Jordānija ir labs tūrisma galamērķis ģimenei ar bērniem, jo tā ir diezgan droša Tuvo Austrumu valsts, kur ir iespēja apskatīt vēsturi klātienē

Kāpēc turp doties?

Mēs ar vīru Māri gribējām aizbraukt uz kādu tālāku galamērķi tieši ar bērniem. Gribējām viņiem parādīt kaut ko mazliet citādu, nekā viņi ir redzējuši līdz šim, un izvēlējāmies Jordāniju, jo likās, ka tas ir piedzīvojumiem bagāts galamērķis, ļoti atšķiras no tā, ko bērni ir redzējuši Eiropā, vienlaikus šī ir reģionā teju vai drošākā vieta, ja neskaita slēgtās kūrortu zonas. Mēs savā laikā esam diezgan daudz ceļojuši Tuvo Austrumu reģionā, arī vienā no saviem pirmajiem ceļojumiem divatā bijām Omānā, un mums no tā ir siltas atmiņas.

Braukt kā ģimenei uz Tuvajiem Austrumiem patiesībā ir lielisks ceļošanas formāts. Kultūrās ar salīdzinoši konservatīvu vai tradicionālu sabiedrību ceļotāji ar bērniem ir lielā cieņā, nav nekādu iespējamo problēmu vai jautājumu, kādus varētu uzdot individuāliem ceļotājiem vai jauniem pāriem. Jutāmies pietiekami droši doties arī ārpus standarta tūristu takām. Bērni vietējiem ļoti patīk, visi vēlas ar viņiem parunāties, kaut ko simbolisku uzdāvināt, parādīt telefonā paši savus bērnus un pastāstīt par viņiem. Šķiet, brīžiem mūsu bērni bija pat mazliet samulsuši no tā, cik liela uzmanība viņiem tika pievērsta, piemēram, tur katrs viesmīlis centās pajautāt pašam bērnam, ko viņš vēlas, kamēr Eiropā tomēr ierasts, ka personāls runā tikai ar pieaugušajiem. Protams, jārēķinās, ka, ceļojot ar bērniem, viss notiek lēnāk un ir jāpielāgojas, visu darījām viņu tempā un arī aktivitātes pielāgojām viņu interesēm.

Portālā Latviesi.com apkopota informācija par 104 pasākumiem 18 pasaules valstīs, kur latvieši atzīmē Ziemassvētkus un Jauno gadu. Visplašākās svinības šogad notiek ASV, kam seko Lielbritānija, Vācija un Brazīlija. Daudzviet svētku ieskandināšana notiek jau no decembra sākuma.

Latvieši Adventes laikā organizē tradicionālos Ziemassvētku tirdziņus, daudzviet notiek īpaši pasākumi tieši bērniem, bet pieaugušajiem tiek rīkotas svinīgas balles.

Plaša svētku pasākumu programma šogad sarīkota Brazīlijas latviešiem, kur lielākajos latviešu centros notiks jauniešu koru un latviešu ansambļa koncerti. Savukārt Nova Odessas pilsētā sarīkota pat īpaša svētku apsveikumu izstāde, kurā tiks izstādīti Jelgavas bērnu sūtītie Ziemassvētku apsveikumi vietējiem Brazīlijas latviešu bērniem, kuri savukārt zīmēja un sūtīja apsveikumus uz Jelgavu.

Lielbritānijā latvieši tiek aicināti uz kopīgiem Ziemassvētku dievkalpojumiem visos lielākajos latviešu centros – Derbijā, Notinghamā, Korbijā, Līdsā, Bradfordā, Londonā un Rovfantā.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Interneta portāls latviešiem ārzemēs www.latviesi.com jau otro gadu aicina Latvijas pārstāvniecības, latviešu organizācijas un kopienas iesūtīt informāciju par Jāņu svinību pasākumiem ārpus Latvijas. Šogad apkopota informācija par 31 svinību vietu 13 pasaules valstīs un zināms, ka viens no lielākajiem Jāņu pasākumiem notiks Krievijā - Bobrovkā.

