Jaunākais izdevums

Lietuvas finanšu tirgū nostiprinājusies kolektīvās finansēšanas platforma "Profitus" sāk paplašināties reģionā un uzsāks darbību Latvijā.

Lietuviešu kapitāla uzņēmums specializējas NĪ investīciju un uzņēmējdarbības finansēšanas jomā.

"Kolektīvās uzņēmējdarbības finansēšanas popularitāte Lietuvā strauji pieaug, un tā kļūst par nopietnu konkurentu bankām. Tikai mūsu platformā ir savākti 30 milj. eiro un finansēti 200 projekti," saka "Profitus" valdes priekšsēdētāja un dibinātāja Viktorija Čijunskīte.

"Profitus" sevi sauc par starpnieku starp tiem, kas investē, un tiem, kas vēlas saņemt finansējumu. Atšķirība no citām līdzīga rakstura platformām – sniegtās investīciju iespējas vienmēr tiek nodrošinātas ar ieķīlātu īpašumu, norāda uzņēmums.

"Nekustamais īpašums tiek uzskatīts par vienu no pievilcīgākajām investīcijām, jo tas ir izturīgs pret inflāciju, rada papildu ieņēmumus un ir taustāms. Lietuvieši investīcijas NĪ uzskata par vienām no drošākajiem," par izvēlēto darbības modeli stāsta V. Čijunskīte.

Piemēram, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā "Profitus" ir audzis gandrīz divas reizes: finansēti 47 projekti, tiem savākti 7,63 milj. eiro. Šogad plānos ir finansēt 192 projektus un piesaistīt 26,4 milj. eiro kolektīvā finansējuma.

Kā stāsta "Profitus" dibinātāja, šāda strauja augšana ir saistīta ar vairākiem svarīgiem faktoriem. Uzņēmumus pie kolektīvās finansēšanas platformām (KFP), pirmkārt, aizved ļoti konservatīvais un neelastīgais banku darbības modelis. Ja agrāk viņi vēl vērsās pie krājaizdevu sabiedrībām, tad pašlaik pieteikumus uzreiz iesniedz arī KFP.

Krietnu grūdienu, pēc V. Čijunskītes domām, deva arī pandēmija: cilvēki sāka krāt naudu lielākā apjomā. Pēc Lietuvas bankas datiem, salīdzinot ar 2019. gadu, pērn noguldījumu skaits Lietuvā ir pieaudzis par 18,2 % (19,5 miljardiem eiro). Cilvēki sāka meklēt ceļu uz investīcijām – uzticību ieguvušās platformas kļuva par vienu no izvēlēm.

"Pērn vairums mūsu rādītāju pieauga: finansētā summa, investētāju skaits, darījumu skaits, platformas tīmekļa vietnes apmeklētāju skaits," nosauc V. Čijunskīte. "Liela ietekme bija karantīnas laikā internetā pavadītajam laikam: potenciālajiem investoriem bija iespēja iepazīties ar jau īstenotajiem projektiem, atgriezušos investīciju un peļņas statistiku. Bet tas raisa uzticību un veicina investīcijas."

Balstoties uz "Profitus" datiem, veiksmīgi pabeigti ir jau 98 projekti un atdoti 55 % (15,8 milj. eiro) no visām investīcijām. Investētāju peļņa sasniedz 1,2 milj.

Par investētāju "Profitus" platformā var kļūt, ja ir vismaz 100 eiro. Vidēji viens investētājs, fiziska persona, 2020. gadā projektam atvēlēja 750 eiro. Savukārt peļņa svārstās no 6 līdz 14 %, bet vidējie nopelnītie procenti 2020. gadā sasniedza 8,4 %.

Visvairāk (70 %) finansēti ir NĪ projekti Lietuvas lielākajās pilsētās – Viļņā un Kauņā. Daļa no investētājiem ir ārzemnieki.

Uzņēmums norāda, ka kolektīvās finansēšanas platforma ir pievilcīga arī NĪ attīstītājiem, kas to aizvien biežāk izvēlas par finansiālo partneri. Balstoties uz "Profitus" statistiku, platformas ekspertu apstiprinātie NĪ projekti finansēšanai nepieciešamos līdzekļus savāc gana ātri – vidēji 2–3 dienu laikā. Bet gadās, ka arī dažu stundu laikā.

"Ātrāk līdzekļus investētāji sanes projektiem, kuru ilgums ir 3–9 mēneši. Finansējumu ietekmē arī ieķīlātais īpašums. Investētāji drošāk izvēlas piešķirt naudu projektiem, kuros tiek ieķīlāti dzīvokļi vai dzīvojamās mājas," saka V. Čijunskīte.

Visi NĪ attīstītāju pieteikumi iziet cauri stingrai "Profitus" ekspertu atlasei. Tiek apstiprināts tikai viens no pieciem. Piemēram, 2020. gadā tika saņemti 194 finansējuma pieteikumi, kuru vērtība bija gandrīz 55 milj. eiro. Beigās tika finansēti projekti par vairāk nekā 11 milj. eiro, kas ir apmēram 20 % no iesniegtajiem pieteikumiem.

"Lietuvas finanšu tirgus izceļas ir ļoti stingru regulējumu. Lietuvas banka KFP sektoram pievērš īpašu uzmanību, bet tas garantē stabilitāti un uzticamību. Gala rezultātā ieguvēji ir visi," konstatē V. Čijunskīte.

Kā stāsta "Profitus" dibinātāja, tieši šobrīd tiek vērtēti 3 NĪ objekti Latvijā. Tuvākajā laikā tie varētu tikt piedāvāti investētājiem.

"Līdz šim varējām pieņemt investētājus no ārzemēm, bet finansējām tikai Lietuvā attīstītos projektus. Šogad plānojam paplašināties uz ārvalstīm un jau drīzumā izsludināt pirmo projektu Latvijā," attīstības plānus apstiprināja V. Vanage.

Kā apgalvo "Profitus" dibinātāja, paplašināties mudina ne tikai labie uzņēmuma rezultāti, augošās NĪ attīstītāju vajadzības, bet arī jaunā ES kolektīvās finansēšanas direktīva – pagājušā gada novembrī tika vienādotas prasības KFP visā kopienas teritorijā.

Kopš dibināšanas 2018. gadā kolektīvās finansēšanas platforma "Profitus" ir piesaistījusi jau 30 milj. eiro NĪ projektu attīstīšanai. Investētāju pulks ir pieaudzis līdz 18 200 investētājiem, bet trīs gadu laikā viņi kopā ir nopelnījuši 1,2 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pūļa finansējums ir viens no veiksmīgākajiem investoru un projektu attīstītāju sadarbības modeļiem, tajā pašā laikā ir vēlams nodrošināties pret krāpniecību. Uzņēmums EstateGuru ir izveidojis drošu interneta platformu pūļa finansējuma piesaistei, tādēļ Dienas Bizness uz interviju aicina EstateGuru vadītāju Latvijā Aleksandru Mežapuķi.

Kas ir pūļa finansējums, un kādēļ to Latvijā plaši neizmantoja pirms 20 gadiem? Ar ko šis produkts atšķiras no shēmas – noguldu bankā, saņemu procentus un banka naudu aizdod uzņēmējam?

Pūļa finansējums ir salīdzinoši jauns veids, kā piesaistīt finansējumu biznesam vai veidot personīgos uzkrājumus un pelnīt ievērojamu atdevi. Pirms 20 gadiem šī nozare tikai sāka veidoties. Lai izprastu pūļa finansējuma galvenās atšķirības no tradicionālo banku piedāvājuma, jāapskata šis jautājums no abu galveno lietotāju skatupunkta – aizņēmēja, kas kā juridiska persona vēlas piesaistīt finansējumu savam nekustamā īpašuma attīstības projektam vai uzņēmējdarbībai, un investora, kas ir fiziska vai juridiska persona ar vēlmi pelnīt no saviem ieguldījumiem. Aizņēmējam lielākais ieguvums noteikti ir laiks! Izmantojot pūļa finansējumu, naudu savā kontā var saņemt vien dažu dienu laikā, kamēr bankās šis process nereti var aizņemt pat vairākus mēnešus. Tāpat arī ir elastīgi nosacījumi un personīga pieeja katram projektam – atšķirībā no bankām, kuras piemēro līdzīgus nosacījumus, pēc kuriem izvērtē jebkuru kredīta pieteikumu. Pūļa finansējuma gadījumā tiek vērtēta ne tikai aizņēmēja finansiālā stabilitāte un pieredze, bet arī realizējamā projekta potenciāls. Savukārt investoriem atbilde ir pavisam vienkārša – iespējams nopelnīt pat 10 reizes lielāku atdevi nekā banku noguldījumā. Platforma pilda starpnieka funkciju, savienojot aizņēmējus ar investoriem un pārliecinoties gan par aizņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu, gan investoru naudas izcelsmes legālajiem aspektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pūļa finansējums - aizvien pieprasītāks

Jānis Šķupelis, 20.05.2021

EstateGuru uzņēmuma vadītājs Latvijā Aleksandrs Mežapuķe teic, ka šajā industrijā pašlaik notiek tirgus stabilizēšanās. Vienlaikus pieprasījums pēc pūļa finansēšanas arvien pieaugot.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās investoriem ir daudz iespēju balsot ar savu naudu. Aizvien populārākas kļuvušas, piemēram, pūļa finansēšanas piedāvātās iespējas, ko arvien lielākā mērā var izmanot arī nekustamā īpašuma projektu attīstīšanai Latvijā.

Tradicionālajā izpratnē šāda ideja paredz, ka nauda kāda objekta būvniecībai vai modernizēšanai tiek savākta no liela skaita cilvēku, un parasti tas notiek ar interneta starpniecību, izmantojot attiecīgu platformu. Ierasti šādu ieguldītāju mērķis ir peļņa, lai gan tā var būt arī dažādu projektu atbalstīšana un pat labdarība. Gūtie finansiālie labumi jau savukārt var būt atkarīgi no katra konkrēta projekta un uzņemtā riska.

Bija mežonīgie Rietumi

Jomas eksperti izceļ, ka kopumā nekustamā īpašuma pūļa finansēšana mūsu reģionā ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Vēl pirms dažiem gadiem situācija šajā jomā drīzāk esot līdzinājusies mežonīgajiem Rietumiem, kur līdz ar strauju tirgus izaugsmi rosījies arī liels skaits tirgus spēlētāju, kuri ne vienmēr bijuši pietiekami profesionāli un ar krietniem nodomiem. EstateGuru uzņēmuma vadītājs Latvijā Aleksandrs Mežapuķe teic, ka šajā industrijā pašlaik notiek tirgus stabilizēšanās. Vienlaikus pieprasījums pēc pūļa finansēšanas arvien pieaugot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pandēmijas radītie ierobežojumi nelabvēlīgi ietekmējuši vairākas uzņēmējdarbības nozares un ekonomiku kopumā, apskatot sludinājumu portālus un plašsaziņas līdzekļos arvien lasot par jauniem dzīvojamajiem projektiem, kuru būvniecība tiek izsludināta, un galu galā arī aplūkojot šī brīža nekustamā īpašuma cenas, rodas priekšstats, ka šī globālā krīze teju nav skārusi būvniecības nozari.

Jau gadiem viena no nekustamo īpašumu atīstītāju problēmām ir tieši finansējuma pieejamība, kas aktuāla jau kopš iepriekšējās ekonomiskās krīzes 2008.gadā, pēc kuras tradicionālās bankas kļuvušas arvien konservatīvākas, kā rezultātā nereti pat perspektīvi projekti ar spēcīgu biznesa plānu nevar iegūt bankas finansējumu dažādu apsvērumu dēļ, līdz ar to attīstījusies pūļa finansējuma un nebanku aizdevēju nozare.

Pūļa finansējuma platformas EstateGuru vadītājs Latvijā Aleksandrs Mežapuķe komentē: “Lai arī tiešsaistes platformas finansējuma piesaistīšanai nereti publiskajā telpā tiek uzskatītas par nedrošām vai nestabilām, arvien pieaugošie nozares apjomi un pārskatāmi darbības rādītāji pierāda to, ka alternatīvajam finansējumam ir nākotne un tas ieņem stabildu tirgus daļu arī nekustamo īpašumu projektu finansēšanā. Astoņu gadu darbības laikā esam ne tikai spējuši nodrošināt pārredzamu darbību un uzrādīt teicamus rezultātus, bet arī vairākkārt pārliecinājušies par to, ka reputācija šajā biznesā ir ārkārtīgi svarīga, tāpēc esam ieinteresēti nodrošināt pēc iespējas kvalitatīvāku pakalpojumu saviem klientiem, ekonomiskos rādītājus un visu svarīgāko informāciju padarot pieejamu saviem lietotājiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Saskata potenciālu nekustamā īpašuma pūļa finansēšanas jomā Latvijā

Db.lv, 29.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas nekustamā īpašuma pūļa finansēšanas platforma Nordstreet nolēmusi ienākt Latvijā, liekot uzsvaru uz attīstības projektu finansējuma piesaisti.

Platforma piedāvā investoriem iespēju izvēlēties nekustamā īpašuma projektu un ieguldīt summu pēc savas izvēles, sākot no 100 eiro.

“Pūļa finansēšanas platformas kļūst arvien pieprasītākas Eiropā, un Latvijā ir viens no straujāk augošajiem nekustamā īpašuma tirgiem. Tāpēc jaunas platformas parādīšanās gan biznesa projektu, gan investoru piesaistei ļaus dažādot un salīdzināt iespējas starp vairākām nekustamā īpašuma kolektīvās finansēšanas platformām,” par lēmumu sākt darbu Latvijā saka Nordstreet līdzdibinātājs un vadītājs Tadas Budriķis.

Platforma ir atvērusi ofisu Rīgā, un tajā strādā Latvijas finanšu un investīciju tirgu pārzinoši speciālisti. Platformā tiek iekļauti tikai rūpīgi pārbaudīti un analizēti nekustamā īpašuma projekti finansējuma piesaistei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākkārt vēstīts par vienu no modernākajiem finansējuma veidiem, kas kļūst arvien populārāks arī Latvijā - pūļa finansējums.

Lai arī platformas piedāvā piesaistīt finansējumu uzņēmējdarbībai, nekustamo īpašumu projektu attīstībai un citām iecerēm ātrāk un ērtāk kā tradicionālajās finanšu iestādēs, nereti viens no šāda veida aizdevumu mīnusiem ir šķietami augstā procentu likme. Šajā rakstā analizēsim reālu nekustamā īpašuma projekta finansēšanas gadījumu EstateGuru platformā, lai atbildētu uz jautājumu - cik maksā pūļa finansējums?

Situācijas raksturojums. Aizņēmējs piesaista finansējumu platformā, lai veiktu nekustamā īpašuma attīstīšanas projektu - daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku Rīgā, ar mērķi atmaksāt aizdevumu no dzīvokļu pārdošanas vai saistību refinansēšanas bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav šaubu, ka pūļa finansējums ir viens no modernākajiem veidiem, kā piesaistīt kapitālu savam biznesam vai nekustamā īpašuma attīstībai un EstateGuru tic, ka kopā varam sasniegt vairāk. Tāpēc platformā šobrīd pieejama vēl nebijusi kampaņa nekustamā īpašuma attīstītājiem un uzņēmējiem Latvijā.

Līdz ar Rīgas pašvaldības izsludināto konkursu par līdzfinansējuma piešķiršanu dzīvojamo ēku un kultūrvēsturisko namu atjaunošanai, arī EstateGuru vēlas padarīt pilsētas namu atjaunošanu pēc iespējas izdevīgāku, piemērojot 1.5% atlaidi aizdevuma procentu likmei visiem aizņēmējiem*, kas papildus šim līdzfinansējumam, platformā piesaistīs finansējumu īpašuma attīstībai.

“Līdzfinansējuma piešķiršana ir lieliska iniciatīva no Rīgas pašvaldības, un arī mūsu klientu vidū esam novērojuši atsaucību šim projektu konkursam. Tieši tāpēc vēlamies padarīt projektam atbilstoša, izdevīga un ērta finansējuma saņemšanu vēl pieejamāku nekustamo īpašumu attīstītājiem! Vienmēr priecājamies ne tikai par veiksmīgi realizētiem projektiem platformā, bet arī par sakārtotāku pilsētvidi mums apkārt - renovētiem īpašumiem, kas papildina tirgu ar kvalitatīvu piedāvājumu, kas atbilst mūsdienīgu pircēju vēlmēm,” komentē EstateGuru vadītājs Latvijā Aleksandrs Mežapuķe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad brīvo līdzekļu noguldīšana depozītā bankā sola niecīgu peļņu, bet investīcijas dažādās kolektīvo aizdevumu platformās tomēr sev līdzi nes virkni risku, kurus naudas īpašnieks nevar personīgi vadīt, ir pieejama alternatīva, kas nodrošina ne tikai šodienas kontekstā cienījamu peļņu 8% apjomā, bet arī visu aizdevuma periodu sniedz pilnīgu garantiju investoram par aizdotās naudas atgūšanu ar uzviju.

Šādu iespēju piedāvā nekustamā īpašuma projektu attīstīšanas uzņēmums Develop In OU, kurā apvienojušies nozares profesionāļi ar 15 gadu pieredzi dažāda lieluma un sarežģītības nekustamā īpašuma projektu attīstīšanā.

“Lai gan Develop In OU ir no jauna reģistrēts uzņēmums ar mērķi tieši attīstīt nekustamā īpašuma projektus, tomēr mūsu komandai ir ilggadēja pieredze, kuru izmantojam arī jaunajā uzņēmuma, kas speciāli tika izveidots, šo biznesu nodalot atsevišķā uzņēmumā. Līdz šim esam īstenojuši ap 20 dažādu nekustamā īpašuma projektu, pārsvarā iegādājoties namīpašumus Rīgas vēsturiskajā centrā, tos pilnībā rekonstruējot un pēc tam pārdodot jaunajiem īpašniekiem,” stāsta Develop In OU vadītājs Bruno Čakāns, kuram pašam ir 17 gadu pieredze finanšu sektorā (grāmatvedība, nodokļu konsultācijas un audits), kā arī sekmīgā uzņēmējdarbībā, tostarp viņš ir arī vadījis starptautiskus uzņēmumus ar gada apgrozījumu līdz 25 miljoniem eiro gadā un vairāk nekā 250 darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valsts atbalsts neturpināsies mūžīgi - uzņēmējiem jāmeklē finansējuma iespējas tirgū

Kaspars Barons, faktoringa kompānijas Factris izpilddirektors Latvijā, 29.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos un dažādu uzņēmējdarbības ierobežojumu atcelšanu pakāpeniski tiek samazināti un likvidēti arī dažādie valsts atbalsta pasākumi biznesam.

Finanšu ministrs Jānis Reirs jau paziņojis, ka neviena valsts nevar atļauties ilgtermiņā atbalstīt uzņēmējus un uzņēmējiem ir jāmeklē citi, reālai situācijai piemēroti biznesa modeļi.*

Jūlijs ir pēdējais mēnesis, kad uzņēmējiem, kuru bizness vēl cieš no valdības noteiktajiem ierobežojumiem, ir iespējams pieteikties “Covid-19” krīzes atbalstam (par jūnija mēnesi). Dīkstāves pabalstus turpināt vairs nav paredzēts, bet patlaban vēl valdībā notiek diskusijas par to, vai līdz augustam varētu pagarināt algu subsīdiju un apgrozāmo līdzekļu grantu atbalsta programmas.

Tieši apgrozāmo līdzekļu granti izrādījušies izmaksātā finansējuma apjoma ziņā vērienīgākais valsts atbalsta pasākums. Kā informē Valsts ieņēmumu dienests, no 2020. gada decembra sākuma līdz šāgada 13. jūlijam no kopumā uzņēmumiem izmaksātajiem 617 miljoniem eiro apgrozāmo līdzekļu granti veidoja pārliecinoši lielāko daļu - 457 miljonus eiro.**

Komentāri

Pievienot komentāru