Runā, ka Alberts Einšteins par saliktajiem procentiem esot sacījis: tas ir astotais pasaules brīnums un viens no lielākajiem pasaules spēkiem. Iespējams, šāds vērtējums ir mazliet pārspīlēts, taču salikto procentu «fenomenam» ir vērts pievērst uzmanību. Īpaši visiem tiem, kuri rūpējas par savu un ģimenes nākotni, tāpēc daļu savu ienākumu atvēl uzkrājumu veidošanai.

Saliktie procenti nozīmē, ka ieguldītie naudas līdzekļi pelna procentus, savukārt nopelnītie procenti arī tiek ieguldīti un turpina pelnīt jaunus procentus. Rezultātā uzkrājums aug straujāk, un īpaši šis dubultspēks ir jūtams, ja uzkrājums tiek veidots ilgu laiku.

Piemērs: ja 100 eiro ieguldījums gadā būtu nopelnījis 10%, tad gada beigās tie būtu 110 eiro. Ja viss šis uzkrājums arī nākošajā gadā nopelnītu 10%, tad jums būtu jau 121 eiro (jo 10% pelnītu iepriekš uzkrātie 110 eiro). Šeit būtiski pievērst uzmanību uzkrāšanas termiņam – jo ilgāks ir krāšanas laiks, jo lielāka ietekme saliktajiem procentiem. Tas savukārt nozīmē, ka ļoti nozīmīgi ir savlaicīgi pieņemt lēmumu par uzkrājumu veidošanu, jo ilgtermiņa uzkrājumu un to atdeves kontekstā lielāka nozīme būs nevis tam, cik lielas iemaksas tiek veiktas, bet gan tam, kad tiek sākts krāt.

Neraugoties uz krīzi nekustamo īpašumu tirgū, visdrošākais veids, kā krāt naudu, ir tieši nekustamā īpašuma iegāde, taču vēl arvien ir cilvēki, kuri naudu glabā mājās, noglabājot to burkā un zeķē, liecina dzīvības apdrošinātāja Vital Life pasūtītais socioloģiskais pētījums par uzkrājumu veidošanu.

Jautāti par to, kur ir visdrošāk krāt naudu, 29.3% iedzīvotāji norādīja, ka vislabāk to ieguldīt nekustamajos īpašumos. Savukārt depozīts bankā šķita vispiemērotākais 22.8% respondentu. No kopējā skaita 22.7% pauduši, ka naudu krāt pašlaik nav droši un tā jātērē uzreiz, taču ieguldījumu fondi guvuši 5.1% atsaucību. Turklāt Latvijas iedzīvotāji vēl arvien pilnībā neatsakās no naudas glabāšanas mājās – gan zeķēs, gan burkās, kas attiecīgi saņēma 3.5% un 2.5% respondentu atzinību.

"Vēl arvien ir daudz cilvēku, kuri uzskata, ka naudu krāt nevajag un tā jātērē uzreiz. Manuprāt, visbiežāk šādi domā tie iedzīvotāji, kuri dzīvo no rokas mutē un kuru ienākumu līmenis ir salīdzinoši zems. Pārsteidzošs ir fakts, ka, neskatoties uz krīzi nekustamo īpašumu tirgū, kas arvien padziļinās, cilvēki vēl arvien domā, ka šis ir visveiksmīgākais naudas krāšanas veids," socioloģiskā pētījuma rezultātus komentē Vital Life filiāles vadītājs Latvijā Aivars Traidāss.

Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju mēnesī uzkrājumu veidošanai varētu atlicināt vien 10 līdz 20 latus, liecina dzīvības apdrošinātāja Vital Life pasūtītais socioloģiskais pētījums.

Jautāti par to, cik latus mēnesī varētu atvēlēt uzkrājumu veidošanai, 21.6% norādīja, ka spētu atlicināt tikai 10 līdz 20 latus, savukārt 17.3% respondentu prognozēja, ka no 21 līdz 50 latiem. Trešā populārākā atbilde (17% respondentu) bija "necik", bet 13.6% norādīja, ka uzkrājumu veidošanai atvēlamā summa atkarīga no katra mēneša ienākumiem. Tikai 8.2% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi atlicināt vairāk nekā 100 latu mēnesī, lai veidotu uzkrājumus.

