Vairāk nekā trīs ceturtdaļas jeb 76% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ar mantošanu saistītos jautājumus sakārtot ir svarīgi, taču vairums par mantojuma lietām savas nāves gadījumā nav parūpējušies, liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultāti, kurus trešdien publiskoja Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP).

Saskaņā ar SKDS aptaujas datiem tikai 10% iedzīvotāju ir pilnībā sakārtojuši savu mantojuma lietu, aptuveni trešdaļa jeb 31% to izdarījusi daļēji, savukārt vairāk par pusi respondentu jeb 54% nav veikuši nekādas juridiskas darbības, lai nodrošinātu savas mantas nodošanu mantiniekiem. Turklāt 81% aptaujāto nav nedz paši, nedz ar notāra atbalstu sagatavojuši testamentu vai slēguši mantojuma līgumu. Vienlaikus 70% aptaujāto uzskata, ka pie notāra apliecināts testaments ir visdrošākais veids, kā nodrošināt savu mantinieku tiesības.

LZNP priekšsēdētājs Aigars Kaupe uzsver, ka Latvijas iedzīvotāji nereti nenovērtē mantojuma lietu sakārtošanas nozīmi, kā arī riskus, kas var rasties, ja juridiskie jautājumi netiek laikus sakārtoti. Diemžēl neskaidrības un konflikti starp mantiniekiem, negaidīti parādi un citi juridiski sarežģījumi gadās biežāk, nekā sabiedrība domā, tāpēc ir svarīgi savlaicīgi vērsties pie zvērināta notāra, lai izvairītos no iespējamām problēmām, skaidro Kaupe.

Kā liecina zvērinātu notāru pieredze, mantojuma lietās cilvēki visbiežāk kavē termiņus. Termiņu ievērošana ir temats, ko iedzīvotāji izprot vismazāk, norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Taču līdz galam nenokārtota mantojuma lieta paver durvis krāpniekiem, kas nereti izmanto tieši pašu mantinieku neizdarīto, atstājot viņus bez mantotā īpašuma.

«Mantojuma lietas ir ļoti dažādas, tomēr visas prasa precīzi izpildīt likumā noteikto. Tas cilvēkiem nereti šķiet sarežģīti, lai arī tā nebūt nav. Rezultātā lietu risināšana tiek atlikta uz nenoteiktu laiku. Atsevišķos gadījumos tas ir novedis pat pie tā, ka īpašums kļūst par bez mantinieka īpašumu. Tomēr visbiežāk mantinieku bezdarbība paver durvis iespējamai krāpniecībai vai negodprātīgu radinieku rīcībai, atstājot mantinieku bez īpašuma. Tādēļ svarīgi mantojuma lietu uzsākt laikus, es pat teiktu – nekavējoties. Kopš 2003. gada, kad mantojuma lietas no tiesām nonāca notāru kompetencē, ir pabeigtas jau gandrīz 163 000 lietas,» informē Sandra Stīpniece.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju diezgan vieglprātīgi attiecas pret mantojuma atstāšanas juridisko pusi. Lai gan vairums (89%) atzīst, ka mantojuma lietas ir svarīgi sakārtot jau laicīgi, realitātē to izdarījis vien retais, - liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Pēc Latvijas iedzīvotāju domām, visefektīvākais veids mantojuma nodošanai tuviniekiem ir testamenta sastādīšana (59%), savlaicīga īpašuma noformēšana uz izvēlētā mantinieka vārda (41%) un dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu un/vai pensiju 3.līmeņa uzkrājumi (18%). Tiesa, praktiski kādu no iepriekšminētajiem veidiem izmantojusi itin maza daļa aptaujāto – testamentu sastādījuši 6% iedzīvotāju, bet mantojumu uz mantinieka vārda noformējuši vien 9%. Atšķirīga aina vērojama tikai uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas un 3.pensiju līmeņa kontekstā, 61% no tiem aptaujātajiem, kas šo veidu minējuši kā efektīvu mantojuma nodošanas instrumentu, paši to arī pielieto.

#Decembrī aizsaulē aizgājušā uzņēmēja Valērija Maligina atraitne Elīna Maligina nolēmusi izprasīt sev neatņemamo mantojuma daļu.

Decembrī aizsaulē aizgājušā uzņēmēja Valērija Maligina atraitne Elīna Maligina nolēmusi izprasīt sev neatņemamo mantojuma daļu, aģentūrai LETA pastāstīja Maliginas advokāts Mārtiņš Knipšis.

Viņš sacīja, ka otrdien nolasītajā AS «Olainfarm» vadītāja testamentā bija minētas uzņēmēja trīs meitas, no kurām divas ir pilngadīgas, bet uzņēmēja atraitne tajā netika minēta. Viņš uzsvēra, ka nolasītais testaments tika izveidots laikā, kad Maliginu pāris vēl nebija precējies. Tomēr, ņemot vērā, ka abus vienoja laulības saites, Maliginai kā aizgājēja sievai atbilstoši likumam ir tiesības pretendēt uz sev neatņemamo mantojuma daļu, uzsvēra Knipšis.

UNESCO Pasaules mantojuma komitejas 33. sesijā, kas no šā gada 22. līdz 30. jūnijam notiek Seviljā, Spānijā, pieņemts lēmums par Drēzdenes Elbas ielejas izslēgšanu no UNESCO Pasaules mantojuma saraksta.

Drēzdene izslēgta nepārdomātas, nesaskaņotas un pasaules mantojuma vietas vērtību iznīcinošas attīstības projekta dēļ, Elbas ielejā uzsākot tilta būvniecību, neskatoties uz vairākkārtējiem UNESCO Pasaules mantojuma centra aizrādījumiem par šāda projekta negatīvo ietekmi uz vietas integritāti.

Tā kā Drēzdenes pilsēta nepārtrauca plānotā tilta būvniecību un neņēma vērā UNESCO Pasaules mantojuma centra aicinājumu meklēt alternatīvus risinājumus savienojuma veidošanai pār Elbas upi, vieta ir neatgriezeniski zaudējusi savu īpašas nozīmes pasaules vērtību, kas bija par pamatu tās iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Pirms diviem gadiem, 2007. gadā Pasaules mantojuma komitejas 31. sesijā no UNESCO Pasaules mantojuma saraksta tika izslēgta arī UNESCO Pasaules dabas mantojuma vieta Oriksu dabas rezervāts Omenā. Taču toreiz pati dalībvalsts atzina, ka nav spējusi šajā teritorijā saglabāt un aizsargāt apdraudēto antilopju pasugas oriksu populāciju.

Kuldīgas pilsētas vēsturiskajam centram ir piešķirta Eiropas mantojuma zīme, kurui atklās 2008.gada 4.jūnijā Kuldīgas Rātslaukumā.

Kuldīgas pilsēta šim titulam izvēlēta kā daudzveidīgu Eiropas kultūras mantojuma vērtību koncentrācijas vietu. Eiropas Mantojuma zīme ir Francijas Kultūras un komunikācijas ministrijas 2005. gadā ierosināta un Eiropas Komisijas atbalstīta iniciatīva, kas radīta, lai popularizētu kultūras mantojuma vietu, pieminekļu, dabas mantojuma un pilsētbūvniecības pieminekļu, materiālā un nemateriālā, mūsdienu un tradicionālā mantojuma Eiropas transnacionālo dimensiju, kā arī mantojuma lomu vienotas Eiropas radīšanā.

Eiropas Mantojuma saraksts ir balstīts uz Eiropas Kultūras vēsturi, tā atšķiroties no UNESCO Pasaules mantojuma saraksta, kura mērķis ir aizsargāt un popularizēt pieminekļus un vietas ar universālu vērtību. Eiropas mantojuma zīmes izveidošanas mērķis ir kļūt par vienotu kopienas aktivitāti, kurai ikviena Eiropas valsts var pieteikt objektus. Zīmes piešķiršana ietver kultūras mantojuma aizsardzības un popularizācijas jēdzienus ar mērķi to atzīt un nodot tālākām paaudzēm, vienlaicīgi veicinot sadarbību starp Eiropas valstīm.

Kuldīga iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā – tā, atzīstot un novērtējot Kuldīgas vecpilsētas unikālo vērtību arī pasaules mērogā, lēmušas dalībvalstis Pasaules mantojuma komitejas 45. sesijā, kas no 10. līdz 25. septembrim norisinās Rijādā, Saūda Arābijā.

Ceļš uz UNESCO Kuldīgai bijis ļoti apjomīgs process vairāk nekā 20 gadu garumā, kas realizējies ar augstu pievienoto vērtību – mantojuma pārvaldības sistēmas radīšanu, kultūras mantojuma vietu zinātnisko izpēti un sakārtošanu, sabiedrības izglītošanu mantojuma aizsardzības jautājumos, kā arī apbūves noteikumu sakārtošanu. Šajā laikā tapis arī Kuldīgas restaurācijas centrs un izveidota atbalsta programma, kas sargā vēsturisko apbūvi - viss paveiktais radījis priekšnoteikumus Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā.

Ar Kuldīgas jauno statusu lepojas arī Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska: “Vēsturiskais mantojams iegūst milzu nozīmi, ja to kā īpašo vērtību atzīst, lepojas un saglabā vietējie ļaudis – ar šādu pieeju kopš 1997. gada Kuldīga virzījusies pretim UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Tieši kopīgi ar iedzīvotājiem šo gadu laikā paveiktais pilsētas saglabāšanā un attīstībā, padara Kuldīgas stāstu īpašu. UNESCO ir kvalitātes zīme, kas apliecina – Kuldīga pasaules kartē ir iezīmēta kā svarīga kultūras mantojuma vieta. Esam paveikuši ļoti daudz, tāpēc ir milzīgs gandarījums, ka Kuldīgas vecpilsēta pasaules mērogā nu ir tikpat nozīmīga kā Ēģiptes piramīdas, lielais Ķīnas mūris, Atēnu Akropole un citas visiem labi zināmas vietas ar universālu vērtību.”

Jūrmalas pilsētas Bāriņtiesa par decembrī aizsaulē aizgājušā zāļu ražotāja AS Olainfarm lielākā īpašnieka Valērija Maligina mantojuma aizgādni iecēlusi viņa vecāko meitu Irinu Maliginu, aģentūru LETA informēja Maliginas pārstāvji.

Izvērtējot uzņēmēja vecākās meitas kandidatūru, tiesa, sākot no šā gada 6.februāra, iecēlusi viņu par tēva mantojuma aizgādni. Atbilstoši likumam, mantojuma lietā ieinteresētās personas var pieprasīt mantojuma aizgādnību, lai nodrošinātu tā pārvaldību un vērtības saglabāšanu līdz brīdim, kad mantojums nonāk īpašumā mantiniekiem. Bāriņtiesa uzrauga aizgādņa rīcību aizgādņa pienākumu izpildē.

Maligina uzsvēra, ka viņai kā tēva mantojuma aizgādnei uzticēta liela atbildība, ko viņa ir gatava uzņemties, godprātīgi pildot aizgādņa pienākumus un rūpējoties par mantojuma vērtības saglabāšanu visu mantinieku interesēs. «Kā aizgādne īstenošu akcionāru tiesības un nodrošināšu nepieciešamo lēmumu pieņemšanu AS "Olainfarm" un citos uzņēmumos, lai esošās vadības komandas varētu turpināt iesākto un īstenot jau iepriekš apstiprinātos attīstības plānus,» sacīja aizsaulē aizgājušā uzņēmēja meita.

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka testaments ir labākais formāts mantojuma jautājumu sakārtošanai – tā atklāj Swedbank Finanšu institūta veiktās aptaujas rezultāti. Savukārt 41% iedzīvotāju vērtējumā par tādu uzskatāma savlaicīga īpašumu «pārrakstīšana» izvēlētajai personai.

Līdzīgu tendenci rāda arī Latvijas zvērinātu notāru pieredze. Testamentu izveido vidēji 3000 cilvēku katru gadu. «Tā kā mūsu valstī testaments joprojām var tikt izveidots un glabāts arī mājās, reālais cilvēku skaits, kas rakstiski atstāj informāciju par savu pēdējo gribu, visdrīzāk ir lielāks,» uzsver Jānis Skrastiņš, zvērināts notārs un Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs.

Tajā pašā laikā ļoti daudzi cilvēki dažādu iemeslu dēļ nekustamo īpašumu izvēlas atdot bērniem vēl savas dzīves laikā. Viens no izplatītākajiem veidiem, ko šādās situācijās cilvēki izvēlas, ir nekustamā īpašuma dāvināšana. Vidēji gadā pie zvērinātiem notāriem Latvijā tiek taisīti aptuveni 2 500 dāvinājuma līgumi. «Populārs tas ir tāpēc, ka ar dāvinājumu nekustamo īpašumu var atdot bez atlīdzības. Taču vienlaikus jāņem vērā, ka dāvinājuma līgumu var apstrīdēt neatņemamās daļas tiesīgie. Piemēram, ja īpašnieks māju uzdāvinājis vienam no bērniem un pārējiem bērniem neatliek viņiem pienākošās neatņemamās daļas, pēc tēva nāves viņiem ir tiesības prasīt, lai tās tiktu izmaksātas. Tāpat būtisks ir jautājums par dāvinātāja tiesībām, jo visbiežāk māja vai dzīvoklis, piemēram, kādam no mazbērniem tiek uzdāvināts ar nodomu, ka vecvecāki tajā turpinās dzīvot līdz mūža galam. Tad līgumā noteikti jāparedz dzīvokļa tiesība, kā arī jāiekļauj aizliegums mazbērniem bez rakstiskas vecvecāku piekrišanas rīkoties ar īpašumu – piemēram, pārdot, ieķīlāt vai izīrēt. Diemžēl daudzos gadījumos tas netiek izdarīts, un pie notāriem nonāk ļoti skaudri stāsti par to, kā cilvēki vecumdienās palikuši gan bez mājokļa, gan bez aprūpes,» stāsta Jānis Skrastiņš.

2018. gada 28. novembra Uzņēmumu reģistra Konsultatīvās padomes lēmums ir juristu diskusija par reiderisma precedentu.

Diskusijai sekoja vispārināts lēmums, kas novērš uzņēmuma pārņemšanas iespēju. Stāsts ir par AS Olainfarm un mantojuma dalīšanu starp trīs Valērija Maligina meitām, kas sākās pēc tēva testamenta nolasīšanas pērn 16. janvārī.

Reiderisma iespēju bāze

Strīdu iespējamību un tālāku attīstības scenāriju sākotnēji nosaka Jūrmalas pilsētas bāriņtiesas 2018. gada 7. februāra lēmums, ieceļot vecāko meitu Irinu Maliginu par mantojuma aizbildni līdz brīdim, kad mantojums tiks sadalīts. Pats lēmums ir nepieciešams, jo līdz mantojuma sadalīšanai īpašumam ir vajadzīgs pārvaldītājs. Mantojuma aizbildnis ar mantojumu var rīkoties samērā brīvi. Vienīgi aizbildnim nav tiesību īpašumu atsavināt vai pārdot.

UNESCO Pasaules mantojuma komitejas 33. sesijā, kas notiek Seviljā, Spānijā, pieņemts lēmums par Rīgas vēsturisko centru — turpmāk Latvijai pašai būs jāuzņemas daudz nopietnāka atbildība tā aizsardzībai.

UNESCO Pasaules mantojuma centrs, kā arī Starptautiskā pieminekļu un ievērojamu vietu aizsardzības padome (ICOMOS) atzinīgi novērtē Latvijas sasniegtos rezultātus Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanā, īpaši – jautājumā par likumu sakārtošanu.

Pieņemtais lēmums novērtē Latvijas aktīvo rīcību iepriekš konstatēto trūkumu novēršanā, ierobežojot vērtības apdraudošu attīstības tendenču virzību Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, tostarp arī attiecībā uz Daugavas kreisā krasta apbūves iecerēm.

Taču, neskatoties uz atzinīgajiem vārdiem, Latvijai kā UNESCO Konvencijas par kultūras un dabas mantojuma aizsardzību un saglabāšanu dalībvalstij vēl jāpierāda, ka arī bez ikgadējas UNESCO Pasaules mantojuma centra uzraudzības tā spēj nodrošināt UNESCO Pasaules mantojuma vietas – Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un sabalansētu un pārdomātu attīstību.

UNESCO Pasaules mantojuma komiteja neatsakās no jau agrāk paustās negatīvās nostājas pret augstbūvēm, – informē Latvijas pārstāvji, kas devušies uz komitejas kārtējo 32. sesiju Kvebekā.

Šāda Pasaules mantojuma komitejas attieksme nozīmējot, ka joprojām Latvijas atbildīgajām institūcijām jāturpina darbs pie Daugavas Kreisā krasta silueta attīstības koncepcijas, kā arī jāpievērš uzmanība plānotām jaunbūvēm ar Rīgas vēsturiskajam centram neraksturīgu augstumu vai būvapjomu. Tikai veicot plānoto jaunbūvju visaptverošu vizuālās ietekmes analīzi un rūpīgu izvērtēšanu, pēc plašām konsultācijām, tai skaitā arī ar UNESCO Pasaules mantojuma centru, būs iespējams izvairīties no iekļaušanas Pasaules mantojuma apdraudēto vietu sarakstā.

Pasaules mantojuma vietās un to aizsardzības zonās jāsamierinās, ka vides kvalitatīva attīstība nevar notikt steigā un būvniecības ieceru vairākkārtīga izvērtēšana dažādos līmeņos ir starptautiski pieņemta prakse, — uzsver speciālisti.

UNESCO Pasaules mantojuma komitejas 32. sesijā pieņemtajā lēmumā uzsvērts, ka Pasaules mantojuma vietas saglabāšanas stāvoklis Rīgā ir pietiekami labs, lai šis jautājums šobrīd nebūtu aktuāls.

Vienlaikus UNESCO Pasaules mantojuma komiteja neatsakās no jau agrāk paustās negatīvās nostājas pret augstbūvēm Rīgā, un aicina Latvijas atbildīgās institūcijas turpināt darbu pie Daugavas Kreisā krasta silueta attīstības koncepcijas, kā arī pievērst lielāku uzmanību plānotajām jaunbūvēm ar Rīgas vēsturiskajam centram neraksturīgu augstumu vai būvapjomu, Db.lv informē Liene Krīvena, UNESCO LNK konsultante .

Pēdējos gados UNESCO arvien aktīvāk vēršas pret Pasaules mantojuma vietu kultūrvēsturisko vidi apdraudošiem pārveidojumiem, augstbūvēm un infrastruktūras objektiem Pasaules mantojuma vietu tuvumā, īpaši uzsverot šo vietu integritātes nozīmību.

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 29.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Notariāta likumā un Tiesu izpildītāju likumā, kas paredz pilnveidot mantojuma apsardzības tiesisko regulējumu, informē Saeimas Preses dienests.

Notariāta likuma grozījumi precizēs mantojuma apsardzības darbības un līdzekļus, nosakot, ka tie ir nekustamā īpašuma, glabātavas vai iesaiņojumu aizzīmogošana, nekustamā īpašuma vai kustamās mantas apķīlāšana, kā arī naudas līdzekļu apķīlāšana. Tapāt notāram aicinājumā veikt mantojuma apsardzību būs jāietver konkrētas ziņas, ko pašreizējais normatīvais regulējums neparedz.

Savukārt Tiesu izpildītāju likumu paredzēts papildināt ar jaunu nodaļu, kas detalizēti noteikts nepārprotamu mantojuma apsardzības procesuālo izpildes kārtību. Tiesu izpildītājiem likumā tiks noteikts pienākums, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu, veikt mantojuma apsardzību.

Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir parādā 35,7 miljonus eiro, tomēr ir izveidoti arī uzkrājumi, kas daļai pat pārsniedz parādu summu, vēsta Latvijas Avīze.

Valsts kases dati uz pērnā gada decembri liecina, ka lielākās kredītsaistības patlaban ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) - 22,88 miljoni eiro, savukārt tās uzkrājums ir 15,18 miljoni eiro. Salīdzinoši otras lielākās kredītsaistības ir Daugavpils Universitātei - tās gan nepārsniedz 6,12 miljons eiro. Universitāte arī izveidojusi 2,58 miljonu eiro lielu uzkrājumu.

Tad seko Latvijas Universitāte (LU) ar 5,81 miljonu eiro lielām kredītsaistībām, savukārt tās uzkrājums ir 12 miljoni eiro. Ceturtās lielākās kredītsaistības ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai - 3,36 miljoni eiro.

1,9 miljonu eiro lielas kredītsaistības ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), tomēr tai ir 6,93 miljonu eiro liels uzkrājums. Kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā ņēmušas Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Vidzemes augstskola.

Nekustamā īpašuma tirgus attīstība, mājokļu pieejamība un cenas ir viens no pēdējā laikā apspriestākajiem jautājumiem gan nozares ekspertu, gan iedzīvotāju vidū.

Kā liecina aptauja, 34% aptaujāto izmanto hipotekāro kredītu, savukārt 66% respondentu nav šāda veida kredītsaistību. Ja salīdzinām, tad tikai 28% gados jaunu cilvēku (vecumā no 20 – 29 gadiem), kas šobrīd studē vai ir uzsākuši savu profesionālo karjeru, ir kredītsaistības, kas ņemtas sava mājokļa iegādei, savukārt visbiežāk aizdevumu sava mājokļa iegādei izmantojuši valsts iedzīvotāji vecumā no 30 – 39 gadiem, attiecīgi 48%.

“Pašreizējā nestabilajā ekonomiskajā situācijā vairums iedzīvotāju nevēlas uzņemties jaunas vai papildus kredītsaistības, un iedzīvotāji daudz atbildīgāk sāk izturēties pret kredītsaistībām. Nekustamā īpašuma cenas kritušās par aptuveni 30% no pagājušā gada sākumā sasniegtajiem rekordaugstajiem līmeņiem, tomēr iedzīvotāji šobrīd nesteidzas ar nekustamā īpašuma iegādi, jo cer uz tālāku cenu samazinājumu. Lai arī vairums iedzīvotāju neizjūt grūtības ar kredītu atmaksu vai arī tiem nav mājokļu kredītu, valda uzskats, ka nekustamā īpašuma tirgū turpināsies lejupslīde, līdz ar to daudzi iedzīvotāji nogaida attiecībā uz jauna mājokļa iegādi. Nekustamā īpašuma tirgus šobrīd ir pircēju tirgus un tuvākā pusgada laikā saglabāsies plašs nekustamo īpašumu piedāvājums, kas potenciālajiem pircējiem ļaus izvēlēties sev piemērotu mājokli par pieņemamu cenu,” norāda SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

45 % Latvijas iedzīvotāju dzīvo šodienai un par nākotni nedomā; sakārtojuši mantojuma lietas un uzrakstījuši testamentu ir vien 2% cilvēku, liecina pētījums.

Taču lielākais vairums zina, ka testamenta sastādīšana jāuztic notāram, un ja vien ir vēlēšanās, lai pēdējā griba tiktu izpildīta, to nevajadzētu glabāt privātā kārtā zem spilvena.

Tā liecina sabiedriskās domas aptauja, kas veikta Notāru dienu ietvaros. Tās jau trešo gadu pēc kārtas piedāvā iespēju bez maksas saņemt notāra padomu par mantojuma lietām un juridiskajām niansēm vairāk nekā 80 notāru birojos visā Latvijā.

Aptauja rāda, ka par nākotni vismazāk uztraucas cilvēki vecumā pēc 40 gadiem, kuriem turklāt ir salīdzinoši zemi ienākumi. Savukārt jauni cilvēki vecuma grupā no 15 gadiem un cilvēki ar augstiem ienākumiem lielākoties plāno savu nākotni vismaz piecu gadu perspektīvā.

Gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs (17 %) vecumā no 15 līdz 74 gadiem kā dāvanu šajos Ziemassvētkos visvairāk vēlētos saņemt veselību. Šādu iezīmi rāda mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada decembra vidū veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums.

Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji svin Ziemassvētkus – kopumā 95 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem svin Ziemassvētkus, un visbiežāk tas tiek darīts vai nu pēc katra cilvēka individuālajām tradīcijām (63 %), vai arī pēc kristiešu tradīcijām (40 %). Savukārt katrs sestais iedzīvotājs (14 %) apgalvo, ka Ziemassvētkus svin pēc senlatviešu tradīcijām. Tomēr Latvijā ir 3 % respondentu, kuri Ziemassvētkus nesvin.

Pēc senlatviešu tradīcijām Ziemassvētkus salīdzinoši biežāk svin šādu sociāli demogrāfisko grupu pārstāvji - sievietes, respondenti ar augstāko vai vidējo izglītību, latvieši, vadītāji, vecākie speciālisti, iedzīvotāji vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem, kā arī respondenti, kuriem nav personīgo ienākumu vai arī tie ir no 100 līdz 200 latiem mēnesī.

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meita Nika Saviļjeva un Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze nevar pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulci, kamēr nav vienošanās par mantojuma sadali starp visiem mantiniekiem. Taču tas nav iemesls, lai drīkstētu ignorēt daļas mantinieku intereses, norāda Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs Jānis Kārkliņš.

Viņš teica, ka «Olainfarm» akcijas atrodas publiskajā apgrozībā, tāpēc, atbilstoši Komerclikuma regulējumam, no šādām akcijām izrietošās tiesības piemīt personai, kuras finanšu instrumentu kontā akcijas ir iegrāmatotas. «Ja mantinieces ir saņēmušas mantojuma apliecības, bet nav vienojušās par mantojuma sadali, tad nav iespējama situācija, kad konkrētās akcijas ir tikušas iegrāmatotas katras mantinieces individuālajā finanšu instrumentu kontā. No minētā izriet, ka šādā gadījumā katra no mantiniecēm nav tiesīga patstāvīgi realizēt no «Olainfarm» akcijām izrietošās tiesības, tajā skaitā tiesības pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu vai tiesības balsot akcionāru sapulcē,» skaidroja Kārkliņš.

Pēdējās divās AS Olainfarm akcionāru sapulcēs uzņēmuma lielāko akcionāru Olmafarm pārstāvēja persona Volodimirs Novikovs (Volodymir Novikovz), par kuru divām no trim uzņēmuma mantiniecēm nav informācijas.

Vienlaikus publiski pieejamā informācija liecina, ka cilvēks ar šādu pašu vārdu un uzvārdu vada Ukrainas farmācijas uzņēmumu Zdorovje.

Šā gada 13. jūnijā Uzņēmumu reģistrā (UR) tika iesniegts pieteikums izmaiņām Olmafarm valdes sastāvā. Irina Maligina un Nika Saveļjeva, kurām pieder nedalītā mantojuma vairākums, ar savu lēmumu no amata atcēla uzticību zaudējušo Olmafarm valdes locekli Milanu Beļeviču. Tā kā Uzņēmumu reģistrs nepieņēma lēmumu par Milanas Beļevičas atcelšanas reģistrēšanu, jau 17. jūnijā Olainfarm akcionāru sapulcē tieši M. Beļeviča bija pilnvarojusi V. Novikovu balsot ar Olmafarm piederošajām akcijām. Trešdien, 3. jūlijā, UR atkārtoti ir sasaucis Konsultatīvo padomi, lai skatītu jautājumu par līdzmantinieku vairākuma tiesībām lemt par izmaiņām SIA, ja SIA pamatkapitāla daļas ietilpst mantojuma masā un līdzmantinieki mantojumu valda, to nesadalot.

Noslēdzies Valsts kancelejas rīkotais atklātais konkurss uz Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) vadītāja amatu, un apstiprināšanai amatā tiek virzīta bijusī NKMP Rīgas reģiona vadītāja, tagadējā Cēsu muzeja direktore un ICOMOS Latvijas nodaļas valdes priekšsēdētāja Ināra Bula.

I. Bula ieguvusi mākslas vēstures un teorijas maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, un šobrīd turpina studijas Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūrā. Tāpat viņa absolvējusi Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Eiropas studiju maģistra programmu.

I. Bulai ir iepriekšēja pieredze darbā NKMP. No 2020. līdz 2022.gadam viņa bijusi NKMP Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja, iepriekš - no 2018. līdz 2020.gadam - NKMP Kultūras mantojuma politikas daļas speciāliste.

Tāpat I. Bula guvusi pieredzi Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā kā Vides projektu nodaļas galvenā māksliniece, kā arī Kultūras ministrijas Budžeta nodaļā 8 gadus strādājot ar kultūras mantojuma jautājumiem. Kopš 2023.gada janvāra I. Bula vada Cēsu muzeju.

Interneta enciklopēdija Wikipedia ir uzsākusi kampaņu, lai tiktu iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, ziņo pasaules mediji. Ja Wikipedia plāns izdosiesies, tad tā būs pirmais digitālais objekts Pasaules mantojuma sarakstā.

Enciklopēdijas uzturētāji, bezpeļņas organizācija Wikimedia, norāda, ka Wikipedia ir «cilvēka radošā ģēnija meistardarbs, kā arī tai ir universāla cilvēces vērtība».

Ideja par Pasaules mantojuma objekta statusa iegūšanu ir jau ieguvusi plašu Wikipedia lietotāju atbastu. Wikipedia ir ne tikai «viens no sekmīgākajiem interneta vēstures stāstiem, bet arī veiksmes stāsts par attieksmes maiņu pret brīvām zināšanām,» atzīmē kampaņas organizatori. «Tāpēc mēs uzskatām, ka Wikipedia ir tiesīga ieņemt vietu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.»

Petīciju UNESCO par Wikipedia iekļaušanu Pasaules mantojuma sarakstā var parakstīt tiešsaistē.

Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair dibinātājs Tonijs Raiens (Tony Ryan) mantojumā savai ģimenei un draugiem atstājis vairāk nekā 95 miljonus eiro, raksta Īrijas Independent.

T. Raiens savai sievai, no kuras jau ir atsvešinājies, mantojumā atstājis 20 miljonus eiro. Savai sieviešu kārtas draudzenei Ryanair dibinātājs savukārt nolēmis atstāt vien 6 miljonus eiro.

Taču lielāko daļu mantojuma viņš novēlējis saviem bērniem un mazbērniem. Mantojumā, kura precīzā vērtība ir 95 454 753 miljoni eiro, ietilpst arī aktīvi - Spānijā, ASV un, protams, Īrijā.

Tonijs Raiens nomira 2007. gada 3. oktobrī.

T. Raiens kļuva par vienu no Īrijas bagātākajiem cilvēkiem, nodibinot kompāniju Guinness Peat Aviation (GPA), kas nodarbojās ar lidmašīnu izīrēšanu. Vēlāk viņš nodibināja pats savu aviokompāniju Ryanair, kas šodien ir lielākā zemo cenu aviokompānija Eiropā.

Lai diskutētu par sasniegumiem Baltijas valstu galvaspilsētu vēsturisko centru pārvaldībā un mūsdienu norisēm vēsturisko centru pilsētvidē, Rīgā pulcējās Viļņas, Tallinas un Rīgas galvenie eksperti UNESCO Pasaules mantojuma saglabāšanā.

Pasākumā klātesošie dalījās pieredzē un diskutēja par visu trīs Baltijas galvaspilsētu vēsturisko centru saglabāšanu, atjaunošanu un ar to saistītajiem izaicinājumiem, problēmām un risinājumiem laikā, kopš to iekļaušanas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

"Aizvadītas intensīvas diskusijas, kurās piedalījās arī saistīto valsts un pašvaldības iestāžu eksperti, kā arī aktīvāko iedzīvotāju organizāciju pārstāvji. Tā kā šis ir tikai pirmais no vairākiem plānotajiem pasākumiem, tad sākumā katra pilsēta sniedza plašu vispārīgo pārskatu, kā katra no Baltijas valstu galvaspilsētām realizē UNESCO Pasaules mantojuma saglabāšanas funkciju. Turpmākajos sadarbības pasākumos analizēsim šo pieredzi jau detalizētāk," informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta eksperts Rīgas vēsturiskā centra UNESCO Pasaules mantojuma pārvaldības plānošanas jautājumos Aigars Kušķis.