Jaunākais izdevums

Kapsētu informācijas digitalizācijas un pārvaldības sistēmā "cemety.lv" līdz šim digitalizētas vairāk nekā 400 gan pašvaldībām, gan baznīcām piederošas kapsētas visā Latvijā, digitāli apkopojot informāciju par vairāk nekā miljons apbedītajām personām.

Šobrīd notiek darbs pie vēl vairāk nekā 40 Latvijas kapsētu digitalizācijas. Jau vairākus gadus "Cemety.lv" darbojas Lietuvā, kā arī uzsākta darbība Anglijā, Somijā, Francijā un Itālijā.

"Cemety.lv" jebkurš interesents var virtuāli izstaigāt jau digitalizētās Latvijas kapsētas, kā arī atrast informāciju par kapsētā plānotajiem publiskajiem pasākumiem, piemēram, kapusvētkiem. Digitalizētajās kapsētās vietnē redzama kapsētas karte, apbedījumu plāns, kā arī apskatāma konkrētu kapavietu fotofiksācija. Tāpat vietne ir palīgs visiem tiem, kuri vēlas atrast savu radinieku un draugu atdusas vietas, bet dažādu iemeslu dēļ nezina, kur tās atrodas. Ievadot mirušās personas vārdu, sistēmā iespējams atrast ne tikai kapsētu, kurā konkrēts cilvēks apbedīts, bet arī kartē redzēt kapavietas atrašanās vietu konkrētajā kapsētā. "Cemety.lv" atrodamā informācija kļuvusi par noderīgu instrumentu arī ciltskoku veidotājiem – tiem, kas apzina un pēta dzimtas vēsturi.

"Cemety" sistēma jau digitalizētajās kapsētās atvieglo arī to apsaimniekotāju darbu – kapu pārvaldnieki sistēmā var rediģēt kapsētas digitālo karti, atzīmēt jaunas apbedījuma vietas, veidot un rediģēt kapu infrastruktūras objektus, ievietot informāciju par apbedītajiem, vienkopus glabāt visus ar kapu saimniecību saistītos līgumus un rēķinus, kā arī veikt citas ar kapu saimniecības pārvaldību saistītas darbības.

Cilvēkiem pēdējos gados aktīvi iesūtot informāciju par saviem tuviniekiem, platforma "cemety.lv" kļuvusi par populāru vietu, kur nākotnei un piemiņai atstāt īsu biogrāfisku aprakstu, foto vai cita veida liecību par mirušo.

"Pateicoties cilvēku atsaucībai, "cemety.lv" arvien pilnveidojas, jo tiek papildināta ar informāciju par kapa vietām, par kurām nav ziņu kapu un baznīcu grāmatās vai kurām nav citu norāžu, piemēram, pieminekļa, kas palīdzētu kapavietā apbedīto identificēt," stāsta "Cemety" izveidotājs Miks Blate.

Latvijā izstrādātā kapu digitalziācijas platforma guvusi atzinību arī citās pasaules valstīs, un šobrīd "Cemety" aktīvi darbojas kaimiņvalstī Lietuvā, tāpat digitalizētas pirmās kapsētas Francijā un Lielbritānijā, kā arī notiek darbs Somijā un Itālijā. Lielbritānijā "Cemety" digitalizējis arī Brukvudas kapsētu, kas ir šajā valstī lielākā mirušo atdusas vieta, un tajā guldīti arī daudzi latviešu izcelsmes cilvēki.

Vasaras un rudens mēneši ir kapu digitalizācijā intensīvākais laiks, jo tad iespējami kvalitatīvākie kapsētu mērīšanas un fotografēšanas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās sava mājaslapa un e-pasta adrese ir teju ikvienam uzņēmumam, un katrs birojs ir aprīkots ar interneta pieslēgumu. Bet vai tas ir pietiekami, lai sauktu biznesu par digitāli veiksmīgu? Nepavisam, jo digitalizācija ir ne tikai pieeja dažādām IT sistēmām, bet arī pareiza resursu izmantošana un to pielāgošana konkrētām biznesa vajadzībām. Kā Latvijas uzņēmumiem sokas ar digitalizāciju, un kā uzsākt ceļu uz digitālo uzņēmējdarbību – par to šajā rakstā.

Latvijas bizness un digitālās prasmes: ko protam un ko vēl ne?

Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, tehnoloģiju attīstība Latvijā ir labā līmenī. Mūsu iedzīvotāji ir pieraduši pie maksājumiem ar norēķinu kartēm, bezkontakta maksājumiem, plaša Wi-Fi tīkla un jaudīga optiskā internetā gan darbā, gan mājās. Taču vai tiešām esam Eiropas IT avangardā visās jomās? Statistika sniedz skaudrāku redzējumu – DESI-2020 (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss) dati liecina par to, ka Latvijā digitālās prasmes nesasniedz vidējo Eiropas līmeni. Mūsu valstī šis rādītājs ir 75%, Eiropas vidējais – 80%, bet, salīdzinājumam, Lietuvā – jau 93%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākotnē daudzas piegāžu ķēdes kļūs īsākas un vienkāršākas

LETA, 22.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzē gūtās mācības dēļ nākotnē daudzas piegāžu ķēdes kļūs īsākas un vienkāršākas, atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Šī krīze noteikti ir parādījusi, ka digitalizācija, robotizācija ir ļoti svarīga lieta. Tāpat šī krīze ir parādījusi robežu pārbīdi un šo ļoti garo un sarežģīto piegāžu ķēžu ievainojamību. Tas nozīmē, ka nākotnē daudzas piegāžu ķēdes kļūs īsākas un vienkāršākas," sacīja Kazāks.

Viņš minēja, ka piegāžu ķēžu koncentrēšanās ap Eiropas ražotājiem nozīmēs iespēju Latvijai, piemēram, elektrotehnikas ražošanā. "To nekādā gadījumā nevajadzētu laist garām. Tas ir jāizmanto un tas var dot mums jaunus izrāvienus," uzsvēra Kazāks.

Tajā pašā laikā Latvijas Bankas prezidents atzīmēja, ka digitalizācijas sniegtās iespējas ne visi uzņēmumi Latvijā saprot. "Tā viennozīmīgi ir problēma. Protams, ne visi to izmantos, bet es ļoti ceru, ka ražošanas produktivitātē esam sasnieguši tādu līmeni, ka uzņēmi saprot, ka ar esošajiem mehānismiem ievērojami lielāku ražības kāpumu vairs nevaram sasniegt, līdz ar to mums ir nepieciešama digitalizācija. Ceram, ka arī valsts virziens, rīcība un atbalsts būs tāds, kas mudinās uzņēmumus domāt par digitalizāciju un rīkoties," pauda Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas nauda ir jāparedz mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācijai

Ramona Rupeika-Apoga, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, 16.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija 9. februārī iesniegusi izskatīšanai Eiropas Komisijā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, saskaņā ar kuru 330 miljonus eiro ir plānots novirzīt digitālai transformācijai.

Lielāko daļu naudas tiek plānots novirzīt valsts pārvaldes digitalizācijas uzlabošanai un tikai nelielu daļu tieši uzņēmējiem. Rodas jautājums - kāpēc tā? Vai mūsu privātais sektors ir tik labi digitalizējies, ka naudu ir jāparedz vēl ne tik labi digitalizētam publiskajam sektoram? Vai tieši pretēji - mūsu uzņēmumi ir tik mazs digitalizējušies, ka nespēs šo naudu efektīvi izmantot un tā ir jādod tiem, kas to pratīs izmantot?

Zaļā Eiropa un tās digitālā transformācija ir galvenie prioritārie virzieni, kas veido Eiropas Savienības “Zaļo kursu”, kam līdz 2050. gadam ir paredzēts dāsns finanšu atbalsts. ES ilgtermiņa budžets no 2021. līdz 2027.gadam kopā ar NextGenerationEU pagaidu instrumentu, kas paredzēts atveseļošanās veicināšanai, būs lielākā stimulu pakete, kāda jebkad finansēta no ES budžeta. Kopumā 1,8 triljoni eiro paredzēti Eiropas atveseļošanai pēc Covid-19, lai tā kļūtu zaļāka, digitālāka un izturīgāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators “Tele2” kopš pandēmijas sākuma digitālajā attīstībā investējis 1,5 milj. eiro.

Uzņēmuma dati liecina, ka šobrīd jau vairāk nekā trešdaļa klientu tiek pilnībā apkalpoti digitālajā vidē – pašapkalpošanās portālā, mobilajā lietotnē un interneta mājas lapā. Turklāt gada laikā šādu klientu skaits ir palielinājies par 10%.

Ja aplūko digitālo apkalpošanas kanālu pieaugumu atsevišķi, tad visstraujāk gada laikā – par 70% – palielinājies mobilās lietotnes izmantotāju skaits.

“Pēdējā gada laikā uzņēmumi ir veikuši milzīgu lēcienu digitālo pakalpojumu attīstībā, bet klienti ir būtiski auguši digitālo prasmju jomā – turklāt to var attiecināt uz visām paaudzēm, arī senioriem. Mēs, piemēram, esam digitalizējuši faktiski visus pakalpojumus, lai klients visu varētu paveikt interneta vidē, sākot no līguma noslēgšanas un rēķina apmaksas, beidzot ar pakalpojumu pieslēgšanu, konsultācijām un ērtu produktu piegādi,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatori un tehnoloģiju piegādātāji ir gatavi masveidā attīstīt piektās paaudzes jeb 5G interneta tīklu Latvijā, taču, lai tas notiktu, nepieciešams palielināt potenciālo lietotāju skaitu.

To DB norāda VAS Elektroniskie sakari valdes priekšsēdētājs Jānis Bārda. Viņš stāsta, ka šobrīd vietējie mobilo sakaru operatori ieguldījuši līdzekļus un izsolēs iegādājušies uz šo brīdi pieejamās 5G izmantošanai paredzētās frekvences, bet lietotāju trūkuma dēļ pagaidām neredz ekonomisku pamatojumu plašākai tīkla izvēršanai.

J. Bārda uzskata, ka uzņēmējiem ir svarīgi saprast, kādas priekšrocības sniedz digitalizācija un 5G, tāpēc šis jautājums plaši tiks apspriests Eiropas vadošajā ekosistēmas forumā 5G Techritory, kas notiks no 22. līdz 25. novembrim.

Jāiegulda nākotnē

Viens no galvenajiem vadmotīviem, kādēļ organizējam 5G forumu, ir jaunu pakalpojumu un biznesu, kas izmanto 5G tīklu, attīstīšana, teic J. Bārda. “Tas brīdis, kad varam teikt, ka 5G ir mūsu ikdienas sastāvdaļa un ekonomikas dzinējspēks, vēl nav pienācis, taču tas noteikti pienāks, un mums jābūt tam gataviem. Pagaidām galvenā problēma tīkla attīstībā ir lietotāju trūkums, tiklīdz to skaits pieaugs, masveidā attīstīsies arī tīkls,” pauž J. Bārda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darba tirgus atslēgas vārdi 2020.gadā un kas sekos tālāk?

Ilona Baumane – Vītoliņa, Amrop konsultante, LU BVEF asociētā profesore, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņu kalniņiem līdzīgās virāžas, ko šogad piedzīvojis Latvijas darba tirgus, ir savā ziņā nebijis precedents, jo atšķirībā no iepriekšējām krīzēm, ar pandēmijas izraisīto stresa testu vienlaikus negaidīti saskārās pilnīgi visi uzņēmumi un nozares.

Ja šī gada tendencēm Latvijas darba tirgū vajadzētu piešķirt atslēgas vārdus, tad tie būtu: atalgojums un darbinieku pieejamība, pārkvalifikācija, digitalizācija un vadības maiņas jautājums. Katru no tiem vēlos iztirzāt nedaudz izvērstāk, kā arī sniegt ieskatu tajā, ko varam gaidīt no nākamā gada.

Atalgojums un darbinieku pieejamība

Šis gads absolūti lielākajā daļā nozaru iezīmēja atalgojuma pieauguma sabremzēšanos. Speciālistu līmenī šobrīd pieejams lielāks skaits cilvēku (īpaši no viesmīlības un aviācijas jomām, kas ir krīzes smagāk skartās un bez darba atstājušas pat spējīgākos darbiniekus), tāpēc algu kāpums ir apstājies. Tomēr vidējā atalgojuma līmeņa samazinājums šobrīd vēl nenotiek. Notikusi uzņēmumu komandu optimizācija, un palikušajiem darba ir pat vairāk, tāpēc arī algu samazinājums vēl neseko. Vadītāju līmenī arvien vērojams augsts pieprasījums, un nav novērojamas arī negatīvas algas līmeņa korekcijas. Redzam, ka vairāk nekā 60% uzņēmumu šobrīd ir iesaldējuši jaunu darbinieku piesaisti, un arī lielākā daļa attīstības projektu uzņēmumos ir "uz pauzes". Un, lai gan pateicoties valsts atbalsta mehānismiem bezdarba rādītāji šogad nav dramatiski auguši, lielākā pandēmijas ietekme gan uz bezdarbu, gan arī atalgojumu vēl tikai gaidāma. Tāpat ir liela iespēja, ka pieaugs nodarbinātības formu dažādība – arvien vairāk redzēsim nodarbinātību uz noteiktu laiku vai projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzkeļus piedāvā ieguldīt 5G tīklā, īres dzīvokļu būvniecībā un Rīgas aglomerācijas transporta attīstībā, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.

FM pārtsāvis Armands Eberhards trešdien nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomē informēja par aktualitātēm saistībā ar ES Atveseļošanas fondu un Latvijas iecerētajiem projektiem, kuru īstenošanai varētu piesaistīt fonda līdzekļus.

Kopumā Latvijai no ES Atjaunošanas fonda ir garantēti 1,65 miljardi eiro, bet šis atbalsts var sasniegt 2,2 miljardus eiro.

Atveseļošanās plāna līdzekļus aicina tērēt ekonomikas ilgtspējai 

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina valdību nevilcināties ar Atveseļošanās...

Pēc Eberharda teiktā, Latvija savu investīciju projektu sarakstu sagatavojusi, ņemot vērā Eiropas Komisijas (EK) ieteikumus, proti, ka 20% no fonda līdzekļu jāiegulda digitalizācijā, bet 37% klimata mērķu sasniegšanā.

Ministrijas ES Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro apmērā 

Ministrijas Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro...

Latvija ES Atveseļošanas fonda līdzekļu ieguldījumus plāno sešos virzienos. Lai sasniegtu nospraustos klimata mērķus, Latvija iecerējusi investēt Rīgas aglomerācijas transporta sistēmā, kā arī biometāna attīstībā.

Tāpat klimata mērķus plānots sasniegt ar ieguldījumiem ēku energoefektivitātē, atjaunojamos energoresursos un siltumapgādē. Kā konkrēts projekts minēts arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo un transporta adaptācija klimata mērķiem.

Digitālās transformācijas jomā iecerētas investīcijas publiskajos pakalpojumos, ieguldot atvērto datu un digitālās platformas, kā arī 5G tīkla attīstībā. Iecerēts arī investēt uzņēmējdarbības digitalizācijā.

Veselības jomā iecerēts izveidot inovāciju fondu pakalpojumu uzlabošanai, kā arī attīstīt izglītības sistēmu, sakārtot slimnīcu tīklu un nodrošināt vides pieejamību, kā arī nodrošināt ilgstošas aprūpes pakalpojumus.

Lai mazinātu nevienlīdzību, no ES Atveseļošanas fonda varētu piesaistīt līdzekļus industriālo zonu un skolu tīkla attīstīšanai, īres mājokļiem un publisko pakalpojumu pieejamībai

Ekonomikas transformācijas jomā iecerēts nodrošināt aizdevumus un grantus uzņēmējiem, kā arī ieguldīt bioekonomikā. No ES Atveseļošanas fonda līdzekļiem iecerēts arī uzlabot augstākās izglītības pārvaldību un uzlabot infrastruktūru.

Likuma varas virziens paredz novirzīt ES Atveseļošanas fonda līdzekļus muitai, sabiedriskā labuma organizāciju platformai, ekonomisko noziegumu izmeklēšanai, kā arī valsts un pašvaldību pārvaldības uzlabošanai.

FM pārstāvis piebilda, ka ar EK vēl nav noslēgušās sarunas par ES Atveseļošanas fondu, tāpēc joprojām pastāv nenoteiktība par fonda finanšu ietvaru un "spēles noteikumiem" kopumā.

Tajā pašā laikā Eberhards informēja, ka FM ir sagatavojusi investīciju plāna projektu, kas balstīts "uz pieņēmumiem", un valdībā par šo plānu paredzēts diskutēt decembrī. Savukārt sarunas ar EK par projektiem indikatīvi varētu notikt nākamā gada pirmajā pusē.

Jau vēstīts, ka FM ir indikatīvi apkopojusi nozaru ministriju un neatkarīgo iestāžu iesniegtos projektus Atveseļošanas un noturības mehānismam un indikatīvā kopēja summa, par kuru iesniegti projekti, ir 7,5 miljardi eiro.

ES atbalsta mehānisma finansējums pieejams laika periodam līdz 2026.gada vidum un, pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,6 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 300 miljoni eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,2 miljardu eiro apmērā.

Pēc saņemto priekšlikumu apkopošanas, FM sagatavos konsolidētu piedāvājumu turpmākajām diskusijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijai ir jāiemācās izmantot tehnoloģiju inovācijas peļņas gūšanai

LETA, 16.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir jāiemācās izmantot tehnoloģiju inovācijas peļņas gūšanai, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Gribētu redzēt izrāviena stāstu, izaugsmes stāstu, kvalitatīvu lēcienu, jo, darot visu tieši tāpat kā vakar, diez vai rezultāts būtiski mainīsies," sacīja Kazāks, piebilstot, ka Latvija ir maza ekonomika, tāpēc izaugsmi ir iespējams panākt tikai strādājot pasaules tirgū.

Viņš uzsvēra, ka Latvija tehnoloģiju jomā, infrastruktūras ziņā ir samērā attīstīta valsts, taču ir jāiemācās ar to arī nopelnīt, nevis tikai izmantot izklaidei, straumējot filmas. "Mēs nemēģinām apgūt šīs tehnoloģijas," teica Kazāks.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents minēja, ka Covid-19 pandēmija apliecināja, ka digitalizācija ir viens no galvenajiem izaugsmes virzītājiem. "Digitalizācija ir durvis uz pasauli," uzsvēra Kazāks, piebilstot, ka sākotnēji ir nepieciešams atbalstīt lielos uzņēmumus, kas ir jaudīgāki un inovētāki, bet tālāk jau šie lielie uzņēmumi palīdzēs mazajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Drukātie čeki – nozares dinozaurs izmiršanas priekšvakarā

Liene Perija, "Rimi" Digitālās attīstības direktore, 08.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas laikmetā, no kura Covid-19 pandēmijas ietekmē izvairīties varējis vien retais, ierastos risinājumus arvien biežāk nomaina jauni inovatīvu tehnoloģiju produkti.

Tirdzniecības nozarē dabisks attīstības solis ir digitālie čeki, ko šobrīd jau ievieš Igaunijā, kamēr Latvija un Lietuva tam vēl tikai gatavojas. Vienlaikus tas ir atgādinājums – šis ir arī ilgtspējības laikmets, kurā drukātie čeki, kam vajadzīgi bezgalīgi termālā papīra ruļļi, neskaitāmi printeri un nebeidzami loģistikas resursi, lai to visu nogādātu veikaliem, apēd ievērojamus dabas resursus. Kaut arī sabiedrība Latvijā pieprasījumu pēc digitālajiem čekiem pagaidām vēl neveido, tas būtu vērtīgs ieguvums visiem.

Drukātie čeki ir daļa no milzīgas industrijas. Visvairāk datu pieejams par ASV, kur termālā papīra ražošana un tirdzniecība ik gadu ienes apmēram 4 miljardus dolāru. Drukāto čeku ietekmi uz vidi nevar vērtēt tikai papīra izteiksmē – tās ir arī loģistikas izmaksas, lai šo papīru piegādātu veikaliem, tam nepieciešamā degviela, izmeši, kas rodas šajā procesā, resursi printeru ražošanai, tintes un regulāras apkopes izmaksas utt. Apmēram 13% pasaulē nocirsto koku nonāk papīra ražošanā, taču vēl krietni vairāk iet bojā, lai saražotu degvielu, kas padara šo papīru pieejamu. Tikmēr digitālie čeki krājas attiecīgā tirgotāja mobilās lietotnes kontā vai klienta e-pastā, ievērojami samazinot nepieciešamo resursu patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VNĪ izglītos publiskos pasūtītājus BIM ieviešanā būvniecības iepirkumos

Db.lv, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu publisko pasūtītāju kompetenci par Būves informācijas modelēšanas (BIM) sniegtajām priekšrocībām, dalītos ar labo praksi un veicinātu straujāku BIM prasību iekļaušanu jaunajos būvniecības iepirkumos, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), Ekonomikas ministrija un Latvijas Nacionālā standartizācijas institūcija "Latvijas valsts standarts" aicina uz semināriem par VNĪ pērn izstrādāto BIM prasību ieviešanu iepirkumos un praktisko pielietošanu projektos.

Tādējādi tiks veicināta būvniecības digitalizācija Latvijā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Seminārā publiskie pasūtītāji tiks iepazīstināti ar BIM un tās pielietošanu dažādos griezumos.

"VNĪ kā lielākais publiskais būvdarbu pasūtītājs apzinās savu nozīmi nozares attīstībā, tāpēc esam gatavi dalīties ar pieredzi un pērn izstrādātajām BIM prasībām ar citiem pasūtītājiem, palīdzot ieviest BIM visā Latvijā. VNĪ ieskatā būvniecības digitalizācija Latvijā ir nepieciešamība – tā uzlabo sadarbību starp visām būvniecībā iesaistītajām pusēm, palīdz pasūtītajam kontrolēt darbu izpildes termiņu un izmaksas, uzlabo būvprojekta kvalitāti, palīdz identificēt riskus, savlaicīgi novērst nepilnības, ekonomēt laika un finanšu resursus. Tā palīdz ne tikai sakārtot pasūtītāja un būvuzņēmēju attiecības, bet vienlaikus sakārto arī Latvijas būvniecības vidi, veicinot Latvijas būvnieku konkurētspēju starptautiskā līmenī," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunā realitāte ir šeit uz palikšanu. Trīs fokusi 2021. gadam

Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, 21.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan 2020. gads nesis izaicinājumus, par kuriem iepriekš pat nenojautām, Covid-19 radītās pārmaiņas ļāvušas mums katram ieraudzīt arī jaunas izaugsmes iespējas.

Šis ir bijis ļoti vajadzīgs grūdiens, lai daudzās jomās lietas sāktu virzīties straujāk, priekšplānā noliekot efektivitāti un ierastās kārtības pārskatīšanu. Kā jebkura krīze, arī šī, vissāpīgāk atklājusi iepriekš zem tepiķa paslaucītos trūkumus. Ir skaidrs, ka prioritātes ir mainījušās un 2021. gadam liekami citi uzsvari mūsu kopīgajā attīstībā.

Fokuss nr. 1: Jāpalielina investīcijas Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanā

Darbs no mājām, attālināta komandu vadīšana, mācības un pat sportošana šogad bijusi mūsu visu ikdiena. Redzam, ka pārorientēšanās uz digitālo vidi kopumā notikusi aktīvi, taču nenoliedzami atkailinājušās arī iepriekš piemirstās aisberga šķautnes. Nepietiekamo sabiedrības digitālo prasmju jautājums nu kļuvis daudz redzamāks. Nevaram izlikties, ka šajā ziņā viss ir kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ventspils Augsto Tehnoloģiju parkam piešķir 460 000 eiro digitalizācijas plāniem

Db.lv, 05.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 460 tūkstošu eiro apmērā Ventspils Augsto Tehnoloģiju parkam daudzpusīga digitālo inovāciju projekta “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” (Next Generation Micro Cities of Europe) īstenošanai.

2021. gadā paredzēts izveidot Digitālo Inovācijas centru izglītības tehnoloģiju jomā, kurā ietilps nākotnes mācību klase, prototipēšanas darbnīca, tehniskā koprades telpa un tiešsaistes platforma, ar kuras palīdzību tiks popularizētas iespējas, ko sniedz jaunais centrs.

Projekta aktivitāšu īstenošana sniegs būtisku ieguldījumu pilsētas digitalizācijā, iedzīvotāju izglītošanā, prasmju audzēšanā darbam ar mūsdienu tehnoloģijām, kā arī radīs jaunas darbavietas. “Latvijas iedzīvotāji un to iemaņas, prasmes, talanti ir viens no mūsu vērtīgākajiem resursiem. Sekojot tehnoloģiju attīstībai pasaulē, redzam, ka mūsdienu prasībām atbilstošas digitālās prasmes kļūst arvien nepieciešamākas gan ikdienā, gan darba tirgū. Šāda īstenota procesu digitalizācija var palīdzēt arī mazināt plaisu starp galvaspilsētas un reģionu pilsētām digitālo iemaņu ziņā, veicinot ne tikai iedzīvotāju konkurētspēju darba tirgū, bet ļaujot veikt virkni ikdienas lietu digitāli,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patentu valde sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Dizaineru savienību, paziņojusi konkursa "Gada preču zīme 2020" uzvarētājus, informē Patentu valde.

Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" uzvarēja AS "Rīgas piena kombināta" biezpiena sieriņa "Kārums" logotips "vārniņa", bet nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" – AS "SAF Tehnika" preču zīme "Aranet".

Konkursa "Gada preču zīme 2020" nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" 3.vietu ieguva AS "Air Baltic Corporation" preču zīme "Think green, fly green", savukārt 2.vietu ieguva AS "Rīgas piena kombināts" preču zīme "Pols". Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" 3.vietu ieguva SIA "Smalkais muslis" ar preču zīmi "Smalkais muslis", bet 2.vietu – Baibas Ritovas preču zīme "Fika".

"Pasaule ar katru gadu kļūst arvien piepildītāka ar produktiem un dažādiem pakalpojumiem. Veids, kā sevi izcelt un tapt uzklausītam, ir stāsts, kas ieguļas atmiņā un runā tieši tajā valodā, kura tiek sagaidīta. Preču zīme ir šis stāsts, kas ietērpts vizuālā veidolā un ar savu estētiku un saturu var būt saprotams gan lokāli, gan arī pacelties pāri valodu barjerām un uzrunāt savu īsto auditoriju. Lūkojoties Latvijas un pasaules uzņēmējdarbības jomās mēs nemainīgi atpazīstam kompānijas ar stiprām un ilggadīgām preču zīmēm kā labas kvalitātes un atbilstoša satura nesējus. Preču zīme ir bijis tiešs un netiešs veids, kā nostiprināt savu pozīciju lietotāju pieredzē un ikdienā, tādā veidā pierādot to, ka dizains ir patiesi iedarbīgs rīks izaugsmes sasniegšanai," komentē konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētāja, Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētāja Barbara Freiberga. Viņa arī piebilst, ka žūrijas darbs nebija viegls, bet pie kopsaucēja izdevās nonākt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Aicina bez maksas apgūt norvēģu valodu un veidot karjeru IT nozarē

Db.lv, 27.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Ziemeļeiropā vadošajiem informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem "TietoEVRY" piedāvā bezmaksas norvēģu valodas apguvi, stipendiju apmācību laikā un karjeras iespējas IT nozarē mērķtiecīgākajiem un aktīvākajiem akadēmijas dalībniekiem.

Norvēģu valodas akadēmijai pieteikumus "TietoEVRY" gaida līdz septembra beigām, pirmās nodarbības plānotas novembrī.

"Valodu zināšanas ir stūrakmens profesionāla servisa nodrošināšanā mūsu klientiem," stāsta Jānis Špunders, "TietoEVRY" Rīgas pakalpojuma centra vadītājs, kura komandā jaunajiem speciālistiem būs iespēja veidot savu karjeru informāciju tehnoloģiju jomā.

Latvijā tiek pārstāvēti vairāki "TietoEVRY" grupas biznesi, tajā skaitā klientu atbalsta centrs, lai sniegtu dažāda līmeņa servisu klientiem Skandināvijā un citos pasaules reģionos. Digitalizācija šobrīd ir galvenā biznesa vides aktualitāte un pieprasījums pēc augsti kvalificētiem informācijas un komunikāciju nozares speciālistiem visā pasaulē turpina palielināties, tāpēc "TietoEVRY" piedāvātā bezmaksas norvēģu valodas apguves iespēja ir arī efektīvs veids, kā atlasīt un veiksmīgi sagatavot potenciālos darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas darba tirgū atlabšana varētu būt gaidāma nākamā gada otrajā pusē, trešdien intervijā Latvijas Radio pauda Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols.

Viņš norādīja, ka šobrīd ir samērā grūti izteikt konkrētas prognozes, jo saglabājas samērā augsta nenoteiktība, tomēr, pieņemot, ka Latvijas ekonomikas attīstībā varētu piepildīties "U" veida scenārijs, visdrīzāk, ekonomikas, tostarp arī darba tirgus atlabšana varētu būt gaidāma nākamā gada otrajā pusē.

Vienlaikus Ozols minēja, ka Latvijā nodarbināto skaits varētu arī neatgriezties pirmskrīzes līmenī, ko veicinās gan darba procesu automatizācija un digitalizācija, gan arī demogrāfiskās tendences.

Jau vēstīts, ka Latvijā šogad septembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš. 2020.gada septembra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 70 306 bezdarbnieki, kas ir par 4707 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" noslēgusi papildu līgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF), lai saistībā ar Covid-19 varētu piedāvāt Latvijas uzņēmumiem finansējumu bez papildu nodrošinājuma, informē banka.

Aizdevumiem un līzinga pakalpojumiem būs pieejami aptuveni 17 miljoni eiro, lai stiprinātu komercdarbības veicināšanu krīzes apstākļos. Tas kļuvis iespējams, pateicoties Eiropas Investīciju Fondam, kas ir palielinājis atbalsta programmu COSME un EaSI garantiju apmēru un atvieglojis finansējuma saņemšanas nosacījumus.

Noslēdzot papildu līgumus ar EIF, COSME programmas ietvaros "Swedbank" plāno izsniegt aizdevumus apgrozāmā kapitāla finansēšanai vairāk nekā 7 miljonu eiro apmērā.

Savukārt EaSI programmas ietvaros uzņēmumiem, kuros nodarbināti līdz 9 cilvēkiem un kas gadā apgroza līdz 2 miljoniem eiro, būs pieejami aizdevumi līdz 50 000 eiro bez ķīlas. Plānotais finansējuma apjoms ar uzlabotiem garantijas nosacījumiem ir 10 miljoni eiro. Uzlaboto EIF atbalsta programmu COSME un EaSI mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem tikt galā ar likviditātes jautājumiem, kas ir Covid-19 krīzes sekas un kas visvairāk varētu būt vajadzīgs tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Uzņēmumi programmai varēs pieteikties līdz 2021. gada 30. jūnijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas vienam nelaime, citam tomēr var izrādīties iespēja – ne visiem pandēmijā notiekošais nozīmējis ieņēmumu samazināšanos, un, lai gan kopējā ekonomika planējusi zemāk, ir bijušas nozares, kurām šāda pasaules krīze atnesusi fenomenālu peļņu.'

Uzvarētāju vidū manāmi uzņēmumi, pēc kuru pakalpojumiem audzis pieprasījums līdz ar cilvēku krietni lielākas dzīves daļas pārnešanu uz mājām un internetu.

Visupirms līderu vidū noteikti jāmin tehnoloģiju un e-komercijas pārstāvji. Jau pirms šīs pandēmijas bija skaidrs, ka pasaule kļūs arvien digitālāka. Attiecīgi Covid-19 uzplaukums digitālo transformāciju vien paātrinājis, un labāk klājies kompānijām, kas šo procesu virzīja vai par šādām pārmaiņām bija domājušas laicīgi. Šāda tirdzniecības digitalizācija izpelnījusies terminu Amazon efekts. Tas tiek saistīts ar to, ka daudziem uzņēmumiem ir grūtības mainīties un konkurēt ar ļoti atpazīstamām tehnoloģiju kompānijām, kas ir ļoti pelnošas, ar lielām ambīcijām un spējīgas apkopot un interpretēt milzīgu datu klāstu. Faktiski visas šā brīža prognozes ietver to, ka e-komercijas, ko pasaules mērogā kontrolē Amazon.com un Ķīnas Alibaba, straujajai izaugsmei pārskatāmā periodā gals redzams nebūs. Kompānijas Apple, Microsoft, Amazon un Facebook lielā mērā nosaka to, kas notiek interneta tehnoloģiju pasaulē. Attiecīgi tās arī nosmeļ šī tirgus krējumu. Rezultātā visi pasaules lielākie tehnoloģiju līderi šogad spējuši demonstrēt multimiljardu peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna projekts iesniegts izvērtēšanai Eiropas Komisijai (EK), aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pēc viedokļa saņemšanas no EK un sabiedriskās apspriedes rezultātiem, plāna projekts sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem tiks pilnveidots.

FM piebilda, ka ieviešanas nosacījumi konkrētiem investīciju projektiem tiks izstrādāti pēc tam, kad konkrēti plānotie investīciju pasākumi tiks apstiprināti Ministru kabinetā. Ministrijā prognozēja, ka līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē.

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fondā Latvijai ir iezīmēti 1,6 miljardi eiro.

Ministrijā skaidroja, lai EK apstiprinātu dalībvalstu Atveseļošanās plānus un piešķirtu finansējumu, būtisks pamatnosacījums ir ES Padomes rekomendāciju ievērošana. Tādēļ Latvija plāna izstrādē īpaši ņēma vērā ES Padomes noteiktās rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Aktīvākie digitalizācijas veicinātāji uzņēmumā - darbinieki

Ilmārs Arsenovičs, Dokobit pārstāvis Latvijā, 05.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, ka pandēmijas ietekmē daudzi uzņēmumi ieviesa un arī bija spiesti ieviest elektronisko dokumentu apriti - tas vairs nav ne jaunums, ne pārsteigums.

Taču šajā procesā ir kāds interesants novērojums - aktīvākie digitalizācijas un arī elektroniskās dokumentu aprites ierosinātāji un vēstneši uzņēmumā visbiežāk ir nevis vadītāji vai par procesu uzlabošanu atbildīgie darbinieki, bet gan tie darbinieki, kas ikdienā tieši saskaras ar dokumentiem.

No vienas puses, tas nav pārsteigums. Ja pārdevējam ir jāsasniedz noteikti pārdošanas rādītāji, bet to liedz izdarīt iespēja laicīgi un operatīvi saņemt parakstītus dokumentus, tad pārdevēji aizdomājas par procesiem un arī to, kā tos uzlabot. Tas pats attiecas uz darbiniekiem, kas strādā personāla, iepirkumu vai citās nodaļās, kur ir svarīga operatīva dokumentu aprite.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzticēšanās ir būtiska

Čena Lifanga, Huawei korporatīvā vecākā viceprezidente un valdes priekšsēdētāja, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos pasaule saskārusies ar ārkārtīgiem izaicinājumiem, nedrošību un sarežģījumiem. Pandēmija ir pārņēmusi visu pasauli un ietekmējusi gandrīz katru mūsu dzīves daļu. Radikāli ir ietekmēta mūsu personīgā brīvība ceļot, strādāt un rotaļāties, vairs nav iespējas to darīt tā, kā vēl pavisam nesen.

Pandēmija spēcīgi skārusi arī tautsaimniecību un to, kā notiek biznesa procesi. Īsā laika posmā attālinātais darbs no mājām kļuvis par jauno dzīves normu. Patiesi - visa veida digitalizācijas procesi ātri akselerējās. Ekonomikas digitalizācijas nozīme ir neaprakstāma.

Šī jaunā realitāte ir devusi papildus pievienoto vērtību un likusi uzsvaru uz uzticēšanās veidošanu un tās uzturēšanu. Tā ir spēcīgs pamats savstarpējai sadarbībai un inovācijām. Patiešām, uzticība, kas mūs visus saista, tagad ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Manuprāt, sabiedrības normu un tehnoloģiju mijiedarbība būs viens no galvenajiem ekonomikas izaugsmes virzītājiem nākamajā desmitgadē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz nozarē nesaskaņotā likumprojekta “Elektronisko sakaru likums” redakcijas virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā, Latvijas telekomunikāciju uzņēmumi vērsušies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ar lūgumu uzdot Satiksmes ministrijai izstrādāt priekšlikumus elektronisko sakaru infrastruktūras izvēršanas šķēršļu novēršanai.

Kā norāda nozares uzņēmumi, šī brīža likumprojekta redakcija padara sakaru tīklu izbūvi nepamatoti dārgu un laikietilpīgu, turklāt tā neatbilst nozares attīstības priekšnoteikumiem un neļauj Latvijai sasniegt ES noteiktos mērķus.

"Vēlamies vērst Ministru prezidenta uzmanību, ka likumprojekts “Elektronisko sakaru likums” nerisina nozares attīstībai būtiskus jautājumus infrastruktūras izvēršanas jomā. Pieļaujam, ka pārkāpuma procedūras draudi par direktīvas termiņa nokavējumu un vairāku ministriju iebildumi šajā patiesi starpdisciplinārā jautājumā (sakari, būvniecība, digitalizācija, lietu tiesības, finanšu ietekme) ir radījuši situāciju, kurā kvalitatīva kompromisa meklējumi kopēja labuma sasniegšanai ir upurēti formālu termiņu un resorisku tradīciju labā," pausts telekomunikāciju uzņēmumu vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā kopīgi pārvarēt krīzi

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets", 24.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir maza un dinamiska ekonomika, kas ir atkarīga no ārējā pieprasījuma un pasaules tendencēm. Dīkstāve un patēriņa kritums Eiropā un pasaulē būtiski ietekmēs Latvijas ražošanas apjomus. Eksportētāji ir Latvijas dzinējspēks, un, ja saņems fokusētu un pareizu atbalstu tuvāko mēnešu laikā, tie ātri atgūsies, kad ekonomikas sāks stabilizēties.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" kopā ar vadošajiem eksportētājiem ir nākusi klajā ar manifestu, kas palīdzēs strukturēt un veidot atbalstu uzņēmumiem. Pirmkārt, paredzēt "Dīkstāves reglamentu" VISĀM nozarēm, neatkarīgi no NACE klasifikācijas. Ir jāizveido atbalsta mehānisms eksportējošo uzņēmumu atbalstam, kam būtiski krities apgrozījums, neskatoties uz uzņēmumu piederību kādai konkrētai nozarei. Vai arī jārada ļoti raits process, kā pievienot nozares esošam reglamentam, lai valsts palīdzība būtu efektīva un tūlītēja. Asociācija iesaka arī diferencēt atbalstu - nodokļu atvieglojumu vai daļēja atalgojuma formā atkarībā no tā, cik lielā mērā uzņēmumu ir skārusi vīrusa ietekme (procentuāls apgrozījuma kritums), ko VID ir viegli pārbaudīt un kontrolēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Digitālās tehnoloģijas paātrina kravu apkalpošanu Rīgas brīvostā

Zane Atlāce - Bistere, 17.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvalde uzsākusi jauna pilotprojekta testēšanu, kas paredz digitalizēt dokumentu apriti autokravu pārvadāšanai uz ostas termināļiem, kā arī automatizēt autotransporta apkalpošanu ostas teritorijā.

Projekts top sadarbībā ar Latvijas Autotransporta direkciju, VID Muitas pārvaldi, SIA "Rīgas Universālais termināls" un lielāko enerģētikas beramkravu eksportētāju Baltijas valstīs.

Testa rezultāti liecina - ieviestā sistēma ļauj līdz pat 4 reizēm samazināt vienas kravas automašīnas apkalpošanas ātrumu, minimizējot papīra dokumentu plūsmu un fizisko kontaktu, kā arī mazinot sastrēgumus pilsētā. Tas ir būtisks sasniegums, ņemot vērā pastāvīgi augošo autotransporta kravu plūsmu Rīgas ostā.

Projekta pamatā ir vienotas tiešsaistes sistēmas ieviešana, kur kravas nosūtītāja ievadītos datus var izmantot visas loģistikas ķēdē iesaistītās puses. Mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešana ostas kontrolposteņos un ostas uzņēmumā savukārt ļauj kravas piegādes procesu pilnībā automatizēt, sākot ar automašīnas atpazīšanu, ielaišanu ostas teritorijā, beidzot ar procesiem ostas terminālī - vārtu atvēršanu, kravas svēršanu, kravas datu apstrādi, automašīnas aizvadīšanu līdz vajadzīgajai noliktavai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kazāks: Valsts parādu labāk mazināt gudri ieguldot patlaban pieejamo finansējumu

LETA, 27.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes dēļ pieaugušo valsts parādu labāk mazināt gudri ieguldot patlaban pieejamo finansējumu, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" ceturtdien sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Komentējot prognozēto valsts parāda pieaugumu no patlaban esošajiem aptuveni 30% no iekšzemes kopproduktu (IKP) līdz aptuveni 50% no IKP, Kazāks atzina, ka Covid-19 krīzes dēļ valsts parāds piedzīvos "milzīgu lēcienu", tomēr Latvija to var atļauties.

Latvijas Bankas prezidents arī piebilda, ka valsts parādu var samazināt divos veidos - samazinot izdevumus vai audzējot ekonomiku. Kazāka ieskatā, Latvijai patlaban pieejamie līdzekļi ir jāiegulda gudri un vairākās jomās, lai valsts parāds samazinātos uz ekonomikas izaugsmes rēķina.

Centrālās bankas vadītājs atzina, ka Latvijai pieejamie līdzekļi iziešanai no Covid-19 krīzes un turpmākajiem gadiem ir jāiegulda mērķtiecīgi, vērtējot atdevi visai sabiedrībai, nevis atsevišķām grupām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 8. decembra par “Maxima Latvija” vadītāju un vienīgo valdes locekli kļūs Tomas Rupšys, informē uzņēmumā.

Līdztekus viņš pievienosies Maxima Grupė UAB valdei. Šajos amatos viņš nomainīs Viktoru Troicinu, kurš uzņēmumu grupu atstāj pēc abpusējas vienošanās.

Pirms pievienošanās Maxima Latvija, T. Rupšys vadīja Vilniaus prekyba grupas uzņēmuma Euroapotheca darbību Igaunijā. Pirms tam viņš bija vadītājs Lenus Trading Ltd., kas ir saistītais uzņēmums Apvienotajā Karalistē, kuram pieder pārtikas veikalu ķēde, kas strādā franšīzes ietvaros.

“Esmu priecīgs uzņemt Tomas Rupšys “Maxima” uzņēmumu grupā. Viņam ir plaša pieredze mazumtirdzniecības nozarē dažādos Eiropas tirgos. Esmu pārliecināts, ka ar Tomas Rupšys līderību “Maxima Latvija” sasniegs izcilus darbības rādītājus arvien dinamiskākā tirgus situācijā un piepildīs mūsu klientu ekspektācijas. Tāpat patiesi vēlos pateikties Viktoram Troicinam, kurš pārņēma “Maxima Latvija” vadību pandēmijas sākumā un kurš veiksmīgi tika galā ar šī sarežģītā perioda izaicinājumiem,” saka Mantas Kuncaitis, Maxima Grupė vadītājs un valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru