Dzīvesstils

Klienti jāmeklē ārpus Latvijas

Lana Jūra, speciāli DB, 30.05.2019

llkka Suppanens  - viens no starptautiski pazīstamākajiem un titulētākajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem paša izstrādātās viedtālruņu uzlādes ierīces prezentācijas pasākumā Sony zīmolam

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, ražošana, tā intervijā DB teic llka Supanens (llkka Suppanen).

Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un visvairāk titulētajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem. Pēc arhitekta grāda iegūšanas Helsinku Tehniskajā universitātē, mēbeļu dizaina programmas apguves Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kā arī studijām Gerita Rietvelda akadēmijā Amsterdamā, 1995. gadā Helsinkos viņš dibināja dažādos arhitektūras un dizaina virzienos orientēto biroju Studio Suppanen, bet dažus gadus vēlāk kopā ar kolēģiem attīstīja vienu no prominentākajām mūsdienu somu dizaina grupām Snowcrash. 1968. gadā dzimušais dizainers, kurš Instagram kontā pozicionē sevi kā uzņēmēju, sadarbojas ar daudziem slaveniem zīmoliem, izstrādā izstāžu koncepcijas, modelē nākotnes dizaina vīzijas, lasa dizaina lekcijas jaunajai paaudzei. Viņa klientu vidū ir gan skandināvu, gan starptautiskas kompānijas, tostarp Artek, Axis, Cappellini, Ferlea, Leucos, Lucente, Nokia, Zanotta, Marimekko, Iittala, Ferrero, Luhta, SAAB Automobiles, Sony u.c. Šogad Milānā Salone del Mobile. Milano ietvaros Supanens, no kura personības un darbiem staro īstās skandināvu dizaina skolas DNS, prezentēja savus jaunākos darbus. Līdz vīlītei patiess un pragmatisks, ar plašu starptautisku redzējumu apveltīts, Supanens atklāja savu redzējumu par dizainera profesionālo misiju šodien un skandināvu kodu.

Tā kā esam apmetušies somu gaismas dizaina uzņēmuma SAS Instruments stendā, kur izstādīti jūsu jaunākie «bērni» – gaismekļi Il Silenzio ( tulk. no itāļu val. Klusums), gribētos zināt, no kurienes nāk šis nosaukums – Silenzio, jo gaismekļa forma neizskatās diez ko klusa?

Il Silenzio gadījumā es balstījos uz diviem aspektiem. Pirmkārt, gaismai nav skaņas, tā asociējas ar klusumu. Otrkārt, šis gaismeklis veidots ar atsauci uz trompetes formu. Te mēs nonākam pie kontrindikācijas. Runa ir par slavenu mūzikas skaņdarbu trompetei, kam itāļu valodā ir nosaukums Il Silenzio (angļu valodā – Taps) un ko atskaņo ar vienu vienīgu trompeti. Ikviens būs redzējis amerikāņu filmās, īpaši militārās ceremonijās vai karavīru bērēs, atskaņojam šo mūzikas gabalu. Tas tiek spēlēts dažādās valstīs un kultūrās, un arī tiek saukts dažādi. Ar šādām asociācijām saistīts mans stāsts par gaismekļa nosaukumu.

Cik būtisks produktam ir vārds?

Nosaukums ir ļoti svarīgs parametrs. Piemēram, tāds produkts kā Il Silenzio tiek izstrādāts mēnešiem ilgi, kad tiek risināti tā izveides aspekti un dizaina nianses. Tad vienā dienā zvana pasūtītāja pārstāvji un saka – paklau, kad būs skaidrība ar produkta nosaukumu? Mēs vēlētos to zināt aptuveni stundas laikā, jo patlaban tiek nodoti drukāšanai visi produkta publicitātes materiāli. Tādējādi visbiežāk vārds ir pēdējais, un tas top lielā steigā. Taču vienlaikus tai procesā ir arī aizrautības moments.

Cik ilgs laiks paiet no idejas līdz produkta palaišanai tirgū?

Gaismekļa Il Silenzio gadījumā no idejas pirmsākumiem, teiksim, no pirmās skices, bija nepieciešams aptuveni gads. Darba procesā es saprotu gaismekļa parametrus, tad meklēju un uzrunāju cilvēkus, kuri izgatavos to. Šai gadījumā mums bija nepieciešams daudz laika, lai atrastu meistarus, kuri spēj izgatavot īpašo stikla sudraba pārklājumu. Tā ir ļoti sena Venēcijas Murano salas stikla tehnika, kas kādreiz tika pielietota spoguļu ražošanā. Tā kā šodien šo tehnoloģiju izmanto ļoti reti, es pats personīgi devos uz Murano runāt ar meistariem, kuri varētu šo darbu paveikt.

Jums paveicās, jo šīs tradīcijas Murano salā ir teju izgaisušas.

Jā, tā diemžēl ir. Tas tapa iespējams, jo mūs vieno liela sadarbības pieredze ar Murano stikla ražošanas darbnīcām daudzu gadu garumā. Pēc maniem zīmējumiem stikla meistari gatavojuši virkni dažādu individuāla dizaina produktu. Strādāt ar šiem cilvēkiem ir aizraujoši, jo tas ir fantastisks kopdarbs, kur ļoti liela ietekme un ieguldījums nāk tieši no stikla pūtēju un amatnieku puses.

Jūs esat strādājis arī ar kādreiz tik lielisko SAAB autobūves kompāniju.

