Pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem - pašvaldībām, tāpēc Valsts kontrolei nav pārliecības par vismaz 98 pašvaldības tiltu drošību, informē Valsts kontrole.

Latvijā kopumā ir aptuveni 3000 tiltu, no kuriem vairāk nekā trešdaļa ir pašvaldību īpašumā. Lielākā daļa tiltu ir celti pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados un pašvaldību pārziņā un aprūpē ir nonākuši līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Valsts kontrole veica revīziju 11 pašvaldībās, konstatējot, ka šo pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem - pašvaldībām. Rezultātā no šo pašvaldību īpašumā esošajiem 332 tiltiem par vismaz 98 tiltu drošību pārliecības nav.

Lai arī normatīvie akti precīzi nenosaka konkrētas pārvaldības darbības tiltu īpašniekiem, tomēr rīcības algoritmu krietns un rūpīgs saimnieks var rast Latvijas standartā LVS 190-11:2009 "Tilta inspekcija un pārbaude ar slodzi", kā arī VSIA "Latvijas Valsts ceļi" izstrādātajās "Tiltu pārvaldīšanas vadlīnijās" un "Tiltu inspekcijas rokasgrāmatā", skaidro revidenti.

2014. - 2016. gada apstiprinātās budžeta iespējas paredz šogad savest kārtībā četrus tiltus par 2,44 miljoniem eiro, nākamgad - 20 tiltus par 7,79 miljoniem eiro un 2016.gadā - 10 tiltus par 11,3 miljoniem eiro, liecina Latvijas Valsts ceļu (LVC) sagatavotā informācija.

Kā uzsver uzņēmumā, patlaban «no vēlamās programmas trīs gados atpaliekam tiltu skaita ziņā par 15 tiltiem, kas nozīmē, ka plānošanā lietota optimistiski lēta viena kubikmetra atjaunošanas/pārbūves izmaksa. Faktiskās izmaksas noteikšot prioritizēto tiltu bojājumu pakāpe, projekta risinājumi un konkursu rezultāti.»

LVC priekšlikumi paredz šim gadam un nākamajam tādas pašas finanses kā apstiprinātās budžeta iespējas, taču nākamajos gados ieteikts strauji palielināt tiltiem piešķiramos līdzekļus. Piemēram, LVC iesaka 2016.gadā 25 tiltiem piešķirt 11,3 miljonus eiro, bet 2017.gadā 36 tiltiem - 13,3 miljonus eiro, 2018.gadā 60 tiltiem - 22,2 miljonus eiro un 2020.gadā 74 tiltiem - 27,4 miljonus eiro.

Dienvidu tilta pirmo divu kārtu izmaksas varētu sasniegt ap 570 milj. Ls, tomēr projekta virzītāji nepiekrīt to dēvēt par "zelta tiltu".

Uz jautājumu, vai Dienvidu tiltu var dēvēt par vienu no pasaulē dārgākajiem tiltiem, gan tilta būvnieki, gan RD pārstāvji atbildēja kategorisku "nē". Viņi norādīja, ka, rēķinot uz vienu kvadrātmetru, citi mazāki tilti Latvijā varētu pat izmaksāt dārgāk.

"Absurds! Nekādā gadījumā! Atliek cilvēkam iestāstīt, ka tas ir dārgi un viņš arī saka - Ķīnā ir lētāk!," komentējot nesen publiskoto anonīmo būvinženieru pētījumu par Dienvidu tilta izmaksām, izsaucās G.Rāvis. "Mēs to saucam par lielāko Latvijas inženiertehnisko būvi, līdz ar to naudietilpīgākā," tā viņš. Būvnieku pārstāvis uzskata, ka ažiotāžu izraisa fakts, ka Latvijā neesam pieraduši pie objektiem ar tik lielām izmaksām. Gan E. Raubiško, gan G.Rāvis uzskata, ka nav taisnība uzskatam, ka Dienvidu tilta vietā pirmo būvēt vajadzēja Ziemeļu šķērsojumu. "Diez vai Latvijas valsts līdzekļi un iespējas ļaus šo projektu īstenot, pat ar publisko un privāto partnerību un pat ar Eiropas naudu," skepsi neslēpa G.Rāvis. Līdzīgās domās ir arī T.Laizāns: "Ja paanalizētu, varbūt Murjāņu tilts iznāks dārgāks, rēķinot uz vienu m2. Tiek piesaukts arī Dubaijas tilts, kas it kā būšot lētāks nekā mūsējais. Esmu runājis ar šī tilta projektētāju, kurš teica, ka 1 m2 izmaksas sasniedz 7000 eiro un vairāk. Ar Ķīnu arī sarežģīti salīdzināt, tur darbaspēka izmaksas ir krietni zemākas."

No 969 valsts pārziņā esošajiem tiltiem gandrīz puse ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, liecina «Latvijas valsts ceļu» sniegtā informācija par pērn veikto tiltu inspekciju datiem.

Vairāk nekā trešdaļas jeb 34,9% tiltu tehniskais stāvoklis ir vērtējams kā slikts, bet 12,1% tiltu - kā ļoti slikts.

Kā norāda LVC, dati liecina, ka sliktākā stāvoklī ir tilti uz valsts vietējiem un reģionālajiem autoceļiem, labākā - uz valsts galvenajiem autoceļiem.

Valsts pārziņā ir 969 tilti, to skaitā arī satiksmes pārvadi un caurtekas. Kā uzsver ceļu apsaimniekotāji, tiltu uzraudzībai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība un patlaban neviens no valsts pārziņā esošajiem tiltiem nav slēgts satiksmei, to nestspēja ir pietiekoša. Tiesa gan, 51 tiltam ir ieviesti satiksmes ierobežojumi, pārsvarā tie ir gabarītu ierobežojumi - masas, platuma, uc.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Ap 60 tiltus Latvijā vajadzētu nekavējoties slēgt vai jāuzliek vēl stingrāki satiksmes ierobežojumi, jo ir bīstami tālāk tos ekspluatēt, šodien, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš pauda sašutumu, ka nākamgad budžets vietējiem un reģionāliem ceļiem un tiltiem neko nesola. Piemēram, vietējiem ceļiem piecu gadu laikā vajadzēja ieguldīt 690 miljonus eiro. Tāpēc būvnieki plānojuši vērsties Satiksmes ministrijā (SM) un pie premjerministres Laimdotas Straujumas (V), lai skaidrotu pašreizējo lauku ceļu bīstamību.

SM atzinusi, ka 145 tilti ir sliktā stāvoklī, bet līdzekļi šim mērķim nav piešķirti.

Būtiska esot arī pārkrauto automašīnu ietekmes uz ceļu stāvokli problēma - tās par vienu piektdaļu laika samazina ceļu ilgmūžību. Līdz ar to 20% naudas, nekontrolējot automašīnu svaru, tiekot «nomesta zemē». Kā norāda Bērziņš, tā ir strukturāla problēma. SM ar vienu roku uzstādot svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto kravas auto atļauju jeb licenču skaitu: 2012.gadā - 12000, bet 2014.gadā - 15000. Autotransporta direkcijas atļaujas dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus. Tāpat ministrija izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011.gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. «Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010.gadā uz 156 reizēm 2014.gadā?» jautā Bērziņš.

Biedrība Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) nolēmusi vērst sabiedrības uzmanību uz tiltu slikto stāvokli, izvietojot zem tiem Geocaching slēpņus, kuros ir iespēja uzzināt vairāk gan par konkrētajiem tiltiem, gan par to apkārtni, informē LCB.

Piemēram, slēpņa atradēji zem tilta pāri Braslas upei ne tikai redzēs tilta bēdīgo stāvokli, bet arī uzzinās, ka rajona padome iegādājās tilta konstrukcijas no Cēsīs lokalizētās bijušās PSRS armijas krājumiem. Lai arī tiltu uzstādīja kā pagaidu risinājumu, lai varētu ekspluatēt Eiķēnu karjeru, tas tiek izmantots jau vairāk nekā 20 gadu. Vienīgie uzlabojumi, kas šajos gados veikti, ir tilta krāsošana.

Patlaban Geocaching slēpņi ir ievietoti 12 patiltēs Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē, taču divu nedēļu laikā ir plānots šo sarakstu papildināt ar valsts tiltiem arī Latgales reģionā. Vasaras periodā ir apsekoti valsts tilti, taču biedrība ir pārliecināta, ka līdzīga situācija ir arī ar daļu pašvaldību tiltu – finansējums trūkst kā vieniem, tā otriem.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Sākotnējais publiskais piedāvājums ir process, kad uzņēmums pirmo reizi piedāvā savas akcijas publiskai tirdzniecībai biržā, lai piesaistītu papildu kapitālu. Tas ir nozīmīgs pagrieziena punkts uzņēmuma izaugsmē un bieži vien piesaista lielu uzmanību no investoriem. Sākotnējā publiskā piedāvājuma mērķis ir nodrošināt uzņēmumam papildu finanšu resursus, kas nepieciešami tā tālākai attīstībai.

Akciju opcijas ir viens no biežākajiem veidiem, kā uzņēmumi motivē darbiniekus, piedāvājot viņiem iespēju kļūt par uzņēmuma akcionāriem. Akciju opcijas ir likumīga iespēja izmaksāt ienākumu darbiniekiem ar ievērojami zemāku nodokļu slogu, kas ir izdevīgi gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tas, protams, ir aktuāli pie šā brīža augstajiem darbaspēka nodokļiem.

Ienākums no darbinieku akciju pirkuma tiesību jeb akciju opciju īstenošanas ir atbrīvots no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) jau kopš 2012. gada beigām, kad tika sākotnēji ieviests īpašais regulējums.

2021. gada 12.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN likums) un grozījumi Komerclikumā, kas dod iespēju iegūt nodokļu atbrīvojumu jau pēc 12 mēnešu akciju opciju turēšanas.

Piektdien, plkst. 21.00 akcijas GAISMAS TILTI ietvaros iedegsies nu jau 215 tilti 155 Latvijas pašvaldībās un 22 simboliskas gaismiņu vietas. Informāciju par akcijas centrālajiem tiltiem meklējiet Latvijas jubilejas dienasgrāmatā www.lv90.lv sadaļā GAISMAS TILTI vai zvanot uzziņu dienestam 1188.

Dodoties uz tiltiem, noteikti neaizmirstiet paņemt līdzi savu lukturīti vai kādu citu gaismas objektu, lai 21.00 kopā ar visu Latviju varētu vienoties vienā Gaismas tiltā. Tāpat būtiski ir paņemt līdzi arī Latvijas Radio, kas dos galveno signālu gaismiņu iedegšanai visā Latvijā.

Ja kāds šovakar nevarēs klātienē piedalīties akcijā Gaismas tilti, tad pasākumus Rīgā, Daugavpilī, Kuldīgā un Valmierā varēs vērot Latvijas Televīzijas 1. kanāla tiešraidē. Arī Latvijas Radio šovakar stundu nodrošinās tiešraidi un 21.00 aicinās visus iedegt lukturīšus. Latvijas Radio studijā būs akcijas Gaismas tilti vēstnese Žanna Dubska, kā arī notiks sazvanīšanās no dažādiem tiltiem Latvijā. Plānots, ka pārējie akcijas Gaismas tilti vēstneši šovakar dosies uz sev tuvajiem tiltiem visā Latvijā – Nora Ikstena gaismu pacels Rīgā uz Akmens tilta, Māra Ķimele – Valmierā, bet Imants Lancmanis - Rundālē.

Investori, kuru portfeļos ir ieguldījumi akciju tirgos, šogad var justies ļoti apmierināti. Attīstīto valstu akciju tirgi ir snieguši īpaši labu peļņu.

Piemēram, ASV akciju tirgus S&P 500 indeksa vērtība ir pakāpusies šogad par vairāk kā 25%, bet Eiropas uzņēmumu akciju tirgus indeksa STOXX 600 cenas kāpums ir pārsniedzis 15% (pēc Thomson Reuters Datastream informācijas uz 2013.gada 20.novembrī, vērtības ir noapaļotas). Turklāt, S&P 500 indeksa vērtība atrodas vēsturiski augstākajā punktā, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kurš tika sasniegts 2007.gada rudenī. Šī augšupeja bez lielām svārstībām akciju tirgos īstenībā ilgts kopš pagājušā gada vasaras. Kopš 2012.gada jūlija, akciju tirgus cenas gan ASV, gan Eiropā ir pieaugušas par aptuveni 30%.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinātajos ceļu būvdarbu iepirkumos šogad nav novērojams cenu samazinājums, cenas ir palikušas pērnā gada līmenī un ir par 27% zemākas, nekā bija 2019.gadā, norādīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš pauda, ka šogad, tāpat kā pērn, būvdarbu sezona valsts ceļu tīklā ir pakārtota finansējuma avotiem un to nosacījumiem. Proti, lielākā daļa remontdarbu tiek finansēti no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem, tāpēc darbi jāuzsāk un jāpabeidz šī gada laikā.

"Tas nozīmē, ka lielākoties veicam seguma atjaunošanu uz reģionālajiem autoceļiem, jo šos darbus ir iespējams realizēt vienas būvdarbu sezonas ietvaros. Tāpat Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) finansējuma ietvaros notiek darbi uz vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, grants segumu nomainot uz dubultās apstrādes virsmām jeb melno segumu," stāstīja Lazdovskis.

Patlaban valsts ceļu tīklā būvdarbi notiek 133 objektos, savukārt 60 objektos darbi jau ir pabeigti. Kopumā šajā būvdarbu sezonā darbi tika plānoti 210 objektos, no tiem 86 - valsts pamatbudžeta finansējuma ietvaros, 124 - par finansējumu no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem, tai skaitā ATR kontekstā.

Lattelecom Rīgas maratons šogad noritēs Latvijas simtgades zīmē, aicinot Rīgu izskriet ar valsts simtgadei veltītu vadmotīvu - Izskrien svētkus!. Maratona dalībnieki saņems īpašas simtgadei veltītas Mildas medaļas, informē pasākuma rīkotāji.

Medaļas dizainā iekļauti pirmskara piecu latu monētas – tautu meitas Mildas ar vainadziņu un vārpām (oriģināldarba autors - Rihards Zariņš (1869-1939)) – motīvi. Jaunā medaļa ir maratona veltījums Latvijas simtgadei, un tā dalībniekiem kalpos kā simbolisks apliecinājums tam, ka simtgades svētki tik tiešām ir izskrieti.

Sacensību oficiālos kreklus rotās mākslinieka Gustava Kluča oriģināldarbs - zīmējums Daugavas sargs, kurā attēlots Lāčplēsis. Ņemot vērā, ka 2018. gada maratona un pusmaratona trases Daugavu pirmoreiz šķērsos pa trim galvenajiem Rīgas tiltiem, Gustava Kluča tēlam Lāčplēsim simboliski tik tiešām būs iespēja sargāt Daugavu. G. Kluča darbs speciāli simtgades maratona kreklam iegādāts izsolē Rīgā 2017. gada 18. novembrī.

Šorīt Rīgā satiksmes plūsma pār Daugavas tiltiem un Brīvības gatvē pie Juglas ielas ir bijusi labāka nekā vakardien no rīta, informē Satiksmes vadības centrs. Satiksmes plūsma pār tiltiem ir bijusi vienmērīga, bez būtiskiem sablīvējumiem.

Brīvības gatvē pie Juglas ielas satiksme ir bijusi brīva. Taču lēnāka tā ir bijusi Brīvības gatves posmā, kur pēc SIA Rīgas ūdens pasūtījuma notiek ūdensvada rekonstrukcija. Kā informē RP SIA Rīgas satiksme, arī sabiedriskā transporta kustība Rīgā ir raitāka nekā vakar. Arī dienas laikā satiksme pār Daugavas tiltiem un Brīvības gatvē Juglā ir brīva.

"Tā kā pagājušajā naktī Rīgā vēl turpināja snigt, ielu un tiltu uzturēšanas uzņēmumi brauktuvju apstrādi ar pretslīdes materiāliem un tīrīšanu turpināja arī nakts laikā. No Vecrīgas un Brīvības pieminekļa apkārtnes pagājušajā naktī izvests sniegs 1026 kubikmetru apjomā. Pēc RP SIA Rīgas satiksme sniegtās informācijas pagājušajā naktī tika uzsākta un šonakt tiks turpināta arī ielu malās esošo maksas stāvvietu attīrīšana no sniega. Šobrīd maģistrālo ielu brauktuvju stāvoklis Rīgā ir būtiski uzlabojies, un ielu uzturēšanas uzņēmumi galveno uzmanību pievērš sabiedriskā transporta pieturvietu un rajona nozīmes ielu tīrīšanai," informēja Rīgas domes satiksmes departamenta preses sekretāre Ieva Prauliņa.

Dažus dzirkstošos vīnus varbūt labāk pārdot izsolē nekā izšaut gaisā, kādās jubilejas svinībās. Žurnāls Forbes apkopojis sarakstu ar iekārojamākajiem vīniem pasaulē.

Nemainīgi par iecienītāko dzirkstošo vīnu pasaulē žurnāls Forbes ir atzinis Krug. Krug šajā sarakstā ir ieņēmis pirmās piecas pozīcijas.

10 iecienītākie dzirkstošie vīni pasaulē.

Cena - 2 350 GBP (2 075 LVL);

Pārdodot pēc 12 mēnešiem cena pieaug par - 56.7%.

2. Krug 1985

Cena - 2 340 GBP (2 066 LVL);

Pārdodot pēc 12 mēnešiem cena pieaug par - 52.4%.

3. Krug 1990

Cena - 2 200 GBP (1 942 LVL);

Pārdodot pēc 12 mēnešiem cena pieaug par - 51.7%.

4. Krug 1988

Cena - 2 400 GBP (2 119 LVL);

Pārdodot pēc 12 mēnešiem cena pieaug par - 50.5%.

Pirmdien, 3. jūnijā, noslēdzas akcionāriem piederošo Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma DelfinGroup akciju publiskais piedāvājums, kurā investoriem no Baltijas valstīm ir iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % uzņēmuma akciju, maksājot 1,09 eiro par vienu akciju.

Šis DelfinGroup akcionāru publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprinātajiem publiskā piedāvājuma prospektiem DelfinGroup lielāko akcionāru piedāvātā cena ir 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā vienas akcijas vidējā apjoma svērtā biržas cena pēdējo trīs pilno kalendāro mēnešu laikā.

Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada 14. jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau 14. jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 12. jūlijā (0,0088 eiro par akciju).

Ja šodien esmu pieņēmis stratēģisku lēmumu veikt ilgtermiņa ieguldījumus akciju tirgū, investējot daļu sava portfeļa, piemērām, augsti diversificētā akciju ieguldījumu fondā, kāds būtu vidējais sagaidāmais ienesīgums gadā, ar kuru varu saprātīgi rēķināties nākamo 10 gadu laikā? Šis nav triviāls jautājums, jo atšķirības pāris procentu punktu apmērā atstātu nozīmīgu ietekmi uz portfeļa gala vērtību termiņa beigās. Piemēram, izvēles cena starp sagaidāmo gada ienesīgumu 8% vai 10% ir papildus 43.5 eiro pēc desmit gadiem uz katriem sākotnēji ieguldītiem 100 eiro.

Lai iegūtu sākotnējo atskaites punktu ilgtermiņa sagaidāmā ienesīguma līmenim, varētu izmantot akciju tirgus vēsturiski sasniegtos ienesīguma rādītājus. Piemēram, ASV lielāko publisko uzņēmumu akciju tirgus indekss S&P 500 kopējais gada ienesīgums iepriekšējo 5 gadu laikā ir sasniedzis 18.4%, iepriekšējo 10 gadu laikā 7.8%, bet 25 gadu laikā 9.8% (skatīt 1. attēlu). Jāatzīst gan, ka šāda vienkārša vēsturisko datu analīze daudz nepalīdz, jo atšķirības dažādu laika periodu ienesīgumos ir ievērojamas.

1. attēls. ASV akciju tirgus indeksa S&P 500 vēsturiskie iepriekšējo periodu ienesīguma un riska rādītāji uz 31/05/2014

Sākas Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma periods, kura laikā divi akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvās iegādāties nozīmīgu DelfinGroup akciju daļu.

Publiskā piedāvājuma perioda laikā investoriem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas būs iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % DelfinGroup akciju ar 12,8 % atlaidi no vidējās biržas cenas pēdējo trīs mēnešu laikā. Publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Latvijas Banka trešdien, 15. maijā, apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt jūlijā (0,0088 eiro par akciju). Galīgais lēmums par plānoto dividenžu izmaksu vēl ir jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē 2024. gada 30. maijā.

Pēdējos gados jaunas akciju sabiedrības tiek reģistrētas aizvien mazāk. Ja vēl 2018. gadā reģistrētas 52 akciju sabiedrības, tad turpmākajos gados to skaits ievērojami sarucis. Pērn bijušas vien 14 jaunas akciju sabiedrības, liecina Lursoft IT pētījums.

Aizvadītā gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, kas cita starpā nosaka akciju sabiedrībām pienākumu atklāt savus akcionārus. Informāciju par akcionāriem akciju sabiedrībām jāatklāj līdz š.g. 30. septembrim. Gadījumos, kad minētā prasība netiks izpildīta, akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija.

Pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā trešdaļa no visām akciju sabiedrībām (37,6%) reģistrētas vēl pirms 2000. gada un akciju sabiedrību vidējais vecums jau pārsniedz 18 gadus. “Lursoft IT” dati rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 899 akciju sabiedrības, taču, neskatoties uz to, ka līdz 30. septembrim, kad jābūt atklātai akcionāru informācijai, atlikuši vairs mazāk nekā trīs mēneši, to izdarījuši vien 35%.

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup lielākie akcionāri AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital, kuriem kopā ar citām saistītajām personām pieder gandrīz 47% DelfinGroup akciju, publiskajā piedāvājumā pārdos līdz pat 26,4 % Nasdaq Baltic Oficiālajā sarakstā kotētā uzņēmuma DelfinGroup akciju.

Latvijas Banka apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau pavisam drīz – 2024. gada jūnijā, gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 2024. gada jūlijā.

"Repharm" grupas mātesuzņēmums AS "AB City" uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata ieguvusi no 7 174 218 "Olainfarm" akcijām izrietošās balsstiesības, kas veido 50,93% no "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaita, teikts "Olainfarm" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kopumā "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaits ir 14 085 078.

Paziņojumā biržai teikts, ka "AB Citu" tiešā veidā kontrolē 2 829 349 akcijas jeb 20,09%, bet netiešā veidā - 4 344 869 akcijas jeb 30,84%.

Tostarp "AB City" kontrolē ir 27,89% akciju, "Repharm" meitasuzņēmuma SIA "Farma Fund" kontrolē ir 21,97% akciju, bet "Repharm" meitasuzņēmuma AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" kontrolē ir 1,07% "Olainfarm" akciju.

Jau ziņots, ka 8.novembrī sākas "Repharm" grupas mātesuzņēmuma "AB City" izteiktais zāļu ražotāja "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums.

Vienas akcijas cena akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā ir noteikta 9,26 eiro.

Šogad valsts ceļu tīklā tiek pārbūvēti 8, bet atjaunoti 17 tilti, kā arī pārbūvētas trīs caurtekas, bet uz trim tiltiem tiek atjaunots brauktuves segums. Divi tilti, uz kuriem patlaban notiek aktīvi būvdarbi – pār Daugavu Daugavpils apvedceļā un pār Raunu uz vietējā ceļa Lodes stacija – Jaunrauna- Veselava (V296) tiks pabeigti nākamgad, informē Anna Kononova, VAS Latvijas valsts ceļi, Komunikācijas daļas vadītāja.

Lielākie tiltu būvniecības objekti vasts autoceļu tīklā šogad:

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro

Daugavpils apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. kilometrā ir sākta tilta pār Daugavu atjaunošana. Tiltam tiks pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas četras metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Tilta garums ir 312,8 metri un krāsojamā platība vien ir 12 275 kvadrātmetri. Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tiltam ir atjaunots vien asfalta segums. Pašreiz notiek segas demontāža tilta labajai brauktuvei, satiksme pār tiltu ir reversīva, tā tiek regulēta ar luksoforu un ir noteikts ātruma ierobežojums 70, 50 un 30 km/h. Vienlaikus tiek būvēts pagaidu apbraucamais tilts. Būvdarbus veic SIA «Rīgas tilti», to līgumcena ir 1,38 miljoni eiro (ar PVN). Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas komentārs par finanšu tirgiem.

Baltijas akciju tirgus

Latvija

Aizvadītajā nedēļā Baltijas indeksi sabruka par vairāk nekā 10%, kam par iemeslu kalpoja vispārējs sabrukums pasaules finanšu tirgos. Indekss OMX Riga samazinājās par 12.9%, lielu kritumu par 21.2% piedzīvoja Rīgas Fondu biržās likvīdākās akcijas - Latvijas Kuģniecība vērtspapīri. Šī gada deviņu mēnešu laikā Ventspils nafta termināls nodrošināja 46.1% no kopējiem kravu pārkraušanas apjomiem Ventspils ostā, tomēr uzņēmuma pārkraušanās apjoms samazinājās par 1 miljonu, salīdzinājumā ar analoģisko periodu 2007. gadā. Mātes uzņēmuma Ventspils nafta akciju cena aizvadītajā nedēļā samazinājās par 14.7%. Uz kopējā krituma fona ir jāatzīmē Latvijas Balzams kotējumu pieaugums par 1.96%.

Kopējais tiltu atjaunošanas deficīts ir 152 miljoni eiro, no kuriem galvenajos autoceļos tas ir 43 miljoni eiro, reģionālajos autoceļos - 43 miljoni eiro, bet vietējos autoceļos - 66 miljoni eiro.

Tā liecina Satiksmes ministrijas informatīvajā ziņojumā iekļautie pērn aprēķinātie dati, ko otrdien izskatīja Ministru kabinets.

Lai uzlabotu tiltu stāvokli, sākot ar 2014. – 2016.gada plānošanas periodu SM pieņēmusi lēmumu tiltu programmām piešķirt finansējumu ne mazāk par 7% no autoceļu tīkla kapitālieguldījumiem plānotajiem līdzekļiem, tomēr vēl arvien šie līdzekļi ir nepietiekami un nespēj mazināt tiltu tehniskā stāvokļa pasliktināšanos apjomus, skaidro SM.

Jau ilgākā laika periodā tiltu pārbūves un atjaunošanas darbu apjomi ir bijuši mazāki par tiltu novecošanās ātrumu un ir uzkrājies ļoti liels atlikto darbu apjoms. Neveikto darbu rezultātā daļa tiltu šobrīd vairs neatbilst pieaugošajām ekspluatācijas, satiksmes drošības un standartu prasībām.

Investēšana akcijās, kā brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu veids, Latvijā vēl nav sasniedzis tādu popularitātes līmeni kā pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, tomēr, kā redzam pēc MADARA Cosmetics 2017. gada nogalē veiktā sākotnējā publiskā piedāvājuma (initial public offering jeb IPO), kurā uz akcijām pieteicās vairāk nekā 700 privāto investoru, tendence Latvijā ir pozitīva.

Arī uzņēmumi sāk vairāk domāt par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un arvien biežāk dzirdam par vietējo uzņēmumu akciju publiskajiem piedāvājumiem arī privātajiem investoriem. Runājot par investīcijām akcijās, bieži tiek minēti dažādi riski, piemēram, cenu svārstības, kas ir neatņemama akciju tirgu sastāvdaļa. Tomēr nereti nākas dzirdēt arī dažādus mītus. Apskatīsim 5 populārākos un noskaidrosim – kā tad ir patiesībā?

Pirmais un, iespējams, vispopulārākais mīts ir, ka investēšana akcijās ir kā spēlēt kazino – riskanti un iznākums ir atkarīgs no veiksmes.

Jā, ieguldījums akcijās ir riskantāks nekā, piemēram, konservatīvs ieguldījums nekustamajā īpašumā, jo akciju cena var iet gan uz augšu, gan uz leju. Taču ieguldīšanai akcijās nav nekā līdzīga ar kazino, ja vien akciju tirgū jeb biržā neiemaldās cilvēks ar pāris tūkstošiem, kurš sāk pirkt akcijas, balstot savu lēmumu, uz, piemēram, izskatīgāko uzņēmuma logo vai skanīgāko nosaukumu. Akciju cena biržā tiek noteikta piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū, kur neviens jūnijā nepirks poļu zemenes par 10 EUR/kg. Akciju cena var krist un augt tādu iemeslu dēļ kā: uzņēmuma finanšu rezultāti, panākumi eksporta tirgos, globālās ekonomikas pozitīvi/negatīvi faktori. Dažreiz cena var mainīties arī investoru uzvedības (herd behaviour) dēļ, piemēram, ja konkrētas nozares uzņēmuma cena biržā samazinās, investoriem var rasties sajūta, ka arī konkurenta akciju cena kritīs. Būtiskākā atziņa ir, ka akciju cena nemainās nelabvēlīga horoskopa ietekmē, tāpēc nav jālasa iknedēļas horoskops un jāpēta zvaigžņu stāvoklis, bet gan jāseko līdzi faktiem.