Jaunākais izdevums

Nišas delikatese – atdzesētas garneles no Latvijas – «iepeld» plašākos ūdeņos; strādājot līdzās biogāzes stacijai, to audzētavas izmaksas par siltumenerģiju ir tuvu nullei, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nebijām gaidījuši tik lielu «atbalsi», gadu pēc DB publikācijas (13.01.2015.) atzīst Latvijā pirmās garneļu fermas veidotāji Gints Dzelme un Māris Hmeļņickis. Fermas pilotprojekts ierosinājis intereses lavīnu, piesaistot negaidīti lielu starptautisku uzmanību par delikateses audzēšanas iespējām ārpus Āzijas lielfermām.

Pirms gada SIA Mere Shrimp Farms pilotprojekts darbojās nelielās telpās Rīgā, bet galvaspilsētu drīz pameta, pārceļoties uz Dobeles novadu. Pielāgotās telpās piena lopkopības lieluzņēmuma Kalna oši teritorijā garneles ar to dzīvei vitāli nepieciešamo siltumu, turklāt lētu, nodrošina biogāzes stacija. Īpašos baseinos, kurus klāj brūnas izkārnījumu putas, garneles dzīvi vada, virpuļojot pievadītā skābekļa vērpetēs. Izceltas no ūdens, tās ir gatavas mirkli pozēt fotogrāfam, taču to labsajūtai ir svarīgi ilgi neuzturēties ārpus siltā ūdens, kas imitē okeānu. Ar piesārņojumu baseinos tiek galā nevis ķīmija, bet īpaši mikroorganismi, turklāt sniedzot iespēju ūdeni izmantot atkārtoti.

Visu rakstu par garneļu biznesu - Iedarbinājuši lavīnu - lasiet 18. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FishBode plāno ieguldīt vairāk nekā divus miljonus eiro ražotnē garneļu audzēšanai

LETA, 02.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Garneļu audzētājs FishBode (zīmols Mere Shrimp Farms) plāno ieguldīt vairāk nekā divus miljonus eiro Klusā okeāna garneļu audzēšanas ražotnes būvniecībā, kā arī tehnikas, iekārtu un aprīkojuma komplekta iegādē, piegādē un uzstādīšanā, pastāstīja kompānijas valdes loceklis Māris Hmeļņickis.

Viņš sacīja, ka investīciju projektu iecerēts īstenot divās kārtās. Pirmās kārtas laikā kompānija plāno izveidot garneļu māju ar vienu moduli, bet otrajā kārtā plānots pievienot vēl divus moduļus. Projekta pirmo kārtu iecerēts īstenot līdz 2017.gada 30.septembrim, bet otro kārtu - līdz 2018.gada vidum. Abu projektu laikā kopumā kompānija plāno garneļu audzēšanas apmērus palielināt līdz 100 tonnām gadā.

Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā minēts, ka FishBode plāno ieguldīt 1,03 miljonus eiro tehnikas, iekārtu un aprīkojuma komplekta iegādē, piegādē un uzstādīšanā garneļu audzēšanai, piesaistot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzfinansējumu. Šī ir investīciju projekta otrā kārta. Interesenti konkursā var pieteikties līdz 2016.gada 14.decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums «APGE» plāno ieguldīt četrus miljonus eiro tropisko garneļu audzētavas būvniecībā un aprīkošanā ar tehnoloģiskajām iekārtām, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Projekta par garneļu audzētavas izveidi vadītājs Gints Dzelme pastāstīja, ka projektu plānots īstenot «Jaunannēnos», Siguldas novadā līdz 2021.gada 30.jūnijam, piesaistot finansējumu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) pasākumā «Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā». Audzētavas tehniskā projekta izstrāde ir gandrīz noslēgusies. Līdz jūnija vidum būvvaldē plānots saskaņot tehnisko projektu, un pēcāk Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesniegt pieteikumu ES fondu līdzfinansējuma saņemšanai.

Dzelme piebilda, ka projekta autori jau 2013.gadā sāka audzēt garneles pilotprojektā, un vairākus gads strādāja pie tehnoloģijas attīstīšanas.

«Mēģinājām ar vieniem investoriem Rēzeknē, nesanāca. Patlaban jau gadu strādājam pie tehniskā projekta, dokumentu noformēšanas un zemes jautājumiem, lai beidzot sāktu audzēt garneles,» sacīja Dzelme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies SIA “Apge” izsludinātais iepirkums par tropisko garneļu audzētavas būvniecību un aprīkošanu ar tehnoloģiskajām iekārtām, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemti trīs pretendentu piedāvājumi, un par uzvarētāju atzīts SIA “Mesako” piedāvājums. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena bez PVN ir 4,86 miljoni eiro.

