt klientus.

Taujāts, vai šādas prasības būtu jānosaka ne vien mediķiem, sociālajiem aprūpētājiem un pedagogiem, bet arī citās valsts iestādēs, kas sniedz pakalpojumus cilvēkiem, Kariņš atbildēja visai izvairīgi, gan piebilstot, ka vislabāk būtu, ja abas puses būtu pasargājušās.

Kariņš pieļāva, ka likumu var uzlabot un Saeima sarunās ar visām iesaistītajām pusēm to arī izdarīšot.

Pēc premjera vārdiem, viņš pilnībā izprotot cilvēku dažāda veida neapmierinātību, taču esot jāsaprot, ka "mēs neesam pretinieki viens otram", bet gan mums jāstājas vienoti pret vīrusu. Tomēr cilvēki vērš savas dusmas pret kādu - pret vīrusu tās grūti vērst, tad nu dusmas nāk pār valdību, atzina politiķis. Nākamajā Covid-19 vilnī neplānojam vērt ciet ekonomiku, taču nevakcinētajiem daži pakalpojumi būs grūti pieejami

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē joprojām galvenā tēma ir pandēmija, un šis temats aktuāls var būt vēl ļoti ilgi. Faktiski līdz ar Covid-19 lipīgo variantu izplatīšanos sāk nostiprināties viedoklis, ka cilvēkiem jāmaina priekšstats par to, kā tie domā un uztver esošo pandēmiju.

Proti, ja agrāk tika cerēts uz to, ka pret šo visu būs kāda izšķirīga uzvara, tad tagad šādas cerības pagaist. Līdzīga domu gaita nu redzama arī dažos pasaules vadošajos biznesa medijos.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) nu raksta, ka zinātnieku labākais scenārijs Covid-19 cīņas frontē nebūt vairs neesot tā iznīcināšana. Tas drīzāk saistoties ar tādu situāciju, kad šis vīruss kļūst par tādu pašu “rutīnas slimību” kāda ir gripa vai pat ierindas saaukstēšanās. Tiek norādīts, ka šāda Covid-19 delta varianta izplatīšanās faktiski nozīmējot, ka no tā atbrīvoties ir teju neiespējami.

Rezultātā tiek klāstīts, ka cilvēkiem pret Covid-19 vīrusu un tā versijām, visticamāk, būs jāvakcinējas regulāri, kur tas savukārt tad atturēs no masveida hospitalizācijām un nāves gadījumiem. Jeb, lai Covid-19 vīruss būtu daudzmaz “maigs”, lielākajai daļai cilvēku būs nepieciešama kāda veida imunitāte, kas, pēc zinātnieku teiktā, nozīmē, ka saslimstība ar šo slimību ir vieglāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas iespaids: vai klasiskie biroji vēl nākotnē būs vajadzīgi?

Harijs Švarcs, "Skanstes City" pārvaldītāja "SG Capital" partneris un valdes priekšsēdētājs, 19.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gadu attālinātais darbs no mājām ir ļoti daudzu ikdiena. Arī uzņēmumi pie strādāšanas attālināti ir pieraduši kā pie ierastas prakses. Vai satraukumam par to, ka pēc pandēmijas klasiskie biroji vairs nebūs vajadzīgi, ir pamats un kā strādāsim turpmāk, ir jautājumi, kas šobrīd nodarbina daudzus uzņēmuma īpašniekus, vadītājus un personāla speciālistus, un galu galā arī ikvienu darbinieku.

Vai klasiskie biroji izzudīs?

Domāju, ka nākotnē virzīsimies uz tā saucamo fleksiblo jeb elastīgo darba organizēšanas modeli. Fleksiblais darbs jeb darbs, kur darbiniekam kaut kādu noteiktu laiku vai dienas ir atļauts strādāt no mājām, ir uz palikšanu, taču vienlaicīgi es nesagaidu galējības. Diez vai lielais vairums strādās no mājām vai tik pat daudz cilvēku, cik tagad strādā no mājām, arī turpinās to darīt pēc pandēmijas. To apliecina arī tendences citās valstīs, kas savos vakcinācijas līmeņos ir jau aizsteigušās mums priekšā, piemēram, Amerika, kur lielie uzņēmumi atgriežas birojos. Ir valstis, kurās iedzīvotāji atgriežas birojos, jo ir ļoti dārgs nekustamais īpašums un attiecīgi viņi dzīvo izteikti mazos dzīvokļos, piemēram, Āzijas valstīs. Viņi fiziski nevar pastrādāt attālināti, jo trīs paaudzes atrodas vienās mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī pandēmija, ja neņem vērā pašu tās sākumu, bijusi ideāla ieguldījumiem akciju tirgū. Tomēr vērtspapīri nebūt nav vienīgā lieta, kur ir iespēja nobāzēt savu naudu un cerēt uz šādu ieguldījumu vērtības palielināšanos.

Visai interesantu stāstu parasti, ja par to ir attiecīga interese un tam ir arī pienācīga rocība, piedāvā dažādas alternatīvas luksusa priekšmetu investīcijas, kuru vidū var būt augstas klases vīns, pulksteņi, mākslas darbi, kādas kolekcionējamas lietas un pat augstas klases rokassomiņas. Faktiski šāda investēšana paredz, ka tiek nopirkta kāda luksusa lieta, kura sagādā ne tikai morālo gandarījumu un ļauj, piemēram, palielīties un paspīdēt sabiedrības acīs, bet, laikam ejot, tās vērtība tikai pieaug – turklāt labākajā gadījumā pat ievērojami.

Izceļas vīns

Covid-19 laikos dažādām šādām luksusa kolekcionējamām lietām klājies visai atšķirīgi. Interesanti, ka šī pandēmija visai veiksmīga ir bijusi ieguldījumiem vīnā. Piemēram, konsultāciju uzņēmuma Knight Frank apkopotie dati liecina, ka 12 mēnešos līdz šā gada jūlijam augstas klases vīnu vērtība ir augusi visai spēji – par 13%. Arī, piemēram, London International Vintners Exchange (Liv-Ex) 1000 indeksa vērtība, kas sevī ietver pasaulē 1000 labāko vīnu cenas izmaiņas otrreizējā tirgū, 12 mēnešu skatījumā līdz augustam ir palielinājusies teju par 10%, bet piecu gadu skatījumā tie ir visi 40%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji varētu likties, ka, pandēmijas apstākļos ģimenēm vairāk laiku pavadot mājās, tas novedīs pie dzimstības pieauguma. Patiesība gan, šķiet, nevarētu būt no tā vēl tālāka. Pieejamā informācija liecina, ka dzimstība attīstītajās pasaules ekonomikās deviņus mēnešus pēc pandēmijas ievēlusies gluži vai melnajā caurumā.

Nu pamata pieņēmums ir, ka apvienotās ekonomikas un veselības krīzes neskaidrība daudziem cilvēkiem likusi pārcelt vai pat pilnībā atcelt plānus par bērna radīšanu. Valdot šādam fonam, demogrāfijas eksperti turklāt brīdina, ka dzimstības kritums – sevišķi, ja pandēmija un ekonomiskie izaicinājumi ievelkas - nebūs vien pagaidu parādība. "Visi pierādījumi liecina, ka dzimstības līmenis un dzimušo skaits attīstītajā pasaules daļā strauji sarūk. Jo ilgāk turpināsies neskaidrības periods, jo nozīmīgāka tam būs ilgtermiņa ietekme uz dzimstību," klāstījuši, piemēram, Vīnes Wittgenstein Center for Demography and Global Human Capital pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija ir mainījusi Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus.

Tirgus pētījumu kompānija "NielsenIQ" konstatē, ka nepilna gada laikā kopš pandēmijas ierobežojumu sākšanās ir pieaugusi tiešsaistes tirdzniecības popularitāte, bet paši personiski uz veikaliem cenšamies iet retāk un pavadīt tajos īsāku laika posmu, lai gan aizvien biežāk tiek plānotas ilgākas, bet reizē arī lielāka apjoma iepirkšanās. Pandēmijas saīsinātie pārvietošanās maršruti ir vairojuši arī mazo veikalu nozīmi.

Pēc "NielsenIQ" šī gada februārī veiktās patērētāju aptaujas datiem, pandēmija un otrā stingrā karantīna ir ietekmējusi arī lojalitātes izmaiņas: ceturtā daļa pircēju pandēmijas dēļ ir mainījuši veikalu, kurā iepērkas regulāri.

"Pandēmija pamudināja pircējus biežāk plānot savus pirkumus, vienā reizē nopirkt vairāk produktu ilgākam laika posmam, izmēģināt iepirkšanos internetā un padarīt to par ikdienas sastāvdaļu. Mūsu dzīvesveids ir mainījies, darbam vai daļai no tā pārceļoties uz mājām. Bez tam, pieradām vairāk gatavot paši, kā arī mājās rīkot izpriecas un palutināt sevi ar tādiem produktiem, kurus mēdzam bieži baudīt kafejnīcās un restorānos, kā kafiju vai alkoholu", norāda "NielsenIQ" vadītāja Baltijas valstīs Ilona Lepp.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ pirmo reizi vēsturē ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība pārsoļoja pāri 33 tūkstošu punktu atzīmei.

Kopš šā gada sākuma minētā indeksa vērtība ir palielinājusies jau par 7,4%, bet kopš pagājušā gada pavasara zemākajiem punktiem – par 80%. Ir gandrīz nepārtraukti spiedumi par to, ka ASV akcijas nebūt vairs nav lētas. Šajā pašā laikā tiek gaidīts straujš ASV ekonomikas uzrāviens, kuru, visticamāk, būs cementējusi jaunā nupat pieņemtā ASV palīdzības "paka" tautsaimniecībai teju divu triljonu ASV dolāru vērtībā.

Izsludinātā summa ir milzīga, un šādi lieli skaitļi akciju tirgiem mēdz patikt. Tāpat akciju cenu virzībai arvien augstāk var palīdzēt tas, ka šie stimuli nozīmēs kārtējo naudas pārskaitījumu no ASV valdības šīs valsts iedzīvotājiem – šoreiz 1400 ASV dolāru vērtībā uz galviņu. Var mēģināt spekulēt, kādu tieši patēriņu balsīs šāda papildu nauda. Tomēr skaidrs ir arī tas, ka daļa no šī summas tiks tērēta to pašu akciju iegādei, kas cenas šajā tirgū var palīdzēt virzīt arvien augstāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vakcinētajiem tuvākajā laikā darba tirgū būs daudz lielākas iespējas nekā nevakcinētajiem

LETA, 15.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Covid-19 vakcinētajiem iedzīvotājiem tuvākajā laikā būs daudz lielākas darba un karjeras iespējas nekā nevakcinētajiem, intervijā atzīmēja personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa.

"Iespējams, Covid-19 saslimstības rādītājiem būtiski mazinoties, situācija varētu mainīties, bet šobrīd, prognozējot izmaiņas darba tirgū, jāsecina, ka, visticamāk, tiem darba ņēmējiem, kuri būs vakcinējušies, tuvākajā laikā būs daudz lielākas darba un karjeras iespējas nekā nevakcinētajiem," sacīja Roziņa.

Tāpat viņa minēja, ka jau šobrīd ne tikai publiskajā, bet arī privātajā sektorā atsevišķos darba sludinājums pie prasībām ir minēta Covid-19 sertifikāta nepieciešamība.

Vienlaikus Roziņa atzina, ka šobrīd darba tirgū ir vērojams darbaspēka trūkums, līdz ar to privātajā sektorā darba devēji, visticamāk, mēģinās rast kādu risinājumu, lai spētu saglabāt darba attiecības arī ar nevakcinētajiem darbiniekiem, nodarbinot viņus amata pozīcijās, kas nav saistītas ar klientu apkalpošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Atrast Lido biznesa filozofijai atbilstošu partneri bija ļoti grūti

Māris Ķirsons, 10.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmija ir uzrādījusi pieļautās kļūdas, pie kuru labošanas ir nekavējoties jāķeras klāt ne tikai valdībai, bet arī darba devējiem, un, lai arī sabiedriskā ēdināšana pēdējā gada laikā ir smagi cietusi, Lido pielāgojas situācijai un meklē jaunas iespējas biznesa attīstībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sabiedriskās ēdināšanas un atpūtas uzņēmuma Lido dibinātājs un līdzīpašnieks Gunārs Ķirsons. Viņš atzīst, ka savā biznesmeņa mūžā ir piedzīvojis dažādus laikus un situācijas, kurās gūtas gan skaistas uzvaras, gan piedzīvoti sāpīgi kritieni, no kuriem būtu varējis izvairīties, ja vien būtu bijušas zināšanas, izpratne, kuru neesamības pamatā ir augstākās izglītības trūkums.

Fragments no intervijas

Tagad Lido partneris ir no Igaunijas!

Lai arī ir bijuši daudz un dažādi piedāvājumi, tomēr Covid-19 laikā atrast Lido biznesa filozofijai atbilstošu partneri bija ļoti grūti. Tā kā manas Lido nākotnes attīstības vīzijas sakrīt ar Igaunijas partnera – Ivara Vendelina – iecerēm, tad arī šai laulībai sagaidāmi labi rezultāti. Ceru, ka šī sajūta nemainīsies un vēsturē paliks labi darbi, kuri saistīti ar manu uzvārdu, un mazbērni varēs turpināt līdzdarboties tajā, ko esmu iesācis. Un kopā ar partneri varam ne tikai plānot, bet arī īstenot Lido izaugsmei būtiskus projektus. Ir ieceres par jauniem koncepta piedāvājumiem mūsu patērētājiem, bet par to varēs detalizētāk runāt pēc kāda laika. Mums ar partneri saskan viedoklis – nevis runājam, bet darām, lai darbi runā par mums!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kriptovalūtām komplektā arī šādu krāpniecības shēmu birums

Jānis Šķupelis, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrai inovācijai mēdz būt arī savas ēnas puses. Pēdējā laikā milzīgu uzmanību piesaistījušas tā saucamās kriptovalūtas. Daudz kam palīdzējis tas, ka sākotnēji bitkoina, bet tagad – arī citu citu virtuālo valūtu fenomens - kļuvis par masas (mainstream) intereses objektu.

Parasti gan dāsnas, vieglas un ātrās peļņas solījumi rada labu vidi dažādām ne pārāk “tīrām” lietām. Šajā ziņā nekāds izņēmums nav bijusi arī kriptovalūtu pasaule. Piemēram, ASV Federālā Tirdzniecības komisija (FTC) atklājusi, ka kopš pagājušā gada oktobra līdz šā gada 31. martam ar dažādu negodīgu kriptoaktīvu investīciju shēmu palīdzību no šīs valsts patērētājiem vien esot izkrāpti līdzekļi vairāk nekā 80 miljonu ASV dolāru apmērā, raksta Bloomberg. Turklāt tā ir tikai tā summa, par kuru cilvēki ir ziņojuši varas iestādēm. Tiek uzsvērts, ka dažādi krāpnieki mēģina gūt labumu no vispārējās virtuālo valūtu mānijas. Kopuma ziņojumu skaits par dažādām krāpnieciskām kriptovalūtu shēmām sešos mēnešos esot audzis 12 reizes. Savukārt šāda “piesitiena” shēmās izkrāptās naudas apmērs esot audzis 10 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miljardieru rokās atrodas rekordliela daļa pasaules bagātību, secināts otrdien publiskotā pētījumā, kurā norādīts, ka pandēmija ir saasinājusi nevienlīdzību pasaulē.

Kopš 1995.gada miljardieru rokās esošā bagātību daļa pieaugusi no 1% līdz 3%, secināts Pasaules Nevienlīdzības ziņojumā, norādot, ka pērn reģistrēts straujākais kāpums, kopš tiek apkopoti šādi dati.

"Pieaugumu saasināja Covid-19 pandēmija," secināts ziņojumā.

Pasaules bagātākais 1% cilvēku kontrolē trešo daļu no visas bagātības, kas uzkrāta kopš 1995.gada, kamēr nabadzīgākie 50% kontrolē tikai 2% no visas bagātības.

18 mēnešu laikā, kopš sākās pandēmija, pasaule kļuvusi vēl polarizētāka, norādīja Parīzes Ekonomikas augstskolas Pasaules nevienlīdzības laboratorijas direktors Lūkass Šansels.

"Kamēr miljardieru bagātība pieauga par vairāk nekā 3,6 triljoniem eiro (četriem triljoniem dolāru), 100 miljoni cilvēku pievienojās galējas nabadzības rindām," sacīja Šansels, norādot, ka galējā nabadzība iepriekš samazinājās 25 gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādu valsts atbalstu uzņēmēji novērtētu vairāk nekā naudu?

Vladislavs Mironovs, Citadeles valdes loceklis stratēģijas realizācijas, digitālās un biznesa attīstības jautājumos, 22.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņā ar pandēmiju joprojām nav mazinājies jautājums, kā palīdzēt uzņēmumiem. Jau vairāk kā gadu diendienā kopā ar uzņēmējiem, diskutējot un meklējot risinājumus, redzam, ka uzņēmumiem ļoti palīdzētu valsts atbalsts ceļā uz digitālo transformāciju. Tas būtu ilgtermiņa ieguldījums attīstībā, ne tikai īstermiņa palīdzība.

2020. gads ir pierādījis, ka vairumā gadījumu vienīgā ilgtspējīgā un ienesīgā biznesa stratēģija jebkura lieluma uzņēmumam ir digitālā stratēģija. Atbalstīt digitalizāciju – tas būtu vērtīgs virziens, kā valsts tandēmā ar finanšu iestādēm varētu palīdzēt uzņēmumiem, radot atbalsta mehānismus, daloties zināšanās, padomos, pieredzē, lai mainītu biznesa modeļus un, piemēram, pārslēgtos uz e-komerciju, modernizējot ražotni vai transformējot iekšējos procesus. Redzam, ka praktiskie padomi ceļā uz digitālo transformāciju reizēm pat ir vairāk nepieciešami nekā finansējums. Ja jāatbild uz jautājumu, vai valsts atbalsta programmas bija veiksmīgas, ar pārliecību apstiprinošu atbildi grūti sniegt. Svarīgi, lai atbalsts būtu tāds, kas palīdz uzņēmumiem šo periodu izmantot kā tramplīnu nākamajam posmam – pārmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 16,3 tūkstošiem uzņēmumu, kas tika reģistrēti 1991. gadā, šobrīd aizvien aktīvi ir 4,4 tūkstoši, liecina Lursoft apkopotie dati par uzņēmumiem, kuriem šogad aprit 30 gadi.

Vairākums no tiem ir individuālie uzņēmumi (41,86%), zemnieku saimniecības (24,32%) un sabiedrības ar ierobežotu atbildību (29,60%).

Šo 30 gadu laikā kopš reģistrēšanas uzņēmumi pārdzīvojuši vairākas krīzes, tostarp gan Krievijas finanšu krīzi 1998.gadā, gan globālo ekonomisko finanšu krīzi 2007. – 2010.gadā, uzņēmumus pamatīgi norūdot un pieprasot no to īpašniekiem un vadītājiem spēju reaģēt un pārorientēt darbu. Arī šobrīd jau gadu dzīvojam krīzes apstākļos, ko radījusi Covid-19 izraisītā pandēmija. Kamēr vieniem uzņēmumiem šo krīzi izdodas izmantot savā labā un pat sasniegt jaunus finanšu rādītāju rekordus, daudzas nozares pandēmija ir būtiski ietekmējusi. Atšķirībā no iepriekš piedzīvotām krīzēm, šoreiz uzņēmējiem pieejami dažādi atbalsta pasākumi no valsts. Tos, kā parāda Lursoft pētījums, izmantojuši arī vairāki pirms 30 gadiem dibinātie uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esot aktuāliem tā saucamajiem pudeles kakla efektiem, sadārdzinoties transportēšanai un strauji augot pieprasījumam pēc daudzām Āzijas precēm, pasaulē plaukušas ievērojamas problēmas ar vairāku izejvielu un komponentu piegādi.

Faktiski var pat teikt, ka sevi pandēmija izpaudusi arī papostot daudzmaz ierasto ainu globālo piegāžu ziņā. Visa rezultātā šobrīd arī tā cena, kas tiek maksāta, lai no Austrumāzijas (pamatā Ķīnas) pārvietotu 12 metru konteineri uz Eiropu (Roterdamu) pirmo reizi vēsturē pārsniegusi apaļo 10 tūkst. ASV dolāru atzīmi, liecina Drewry World Container Index dati. Gada laikā tādējādi šī cena ir palēkusies jau gandrīz par 500%.

Savukārt kopējā konteinera piegāžu indeksa vērtība (apkopo 12 metru konteinera pārvietošanas izmaksas astoņos pasaules nozīmīgākajos maršrutos) gada laikā palielinājusies teju par 300% līdz 6257 ASV dolāriem, liecina pieejamie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Gandrīz 12 miljoni par pikseļainu multeņģīmi

Jānis Šķupelis, 11.06.2021

Nupat par 11,75 miljoniem ASV dolāriem tika nopārdots digitālais darbs Covid Alien. Tas astoņu bitu stilā un 24x24 pikseļu formātā attēlo zilganu personāžu ar masku un cepuri. Tā ir daļa no veseliem 10 tūkstošiem šādiem radītiem virtuāliem personāžiem, kas kā viss kopums tiek saukts par CryptoPunks sēriju.

Foto: SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas apstākļos arvien augstāk un augstāk kāpusi dažnedažādu aktīvu vērtību. Turklāt ne vienmēr par ļoti augstu cenu tiek pārdoti vairāk vai mazāk nosacīti klasiski šādi aktīvi. Cilvēki lielas un pat galvu reibinošas summas pēdējā laikā gatavi izdot, piemēram, par digitālo mākslu un kolekcionējamiem šādiem digitāliem aktīviem.

Tam spilgts apliecinājums bijis nupat notikušā Sotheby"s izsole, kur par 11,75 miljoniem ASV dolāriem tika pārdots šāds digitālais darbs Covid Alien. Faktiski Covid Alien astoņu bitu stilā un 24x24 pikseļu formātā attēlo zilganu personāžu ar masku un cepuri. Tā ir daļa no veseliem 10 tūkstošiem šādiem radītiem virtuāliem personāžiem, kas kā viss kopums tiek saukts par CryptoPunks sēriju. Katrā ziņā kaut kā monetizēšana, ja pēc tā ir pieprasījums, problēmas parasti nesagādā. Īstens trakums tādējādi aptvēris tādu lietu kā "digitālos unikālos žetonus" (Non-Fungible Tokens jeb NFT). Tos izmantojot, tika nopārdots arī minētais Covid Alien darbs.

Pamatā šie NFT "žetoni" paredz to, ka to pircējam pienākas tiesības uz kādu attiecīgo virtuālo veikumu. Citiem vārdiem sakot - tie ir dati, kas reprezentē kādu unikālu digitālo vienību (piemēram, video vai attēlu) un kuri tiek tirgoti līdzīgi tam, kā pēdējos gados arvien lielāku uzmanību sev piesaistošās virtuālās valūtas. Vēl to varētu uzskatīt par tādu kā sertifikātu, kas apliecina īpašumtiesības uz kādu konkrētu digitālu failu, kas tiek iecementētas blokķēdes tehnoloģijā. Šādas digitālās mākslas (un ne tikai) gadījumā tiek cerēts, ka šis unikālais NFT kods kalpos kā oriģināla apliecinājums, kur viss pārējais tad būs vien reprodukcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulei bez pandēmijas nācies dzīvot arī piegāžu krīzes apstākļos. Ir grūtības dažādas lietas no to ražošanas centriem pamatā Āzijā nosacīti lēti un ātri pārvietot līdz to patēriņa vietām.

Šāda situācija arī bijusi viena no visā pasaulē inflācijas pieaugumu balstošajām kolonnām. Politikas noteicēji, šķiet, lielas cerības likuši uz to, ka piegāžu saspīlējums pasaulē risināsies.

Tādējādi arī, piemēram, patēriņa cenu tālākam skrējienam bieži tiek piedēvēts pārejošs raksturs. Tiesa gan, šādā uzstādījumā parādās arvien lielāki robi. Piegāžu krīze jau tagad turpinājusies krietni ilgāk nekā tika lēsts pirms tam, un turklāt tā var potenciāli ievilkties arī visu nākamo gadu. Līdz ar to – šajā ziņā uz kādu cenu atslābu cerēt var būt veltīgi. Tam var būt jūtamāka negatīva ietekme arī uz ekonomisko aktivitāti.

Sastrēgumi pieaug

Šonedēļ, piemēram, kuģniecības nozares milža A.P. Moeller-Maersk vadība, ziņojot par savu iepriekšējā ceturkšņa finanšu sniegumu, klāstīja, ka vēl neredz beigas pasaules piegāžu krīzei. Moeller-Maersk Finacial Times norādīja, ka konteineru kuģu sastrēgums, piemēram, Losandželosas un citās ostās kļūst pat tikai lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Izdevniecība Dienas Bizness” sadarbībā ar “CBRE Baltics” un nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem rīko konferenci "Nekustamo īpašumu komercsektors”.