Latvieši ārzemēs Jāņu pasākumus vairākumā gadījumu rīko, ievērojot latviskās tradīcijas - pinot vainagus, gatavojot cienastu, aizdedzot Jāņu ugunis, dziedot līgo dziesmas un gada visīsāko nakti pavada kopā ar ģimenēm, draugiem un kaimiņiem, informēja Latvieši.com galvenais redaktors Indulis Bērziņš.

Pēc iesūtīto datu apkopošanas, jau šobrīd ir zināms, ka viens no lielākajiem Jāņu pasākumiem notiks Krievijā - Bobrovkā, kur kopā ar Līgo svētkiem, rīkojot vērienīgas svinības, tiks atzīmēta arī latviešu Augšbebru ciema 110 gadu pastāvēšanas jubileja, kurā piedalīsies arī Latvijas vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis, Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns un delegācija no Latvijas.

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Angliski šī izprieca ar automašīnām Dubaijas tuksnesī tiek dēvēta par dune bashing un precīzu tulkojumu latvieši valodā tai grūti izdomāt.

Tā ir viena no bezceļu braukšanas formām, kurā galvenais mērķis ir gūt maksimāli lielu adrenalīna devu. Tā ir iecienīta gan vietējo, gan tūristu vidū.

Kā portālam db.lv pastāstīja baņķieris, pēc tautības indietis, kurš dzīvo Dubaijas emirātā, vienā no septiņiem Apvienotajiem Arābu emirātiem, viņš kopā ar draugiem ar dune bashing nodarbojas katru nedēļu, dažkārt pat vairākas reizes nedēļā. Baņķieris brauc ar savu Mitsubishi Pajero.

Kā stāstīja šīs bezceļu braukšanas metodes entuziasts, dažkārt vienā reizē pa tuksnesi tiek nobraukti 70 kilometri, citkārt 30 kilometri. Tā kā degviela tur ir lēta, vidēji vienai reizei šīs izmaksas veido vien 10 ASV dolārus.

Toyota Landcruiser pieder pie tiem visurgājējiem, kura spējas bezceļos spēj pilotam tiktāl sagrozīt galvu, lai gājiens pēc traktora izrādītos ļoooti tāls un ļoooti ilgs. To DB pārbaudīja īpašā bezceļu maratonā Namībijā.

Skaidrs, ka bagātajās Rietumeiropas valstīs Landcruiser ir pārāk liels, pārāk skarbs un pārāk īsts auto, lai iederētos falšajā pseidokrosoveru sabiedrībā. Turpretim Āfrikas tuksneši ir perfekti piemēroti Landcruiser spējām. Joprojām būvēts uz masīva lonžerona rāmja ar izturīgu aizmugurējo tiltu un neatkarīgo priekšējo piekari un, protams, ar transmisijā paredzētiem pazeminātiem pārnesumiem. Ko tur slēpt, Landcruiser lietotājiem jau ļoti gribētos kaut ko vēl jestrāku un žiperīgāku par 177 ZS četrcilindru dīzeļmotoru, taču skarbo EURO6 atgāzu normatīvu dēļ nākamajiem Landcruiser pircējiem ir jāpieņem situācija, kāda tā ir, jo citu motoru Eiropai Toyota nesola. Varam būt priecīgi kaut vai par to, ka Landcruiser joprojām ir dzīvs un pieejams modelis arī Eiropā.

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Cannelle Bakery ceptie Ņujorkas bāgeļi ir iekarojuši pasaulē pazīstamā izgudrotāja Alana Amrona absolūtu atzinību un ar viņa atbalstu solās ieņemt arī savu nišu ASV tirgū.

A. Amrons ir daudzu komerciāli ļoti veiksmīgu izgudrojumu autors, ieskaitot laikam gan ikvienam zināmos līmpapīriņus, kas pazīstami ar 3M ražoto PostIt zīmolu. (Skat. db.lv Līmlapiņu izgudrotājs: Esmu vēstures daļa) Ģimenes saikņu dēļ A. Amrons ir arī Latvijas patriots un sava veida ideju ģenerators daudzsološiem biznesa projektiem, lai Latvijā izveidojušās kompetences komercializētu globāli. (Skat. arī db.lv Ar Ģirta Cēlāja un Alana Amrona izgudrojumu NPK Expert iekaros ASV tirgu.

Beļģija

Grez-Doiceau

Jāņu svinēšana Grez-Doiceau

23.jūnijā no 20:00 uz kopīgu Jāņu svinēšanu pļavā pie Grez-Doiceau visus aicina Latviešu biedrība Beļģijā ar LR pastāvīgās pārstāvniecības NATO atbalstu un Latvijas Kultūras koledžas līdzdalību.

20:00-21:00 Līgotāju sagaidīšana, vainagu vīšana, siera un medalus darīšana, Līgo tērpu skate, rotaļas bērniem.

21:00-22:30 Jāņu tēva un mātes godināšana, vakarēšana, sadziedāšanās un apdziedāšanās.

22:30-2:30 Jāņuguns aizdegšana, dejas un rotaļas pie ugunskura.

2:30-3:30 teatralizēta spēle un papardes zieda meklēšana.

3:30-4:00 saullēkta sagaidīšana

Vakarēšanas laikā būs Latvijas alus un uzkodas, beļģu sieru galds (par atsevišķu samaksu: 6 EUR) un pašu cienasts (pēc ieskatiem).

Google pirmdien ir paziņojusi, ka investēs 168 miljonus dolāru ASV rūpniecības giganta Bechel saules enerģijas elektrostacijas pabeigšanā, rakstīts kompānijas oficiālajā blogā. Elektrostacijas būvēšanā piedalās arī ASV vadošais saules enerģijas uzņēmums BrightSource Energy.

Aivanpahas saules enerģijas ģenerācijas stacija (ISEGS) tiek celta ASV Kalifornijas pavalsts Mohaves tuksnesī, tā spēs saražot 392 megavatus elektroenerģijas – līdzvērtīgi tam, ja no ceļiem noņemtu 90 tūkstošus automašīnu. Elektrostacijas kalpošanas laiks ir paredzēts vairāk nekā divdesmit pieci gadi. Savu darbību tā varētu uzsākt jau 2013. gadā.

Elektrostacijas projektā ir paredzēts izmantot speciālu spoguļu sistēmu, sauktu par heliostatiem - tie koncentrēs saules starus elektrostacijas centrā uz torņa novietotā saules enerģijas uztvērējā. Uztvērējs radīs tvaiku, kas tālāk griezīs turbīnu un ražos elektrību. Šāds saules elektrostacijas modelis ir ļoti efektīvs, jo šie spoguļi spēj koncentrēt milzīgu daudzumu saules enerģijas nelielā laukumā.

Mobilos sakarus slāpējoša iekārta, ar kuras palīdzību bija plānots ierobežot cietumos neatļautos, bet tik ļoti populāros mobilos sakarus, ir izgāzusies, jo iekārta ir paredzēta darbībai tuksnesī, nevis apdzīvotā vietā.

Kā Db pastāstīja Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte, beļģu kompānijas Innovative System Developers Group N.V. piedāvātā ierīce netiek izmantota tuvākajās Eiropas Savienības valstīs. Latvijā bija plānots uzstādīt 12 šādas iekārtas. Šādus signālu slāpētājus izmanto armijas bāzēs, kas izvietotas tuksnesī. "Tur neviens signāls neies cauri, ja uzgriezīs pilnā jaudā," tā V. Puķīte.

Var secināt, ka šādi signālu slāpētāji tiešām nav piemēroti izmantošanai pilsētvidē, jo, to darbinot pilnā jaudā, mobilos tālruņus nevarētu lietot arī tuvāko rajonu iedzīvotāji. SIA Latvijas Mobilais telefons preses sekretāre Elīna Lidere apstiprināja, ka savulaik mobilo sakaru operatora klientiem, kas uzturējušies cietumu tuvumā, bijuši slikti vai pat vispār liegti mobilie sakari. "Mobilo tālruņu signāla slāpēšana cietumos savulaik sagādājusi problēmas LMT klientiem, kas dzīvojuši netālu no šīm ieslodzījuma vietām. LMT saņēma vairākas sūdzības par sakaru traucējumiem, jo signāla slāpētājs iedarbojās arī ārpus cietuma sienām," viņa pavēstīja.

Aizvadītajā nedēļas nogalē Izraēlā Negevas tuksnesī miris mazumtirdzniecības tīkla SIA Narvesen Baltija finanšu direktors Ģirts Didrihsons.

Šo faktu apstiprināja arī uzņēmumā, norādot, ka sīkākus komentārus par notikušā apstākļiem pagaidām nesniegs.

Portāls Newsru.com savukārt raksta, ka vīrietis tuksnesī sajuties slikti un lūdzis savu ceļabiedru doties pēc mašīnas, lai varētu nokļūt pie ārsta. Kad ceļabiedrs atgriezies, 38 gadus vecais Didrihsons jau bijis bezsamaņā. Kad notikuma vietā ieradušies mediķi, viņi konstatējuši vīrieša nāves faktu.

Nāves iemesls vēl nav apstiprināts, taču mediķi pieļauj, ka viņš cietis no atūdeņošanās, jo sestdien gaisa temperatūra šajā apkaimē sasniegusi 42 grādus pēc Celsija.

Netiek izslēgta arī iespēja, ka bojāgājušajam bijušas hroniskas slimības.

ASV autoražotājs Tesla plāno būvēt tā saukto Gigarūpnīcu Eiropā, un Portugāle par to jau paudusi nopietnu interesi, ziņo Deutsche Welle.

Pirmās 5 miljardus ASV dolāru vērtās Tesla bateriju Gigarūpnīcas būvniecība tuvojas noslēgumam Nevadas tuksnesī un saskaņā ar aplēsēm tā tieši un netieši radīs 17 000 darbavietu.

«Valdība seko šim procesam un ir jau uzsākusi komunikāciju,» pavēstījis Portugāles ekonomikas ministrs Manuels Kaldeira Kabrals. Vēl gan nav zināms, cik liela varētu būt plānotā rūpnīca Eiropā, kā arī, kas tajā tiktu ražots.

Turklāt Teslu labprāt pie sevis uzņemtu arī tādas valstis kā Spānija, Francija, Nīderlande un dažas Austrumeiropas valstis, ziņo Deutsche Welle. Tā būšot sīva cīņa, kurā galveno lomu spēlēs nodokļu atvieglojumi un finansiālais atbalsts.

13. jūlijā vairāki vācu uzņēmumi Minhenē parakstījuši nodomu protokolu par saules elektrostacijas Sahāras tuksnesī izveidi.

Par to ziņo Siemens Energy savā preses relīzē. Ambiciozais projekts, saukts Desertec, izmaksās 400 miljardus eiro, tajā citu starpā iesaistīsies abas lielākās vācu elektroenerģijas ražošanas kompānijas RWE un E.ON, kā arī Siemens Energy, lielākā Eiropas šādu izmēra projektu risku apdrošināšanas kompānija Münchner Rück un ar finansējuma piesaisti Deutsche Bank. Paredzēts, ka Sahāras tuksnesī saules stacijā un Ziemeļāfrikas vēja parkos saražotā elektroenerģija pa augstsprieguma tīkliem jau 2020. gadā plūdīs uz Eiropu. Plānotā jauno Āfrikas ražotņu jauda 20 GW, kas nosegtu 15% no Eiropā patērējamās elektroenerģijas.

Trīs latviešu motosportisti pēc 20 tūkstošu km garās ekspedīcijas Riga to Magadan 2017 veiksmīgi atgriezušies Latvijā, informē ekspedīcijas atbalstītājs Neste.

Šonakt, naktī uz 31. augustu, Latvijā veiksmīgi atgriezušies motosporta entuziasti – Oskars Pīpiķis, Sandijs Hāns un Didzis Silenieks (Adventure Team Latvia pārstāvji) –, kuri šī gada 26. jūnijā uzsāka pārbaudījumiem bagātu ceļojumu uz Tālo Austrumu pilsētu Magadanu. Moto ekspedīcijas dalībnieki pārvarēja sevi un stājās pretī nezināmajam vairāk nekā 20 000 km garajā ceļā.

Unikālās ekspedīcijas laikā pa ceļiem un bezceļiem motosportisti šķērsoja deviņas laika joslas un četras valstis – Krieviju, Kazahstānu, Kirgistānu un Mongoliju. 65 dienu garajā ceļā viņi šķērsoja simtiem upju, sabrukušu tiltu, purvu un mēroja tūkstošiem kilometru pa šaurām kalnu takām un grūti izbraucamiem ceļiem, tajā skaitā arī pa vienu no iespaidīgākajiem un bīstamākajiem ceļiem pasaulē – kaulu ceļu jeb Baikāla-Amūra maģistrāli. Motosportisti pa ceļam apskatīja ne vien zināmus un neatkārtojamus dabas objektus, kā, piemēram, gandrīz izžuvušās Arāla jūras krastu, Gobi tuksnesi, Ustjurtas kanjonu, Altaja kalnu grēdas, UNESCO Pasaules mantojumā iekļauto nacionālo parku Ļenas klintis, bet apmeklēja arī unikālas un neatklātas vietas.

Vakar, 10. oktobrī biedrības Mēs - latvieši pasaulē valdes priekšsēdis Indulis Bērziņš un Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas prezidente Eva Selga parakstījuši sadarbības līgumu, kas paredz ar interneta portāla www.latviesi.com starpniecību informēt latviešus ārzemēs par Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas biedru piedāvātajām darba iespējām Latvijā, informēja I. Bērziņš.

Darba sludinājumi tiks apkopoti portāla www.latviesi.com speciāli izveidotā sadaļā - Darbs Latvijā. Šis ir arī viens no pirmajiem soļiem nākotnē paredzētai mājas lapai, kuras mērķis būs informēt latviešus ārzemēs par atgriešanās iespējām Latvijā, sniedzot daudzpusīgu, kvalitatīvu un aktuālu informāciju par ekonomisko situāciju valstī, kā arī sociāliem, nodarbinātības un citiem ar atgriešanos saistītiem jautājumiem.

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsēta Birštona kļuvusi par ārvalstu un Latvijas tūristu magnētu.

Lai gan pilsētas platība ir nieka 13 kvadrātkilometri un tās iedzīvotāju skaits sasniedz vien 4000, taču tajā atrodas vairākas sanatorijas un spa centri, piemēram, Royal Spa Residence,Medical SPA Eglės sanatorija,Vermes un Tulpes, kuras aktīvi uzņem gan atpūtniekus, gan cilvēkus ar veselības problēmām. Šobrīd notiek gan esošo sanatoriju un spa centru rekonstrukcija, gan jaunu būvniecība un uzņēmumi vēlas piesaistīt vēl vairāk ārvalstu tūristus, tajā skaitā arī no Latvijas.

Kā biznesa portālam db.lv apstiprināja spa centru vadītāji, tad veselības un medicīnas pakalpojumu joma attīstījusies, pateicoties pašvaldības un uzņēmēju sadarbībai.

"Lai gan saka – trakiem pieder pasaule, tomēr neviens negrib būt traks, – vismaz es ne," apliecina Viesturs Rudzītis.

Pazīstamais psihoterapeits nule kā klajā laidis savu pēdējo gara darbu, fundamentālo pētījumu Pie tēva, kurā veicis veselu jūru zinātnisku secinājumu par cilvēka psihes darbību, tai skaidrojumu meklējot sengrieķu mitoloģijā. Kā domā Viesturs Rudzītis, tur atspoguļojas cilvēka dzīve un attiecību modeļi, kas darbojas joprojām, arī Latvijas sabiedrībā. Un mums, latviešiem, viss vēl tikai priekšā, uzskata Viesturs Rudzītis: Latvieši baidās nosaukt lietas īstajos vārdospsihoterapeits.

Par iespaidīgu summu – 15 000 britu mārciņu (16 990 eiro), sociālajā tīklā «Facebook» pārdota populārākā un lielākā Lielbritānijas latviešu komunikācijas platforma – forums «Latvieši UK».

«Facebook grupu pārdevu es, Helmuts Meškonis, kurš arī ir grupas izveidotājs, un visas iegūtās summas saņēmējs ir mana kompānija Media Tower Limited,» viņš pastāstīja biznesa portālam db.lv.

H. Meškonis atklāj, ka «grupas pārdošana nebija sākotnēji plānota, lai arī šāda doma, bez šaubām, pa brīdim parādījās».

«Pircējs iegādājās grupu, jo jau bija sācis maksāt salīdzinoši lielu naudas summu par daļēju «Latvieši UK» grupas «cover photo» izmantošanu sava uzņēmuma reklāmai,» stāsta pārdevējs. Viņš pauž cerību, ka nākotnē grupā nekas nemainīsies, «lai arī ar skumjām redzu, ka grupā sāk parādīties arvien vairāk sludinājumu un reklāmas, kas vienmēr bija tabu».

Latvieši un lietuvieši uz nākotni ekonomiskās krīzes situācijā raugās pesimistiskāk nekā igaiņi.

Latvijā indekss, kas parāda iedzīvotāju noskaņojumu, gada laikā noslīdējis no 72 līdz 67 punktiem, arī Lietuvā tas ir 67, bet Igaunijā – 75.

Tikai trešā daļa Latvijā un Igaunijā aptaujāto uzskata, ka šobrīd ir piemērots mirklis dzīvokļa, zemes, automašīnas vai mēbeļu iegādei. Lietuvieši šajā ziņā ir optimistiskāki, raksta Diena.

Kā norāda speciālisti, Igaunija ir par vienu līdz diviem ceturkšņiem priekšā Latvijai ekonomiskās attīstības ciklā. Tomēr jāņem vērā, ka ārējais ekonomiskais šoks nav beidzies un eksporta tirgi aug lēnāk, bet finansējums sadārdzinās.

Lai arī latvieši paši sevi uzskata par lieliem alus dzērējiem, Baltijas alus indeksa pētījums liecina, ka Latvijā alu dzer mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā.

Baltijas jeb Cēsu alus indekss izveidots, nosakot alus popularitāti starp citiem alkoholiskajiem dzērieniem, alus lietošanas biežumu un citas izmērāmas alus lietošanas īpatnības. Latvijā alus indekss ir 47.6, Lietuvā – 51.7, bet Igaunijā – 52.2.

A/s Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone – Zatlere šodien atzina, ka indekss ir izmērāms lielums, kas nosaka katras Baltijas valsts alus kultūras attīstības pakāpi. Uzņēmēja uzsvēra, ka indeksam būtu jādod stimuls sacensties ar pārējām Baltijas valstīm. Indeksu plānots noteikt arī turpmākajos gados un tad varēs salīdzināt, kādas izmaiņas notikušas.

Valsts nenosakāmais politiskais kurss iestidzis klajā cinismā – valdība problēmas nevis risina, bet bezatbildīgi laiž tās pašplūsmā. Līdzīgi domā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte, viņa uzskata, ka valdība muļķo cilvēkus, stāstot par krīzi un algu iesaldēšanu.

No Ivara Godmaņa definētās situācijas izriet, ka gaidāms jauns darba meklētāju vilnis, kas velsies uz Rietumu pusi, taču arī tur sākušies grūti laiki. Latviešiem ir jāizšķiras, uz kā un kur balstīt savu nākotni, tomēr Raita Karnīte labākas dzīves meklētājus sauc par nodevējiem.

Mēs visu laiku runājam par Latvijas uzņēmīgā darbaspēka izbraukšanu uz Īriju, taču ekonomiskā krīze mūsu valstī draud piespiest izbraukt vēl vairāk cilvēku – vai no šīs situācijas ir izeja?