Jaunākais izdevums

Latvijā pirmā pūļa finansējuma (crowdfunding) platforma nekustamā īpašuma jomā – Bulkestate.com - nepilnu triju darba nedēļu laikā ir savākusi vairākus tūkstošus lielas investīcijas dzīvojamajam namam Rīgā.

12. decembrī Latvijā darbu uzsāka pirmā pūļa finansējuma platforma nekustamā īpašuma jomā – Bulkestate.com. Portāla īpašniece ir firma ar Latvijas kapitālu – LP Private Property. Par inovatīvā projekta partneriem kļuvušas tādas autoritatīvas kompānijas kā BDO Latvia un Ober Haus Real Estate Latvia .

Tēlaini izsakoties, Bulkestate.com varētu dēvēt par platformu, kas apvieno nekustamā īpašuma īpašniekus un potenciālos investorus, kuri ir gatavi finansēt konkrētu projektu un gūt peļņu, kas ievērojami pārsniedz banku piedāvātos noguldījumu procentus. Inovatīvi ir tas, ka investora lomā var iejusties ikviens interesents, jo minimālais ieguldījums var būt 50 eiro.

Pirmo triju nedēļu darba rezultāti patīkami pārsteidza gan interneta platformas autorus, gan arī nekustamā īpašuma objekta īpašnieku.

“Platformā Bulkestate.com tika piedāvāts investīciju objekts -- daudzdzīvokļu nams Ernestīnes ielā 37,” stāsta LP Private Property valdes loceklis Igors Puntuss. “Līdzekļu vākšanas termiņš tika noteikts līdz 31. decembrim, un nepieciešamā investīciju summa - 60 tūkstoši eiro tika savākta noteiktajā termiņā.”

Projekta ienesīgums veidoja 15% gadā. Investīciju atgūšanas termiņš ir 2017. gada 1. jūlijs. Minimālā ieguldījuma summa — 50 eiro. Kā rāda statistika, investorus šis objekts ieinteresēja jau kopš pirmās interneta platformas darba dienas. Kopumā projektā piedalījās ap 150 investoru.

“Ir vērts atzīmēt,” skaidro Igors Puntuss, “ka pārsteidzošā kārtā Latvijas iedzīvotāji izrādījās atvērti jaunajām tehnoloģijām. Mūsu apkalpošanas centrs interneta platformas pirmajā darba nedēļā saņēma daudz jautājumu, taču tie visi vairāk attiecās uz darījuma organizatorisko pusi: ļoti maz jautājumu tika saņemts par projekta būtību.

Mēs saskatām lielas perspektīvas saistībā ar pūļa finansējuma platformas Bulkestate.com lomu Latvijas nekustamā īpašuma tirgus attīstībā. Jau tuvākajā laikā mēs piedāvāsim virkni jaunu un interesantu investīciju projektu, kas varētu ieinteresēt vēl plašāku investoru loku.”

Pūļa finansējums, par spīti šī jēdziena neparastajam skanējumam, nozīmē ļoti vienkāršu un reizē iedarbīgu mehānismu, kas sevi ir veiksmīgi pierādījis visā pasaulē. Burtiski tulkojot no angļu valodas vārdu “crowdfunding”, tas nozīmē “tautas finansējums”. Pūļa finansējuma jēga slēpjas kolektīvā līdzekļu vākšanā, novirzot tos konkrēta projekta īstenošanai.

“Šobrīd Latvijā nav alternatīvu pūļa finansējuma pakalpojumiem,” atzīmē BDO Latvia partnere Vita Liberte. “Vairums interneta platformu darbojas ar patēriņa kredītiem un neinteresējas par nekustamā īpašuma tirgus attīstīšanu. Savukārt, nekustamā īpašuma kolektīvā finansēšana paver ceļu uz tirgu plašam interesentu lokam, un viņu vidū ir ne tikai lieli finanšu spēlētāji, kā mēs to novērojam šobrīd. Tas nozīmē, ka izdevība līdzdarboties projektos ar 10-15% ienesīgumu gadā rodas arī tiem cilvēkiem, kuri ir gatavi ieguldīt dažus simtus eiro. Piemēram, ja platformas Bulkestate.com dalībnieks ieguldīs 300 eiro, viņš varēs nopelnīt no 30 līdz 45 eiro.”

Šobrīd Bulkestate.com piedāvā divus pūļa finansējuma instrumentus - kopieguldījumus un kopīgu nekustamā īpašuma iegādi.

Kopieguldījumi nozīmē investīcijas (sākot no 50 eiro) konkrētos nekustamā īpašuma projektos. Kā tas darbojas? Piemēram, platformā parādās piedāvājums: kopieguldījums daudzdzīvokļu nama rekonstrukcijā. Turpat tiek sīki izklāstītas visas projekta detaļas (atrašanās vieta, plānojums, finansējuma struktūra). Jūs varat izvēlēties summu, ko vēlaties ieguldīt šajā projektā. Turpat tiek norādīts arī peļņas izmaksas datums (parasti - 6 līdz 12 mēnešu laikā). Ja projektam vajadzīgo summu neizdodas savākt noteiktajā termiņā, visi potenciālie investori saņem savus līdzekļus atpakaļ.

Otrais instruments ir kopīga nekustamā īpašuma iegāde. Šajā gadījumā platformas Bulkestate.com īpašniece, kompānija LP Private Property darbojas kā partnere. “Šajā variantā, piemēram, mēs iegūstam no bankas daudzdzīvokļu namus par vairumtirdzniecības cenu,” skaidro uzņēmuma LP Private Property valdes loceklis Igors Puntuss, “un piedāvājam tos investoriem par mazumtirdzniecības cenām. Klients var izvēlēties namā savu dzīvokli un plānojumu. Pēc tam viņš veic rezervāciju un iemaksā rokasnaudu viena kvadrātmetra cenas apmērā. Šis variants dzīvokļa iegādes procesā ļauj ietaupīt 30-40%.”

Visus interneta platformā piedāvātos objektus detalizēti izpēta ne tikai štata eksperti. Platformas darbu kontrolē arī Investīciju komiteja, kurā līdz ar citiem autoritatīviem ekspertiem darbojas starptautiskās auditorfirmas BDO Latvia pārstāvis.

Visas kolektīvās investīcijas un kopīgie pirkumi tiek noformēti, strikti ievērojot Latvijas likumdošanu. Par to atbild profesionāla juristu un ekspertu komanda. Turklāt visi nepieciešamie dokumenti (kuru izstrādāšanā ir piedalījušies Latvijas vadošie juristi), ir pieejami pašā portālā, un to noformēšana nesagādās lielas grūtības.

“Bulkestate.com projekts pozitīvi ietekmēs Latvijas nekustamā īpašuma tirgu,” uzskata Ober Haus Real Estate Latvia investīciju daļas pārstāvis Žanis Launags, “jo tas ļaus palielināt tirgus likviditāti. It īpaši tas attiecas uz dzīvojamā nekustamā īpašuma segmentu. Bulkestate.com ir viens no piemēriem, kas pierāda, ka tehnoloģijas spēj pozitīvi ietekmēt tirgu. Turklāt jāņem vērā, ka projekts atrodas sākuma stadijā, ir ieplānota nopietna attīstība, tostarp dzīvokļu īres segmentā.

Viena no interneta platformas Bulkestate.com priekšrocībām ir iespēja pārdot daudzdzīvokļu māju viena darījuma ietvaros, nevis ilgāku laiku meklēt atsevišķu dzīvokļu pircējus. Šajā gadījumā pircējs iegūst iespēju iegādāties dzīvokli par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu. Un te nav nekādu lamatu. Darījuma organizēšana, kas arī ir Bulkestate.com pastāvēšanas pamats, ļauj iegādāties dzīvokļus par vairumtirdzniecības cenām. Un tas viss ir ar kosmētiskā remonta garantiju un juridisko īpašumtiesību jautājumu sakārtošanu.”

Latvijā pirmā pūļa finansējuma interneta platforma tika izstrādāta par Latvijas investoru līdzekļiem. Tehniskos darbus veica Latvijas lielākā interneta dizaina studija Cube Aģentūra. Kopējais sākotnējo investīciju apjoms veido 70 tūkstošus eiro. Saskaņā ar Igora Puntusa teikto tuvākajā laikā Bulkestate.com ir iecerējusi iekarot arī Ukrainas un Lielbritānijas tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pūļa finansēšanas kampaņā cer piesaistīt 950 000 eiro nama projektam Āgenskalnā

Zane Atlāce - Bistere, 09.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pūļa finansēšanas platformā Crowdestate.eu ceturtdien tiks uzsākta Latvijā līdz šim lielākā pūļa finansēšanas kampaņa daudzdzīvokļu ēkas projekta attīstīšanai Āgenskalnā pie Māras dīķa.

Finansēšanas kampaņas ietvaros kopumā plānots piesaistīt 950 000 eiro, investīciju projekta kopējais termiņš ir 30 mēneši un sagaidāmais investoru kapitāla ienesīgums ir 20.5% gadā.

Investīciju projekta ietvaros paredzēts iegādāties 4190 m2 zemes gabalu pie Māras dīķa Saules alejā 2A, Rīgā un uz tā uzbūvēt 4-stāvu ēku ar 47 dzīvokļiem, 40 apakšzemes stāvvietām un 10 virszemes stāvvietām.

Zemes gabals ir daļa no lielākas attīstības teritorijas, kurai skiču projektu ir izstrādājis viens no vadošajiem Latvijas arhitektiem Andis Sīlis. Pirmā ēka Māras dārzi šajā teritorijā jau ir uzbūvēta un apdzīvota, savukārt zemes gabals Saules alejā 2A atrodas tieši blakus Māras dārziem virzienā uz Māras dīķa pusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Īpašuma pūļa finansēšanas platforma Crowdestate: Mums ir iespējamo projektu saraksts

LETA, 31.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma pūļa finansēšanas platforma Crowdestate patlaban Latvijā piesaistījusi pūļa finansējumu trim nekustamā īpašuma projektiem un turpmāk cer finansējuma piesaistei piedāvāt vismaz vienu jaunu projektu mēnesī, stāsta Crowdestate partneris Latvijā Edgars Ivanovs.

«Mums ir tāds iespējamo projektu saraksts un tajā ir vairāki desmiti projektu. Daži jau ir nobeiguma fāzē, daži ir izvērtēti, akceptēti, bet vēl tiek saskaņoti līgumi. Citi finansējuma piesaistei perspektīvie projekti vēl tiek vērtēti,» skaidroja Ivanovs.

Viņš norādīja, ka ideālais scenārijs, kuru varētu uzskatīt par labu ritmu, ir viens jauns projekts mēnesī. Tas arī būtu tas daudzums, ko šī brīža platformas administratīvais resurss un investoru apjoms var absorbēt.

«Ilgtermiņā plānota platformas attīstība arī ģeogrāfiski, bet šobrīd vēl būtu pāragri runāt par to, uz kuriem tirgiem un kurām valstīm domājam izplesties. Skatāmies no ieguldījumu viedokļa, lai investīcijas varētu labi diversificēt. Ja ir iespēja ieguldīt, piemēram, 1000 eiro nekustamajos īpašumos, tad būtu labi, ja daļu varētu ieguldīt Eiropā, bet daļu - ASV vai Japānā,» piebilda Ivanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Kādus projektus nekustamo īpašumu pūļa finansēšanas platforma Crowdestate noraida?

LETA, 05.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu pūļa finansēšanas platforma Crowdestate piekrīt sākt finansējuma piesaisti tikai 5-10% no izskatītajiem projektiem, sacīja Crowdestate partneris Latvijā Edgars Ivanovs.

Viņš norādīja, ka Crowdestate primārais uzdevums ir atlasīt labus investīciju projektus un piesaistīt kapitālu šo projektu realizācijai. «Ideālais scenārijs ir tāds, ka mēs darbojamies tikai kā kapitāla piesaistītājs un mums ir virkne ar labiem projektiem, kuros piedāvājam ieguldīt. Otrā pusē mums ir uzticams partneris - attīstītājs, kuram ir laba pieredze, vēsture un arī savs kapitāls, kas tiek ieguldīts projektos. Tas ir ideālais scenārijs, bet tas piepildās ne vienmēr,» sacīja Ivanovs.

Viens no iemesliem, kāpēc šis ideālais scenārijs ne vienmēr piepildās, ir tas, ka, piemēram, no 100 piedāvātajiem projektiem 90 līdz 95 projektus Crowdestate noraida, stāstīja Ivanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Topā – finanšu tehnoloģijas, drošība un virtuālā realitāte

Anda Asere, 13.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd aktuālākās jomas jaunuzņēmumu vidū ir finanšu tehnoloģijas, drošība, virtuālā un papildinātā realitāte, mākslīgais intelekts – arī vietējie uzņēmumi strādā šajā virzienā

«Šobrīd aktuāls virziens ir finanšu tehnoloģijas, tajā ieplūst liels investīciju apjoms un pieejamas plašas finansēšanas iespējas. Tāpat aktuāli virtuālās un papildinātās realitātes, 3D drukas un mākslīgā intelekta jaunuzņēmumi. Joprojām aktuāli ir arī lielie dati, nēsājamās ierīces un bezpilotu lidaparāti,» uzskata Anna Andersone, Froont līdzīpašniece un Riga TechGirls kustības iniciatore. Viņa arī novērojusi, ka pasaulē un arī pie mums attīstās viss, kas saistīts ar dalīšanās ekonomiku. Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ drošība un krāpšanas novēršana būs aktuāla – mēs nupat esam atvērušies un sākuši visā dalīties, tāpēc loģisks nākamais solis ir ieviest mehānismus, lai šī atvērtība ir droša visiem iesaistītajiem. «Šobrīd lielus panākumus gūst platformas, kas ļauj pūlim izdarīt to, ko tajā esošie indivīdi vieni paši paveikt nespētu. Bez klasiskiem piemēriem kā Airbnb un Uber šādas iespējas ir arī daudzās citās nozarēs. Kā piemērus varu minēt pūļa aizdevumu platformas kā Twino, pūļa finansēšanas platformas kā Kickstarter vai Crowdestate, kā arī tādas aplikācijas kā Waze, kas piedāvā datus, kuru avots ir paši lietotāji,» saka Emīls Pakārklis, iPhone Photography School dibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma pūļa finansēšanas platforma Crowdestate trešdien nepilnās astoņās stundās savākusi nepieciešamos 500 000 eiro daudzdzīvokļu ēkas projekta attīstīšanai Āgenskalna ielā 24, Rīgā, liecina informācija Crowdestate mājaslapā.

Investīciju projektā paredzēts iegādāties zemes gabalu Āgenskalna ielā 24, Rīgā, uz tā uzbūvējot piecstāvu daudzdzīvokļu ēku ar kopējo virszemes stāvu platību 2324 kvadrātmetri. Kopumā ēkā plānoti 24 dzīvokļi ar vidējo platību 70 kvadrātmetri un vidējo pārdošanas cenu 2100 eiro kvadrātmetrā. Projektā plānotas 14 stāvvietas pagalmā.

Investīciju projekta kopējais termiņš ir 30 mēneši. Ēku plānots nodot ekspluatācijā 2019.gada otrajā ceturksnī.

Uzņēmums Crowdestate AGEN24, kas izveidots speciāli šī projekta realizācijai, piesaistīs pūļa investoru līdzekļus 500 000 eiro apmērā kā projekta pašu kapitālu (53%) caur Crowdestate platformu. Atlikušie 47% pašu kapitāla tiks rezervēti profesionālam nekustamo īpašumu attīstītājam. Projekta tīrā peļņa tiks proporcionāli pilnībā sadalīta starp projekta investoriem kā mainīgie procentu ienākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā Latvijā darbu uzsāks pūļa finansējuma platforma Fundwise. Tā piedāvā investēt dažādos projektos, saņemot pretī uzņēmuma daļas jeb kļūstot par uzņēmuma līdzīpašnieku. Tādējādi jebkuram būs iespēja atbalstīt Latvijā tapušus projektus. Platformas partneris Latvijā ir uzņēmums Science and Business Professionals Latvia (S/B PRO).

Pūļa finansējuma platforma Fundwise dienas gaismu ieraudzīja 2015. gadā Igaunijā. Fundwise ir satikšanās vieta gan jaunuzņēmumu, gan citu uzņēmumu īpašniekiem, kam ir šādam finansēšanas modelim piemērots projekts. Lai iekļūtu platformā, uzņēmumam ir sevi jau jābūt pierādījušam biznesā. Platformā var iekļūt arī kāda uzņēmuma projekts, bet tam ir jābūt komandai, biznesa plānam, pārdošanas stratēģijai. Svarīgi, lai ir veikti priekšdarbi tirgus izpētē un būtu pierādīts, ka produkts ir patiešām aktuāls. «Jāatceras, ka pūļa finansēšanas platforma ir interesanta un atšķirīga ar to, ka veiksmīgai finansējuma piesaistei ir nepieciešams ieinteresēt iespējami lielāku potenciālo investoru skaitu,» saka S/B PRO dibinātājs un eksperts Gunārs Ķīsis. Viņa vadītais uzņēmums arī veiks projektu atlasi un sagatavošanu startam platformā, kā arī konsultēs par dažādiem jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pūļa finansējuma vietnē Kickstarter savākti nepieciešamie 250 000 ASV dolāru (213 000 eiro) jauna bezpilota vadāmā lidaparāta AirDog modeļa ADII attīstīšanai, liecina informācija Kickstarter mājaslapā.

Ceturtdienas rītā bija savākti 258 994 dolāri (220 000 eiro). Plānots, ka kampaņa ilgs līdz rītdienai, 11.augustam.

Kampaņas laikā jau pilnībā izmantots izdevīgākais piedāvājums par 999 ASV dolāriem (875 eiro) iegūt savā rīcībā vienu jaunā modeļa bezpilota lidaparātu, kura piegāde saskaņā ar plānu sāksies uzreiz pēc kampaņas beigām.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Sākta pūļa finansējuma piesaiste jauna Airdog modeļa attīstīšanai

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pats galvenais veiksmīgai pūļa finansējuma kampaņai ir laba sagatavošanās – stratēģijas izstrāde un potenciālo interesentu «uzsildīšana»

Tā uzskata pūļa finansējuma platformas Indiegogo evaņģēlists Paskāls Kondamins (Pascal Condamine).

Sporta aizsargtērpu ražošanas uzņēmums Blindsave ir īstenojis pūļa finansējuma kampaņu. Tajā gan tam neizdevās sasniegt izvirzīto finansiālo mērķi, bet kopumā ar kampaņu Blindsave vadītājs Andis Blinds bija apmierināts, jo kampaņas uzdevums bija ne tikai piesaistīt finansējumu, bet tā bija arī daļa no mārketinga pasākumiem, kuru mērķis bija pievērst klientu un potenciālo sadarbības partneru uzmanību. «Viens no lielākajiem izaicinājumiem, kas faktiski arī nosaka to, cik veiksmīga būs kampaņa, ir panākt to, ka potenciālie pircēji apmeklē produkta sadaļu konkrētajā platformā. Proti, ir jāpanāk cilvēku plūsma uz šo sadaļu. Ja tās nebūs, tad arī par produktu neviens neuzzinās un to nepirks. Tieši tādēļ ļoti svarīgs ir mārketinga atbalsts, kas nozīmē arī finanšu investīcijas. Daudziem ir ilūzija, ka pietiks tikai izveidot glītu produkta sadaļu platformā un viss notiksies. Diemžēl tā tas nav, ir jāiegulda visai lieli līdzekļi mārketingā, ko daudzas startup kompānijas nevar atļauties,» saka A. Blinds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien nekustamā īpašuma pūļa finansēšanas platforma «Crowdestate» sāks pūļa finansēšanas kampaņu daudzdzīvokļu ēkas projekta «Dienvidu pakavs 3» attīstīšanai Ozolciema ielā 4, Ziepniekkalnā, Rīgā, teikts «Crowdestate» mājaslapā.

Finansēšanas kampaņa sāksies plkst.15 un tās laikā kopumā plānots piesaistīt 1 025 000 eiro, bet investīciju projekta kopējais termiņš ir 18 mēneši. Minimālais piesaistāmo investīciju apjoms noteikts 750 000 eiro apmērā.

Investīciju projektā paredzēts iegādāties zemesgabalu Mežkalna ielā 4 (jaunā adrese - Ozolciema iela 4), veikt arhitektūras un tehniskā projekta izstrādi, saņemt būvatļauju un veikt būvlaukuma tehnisko sagatavošanu.

Kopējais apbūvējamā zemesgabala lielums ir 18 882 kvadrātmetri. Zemesgabalā plānots uzbūvēt kopumā 211 ekonomiskās klases dzīvokļus ar kopējo platību 12 669 kvadrātmetri. Vidējā plānotā dzīvokļu platība ir 60 kvadrātmetri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

VIDEO: Latviešu ražotos Plasma Pedal novērtē pasaulē

Laura Mazbērziņa, 24.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu «Gamechanger Audio» dibināja 2015. gada novembrī četri draugi, uzsākot strādāt pie sava pirmā produkta «Plus Pedal», kuru vēlāk atzinīgi novērtēja Amerikā. Pusotru gadu vēlāk ambiciozie puiši izlēma radīt savu otro produktu «Plasma Pedal».

«Plasma Pedal» ir jauns skaņas pārveidošanas rīks, kuru puiši prezentēja janvārī Kalifornijā, pasaules lielākajā mūzikas izstādē «The NAMM Show». «Tā bija vismaz 10 reizes lielāka par Ķīpsalas izstādēm,» komentē Iļja Krūmiņš, «Gamechanger Audio» līdzdibinātājs. Pēc šīs izstādes «Gamechanger Audio» puišus uzrunājis un atzinīgi novērtējis grupas Red Hot Chili Peppers dibinātājs un grupas Pink Floyd sastāvs.

Šī gada martā «Plasma Pedal» startēja pūļa finansēšanas vietnē «Indiegogo», jau pirmās dienas laikā savācot vairāk nekā 100 tūkstošus dolāru.Visvairāk «Gamechanger Audio» pedāļus iecienījuši ir ASV. Kopumā «Plasma Pedal» iegādājušies 1342 cilvēki, no kuriem 60% ir ASV iedzīvotāji, kamēr Latvijas iedzīvotāji sasniedz vien 0,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada uzņēmumiem Baltijas valstīs ir vēl nebijusi iespēja piesaistīt finansējumu sava uzņēmuma attīstībai ar savstarpējās aizdevumu platformas www.capitalia.com palīdzību. Vadošais uzņēmumu alternatīvais finansētājs Baltijas valstīs Capitalia ir izstrādājis jauna koncepta savstarpējo aizdevumu platformu, kas ļauj uzņēmumiem piesaistīt investīcijas sākot no 50 tūkstošiem līdz 1 miljonam eiro gan apgrozāmajiem līdzekļiem, gan biznesa attīstībai.

Jau šobrīd ar platformas starpniecību finansējumu saņēmuši 12 investīciju projekti vairāk nekā miljons eiro apmērā, to vidū mežistrādes un IT uzņēmumi, tā arī mazumtirdzniecības, būvniecības un citu pakalpojumu uzņēmumi. Finansējumu piesaiste uzņēmumam ar savstarpējās aizdevumu platformas palīdzību ir līdzīgi kā akciju izvietošana fondu biržā vai riska kapitāla piesaiste. Šādā veidā uzņēmums apliecina, ka par savu biznesa potenciālu var pārliecināt daudzus privātos investorus un, iegūstot šo investoru uzticību, stiprina savu zīmolu. Savukārt privātajiem investoriem ieguldījums vietējos uzņēmumos ir arī ne tikai finansiāls ieguvums, bet personisks pienesums vietējās ekonomikas attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Ar Capitalia starpniecību uzņēmumiem Baltijā piesaistīts vairāk nekā miljons eiro

Zane Atlāce - Bistere, 11.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvā finansējuma sniedzējs Baltijas valstīs Capitalia savā pūļa finansējuma platformā nepilna pusgada laikā ir piesaistījis finansējumu uzņēmumiem vairāk nekā miljons eiro apmērā, informē uzņēmumā.

Kopumā finansējumu saņēmuši 12 uzņēmumi no vairāk kā 100 investoriem. Ar pūļa finansējuma platformas capitalia.com starpniecību finansējumu uzņēmuma attīstībai ir saņēmuši seši uzņēmumi Latvijā, trīs Lietuvā un Igaunijā, to vidū mežistrādes, IT uzņēmumi, mazumtirdzniecības, kā arī būvniecības un dažādu pakalpojumu sniedzēji.

«Šī ir jauna koncepta platforma, jo Capitalia darbojas ne tikai kā starpnieks, bet arī pats iegulda savu kapitālu katrā projektā, kā arī nodrošina investīciju pārraudzību. Tas nodrošina investoriem iespēju gūt pasīvus ienākumus, zinot, ka par investīciju rūpējas motivēts un profesionāls pārvaldnieks,» komentē Capitalia valdes priekšsēdētājs Juris Grišins. Ar minimālo ieguldījuma summu 1,000 eiro apmērā Capitalia pūļa finansējuma platforma uzrunā profesionālus privātos investorus, kuri iedziļinās projektos, rūpīgi izvērtējot riskus un peļņas iespējas. Līdz šim vidējā investoru ieguldījuma summa katrā projektā ir 15,000 eiro. Kopumā uzņēmumus ir finansējuši vairāk kā 100 investori no visām Baltijas valstīm. Pašlaik 64% no investoriem ir no Latvijas, 26% no Lietuvas un 10% no Igaunijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Capitalia pūļa finansējuma platforma palīdzējusi septiņiem Latvijas uzņēmumiem

Laura Mazbērziņa, 28.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Capitalia» pusgada laikā kopš pūļa finansējuma platformas izstrādes ir piesaistījusi finansējumu uzņēmumiem Latvijā vairāk nekā pusmiljona eiro apmērā. Līdz gada beigām plāns ir palīdzēt augt vēl vismaz 10 uzņēmumiem Latvijā, piesaistot kopējo privāto investoru kapitālu 4 miljonu eiro apmērā.

Ar pūļa finansējuma platformas starpniecību finansējumu uzņēmuma attīstībai ir saņēmuši septiņi uzņēmumi Latvijā par kopējo summu 800 000 eiro, trīs Lietuvā un četri Igaunijā attiecīgi par 280 000 un 350 000 eiro. To vidū ražošanas, mežistrādes, IT, mazumtirdzniecības, kā arī citu nozaru uzņēmumi.

«Šī ir jauna koncepta platforma, jo «Capitalia» darbojas ne tikai kā starpnieks, bet arī pats iegulda savu kapitālu katrā projektā, kā arī nodrošina investīciju pārraudzību,» komentē Juris Grišins, «Capitalia» valdes priekšsēdētājs.

Ar minimālo ieguldījuma summu 1 000 eiro apmērā «Capitalia» pūļa finansējuma platforma uzrunā profesionālus privātos investorus, kuri iedziļinās projektos, rūpīgi izvērtējot riskus un peļņas iespējas. Līdz šim vidējā investoru ieguldījuma summa katrā projektā ir 15,000 eiro. Kopumā uzņēmumus ir finansējuši vairāk nekā 100 investori no visām Baltijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Veic priekšlaicīgu atmaksu pūļa finansēšanas platformas Crowdestate investoriem

Lelde Petrāne, 03.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs Estera Development paziņojis par priekšlaicīgu līdzekļu atmaksu projekta «Liepziedi» attīstībā piesaistītajiem «Crowdestate» investoriem. Investīciju apjoms no investoriem veidoja 750 00 eiro, savukārt pilnais atmaksas apmērs (ieskaitot procentu maksājumus) ir 987 187 eiro.

Pūļa finansējuma piesaiste ēku komplekasam «Liepziedi» bija viens no pirmajiem projektiem Latvijas nekustamo īpašumu tirgū, kas 2016. gada augustā dažu dienu laikā ar pūļa finansēšanas platformas «Crowdestate» palīdzību piesaistīja finansējumu projekta «Liepziedi» attīstībai no gandrīz 400 privātiem investoriem.

Pirmā nekustamā īpašuma pūļa finansēšanas kampaņa Latvijā

Projektam pie Mežaparka Crowdestate piesaistījis 662 100 eiro

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Igauņi saskata Rīgas nekustamā īpašuma tirgus potenciālu

Monta Glumane, 26.02.2019

(No kreisās) Igauņu uzņēmēji Ulo Adamsons (Ülo Adamson) un Aadu Oja (Aadu Oja). Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņu nekustamā īpašuma attīstītāji «Estera Development», piesaistot pūļa finansēšanas platformu Crowdestate, turpina investīcijas Latvijā, taču arī atzīst šī finansēšanas modeļa nepilnības.

Jāatgādina, ka platforma «Crowdestate» sniedz iespēju lielam skaitam mazu investoru finansēt liela mēroga nekustamā īpašuma projektus.

Ēku komplekss «Liepziedi» bija pirmais «Estera Development» projekts Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, kas 2016. gada augustā dažu dienu laikā ar «Crowdestate» palīdzību piesaistīja finansējumu projekta attīstībai no gandrīz 400 privātiem investoriem. Finansējuma apjoms no investoriem veidoja 750 000 eiro, savukārt pilnais atmaksas apmērs (ieskaitot procentu maksājumus) bija 987 187 eiro.

Šobrīd attīstītājs uzsācis jaunu projektu «Mākoņkalns», kas ir viens no «Estera Development» lielākajiem projektiem un tajā paredzēts izveidot 700 jaunus dzīvokļus. Jau 2013. gadā igauņu uzņēmēji Ulo Adamsons (Ülo Adamson) un Aadu Oja (Aadu Oja) Valdlaučos par aptuveni vienu miljonu eiro iegādājās septiņus zemes gabalus, kas vēlāk tiks sadalīti 16 mazākos, lai uz katra no tiem būvētu vismaz četras līdz sešas ēkas. Arī šim projektam attīstītājs ir piesaistījis pūļa finansēšanas platformu «Crowdestate». Ar tās palīdzību iegūti 450 000 eiro un šobrīd iesaistīti aptuveni 500 investori. Šis finansējums veido tikai nelielu daļu no kopējām investīcijām, piemēram, projektā «Liepziedi» kopējās investīcijas bija 6 miljoni eiro, bet «Crowdestate» līdzfinansējums - 750 000 eiro. Projektā «Mākoņkalns» plānots ieguldīt vairāk nekā 50 miljonus eiro un tas tiks attīstīts soli pa solim. Plānots, ka teritorijā būs ne tikai dzīvojamās platības, bet arī bērnudārzs, basketbola laukums un citas aktivitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot pūļa līdzfinansējuma platformu, maija sākumā Viļānos, Latgalē tiks atklāts muzejs par godu kaņepēm, biznesa portālam Db.lv pastāstīja muzeja izveidotājs, Obelisk Farm saimnieks Andris Višņevskis.

Obelisk Farm stāsts sākās ar to, ka jauna ģimene - Andris, Debora, Gabriela un Fredis, no Londonas pārcēlās uz dzīvi Latvijas laukos. «Meklējām iespēju dzīvot tuvāk dabai. Pārcēlāmies uz 2,5 hektārus lielu lauku sētu Latvijas austrumos Latgalē - Obelišku ciemā. Līdz ar vēlmi apstrādāt zemi, kaņepju kultivēšana kļuva par mūsu prioritāti. Kādēļ kaņepes? Mēs ticam ka kaņepes ir viens no mātes Zemes īpašākajiem augiem, kurš izceļas ar izturīgu šķiedru, vērtīgajām sēklas īpašībām un nebeidzamiem pielietošanas veidiem,» stāsta A.Višņevskis.

Doma par Kaņepju muzeja izveidi radusies, jo viņi vēlas dalīties ar informāciju, kuru ieguvuši laika gaitā un muzejs ir vēl viena forma, kā to darīt. Pēc A.Višņevska domām, kaņepes ir daļa no Latvijas un visas pasaules vēstures, un viņš tic, ka ir daudz stāstu, ar kuriem dalīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs atsevišķas pūļa finansēšanas platformas ir bumbas ar laika degli, atzina nebanku kreditētāja, kurš specializējas uzņēmumu apkalpošanā, "Capitalia" vadītājs Juris Grišins.

"Ir noteikts laiks, kad nozare spēj pašregulēties, un tad parādās kompānijas ar vājākiem ētikas standartiem un situāciju izmanto savā labā. Pašlaik pūļa finansējuma jomā pats platformas autors sevi regulē un nosaka, kas ir ētiski un kas nē. Daži to dara labi, daži to dara pieņemami un daži to dara ļoti slikti, uz krāpniecības robežas. Es te nemaz neminēšu tos, kuri jau ir pieķerti kā krāpnieki," pauda Grišins.

Ir platformas, kuras, piemēram, ļoti neskaidri atklāj savus patiesos darbības rezultātus, darījumus ar saistītajām pusēm, un visādā citādā ziņā nodrošina zemu caurskatāmības līmeni.

"Igaunijas presē šie jautājumi tiek cilāti biežāk, jo ir investori, kuri sūdzas, taču tie vienmēr ir bijuši lokāla rakstura notikumi. Daudzas platformas, kuras ir izveidotas Baltijā, pārsvarā turas uz līdzekļiem, kuri nāk no Rietumvalstīm. Kamēr skandāls nenāk no šīs puses, ietekme uz to darbību ir maz jūtama. Taču redzams, ka ir pat ne viena, bet virkne platformu, kuras slēpj vai nepatiesi norāda savus darbības rezultātus," sacīja Grišins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti COVID-19 karantīnai līdz 6.aprīlim turpinās ziedojumu vākšanas kampaņa Padures muižas portika atjaunošanai, pastāstīja Padures muižas īpašnieks ir Jānis Lazdāns.

Šī projekta ietvaros pirmo reizi Latvijā sadarbībā ar Francijas pūļa finansēšanas platformu tiek vākti līdzekļi kādam no Latvijas kultūras un arhitektūras pieminekļiem.

Pašlaik saziedoti 694 eiro. Kopumā 27 ziedotāji ir no 5 valstīm.

Visu ziedotāju vārdi tiks ielikti kapsulā un iemūrēti muižas sienā, tā saglabājot piemiņu par viņu palīdzību. Minimālā ziedojuma summa ir 5 eiro.

Padures muižā vēlas ierīkot gardēžu viesnīcu-restorānu 

Padures muižas saimnieka lielais plāns un nākotnes vīzija ir ierīkot šeit gardēžu...

Padures muižas kungu māja ir viena no skaistākajām klasicisma stila ēkām Latvijā, kura ir saglabājusies nemainīga cauri gadu simtiem. Apskates vērti ir zīmējumi uz sienām, kas ir visās istabās. Pie muižas ir vēsturisks parks ar simtu astoņdesmit gadus vecu liepu aleju. Ēka ir uzskatāma par unikālu 19. gadsimta 2. ceturkšņa būvmākslas paraugu Latvijas mērogā, kā arī tās arhitektonisko vērtību vairo 19. gadsimta 2. puses un 20. gadsimta sākuma interjeru apdares.

Padures muižā kopš 2015.gada notiek atjaunošanas darbi, kā arī kopumā notikuši 48 kultūras un izklaides pasākumi.

Par lielākiem ziedojumiem ir paredzētas pateicības dāvanas. Ziedojot 15 EUR vai vairāk, būs iespēja doties muižas apskatē kopā ar tās īpašnieku un saņemt pateicības pastkarti, par 50 EUR un vairāk ziedotājs saņems 2 kredītkartes aizsargājošus maciņus ar Padures muižas attēlu, par 100 EUR - vīna degustāciju muižā, kuras laikā būs iespēja nobaudīt Smilškalnu saimniecības vīnus un klausīties aizraujošos stāstos par to pagatavošanu.

Ja summa pārsniegs 500 EUR, tad ziedotāju sagaidīs neaizmirstama nakšņošana muižā un putnu dziesmas no rīta, baudot uz terases pasniegtās brokastis, savukārt par 999 EUR un vairāk – 4 cilvēku kompāniju gaidīs ekskluzīvas vakariņas Padures muižas dārza terasē.

Dartagnans.fr ir franču pūļa finansēšanas platforma, kuru 2015. gada septembrī izveidoja Romāns Deloms (Romain Delaume) un Bastiens Gulards (Bastien Goullard) ar mērķi saglabāt Francijas kultūrvēsturisko mantojumu. Kopš tās dibināšanas, pūļa finansēšanas platforma ir sākusi atbalstīt arī starptautiskus projektus. Plašāku atpazīstamību platforma ieguva, pateicoties veiksmīgajām "Mothe-Chandeniers" un "Ébaupinay" piļu renovācijām Francijā. Līdz šim tajā ir īstenoti vairāk kā 400 projekti, kuriem ir izdevies piesaistīt 8 miljonus eiro lielu finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmija izgaismo uzticības krīzi pūļa finansējuma platformās

Capitalia vadītājs Juris Grišins, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās divās nedēļās finanšu tirgos varēja novērot, kā lielākā daļa investoru vēlējās savā īpašumā turēt nevis vērtspapīrus, bet naudu. Rezultātā strauji ir kritušās akciju un obligāciju vērtības.

Šī vēlme pēc naudas līdzekļiem nav gājusi secen arī pūļa finansējuma platformām, kas veicinājis divas rīcības. Pirmā – investori, kur vien iespējams, mēģina pārdot vai pieprasīt atmaksāt savus ieguldījumus, otrā - investori beidz vai nozīmīgi samazina jaunu ieguldījumu veikšanu.

Šie abi faktori ir kā nozarei jau sen nepieciešamais bēgums, pēc kura var redzēt, kurš ir peldējies bez biksēm. Baidos, ka skats šoreiz nebūs no patīkamākajiem.

Pirmkārt, šis ir tests pašu platformu biznesa modeļiem – vai situācijā, kad finansēto projektu apmērs strauji samazinās (vai ir nulle), tā vēl gūst pietiekošus ienākumus, piemēram, no aizdevumu apkalpošanas, lai segtu darbības izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru