Kad pirms dieviem gadiem tika izveidots zīmols Paiya tas bija viens no nedaudzajiem Latvijas dizaineru zīmola apģērbiem. Pašlaik Latvijas dizaina modes zīmolu ir kļuvis krietni vairāk, bet Paiya ir atradusi savu vietu pašu mājās, lai arī raugās uz eksportu – Krievijas virzienā.

Db.lv viesojās modes zīmola Paiya ražotnē, lai aplūkotu, kā ražo apģērbu Latvijā. Cenas ziņā tas nevar konkurēt ar Ķīnas ražojumiem, tādēļ mēģina pārspēt ārvalstu piedāvājumu, solot interesantu dizainu un augstu kvalitāti.

Šobrīd Paiya vairāk koncentrējas uz Latviju, bet no nākamā gada samazinās pašu mājās pārdotā apģērba apjomu, vairāk un mērķtiecīgāk pievēršoties Krievijas tirgum. «Esam uzrunājuši krievus, un viņi salīdzinoši ar citiem izrādīja vislielāko atsaucību,» stāsta Paiya zīmola izveidotāja un uzņēmuma līdzīpašniece Dace Minikoviča. Viņa pauž cerību, ka nākamgad Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) Paiya palīdzēs tirdzniecības misijas organizēšanā, veicinot zīmola ieiešanu Krievijā. Lielajā kaimiņvalstī Paiya raugās galvenokārt uz divām pilsētām – Maskavu un Sanktpēterburgu.

Krievijas uzņēmējus, kas vēlas investēt kompānijā, īpašniekam vajadzētu pārbaudīt, jo nereti ir bijusi negatīva pieredze, kad viņi galu galā pārņem uzņēmumus, kuros iegulda, saka Privāto investoru asociācijas vadītāja Aiva Vīksna.

Viņa uzsver, ka ir būtiski ar jauno investoru sakārtot visus līgumus un pirms darījuma noslēgšanas sarunāt vairākas tikšanās, lai pārbaudītu investora biznesa kultūru un secinātu, vai abiem potenciālajiem darījuma partneriem sakrīt ētiskās normas, jo sadarbībā ar privāto investoru būtiska ir ne tikai nauda, bet arī kontakti, kas no tās izriet, arī mērķis, norāda privātā investore, atgādinot, ka zināmā mērā vienmēr būs jāpielāgojas abiem partneriem, tāpat svarīgi, kuram paliks uzņēmuma kontrolpakete.

Dažkārt, redzot, ka ir atrasts investors, uzņēmējs grib ātrāk noslēgt līgumu, bet A. Vīksna iesaka tomēr nepārsteigties un izvērtēt, kāds būs rezultāts no šī darījuma.

Atklāta pieteikšanās Latvijas Dizaina gada balvai 2025 — nacionālas nozīmes apbalvojumam dizainā, kura mērķis ir apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru izcilāko sniegumu, sekmējot Latvijas dizaina nozares attīstību.

Šogad ieviesti jauninājumi konkursa kategorijās, papildus pastāvošajām piecām kategorijām — produktu dizains, pakalpojumu dizains, komunikācijas dizains, vides dizains un digitālie risinājumi —, ieviešot nomināciju "Jaunais dizainers".

Latvijas Dizaina gada balvas 2025 (LDGB 2025) konkurss turpina 2023. un 2024. gadā iedibināto konkursa norises un vērtēšanas kārtību, un šis gads ir noslēdzošais trīs gadu norises ciklā, ko organizē Latvijas Dizaina centrs.

"Vēlamies veicināt studentu interesi par dalību konkursā, ko novērojām jau pagājušajā gadā, tāpēc konkursā ieviesta nominācija "Jaunais dizainers", lai topošajiem profesionāļiem, kuri pieteikuši studiju procesa laikā izstrādātus darbus, radītu samērīgu konkurenci un sniegtu atzinību tālākam attīstības iedrošinājumam. Studējošo darbi tiks pieteikti esošajās kategorijās ar papildu atzīmi, ka tas ir studiju laikā izstrādāts darbs, attiecīgi žūrija to ņems vērā, vērtējot darbus un lemjot par to virzīšanu nākošajā kārtā. Finālā iekļuvušie studējošo darbi sacentīsies par "Jaunā dizainera" titulu," komentē Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa.

Latvijā pirmais uzbūvētais luksusa klases O Yachts katamarāns dodas uz Francijas dienvidiem izbraukumam pa Vidusjūru, un septembrī tas tiks prezentēts kompānijas potenciālajiem klientiem Kannās.

Francijas investors un kompānijas O Yachts partneris Daniels Levī izklāsta, kāpēc šim visai internacionālajam biznesa projektam par īstenošanas vietu izraudzīta Latvija. Viņš priecājas, ka Kannās O Yachts tiks pieteikta zem Latvijas karoga.

Cik noprotu, pirms par savas kompānijas mājvietu izvēlējāties Latviju, esat izvērtējis kādas desmit zemes. Tad kāpēc Latvija?

Vispār es izvērtēju 12 valstis. Mums ar partneriem ir biznesa plāns, kas ietver dažādus kritērijus – darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm, mārketinga stratēģiju utt. Protams, bija jāatrod arī valsts, kurā tas viss var tikt īstenots.

Es mūsu kompānijā biju atbildīgs tieši par katamarānu ražotnes vietas izvēli un, vērtējot tās 12 valstis, patiesībā apbraukāju visu pasauli. Tas prasīja trīs gadus. Citās valstīs nereti darbaspēks bija pārāk dārgs. Nākas dzīvot mūsdienu realitātē, visai piesātinātā pasaulē, un tev ir jābūt konkurētspējīgam, tomēr tas nenozīmē, ka lētam. Tā, piemēram, ap Melno jūru ir ļoti lēts darbaspēks, bet diemžēl tas nav izglītots. Šādai ražotnei vajag zināmu sabiedrības izglītotības līmeni, kas nodrošina piedāvājumu.

Tā kā kvalitatīvs dizains prasa nozīmīgas investīcijas, uzņēmējiem būtu jāsaprot savas iespējas, tad jāmeklē pakalpojuma sniedzēji, nevis jācenšas «makšķerēt» zemāko cenu, intervijā Dienas Biznesam saka Edgars Zvirgzdiņš, kura vadītā dizaina studija Associates, Partners et Sons saņēma Latvijas Dizaina gada balvu par filmu festivāla Riga IFF vizuālo komunikāciju un vides objektiem.

Fragments no intervijas

Kas, tavuprāt, ir labs dizains?

Tas ir diezgan provokatīvs jautājums. Daudz vieglāk ir definēt, kas nav labs dizains. Dīters Rams (Dieter Rams) ir definējis desmit laba dizaina principus un tie joprojām ir aktuāli. Manuprāt, tos var papildināt ar vēl vienu principu, proti, ka labs dizains prasa visaptverošu pieeju. Dizaineriem ir ne tikai jārisina kāds konkrēts uzdevums, bet paralēli arī jāanalizē daudzi un dažādi procesi, kas notiek sabiedrībā un uzņēmējdarbībā. Jau kādu laiku ir vērojama globāla tendence – dizaineri sāk padziļināti interesēties par biznesu un uzņēmēji – par dizainu un dizaina domāšanu. Šīs abas pasaules pēdējā laikā sadarbojas arvien ciešāk – dizaina domāšana menedžmenta grāmatās tiek postulēta kā atbilde uz daudziem biznesa jautājumiem. Es šobrīd apgūstu uzņēmējdarbības vadību MBA programmā Berlīnē, jo vēlos palīdzēt uzņēmumu vadītājiem, ar kuriem sadarbojos, daudz plašāk. Bieži vien pie manis atnāk kāds potenciāls klients, kuram šķiet, ka problēma ir kādā dekoratīvā risinājumā, taču patiesībā tā ir daudz dziļāka, tā var skart uzņēmuma stratēģiju un pozicionējumu, kā rezultātā dizaina konsultācija ir kļuvusi par biznesa konsultāciju.

Jaunos uzņēmumus aicina pieteikties mācībām Nordea Biznesa skolā No idejas līdz investoram

Atbalstot jauno uzņēmēju centienus veiksmīgas uzņēmējdarbības sākšanai, Nordea biznesa skola atklāj ceturto mācību sezonu. Jaunie uzņēmumi mācībām var pieteikties līdz 10. oktobrim.

Jauno uzņēmēju atbalsta programma piedāvā sešu mēnešu bezmaksas mācību ciklu, kas aptver pilnu uzņēmējdarbības sākuma komplektu – sākot no biznesa plāna izstrādes, finanšu plūsmas plānošanas, pārdošanas un eksporta konsultācijām līdz mentoringam un koučingam, mārketinga un zīmola vadības konsultācijām, kā arī programmas noslēgumā – «randiņam» ar investoru.

Četros gados iesniegtas gandrīz 3000 biznesa idejas; mācībās klātienē piedalījušies 200 jaunie uzņēmēji un trešā daļa veiksmīgi uzsākusi uzņēmējdarbību. Zināmākie Nordea biznesa skolas absolventu veiksmes stāsti ir Andrito Kafijas grauzdētava, koka aizsargvāciņi mobilajiem telefoniem RixWood, Latvijā ražotu apģērbu zīmols Paiya u.c.

Trešdien durvis vaļā vēris jauns pašmāju zīmolu veikals 8 Rooms, kurā pārstāvēta liela daļa Latvijas dizaina zīmolu - BUG, PAIYA, RIPA, Be Carousell, QooQoo, Cinnamons atelier, MARE&ROLS, One Wolf, Red Salt, Līva Šteina, Nina, Alexandra Westfal un Anita Sondore.

Līdztekus veikalam, kas tiek pozicionēts arī kā «šovrūms», telpās atradīsies arī Latvijas Modes Zīmolu Apvienības birojs. Zīmolu apvienība izveidota šā gada 18. oktobrī kā sabiedriska organizācija, kuras galvenais uzdevums ir «apvienot Latvijas modes zīmolus un kopīgiem spēkiem veicināt to labklājību profesionālās un sabiedriskās darbības ietvaros, kā arī sekmēt modes nozares speciālistu kvalifikācijas celšanu».

Indra Salceviča, zīmola RED Salt modes māksliniece, iepriekš pauda, ka Latvijas zīmolu apvienošanās ir «pirmais solis Latvijas modes izaugsmes veicināšanā».

Šodien sākas 18. Rīgas modes nedēļa. Tās laikā savas 2013./2014. gada rudens/ziemas sezonas kolekcijas prezentēs Latvijas vadošie dizaineri un zīmoli - Natālija Jansone, Žanete Auziņa, Anna LED, Aleksandrs Pavlovs, Katya Katya Shehurina un NARCISS.

Modes nedēļas debitanti – Alexandra Westfal, Irina Skladnova un Nóló. Riga Fashion Week skašu programma tiks papildināta ar ārzemju modes mākslinieku kolekciju prezentācijām – Lietuvas dizaineres Ievas Daugirdaites, Igaunijas modes zīmola Pohjanheimo, Baltkrievijas zīmola lena tsokalenk un zīmola COMEFORBREAKFAST no Itālijas skatēm.

Jaunā modes dizainere no Lietuvas Ieva Daugirdaite ir Viļņas Dizaina koledžas absolvente. Viņas kolekcija sastāv no trenčiem, kleitām, svārkiem un žaketēm. Dizainere, veidojot tērpus, daudz izmanto kažokādas, matētu un spīdošu ādu.

Jau zināms Latvijas modes interesentiem Igaunijas zīmols Pohjanheimo atkal piedalīsies Rīgas modes nedēļā. Jaunās kolekcijas tērpi ir veltīti luksusa stilam ikdienas dzīvē. Pohjanheimo zīmola filozofija ir balstīta uz skandināvu minimālismu ar akcentu uz detaļām.

Pirms trim gadiem atvērtais Latvijas dizaineru internetveikals CreativeLatvia.com sper pirmos apzinātos soļus ārpus mūsu valsts robežām

Internetveikala pirmie darbības gadi lielākoties bija vērsti uz Latviju. Taču vietējais tirgus ir mazs, pirktspēja – samērā zema, bet Latvijas dizaineru preces ir gana ekskluzīvas un dārgas. «Tāpēc no šī gada esam vairāk pievērsušies tirdzniecībai ārzemēs. Mēs te joprojām esam, bet ir laiks spert soli tālāk,» saka Līga Bizune, CreativeLatvia.com vadītāja.

Jau tagad uzņēmumam ir pirkumi no ārzemēm, bet to ir salīdzinoši maz – 15–20% no kopējā pirkumu skaita. Tie vairāk ir gadījuma rakstura pirkumi, nevis sistemātiska darba rezultāts. Tāpēc tagad uzņēmums ir izvēlējies savas mērķa valstis – Angliju un Franciju, un uz tām fokusējas.

Šogad Db.lv uzsāka jaunu rubriku Kā top?, kuras ievaros kopumā jau esam aplūkojuši darbu 19 gan Latvijā un ārvalstīs labi atpazīstamu zīmolu rūpnīcās, gan cēlām saulītē mazāk zināmas ražotnes. Piedāvājam jums atskatīties uz ražotnēm, kurās šogad viesojāmies!

Pērn skatīto uzņēmumu vidū ir gan Laima, Stenders, Cido, Spilva, Binders, New Rosme, Fazer Latvija, Aldaris, Cēsu alus, Grindeks, gan, iespējams, retāk dzirdētā Mežroze, Daugavpils Skrošu rūpnīca, Gamma-A, Troja, Latvijas tekstils, Paiya, Ciemakukulis un Deiva. Tāpat zem sveces neesam turējuši to, kā top pats Dienas Bizness - arī laikraksta redakcijas un tipogrāfijas darbu varat aplūkot galerijā!

Varam atklāt, ka Kā top? rubriku nākamajā gadā atklās kāds Jelgavas uzņēmums, kurš darbojas autobūves jomā. Tāpat solām Jums nākamgad rādīt, kā Latvijā tiek ražoti pelmeņi un citas preces!

«Otra veikala atvēršana, pareizāk sakot, veikala Rīgas centrā atvēršana mūsu plānos jau bija ilgu laiku. Viens no mūsu mērķiem ir īpašas iepirkšanās vietas – konceptveikala – izveide, kas būtu vietējo klientu lepnums un ārvalstu klientu galamērķis. Tāpēc atrašanās centrā likās ļoti būtiska, lai tuvotos mērķim,» stāsta Elīza Ceske-Feldmane, veikala Paviljons līdzīpašniece.

Pēc klientu iepirkšanās paradumu izpētes un izmēģinājuma pop-up veikala atvēršanas ziemā, uzņēmums pārliecinājās, ka klientūra esošajā Paviljonā, kas atrodas t/c Domina, un plānotajā veikalā Rīgas centrā pārklājas minimāli, tāpēc, izveidojot nedaudz atšķirīgus piedāvājumus abiem veikaliem, Paviljons varētu apmierināt vairāk klientu vēlmju nekā atrodoties tikai vienā vietā.

Vienlaikus ar jauno veikalu, Paviljonam ir jauna grafiskā identitāte un daži starptautiski zīmoli. «Lai gan mūsu saknes saistās tieši ar vietējo dizaina jaunumu izcelšanu, mēs lūkojamies arī ārpus Latvijas robežām un gribam parādīt, kas jauns un skaists top jaunajiem dizaineriem visā pasaulē,» teic E. Ceske.

Pēc sešu mēnešu ilgām mācībām 16 jaunie uzņēmēji noslēguši mācības Nordea biznesa skolā un viņiem tika dota iespēja prezentēt savas idejas investoriem, informēja bankas pārstāvji.

Līdz ar to ir noslēgusies Nordea biznesa skolas ceturtā sezona, kuras laikā sadarbībā ar 19 partneriem - vadošo ekonomikas augstskolu, apmācību un konsultāciju centriem Latvijā, kā arī nozaru profesionāļiem - 50 jaunie uzņēmēji ieguva zināšanas un konsultācijas sava biznesa īstenošanai dzīvē.

Kā liecina Nordea biznesa skolas pieredze, ik gadu tiek realizēta trešdaļa jauno biznesa ideju.

Jaunās biznesa idejas šogad saistītas ar inženiertehniskiem projektiem, tostarp dzīvojamo telpu projektēšanu un būvniecību, suvenīru, bērnu attīstošo rotaļlietu un apģērba ražošanu, kā arī sevi jau pierādījušām biznesa idejām pakalpojumu nozarē. Līdzīgi kā iepriekšējos gadus, arī šogad kopā saņemti 300 biznesa ideju pieteikumi - seši uz vienu mācību vietu.

Izvērtējot 149 iesniegtos darbus dažādās nominācijās, tostarp par labāko biroju interjera dizainu, modes un tekstila dizainu, rūpniecisko dizainu u.c., aizvadītās nedēļas beigās tika sumināti dizaineri, kuriem piešķirta Gada Balva dizainā 2012.

Jau vēstīts, ka šogad atkal bija vērojams intereses pieaugums par šo konkursu - 2010. gadā konkursā bija pieteikti 112 darbi, bet šogad- 149 darbi, kas, pēc Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētāja Andreja Broka domām, Latvijai ir visai liels skaitlis.

Konkurss Gada balva dizainā notiek piekto gadu pēc kārtas. Šī ir vienīgā šāda nacionālā mēroga balva, ja neskaita Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Eksporta un inovāciju balvu.

Šogad kategorijā «Interjera dizains» un «Biroju interjera dizains» galveno balvu ieguva Zane Tetere, Kārlis Lauders, Elīna Tetere, birojs Open AD par darbu Birojs Greenhouse.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Apbalvošanas ceremonijā Dekoratīvās Mākslas un dizaina muzejā noskaidroti pirmie Latvijas Nacionālās dizaina gada balvas ieguvēji – pirmo vietu ieguva Datu vizualizācijas rīks Infogram, autors: Infogram, otro Izstādes stendu dizains Civilizācijas nospiedumi, autors: Ilze Kalnbērziņa Praz, savukārt trešajā vietā ierindojās Bērnu balansa ritenītis Brum Brum, autors: Krišjānis Jermaks. Galvenās balvas ieguvējs no Kultūras ministrijas saņem finansiālu atbalstu 2000 EUR vērtībā dalībai kādā no starptautiskajiem dizaina konkursiem.

IT uzņēmuma Accenture specbalvu Digitālais bizness ieguva zīmola dizains Soma, autors: Zīmolu dizaina studija Overpriced.

«Dizaina nozarē slēpjas Latvijas veiksmes stāsti, tieši tā varam produktam vai pakalpojumam piešķirt pievienoto vērtību. Žūrijas darbs bija ļoti grūts, taču rezultātā no 147 darbiem izvēlēts šīs balvas pirmais ieguvējs,» komentē kultūras ministre Dace Melbārde.

Inforgram vadošais dizaineris Jānis Godiņš skaidro: «Mūsu dizains ir serviss, un tā mērķis ir palīdzēt jebkuram cilvēkam vienkāršā veidā izpaust savus vēstījumus. Dizains ir jebkurā mūsu uzņēmuma procesā – gan veidojot pašu produktu, gan darba kultūrā, gan komunikācijā ar klientiem.»

Paziņoti Latvijas Dizaina gada balvas (LDGB) 2024 ieguvēji piecās kategorijās, godinot labākos dizaina darbus produktu, pakalpojumu, komunikācijas, vides un digitālo risinājumu jomās.

Grand Prix un Kultūras ministrijas prēmiju 2000 eiro apmērā saņēma dizaineres Sarmīte Poļakova un Māra Bērziņa par biotekstilu Pre–Loved. Žūrija piešķīra arī piecas atzinības balvas, un savu speciālo balvu pasniedza arī Patentu valde.

"Dizains ir problēmu risināšanas kompetence, kas izmanto dizaina metodes un estētiku, integrējot cilvēkus gan izstrādes procesā, gan pašos risinājumos. Runājot par dizaina atbildību, jāsecina, ka dizaina fāzē rodas aptuveni 40 % no visām pieejamības problēmām. Dizains kopā ar zinātni un tehnoloģijām ir sviras, kas var atbalstīt un radīt aprites, kā arī klimata pozitīvismu. Tādējādi izaicinājumi, ar kuriem saskaramies un kurus risina dizains, sākas ar cilvēkam, florai un faunai labvēlīga klimata saglabāšanu un beidzas ar pārmaiņām, kas saistītas ar mākslīgā intelekta paātrināto progresu un draudiem, ko katram iedzīvotājam rada Krievijas īstenotais karš pret Ukrainu. Ņemot to visu vērā, dizaina ētiskā dimensija kļūst aizvien aktuālāka," akcentēja fināla žūrija.

Pērn konkursā Gada balva dizainā pieteikto darbu skaits samazinājās teju uz pusi, bet šogad atkal vērojama izaugsme – ne vien kvantitatīva, bet arī kvalitatīva. Pērn konkursā bija pieteikti 112 darbi, bet šogad – 149. Konkursa rīkotāja – Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētājs Andrejs Broks uzskata, ka šāds skaits Latvijai ir visai daudz.

Konkurss Gada balva dizainā šogad notiek jau piekto reizi. Atminoties konkursa pirmsākumus, A. Broks stāsta: «Toreiz sapratām, ka mums dizains jāpopularizē vairāk, jo nebija, kas izceltu mūsu pašu dizainerus. Šī ir vienīgā šāda nacionālā mēroga balva, ja neskaita Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Eksporta un inovāciju balvu. Ar šo balvu dizaineri var iziet tālāk tirgos. Tā ir atzinība, kas kalpo kā labs turpmākas reklamēšanās pamats. Viens no konkursa mērķiem ir pulcēt ap šo konkursu visus Latvijā strādājošos dizainerus, kā arī tos, kas interesējas par dizainu un varētu būt pasūtītāji.»

Šogad konkursā Gada balva dizainā saņemts par gandrīz 70% vairāk pieteikumu nekā pērn; kopā tie ir 172 iepretī 103 gadu iepriekš. Turklāt pieteikto darbu skaitā pašlaik dominē rūpnieciskais dizains, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc krīzes vairāku gadu garumā bija vērojama pieteikumu skaita samazināšanās un dalībnieku skaits dažādās kategorijās svārstījās. Būvniecības buma laikā dominēja interjera dizains, tagad par vadošo kategoriju kļuvis rūpnieciskais dizains. Tāpat ir arī pieaugums vides dizaina kategorijā saistībā ar pašvaldību ieinteresētību dizaina un labiekārtošanas jautājumos. Savukārt grafiskais dizains ir aktuāls jebkurā tirgus situācijā, šajā ziņā ir stabilitāte,» pieteikumu dinamiku raksturo Andrejs Broks, Latvijas Dizaineru savienības priekšsēdētājs.

Gada balva dizainā 2015 konkursantu darbi būs apskatāmi no šodienas līdz svētdienai Rīgas starptautiskajā dizaina izstādē Design Isle, kas trešo reizi Ķīpsalā vienkopus pulcēs vairāk nekā 190 dizainerus no visas Baltijas.

Atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, kādos ir strādājuši dizaineri Orians Anvari un Dāvis Vilcāns, savā grafikas dizaina studijā Wig viņiem ir iespēja ar klientiem darbosies nepastarpināti.

Grafikas dizaina studija Wig veido noformējumus produktiem, zīmola grāmatas, kā arī digitālu produktu dizainu, piemēram, mobilajām lietotnēm, mājaslapām. Wig cenšas būt nevis rokas, kas izpilda klienta pasūtījumu, bet gan partneris, kas uzklausa un iesaka atbilstošāko risinājumu, piemēram, klients vēlas mājaslapu, bet sarunu gaitā noskaidrojas, ka viņam noderīgāka būtu mobilā lietotne – uzņēmuma dizaineri pasūtītājam to arī pateiks. «Klients zina savu biznesu, mēs – savu. Saliekot to kopā, iegūstam optimālu rezultātu. Pēdējā laikā arvien biežāk cilvēki ieklausās un uztver mūs kā partnerus,» saka Dāvis Vilcāns, grafikas dizaina studijas Wig līdzīpašnieks.

Ņemot vērā nekustamo īpašumu cenu pieaugumu un kvalitatīvu telpu trūkumu, uzņēmumi saskaras ar sarežģītu izvēli. Taču, attīstoties uzņēmējdarbībai, pareizi veidots interjera dizains pat ierobežotu telpu var pārvērst funkcionālā un iedvesmojošā vidē. IKEA Biznesa klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilze Vītiņa ieskicē, kā komerciālo telpu interjera dizains – no stilīgiem īres dzīvokļiem līdz daudzfunkcionāliem birojiem – palīdz risināt reālas tirgus problēmas. Kā arī atspēko maldīgo uzskatu, ka interjera dizaina risinājumi ir pārāk dārgi, jo īpaši maziem vai vidējiem uzņēmumiem.

Kā, tavuprāt, attīstās nekustamo īpašumu tirgus Latvijā?