"Iegūtie rezultāti rāda, ka ir ļoti daudz tādu cilvēku, kas dzīvo no rokas mutē un nevar veidot uzkrājumus nebaltām dienām. Šāda situācija ir ļoti bīstama, jo nekad nevar paredzēt, kas notiks rīt un vai tad kāds lieks lats neglābs situāciju,” saka Vital Life filiāles vadītājs Latvijā Aivars Traidāss.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Bezrecepšu zāles pašapkalpošanās aptiekās no 1.septembra tirgot nevarēs, bet internetā šāda iespēja pastāvēs, šodien ziņo Dienas bizness.

Veselības ministrija (VM) laikrakstam skaidro, ka aizliegums aptieku pašapkalpošanās nodaļās tirgot bezrecepšu medikamentus nepieciešams, lai neradītu maldīgu iespaidu, ka zāles ir plaša patēriņa produkts, kā arī lai pasargātu aptiekas apmeklētājus no iespējas iegādāties zāles, kuru lietošana nav nepieciešama.

«Ja jau ministrija uzskata, ka pašārstēšanās iespējas maksimāli jāierobežo, tad tieši internets ir vide, kur to izdarīt visgrūtāk. Internetā nepastāv nekādas iespējas saņemt konsultācijas, lai iegādātos vispiemērotākos medikamentus konkrētas slimības ārstēšanai,» sašutumu Ģimenes aptieku direktors Ilgvars Ķipēns.

Gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs (17 %) vecumā no 15 līdz 74 gadiem kā dāvanu šajos Ziemassvētkos visvairāk vēlētos saņemt veselību. Šādu iezīmi rāda mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada decembra vidū veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums.

Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji svin Ziemassvētkus – kopumā 95 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem svin Ziemassvētkus, un visbiežāk tas tiek darīts vai nu pēc katra cilvēka individuālajām tradīcijām (63 %), vai arī pēc kristiešu tradīcijām (40 %). Savukārt katrs sestais iedzīvotājs (14 %) apgalvo, ka Ziemassvētkus svin pēc senlatviešu tradīcijām. Tomēr Latvijā ir 3 % respondentu, kuri Ziemassvētkus nesvin.

Pēc senlatviešu tradīcijām Ziemassvētkus salīdzinoši biežāk svin šādu sociāli demogrāfisko grupu pārstāvji - sievietes, respondenti ar augstāko vai vidējo izglītību, latvieši, vadītāji, vecākie speciālisti, iedzīvotāji vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem, kā arī respondenti, kuriem nav personīgo ienākumu vai arī tie ir no 100 līdz 200 latiem mēnesī.

Gandrīz puse jeb 44 % Latvijas iedzīvotāju ar ikmēneša ienākumiem virs 400 latiem atzīst, ka nespēj atteikties no tēriņiem par labu savai finansiālajai drošībai un krāt naudu, liecina GE Money Bank veiktais pētījums.

Jautāti, kuras ir tās īpašības, kas pietrūkst, lai sāktu krāt vai lai krātu vairāk, 44 % iedzīvotāju atbild, ka tā ir spēja atteikties no lietām. Vēl 22 % min disciplīnas trūkumu, bet 17 % mērķtiecības trūkumu.

Puse aptaujāto (51 %) atzīst, ka konkrētas krāšanas metodes tiem nav, taču uzkrājumi tiek veidoti. Vienlaikus vidēji katrs piektais (21 %) norāda, ka katru mēnesi, līdzko saņemta alga, noteikta summa tiek atlikta uzkrājumos.

Viena no izplatītākajām krāšanas metodēm ir atlikt 10 % no ikmēneša ienākumiem. Taču varbūt tieši tas ir iemesls, kādēļ daudzi joprojām nekrāj – šāda summa iesākumā var šķist pārāk liela. Bet jāatceras, ka sākumā tie var arī nebūt 10 %, bet mazāka summa.

Sekojot savu klientu vajadzībām un pasaules mazumtirdzniecības tendencēm, Rimi lielveikalu tīkls vienlaicīgi visā Baltijā ieviesis iespēju klientiem par izdarītajiem pirkumiem krāt piešķirtās lojalitātes uzlīmes ne tikai drukātā, bet arī digitālā veidā.

Līdz šim uzlīmes tika krātas tikai drukātā veidā speciālos uzlīmju bukletos, taču līdz ar jauninājumu tās būs iespējams automātiski uzkrāt arī savā lojalitātes kartē. Digitālās uzlīmes vienlaicīgi pieejamas ne tikai Latvijā, bet arī Rimi veikalos Lietuvā un Igaunijā.

«Mazumtirdzniecība ir dinamiska nozare, kurā klientu ērtību uzlabošanai svarīgi izmantot arī dažādus digitālos risinājumus. Uzsākto projektu turpināsim arī citās lojalitātes kampaņās – prognozējam, ka piedāvāto iespēju krāt lojalitātes uzlīmes digitālā veidā tuvākajā nākotnē varētu izmatot apmēram 20% mūsu aktīvo klientu,» skaidroja Rimi Baltic biznesa attīstības direktore Gundega Martinsone.

Pērn t.s. repatriētā nauda sasniegusi jau 268,3 milj. Ls jeb 2,4 % no iekšzemes kopprodukta, liecina Latvijas Bankas informācija.

Šī gada pirmajā ceturksnī Īrijā, Lielbritānijā un citās valstīs strādājošie Latvijas rezidenti mājup nosūtījuši 72 milj. Ls.

Nopelnītais - kredītiem

Latviete Inga Strauta, kura jau trešo gadu dzīvo un strādā Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā, stāsta, ka liela daļa nopelnītā tiek izmantota kredītmaksājumu segšanai.

Neilgi pirms došanās uz Lielbritāniju viņa kopīgi ar dzīvesbiedru iegādājusies māju netālu no Rīgas, bet vēlāk - arī divus dzīvokļus Valkā.

«Kad atbraucam, arī patērējamies tiem pašiem mērķiem, kam citi Latvijas iedzīvotāji: pārtika, izklaides, dakteri. Jānis vēl papildus naudu dod mammai un veic iemaksas par sevi privātajā pensiju fondā. Naudu uz Latviju mēs nesūtām, jo pārskaitījums ir diezgan dārgs, tāpēc cenšamies reizi divos mēnešos atbraukt paši un tad arī vedam skaidru naudu,» tā I. Strauta.

Sabiedrības vājais finanšu izglītības līmenis ir viens no iemesliem, kādēļ cilvēki kūtri izvēlas izmantot noguldījumu pakalpojumu sniegtās iespējas, liecina komunikācijas, tirgus un sabiedriskās domas izpētes aģentūras A.W.Olsen&Partners veiktais pētījums par indivīdu finansiālās uzvedības izmaiņām.

Deviņdesmitajos gados piedzīvotais noguldījumu bums, pēc zinātnieku domām, arī lielā mērā bija saistīts ar zemo finanšu izglītības līmeni, turklāt kā negatīva pieredze tas ietekmējis uzkrāšanas paradumu veidošanos sabiedrībā nākamajos piecpadsmit gados.

Hansabankas Investīciju produktu vadītājs Renārs Karašs uzskata, ka finanšu pakalpojumu izmantošanas jomā notiek normāla attīstība. Deviņdesmitajos gados kredītiestādes piedāvāja vienkāršākos pakalpojumus – depozītus un naudas pārskaitījumus, pēc tam attīstījās jau sarežģītāki produkti, kā hipotekārie kredīti, patēriņa kredīti. Trešajā fāzē, kas sākas tagad, attīstīsies tādi finanšu instrumenti kā ilgtermiņa ieguldījumi finanšu fondos, pensiju kapitālā, uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā utt. "Protams, nekur nepazūd arī iepriekšējās fāzēs attīstītie produkti," piebilst R.Karašs.

Globalizācija nav iespējama bez korupcijas. Jo neviena nācija labprātīgi sevi nepiekritīs iznīcināt, ja tās elite nav uzpirkta. Atceros sarunu pēc kādas savas intervijas divi tūkstošo gadu sākumā ar vienu pazīstamu filozofu, kurš vēlāk kļuva ministrs. Viņš stāstīja, ka savu pirmo mašīnu deviņdesmitajos gados ir nopircis par to naudu, ko saņēma no Sorosa fonda granta.

Tie, kuri atceras deviņdesmito gadu parasta cilvēka dzīves līmeni, saprot, ko nozīmē pirmā mašīna. Tas nav slikti, ka cilvēks kaut ko sev iegādājas par «starptautiskā filantropa» līdzekļiem. Taču, ja šādu cilvēku ir daudz, ja viņi dominē kādas mazas valsts sociālajās zinātnēs, žurnālistikā un medijos, tas nepaliek bez ietekmes. 2012.gadā, kad Sorosa fonds atzīmēja darbības divdesmit gadus Latvijā, tas lepojās, ka «20 gadu laikā Sorosa fonds-Latvija aktivitātēs un iniciatīvās ieguldījis vairāk nekā 80 miljonus ASV dolāru».

Plāns ir, lai PAR, JKP un Jaunā Vienotība kopā dabū tikpat, cik «vecā Vienotība», tad Vienotība un Soross būs atpakaļ pie varas Latvijā

Puse Latvijas iedzīvotāju (51 %) vecumā no 15 līdz 49 gadiem ir apņēmušies jaunajā gadā kaut ko mainīt savā dzīvē, liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada decembra sākumā veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums. Savukārt aptuveni trešdaļa no aptaujātajiem (34 %) vēl nebija izlēmuši, vai apņemsies kaut ko mainīt. Savukārt 15 % no iedzīvotājiem, sākot jauno gadu, savā dzīvē nedomā kaut ko izmainīt.

TNS Latvia iekšējo projektu vadītāja Dace Zolberga norāda, ka kaut ko mainīt savā dzīvē jaunajā gadā salīdzinoši biežāk ir apņēmušies gados jauni iedzīvotāji (15 līdz 30 gadi), kā arī iedzīvotāji ar pamata vai vidējo izglītību, pašnodarbinātie, studenti, skolnieki, bezdarbnieki, neprecētie iedzīvotāji un arī iedzīvotāji no ģimenēm, kurās ir 5 un vairāk ģimenes locekļi. Savukārt visu atstāt pa vecam un neko nemainīt, salīdzinoši biežāk plāno iedzīvotāji ar augstāko izglītību, vidzemnieki, precētie iedzīvotāji, iedzīvotāji ar augstiem ģimenes un personīgajiem ienākumiem, kā arī strādnieki un algotie darbinieki.

Visbiežāk iedzīvotāji 2009. gadā ir apņēmušies kaut ko mainīt savā darba dzīvē (20 %) – nodrošināt stabilu darba vietu, atsākt strādāt, saņemt paaugstinājumu u.tml. Tāpat 2009. gadā cilvēki ir apņēmušies mācīties (14 %) – sākt mācīties, cītīgāk mācīties, uzlabot zināšanas, paaugstināt kvalifikāciju, apgūt svešvalodas u.tml. Kamēr katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs vēlas manīt savu attieksmi pret dzīvi (11 %) vai centīsies ar pozitīvu skatu raudzīties nākotnē (11 %).

Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji 2008.gadā ir apņēmušies kaut ko mainīt savā darba dzīvē – sākt strādāt, uzsākt uzņēmējdarbību, nomainīt darba vietu, saņemt paaugstinājumu utml., liecina pētījums.

Aptuveni 2/5 Latvijas iedzīvotāju (41 %) vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir apņēmušies jaunajā gadā kaut ko mainīt savā dzīvē. Šādu iezīmi rāda mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada decembra beigās veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums. Savukārt gandrīz puse iedzīvotāju 2008.gadā neplāno neko mainīt savā dzīvē (48 %), un aptuveni katrs desmitais iedzīvotājs vēl nebija ticis skaidrībā, vai apņemsies kaut ko mainīt (11 %).

Kaut ko mainīt savā dzīvē jaunajā gadā salīdzinoši biežāk ir apņēmušies jaunieši (15 līdz 24 gadi) un iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem, iedzīvotāji ar vidējo izglītību, pašnodarbinātie, speciālisti, ierindas darbinieki, studenti, skolnieki, bezdarbnieki, mājsaimnieces, arī neprecētie, iedzīvotāji no ģimenēm, kurās ir 3 un vairāk ģimenes locekļi, tāpat arī iedzīvotāji ar augstiem personīgajiem ienākumiem (300 un vairāk latiem mēnesī) un iedzīvotāji ar augstiem ģimenes ienākumiem (200 un vairāk lati uz vienu cilvēku ģimenē). Savukārt visu atstāt pa vecam un neko nemainīt salīdzinoši biežāk plāno šādu sociāli demogrāfisko grupu pārstāvji - vecākā gada gājuma cilvēki (vecumā no 55 līdz 74 gadiem), iedzīvotāki ar augstāko izglītību, iedzīvotāji ar vidējiem ģimenes ienākumiem (ienākumi uz vienu ģimenes locekli no 100 līdz 200 latiem mēnesī), kā arī iedzīvotāji, kuri dzīvo vieni vai divatā.

Palaist Zemes orbītā pirmo Latvijā būvēto minisatelītu — tas ir tuvākais Ventspils Augsto tehnoloģiju parka valdes locekles Danas Reiznieces profesionālais mērķis.

Kosmosa tehnoloģiju attīstīšana ir viens no virzieniem, ar ko nodarbojas Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP), un Latvijas pirmā mazā satelīta Venta - 1 būve ir sākums. 36 kilometrus no Ventspils, Irbenē, bijušās padomju militārās bāzes teritorijā, šobrīd top moderns satelītu vadības centrs. Dana Reizniece vada šī projekta izstrādi.

«Vai nu pirmā sieviete uz Marsa, vai nākamā Valsts prezidente!» — tā par Danu izsakās Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra direktors Juris Žagars, slavējot viņas profesionālismu un enerģiju. Kur vēl tikai pirms gada stāvēja grausti, tagad tiek radītas ērtas darba un atpūtas telpas satelīttehnoloģiju speciālistiem un Ventspils Augstskolas (VA) studentiem.

Šobrīd daudzi cenšas rozā gaismā saskatīt Latvijas enerģētisko nākotni piedāvājot divas ieplānotās lieljaudas (400 MWel) elektrostacijas darbināt ar kūdru, koksni un tās atliekām, biomasu, vai cita veida kurināmo. Bieži šie viedokļi jau pēc būtības ir maldinoši, apzināti vai aiz nezināšanas tiek dezinformēti lasītāji, apgalvojot, ka, piemēram, koksnes un tās atlieku apjoms mūsu valstij ir pietiekams divu šādu elektrostaciju nodrošināšanai ar kurināmo. Kāpēc maldinošs?

Pirmkārt jau manipulējot ar mērvienībām, idejas autori apmaldās to lielumu atbilstībā, nonāk nesakritībā ar realitāti. Vērtējot energoresursus, enerģijas izstrādes iespējas vispirms ir kurināmā apjomi jākonvertē no, piemēram, mazvērtīgās koksnes kubikmetriem, tonnām uz enerģijas mērvienībām – džouliem, vatstundām.

Pēc vienkāršas fiziskās matemātikas var aprēķināt, ka, lai nodrošinātu divas elektrostacijas ar elektrisko jaudu 400 MWel (0,4 GW) ir nepieciešams 2 x 0,4 (GW) : 0,3 (lietderība elektrības ražošanai) x 7000 darba stundas gadā = 18 666 GWh (67 PJ) kurināmās koksnes gadā. Bet kurināmās koksnes kopējais pieejamais apjoms Latvijā ir novērtēts tikai 52 PJ gadā.

Līdz ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, bezdarba samazināšanos un ienākumu pieaugumu, pēdējos gados palielinājies arī iedzīvotājiem pieejamais naudas līdzekļu apjoms, liecina Swedbank veiktais paaudžu pētījums.

Tajā pašā laikā pētījums uzrāda, ka liela daļa (34%) Latvijas iedzīvotāju aizvien dzīvo no algas līdz algai jeb nauda pietiek tikai ikdienas vajadzību segšanai. Vēl piektdaļa (20%) savu finanšu situāciju raksturo kā svārstīgu - izdevumi regulāri pārsniedz ieņēmumus un biežāk sanāk aizņemties, nekā atlicināt naudu uzkrājumiem. Savukārt nepilna trešdaļa (28%) cilvēku savas finanses vērtē kā stabilas, un viņiem periodiski ir iespēja veikt arī uzkrājumus, bet tikai 18% spēj pilnībā sabalansēt ieņēmumus ar izdevumiem un veidot uzkrājumus. Vaicāti, kam šobrīd novirzītu papildus brīvi pieejamus 20 līdz 50 eiro mēnesī, visbiežākā atbilde ir par labu kādam pirkumam, nevis uzkrājuma veidošanai.

Inflācija Latvijā ir sasniegusi līmeni, kas latu krāšanu jebkādā veidā, ieskaitot pensiju fondus padara bezjēdzīgu. Turklāt otrā līmeņa pensiju fondu klienti ir latu krājēji pret pašu gribu, raksta laikraksts Neatkarīgā rīta avīze.

No visiem Latvijas valsts iedzīvotājiem, kuri dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija un strādā atalgotu darbu, valsts iekasē 2% no viņu algas, lai atdotu šo naudu pārsvarā privātajiem pensiju fondu apsaimniekotājiem. Savukārt pēc 1951. gada 2. jūlija dzimušajiem tiek dota izvēle tos pašus 2% no algas vai nu krāt savā pensiju fondā, vai novēlēt tagadējiem pensionāriem. Skaidrs, ka lielākā daļa iedzīvotāju izvēlējušies krāt naudu sev.

Izrādās, ka viņi šo naudu ir novēlējuši pensiju fondu apsaimniekotājiem, kuri saņem atlīdzību par naudas ieguldīšanu arī tad, ja noguldījumu rezultātā ieguldījums zaudē savu vērtību.

Līdzīgi kā pagājušajā gadu mijā, arī šogad katrs otrais Latvijas iedzīvotājs (50 %) vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir apņēmies jaunajā gadā kaut ko mainīt savā dzīvē, liecina TNS Latvia pētījums.

Savukārt divas piektdaļas iedzīvotāju 2006.gadā neplāno ko mainīt savā dzīvē (40 %) un aptuveni katrs desmitais iedzīvotājs vēl nebija ticis skaidrībā, vai apņemsies kaut ko mainīt (10 %).

Kaut ko mainīt savā dzīvē jaunajā gadā salīdzinoši biežāk ir apņēmušies jaunieši un iedzīvotāji ekonomiski visaktīvākajā vecuma grupā (vecumā no 15 līdz 34 gadiem), rīdzinieki, algotie darbinieki, studenti, skolnieki, bezdarbnieki, kā arī iedzīvotāji bez personiskajiem ienākumiem vai ar zemiem personiskajiem ienākumiem (līdz 50 latiem mēnesī), tāpat arī iedzīvotāji ar augstiem personiskajiem ienākumiem (vairāk par 200 latiem mēnesī) un iedzīvotāji ar augstiem ģimenes ienākumiem (100 un vairāk lati uz vienu cilvēku ģimenē).

Gada sākums mēdz būt piesātināts ar mēģinājumiem pildīt dažādas jaunas apņemšanās. Gluži vai tradīcija ir solījumi, piemēram, vairāk sportot, ēst veselīgāk, nomest svaru utt. Šajā periodā gan var padomāt vēl par to, kā nākamajiem gadiem izveidot kādu daudzmaz jēdzīgu finanšu plānu.

Piemēram, Fidelity Investments aptauja rāda, ka gandrīz 70% ASV iedzīvotāji gada beigās apcer to finanšu sakārtošanu vai uzlabošanu. Turklāt eksperti mēdz teikt - patiesībā gadu mija tam nebūt nav tas pats sliktākais mirklis.

Nosacīti sliktākas ziņas jau ir tās, ka ar kādu pliku mērķu, lai kādi tie arī nebūtu, nospraušanu parasti nepietiek. Lai tos piepildītu, jāieliek zināms darbs. Vērā gan var ņemt dažus padomos, lai palielinātu iespējamību, ka šie mērķi tomēr tiks sasniegti.Katrā ziņā krāšana ir ļoti svarīga dzīves daļa, kas paredz, ka tiek izveidots kāds labklājības spilvens, kuru pēc tam var tērēt vai nu aktuālajām vajadzībām, vai turpināt glabāt mazāk baltām dienām. Šāda spilvena esamībai vajadzētu nozīmēt arī mierīgāku ikdienas naktsmieru. Dažādi pētījumi un arī prakse gan rāda, ka liela daļa cilvēku par krāšanu domā vai nu nepietiekami vai novēloti.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

SIA Tigo.lv ļauj atbrīvoties no mantām, kas mājās «krāj» putekļus; pretī par to saņemt naudu.

Tehnoloģijām strauji mainoties, cilvēkiem mājās uzkrājas dažādas preces, kas ir labā darba kārtībā, bet vairs nav nepieciešamas. «Man pašai mājās stāvēja četri dažādi mobilie telefoni. Cilvēki ir slinki, aizņemti, lai šīs lietas pārdotu, – sludinājuma ievietošana un tikšanās ar pircējiem prasa laiku. Daudziem negribas publiskot savu tālruņa numuru vai e-pasta adresi. Ne visi ir gatavi iet uz lombardu. Tāpēc izveidojām portālu, kur var ērti pieteikt preces, ko grib pārdot, vienoties par laiku, kad kurjers bez maksas aizbrauc pakaļ precei. Un divu dienu laikā pārskaitām naudiņu,» stāsta Solvita Abarone, lietotu preču uzpirkšanas portāla tigo.lv vadītāja. Uzņēmumā strādā sertificēts vērtētājs, kurš nosaka preces cenu. Kad tigo.lv ir iegādājies konkrētās preces, tās tālāk tiek pārdotas uzņēmumam, kura specializācija ir lietotu preču uzpirkšana, un tas šīs mantas realizē Latvijā un ārzemēs.

Krīze skārusi uzņēmumus un parastos cilvēkus, kuru ikdienā ienācis jauns jēdziens – parādu piedzinējs.

Vislielāko paniku cilvēkos iesēj bailes no bankām, jo šajā gadījumā parādsaistību sekas ir īpašuma zaudēšana. Mazākā stresā cilvēkus iedzen rēķini par telefonu, līzinga pakalpojumiem un apdrošināšanu. A.Baranova skaidro, ka parādi veidojas kā ķēdes reakcija. Kā piemēru viņa min faktu, ka šobrīd strauji krities būvniecības apjoms. Celtnieki nevar norēķināties ar kreditoriem, kuri savukārt nespēj samaksāt saviem kredītdevējiem. Līdzīga situācija vērojama arī autotirdzniecības nozarē. Speciāliste ir pārliecināta, ka vienīgā izeja ir uzņēmumu apvienošana vai pārstrukturizēšana.

Līdz ar ekonomikas augšupeju, uzlabojusies arī Latvijas iedzīvotāju finanšu rezerve, liecina Swedbank apkopotie dati.

Teju piektdaļai (17%) ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā (par 2% punktiem vairāk nekā pērn), savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

Pārējā iedzīvotāju daļa, aptuveni divas trešdaļas sabiedrības jeb 67% atzīst, ka viņu uzkrājums vērtējams apmēram vienas vidējās mēnešalgas apmērā. To, ka kopumā uzkrājumu veidošanas disciplīna pamazām uzlabojas, apstiprina arī paši iedzīvotāji. 53% aptaujāto norāda, ka veido uzkrājumus dažādiem mērķiem, turklāt pēdējo divu gadu laikā piektdaļa (19%) ir spējusi uzkrājumiem novirzīt vairāk naudas, nekā līdz šim, savukārt trešdaļa (34%) līdzšinējā apmērā.

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.