Projekta par garneļu audzētavas izveidi vadītājs Gints Dzelme iepriekš pastāstīja, ka projektu plānots īstenot «Jaunannēnos», Siguldas novadā līdz 2021.gada 30.jūnijam, piesaistot finansējumu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) pasākumā «Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā».

Dzelme piebilda, ka projekta autori jau 2013.gadā sāka audzēt garneles pilotprojektā, un vairākus gads strādāja pie tehnoloģijas attīstīšanas. «Mēģinājām ar vieniem investoriem Rēzeknē, nesanāca. Patlaban jau gadu strādājam pie tehniskā projekta, dokumentu noformēšanas un zemes jautājumiem, lai beidzot sāktu audzēt garneles,» sacīja Dzelme. Pēc viņa sacītā, provizoriskie tropisko garneļu audzēšanas apmēri ir apmēram 80 tonnas gadā, taču ražošanas kapacitāte ļaus audzēt vēl vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Visvairāk atvaļinājumā tērē šveicieši, vismazāk – lietuvieši

Anda Asere, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ventspils zivju pārstrādes kombināta vadītājs: Tagad saprotam, kādēļ jāmaksā nodokļi

LETA, 16.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Krievijas embargo zivju produkcijai un konserviem cietušais Ventspils zivju konservu kombināts atsācis darbu, pateicoties Ziemeļvalstīs atrastam pasūtītājam, stāstīja uzņēmuma vadītājs Jānis Endele.

Kombināts tika aizvērts 4.jūnijā. «Tā kā mēs cilvēkiem maksājām lielu algu, valdība atvēlēja viņiem lielus bezdarbnieka pabalstus. Tad mēs pirmo reizi sajutām, ka ir jēga maksāt nodokļus. Kolektīvā nebija iebildumu. Visi teica: «Mēs saprotam»,» atcerējās Endele.

Tagad uzņēmums atradis pasūtītāju Ziemeļvalstīs. Pirmajā kārtā tas dos iespēju nodrošināt darbu aptuveni 100 cilvēkiem, bet vēlāk - jau 200 - 250 cilvēkiem, stāstīja uzņēmuma vadītājs.

«Šis bizness nav tieši saistīts ar konservāciju. Mēs nodarbosimies ar garneļu attīrīšanu, kuras Ziemeļvalstīs ir ļoti pieprasītas. Zinoši cilvēki saprot, ka ir milzīga atšķirība starp tīrīšanu ar rokām un ar mašīnu,» norādīja Endele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Birštonas sanatorijās iegulda desmitiem miljonu eiro

Monta Glumane, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsēta Birštona kļuvusi par ārvalstu un Latvijas tūristu magnētu.

Lai gan pilsētas platība ir nieka 13 kvadrātkilometri un tās iedzīvotāju skaits sasniedz vien 4000, taču tajā atrodas vairākas sanatorijas un spa centri, piemēram, Royal Spa Residence,Medical SPA Eglės sanatorija,Vermes un Tulpes, kuras aktīvi uzņem gan atpūtniekus, gan cilvēkus ar veselības problēmām. Šobrīd notiek gan esošo sanatoriju un spa centru rekonstrukcija, gan jaunu būvniecība un uzņēmumi vēlas piesaistīt vēl vairāk ārvalstu tūristus, tajā skaitā arī no Latvijas.

Kā biznesa portālam db.lv apstiprināja spa centru vadītāji, tad veselības un medicīnas pakalpojumu joma attīstījusies, pateicoties pašvaldības un uzņēmēju sadarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Kāpēc tika nopirkta Lielbritānijas latviešu komunikācijas platforma vietnē Facebook?

Lelde Petrāne, 04.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par iespaidīgu summu – 15 000 britu mārciņu (16 990 eiro), sociālajā tīklā «Facebook» pārdota populārākā un lielākā Lielbritānijas latviešu komunikācijas platforma – forums «Latvieši UK».

«Facebook grupu pārdevu es, Helmuts Meškonis, kurš arī ir grupas izveidotājs, un visas iegūtās summas saņēmējs ir mana kompānija Media Tower Limited,» viņš pastāstīja biznesa portālam db.lv.

