Jaunākais izdevums

Četrām no kopumā 14 bankām Latvijā 2020.gada beigās finanšu noziegumu novēršanas jomā bija vidēji zems vai zems riska līmenis, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Septiņām bankām 2020.gada beigās bija vidēji augsts riska līmenis, bet trim bankām bija augsts riska līmenis.

FKTK dati liecina, ka attiecīgo četru banku, kuru riska līmenis ir vidēji zems vai zems, tirgus daļa pēc aktīvu apmēra 2020.gada beigās veidoja kopumā 84%, kamēr septiņu banku ar vidēji augsto riska līmeni tirgus daļa pēc aktīvu apmēra bija 9%, bet trīs banku ar augsto riska līmeni tirgus daļa pēc aktīvu apmēra bija 7%.

FKTK norāda, ka iepriekšējo četru gadu laikā Latvijas bankās ir būtiski samazinājies riska līmenis. "Latvijas finanšu sektorā samazinājies riska līmenis būtiskākajos segmentos - kredītiestādēs un maksājumu iestādēs," informē FKTK.

Visās bankās pērn nodrošināta pārbaude par neklātienes identifikācijas prasību izpildi. Bankās pērn veikta viena horizontālā pārbaude un 12 klātienes pārbaudes, kurās bankām trijos gadījumos piemērota soda nauda kopumā 2,03 miljonu eiro apmērā.

2020.gada beigās Latvijas bankās 83% veidoja noguldījumi no Latvijas, 12% no pārējām Eiropas Savienības valstīm, 3% no NVS, bet 2% no pārējām valstīm. Salīdzinot ar 2015.gadu, Latvijas noguldījumu īpatsvars pieaudzis par 36 procentpunktiem.

"2021.gadā FKTK turpina strādāt, lai veicinātu vienotu tirgus dalībnieku izpratni par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību piemērošanu, - nodrošināts dialogs ar tirgus dalībniekiem, organizēti dažādi pasākumi un izstrādāti skaidrojumi, kā arī tiek pilnveidots normatīvais regulējums. Uzraudzības kvalitātes stiprināšanai tiek ieviesta pārbaužu pieejas maiņa un pilnveidota metodoloģija, tiek uzlabotas darbinieku prasmes un zināšanas, kā arī efektīvāk izmantoti IT rīki. Tāpat FKTK turpinās attīstīt "Baltics & Nordic" uzraudzības platformu un aktīvi iesaistīties pieredzes apmaiņā ar citu valstu uzraugiem," norāda FKTK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par riska svariem jeb kā Latvijā veicināt uzņēmumu kreditēšanu

Artūrs Veics, Industra Bank finanšu direktors un valdes loceklis, 15.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados publiskajā telpā notiek aktīvas diskusijas par to, ka bankas Latvijā nepietiekami kreditē uzņēmumus un kredītu procentu likmes ir augstākas, nekā tām būtu jābūt1.

Bankas un tās pārstāvošā Finanšu nozares asociācija (FNA) ir vairākkārt norādījušas, ka uzņēmumu kreditēšanas apjomus ierobežo Latvijā joprojām nesakārtotā kredītu piedziņas tiesiskā joma un lielā pelēkās ekonomikas daļa, kas paslēpj uzņēmumu patiesos finanšu datus, tādējādi padarot tos par nekreditējamiem2.

Tāpat tiek pieminēts zemais investīciju apjoms tautsaimniecībā, kas nozīmē, ka vienkārši nav labu projektu, ko kreditēt. Latvijas Banka un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas bankām pārmet pārāk piesardzīgu kreditēšanas un kredītriska apetīti3.Vēl ir viedoklis, ka likmes ir augstas, jo banku vidū nav pietiekamas konkurences.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ne tikai uzrauga bankas un rūpējas, lai noziedzīgi iegūtu līdzekļu aprite Latvijā nebūtu iespējama. Komisijā domā par kapitāla tirgus attīstību, iedzīvotāju finanšu pratības veicināšanu, īsāk sakot, rūpējas par to, lai labā nauda būtu apritē, godīgi ļaudis varētu ieguldīt un nopelnīt.

Latvija, rūpējoties par finanšu tirgus kvalitāti, ir nedaudz atpalikusi no kaimiņiem kvantitātē. Kādēļ tā, un ko mainīt – Dienas Biznesam stāsta FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Fragments no intervijas

Vai joprojām FKTK redzeslokā ir trīs vai četras bankas, kas ir īpašajā uzraudzības zonā vai īpašajā pārraudzībā? Ar ko šāda īpašā pārraudzība no parastās atšķiras?

Jāteic, ka situācija mainās no mēneša uz mēnesi. Mēs redzam, ka atsevišķas bankas, kas 2018. gadā nolēma mainīt savu biznesa virzienu un stratēģiju, ir izvēlējušās palikt pie augstāka riska biznesa modeļa, kas nozīmē gan augstāka riska klientus, gan augstāka riska ģeogrāfiju. Šādas izvēles, protams, nosaka arī augstākas prasības uzraudzībā. Mēs novērtējam, ievietojam riska skalās, bet nevienam neliedzam strādāt augstāka riska zonā. Bankai pašai šādā gadījumā ir jāievieš atbilstoši iekšējās kontroles mehānismi, un arī mēsintensīvāk sekojam, vai banka spēj šos riskus pārvaldīt. Joprojām ir bankas, kas strādā augsta riska zonās, un, loģiski, biežāk esam uzraudzības dialogā ar šīm bankām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2021.gada janvāri - patēriņa cenas augušas par 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī audzis par 3,9%.

Statistikas pārvaldē informē, ka būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, mājokļa iekārtai, veselības aprūpei, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,9%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem augļiem (+9,9%) un svaigiem dārzeņiem (+4,5%). Cenas pieauga kartupeļiem (+11,9%), miltiem un citiem graudaugiem (+6,5%), kā arī cūkgaļai (+2,2%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, cenas kāpa konditorejas izstrādājumiem (+2%), šokolādei (+5,1%), skābajām krējumam (+4%), brokastu pārslām (+8,3%). Dārgāki kļuva atspirdzinošie dzērieni (+5,8%), ko ietekmēja akciju noslēgumi un akcīzes nodokļa pieaugums no 1.janvāra atspirdzinošajiem dzērieniem ar astoņiem gramiem vai vairāk cukura 100 mililitros. Akciju ietekmē vidējais cenu līmenis samazinājās pienam (-2,8%), olām (-3,3%) un biezpienam (-3,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība ceturtdien nolēma paaugstināt koronavīrusa izplatīšanās riska līmeni no zema līdz vidējam.

Vidējais riska līmenis nozīmē, ka ir atsevišķi infekcijas perēkļi, taču vīrusa izplatīšanās nav plaša.

Ja ir vidējs koronavīrusa izplatīšanās riska līmenis, tiek ieteikts iekštelpās valkāt maskas, izvairīties no telpām, kurās ir daudz cilvēku, kā arī, ja iespējams, ar citiem cilvēkiem tikties svaigā gaisā.

8. jūnijā koronavīrusa izplatīšanās riska līmenis Igaunijā tika pazemināts no augsta līdz vidējam. 22.jūnijā riska līmenis tika samazināts līdz zemam.

Aprīlī Igaunijā tika ieviesta sistēma atbilstoši kurai ir četri koronavīrusa izplatīšanās riska līmeņi - zems, vidējs, augsts un ļoti augsts. Nosakot riska līmeni, tiek ņemts vērā diennakts vidējais inficēšanās un nāves gadījumu skaits, pozitīvo testu īpatsvars, slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaits, to gadījumu īpatsvars, kuros inficēšanās avotu izsekot nav iespējams, kā arī citi faktori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 22,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 27,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+37,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+25,5 %), miltiem un citiem graudaugiem (+62,2 %), makaronu izstrādājumiem (+41,1 %), rīsiem (+37,8 %), brokastu pārslām (+11,8 %). Sadārdzinājās siers un biezpiens (+38,7 %), piena produkti (+41,0 %), piens (+43,7 %), olas (+26,9 %) un jogurts (+24,6 %). Gada laikā cenas pieauga mājputnu gaļai (+35,7 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+19,9 %), cūkgaļai (+12,4 %), gaļas izstrādājumiem (+20,6 %) un liellopu gaļai (+31,3 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 13,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, apģērbam un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 17,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (+25,3 %), piena produktiem (+31,0 %), pienam (+34,9 %) un jogurtam (+24,0 %). Cenas pieauga miltiem un citiem graudaugiem (+49,6 %), maizei (+13,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+10,7 %), makaronu izstrādājumiem (+32,7 %), rīsiem (+33,1 %). Dārgāki bija svaigi augļi (+17,2 %), svaigi dārzeņi (+13,5 %) un kartupeļi (+57,5 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 4%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2021.gada maiju - patēriņa cenas palielinājās par 16,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 7,8%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kas sasniedza straujāko kāpumu mēneša laikā pēdējos 28 gados, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, mājokļa iekārtai, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Atbalsta atcelšana pastiprina inflāciju 

Maijā mēneša laikā vidējais cenu līmenis palēcās par 4%, gada inflācijai sasniedzot...

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,9%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu attiecīgajā grupā bija mājputnu gaļai (+15,1%). Dārgāka bija arī maize (+4%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi. Cenu kāpums bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,9%), sieram un biezpienam (+3,7%), konditorejas izstrādājumiem (+3,8%), miltiem un citiem graudaugiem (+6,7%), olām (+7,3%), gaļas izstrādājumiem (+5,3%), kā arī skābajam krējumam (+4%).

Patēriņa cenas Latvijā aug ievērojami straujāk kā citur Eiropā 

Cenu kāpums Latvijā nemazinās, un patēriņa cenas Latvijā aug ievērojami straujāk kā...

Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga arī šokolādei (+3,5%), žāvētiem augļiem un riekstiem (+4,8%). Dārgākas bija žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis (+7,1%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+2,7%) un saldētas zivis (+6,2%). Sadārdzinājās arī makaronu izstrādājumi (+2,7%) un piens (+1%).

Savukārt cenas maijā salīdzinājumā ar aprīli samazinājās svaigiem dārzeņiem (-6,5%) un svaigiem augļiem (-3,1%). Akciju ietekmē lētāka bija kafija (-1,5%).

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 15,9%, kas ir straujākais kāpums grupā mēneša laikā pēdējos 28 gados.

CSP norāda, ka no 2022.gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim tika piemēroti maksas atvieglojumi atbilstoši Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumam elektroenerģijai, dabasgāzei un siltumenerģijai. Beidzoties šiem maksas atvieglojumiem, no 1.maija elektroenerģijas maksā atkal tika iekļauta maksa par elektroenerģijas sistēmas pakalpojumiem un obligātā iepirkuma (OIK) un jaudas komponentēm, kā rezultātā elektroenerģijas vidējais cenu līmenis pieauga par 59,7%.

Siltumenerģijai līdz šim atvieglojumu ietvaros bija noteikti cenu griesti, bet ņemot vērā atvieglojumu perioda beigas, siltumenerģija sadārdzinājās par 15,4%. Kopš 1.maija vairs nebija spēkā arī maksas kompensācija dabasgāzei, kas iepriekš attiecās uz lietotājiem ar noteiktu patēriņu, līdz ar to dabasgāzes vidējais cenu līmenis pieauga par 26,3%. Dārgāks bija cietais kurināmais, mājokļa īres maksa, kā arī sašķidrinātā gāze balonos.

Mājokļa iekārtas grupā cenas mēneša laikā pieauga vidēji par 2,8%. Mēneša laikā akciju noslēgumu ietekmē cenu kāpums bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, kā arī traukiem. Cenas palielinājās mājokļa mēbelēm, neelektriskajiem virtuves piederumiem un priekšmetiem.

Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi mēneša laikā kļuva dārgāki par 2,8%. Degviela sadārdzinājās par 4,8%, pieaugot dīzeļdegvielas cenām par 4,2%, benzīna - par 6,2% un auto gāzes - par 1,3%. Cenas kāpa riepām, kā arī lietotām automašīnām. Lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi.

Ar atpūtu un kultūru saistām precēm un pakalpojumiem cenas mēneša laikā kāpa par 1,2%. Noslēdzoties akcijām dārgākas bija rotaļlietas, kā arī barība lolojumdzīvniekiem. Vidējais cenu līmenis palielinājās daiļliteratūras grāmatām, personālajiem datoriem un ziediem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis mēneša laikā pieauga par 2,7%. Viesnīcu pakalpojumi sadārdzinājās vidēji par 13,5%, restorānu un kafejnīcu pakalpojumi - par 1,5%, bet ēdnīcu pakalpojumi - par 2,8%.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 2,3%, ko ietekmēja akciju noslēgumi personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums mēneša laikā bija apģērbiem, alum, vīnam, tabakas izstrādājumiem, zobārstniecības pakalpojumiem, farmaceitiskajiem produktiem. Savukārt cenas samazinājās stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Savukārt lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada maijā, salīdzinot ar 2021.gada maiju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 18,2%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu minētajā grupā bija sieram un biezpienam (+27,8%), piena produktiem (+28,8%), pienam (+31,2%) un jogurtam (+20,8%). Cenas pieauga maizei (+17,1%), miltiem un citiem graudaugiem (+52,7%), konditorejas izstrādājumiem (+13,5%), makaronu izstrādājumiem (+38,8%), rīsiem (+30,5%) un brokastu pārslām (+10,4%).

Gada laikā cenas palielinājās arī mājputnu gaļai (+33,6%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+10,6%), gaļas izstrādājumiem (+19,2%), cūkgaļai (+7,9%), liellopu gaļai (+17,4%). Dārgāki bija kartupeļi (+60,3%), svaigi dārzeņi (+7,3%) un svaigi augļi (+7,2%). Cenu kāpums bija kafijai (+16,5%), saldējumam (+22,4%), augu eļļai (+35,0%), sviestam (+23,2%), svaigām vai atdzesētām zivīm (+33,2%), olām (+12,5%), cukuram (+25,3%), šokolādei (+11,3%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+15,8%), ievārījumam un medum (+14,9%), augļu un dārzeņu sulām (+9,4%), mērcēm un garšvielu piedevām (+18,3%), sālim un garšvielām (+20,2%).

Tāpat gada laikā sadārdzinājās saldētas zivis (+20,9%), žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis (+18%), olīveļļa (+12,7%), tūlītējai lietošanai gatavi ēdieni (+14,7%), margarīns (+20,1%) un saldumi (+9,6%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 5,5%. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 5%, galvenokārt sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Gada laikā tabakas izstrādājumu cenas palielinājās par 6,5%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 34,4%.

Būtiskākais cenu kāpums gada laikā bija siltumenerģijai, elektroenerģijai, dabasgāzei un cietajam kurināmajam. Dārgāka bija atkritumu savākšana, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa īre, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kanalizācijas pakalpojumi, ūdensapgāde, kā arī mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi.

Mājokļa iekārtas grupā cenas gada laikā kāpa vidēji par 9,8%, galvenokārt sadārdzinoties mājokļa mēbelēm, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, galvenajām mājsaimniecības ierīcēm, neelektriskiem virtuves piederumiem un priekšmetiem, mājokļa uzkopšanas un mājsaimniecības pakalpojumiem, kā arī traukiem.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 6,4%. Dārgāki bija zobārstniecības pakalpojumi, ārstu speciālistu pakalpojumi un farmaceitiskie produkti.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā palielinājās par 27,5%, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 51,1%. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 57,6%, benzīns - par 44,9%, bet auto gāze - par 29,1%. Vidējais cenu līmenis pieauga personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, lietotām automašīnām, rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 12,1%. Gada laikā cenas kāpa ēdināšanas pakalpojumiem, tostarp sadārdzinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumi - par 10,9%, ēdnīcu pakalpojumi - par 9,4%, ātrās ēdināšanas pakalpojumi - par 9,6%. Cenu pieaugums bija arī viesnīcu pakalpojumiem.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas gada laikā palielinājās par 12,7%, ko ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāka bija autotransportlīdzekļu apdrošināšana, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi un finanšu pakalpojumi.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums gada laikā bija apģērbiem, apaviem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, barībai lolojumdzīvniekiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem un ziediem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 2,2%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājās par 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 10,8%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada jūlijā, salīdzinot ar 2021.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 24,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (par 33,7%), piena produktiem (par 39,3%), pienam (par 36,6%) un jogurtam (par 29,9%). Dārgāka bija maize (par 28,3%), konditorejas izstrādājumi (par 20,6%), milti un citi graudaugi (par 56,8%), makaronu izstrādājumi (par 35,5%), rīsi (par 30,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieaugušas par 0,5%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2020.gada maiju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 0,1%.

2021.gada maijā, salīdzinot ar aprīli,būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, mājokļa iekārtai, kā arī cenu kritumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,3%. Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem augļiem (+5,9%). Akciju noslēgumu ietekmē dārgāka kļuva mājputnu gaļa (+4,9%), piena produkti (+3,5%), piens (+3,8%), milti un citi graudaugi (+4,6%), siers un biezpiens (+1,7%), jogurts (+4%), augu eļļa (+6,9%), konditorejas izstrādājumi (+1,3%), cūkgaļa (+1,8%) un olīveļļa (+6,1%). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-1,2%). Akciju rezultātā cenas samazinājās arī saldējumam (-3,8%), šokolādei (-2,8%) un sviestam (-3,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados banku riska apetīte samazinājusies, uzskata auditorkompānijas "EY" Baltijas partneris Izmeklēšanas un integritātes nodaļā Jānis Kauliņš.

Finanšu nozares asociācijas sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) rīkotajā tiešsaistes seminārā par kredītiestāžu un uzņēmumu sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā viņš sacīja: "Bankām kļūst arvien mazāka riska apetīte strādāt ar uzņēmumiem, kuriem nav tieša un acīmredzama sasaiste ar Latviju vai Baltijas valstīm. Ja uzņēmums nevar pierādīt savu saikni ar Latviju vai Baltiju, sadarboties ar vietējo banku sektoru būs grūti".

J.Kauliņš piebilda, ka ne katra banka vēlas sadarboties ar plaša spektra uzņēmumu klāstu, vairums orientējas uz labi zināmiem, eksportējošiem Latvijas uzņēmumiem. Tomēr ir arī atsevišķas bankas, kuras specializējas dažādu riskantāku nozaru nišās, tās ir definējušas savu riska robežu un sadarbojas ar, piemēram, "FinTech" uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Riskos balstīta pieeja top banku un FKTK kopdarbā

Jānis Goldbergs, 19.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn pēc premjera Krišjāņa Kariņa izteikumiem, ka bankām vajadzētu izmantot riskos balstītu pieeju, Finanšu sektora attīstības padome gada nogalē vienojās par veselu pasākumu plānu, kas to veicinātu.

Nupat Finanšu kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas ir banku uzraugs, publiskojusi savus 2020. gada darba rezultātus, un varam secināt, kas gada gaitā mainījies kopš brīža, kad, pateicoties drastiskai pieejai, Latvija nenokļuva Moneyval pelēkajā sarakstā.

Par uzraudzības pieejas maiņu un rezultātiem Dienas Bizness iztaujāja FKTK Naudas atmazgāšanas novēršanas un sankciju departamenta direktoru Kristapu Markovski.

Fragments no intervijas

Nupat publicēts institūcijas paziņojums par aktīvu darbu 2020. gadā, lai novērstu finanšu noziegumus, lai Latvijas finanšu iestādes netiktu izmantotas naudas atmazgāšanai. Norādīts, ka pieeja darbā mainīta un sasniegti labi rezultāti. Kas mainījies? Pēc kā nosakām, ka rezultāti ir labi?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu AS "PrivatBank" piemērot soda naudu 768 653 eiro par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, un bankai noteikti vairāki tiesiskie pienākumi konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai, informē FKTK.

FKTK pēc 2020.gadā veiktajām pārbaudēm secinājusi, ka "PrivatBank" jāstiprina iekšējā pārvaldība, jāuzlabo iekšējās kontroles sistēma, jāievieš un jāpilnveido darbības jomai atbilstoša riska pārvaldības kultūra un jānodrošina iekšējā audita funkcijas pilnvērtīga darbība.

FKTK saistībā ar pārbaudē konstatētajiem pārkāpumiem vērtēja arī atbildīgo amatpersonu atbildību, kā rezultātā izteikts brīdinājums "PrivatBank" valdes loceklei, bijušajai valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājai Ingai Rumbai.

FKTK pārbaudēs vērtēja iekšējo pārvaldību un normatīvo aktu prasību ievērošanu NILLTPF novēršanas jomā, kā arī starptautisko un nacionālo sankciju reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada jūnijā, salīdzinot ar 2020. gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,7 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021. gada jūnijā, salīdzinot ar 2020. gada jūniju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbiem un apaviem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,0 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+17,5 %). Cenas pieauga gaļai un gaļas izstrādājumiem (+1,9 %), tai skaitā mājputnu gaļai (+6,6 %) un žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,7 %). Cenu kāpums bija arī miltiem un citiem graudaugiem (+12,1 %), kartupeļiem (+12,3 %), augu eļļai (+19,8 %), rīsiem (+10,4 %), olīveļļai (+9,8 %), šokolādei (+2,3 %). Dārgāks bija jogurts (+10,2 %), piena produkti (+3,4 %), siers un biezpiens (+1,8 %), kā arī olas (+2,3 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-9,8 %), kafija (-2,5 %), kā arī svaigas vai atdzesētas zivis (-5,9 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 3,3%, bet gada laikā jeb salīdzinājumā ar 2021.gada martu - par 11,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 5,6%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām martā, salīdzinot ar 2021.gada martu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 14,7%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (par 22%) un kartupeļiem (par 58,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā pieauga par 0,8%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2021.gada oktobri - palielinājās par 21,8%, pretstatā 22,2% pagājušajā mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 15%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada oktobrī, salīdzinot ar 2022.gada septembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 2,1%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+23,3%). Cenu kāpums bija arī maizei (+2,4%), pienam (+4,1%), cukuram (+8,5%), sieram un biezpienam (+1,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+7,2%). Dārgāki bija konditorejas izstrādājumi (+1,2%), liellopu gaļa (+7,8%), svaigi augļi (+1,2%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+3,3%) un cūkgaļa (+1,1%). Akciju noslēgumu rezultātā sadārdzinājās augu eļļa (+3,1%), augļu un dārzeņu sulas (+2,5%). Cenas palielinājās tējai (+4,4%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,1%), margarīnam (+5,2%), saldētām zivīm (+3,9%) un gaļas izstrādājumiem (+1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieaugušas par 0,4%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2020.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 0,6%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021.gada jūlijā, salīdzinot ar 2020.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbam un apaviem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (par 14,7%), kartupeļiem (par 8%), žāvētiem, citādi konservētiem vai apstrādātiem dārzeņiem (par 7,2%). Cenas pieauga mājputnu gaļai (par 9,5%), augu eļļai (par 21,3%), miltiem un citiem graudaugiem (par 8,8%), konditorejas izstrādājumiem (par 2,4%), rīsiem (par 12,7%). Dārgāks bija jogurts (par 7,7%), piena produkti (par 3,2%), kā arī sviests (par 3,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā pieauga par 2,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūniju - patēriņa cenas palielinājās par 19,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 9,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām 2022.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā attiecīgajā grupā bija kafijai (+8,3%), galvenokārt noslēdzoties akcijām. Akciju noslēgumu rezultātā dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+4,2%), maize (+2,2%), saldējums (+5,7%), mājputnu gaļa (+2,1%), jogurts (+5,1%). Cenu kāpums bija konditorejas izstrādājumiem (+5%), šokolādei (+5,7%), miltiem un citiem graudaugiem (+4,2%), kā arī saldumiem (+10,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Swedbank piešķir 20 miljonus eiro Livonia Partners

Db.lv, 22.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem Baltijas riska kapitāla fondu pārvaldniekiem Livonia Partners jauna fonda investīciju īstermiņa finansējumam saņems 20 miljonus eiro.

Vienošanās ar Swedbank paredz izmantot līdzekļus īstermiņa investīciju finansēšanai, kas ir viens no pirmajiem šāda veida riska kapitāla fondu finansējumiem Latvijā.

Livonia Partners ir viens no lielākajiem riska kapitāla fondu pārvaldniekiem Baltijā, kas spējis piesaistīt investīcijas no augstas reputācijas institucionālajiem investoriem. Kopējais jaunā fonda apmērs ir 136 miljonu eiro apmērā un šobrīd tiek piesaistīti papildus investoru līdzekļi. Livonia Partners ir piesaistījuši finansējumu no Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības bankas (ERAB), Eiropas Investīciju fonda (EIF), Baltijas un Somijas pensiju fondu pārvaldniekiem u.c. Viens no Livonia Partners lielākajiem investoriem ir arī Swedbank Baltijas pensiju fondi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā pieauga par 0,4%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2021.gada augustu - patēriņa cenu kāpums, tāpat kā pirms mēneša, bija 21,5% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 12,3%.

2022.gada augustā, salīdzinot ar jūliju, būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,9%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija sieram un biezpienam (+4,2%), konditorejas izstrādājumiem (+3,3%), kā arī svaigiem augļiem (+3,9%). Dārgāks bija cukurs (+14,8%), piens (+3,8%), milti un citi graudaugi (+4,3%), saldējums (+4,6%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas kāpa maizei (+0,8%), čipsiem (+11,7%), saldumiem (+5,8%), makaronu izstrādājumiem (+3,6%), ievārījumam un medum (+3,2%), kā arī brokastu pārslām (+4,9%). Cenas palielinājās arī rīsiem (+3,9%) un mājputnu gaļai (+0,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finansējuma pieejamība jaunajā realitātē Latvijā

Rūdolfs Krese, ZGI investīciju direktors, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turbulence pasaules akciju tirgos, inflācija, strauji augošās jēlnaftas un energoresursu cenas rada bažas par recesiju, taču globālā ekonomika izskatās noturīga un šo brīdi no krīzes var pārvērst iespējā.

Izaugsmes kapitāla fonds ZGI Capital ir apņēmies turpināt investīciju stratēģiju, veicot ieguldījumus Latvijas uzņēmumos, kuri vēlas pārorientēt eksporta tirgus, palielināt ražošanas apjomus, modernizēties vai iegādāties konkurējošus uzņēmumos.

Vidējais investīcijas apjoms ir divi miljoni eiro un maksimālais ieguldījums var sasniegt piecus miljonus eiro. Minimālā investīcija ir 500 tūkstoši eiro. No jaunākā fonda līdz šim veikti septiņi investīciju darījumi un tuvākajā laikā plānots veikt vēl līdz desmit ieguldījumiem. Krīze ir labs laiks, kad attīstīties. Ja ir labs plāns, mēs esam gatavi to finansēt. Ir jāiet uz priekšu – mēs turpinām ticēt šim tirgum un atbalstīt labus uzņēmumus. Vēsture rāda, ka tieši krīzes apstākļos, kad konkurenti minstinās, vēlāk veiksmīgākie uzņēmumi pieņem lēmumus par attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Potenciālu saslimstības kāpumu plāno novērst ar apsteidzošiem un straujiem drošības pasākumiem

LETA, 07.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudenī, piedzīvojot saslimstības ar Covid-19 kāpumu, tiks piekopta "ātri ciet - ātri vaļā" stratēģija, strauji ieviešot apsteidzošus pasākumus, lai nepieļautu ilgstoši augstu saslimstību, valdības sēdē, prezentējot Veselības ministrijas plānu rudenim, skaidroja veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) padomnieks Kaspars Bērziņš.

Veselības ministrijas ieskatā ir būtiski savlaicīgi ieviest ierobežojumus, jo, sasniedzot nekontrolējami augstu saslimšanas līmeni, saslimstības kritums notiek lēnām, rezultātā novedot pie vēl lielākiem ekonomiskajiem un sociālajiem zaudējumiem. Tāpēc tiek rosināts savlaicīgi ieviest visaptverošus, vienkāršus, visās nozarēs vienlīdzīgus drošības pasākumus, apsteidzoši pārtraucot saslimšanas pieaugumu, sagaidot saslimšanas kritumu un visaptveroši atceļot ierobežojumus, tādējādi ļaujot sabiedrībai funkcionēt minimālu ierobežojumu režīmā.

Lai savlaicīgi un vispusīgi sagatavotos saslimstības pieaugumam rudenī, Bērziņš iezīmēja kopumā desmit veicamus uzdevumus. To vidū ir mērķis panākt maksimāli plašu vakcinācijas aptveri un nodrošināt nepieciešamo testēšanas kapacitāti. Tāpat uzdevumi paredz nozarēm pilnveidot un izstrādāt epidemioloģiskās drošības pasākumus un izstrādāt plānus darbam ārkārtējās situācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Padomi uzņēmējiem, kuri sadarbojas ar partneriem Krievijā un Baltkrievijā

Uldis Upenieks, Citadele valdes loceklis un Finanšu nozares asociācijas Darbības atbilstības komitejas līdzpriekšsēdētājs, 02.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības un ASV noteiktās finanšu sankcijas pret Krieviju ir ļoti nozīmīgas un atkarībā no notikumu attīstības Ukrainā var kļūt vēl plašākas, ietekmējot tos Latvijas un Baltijas valstu uzņēmējus, kuriem ir sadarbības partneri Krievijā un Baltkrievijā.

Lai palīdzētu orientēties mainīgajā sankciju vidē un izvairītos no pārkāpumiem, kas var novest pie anulētiem darījumiem, aktīvu iesaldēšanas vai pat kriminālatbildības, banka Citadele sagatavojusi padomus uzņēmējiem, kas vēlas turpināt sadarbību ar partneriem Krievijā un Baltkrievijā.

Ņemot vērā sankciju plašo ietekmi, skaidrs, ka tiem uzņēmumiem, kas līdz šim sadarbojušies ar partneriem no Krievijas vai Baltkrievijas, šīs partnerattiecības var kļūt ievērojami apgrūtinātas vai atsevišķos gadījumos – pat neiespējamas. Ja uzņēmējdarbība ir saistīta ar Krieviju, Baltkrieviju vai kādu citu valsti, uz kuru attiecas sankcijas, banka var lūgt iesniegt papildu informāciju par atsevišķiem maksājumiem vai par darbību kopumā, kā arī, lai pieprasītu informāciju par darījumu partneriem Krievijā un Baltkrievijā, to īpašniekiem un faktiskajiem īpašniekiem, kā arī par ražotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem un šo preču gala saņēmējiem. Ņemot vērā, ka arī bankām jāievēro starptautiskās, nacionālās un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijas visās valūtās, banka patur tiesības pārtraukt sadarbību ar klientiem, uz kuriem attiecas sankcijas, vai, ja ir pamatotas aizdomas, ka tie pārkāpj vai apiet sankcijas. Svarīgi ir strādāt caurspīdīgi, uzņēmējiem un bankām sadarbojoties, jo kļūdas, kas rezultējas starptautisku sankciju pārkāpumos, var nozīmēt līdzekļu iesaldēšanu un atsevišķos gadījumos pat kriminālatbildību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad maija beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,6% apmērā no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

2021.gada maija beigās NVA bija reģistrēti kopumā 68 765 bezdarbnieki, kas ir par 2611 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 71 376 bezdarbnieki.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis maija beigās bija Rīgas reģionā - 5,7%, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 15,9%, kas arī ir samazinājums par 0,3 procentpunktiem.

Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis maijā samazinājies par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kā arī Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,4%, bet Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,3 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru