Pilna servisa reklāmas aģentūras „Alfa centrs” apgrozījums 2004.gadā pēc operatīvā gada pārskata datiem sasniedzis 2 360 000 Ls, kas ir par 28% vairāk, nekā 2003.gadā (1,85 milj. Ls). Aģentūras peļņa 2004.gadā bijusi 100 000 latu. „Alfa centrs” 2003.gadā pēc neto apgrozījuma bija otra lielākā pilna servisa reklāmas aģentūra Latvijā. Aģentūra dibināta 1996.gadā. Aģentūras klientu lokā ir vairākas Latvijā un pasaulē pazīstamas kompānijas: VP Market (Maxima, Sautīte, T-Market), LG Electronics, Winston, Henkel, Bittner, KOK, Druvas Pārtika, Maxit, Austrian Airlines, alus darītava Baltika u.c. „2004.gadā „Alfa centrā” notika ievērojama paplašināšanās. Aģentūras iekšienē izveidojām radošās producēšanas studiju jeb 'producion house', kas ļauj ievērojamu daļu projektu veikt bez trešo pušu piesaistes. Pagaidām mums ir sava fotostudija un tas ir pirmais solis ceļā uz pilna servisa 'production house' izveidi. Pērnā gada laikā gandrīz dubultojies darbinieku skaits: 2003.gadā aģentūrā bija 17 darbinieki, šī gada sākumā – 33,” stāsta Lauris Špillers, reklāmas aģentūras „Alfa centrs” direktors. 'Production house' izveidē tika investēti 30 000 Ls. Šī gada janvārī aģentūra saņēma Lietuvas Tirdzniecības palātas Latvijā pasniegto balvu Merkurijs 2004. „Alfa Centrs” tika atzīta par veiksmīgāko reklāmas aģentūru, kas pērn strādājusi ar Lietuvas uzņēmumiem Latvijā un saņēma balvu „Gada reklāmas aģentūra”. 2001.gadā aģentūra ieguva balvu Golden Hammer par vides reklāmu „Rīgas piensaimnieka” ražotajam jogurtam „Zilonītis”. „Alfa centrs” ir Latvijas Reklāmas asociācijas biedre. Aģentūrā strādājošie mākslinieki ir Latvijas māksliniecisko direktoru kluba (Latvian Art Directors Club) biedri. „Aģentūrā ir saliedēts un profesionāli pieredzējis kolektīvs, kurš aizrautīgi apgūst jaunākās tendences zīmolu komunikācijā, lai pēc tam tās radoši un sekmīgi ieviestu vietējā tirgū. Otra mūsu stiprā puse ir spēcīgās pozīcijas mediju tirgū. Kopā tas veido spēku, kas visai bieži liek klientiem izvēlēties par saviem partneriem tieši mūs,” aģentūras veiksmi komentē Lauris Špillers.

Latvijas reklāmas tēva Ērika Stendzenieka pirms vienpadsmit gadiem izveidotais Latvian Art Directors Club (LADC) jeb Latvijas radošo direktoru klubs, darba tirgū laiž pirmos reklāmas skolas «produktus».

Rīt, 10. maijā no plkst. 11.00 līdz 17.00 intelektuālajā kultūras klubā Cafe Film Noir gaidāms pēdējais pārbaudījums - studentu labāko darbu prezentācijas, savukārt piektdien, 13.maijā – izlaidums reklāmas aģentūrā McCANN Riga.

LADC pārstāv Ēriks Stendzenieks, Voldemārs Dūdums, Andris Rubīns, Jānis Joņevs, Zigurds Zaķis, Miķelis Baštiks, Aleksandrs Bētiņš un daudzi citi, kas pērn vasarā aizsāka iniciatīvu LADC skola, vienojot 17 talantīgākos jauniešus no visas Latvijas. Topošajiem reklāmistiem tika dota iespēja 10 mēnešu garumā apgūt visas reklāmas zinības Latvijas lielākajās radošajās aģentūrās un studijās pie reklāmas un dizaina praktiķiem.

Zīmola Mammalampa radītāja, SIA Mammastudio radošā direktore Ieva Kalēja, kas ir ierindota starp pasaules vadošajām dizainerēm, izveidojusi jauna formāta interjera aksesuāru dizaina zīmolu "DeTales".

Produktu izstrādē tiek izmantoti materiālu pārpalikumi, kas rodas vannu ražošanas procesā, tādējādi samazinot rūpniecisko atkritumu daudzumu un radot jaunu vērtību atbilstoši aprites ekonomikas principiem.

Mammalampa grezno telpas visā pasaulē

Mammalampa dizaina lampas grezno telpas teju vai visā pasaulē - no Jordānijas...

"Pasaulei nevajag vairāk jaunu lietu, kuras kļūst nederīgas vai nolietojas jau pāris gadu laikā, tāpēc savās kolekcijās "DeTales" plāno eksperimentēt ar kvalitatīviem un ilgtspējīgiem materiāliem," zīmola koncepciju skaidro SIA "Design Tales" valdes locekle I. Kalēja.

Pirmā produktu sērija ir veidota no uzņēmuma "PAA Vannas" izstrādātās un vannu ražošanā izmantotās mākslīgās akmens masas "Silkstone" pārpalikumiem.

"Mēs sekojam idejai par aprites ekonomiku, tāpēc ražošanā tiek likts uzsvars uz ilgtspējīgu resursu izmantošanu," uzsver zīmola "DeTales" attīstības vadītāja un organizācijas "Latvian Art Directors Club" vadītāja Annija Mežgaile.

Mammalampa radītāja gūst starptautisku atzinību

Ietekmīgais Ņujorkas dizaina žurnāls "ELLE Decor" janvāra/februāra izdevumu ir veltījis tēmai...

"Interjera aksesuāru kolekcijas dizainu raksturo dabīgā akmens estētiskās kvalitātes pārnešana uz mākslīgā akmens masu. Tādējādi rūpnieciskā procesā iespējams tiražēt produktus ar spēcīgu vizuālo identitāti, piešķirot produktu sērijai filosofisku skatījumu par mākslīgā un dabīgā attiecībām mūsdienās," secina I. Kalēja.

Zīmola nosaukums "DeTales" radies, savienojot divus angļu valodas vārdus — Design (dizains) un Tales (stāsti). "Šajos dizaina stāstos nav vietas nejaušībām, un katrai detaļai ir nozīme. Dievs ir sīkumos - tā varētu tulkot zīmola devīzi, " klāsta I. Kalēja.

Zīmola pirmā kolekcija "Snow Tale" ir mūsdienīgi dizaina objekti — svečturi, ikebana vāzes, ēterisko eļļu difuzori un trauki, kas veidoti no akmens masas. Kolekcija veltīta sniegam kalnu galotnēs, kas nekad neizkūst. Tas ir stāsts par ilgām pēc sniega un Ziemassvētku smaržas, par sapni, kuru glabājam savās sirdīs.

"Uzņēmuma darbības modelis paredz Latvijas mērogā novatorisku pieeju dizainam un ražošanas procesam — sadarbību starp dažādām nozarēm. Veiksmīga produktu dizaina īstenošanā nepieciešama cieša sazobe starp dizaina estētiskajām un funkcionālajām kvalitātēm, ražošanas tehnoloģiskajiem aspektiem un mārketingu jeb tirgus un potenciālo produktu lietošanas scenāriju izpēti," ir pārliecināta zīmola "DeTales" radītāja.

Uzņēmums "Design Tales" ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras dalībnieks, kas ir drošs garants uzņēmuma izaugsmei un spējai īstenot nospraustos mērķus, secina I. Kalēja.

No 21. — 23. martam Rīgā notiks Latvian Art Directors Club (LADC) rīkotais radošās izcilības festivāls ADwards, kurā par balvām – speciālajiem ADwards ordeņiem – cīnīsies Latvijas reklāmas aģentūru, dizaina grupu, arhitektu biroju, filmu un skaņu studiju pārstāvji un individuāli praktizējoši radošie talanti. Iesniegtie Latvijas profesionāļu darbi būs apskatāmi bijušās rūpnīcas Sarkanais Kvadrāts telpās no 22. līdz 24. martam līdzās ievērojamiem pēdējos 50 gados tapušiem reklāmas darbiem aģentūras DDB sagatavotajā izstādē «Reklāma, kas izmainīja reklāmu». Savukārt sadarbībā ar Latvijas institūtu, otrdien, 21. martā notiks Latvijas tēla konference, kurā biznesa vides eksperti un politiķi ar Latvijā un pasaulē atzītiem reklāmas speciālistiem diskutēs par valsts tēla nozīmi un nepieciešamību. Ar pieredzi darbā pie Eiropas un citu pasaules valstu brendingā iepazīstinās DDB Worldwide Group priekšsēdētāja vietnieks Ervē Brosārs (Hervé Brossard), savukārt Šveices vēstniece Latvijā V. E. Anne Botī (V. E. Anne Bauty) stāstīs par Šveices brendiga kampaņas uzsākšanu un tās šī brīža rezultātiem.

Šodien Rīgā beigsies Latvian Art Directors Club (LADC) rīkotais radošās izcilības festivāls Adwards. Festivālā cīnās Latvijas reklāmas aģentūru, dizaina grupu, arhitektu biroju, filmu un skaņu studiju pārstāvji un radošie talanti. Latvijas reklāmas un dizaina speciālisti iesniedza gandrīz 250 darbus. Adwards ordeņu ieguvēji un sociālo kategoriju uzvarētāji šovakar tiks pasludināti noslēguma ceremonijā. Uzvarētāju darbi tiks publicēti LADC gadagrāmatā, un viņiem būs iespēja piedalīties Eiropas Māksliniecisko direktoru kluba rīkotajā starptautiskajā konkursā. Iesniegtie Latvijas profesionāļu darbi līdztekus ievērojamiem, pēdējos piecdesmit gados tapušiem reklāmas darbiem ir apskatāmi DDB Latvija sagatavotajā izstādē «Reklāma, kas izmainīja reklāmu» bijušās rūpnīcas «Sarkanais kvadrāts» telpās.

Radošās izcilības festivāla ADWARDS ceremonijā noskaidroti labākie reklāmas, dizaina un citu radošo industriju darbi.

Starptautiskas žūrijas vadībā tika izvērtēti dažādās radošajās disciplīnās tapuši 256 darbi, kopumā tika piešķirti 18 pirmās pakāpes ordeņi un 32 otrās pakāpes ordeņi.

Festivāla ADWARDS darbi tika iesniegti un vērtēti vairākās kategorijās: integrētās kampaņas, TV & radio, interaktīvie un digitālie risinājumi, drukas māksla & dizaina meistarība, preses un vides reklāma, zīmola stāsts, sabiedriskās attiecības, netradicionālā komunikācija, pasākumi un sponsorēšana, zīmola saturs un izklaide, radošās izcilības eksports.

Darbus vērtēja 15 žūrijas locekļi no 11 valstīm, intensīvākajām diskusijām notiekot klātienē Rīgā. Žūrijas prezidents – Huans Garsia Eskudero (Juan García-Escudero) no aģentūras TBWA ESPAÑA, kurš ir strādājis vairāku pasaules līmeņa festivālu žūrijās.

Mūzika, internets un intelektuālais īpašums - jaunajā pasaules kārtībā.

Piektdien, 3. oktobrī, plkst. 16.00, kinoteātrī KSuns pēc Latvian Art Directors Club (LADC) ielūguma - Krievijas mūsdienu kultūras autoritāte - Artēmijs Troickis lasīs lekciju par mūzikas, interneta un intelektuālā īpašuma nākotni pasaulē.

• digitālā revolūcija mūzikas biznesā: bez starpniekiem, ierakstiem un izdevējiem,

• lejupielādēšana un pirātisms,

• mākslinieku dzīve jauno noteikumu pasaulē,

• autortiesību likums un mākslinieku aizstāvība.

Artēmijs Troickis - zināmākais kultūras žurnālists, Maskavas pirmais dīdžejs, rokmūzikas pētnieks un kritiķis, koncertaģentūras un ierakstu kompānija vadītājs, veiksmīgs mūzikas projektu producents, 10 gadus raidstacijas “EHO Moskvi” populārā raidījumā “FM Dostojevskis” vadītājs, no 1989 līdz 1998. gadam daudzu Krievijas TV kanālu raidījumu par dzīvi un mākslu autors un vadītājs, filmu aktieris, publicists un rakstnieks - pasaulslavenā izdevuma “Back In the USSR” par roka mūzikas kultūru bijušajā Padomju Savienībā autors, žurnāla Playboy Krievijā izdevējs, Maskavas Valsts Universitātes žurnālistikas fakultātes un Valsts Vadības Universitātes producēšanas zinību pasniedzējs, interneta televīzijas “TV Click” veidotājs, Latvijā pazīstams arī kā slavenā raidījuma “Video ritmi” regulārs dalībnieks un autors un dažu mūsdienu mūzikas grupu virzītājs Krievijā, mūsdienu mākslas darbu kolekcionārs, Green Peace un Wild World Foundation aktīvists un viens no Krievijas talantīgākajiem cilvēkiem.

Jau trīspadsmito gadu Latvian Art Directors Club (LADC) aicina radošo industriju pārstāvjus, talantus un meistarus iesniegt darbus starptautiskai profesionāļu žūrijai. Radošais izcilības festivāls «Adwards 2018» pieteikumus gaida līdz 12. augustam, informē festivāla rīkotāji.

««Adwards 2018» festivāla radošais uzstādījums aktualizē eksistenciālo jautājumu par mākslīgā intelekta ietekmi uz radošajām industrijām. Šogad svinēsim radošo prātu pārākumu un bezgalīgo potenciālu,» skaidro festivāla organizatore Annija Mežgaile. Radošās izcilības festivāls «Adwards» katru gadu iegūst jaunu vizuālo identitāti, kuru veido atšķirīgi autori. Šogad festivāla ideja un izstrāde ir digitālās aģentūras «CUBE» radošā direktora un partnera Mārča Miķelsona-Germa vadībā.

Darbus aicina iesniegt visus, kas rada «ar» un «caur» idejām – iepakojumu dizainerus, reklāmas profesionāļus, grafikas dizainerus, tekstu autorus, digitālos meistarus, fotogrāfus, mākslinieciskos direktorus, režisorus un operatorus, animatorus. Festivālā darbus vērtēs starptautiska žūrija 10 profesionāļu sastāvā, labākajiem darbiem piešķirot tradicionālos izcilības ordeņus.

Lorija Andersone (Laurie Anderson), kura koncertēs Arēnā Rīga ceturtdien, 24. aprīlī, dienu pirms koncerta tiksies ar radošās inteliģencies pārstāvjiem, koncertu aģentūra Positivus Music informē Db.

Lorija Andersone ar koncertu Rīgā uzsāks sava jaunākā albuma Homeland Eiropas koncertturneju. Koncerts dalās divās daļās, no kurām viena ir par brīvības zaudēšanu un drošību valstī un otra daļa ir par karu Irākā, kā arī par karu kopumā. Bet darbs nav tikai par protestu pret karu. Lorija Andersone arī apskata tukšumu, kas valda mūsdienu patērētāju kultūrā - ir dziesma, kas pavisam atklāti apraksta reklāmas. Koncertā tiks nodrošināti subtitri ar tulkojumu latviešu valodā.

Biļetes uz koncertu nopērkamas Biļešu Serviss, Statoil un ReklaMarket tirdzniecības vietās. Koncerts notiks Arēnas Rīga amfiteātra konfigurācijā, ne vairāk kā 2000 cilvēkiem.

Ceturtdien, 26. janvārī, notiks «Latvian Art Directors Club (LADC) Adwards» izsludināšana, kurā LADC valdes priekšsēdētājs Ēriks Stendzenieks, Kultūras ministre Helēna Demakova, Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš un citi informēs par konkursa mērķiem un pasākumiem. «LADC Adwards» pasludināšanas programmā ir arī festivāla sejas — pazīstamā dīvaiņa, kas sevi dēvē par Pasaules Valdnieku – uzruna, radošo moku iedvesmoti dzērieni, diskusijas un sarunas ar festivāla rīkotājiem. «LADC Adwards» apvieno reklāmas, grafiskā un produktu dizaina, video, audio, TV, multimediju, dizaina foto, ilustrācijas un animācijas jomas. Iesniegtie darbi cīnīsies par «LADC Adwards» zelta un sudraba ordeņiem. Festivāla ietvaros 2006. gada 22. un 23. martā notiks visu iesniegto darbu izstāde, Latvijas tēla konference un radošie semināri ar pasaulē atzītu radošo industriju profesionāļu piedalīšanos.

Latvijas Māksliniecisko Direktoru Klubs (Latvian Art Directors Club) sniedz unikālu iespēju piedalīties izcilā mūsdienu ASV reklāmu autora Deiva Haloveja (Dave Holloway) vadītajā seminārā PAR RADOŠU REKLĀMU. Otrdien, uz peldošās galerijas ‘’NOASS’’ notiks seminārs tiem, kuru darbs ikdienā ir saistīts ar reklāmu, zīmolu veidošanu un mārketingu. Tajā aicināti piedalīties reklāmdevēji, reklāmas aģentūru pārstāvji un žurnālisti. Semināra gaitā Deivs Halovejs mācīs kā reklāmas aģentūrām un klientiem kopīgiem spēkiem pārvarēt baiļu faktoru, kas traucē radīt neaizmirstamas un efektīvas reklāmas kampaņas. Visi klātesošie tik iepazīstināti ar izcilu un netradicionālu, ASV īstenotu reklāmas kampaņu piemēriem. Viņš dalīsies pieredzē kā šīs reklāmas tika radītas un kā tika panākts tas, ka klients tās pieņēma un apstiprināja. Un visbeidzot – kā šīs reklāmas sekmēja klienta biznesu. Semināra noslēgumā kā īpašs "saldais ēdiens" tiks demonstrētas labākās pēdējā laikā ASV tapušās reklāmas, pēc kuru parādīšanas semināra dalībniekiem tiks dota iespēja tās apspriest ar semināra vadītāju Deivu Haloveju. Jāatzīmē, ka Deivs Halovejs strādā ar tādiem zīmoliem kā Volvo, Evian, New Balance, The New York Times, Guiness, The Economist, Heineken, UPS, Unilever, u.c. Viņš ir visu pasaules galveno reklāmas balvu, tai skaitā Kannu ‘’Zelta lauvas’’ un One Show īpašnieks, kā arī ieguvis godalgu 100,000 ASV dolāru apmērā par gada labāko preses reklāmu Amerikā Deivs Halovejs ir arī leģendārās kampaņas ‘’Got Milk?’’ ilggadējs autors. Jau šobrīd jaunie reklāmisti ar patiesu satraukumu gaida rudenī iznākam viņa sagatavoto mācību grāmatu par radošo reklāmu.

Ceturto gadu pēc kārtas laikraksts "Financial Times" publicējis Eiropas 1000 straujāk augošo kompāniju topu, kurā šogad ierindojušies arī divdesmit septiņi uzņēmumi no Baltijas, tostarp - septiņi Latvijas, astoņi - Igaunijas un divpadsmit - no Lietuvas.

"Financial Times", kas sarakstu veidoja sadarbībā ar izpētes uzņēmumu "Statista", norāda, ka šogad ierindoties sarakstā bijis vēl grūtāk nekā pērn, zemākajam uzņēmuma izaugsmes solim šogad esot 38,4% gadā, salīdzinot ar pērnā gada 37,7%.

Kopumā uzskatāmi redzams, ka tehnoloģiju nozīme aug, šo nozari kopumā pārstāvot 189 uzņēmumam. Ieskaitot e-komerciju un finanšu tehnoloģiju sektoru, šis skaitlis sasniedz 259.

Par topā visvairāk pārstāvēto valsti šogad kļuvusi Vācija, kurai cieši seko Itālija, Lielbritānija un Francija, kopā iekļaujot teju 70% no visiem minētajiem uzņēmumiem.

Topa pirmajā pieciniekā ierindojās tādi uzņēmumi kā Lielbritānijā bāzētā "OakNorth Bank", Somijas "Wolt Enterprises", igauņu "Bolt Technology", Spānijas "Element Global Services" un celtniecības uzņēmums no Francijas - "Les Eco-Isolateurs".

Jau pēc dažiem mēnešiem stāsies spēkā grozījumi Latvijas likumdošanā, kas paredz starptautiskajiem holdingiem maksimāli labvēlīgu režīmu. Uz pozitīvo cerību fona parādās vairāku «ekspertu» viedokļi – no pesimistiskiem saistībā ar Latvijas perspektīvām pārvērsties par «jauno Kipru», līdz paniskiem – «valsts pārvērtīsies par ārzonu, kas pilna ar netīru kapitālu». Taču patiesībā ir citādi: Latvijai ir radusies pienācīga iespēja piesaistīt sev tūkstošus investoru, kā to jau ir izdarījusi Kipra, Malta, Luksemburga un citi kaimiņi Eiropā.

Grozījumi likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli», kas stāsies spēkā 1. janvārī, paredz starptautiskajiem holdingiem ieviest labvēlīgāku nodokļu režīmu. Līdz ar to Latvijai, kas jau kopš deviņdesmito gadu sākuma ir iemantojusi visas postpadomju telpas reģionālā banku centra statusu, ir radušās visas iespējas vēl vienam izrāvienam finanšu pakalpojumu eksporta attīstīšanā.

Kā «bonuss» likuma grozījumiem ir kļuvusi arī beidzot ratificētā vienošanās ar Krieviju – nozīmīgāko ekonomisko partneri NVS valstīs – par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem: oktobra sākumā prezidents Putins parakstīja Valsts domes pieņemto likumu. Šī vienošanās paredz samazināt vai atcelt nodokli, kas tiek ieturēts, izmaksājot no Krievijas uz Latviju dividendes, procentus, autortiesības un maksājumus par starptautisko pārvadājumu veikšanu. Ir iekļauta iespēja Krievijā ierēķināt Latvijā jau nomaksāto nodokli, kā arī daudz citu atvieglojumu.

Patentu valdes 105.gadadienas pasākumu gaitā noskaidroti Latvijas Intelektuālā īpašuma apbalvojumu laureāti, par kuriem kļuvuši "Rīgas zeļļi", "Sudden Lights" un "Tiny Giant", informēja Patentu valdē.

Apbalvojuma "Gada preču zīme" laureāti tika noteikti starp 32 preču zīmēm, kas virzītas apbalvojuma otrajai kārtai no visām 2024.gadā reģistrētajām preču zīmēm, ko 2024.gadā reizi ceturksnī izvērtēja Patentu valdes ekspertu komisija. Savukārt šī gada sākumā atlasītās preču zīmes vērtēja otrās kārtas žūrija, kuras sastāvā bija Patentu valdes, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Latvijas Dizaineru savienības, Latvijas Mākslas akadēmijas un SIA "Silvanols" pārstāvji.

Marta pirmajās divās nedēļās Patentu valde sadarbībā ar Latvijas Sabiedrisko mediju portālu "lsm.lv" organizēja sabiedrības balsojumu, lai noteiktu, kura no 32 preču zīmēm iedzīvotāju skatījumā ir pelnījusi sabiedrības simpātiju balvu.

Uzņēmums Toyota Industries Corporation (TICO) ir parakstījis vienošanos, lai iegūtu uzņēmumu Vanderlande – pasaules tirgus līderi pievienotās vērtības loģistikas procesu automatizācijā lidostās un sūtījumu tirgū, kas ir arī vadošais piegādātājs noliktavām – no uzņēmuma pašreizējā īpašnieka uzņēmuma NPM Capital.

Darījums iezīmē TICO stratēģiskos mērķus palielināt savu klātbūtni automatizētās materiālu pārvietošanas tirgū. Šis notikums seko nesenajam paziņojumam par uzņēmuma paplašināšanos Ziemeļamerikā, iegūstot uzņēmumu Bastian Solutions LLC, un turpmāk nostiprinās TICO vadošo pozīciju pasaulē pilna materiālu pārvietošanas risinājumu klāsta nodrošināšanā.

Uzņēmums Vanderlande, kas dibināts 1949. gadā un, kura galvenais birojs atrodas Veghel pilsētā, Nīderlandē, ir sniedzis risinājumus vairāk nekā 105 valstīs, ar uzņēmuma filiālēm 30 valstīs no tām. Balstoties uz inovatīvajām sistēmām, viedu programmatūru un aprites cikla jomas pakalpojumiem, uzņēmuma Vanderlande darbībā pēdējos gados ir vērojama ievērojama izaugsme, un tam ir paredzamas arī labas turpmākas izredzes nākotnē, cieši sadarbojoties ar augsta līmeņa klientiem.

Par tirdzniecības centra «Dole» īpašnieka, apsaimniekotāja un attīstītāja SIA «Tirdzniecības centrs Dole» vienīgo īpašnieku 14.decembrī kļuvis Latvijā reģistrētais uzņēmums SIA «Premier Estates LTD», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Premier Estates LTD» radniecīgā sabiedrība ir SIA «Premier Restaurants Latvia», kas Latvijā pārvalda ātrās ēdināšanas uzņēmuma «McDonald's» tīklu, sacīts uzņēmuma 2017.gada pārskatā.

Līdz ar īpašnieku maiņu par SIA «Tirdzniecības centrs Dole» patiesā labuma guvēju reģistrēts Maltas pilsonis Karmelo Hili, kurš ir SIA «Premier Restaurants Latvia» valdes priekšsēdētājs.

Izmaiņas SIA «Tirdzniecības centrs Dole» dalībniekos reģistrētas komercreģistrā 18.decembrī. Līdz ar tām pilnībā mainīta arī uzņēmuma valde. Par tirdzniecības centru pārvaldošā uzņēmuma valdes locekļiem iecelti Karmelo Hili, Castillo Ričards Abdilla un Sandra Mūrniece.

Līdz šim SIA «Tirdzniecības centrs Dole vienīgais īpašnieks bija Norvēģijas uzņēmums «AMD Holding AS».

Zāļu ražotājs AS «Olainfarm» iecerējis reorganizēt savus meitas uzņēmumus SIA «Silvanols» un SIA «Longgo», tos apvienojot, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Abi uzņēmumi ražo dabīgas izcelsmes uztura bagātinātājus veselības stiprināšanai. SIA «Silvanols» dibināts 1994.gadā. AS «Olainfarm» par vienu no tā īpašniekiem kļuva 2013.gadā un pakāpeniski palielināja savu līdzdalību, iegūstot 100% uzņēmuma kapitāla daļu savā īpašumā 2017.gada decembrī.

Savukārt SIA «Longgo» dibināts 2017.gada 13.jūlijā, un AS «Olainfarm» bijis tā vienīgais īpašnieks kopš dibināšanas.

Reorganizācijas ietvaros SIA «Silvanols» pievienos uzņēmumu SIA «Longgo», kas pēc reorganizācijas beigs pastāvēt bez likvidācijas procesa. Visas SIA «Longgo» tiesības un saistības pāries SIA «Silvanols».

SIA «Silvanols» pamatkapitāls pēc reorganizācijas netiks palielināts un paliks 703 810 eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks, tāpat kā līdz šim, turpinās būt AS «Olainfarm» arī pēc reorganizācijas.

Piena pārstrādātājs un saldējuma ražotājs Food Union iegādājies Dānijas vadošo saldējuma ražošanas uzņēmumu Premier Is, informēja uzņēmumā.

Darījuma mērķis ir paplašināt darbību Eiropā un Skandināvijas valstīs un pievienot uzņēmumu Premier Is Food Union uzņēmumu grupai. Food Union uzņēmumu grupā tagad ietilpst Rīgas piena kombināts un Valmieras piens Latvijā, Premia Igaunijā un Premier Is Dānijā.

Uzņēmums Premier Is dibināts 1927.gadā. Premier Is izstrādā un ražo saldējuma produktus savā galvenajā mītnē Tistedā, Ziemeļjutlandē. Uzņēmuma apgrozījums 2014./15.gadā bija 41,8 miljoni EUR (312 miljoni Dānijas kronu), bet produkcija galvenokārt tika realizēta mazumtirdzniecības klientiem un lielam skaitam individuālo Premier Is pārstāvju Dānijā.

Food Union apvieno divus Latvijas lielākos piena pārstrādes uzņēmumus: Rīgas piena kombināts (dibināts 1927.gadā) un Valmieras piens (dibināts 1971.gadā). 2015.gada augustā Food Union sāka premium kvalitātes saldējuma pārdošanu arī Ķīnas tirgū, un līdz ar Premier Is iegādi Food Union sākusi darbību arī Skandināvijas valstu tirgū. 2014.gadā Food Union koncerna ieņēmumi sasniedza 200 miljonus ASV dolāru.

Ceļu būves uzņēmums AS «A.C.B.» plāno īstenot reorganizāciju, kuras ietvaros sev pievienos trīs meitas uzņēmumus - SIA «Ceļdaris», SIA «Bitumen Logistic» un SIA «Mobil Asfalts», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Ceļdaris» nodarbojas ar autoceļu, ielu un laukumu būvniecību un uzturēšanu. SIA «Mobil Asfalts» nodarbojas ar asfaltbetona mazumtirdzniecību un vairumtirdzniecību, kā arī tehnoloģisko iekārtu nomu, savukārt SIA «Bitumen Logistic» pamatdarbības virziens ir bitumena glabāšana un termināla apkalpošana. Visu trīs uzņēmumu 100% kapitāla daļu īpašnieks ir AS «A.C.B.».

Plānots, ka pēc reorganizācijas visas SIA «Ceļdaris», SIA «Bitumen Logistic» un SIA «Mobil Asfalts» tiesības, saistības naudas līdzekļi, kustamā un nekustamā manta, kā arī citi saimnieciskie labumi pāries AS «A.C.B.».

AS «A.C.B.» saglabās savu nosaukumu un statūtus esošajā redakcijā, kā arī tās pamatkapitāls paliks nemainīgs un valde turpinās strādāt līdzšinējā sastāvā, liecina reorganizācijas līguma projekts. Savukārt pievienojamās sabiedrības pēc pievienošanas beigs pastāvēt bez likvidācijas procesa.

Būvvalde pieņēmusi ekspluatācijā divas jaunas ražošanas ēkas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā - SIA "RT Metāls" ražošanas ēku Karostā un SIA "Vecās ostmalas biznesa parks" ražošanas ēku Vecajā ostmalā, informē Liepājas SEZ pārstāvji.

"RT Metāls" paplašinājis metālapstrādes ražošanas telpas un izbūvējis sadzīves telpas divos līmeņos ar ģērbtuvēm, labierīcībām un ēdamzāli. Kopējais apbūves laukums bijis 4228 kvadrātmetri, bet ieguldījumi - ap 850 000 eiro.

"Vecās ostmalas biznesa parks" izbūvēja ražošanas telpas 1870 kvadrātmetru platībā, kā arī visas ražotnes vajadzībām nepieciešamās inženierkomunikācijas - ūdens, kanalizācija, lietusūdens kanalizācija, elektrība un apgaismojums, ugunsdrošības signalizācijas sistēma, iebūvētas virsgaismas lūkas. Tāpat labiekārtota pieguļošā teritorija. Jaunās ražošanas ēkas būvniecība izmaksāja 925 613 eiro, no kā daļa bija Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums.

Colliers International atzīmē trešo Baltijas valstu nekustamā īpašuma tirgū nostrādāto gadu, biznesa portālu Db.lv informēja kompānijas pārstāve Margita Otto.

Fakti par Colliers International:

- Dibināta 1976. gadā Austrālijā

- Pārstāvēta 6 kontinentos ar vairāk nekā 250 birojiem 50 valstīs

- Vairāk nekā 9400 darbinieku

- Gada ieņēmumi 1,4 miljardu EUR apmērā (2005. gadā)

Colliers International Baltijas valstīs:

- Birojs Rīgā - dibināts 2004. gadā

- Birojs Viļņā - dibināts 2005. gadā

- Birojs Tallinā - dibināts 2006. gadā

Kompānijas vadošais partneris Mihails Morozovs: "Mūsu plāns 2007. gadam ir turpināt straujo izaugsmi Baltijas valstu reģionā un divkāršot mūsu komisijas maksu apgrozījumu, kas pilnībā balstīta uz profesionāliem pakalpojumiem. Šogad mēs sniegsim jaunus pakalpojumus un paplašināsim pārstāvniecību komerciālo nekustamo īpašumu darījumu tirgū, iekļaujot mazumtirdzniecības un zemes gabalu segmentus. Turpinot savu tradīciju - "jauns pārstāvniecības birojs katru gadu" - maijā atvērsim pārstāvniecības biroju Minskā (Baltkrievija) un nodrošināsim tur pamata pakalpojumu sniegšanu, balstoties uz vietējo pieprasījumu."

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Pircējs, piegādātājs – kvalitatīva informācija – kvalitatīvs risinājums.

Aizvien vairāk gan pasaules, gan Latvijas tirgū izskan vārds „Publiskais iepirkums”. Tā ir iepirkuma procedūra, kurā valsts sektors iepērk produktus vai pakalpojumus no privātajiem uzņēmumiem.

Publiskos iepirkumus nacionālajā līmenī reglamentē divi tiesību akti – Publisko iepirkumu likums un likums „Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām”. Latvijā iepirkumus, kuru līgumcena pārsniedz 10000 LVL bez PVN, publicē Iepirkumu Uzraudzības Birojs, savukārt iepirkumu publicēšana, kuru līgumcena ir zem 10 000 latu, ir katras valsts vai pašvaldības iestādes atbildība.

Mercell pasaulē

AS «Rīgas Dzirnavnieks», kas ir «Herkuless» produkcijas ražotājs, pirmsākumi ir saistāmi ar labības pārstrādes kombinātu Rīgā - «Sarkanais Oktobris», kas dibināts 1945.gadā. Iespējams, ka sākums pat bijis vēl agrāk, jo arhīvos atrodama 1927. gada publikācija par dzirnavām Rīgā ar nosaukumu «Sarkanais oktobris».

Savukārt, produkti ar nosaukumu «Herkuless» pirmo reizi minēti 1954. gadā, kad sākās «Herkuless» veiksmes stāsts nu jau 65 gadu garumā. Var droši teikt, ka ar «Herkuless» pārslām brokastīs uzaugušas vairākas paaudzes Latvijā.

No tiem laikiem ir saglabājies maz liecību, bet Latvijas valsts arhīvā atrodamās ziņas liecina, ka labības pārstrādes kombināta «Sarkanais Oktobris» ražošanas apjomi strauji auguši un tas bijis nozīmīgs graudaugu pārstrādātājs un graudu produktu ražotājs Padomju Latvijā. Kombināts fokusējies uz diviem segmentiem - miltu un auzu pārslu ražošanu. Uzbūvēts liels, padomju laikiem raksturīgs ražotnes komplekss Juglā. Šajā laikā galvenais produkcijas noieta tirgus bija Latvija. No enciklopēdiju izrakstiem izriet, ka 1985.gadā kombināts ražoja 97,7 tk tonnu miltu, salīdzinājumā 1970.gadā miltu apjoms bija 69,5 tk tonnu. Savukārt auzu pārslu apjoms veidoja 28,9 tk tonnu, kas ir četrkārt vairāk nekā 1970. gadā.