Nekustamā īpašuma tirgus aktivitātes pandēmijas laikā ir dinamiskas, neskatoties uz dažādu ārējo faktoru ietekmi. Krīze un pārmaiņas rada jaunas iespējas palielināt konkurētspēju plašākā mērogā. Ko mums nesīs 2022. gads nekustamo īpašumu komersektoru tirgū? Kā tas ietekmēs nekustamā īpašuma pieprasījumu un piedāvājumu un kāda ir situācija ar tirdzniecības, biroju ēku un izklaides centriem - par to diskutēsim konferences laikā.

I DAĻA | NĀKOTNES – PĒCPANDĒMIJAS PROGNOZE

9.05 – 9.25 Ekonomikas un konkurētspējas scenāriji

DACE ZĪLE, LR Ekonomikas ministrijas analītikas dienesta vadītāja

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādi dati pasaulē turpina apstiprināt to, ka atrodamies ļoti strauja mājokļu cenu pieauguma stadijā.

Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ziņojusi, ka tikai trijās valstīs no 40, par kurām apkopoti šādi dati, šā gada pirmajā ceturksnī mājokļu cena sarukusi. Tas ir vismazāk kopš 2000. gada jeb brīža, kad vispār šādi dati sākti apkopot.

Kopā pasaules turīgo valstu OECD grupā šā gada pirmajā ceturksnī gada skatījumā fiksēts mājokļu cenu pieaugums par 9,4%, kas ir visvairāk 30 gados. Financial Times turklāt piebilst, ka daudzu valstu nacionālie mērījumi liecina, ka straujš mājokļu cenu pieaugums būs turpinājies arī otrajā ceturksnī. Piemēram, ASV mājokļu cenas aprīlī esot augušas straujākajos tempos 30 gados.

Tāpat straujš to pieaugums fiksēts Apvienotajā Karalistē, Dienvidkorejā, Jaunzēlandē, Kanādā, Turcijā utt. DB arī agrāk ziņojis, ka pandēmija radījusi gluži vai perfektus apstākļus cenu pieaugumam. Bezprecedenta apmēros savas ekonomikas un finanšu tirgus stimulējušas valdības un centrālās bankas, kas nozīmējis, ka Rietumvalstīs cilvēku uzkrājumi, tēriņu iespējām esot ierobežotām, šajos izaicinošajos laikos pat pieaug. Tāpat labu fonu šādam cenu pieaugumam uztur zemās procentlikmes un tas, ka pandēmijā aktuālā strādāšana no mājām daudziem likusi padomāt par plašākām dzīvojamām telpām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pūļa finansējums - aizvien pieprasītāks

Jānis Šķupelis, 20.05.2021

EstateGuru uzņēmuma vadītājs Latvijā Aleksandrs Mežapuķe teic, ka šajā industrijā pašlaik notiek tirgus stabilizēšanās. Vienlaikus pieprasījums pēc pūļa finansēšanas arvien pieaugot.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās investoriem ir daudz iespēju balsot ar savu naudu. Aizvien populārākas kļuvušas, piemēram, pūļa finansēšanas piedāvātās iespējas, ko arvien lielākā mērā var izmanot arī nekustamā īpašuma projektu attīstīšanai Latvijā.

Tradicionālajā izpratnē šāda ideja paredz, ka nauda kāda objekta būvniecībai vai modernizēšanai tiek savākta no liela skaita cilvēku, un parasti tas notiek ar interneta starpniecību, izmantojot attiecīgu platformu. Ierasti šādu ieguldītāju mērķis ir peļņa, lai gan tā var būt arī dažādu projektu atbalstīšana un pat labdarība. Gūtie finansiālie labumi jau savukārt var būt atkarīgi no katra konkrēta projekta un uzņemtā riska.

Bija mežonīgie Rietumi

Jomas eksperti izceļ, ka kopumā nekustamā īpašuma pūļa finansēšana mūsu reģionā ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Vēl pirms dažiem gadiem situācija šajā jomā drīzāk esot līdzinājusies mežonīgajiem Rietumiem, kur līdz ar strauju tirgus izaugsmi rosījies arī liels skaits tirgus spēlētāju, kuri ne vienmēr bijuši pietiekami profesionāli un ar krietniem nodomiem. EstateGuru uzņēmuma vadītājs Latvijā Aleksandrs Mežapuķe teic, ka šajā industrijā pašlaik notiek tirgus stabilizēšanās. Vienlaikus pieprasījums pēc pūļa finansēšanas arvien pieaugot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ozolnieku novadā bāzētais lielizmēra līmētā koka būvkonstrukciju ražotājs IKTK pērn strādāja ar 1,301 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3% vairāk, nekā 2019. gadā.

Kompānijas zaudējumi palielinājās par 48,4%, sasniedzot 428 732 eiro.

Lielu daļu konstrukciju IKTK ražo eksportam, tās izmanto sabiedrisku ēku un tiltu būvniecībā citās Eiropas valstīs.

2020. gadā IKTK izpildīja vairāk nekā 150 pasūtījumus. "IKTK ražotās līmētā koka būvkonstrukcijas izceļas ar augstu slodzes stiprību un iespēju tās izgatavot ļoti dažādās formās un lielos izmēros, tāpēc tās arvien vairāk izmanto modernajā koka būvniecībā. Mūsu lielākie ražošanas projekti 2020. gadā bija būvkonstrukcijas četrus stāvus augstai skolai Stavangerā, Norvēģijā, autotransporta un gājēju tiltiem Norvēģijā, gājēju tiltiem Navarras reģionā, Spānijā, autotransporta tiltam pāri Ječupei, Latvijā. Liels un inovatīvs projekts, kuru noslēdzām 2020. gadā, bija akustisko paneļu ražošana Mežaparka Lielajai estrādei Rīgā,” stāsta uzņēmuma izpilddirektors Gatis Eglītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ALTUM Kapitāla fonds piešķīris aizdevumu 10 miljonu eiro apjomā ekoloģisku higiēnas preču ražošanas uzņēmumam iCotton.

Vīrusa pandēmijā uzņēmums iCotton, kas 98% produkcijas apjoma realizē eksporta tirgos, saskārās gan ar piegādes ķēžu pārrāvumiem, gan loģistikas izmaksu pieaugumu un apmaksas nosacījumu maiņu. Vienlaikus pandēmija veicināja pieprasījumu pēc uzņēmuma ražotajiem higiēnas produktiem.

Kapitāla fonda finansējums stiprinās uzņēmuma naudas plūsmu un veicinās tālāko izaugsmi, ieviešot jaunus, videi draudzīgus produktus no ekoloģiskām izejvielām, uzturot gandrīz bezatkritumu ražošanas procesu. Finansējums paredzēts arī šogad Liepājā atklātās jaunās ražotnes darbības nodrošināšanai, kā arī esošo saistību refinansēšanai, pagarinot to atmaksas termiņu.

"Sadarbība ar ALTUM kapitāla fonda finansējumu ļaus mums iespēju realizēt nākotnes attīstības plānus, turpinot stabili strādāt pie jaunu projektu realizācijas. Mums būs iespēja ražot un attīstīt jaunas produktu tehnoloģijas, uz jaunām, mūsdienīgām ražošanas iekārtām, nodrošinot papildus jaunas darba vietas," komentē ”iCotton valdes priekšsēdētājs Sergejs Binkovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) pagājušajā gadā dažādu projektu īstenošanai no Eiropas Savienības (ES) fondiem izmaksājusi 602,8 miljonus eiro, teikts CFLA sagatavotajā pārskatā par iestādes darbību 2020.gadā.

Vienlaikus aģentūrā atzīmē, ka 2020.gadā projektu īstenotājiem no ES fondu līdzekļiem izmaksāts par 12% vairāk, nekā plānots.

Savukārt visā pagājušajā ES fondu plānošanas periodā, kas ilga no 2014. līdz 2020.gada beigām, veiktas investīcijas 2,4 miljardu eiro apmērā.

Vienlaikus 2020.gadā turpinājās atlašu izsludināšana dažādās ES fondu programmās - kopumā 2020.gadā izsludinātas 19 jaunas projektu iesniegumu atlases par vairāk nekā 192 miljoniem eiro no ES fondu finansējuma kopsummas.

Pagājušajā gadā noslēgti 263 līgumi par 211 miljoniem eiro.

CFLA direktore Anita Krūmiņa atzina, ka pagājušais gads gan vispārēji, gan arī CFLA vēsturē paliks ierakstīts kā ārkārtējs, jo Covid-19 pandēmija nesa virkni izmaiņu darba un personiskās dzīves plānošanā un organizēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atbildība atmaksājas

Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja, Ilgtspējas indeksa koordinatore, 12.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu atbildība šobrīd vairs neaprobežojas ar labdarības akcijām un dalību Lielajā talkā. Tā ir tieši saistīta ar organizācijas pārvaldības principiem, ko uzskatāmi parādīja arī globālā pandēmija.

Jo, mainoties pasaules lietu kārtībai, kļuva skaidrs, ka korporatīvā atbildība atmaksājas – uzņēmumi, kuriem ir sakārtoti pārvaldības procesi, jaunajai situācijai spēja pielāgoties ātrāk un efektīvāk.

Iepriekšējais gads bija nopietns pārbaudījums gan dažādu uzņēmumu dzīvotspējai, gan arī to attiecībām ar darbiniekiem, klientiem, piegādātājiem, partneriem un sabiedrību kopumā. Uzņēmumi, kuri iepriekš bija rūpējušies ne vien par saviem peļņas rādītājiem, bet arī darbiniekiem un citām ietekmes pusēm, ar krīzes radītājiem izaicinājumiem cīnījās kā vienota komanda un nostiprināja savas pozīcijas tirgū. Jo jebkuras organizācijas panākumi, pirmām kārtām, ir atkarīgi no tās darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jāizmanto pandēmijas dotās iespējas piesaistīt investīcijas

Māris Ķirsons, 05.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija ir sadārdzinājusi starpkontinetālos pārvadājumus, un to piegādes kļuvušas garākas, tādējādi šādu piegāžu saņēmēji Eiropā meklē iespējas saīsināt piegāžu ķēdes un ražot tepat tuvumā, tā paverot iespējas Latvijai piesaistīt investīcijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs un cementa ražošanas SIA Schwenk Latvija valdes loceklis Māris Gruzniņš. Viņš norāda, ka sekmīgi jaunus investorus varēs piesaistīt, ja pozitīvas rekomendācijas sniegs arī tie investori, kuri jau strādā Latvijā un šajā laikā pat investē savā attīstībā.

Fragments no intervijas

Kādas tēmas pašlaik ir ārvalstu investoru uzmanības degpunktā?

Pandēmija ir mainījusi ne tikai daudzu cilvēku un uzņēmumu dzīvi, bet arī uzvedību un izpratni. Investoru uzmanības lokā ir vairākas problēmas – izaicinājumi, par kuriem vēlamies nevis tikai runāt, bet gan tiem meklēt konkrētus, efektīvus risinājumus. Kopumā šādas tēmas ir piecas: zaļā ekonomika, digitālā transformācija, cilvēka kapitāls, likumdošanas kvalitāte un tiesu efektivitāte. Katra no minētajām tēmām nākotnē kļūs arvien nozīmīgāka ne tikai sabiedrībai, biznesam, bet visai valstij kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Eiropas nozīmes dzelzceļa līnijas Rail Baltica izbūve varētu būt lieliska iespēja Latvijas ceļu būvētājiem, taču, vai tā par tādu kļūs, to rādīs laiks, jo šī projekta īstenotājs vēl nav publiskojis pat iepirkumu stratēģiju, nemaz nerunājot par iepirkumu izsludināšanu, kamēr Igaunijā un Lietuvā šī lielā projekta īstenošana ir sadalīta atsevišķās lotēs un ir izsludināti iepirkuma konkursi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, kurš Ministru prezidenta pienākumus pildīja no 2000. gada 5. maija līdz 2002. gada 7. novembrim.

Izsludināts konkurss Rail Baltica pamattrases Latvijā būvdarbu veikšanai  

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas 12. novembrī...

Viņš norāda, ka ir iespējamas vairākas stratēģijas, – visu 255 km garā ceļa izveidi Latvijā izsolīt vienā vai divos iepirkumu konkursos, taču tas nozīmēs ārvalstu ģenerāluzņēmēju, savukārt pašmāju ceļu būvētāji būs reālā darba darītāji kā apakšuzņēmēji. Vienlaikus Lietuvas un Igaunijas Rail Baltica posmu būvētāji ir devuši iespējas strādāt savu valstu un arīdzan Latvijas ceļu būvētājiem, nekļūstot par apakšuzņēmējiem.

Fragments no intervijas

Kāda situācija Covid-19 pandēmijas laikā 2021. gadā ir bijusi ceļu būvniekiem?

Ceļi bija, ir un būs vajadzīgi neatkarīgi no tā, ir vai nav kāda pandēmija, kāda ekonomiska vai dabas ķibele, un tieši tāpēc šī valstiski nozīmīgā infrastruktūra vienmēr būs jāuztur, jāremontē un arī jābūvē jauni ceļi, šosejas. Kamēr cilvēki un kravas pārvietosies ar auto, nevis ar droniem, tikmēr ceļi būs vajadzīgi. Un arī 2021. gads nav izņēmums. Jā, ir Covid-19 pandēmija, ir tās izplatības ierobežošanai noteikti apgrūtinājumi un liegumi, taču tā nav apturējusi ne ceļu remontus, nedz arī rekonstrukcijas. Kopumā 2021. gads ceļu būvētājiem nav vērtējams kā slikts, kaut arī tika novērots būtisks ceļu būvei un remontam nepieciešamo materiālu – metāla stiegru, betona, arī asfalta un bitumena – cenu pieaugums, ko vēl vairāk saasināja degvielas cenu kāpums, kas, protams, būs ietekmējis šajā nozarē strādājošo rentabilitāti un peļņu. Vienlaikus ar šo problēmu šogad ir saskārušies ne tikai ceļu būvētāji, bet arī nekustamo īpašumu attīstītāji un būvētāji, kravu un pasažieru pārvadātāji – tieši degvielas cenu pieauguma segmentā.

Vai ceļu remontos un būvniecībā izmantojamo preču cenu inflācija neradīja situāciju, ka izmaksu pieaugums pārsniedz samaksu un jādodas pie pasūtītāja pēc papildu samaksas?

Nozares uzņēmumi bija labi sagatavojušies, un tāpēc 2021. gadā nebija jādodas pie pasūtītāja un jāprasa paaugstināt samaksu par izejmateriālu sadārdzinājuma apmēru. Vēl vairāk – neviens ceļu infrastruktūras objekta izveides (remonta darbu) izpildītājs nav atteicies no iepirkuma īstenošanas, kas, piemēram, bija novērojams pirms 10 gadiem. Tā kā neviens pašlaik nevar prognozēt, kas notiks ar ceļu remontos un būvniecībā nepieciešamo materiālu cenām, tad loģiski būtu izveidot mehānismu, kas ļautu darbu izpildītājam vērsties pie pasūtītāja par noslēgtā līguma darbu izpildes samaksas paaugstināšanu atbilstoši, piemēram, degvielas vai bitumena cenu inflācijai. Lietuvā un Igaunijā notiek sarunas starp ceļu būvniekiem un pasūtītāju – valsts struktūru – par šādu mehānismu izveidi. Šāds instruments ļoti būtisks būtu projektos, kuru īstenošana ir garāka par dažiem mēnešiem, bet, piemēram, ilgst gadu vai pat vairākus.

Visu interviju lasiet 16.novembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru