Lauksaimniecība

Latraps, ieķīlājot visu mantu, reģistrē 118,3 miljonu eiro komercķīlu

Db.lv, 18.10.2018

Jaunākais izdevums

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps pārjaunojusi komercķīlu, palielinot komercķīlas nodrošinātā prasījuma summu par 8,3 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Kooperatīvs par labu AS «Luminor Bank» ieķīlājis visu savu mantu, un 17.oktobrī reģistrētās komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 118,3 miljoni eiro. Ar komercķīlu nodrošināti visi AS «Luminor Bank» prasījumi pret «Latraps», kas izriet no starp banku un kooperatīvu noslēgtajiem kredīta un kredītlīnijas līgumiem.

Līdz ar jaunās komercķīlas reģistrāciju dzēsta 2017.gadā reģistrētā komercķīla, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 110 miljoni eiro.

«Latraps» ir 2000.gadā lauksaimnieku izveidots un biedriem piederošs uzņēmums, kura pamatdarbības veids ir biedriem nepieciešamo lauksaimniecības izejvielu un viņu izaudzētās produkcijas tirdzniecība, graudu un rapšu pirmapstrāde.

Pagājušajā finanšu gadā no 2016.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 30.jūnijam «Latraps» apgrozījums bija 185,505 miljoni eiro, bet kooperatīva pārskata gada peļņa pēc nodokļiem bija 1,399 miljoni eiro. 2017.gada 30.jūnijā kooperatīvā kopumā bija 915 biedri un 62 biedru kandidāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latraps, ieķīlājot visu mantu, reģistrējis jaunu komercķīlu

Dienas Bizness, 22.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Latraps» reģistrējusi jaunu komercķīlu, ar kuru ieķīlāta visa kooperatīva manta un kuras nodrošinātā prasījuma summa ir 3,630 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

«Latraps» ir ķīlas devējs, bet tās pāradnieks ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Kuziks». Ar komercķīlu nodrošināti visi komercķīlas ņēmēja AS «Luminor Bank» prasījumi pret kooperatīvu «Kuziks», kas izriet no starp banku un kooperatīvu noslēgtā kredīta līguma.

Jaunā komercķīla reģistrēta 21.maijā.

«Lursoft» izziņa liecina, ka kooperatīvam «Latraps» šobrīd ir aktuālas sešas komercķīlas, tikpat ķīlas aktuālas ar kooperatīvajai sabiedrībai «Kuziks».

«Latraps» ir 2000.gadā lauksaimnieku izveidots un biedriem piederošs uzņēmums, kura pamatdarbības veids ir biedriem nepieciešamo lauksaimniecības izejvielu un viņu izaudzētās produkcijas tirdzniecība, graudu un rapšu pirmapstrāde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Latraps» pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 30.jūnijam strādājusi ar apgrozījumu 222,646 miljonu eiro apmērā, kas bija par 20% jeb 37,141 miljonu eiro vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt kooperatīva peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 1,024 miljoni eiro, kas bija samazinājums par 26,8% jeb 375 tūkstošiem eiro, salīdzinot ar 2016./2017. finanšu gadu.

2016./2017. finanšu gadā «Latraps» neto apgrozījums bija 185,505 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 1,399 miljoni.

«Latraps» apgrozījuma pieaugums 2017./2018. finanšu gadā saistīts ar pārdošanas apjomu kāpumu visos pamatdarbības veidos. «Būtisks pieaugums sasniegts rapšu raušu, eļļas un iesala ražošanā un realizācijā,» sacīts kooperatīva finanšu pārskatā.

«Latraps» pārskats liecina, ka gandrīz pusi jeb 110,1 miljonu eiro no kooperatīva ieņēmumiem veidoja graudaugu pārdošana, ieņēmumi no augkopības ražošanas izejvielu pārdošanas bija 49,1 miljons eiro, ieņēmumi no rapša pārdošanas - 33,6 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi kredītlīniju Latvijas lielākajam zemnieku kooperatīvam LATRAPS 65 miljonu eiro apmērā apgrozāmo līdzekļu finansēšanai: graudu iepirkšanai no zemniekiem, kā arī minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu iegādei, lai tos tālāk realizētu Latvijas lauksaimniekiem.

LATRAPS ir lielākais graudu iepircējs un eksportētājs, kā arī lielākā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Baltijā, kurā apvienojušies vairāk nekā 1000 zemnieku no visiem Latvijas reģioniem. LATRAPS apgrozījums pagājušajā finanšu gadā bija 270 miljoni eiro.

"Šī pavasara notikumi pierādīja, cik svarīga ir spēcīga lauksaimniecības nozare valstī, cik būtiski, lai krīzes apstākļos mēs kā valsts spētu nodrošināt iekšējo tirgu ar pārtiku, kā arī novērtējām eksporta potenciāla vērtību. Piešķirtais kredītlīnijas apjoms spēs atbalstīt Latvijas lauksaimnieku produkcijas realizēšanu, kā arī lauksaimniecības darbības attīstīšanu," teic "Luminor" Korporatīvā departamenta vadītāja Ilze Zoltnere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latraps vadītājs: Lauksaimniekiem ir sarežģīti tikt pie aizdevumiem

LETA, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku īstenotās politikas dēļ lauksaimniekiem šobrīd ir sarežģīti tikt pie aizdevumiem, stāsta graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

"Es teiktu, ka bankas ir mainījušas attieksmi negatīvā virzienā. Šobrīd visiem zemniekiem ir daudz lēnāk un daudz sarežģītāk tikt pie kredītiem. Mums banku sektorā konkurences vairs nav, ir palikušas trīs ar pusi bankas, absolūti nav konkurences, un bankas visus pieteikumus izskata no absolūta piesardzības punkta - kā būs, ja būs, tādēļ labāk nedot kredītu," teica Ruža.

Viņš arī atzīmēja, ka tā ir valstiski risināma problēma, par kuru būtu jādomā finanšu ministram, premjeram, kā arī jārunā ar bankām, lai situāciju mainītu un rudenī neatkārtotos 2008.gada scenārijs. "Bankas ir privāti uzņēmumi, kas izvērtē un pasaka, ka Latvija viņiem nešķiet droša vieta un viņi var pieņemt lēmumu šeit vienkārši nevienu nekreditēt. Tad scenārijs par atkopšanos pēc Covid-19 mums var izvērsties par ļoti, ļoti smagām paģirām. Galvassāpes atkal uz nākamajiem septiņiem gadiem," sacīja Ruža.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cerētā graudaugu rekordraža šogad Latvijā varētu arī nebūt, atzina graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

"Cerētā rekordraža, visdrīzāk, šogad netiks ievākta, jo ilgstošais sausums pavasarī un vasaras sākumā, kā arī vētras, kas daudzviet sagāza labību veldrē, un krusa, kas dažus rapšu un kviešu laukus iznīcināja pilnībā, ir ieviesuši korekcijas," teica Ruža.

Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, ka, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, situācija līdz šim graudkopībā bija laba. "Kopumā situācija līdz šim ir bijusi ļoti laba, nevienas izejvielu piegādes nav kavējušās," pauda Ruža.

Vienlaikus viņš minēja, ka kooperatīvam, kas apkalpo zemniekus, Covid-19 dēļ bija būtiski jāmaina darbība un jāpielāgojas jaunajai situācijai, lai nerastos problēmās.

"Nedod Dievs, kādā pieņemšanas punktā saslimst kāds darbinieks, automātiski pieņemšanas punkts būtu jāslēdz. Tāpat jābūt ļoti piesardzīgiem, piegādājot zemniekiem izejvielas - agronomiem, noliktavu pārziņiem utt. Pret Covid-19 piesardzības situāciju mēs attiecamies ļoti nopietni, lai gan jāsaka, ka Latvija uz pārējās pasaules fona ir kā tāda paradīze. Vai nu mūsu tiešām ir tik ļoti maz, vai kādi citi apstākļi, bet nu pagaidām mums tas vīruss iet garām, cerams, ka tas tā arī turpināsies," teica "Latraps" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Alus nozare bažīga par apjomīgu ražošanas izmaksu pieaugumu

Jānis Goldbergs, 22.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā karstajā vasarā alus tirdzniecība veikusies labi, tomēr akcīzes nodokļa celšana produktam un izejvielu cenu pieaugums nevieš optimismu nozarē, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada vasara nesusi arī nepatīkamu pārsteigumu – miežu raža neder iesalam – tas būs dārgāks. Latvijas aldari aicina politiķus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas palielinātu alus ražošanas izmaksas.

«2018. gada martā alum akcīzes nodoklis tika paaugstināts par 50%. Pēdējo divu gadu laikā tas ir audzis par 60%, bet nākamā gada pavasarī pieaugs vēl par 9%. Karstā vasara ir nesusi ne tikai alus patēriņa pieaugumu, bet arī to, ka Latvijā un tuvējās kaimiņvalstīs mieži alus iesala ražošanai nav derīgi un izejmateriāla cena būs augstāka. Nozare cer uz jaunievēlētās Saeimas deputātu izpratni par alus ražošanas nozīmīgumu Latvijas tautsaimniecībā un sagaida, ka turpmāk netiks pieņemti sasteigti un nepārdomāti politiski lēmumi attiecībā uz nozari ietekmējošo likumdošanu,» Dienas Biznesam pauda Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps, kuras ģenerāldirektors ir Edgars Ruža, apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2017. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 30. jūnijam, bija 222,646 miljoni eiro, kas ir par 20% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Gatavi ražot sieru ar «šleifīti»

Kristīne Stepiņa, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvijas piens investējis ražošanas attīstībā, uzlaboti uzņēmuma vadības procesi; eksporta tirgos ražotājs gatavs startēt ar nestandarta risinājumiem.

2018. gadā Jelgavas uzņēmums Latvijas piens bijis otrais lielākais piena pārstrādātājs Latvijā, piekāpjoties vien Latgales ražotājam AS Preiļu siers, akcentē SIA Latvijas piens valdes loceklis Jānis Cipulis. 2018. gadā SIA Latvijas piens pārstrādājusi 80 tūkstošus tonnu piena, bet šogad plāno šo apjomu palielināt. Uzņēmuma galvenais fokuss ir industriālo piena produktu eksports, vietējā tirgū nonāk 20% tur saražotās produkcijas, vislabāk zināmais produkts ir Trikātas Sniega bumbas.

Stiprina uzticību

Šī gada februārī aprit divi gadi, kopš Vācijas kompānijas Fude+Serrahn Milch- produkte meitas uzņēmums Eximo Agro-Marketing iegādājās SIA Latvijas piens kontrolpaketi no kooperatīva Latraps. Vācijas uzņēmumam pieder 75,1% SIA Latvijas piens kapitāla daļu. Šie uzņēmumi ietilpst Vācijas koncernā DMK Deutsches Milchkontor GmbH. «SIA Latvijas piens attīstībā vērojamas pozitīvas tendences, bet tā kā esam izvirzījuši nopietnus mērķus, šobrīd vēl neesam tur, kur vēlamies būt,» atzīst J. Cipulis, kurš ir arī Eximo Agro-Marketing valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Apbalvoti 2018. gada lielākie nodokļu maksātāji Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 18.04.2019

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, AS «UPB» pārstāve ar saņemto balvu kategorijā «2018.gada lielo nodokļu maksātāju grupā kā lielākais nodokļu maksātājs Kurzemes plānošanas reģionā» un finanšu ministrs Jānis Reirs VID Lielo nodokļu maksātāju svinīgajā apbalvošanas ceremonijā.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: Brenguļu alus saimnieki cīnās ar importēto alu

Monta Glumane, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotie skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumi 2020. gadā norisināsies divus mēnešus - no 1. jūlija līdz 31. augustam. Iepriekš pieņemtais lēmums pasākumus nerīkot atcelts, ņemot vērā COVID-19 situācijas stabilizēšanos.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsver, ka par skolēnu nodarbināšanu vasarā uzņēmējiem aizvien ir interese, lūgumu programmu tomēr īstenot paudušas arī pašvaldības:

"Lēmums skolēnu nodarbinātības pasākumu vasarā tomēr īstenot ir rūpīgi izvērtēts, ņemot vērā arī epidemiologu viedokli. Līdz ar COVID-19 izplatības samazināšanos un valdības plāniem ārkārtējo situāciju pēc 9. jūnija nepagarināt, neredzu šķēršļus skolēnu un jauniešu vasaras darbu programmas īstenošanai, vienlaikus neaizmirstot par piesardzības un slimību profilakses pasākumu ievērošanu infekcijas izplatības riska novēršanai. Iespēja vasarā strādāt ir nozīmīga gan skolēniem, gan vecākiem, jo īpaši pēc laika, kas pavadīts sociāli distancējoties. Daudzām ģimenēm tas būs reāls materiālais atspaids".

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eksperti: Latvijā joprojām ir cerības sasniegt pagājušā gada graudu kopražas līmeni

LETA, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām ir cerības sasniegt pagājušā gada graudu kopražas līmeni un labības raža būs laba, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie graudkopības nozares eksperti.

Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA teica, ka patlaban graudu ražas novākšana rit pilnā sparā un pēdējās nedēļas ir darbiem labvēlīgas, bez lieliem nokrišņiem. Laika apstākļi ražas novākšanai esot tuvu ideālam.

"Prognozes par graudu ievākumu joprojām ir labas," viņš sacīja, atzīstot, ka graudaugu rekordražas šogad nebūs, bet ziemāju sējumos, kas ražīgākie, graudu būs daudz un kopējais novāktais ražas daudzums tonnās varētu būt tuvu rekordam. Līdz ar to šis esot ļoti labs graudu ražas gads. Balodis atzina, ka, ņemot vērā arī sinoptiķu turpmākās prognozes, ražas laiks kopumā būs izdevies. Graudus izdodas ievākt salīdzinoši sausā laikā, un tos nenāksies daudz kaltēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielu rezonansi sabiedrībā guvusī ziemas kviešu interneta rīka izstrāde un projekta realizācija, kur plānots ieguldīt 499,5 tūkstošus eiro, ilgs piecus gadus.

Kā informē Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) pārstāvji, projekts Lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrāde ziemas kviešu lapu un vārpu slimību ierobežošanai paredz 5 gadu laikā testēt 15 ziemas kviešu šķirnes, lai noteiktu to izturību pret slimībām un rastu veidus to apkarošanai. Tāpat šajā laikā plānots noteikt arī fungicīdu lietošanas intensitātes ietekmi uz slimību rašanos šajās 15 ziemas kviešu šķirnēs.

Projekta vadītāja Linda Šarķe-Fedjajeva uzsver, ka interneta rīka izveide ir tikai daļa no plānotajiem projekta izdevumiem. Rīks būs kā tulks starp zinātnieku atklājumiem par šo jautājumu un zemnieku vajadzībām praksē, audzējot ziemas kviešus un saskaroties ar dažādajām šo augu slimībām. Interneta rīkā saimnieks varēs ievadīt savus datus par ziemas kviešu stāvokli un saņemt ieteikumus slimību apkarošanai, viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts rīkos pasākumu Bizness tiekas ar valsti, kurā 20 minūšu sarunā uzņēmēji aci pret aci ar valsts amatpersonām runās par to, kas ir svarīgs biznesa attīstības veicināšanai Latvijā.

Plānots, ka uzņēmēji tiks sadalīti grupās, katrā grupā 7-8 cilvēki un viņiem pievienosies viena valsts amatpersona. Ik pa 20 minūtēm amatpersonas nomainīs grupas. Kopumā pasākumā piedalīsies līdz 50 uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem.

«Lai veidotu uz panākumiem vērstu sadarbību, komunikācijai ir jābūt divpusējai. Šī tīklošanas mītapa mērķis ir sniegt iespēju uzņēmējiem izteikt savu viedokli, lai izvairītos no sajūtas, ka viņi netiek uzklausīti, bet valsts pieņemtie lēmumi paliek nesaprasti. Šī ir iespēja neformālā gaisotnē, pēc ātro randiņu principa, satikties Latvijas uzņēmumu vadītājiem ar ministriem un vadošām amatpersonām, lai apspriestu priekšlikumus Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanai,» stāsta Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja un pasākuma organizatore Dace Helmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimniekiem laika apstākļu dēļ radušies zaudējumi pēc pašreizējā aplēsēm šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro, otrdien žurnālistiem atzina biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš teica, ka atbilstoši Zemkopības ministrijas jūlijā veiktajām aplēsēm Latvijas graudkopības, lopkopības un mežsaimniecības sektoram laika apstākļu dēļ bija radušies 359 miljonu eiro zaudējumi. Taču pašreizējās aplēses liecina, ka zaudējumi šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro. Ja pagājušajā gadā raža bija izaugusi, bet to nebija iespējams novākt, tad šogad ražas daudzviet nav, un lauksaimniekiem radītie zaudējumi svārstās no 200-400 eiro uz hektāru.

Lazdiņš sacīja, ka pērnā gada rudens, kā arī šā gada pavasaris un vasara ļoti negatīvi ietekmēja Latvijas lauksaimniecības sektoru. Joprojām ir reģioni, kuri «mitrumu sen nav redzējuši». Tādēļ daudzviet ziemāji nav attīstījušies, daļu ziemas rapša nācies pārsēt ar ziemas kviešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

TIEŠRAIDE: Darba devēji aicina atgriezties ārzemēs dzīvojošos valstspiederīgos

Db.lv, 18.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Seko līdzi pirmajai kustības «Latvija Strādā» tiešsaistes karjeras dienai un skaties, kā 12 dažādi Latvijas darba devēji aktualizēs esošo Latvijas darba tirgus piedāvājumu tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kas šobrīd dzīvo un strādā ārzemēs, bet vēlētos atgriezties Latvijā. Pāris minūšu laikā interesentiem būs iespēja uzzināt vairāk par konkrēto darba devēju, tā aktuālajām vakancēm, prasībām, atalgojumu un darbā iekārtošanās procesu.

Starp pirmās tiešsaistes karjeras dienas dalībniekiem, kas centīsies pārliecināt Latvijas valstspiederīgos atgriezties un strādāt Latvijā, būs dzirdami tādi Latvijā labi zināmi darba devēji kā Tele2, Draugiem Group, Rimi, Transcom, PwC, Swedbank u.c. Kopumā runātāji pārstāvēs tādas uzņēmējdarbības nozares kā tehnoloģijas, mazumtirdzniecība, finanses un biznesa pakalpojumu centri. Valsts un reģionālos darba devējus karjeras dienā šoreiz pārstāvēs Nacionālie bruņotie spēki, Daugavpils dome un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība LATRAPS.

Komentāri

Pievienot komentāru