H. Meškonis atklāj, ka «grupas pārdošana nebija sākotnēji plānota, lai arī šāda doma, bez šaubām, pa brīdim parādījās».

«Pircējs iegādājās grupu, jo jau bija sācis maksāt salīdzinoši lielu naudas summu par daļēju «Latvieši UK» grupas «cover photo» izmantošanu sava uzņēmuma reklāmai,» stāsta pārdevējs. Viņš pauž cerību, ka nākotnē grupā nekas nemainīsies, «lai arī ar skumjām redzu, ka grupā sāk parādīties arvien vairāk sludinājumu un reklāmas, kas vienmēr bija tabu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank sāk dzēst klientiem iepriekšējās krīzes hipotekāro kredītu parādus

LETA, 06.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" sākusi dzēst klientiem 2008.gada krīzes hipotekāro kredītu parādus, kopumā paredzot dzēst saistības apmēram 3100 klientiem vismaz 110 miljonu eiro apmērā, pavēstīja bankā.

"Swedbank" pārstāvji atzīmēja, ka, pateicoties šovasar veiktajām izmaiņām Kredītiestāžu likumā, banka ir sākusi 2008.gada krīzes neatrisināto parādu dzēšanu. Šis solis ļaus atbrīvoties no parāda tiem kredītņēmējiem, kuru īpašumi jau sen kā ir pārdoti, taču saistības ir palikušas.

"Šīs likuma izmaiņas ir nozīmīgs solis, lai palīdzētu ekonomiskajā apritē atgriezt tos, kuri savulaik nonāca ēnu ekonomikas varā. Bankas 2008.gada krīzes parādus jau sen ir norakstījušas zaudējumos, tomēr tikai ar izmaiņām likumdošanā mums ir dota iespēja parādsaistības dzēst arī klientiem - lai saistības vairs nekarātos kā Damokla zobens virs tās sabiedrības daļas, kura objektīvu iemeslu dēļ nespēja tikt ar tām galā," pauda "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karaliene Elizabete II ceturtdien oficiāli apstiprināja likumu, kas pilnvaro Lielbritānijas premjerministri Terēzu Meju sākt sarunas par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Pārstāvju palātas spīkers Džons Berkovs parlamentā pavēstīja par karalienes akceptu, kas izraisīja valdošās Konservatīvās partijas likumdevēju sajūsmu.

Karalienes paraksts uz likumprojekta ļauj Mejai jebkurā brīdī iedarbināt Lisabonas līguma 50.pantu, sākot divus gadus ilgo izstāšanās procesu.

Lielbritānijas parlaments likumprojektu atbalstīja jau pirmdien.

Meja ir paziņojusi, ka līdz marta beigām nosūtīs vēstuli Eiropadomei, informējot bloka līderus par Lielbritānijas izstāšanos no ES

Meja arī pavēstīja, ka informēs parlamentu par to, ka ir iedarbinājusi 50.pantu. Sākotnējā reakcija no Eiropas Komisijas (EK) ir gaidāma 48 stundu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija 29.martā iedarbinās Lisabonas līguma 50.pantu un oficiāli sāks sarunas par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), pirmdien paziņojušas amatpersonas.

ES paziņojusi, ka ir pilnībā gatava Breksita sarunām.

Lielbritānijas sūtnis Briselē Tims Berovs šorīt informēja Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska biroju par Lielbritānijas nolūku 29.martā iedarbināt Lisabonas līguma 50.pantu, paziņoja Breksita ministrija.

Brexita lietu ministrs Deivids Deiviss paziņojumā norādīja, ka briti referendumā pagājušā gada 23.jūnijā ir pieņēmuši vēsturisku lēmumu pamest ES.

«Nākamo trešdien valdība spers soļus šī lēmuma izpildīšanai un oficiāli sāks procesu,» viņš piebilda.

Referendumā 52% britu nobalsoja par izstāšanos no ES, kļūstot par pirmo valsti, kas pieņem šādu lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: 3D displeju ražotājs EuroLCDs iedarbina 1,1 miljonu eiro vērto iekārtu

Māris Ķirsons, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "EuroLCDs" iedarbinājusi jauno, 1,1 miljonu eiro vērto fizikālā tvaika kondensācijas metodes pārklājuma ražošanas iekārtu Ventspilī, kas ļaus attīstīt 3D displeja ražošanas iespējas.

SIA "EuroLCDs" ražošanas vadītājs Ainārs Ozols atzina, ka uzstādītā iekārta ir unikāla. Latvijā ir uzņēmums "Groglass", kurš specializējās uz arhitektūras stiklu pārklāšanu un tāpēc arī stikla pārklāšanas iekārta paredzēta citiem izmēriem, bet uz minētās iekārtas nevar izdarīt to, ko uz SIA "EuroLCDs" uzstādītās un otrādi. "Stiklu pārklājam ar attiecīgo pārklājumu, tad iegūto preci nogādājam, tā dēvētajā, sterilajā (tīrajā) telpā un vidū ievietojam šķidro kristālu, tad nogādājam klientam," tehnoloģisko procesu skaidroja A. Ozols. Uzņēmuma produkcijas patērētāji ir gan Eiropā, gan arī Amerikā.

Jaunā fizikālā tvaika kondensācijas metodes pārklājuma ražošanas iekārta volumetrisko trīs dimensiju attēlu displeju un bistabilo displeju ražošanai spēs nodrošināt indija alvas oksīda, silīcija oksīda un niobija oksīda uzklāšanu stiklam un citiem materiāliem izmēros līdz pat 1000x1500x4mm. Tas būtiski paplašinās uzņēmuma iespējas pielāgoties dažāda izmēra materiālu ražošanai nozarēm, kur ir visaugstākās kvalitātes prasības - medicīnā, aviācijā, navigācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 3x3 basketbola izlase svētdien Amsterdamā sensacionāli triumfēja Eiropas kausā sporta veidā, kas no 2020.gada būs olimpisko spēļu programmā.

Finālspēlē Latvijas izlase ar 16:13 pieveica Slovēniju.

Pirms tam Latvija pusfinālā pieveica arī pašreizējo pasaules čempioni Serbiju, bet ceturtdaļfinālā - šogad Pasaules kausā bronzu izcīnījušo Franciju. Līdz ar to Latvija noslēdzošajos trijos mačos uzvarēja trīs spēcīgākās izlases šajā sporta veidā.

Latvijas izlasi šajās sacensībās pārstāvēja Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis, Edgars Krūmiņš un Agnis Čavars. Tieši Miezis tika nosaukts par šī turnīra vērtīgāko spēlētāju.

Šis bija vēsturē trešais Eiropas čempionāts - 2014.gadā Rumānija savās mājās finālā pieveica Slovēniju, bet pērn Slovēnija cīņā par zeltu uzveica Serbiju. Latvijas izlase līdz šim šajā turnīrā nebija piedalījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests SIA Delfa piederošajā noliktavā – saldētavā Rīgā, Mellužu ielā 13 – 11, konstatējis lielu apjomu - aptuveni 10 tonnas pārmarķētus, kā arī neatbilstoši marķētus gaļas un zvejas produktus. Daļa no produktiem ir nederīgi lietošanai uzturā, jo tiem ir beidzies derīguma termiņš.

Neatbilstoši marķētie produkti pieder diviem uzņēmumiem – pašai SIA Delfa un SIA Fris-L, kas no SIA Delfa nomā noliktavas telpas.

Pārbaudē konstatēta SIA Fris-L piederoša pārmarķēta (ražotāja oriģinālais marķējums aizstāts ar citu marķējumu) aptuveni 1 tonna saldētu produktu - putnu gaļa, laša fileja un cūkgaļa.

Cūkgaļai, apmēram 300 kg, derīguma termiņš beidzies jau pirms diviem mēnešiem – 2015. gada 16. septembrī, taču, pārmarķējot produktu, tas patvaļīgi pagarināts līdz 2016. gada februārim. Kā noskaidrojās pārbaudē, cūkgaļu pārmarķējusi SIA Agro Trans A, pēc tam to piegādājot SIA Fris-L.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Varēs saņemt atbalstu garneļu audzēšanai

Lelde Petrāne, 13.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 13. decembrī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka atbalsta piešķiršanas kārtību Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) pasākumā Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā. Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz papildināt atbalstāmo zivju sugu sarakstu, lai tiktu veicināta nozares konkurētspēja, vēsta Zemkopības ministrija.

Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz papildināt pasākumā Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā atbalstāmo zivju sugu sarakstu, paredzot iespēju saņemt atbalstu arī pāliju un garneļu audzēšanai. Tāpat tiek palielināts attiecināmo izmaksu apmērs par specializētās tehnikas dīķu atjaunošanai iegādi.

Attiecināmo izmaksu saraksts tiek papildināts ar izmaksām par dīķu atjaunošanas darbiem un specializētās tehnikas dīķu atjaunošanai iegādi tām akvakultūras saimniecībām, kurās dominējošā nozare ir akvakultūra. Dīķu atjaunošanas darbus varēs veikt dīķos, kuros iespējams nolaist ūdeni, izmantojot ūdens līmeņa regulēšanas un nolaišanas slūžas ar caurteku akvakultūras dzīvnieku nozvejai (savākšanai) un gultnes apstrādei. Specializēto dīķu tehniku varēs iegādāties akvakultūras saimniecības, kuru kopējā dīķu platība ir lielāka par 100 hektāriem un kuru ieņēmumi no saimniecībā izaudzētās produkcijas pārdošanas iepriekšējā gadā ir vismaz 100 000 eiro. Izmaksas par dīķu atjaunošanas darbiem gadā nevarēs pārsniegt summu, ko aprēķinās, atbalsta pretendenta ieņēmumus no akvakultūras uzņēmumā vai saimniecībā izaudzētās akvakultūras produkcijas pārdošanas iepriekšējā gadā pareizinot ar divi, kā arī nepārsniedzot vienlaikus 2 eiro/m3 un 3000 eiro/ha. Atbalstu katra atsevišķā dīķa atjaunošanai varēs saņemt ne biežāk kā vienu reizi plānošanas periodā, un atbalstu piešķirs par visas konkrētā dīķa platības atjaunošanas darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vai paspēji izlasīt? Strīds ar nodokļu administrāciju paralizē biznesu

Māris Ķirsons, 01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācija bloķējusi SIA Veiksmes studijas bankas kontu, tādējādi paralizējot uzņēmuma darbību, īpašnieks meklē taisnību pie tieslietu un finanšu ministriem, kā arī jaunās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes

«Uzņēmums nespēj izpildīt saistības pret darījumu partneriem par preču piegādi, samaksāt par transporta un citiem pakalpojumiem, samaksāt citus maksājumus, jo pēc 30. janvārī notikušās nodokļu administrācijas darbinieku viesošanās uzņēmumā 5. februārī kredītiestādes uzlika liegumu veikt jebkādas darbības ar kompānijas norēķinu kontiem, to pamatojot ar VID rīkojumu,» stāsta SIA Veiksmes studijas īpašnieks Arturs Korsaks (Arturas Korsakas). Viņu visvairāk izbrīna ne tikai VID kontroli veicošo darbinieku zināšanas, bet jo īpaši attieksme. «Viss sākās 30. janvārī, kad uzņēmumā ieradās VID darbinieku grupa un bez jebkādiem lēmumiem vēlējās sākt datu kopēšanu no uzņēmuma datorsistēmas, kaut arī tika informēti par to, ka šāda darbība padara neiespējamu pasūtījumu apstrādi, tāpēc aicināju to darīt darba dienas nogalē, taču atbildes vietā bija – konfiscēsim datorus un izsauksim policiju,» stāsta A. Korsaks. Viņš atzīst, ka šos «ieteikumus» ņēmis vērā, bet, datu kopēšanu veicot vienlaicīgi, notika serveru avārija, ko kontrolētāji uztvēruši kā speciālas darbības, lai nepieļautu datu kopēšanu. «Pēc tam tika atvērts kases aparāts ar apgalvojumu, ka neesot plombas, bet tāds fakts konstatēts netika, ko apliecināja arī kases aparātu apkalpojošā kompānija,» norāda A. Korsaks. Viņu šokējis fakts, ka 7. februārī, ierodoties VID ar lūgumu izsniegt uzņēmumam lēmumu, uz kāda pamata veiktas attiecīgās darbības un bloķēts konts, atbildi šajā dienā nav izdevies saņemt, bet tāda radusies 8. februārī. «Ir dīvaina nianse. VID 22. janvārī EDS sistēmā bija paziņojums par to, ka esošo kases aparātu (bez uzlabojumiem) izmantošanas termiņš ir 11. februāris, bet pārkāpumu protokolu par tā neatbilstību sastādīja 30. janvārī,» uz jautājumu, vai ar kases aparātiem viss bija kārtībā (vai tie atbilda izvirzītajām prasībām), atbild A. Korsaks. Viņaprāt, šāda rīcība, maigi izsakoties, ir dīvaina, ja vien tā nav apzināta. «Uzņēmumam nebija nodokļu parādu (uz 26.02.2019. gan bija 351 eiro pēc SIA Lursoft datu bāzē esošās informācijas), nav neviena VID lēmuma par kaut kādu nodokļu parādu uzrēķinu un nav arī nekādu cita veida liegumu vai lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, ir tikai kaut kādas aizdomas un nekas vairāk,» sašutis ir A. Korsaks.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Brētliņām iemantot haizivs draudzību

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju zivju pārstrādes uzņēmums SIA Karavela ir pierādījums gan vecajai patiesībai, ka mazs cinītis gāž lielu vezumu, gan apliecinājums karavānas ceļa turpinājumam, neskatoties uz suņu rejām.

Karavela ver Lidl durvis

Proti, mūsu zivju pārstrādes uzņēmums ir veiksmīgi pabeidzis auditu, lai sāktu pirmās piegādes starptautiskajam veikalu tīklam Lidl (plašāk 06.09. DB). Tīklam, par kura ienākšanu Latvijā vieni fano, otri «vārās», citu pretargumentu vidū minot arī to, ka Lidl plauktos Latvijas preču noteikti nebūs. Galvenokārt – nepieciešamo piegādes apjomu dēļ. Kā spilgti raksturo Karavela līdzīpašnieks Jānis Endele, visu laiku no tribīnes tiek potēts, ka nekas tāds nav iespējams. Tomēr Karavela, atverot Lidl durvis, ir pierādījums precedentam, ka «brētliņa» var iemantot «haizivs» draudzību. Protams, tas nenozīmē, ka šis precedents ievadīs secīgu notikumu lavīnu un Lidl plaukti būs stāvgrūdām pilni ar Latvijā ražotiem produktiem. Un tomēr Karavelas uzņēmība un arī pieredze, jau darbojoties arī Aldi tīklā, dod zināmu pamatu cerībām, ka caur adatas aci izlīst var. Tāpat kā var paziņot, ka tas nav iespējams principā. Protams, «ķīmiskā formula» tam, kā Lidl nodrošina kvalitatīvu preci par cenu, ar kuru palīst zem konkurentu cenas, nav viegli atkožama. Lielās zemo cenu veikalu ķēdes šādu triku pieprot. Citiem tirgus dalībniekiem nākas ar to rēķināties, gribi vai negribi. Protams, Lidl ienākšana Latvijas tirgū atstās ietekmi uz pārtikas mazumtirdzniecības nozari. Tomēr, kā zināms, līdakas ielaišanai karpu dīķī ir arī savs labums – arī pārējās zivis, lai netiktu apēstas, spiestas kustēties ātrāk un, zaudējot taukus, to vietā iegūst muskuļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dinamo Rīga treneru korpusam palīdzēs Aigars Cipruss un Edgars Masaļskis. Abi kopā ar komandu ir devušies izbraukumā, informē klubs.

Jau vēstīts, ka pirms divām nedēļām Dinamo no amata atbrīvoja tobrīd galvenā trenera aisistentus Rodrigo Laviņu un Aleksandru Ņiživiju, bet viņu vietā stājās Ģirts Ankipāns. Pagājušajā nedēļā pēc abpusējas vienošanās S.Ozoliņš amatu atstāja un tagad šos pienākumus pilda Ģ. Ankipāns.

Aizvadītajā sezonā Cipruss arī bija Dinamo Rīga galvenā trenera asistents. Šosezon Cipruss pildīja galvenā trenera pienākumus Dinamo Rīga bērnu komandai, kas spēlē Latvijas čempionāta U14 grupā (pēc aizvadītām trim spēlēm, komanda izcīnījusi trīs uzvaras pamatlaikā).

Hokejista karjeras laikā Cipruss 2008./2009.gada sezonā pārstāvēja Dinamo Rīga komandu. 32 mačos šajā sezonā Cipruss guva vienus vārtus un atdeva divas rezultatīvas piespēles. Tāpat hokejista karjeras laikā Cipruss aizvadījis 172 spēles Latvijas izlases kreklā. Izlases labā nu jau guvis 50 vārtus un atdevis 62 rezultatīvas piespēles.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Šūšanas uzņēmuma Black Mammut pieredzes stāsts: glābt ražotni neizdevās

Lelde Petrāne, 02.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada novembrī šūšanas uzņēmums SIA Black Mammut Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniedza maksātnespējas pieteikumu. Uzņēmuma valdes locekle Kristīne Rudzīte uzsver, ka iemesls saimnieciskās darbības slēgšanai galvenokārt ir nesaskaņas ar lielāko klientu.

Uzņēmums SIA Black Mammut savu darbību uzsāka 2014. gada septembrī, noslēdzot ilgtermiņa sadarbības līgumu ar zviedru meitas uzņēmumu Latvijā par Skandināvijas un Eiropas vadošā profesionālo darba apģērbu zīmola produkcijas ražošanu. Tika izveidota jauna šūšanas ražotne Rīgā, kas 2015. gada nogalē nodarbināja apmēram simts darbinieku. Black Mammut sadarbojās ar vairākiem apakšuzņēmējiem un saistībā ar ražošanas jaudas paplašināšanu, kopā ar šūšanas uzņēmumu Daugavpilī, tika izveidots ražošanas kopuzņēmums SIA Black Mammut East.

Rudzīte atklāj, ka, attīstot savu ražošanu, ar klientu veidojās ne tikai sadarbības, bet arī konkurences attiecības: «Atļaujos tā domāt, jo Black Mammut ražotā produkcija tika eksportēta uz klienta mātes uzņēmumu Zviedrijā; un, jo patstāvīgāki mēs kļuvām, jo vairāk pastiprinājās konkurences attiecības ar klienta menedžmentu. Šā gada vidū, ar klienta uzņēmumu nobrieda konflikts par sadarbības, un, jo īpaši, finanšu jautājumiem un maksājumiem, kas rezultātā katalizēja problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu un saistību izpildi pret piegādātājiem. Nevienojoties par turpmāko sadarbību, ražošanas līgums ar klientu tika pārtraukts. Tālākie notikumi attīstījās progresijā, kas ļoti strauji paralizēja uzņēmuma darbību, to īpaši paātrināja VID lēmumi, kas šajā problēmsituācijā bija graujoši.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kad burbulis Zviedrijā sprāgs, kreditēšanas prasības kļūs stingrākas

Natālija Poriete, 08.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas nekustamā īpašuma tirgū šobrīd ir vērojamas burbulim raksturīgās iezīmes, tomēr, kad tas varētu sprāgt, to mēs nezinām, šādu viedokli intervijā portālam db.lv pauda Danske Bank Baltijas reģiona galvenais ekonomists Rokas Grajauskas.

Ekonomists uzskata, ka nekustamā īpašuma tirgus cenas dažādu faktoru ietekmē var pieaugt ilgu laika posmu. Piemēram, Zviedrijā vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums lielākajās pilsētās, pieaugot imigrācijai no citām valstīm, kā arī iedzīvotājiem no mazpilsētām pārceļoties uz lielajām pilsētām. Tam visam ir ietekme uz pieprasījuma pieaugumu pēc nekustamā īpašuma, saka Grajauskas. Tomēr cik lielā mērā šo cenu burbuli ietekmē spekulatīvi iemesli, un cik – reālais pieprasījuma pieaugums, viņš neņemas prognozēt.

«Jebkurā gadījumā, pēdējos gados nekustamā īpašuma cenas Zviedrijā pieaugušas par 10% un vairāk, kas liek cilvēkiem satraukties, jo mēs ar tādu situāciju ES valstīs, īpaši Baltijas valstīs, esam saskārušies. Ja nekustamā īpašuma cenas sāk pieaugt straujāk nekā algas, kas pieauga tikai par dažiem procentiem, tā ir zīme, ka nekustamā īpašuma tirgū kaut kas iet greizi,» saka ekonomists. Viņš uzskata, ka pastāv risks, ka burbulis faktiski varētu drīzumā plīst, kas savukārt var negatīvi ietekmēt finansiālo situāciju un bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas satiksmes ministrs: Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa atjaunošana būs labas gribas žests pret latviešiem

LETA, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Andrejs Martinovs: INDEXO komisijas maksu var uzskatīt pat par augstu

Jānis Šķupelis, 18.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieejams vēl viens zemu izmaksu 2. līmeņa pensiju plāns, kas praktizēs pasīvo investēšanu

Pasaulē uz popularitātes viļņa braucot biržās tirgotajiem fondiem (Exchange Traded Funds jeb ETF), kas kopē kāda tirgus indeksa sniegumu, aina arī Latvijas pensiju plānu piedāvājuma ziņā sāk kļūt arvien interesantāka. Pirms kāda laika, uzsverot tieši zemās pārvaldīšanas izmaksas, par jaunu iespēju Latvijā savu 2. līmeņa pensiju plāna veikumu sasaistīt ar indeksu fondiem ziņoja Indexo. Tomēr pakāpeniski tam seko arī citi mūsu valsts finanšu industrijas pārstāvji. Šonedēļ par jaunu 2. līmeņa pensiju plānu – INVL Index Direct, kurš piekops pasīvo investīciju stratēģiju (plāns investēs indeksiem piesaistītajos fondos) ziņoja arī INVL Asset Management.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kahetijas reģions ir Gruzijas vīna darīšanas sirds. Paši gruzīni lepojas ar to, ka vīnu tur dara jau tūkstošiem gadu.

Latviešu pieņēmumus par Gruzijas vīniem šobrīd gatava lauzt vīna darītavas "Georgian Wines & Tastes" dibinātāja un direktore Tamāra Markozašvili (Tamar Markozashvili). Viņa norāda, ka arī gruzīnu vīni var būt ļoti labi, kas diemžēl ir pretēji tam, kā daudzi domā gan Latvijā, gan visā Baltijā.

Vīndare atklāj, ka nolēmusi ražot labu Gruzijas vīnu tieši Latvijas un nedaudz vēlāk – arī visas Baltijas tirgum. Tas būs kā apliecinājums draudzībai.

"Veicām tirgus izpēti un atklājām, ka latvieši Gruzijas vīnus pārsvarā saista ar kaut ko lētu un saldu. Mēs to vēlamies mainīt, jo ražojam daudz augstākas kvalitātes vīnus, kuru vidū ir arī sausie un pussausie vīni. Šobrīd sadarbojamies gan ar Gruzijas valdību, gan mūsu vēstniecību Latvijā ar mērķi panākt to, lai latvieši dzertu labākus Gruzijas vīnus,” stāstaT. Markozašvili.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosēdēju Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē, klausoties daudzu gudru vīru runās un novērojumos. Braucot ar mašīnām, 2018. gadā Latvijā nositušies par 12 cilvēkiem vairāk nekā pirms gada. Smagi cietuši arī vairāk.

Pieaugums ir brīdī, kad uz Latvijas autoceļiem uzstādīti visi 100 ieplānotie fotoradari, kad policijai ir netrafatrētas automašīnas, kad pielikti sodi un sola tos pielikt vēl. Kamera pie katra krustojuma, sods uz katra stūra!

Man nepatīk šī tendence, kad, piegriežot skrūves, panāk pretēju rezultātu. Tas atgādina impēriju sabrukumu, kad tirāni pātago padotos, sit, kar un dedzina zemniekus, bet nekas vairs nelīdz. Tauta kļūst traka no sodiem. Kādu laiciņu padzīvoju Lielbritānijā. Briti mazliet pārkāpj visus noteikumus, bet tik traki kā latvieši nesitas. Viņi nebrauc virsū cits citam milzīgā ātrumā, un policija viņus aptur vien tad, ja nav izieta tehniskā apskate vai arī nav nomaksāts ceļu nodoklis. Dzenas no Londonas uz Bristoli briti tāpat kā latvieši no Rīgas uz Liepāju. Vienīgi ceļš viņiem ir ar divām joslām katrā virzienā un ar sadalošo joslu. Īsāk sakot, viņi visi ir normāli – visi ir briti. Starp citu, sodi britiem tiešām ir astronomiski, bet policisti apzinās, ka vienā paņēmienā var iznīcināt cilvēka dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO, VIDEO: Māja kokos tapa pēc joka

Monta Glumane, 17.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Sākotnēji vīrs gribēja būvēt pirtis, bet es iebildu, ka tās piedāvā daudzi. Nu - nē, tas nav interesanti, tad jau labāk māju kokā! Vīram patīk īstenot manas idejas, un tā tas bija arī šoreiz. Sākumā tas bija kā joks,» biznesa portālam db.lv stāsta atpūtas vietas «Māja kokos» līdzīpašniece Maija Valaine, kura kopā ar vīru Valdi Cēsu pusē pirms diviem gadiem uzbūvēja māju kokā.

Sākotnēji māja bija paredzēta pašu lietošanai, taču to atzinīgi novērtēja draugi. Viņi iedrošināja uzsākt viesu uzņemšanu mājā kokos pie Niniera ezera. Tagad piedāvājumā ir jau divas mājas kokos. Baltais čiekurs ir 27 kvadrātmetrus, bet Čiekurs - 22 kvadrātmetrus plaši.

Lai uzbūvētu pirmo māju, tika pētīts un iegādāts amerikāņa Pete Nelson projekts. No tā ņemtas šī projekta konstrukcijas un izmantoti viņa celtniecības principi. Gan mājas iekšdarbos, gan apdarē pārsvarā izmantoti kokmateriāli no priedes.

Gan māju būvniecība, gan interjera veidošana veikta pašu spēkiem. Namiņu interjeru Provansas stilā veidojusi pati saimniece M. Valaine. Zīmējusi mēbeles un pati vēlāk tās krāsojusi. Savukārt, būvniecību pārsvarā veica viņas vīrs ar dēliem un draugiem, piesaistot arboristu un elektriķi.

Komentāri

Pievienot komentāru