Tirgū patiešām ir vērojamas zināmas izmaiņas un tendences. Piemēram, pieaug interese par īpašumiem tādās pilsētās kā Valmiera, Jelgava un Cēsis. Mājokļu cenas tur jau tuvojas galvaspilsētas cenām, taču kvalitatīvu nekustamo īpašumu piedāvājums joprojām ir ierobežots. Vienlaikus būvniecības izmaksas paaugstina dažādi ārējie faktori, tai skaitā ekonomiski un ar energoefektivitāti saistīti, kas nozīmē, ka jauni dzīvokļi kļūst dārgāki. Tāpat vērojamas būtiskas pārmaiņas attiecībā uz nekustamo īpašumu izmēru. Attīstītāji, vēloties apmierināt tirgus vajadzības, vairāk koncentrējas uz mazākiem dzīvokļiem gan pārdošanai, gan izīrēšanai. Turklāt pieaug pieprasījums pēc pilnībā aprīkotiem un mēbelētiem dzīvokļiem.

Latvijas Dizaina gada balvas finālam izvirzīti 20 darbi, informē Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa.

Fināla žūrija izvērtējusi nominantu darbus konkursa otrajā kārtā un noteikusi labākos dizaina jomas pārstāvjus produktu, komunikācijas, vides, digitālo risinājumu un pakalpojumu dizaina kategorijās.

No 58 pieteikumiem finālā iekļuvuši 19 darbi: pieci komunikācijas, produktu un vides dizaina darbi, četri pakalpojumu dizaina darbi un viens digitālais risinājums. Katras kategorijas uzvarētājs, kā arī "Grand Prix" ieguvējs tiks paziņoti apbalvošanas ceremonijā 24.maijā plkst.19 Rīgas cirkā.

Latvijas Dizaina gada balvai kopumā tika iesniegti 127 darbi no kuriem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija bija izvirzījusi izvirzīja 58 darbus, kurus fināla žūrijas locekļi spraigās diskusijās vērtēja, klātienē tiekoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Radošo industriju pārstāvniecības telpās 21.maijā un 22.maijā.

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, ražošana, tā intervijā DB teic llka Supanens (llkka Suppanen).

Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un visvairāk titulētajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem. Pēc arhitekta grāda iegūšanas Helsinku Tehniskajā universitātē, mēbeļu dizaina programmas apguves Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kā arī studijām Gerita Rietvelda akadēmijā Amsterdamā, 1995. gadā Helsinkos viņš dibināja dažādos arhitektūras un dizaina virzienos orientēto biroju Studio Suppanen, bet dažus gadus vēlāk kopā ar kolēģiem attīstīja vienu no prominentākajām mūsdienu somu dizaina grupām Snowcrash. 1968. gadā dzimušais dizainers, kurš Instagram kontā pozicionē sevi kā uzņēmēju, sadarbojas ar daudziem slaveniem zīmoliem, izstrādā izstāžu koncepcijas, modelē nākotnes dizaina vīzijas, lasa dizaina lekcijas jaunajai paaudzei. Viņa klientu vidū ir gan skandināvu, gan starptautiskas kompānijas, tostarp Artek, Axis, Cappellini, Ferlea, Leucos, Lucente, Nokia, Zanotta, Marimekko, Iittala, Ferrero, Luhta, SAAB Automobiles, Sony u.c. Šogad Milānā Salone del Mobile. Milano ietvaros Supanens, no kura personības un darbiem staro īstās skandināvu dizaina skolas DNS, prezentēja savus jaunākos darbus. Līdz vīlītei patiess un pragmatisks, ar plašu starptautisku redzējumu apveltīts, Supanens atklāja savu redzējumu par dizainera profesionālo misiju šodien un skandināvu kodu.

Jēkabpils uzņēmums SIA MK dizains iepriekš veica bērnu rotaļlaukumu montāžu, taču tagad pievēršas arī savu produktu izstrādei, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jēkabpils uzņēmums SIA MK dizains piedalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2014, un ir pieteicis savu dalību divās konkursa kategorijās – Importa aizstājējprodukts (virvju konstrukcija Tīklu piramīda bērnu rotaļu laukumiem) un Inovatīvākais produkts (bērnu rotaļlaukums Diva).

Agrāk uzņēmums nodarbojās ar virvju konstrukciju montāžu. Ņemot vērā, ka lielākā daļa elementu tika iepirkti ārzemēs un Latvijā uzstādīti, bija iespējams pelnīt tikai ar montāžu. «Tagad nepērkam ārzemēs, bet paši ražojam te,» saka Sergejs Semjonovs, SIA MK dizains rīkotājdirektors. Viņš piebilst – ja uzņēmumam nebūtu pieredzes projektēšanā un montāžā, šķistu, ka izdevīgāk ir nopirkt gatavus elementus un tikai uzstādīt, taču tagad ir vēlme attīstīties plašāk. «Nepārtraukti esam piedalījušies dažādās izstādēs un redzējām, ka ir tādi produkti kā poliamīda sieti un no tiem varētu veidot telpiskas konstrukcijas, kas savienotas ar metāla detaļām,» saka S. Semjonovs. To arī uzņēmums kopš 2011. gada dara, tādējādi aizstājot importa līdziniekus vietējā tirgū. Izejmateriāli tiek iepirkti ārzemēs, taču to sakombinēšana pēc uzņēmuma projekta notiek pašu ražotnē Jēkabpilī. Sākotnēji SIA MK dizains izstrādāja atsevišķus bērnu rotaļlaukumu elementus, bet jaunākais uzņēmuma veikums ir bērnu rotaļu laukums Diva. «Esam izstrādājuši jaunu produktu līniju, ko veido vairāk nekā 50 elementi, kas savienojas ar mūsu pašu izstrādātu mezglu. Tas ļauj pēc konstrukcijas savienot dažādus komponentus augstuma un savietojuma ziņā. Projektu, apvienojot mūsu izstrādātos elementus veselā rotaļu laukumā, esam realizējuši Lietuvas pilsētā Visaginā,» lepojas S. Semjonovs. Viņš uzskata, ka produkts atšķiras no konkurentu piedāvātajiem, tāpēc saredz tam potenciālu ne tikai Latvijā un Baltijā. Nākotnē plānots uzņēmuma izstrādāto produktu piedāvāt arī Skandināvijas valstīs. Savu produkciju uzņēmums tirgo, galvenokārt izmantojot tiešo mārketingu. Tāpat SIA MK dizains regulāri piedalās dažādās izstādēs, lai stāstītu par sevi plašākai auditorijai. «Prece ir sezonāla,» saka S. Semjonovs. Bērnu rotaļu laukumi ir aktuāli no pavasara līdz rudenim, tāpēc ziemā uzņēmums pievēršas jaunu produktu izstrādei, kā arī ražo mēbeles.

Jaunā parauga Latvijas pilsoņu pases dizainu izstrādājuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) speciālisti un vācu dizaineri.

PMLP preses pārstāve Laura Laiva aģentūrai LETA pastāstīja, ka PMLP Personu apliecinošu dokumentu departamenta amatpersonas izstrādāja pases dizaina koncepciju, kas tika nosūtīta uz Vāciju pasu sagatavju ražošanas uzņēmumam Giesecke&Devrient GmbH. Šis uzņēmums uzvarēja iepirkuma konkursā par pasu sagatavju izgatavošanu.

Pasu sagatavju dizains ir PMLP un pasu ražotāju kompānijas dizaineru kopdarbs. PMLP sniedza savu skatījumu uz dizaina elementiem un sadarbībā ar vāciešiem strādāja tikai pie viena dizaina varianta. Darba procesā tika izstrādāti vairāki varianti atsevišķiem pases elementiem, bet ne dizainam kopumā.

Apbalvošanas ceremonijā mākslas centrā «Zuzeum» 12. aprīļa vakarā tika noskaidroti nacionālas nozīmes apbalvojuma Latvijas Dizaina gada balva 2018 laureāti.

Pirmo vietu ieguva RIGA IFF vizuālā komunikācija un vides objekti, autors: Associates, Partners et Sons, otro – elektroiekārtas Mass Portal industriālā dizaina valoda un Mass Portal plastikāta auklas žāvētājs FD1, autors: SIA Mass Portal, savukārt trešajā vietā ierindojās mājaslapa www.liepaja.lv - Liepājas pašvaldības mājaslapa, autors: SIA Wrong Digital. Galvenās balvas ieguvējs no Kultūras ministrijas saņems finansiālu atbalstu 2000 EUR vērtībā Latvijas dizaina starptautiskajam mārketingam.

Pirmās vietas ieguvēji savā uzrunā atzina: «Mūsu ģimenes mūs ir redzējušas ļoti maz, jo mēs pamatā strādājām ar šo projektu.» Un pateicās tiem, kas piekrita šāda filmu festivāla vizuālās komunikācijas un vides objektu izstrādei un novēlēja nākotnē saskarties ar arvien drosmīgākiem, krāsainākiem, rotaļīgākiem vizuālajiem noformējumiem Rīgas vidē.