Jā, pirms aptuveni 20 gadiem es sadarbojos ar SAAB konceptautomobiļu nodaļu, kas, testējot idejas, attīstīja nākotnes automobiļu modeļus. Mēs izstrādājām jaunu interjeru eksistējošam kabrioleta prototipam, lai nodrošinātu daudz komfortablāku, relaksējošu sēdēšanu. Šim modelim es ieteicu nokrāsot matētu auto korpusu – sudrabaini matētu. Tobrīd tas bija absolūts jaunums, jo matēti auto vēl nebija nākuši modē. Šo sadarbību atceros kā īpašu, jo mans tēvs vienmēr brauca ar SAAB, un mūsu ģimenē allaž bijuši visdažādākie SAAB modeļi.

Kā jums šķiet, vai dizainā ir svarīgi būt vienas jomas profesionālim, piemēram, strādāt tikai stikla nozarē, vai labāk integrēt starpindustriju pieredzes?

Es esmu no tiem, kuri dara vis kaut ko, sajaucot dažādas dizaina jomas. Es strādāju ar stiklu, mēbelēm, gaismekļiem, izstāžu koncepcijām, tehniku. Man tas ir dabiski un atbilstoši sajūtām. Taču, ja redzu labu dizaineru, kurš visu mūžu strādā tikai gaismekļu nozarē un veido ar to veiksmīgu biznesu, man tas šķiet brīnišķīgi. Vispār dizainera profesijā tas ir fantastisks moments, ka pats vari izvēlēties, ko dari, kādā jomā strādā. Tas ir aroda pluss. Problēma vienmēr ir atrast naudu – kādu, kas maksā par taviem produktiem un idejām.

Īpaši jaunajiem dizaineriem. Kā ir Somijā, vai iesācējiem iespējams atrast naudu, ražotāju, atbalstu, lai izgatavotu savus dizaina objektus?

Nav viegli. Tas nav vienkārši nevienā valstī. Es teiktu, ka varbūt nedaudz labākā situācijā ir jaunie itāļu dizaineri, jo valstī joprojām ir gana daudz kompāniju un ražotāju. Somijā šādu uzņēmumu ir daudz, daudz mazāk. Un Latvijā, protams, vēl mazāk.

Latvijā gandrīz nav ražošanas bāzes jaunajiem dizaineriem. Tāpēc viņi bieži dodas ārpus valsts un protams, lielākoties vairs neatgriežas Latvijā.

Jaunajiem dizaineriem neatkarīgi no tā, kurā jomā viņi strādā, ļoti svarīgi doties starptautiskā tirgū un meklēt savus klientus ārpus Latvijas. Tas ir viņu ceļš. Es nesaku, ka viņiem jādodas prom no Latvijas fiziski un jāstrādā citās valstīs. Bet savi klienti viņiem jāmeklē ārpus Latvijas robežām. Tāda ir šīs profesijas specifika. Dizaina sfērā tas ir teju obligāti – būt starptautiskā apritē. Gandrīz neiespējami ir darboties tikai savā valstī un būt veiksmīgam dizaineram.

Kāda ir jūsu definīcija skandināvu dizainam?

Skandināvu dizains nav tikai kāda noteikta estētika vai valoda. Man skandināvu dizains ir vesela vērtību virkne. Tāpēc, ka funkcionāls, lietderīgs, – tās ir vērtību definīcijas. Skandināvu dizains vienmēr reprezentē demokrātiskas humānisma vērtības, jo labs dizains pieder ikvienam. Tas nozīmē, ka mēs mēģinām veidot un ražot augstas dizaina kvalitātes produktus par tādu cenu, lai tos var iegādāties ikviens. Somijā kā bagātā, tā nabadzīgā ģimenē atrodamas Alvara Ālto mēbeles. Gan turīgiem, gan mazāk turīgiem ļaudīm mājās ir tādi paši dizaina produkti. Savukārt Itālijā ir pavisam savādāk.

Somija šai ziņā ir labs piemērs, diemžēl labs dizains daudzās valstīs pieejams tikai šauram turīgu cilvēku lokam…

Es, protams, nevaru galvot, ka tā ir arī šodien. Es vairāk runāju par skandināvu dizaina bāzi, kas dzima 40. 50., 60. gados un kas bija ļoti skaidra un tīra savā definīcijā. Par šodienas somu dizainu man, iespējams, nav tādas pārliecības.

Jūsu redzējumā dizainera profesijas principi?

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, kompānija, ražošana, iepakojums, vārds – tās ir dažādas disciplīnas, kurās viņam jāorientējas. Dizainers manā izpratnē nav mākslinieks, kas var balstīties uz personisko viedokli. Viņam jādara viss, lai radītu lietderīgu un veiksmīgu produktu. Varbūt cilvēki neapzinās, ka dizaineram jābūt ļoti disciplinētam, jo jārēķinās ar termiņiem, ražošanas procesu u.c.

Kāds šobrīd ir ražošanas process? Piemēram, jūsu jauno gaismekļu stikla daļas ir izgatavotas Itālijā, montāža veikta Somijā.

Tas ir ļoti dažādi un atkarīgs no produkta. Mums ražošana notiek gan Somijā, gan Itālijā, gan Ķīnā, gan Turcijā, gan Indijā u.c. Šodien situācija ir tāda, ka internets dod iespēju komunicēt, atrast un izvēlēties atbilstošāko starp daudziem ražotājiem jebkurā pasaules malā.

Pēc jūsu ieteikuma stenda iekārtojumā SAS Instruments eksponējis somu tipisko koka mājas konstrukciju.

Jā, kad kompānijas īpašnieks plānoja izstādes stenda iekārtojumu, es teicu, ka viņa lauku māja ir skaista, – ja mēs aizvestu uz izstādi kādu daļiņu no šīs sajūtas, cilvēki to novērtētu. Viņš man atbildēja, ka mājā nav nekā īpaša. Taču dažreiz ir tā, ka cilvēks pats nemaz nenovērtē, ka viņam pieder kaut kas īpašs.

Cik svarīga jums ir daba?

Ļoti svarīga. Es nopietni aizraujos ar burāšanu. Pārsvarā burāju Baltijas jūrā, esmu burājis arī Arktikā. Tas ir aizraujoši – pūš vējš, tu esi pa vidu starp dabas, ūdens, Visuma spēkiem. Esi pilnībā atkarīgs no katras vēja brāzmas, lietus, mākoņa. Ir nepieciešama liela uzmanība un koncentrēšanās, jo, esot dabas spēku varā, vajag darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu laivas kustību uz priekšu. Ir nepieciešama zināšanu bāze, pieredze, intuīcija, lai pārvērstu vēja enerģiju kontrolētā laivas kustībā sev vēlamajā virzienā. Arī vējš ir noslēpumains, jo mēs to neredzam, tikai jūtam.

Somijā, līdzīgi kā Latvijā, ir brīnišķīga daba, taču bieži ir auksti, gana daudz pelēku, lietainu dienu. Kur jūs ņemat iedvesmu skaistu lietu radīšanai?

Iedvesma ļoti bieži nāk no dabas. Īpaši saistoša ir pāreja no ziemas uz vasaru, kas ir iedvesmojoša pati par sevi. Dažreiz tā ir veiksme – ieraudzīt gaismu. Vai arī citā gadījumā gaismas ir tik daudz, ka nepieciešams sevi no tās pasargāt. Interesanti, kā cilvēks izdzīvo dažādus dabas ciklus: ziemā viņš visu ap sevi noslēdz un rada gaismas avotu. Vasarā atkal ir gluži pretēji – cilvēks atveras un atver visu ap sevi. Somu mājokļi ir veidoti saskaņā ar dabas cikliem, tāpēc teju ikvienam ir vasaras māja ar lieliem logiem un terasēm.

Kura ir skaistākā dienas daļa?

Man patīk rīts. Tas ir solījums...

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Biznesa aviācijas priekšrocības Latvijā - klienti, konkurence un perspektīvas

Olga Kņazeva, Egons Mudulis (tulkojusi Žanete Hāka), 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Igauņu MySpotit ienāk Rīgā

Anda Asere, 10.03.2020

"MySpotit" komanda Miks Pūrmans (Mikk Puurmann), Timo Mits (Timo Mitt), Marge Raitma, Hardi Kinns (Hardi Kinnas) un Andres Kostivs (Andres Kostiv).

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz marta beigām "MySpotit" platformā sanāksmēm ārpus biroja pieejamo telpu piedāvājums Rīgā sasniegs 70 līdz 80.

Igaunijā izstrādātā sapulču un pasākumu telpu koplietošanas platforma "MySpotit" šobrīd piedāvā vairāk nekā 250 vietas Igaunijā un Latvijā. "Pirmajos divos mēnešos Latvijā mēs pārsvarā esam fokusējušies uz jaunu vietu pievienošanu platformā. Aktīvs mārketings un komunikācija sāksies martā, taču pirmās rezervācijas jau ir veiktas," stāsta Miks Pūrmans (Mikk Puurmann), "MySpotit" līdzdibinātājs.

Db.lv jau rakstīja, ka "MySpotit" saved kopā organizācijas, kas vēlas atrast neparastas tikšanās vietas, ar telpu īpašniekiem, kuri vēlas nopelnīt, iznomājot savas dīkstāvē esošās sapulču vai pasākumu telpas Uzņēmums darbu Latvijā sāka šā gada sākumā. "MySpotit" tiek dēvēta par sapulču telpu "Airbnb".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

900 aldari brūvē kopīgu alu, lai glābtu nozari

Ilze Žaime, 22.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes laikā, radījusi alu, lai atbalstītu visus nozares dalībniekus.

Alus darītavu SIA "Ārpus" Ādažu novadā 2017.gadā izveidoja četri alus mīļotāji. Katrs no viņiem pirms tam darbojās dažādās nozarēs - no IT jomas, līdz pat saistībai ar alus darīšanu. Par brūvētavas galveno aldari kļuva Vladimirs Berezins. Uzņēmuma nosaukumā ietverta doma par to, ka šis alus ir citādāks un ārpus ierastajām garšām.

No čigāniem līdz savai darītavai

Pašos pirmsākumos "Ārpus Brewing Co" darbojās kā "čigānu" alus darītava - pēc sevis izstrādātas receptūras alus tika brūvēts dažādās alus darītavās visā Latvijā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ģirts Tihomirovs norāda, ka tā bijusi lieliska iespēja labāk sagatavoties un uzkrāt pieredzi savas darītavas atvēršanai: "Pilnīgi noteikti jebkura čigānu alus darītava sapņo par savu brūzi, un mēs nebijām izņēmums."

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio", 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan pasūtīt individuāli šūtus uzvalkus, gan iegādāties jau gatavus.

Ideja par salona atvēršanu uzņēmuma īpašniekiem bijusi jau kādu laiku. Sākotnēji uzņēmums plānoja nodarboties tikai ar individuāli šūtiem apģērbiem un apaviem, nodrošinot, ka klientu vizītes būs individuālas, slēgta tipa un veltītas konkrētajam cilvēkam.

"Sapratām, ka Latvijā auditorija ir mazliet citādāka, tāpēc nolēmām kļūt pieejamāki," atzīst BG Suits vadītāja Sandra Lipora. Līdz šim uzņēmums piecus gadus darbojās Blaumaņu ielā.

"Šeit esam atvērušies kā salons un veikals ar jau gatavo kolekciju, ar kuru pārkāpām saviem principiem, iedomām, ka visu šūsim tikai pēc cilvēka izmēriem. Sapratām, ka cilvēki mūsdienās ir steidzīgi, apģērbs ir nepieciešams ātri un uzreiz. Sākām ar krekliem, tad sekoja arī gatavās kolekcijas apavi, kuru dizainu arī paši veidojām, sadarbojoties ar apavu zīmolu WIMS. Visus apģērbu dizainus esam veidojuši paši, gājuši tam cauri – kvalitātes kontrolei mūsu darbinieki ir nēsājuši visu, sākot no zeķēm, lai saprastu, vai klientiem būtu ērti valkāt," stāsta S.Lipora.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Rada špikeri darbam un dzīvei

Monta Glumane, 21.01.2020

Dizainere Arta Citko, kura radījusi rotaļīgas darba burtnīcas gan pieaugušajiem, gan jauniešiem.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Grāmatiņās esmu sarakstījusi tādas lietas, kuras man savā dzīvē būtu gribējies zināt ātrāk," saka dizainere Arta Citko, kura radījusi rotaļīgas darba burtnīcas gan pieaugušajiem, gan jauniešiem.

"Happy Playbooks" ir nelielas grāmatiņas, kuras veltītas dažādām tēmām, piemēram, kā izveidot sava personīgā zīmola dizainu, atklāt savu iespējamo karjeras virzienu, uzlabot attiecības ar bērniem u.c.

"Es tās saucu par grāmatiņām, jo tās ir kā grāmatas, bet mazākas un praktiskākas. Saturā ir daudz grāmatai atbilstošas informācijas," saka A.Citko.

Savu pirmo "Happy Playbooks" A.Citko izdeva 2017. gada pavasarī un šo gadu laikā kopumā tapušas astoņas dažādas grāmatiņas.

"Pirmā grāmatiņa bija veltīta zīmoliem un tā radās no tā, ka pati strādāju ar zīmoliem, palīdzu viņiem izveidot grafisko identitāti, stila vadlīnijas un tad es sapratu, ka katru reizi uzdodu vienus un tos pašus jautājumus. Sapratu, ka tie jāsaliek kaut kādā formātā, ka uzreiz varu iedot gatavus jautājumus un uz tiem var atbildēt. Sazīmēju, saliku kā man likās pareizi un sapratu, ka to var izveidot grāmatiņas formātā. Bija pāris cilvēki, kas teica, ka tas varētu būt noderīgi gan aģentūrām, kas strādā ar saviem klientiem, gan pašnodarbinātajiem, lai labāk saprastu savu zīmolu," stāsta A.Citko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļa uzkopšana ir visai intīms pakalpojums, tāpēc svarīgi iemantot klientu uzticību.

SIA "Zelta birste" īpašniece Eva Beriņa teic, ka klienti ne vienmēr vēlas, lai viņu māju uzkopj kaimiņiene, tāpēc ir gatavi maksāt par to, lai cilvēks mērotu 50km līdz darba veikšanas vietai. "Mēs ļoti nopietni uztveram konfidencialitāti. Šis ir tik intīms pakalpojums! Cilvēks ieiet tavā guļamistabā - kur vēl intīmāk? Tāpēc klientiem ir jāspēj mums uzticēties. Mani darbinieki ir mans zelts," viņa uzsver.

E. Beriņa novērojusi, ka cilvēki izvērtē, par ko viņi maksā un novērtē nopirkto laiku, ko var veltīt ģimenei. Viņa uzskata, ka visaugstākā godalga ir tā, ka ir ģimenes, kur kopš uzkopšanas pakalpojuma izmantošanas vīrs ar sievu vairs nestrīdas. "Ja spēju sasniegt šādu rezultātu, tad es un manas meitenes ir īstajā vietā," tā viņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - FOTO: Luminor atver jauna koncepta klientu apkalpošanas centru

Žanete Hāka, 05.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor Tērbatas ielā atvērusi jauna koncepta klientu apkalpošanās centru, kura papildus finanšu konsultācijām tiks piedāvātas telpas individuālam darbam, biznesa tikšanām un publiskiem pasākumiem.

Šogad banka investējusi jaunās IT sistēmās, pārveidojusi klientu apkalpošanas centrus un darba vietas, reaģējot uz klientu paradumiem un tendencēm, atklājot centru, stāstīja Luminor vadītāja Kerli Gabriloviča.

Luminor veiktā aptauja liecina, ka 85% klientu Baltijas valstīs bankas pakalpojumus izvēlas saņemt e-vidē.

«Pērn atvērām pirmo Luminor pašapkalpošanās punktu Cēsīs, bet šodien ejam tālāk, atverot durvis jauna koncepta apkalpošanas centram Tērbata, kas būs tikšanās vieta gan vietējiem uzņēmējiem, gan aktīviem un uzņēmīgiem cilvēkiem. Šobrīd klientiem arvien svarīgākas kļūst tikšanās vietas – ne tikai ar bankas speciālistiem, bet arī ar saviem biznesa partneriem, un to varēs darīt jaunajā Luminor klientu apkalpošanas centrā,» saka Luminor pārdošanas vadītājs Normunds Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīspadsmit gadu laikā ballīšu autobuss jeb Partybus spējis saglabāt savu vietu izklaides piedāvājumu klāstā, pārbūves procesā ir vēl viens autobuss

Partybus stāsts aizsācies pirms aptuveni 15 gadiem, kad tā izveidotājs Edgars Auziņš atgriezies Latvijā no ārzemēm, kur strādājis dažādus darbus – viesnīcās, bāros, uz kruīza kuģiem. Latvijā viņš izmēģinājis darboties arī tirdzniecības nozarē un mārketingā, tomēr sapratis, ka vēlas strādāt sev. «Jutu, ka pienācis laiks kam savam. Īsti laikam neapzinājos, ka vairs nebūs ne darba, ne algas dienas, arī atvaļinājumu neviens nepiešķirs un jāslimo būs uz sava rēķina,» stāsta E. Auziņš. Kopā ar draugu viņš sācis ģenerēt biznesa idejas, un viena no tām bija Partybus.

«Pati par sevi ideja neko nedod. Sākumā izpēte, tad radi un draugi mēģina ideju nobeigt. Tad atbildīgie valsts dienesti pasaka, ka nebūs, ka ar to visu ir par maz. Un, kad tiec līdz pirmajiem realizācijas soļiem, tad bieži pēc pirmajām grūtībām atmet ar roku. Plānoto trīs mēnešu vietā garāžā pavadīju divus gadus. Psiholoģiski grūts laiks. Arī man daudz netrūka, lai atmestu ar roku. Lai nu kā, bet Partybus es uzbūvēju,» komentē E. Auziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Var just, ka Latvijas iedzīvotāji pēc krīzes ir kļuvuši turīgāki,» spriež kempinga un brīvdienu mājas «Ūši» saimniece Dženeta Marinska. «Ūši» Kolkā darbojas jau 18 gadus.

«90. gados atguvu īpašumā zemi, bet māja vienmēr ir piederējusi ģimenei. Īpašumā ir vairāki hektāri zemes, kas atrodas blakus jūrai,» stāsta Dž. Marinska.

Viesu uzņemšanu «Ūšos» viņa uzsākusi ap 2000. gadu. Sākotnēji viesu māju vasaras laikā apmeklēja vien daži klienti. «Tad tūrisms vēl bija bērnu autiņos. Sākām ar telšu laukumu,» atceras Dž. Marinska.

Sākotnēji «Ūšus» vairāk apmeklējuši vietējie tūristi, jo Latvija vēl nebija iestājusies Eiropas Savienībā. «No 2003. gada, kad bija pirmsiestāšanās periods un vairs nevajadzēja vīzas, ļoti varēja sajust klientu skaita pieaugumu, tūristi vēlās kā vilnis,» stāsta Dž. Marinska.

Šobrīd galvenie viesi ir vācieši un lietuvieši, kuri ierasti «Ūšus» apmeklē karstās nedēļas nogalēs vasarā. Brauc arī no tālākiem Latvijas reģioniem, piemēram, Latgales. Uz «Ūšiem» visbiežāk dodas cilvēki, kas vēlas laiku pavadīt pie jūras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sācies garantēto atlīdzību izmaksu process AS PNB Banka klientiem

Lelde Petrāne, 22.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 22.augusta sācies garantēto atlīdzību izmaksu process AS «PNB Banka» klientiem. Lai optimizētu izmaksu procesu un sakārtotu klientu plūsmu, katrai AS «PNB Banka» klientu grupai izstrādāta kārtība, kā saņemt valsts garantēto atlīdzību.

Daļai klientu ne šodien, ne tuvākajās dienās nekur nav jādodas – atlīdzību viņi saņems automātiski. Arī pārējos klientus Citadeles pārstāvji aicina iespēju robežās plānot vizīti nākamajās dienās un nedēļās. Ņemot vērā pieteikuma apstrādes laiku un cilvēku skaitu, kam primāri nepieciešams pārskaitīt VSAA maksājumus, paredzams, ka izmaksu process aizņems vismaz mēnesi.

Kārtība, kādā AS «PNB Banka» klientiem pieteikties valsts garantētajām atlīdzībām:

- Privātpersonas, VSAA pensiju un pabalstu saņēmēji, ar kontu bankā Citadele

Klientiem, kuri paspējuši atvērt kontu Citadelē līdz 22. augustam, garantētā atlīdzība automātiski tiks ieskaitīta norēķinu kontā. Klientiem nekur nav jādodas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB bankas vadītāja: Banku spēja izsniegt kredītus šobrīd ir ļoti augsta

LETA, 04.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku spēja izsniegt kredītus šobrīd ir ļoti augsta, norāda "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

"Tas, ko mēs šobrīd redzam Latvijā, bankām ir iespēja finansēt, tās spēj nodrošināt resursus. Lielākā daļa no bankām par pagājušo gadu neizmaksāja dividendes. Stiprināja spēju atbalstīt ekonomiku. (..) Līdz ar to finanšu sektors ļoti labi sagatavojās un nodrošinājās pret šo krīzi. Man šķiet, ka pašreiz banku spēja izsniegt kredītus ir ļoti liela, bankas jūtas ļoti drošas un stipras gan likviditātē, gan kapitāla pietiekamībā, tādēļ arī likmes ir pietiekami zemas," teica Tetere.

Viņa arī atzīmēja, ka vienmēr ir bijuši uzņēmumi, kuriem ir viegli iegūt banku aizdevumus, jo tiem ir savs kapitāls, laba pārvaldība, nodrošināta naudas plūsma, no kuras kredīts tiks atmaksāts, kā arī ir mazāki uzņēmēji, kuriem ir un arī turpmāk būs sarežģītāk iegūt banku aizdevumus, jo uzņēmums ir neliels, nav stabilas naudas plūsmas, trūkst sava kapitāla un līdzdalības projektā, taču šajos gadījumos noteikti ir jāmeklē citi risinājumi - vai nu jāskatās uz kādu no "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" garantijām, jāmeklē privātais investors, kas var investēt kapitālā, kā arī ir pieejams riska kapitāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas Pasts paplašina biznesa virzienus

Monta Glumane, 21.08.2019

SIA BaltCap AIFP Investīciju direktors Pēteris Treimanis un Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni divu gadu ilga darba Latvijas Pasts noslēdzis 1,8 miljonu eiro vērtu darījumu un no riska kapitāla fonda BaltCap iegādājies 61 pasta termināļa tīklu, kas līdz šim pazīstams ar Pasta stacijas zīmolu

«Tas ir zīmīgs solis, un arī mums negāja viegli. Bieži vien valsts akciju sabiedrībām pietrūkst gan riska, gan biznesa apetītes. Ja privāti uzņēmumi var parakstīt darījumus «uz salvetes kafejnīcā», mēs tā īsti nevarējām. Bija ļoti garš ceļš, lai mēs nonāktu līdz darījuma slēgšanai,» stāsta Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Līdz ar darījumu Latvijas Pasta vairāk nekā 400 pasta nodaļu, 1300 pastnieku un 100 kurjeru servisam, kā arī 50 Circle-K degvielas uzpildes staciju tīklam sūtījumu izsniegšanai jau drīzumā tiks pievienoti 26 pakomāti Rīgā un 35 pakomāti galvaspilsētas apkaimē un citās Latvijas pilsētās. Darījums ir daļa no Latvijas Pasta modernizācijas un nākotnes attīstības plānu realizācijas. Galvenais ieguvums, to noslēdzot, – Latvijas Pasts ir ieguvis vēl vienu pasta sūtījumu izsniegšanas veidu, kas pēdējos gados piedzīvojis strauju izaugsmi. Pēc M. Vilcāna domām, Latvijas Pasts kļūs par uzņēmumu ar visplašāko piegādes un izsniegšanas risinājumu piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot uzņēmuma attīstībā, uzņēmums "Balticovo" Iecavā atklājis vērienīgu ārpus sprostu dējējvistu novietņu kompleksu.

Kompleksā ir 400 000 vistu, katra novietne izbūvēta trīs stāvos. Projekta kopējās investīcijas pārsniedz 10 miljonus eiro, un tas realizēts divu gadu laikā.

Jaunā vistu kūts nodrošina vistām brīvu pastaigu laukumu iekštelpās - trīs stāvu platībā. Vienā kūtī gadā saražo 40 miljonus olu (marķētas ar 2. numuru), un, lai gan lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, arī vietējais 2. numura olu patēriņš Baltijā pēdējo trīs gadu laikā ir pieaudzis par 25%.

Komplekss sastāv no vienas jaunputnu novietnes un trim dējējvistu kūtīm ar kopējo ražošanas kapacitāti – 120 miljoni olu gadā.

Valdis Grimze, "Balticovo" padomes priekšsēdētājs, informē: "Atrādot mūsu jaunās vistu kūtis jeb vistu daudzdzīvokļu mājas, kā mēs tās varētu dēvēt, jo vistas var kāpelēt pa trīs stāviem, esam realizējuši ievērojamu Eiropas līmeņa projektu, kas visu olu produktu ražošanas industriju Latvijā paceļ jaunā līmenī."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola "Littleberry" dizaina auduma autiņbiksītes un aksesuāri tiek ražoti Latvijā, taču vairums no produktiem aizceļo ārpus mūsu valsts robežām.

"Littleberry" stāsts aizsākās pirms aptuveni trīs gadiem. "Drīzumā bija jādzimst mūsu jaunākajai meitiņai. Jau agrāk praksē bija izmēģināti auduma autiņi un modernās auduma autiņbiksītes vecākajām meitām, un tas šķita samērā vienkārši un daudz skaistāk nekā vienreizlietojamās autiņbiksītes. Turklāt tas, ko uzreiz ievērojām ģimenē - lietojot auduma autiņbiksītes, izdevās ievērojami samazināt arī ikdienā izveidoto atkritumu daudzumu," idejas rašanos atceras "Littleberry" izveidotāja Elīna Neiberga.

Viņa stāsta, ka 2017.gadā, kad dzima jaunākā meita, domāja par to, ka labprāt ieviestu moderno auduma autiņbiksīšu lietošanu ikdienā, pavisam iztiekot bez vienreizlietojamajām, turklāt, lai dizains būtu tieši tāds, kādu gribas un lai būtu droši par izmantoto materiālu izcelsmi un kvalitāti, ražošanu varētu uzsākt paši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apkopojusi atbildes uz aktuālākajiem jautājumiem saistībā ar PNB Bankas darbības apturēšanu.

Kādēļ AS «PNB Banka» darbība ir apturēta?

Lēmums ir pieņemts, jo bankas saistības (parādi) pārsniedz tās aktīvus, tās kapitāla pietiekamība radītājs ir zem noteiktā minimuma. Eiropas Centrālajai bankai (ECB) sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) šādā situācijā ir jāreaģē, jo netiek izpildītas likumā noteiktās prasības. Lēmums apturēt bankas darbību ir pieņemts, jo banka nav izpildījusi uzraudzības laikā noteiktos pasākums.

Ko šis lēmums nozīmē bankas klientiem?

Šobrīd apturēti visi bankas sniegtie pakalpojumi. Klienti īslaicīgi nepiekļūs saviem naudas līdzekļiem bankā, līdz tiks uzsākta garantēto atlīdzību izmaksa līdz 100 000 eiro katram. FKTK dara visu, lai garantēto atlīdzību izmaksa notiktu pēc iespējas ātrāk – ne vēlāk kā 2019. gada 27. augustam. Par šo procesu drīzumā sekos detalizētāka informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Luminor sāks ierobežot maksājumus, kas veikti, izmantojot kodu kartes

LETA, Db.lv, 02.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar šodienu banka «Luminor» sāks ierobežot maksājumus, kas veikti, izmantojot internetbankas kodu kartes vai GO3 kodu ģeneratorus, informēja bankā.

«Tā kā kodu kartes būs derīgas līdz šī gada 10.septembrim, klienti šādi pakāpeniski varēs pierast pie drošākiem autentifikācijas veidiem. Izmaiņas tiek ieviestas sakarā ar stingrākām Eiropas Savienības (ES) prasībām attiecībā uz klientu digitālo autentifikāciju, lai pasargātu tos no krāpšanas gadījumiem. Lai nodrošinātu pēc iespējas vienkāršāku pāreju uz jauniem autentifikācijas rīkiem, klienti tiek aicināti savlaicīgi pieslēgties bezmaksas mobilai lietotnei «Smart-ID»,» teikts bankas paziņojumā.

Jau vēstīts, ka spēkā stājusies ES regula par drošiem tiešsaistes maksājumiem, kuras prasības attiecās arī uz visām Latvijas bankām. Lai veicinātu klientu tiešsaistes autentifikācijas un maksājumu drošību, «Luminor» plāno pakāpeniski pārtraukt autentifikāciju ar kodu kartēm un GO3 kodu ģeneratoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Swedbank un kapitālais remonts?

Reinis Rubenis, AS Swedbank valdes priekšsēdētājs, 04.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jautājums par banku atbildību saistībā ar klientu darījumiem, kas tiek klasificēti kā naudas atmazgāšana, īpaši aktualizējies kopš sacelta ažiotāža ap Baltijas lielāko banku – Swedbank.

Publiskajā telpā izskanējuši virkne apvainojumu, kuru atspēkošanai bankai nāktos izpaust informāciju par konkrētiem klientiem un to darījumiem. To, savukārt, liedz likuma normas par klientu datu un darījumu aizsardzību. To varētu atbildīgās Zviedrijas tiesībsargājošās iestādes, kuras sadarbībā ar Igaunijas regulatoru jau ir uzsākušas pārbaudi Swedbank Igaunijā un skaidrību viest sola līdz šī gada nogalei. Vienlaikus Zviedrijas Ekonomikas policija pieņēmusi lēmumu noraidīt Bila Braudera iesniegumu, ņemot vērā, ka viņa ziņojumos minētie darījumi notikuši no 2006. līdz 2012.gadam un ir jāvērtē atbilstoši tā laika likumdošanai. Darījumi, kas notikuši pagātnē, nevar tikt vērtēti pēc šodienas kritērijiem, norāda Zviedrijas policija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārceļoties uz jaunām telpām, pirms gada dizaina papīrlietu veikals «Manilla» iekārtoja arī nelielu kafejnīcu.

«Kafijas koncepcija strādā ļoti labi – to bauda gan regulāri «kafijas klienti», gan nejauši garāmgājēji un pilsētas viesi. Bieži kafiju bauda klienti, kas gaida dāvanas iesaiņošanu,» saka Linda Lukstiņa, dizaina papīrlietu veikala «Manilla» īpašniece. Par ideju piedāvāt klientiem kafiju viņa sapņoja vēl iepriekšējās telpās un priecājas, ka jaunajā vietā ir iespēja šo ieceri realizēt un secina, ka veikala dizains un piedāvājums iet roku rokā ar kafijas baudīšanu un klienti to novērtē.

DB jau rakstīja, ka pagājušā gada aprīlī «Manilla» pārcēlās uz jaunām telpām Tērbatas ielā, jo iepriekšējās telpas Baznīcas ielā kļuva par šauru. L. Lukstiņa teic, ka jaunās telpas ir gaišas un siltas, tajās «Manilla» ir labi iedzīvojusies. Klienti izsaka atzinīgus vārdus par jauno atrašanās vietu, plašumu, priecājas kopā ar komandu. «Līdz ar pārcelšanos esam ievērojami palielinājuši piedāvājuma klāstu, ko noteikti var pamanīt, uzreiz ienākot veikalā – ir tik daudz visa kā, ka pirmreizējam apmeklētājam nepieciešams mirklis, lai aprastu ar piedāvājumu. Lai klientiem atvieglotu orientēšanos veikalā, esam atteikušies no preču izvietošanas pēc sajūtām un krāsām, kā to darījām iepriekš. Tagad sadalījums ir tematiskās zonās – bērniem, svētkiem, kāzām, dāvanu iesaiņošanai, jaunumi, kaligrāfija, mājlietas un citi,» stāsta L. Lukstiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Rada interaktīvu dārziņu nomas biznesu Dobnīca

Monta Glumane, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsētnieki Ieva un Arnolds Vestmaņi Ķekavas novada Vimbukrogā, Daugavas krastos, izveidojuši interaktīvu dārziņu nomas biznesu Dobnīca.

Tas radīts mūsdienu cilvēkam, kurš vēlas pavadīt laiku pie dabas un reizē izaudzēt produktus savai lietošanai, bet laika prioritāšu dēļ viņam nepietiek resursu nepārtrauktai sava dārza uzturēšanai.

Video skatāms zemāk rakstā!

Klients var izvēlēties kopt savu dārziņu pats vai uzticēt dažādus darbus Dobnīcas komandai. Ideja par Dobnīcas izveidošanu radās, kad Ieva un Arnolds vāca ābolus. «Iedomājāmies, ka lielākā ābola vērtība ir tajā brīdī, kad to noplūc no koka, jo, tiklīdz aizved uz tirgu un noliek tur, vērtība ir mazāka. Es iedomājos – kāpēc lai katram cilvēkam nebūtu sava ābele vai savs dārziņš, kur viņš varētu baudīt ražas ievākšanas priekus,» stāsta A.Vestmanis. Jauno uzņēmēju īpašumā jau bija zeme 2,6 ha platībā, tāpēc viņi nolēma uztaisīt eksperimentu un piedāvāt cilvēkiem iespēju iznomāt dārziņus. «Katrs pie savas mājas var izveidot dārziņu, bet ne vienmēr tiek galā ar to uzturēšanu, līdz ar to mēs varam piedāvāt pakalpojumu, kad klienti paši izvēlas, ko viņi dara un ko uztic mums, līdz ar to viņu dārziņš vienmēr būs labā un sakoptā stāvoklī,» turpina A.Vestmanis. Dobnīca palīdz saviem klientiem no augu iesēšanas līdz pat ražas novākšanai. Dobnīcas izveidotāji vēlas radīt komunikācijas sistēmu un platformu, kas strādātu kā rīks un savestu kopā zemes īpašniekus ar cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, un katrs varētu atrast sev pieejamāko vietu, kur iekopt nelielus dārziņus. Šobrīd uzņēmums saviem klientiem piedāvāt nomāt 50 kvadrātmetru dārziņu. Dobnīcas īpašnieki to uzskata par optimālu lielumu, lai izaudzētu līdz 30 dažādām kultūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā brīvprātīgi nodokļus nomaksā 57% nodokļu maksātāju, tāpēc Valsts ieņēmumu dienestam (VID) jāmeklē ceļi, kā piekļūt tiem, kuri to nedara, piektdien sabiedrības vadītāju konferencē "Celtspēja" sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

VID vadītāja skaidroja, ka tas ir diezgan labs rādītājs, jo ir valstis, kurās brīvprātīgi nodokļus maksā vien 5%, tomēr šo rādītāju būtu jāpalielina.

"Profesionāls un godīgs VID veicinās nodokļu nomaksu, bet arī sabiedrībai ir jāmainās. Jājautā, cik toleranti mēs būsim pret nodokļu nemaksātājiem. Ja mēs pieveram acis, sakot, ka viņam jau klājas grūti, tāpēc nemaksā, tad nekas nemainīsies. Nemaksātājiem klājas grūti jau 20 gadus un nekad nekļūs vieglāk, ja mēs pret to būsim toleranti," sacīja Jaunzeme.

VID vadītāja piebilda, ka nederēs arī atruna, ka "visi tā dara", jo skaitļi liecina par pretējo - vairums godīgi un brīvprātīgi maksā nodokļus.

Jaunzeme skaidroja, ka viens no VID tuvākās nākotnes uzdevumiem būs izprast nodokļu nemaksātāju motivāciju, tāpēc nepieciešami uzvedības ekonomikas pētījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pavasara Latvijā datorus pērk vairāk un labākus, un pirms mācību gada interese par tiem pieņemas spēkā

Koronavīrusa Covid-19 pandēmija īsā laika sprīdī iemācīja mūs strādāt, komunicēt un izklaidēties citādāk. Un tā arī mainīja mūsu skatījumu uz vajadzību pēc dažādām tehnoloģijām, laužot gadiem iesīkstējušus uzskatus. Tomēr, iespējams, nozīmīgākais neparastās situācijas pienesums ir pragmatisma pamodināšana lielā sabiedrības daļā, kas uzskatāmi izpaudās iepirkšanās paradumos.

Dzīvojot tehnoloģiju laikmetā, kolektīvajā apziņā bija izveidojies priekšstats, ka dators jau nu noteikti ir katram darbīgam cilvēkam. Pandēmijas izraisītā sociālā izolēšanās lika pamosties no šī maldu miega, jo izrādījās, ka daudzās mājsaimniecībās ir labi ja viens dators uz visiem. Dažkārt tas bija kādam no vecākiem darba devēja izsniegts. Strādājot un mācoties mājās, ar to vairs nepietika, tādēļ pavasarī Latvijā strauji pieauga pieprasījums pēc personālajiem skaitļotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru