Inārijs Voits : visiem savējiem esmu paziņojis, ka izstājos no spēles. Neredzu vairs nekādu perspektīvu, tas ir laika jautājums...
Latvijas zvejas nozare iznīkst, šodien raksta nra.lv, kas norāda, ka jūlijā metāllūžņos tiks sagriezts pēdējais kuģis – Vīdāle. Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents
I. Voits, zvejniekiem iesaka laicīgi pamest savu arodu un pārprofilēties citā biznesā un norāda, ka drīz zvejnieki būs spiesti pārdot firmas kopā ar visiem zvejas limitiem.
„To, ka novājinātā tirgū ienāk spēcīgāki spēlētāji, apliecina britu pieredze. Viņu ūdeņus aptuveni 60% apjomā nozvejo spāņi,” tā I. Voits. Kā rakst nra.lv, kopš 2003. gada spāņi un portugāļi interesējoties arī par iespējām zvejot Rīgas jūras līcī un citur Latvijas tuvumā. Tāpat Latvijas zvejniecībai aci uzlikuši zviedri, holandieši un īslandieši. Īslandieši šobrīd meklē iespējas vienā paketē iegādāties divus pārstrādes uzņēmumus un trīs, četras zvejas firmas, kas piegādātu izejvielas.
I. Voits pārliecināts, ka notiekošais zvejas nozarē ir rūpīgi izdomāta shēma. Ārzemnieks, piemēram, dānis, iegādājas puslīdz sekmīgi Latvijā strādājošu četru kuģu uzņēmumu kopā ar tam piešķirtajām zvejas tiesībām un kvotu. Vecie kuģi tiek iznīcināti nekavējoties un nepieprasot ES subsīdijas par kuģu griešanu. To vietā zvejā tiek izmantots viens daudz jaudīgāks kuģis ar mazu apkalpi. Degviela tiek iegādāta otrpus jūrai. Vietējie ostas un pārējie infrastruktūras pakalpojumi netiek izmantoti. Divu mēnešu laikā kvota tiek izsmelta. No darba atlaistie latviešu zvejnieki dzer un vairs nespēj apgādāt savas ģimenes, bet Latvijas valstij un iedzīvotājiem no ārzemnieku invāzijas kopumā nav nekāda labuma.
Šobrīd pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma Eiropas institūcijās tiek aktīvi virzīta un pētīta ideja par brīvu tirdzniecību ar zvejas tiesībām un kvotām. Pilnībā atbrīvojot šo tirgu, vietējiem zvejniekiem pavērtos pieeja kredītiem, jo kvotas atšķirībā no kuģiem ir daudz tīkamāks ķīlas objekts bankām. Taču galvenie kvotu uzpircēji būs turīgas ārzemju kompānijas.
Nozares eksperti atzīst, ka kuģu flote Baltijas jūras resursiem ir par lielu un no šāda viedokļa Latvijas valsts atbalstītā un Eiropas Savienības finansētā kuģu griešana ir atbalstāma. Samazinoties konkurencei, teorētiski pieaug peļņa palikušajiem. Taču saņemt naudu par nekā nedarīšanu pašreizējos apstākļos ir vilinoši vai ikvienam.