Mazo lauku skolu masveida slēgšana būs līdzvērtīga Latvijas lauku un tautas iznīcināšanai.
Latvijas Centrālā statistikas pārvalde bezkaislīgi apkopo datus un tos publisko, kamēr šie dati nav pakļauti slepenībai. Savukārt Latvijas Saeimas likumdošanas tendences virzās uz to, lai jebkuru informāciju, “kura saistīta ar iestādes funkciju izpildi”, valsts iestāde var padarīt par slepenu.
Pagaidām, kamēr CSP publiskotā informācija neapdraud Izglītības un zinātnes ministrijas “funkciju izpildi”, ikviens var brīvi lejuplādēt skolu skaitu un skolēnu skaitu skolās kopš neatkarības atjaunošanas. Atbilstoši CSP datiem 2021. gadā Latvijā bija 668 skolas, kurās mācījās 217 tūkstoši skolēnu. Atliek veikt elementāru matemātisku darbību - sadalīt skolēnu skaitu ar skolu skaitu. Tad sanāk, ka 2021. gadā vidēji vienā Latvijas skolā mācījās 325,3 skolēni.
Tāpēc visu ekspertu kviecieni par to, ka skolu sistēmai tagad un tieši tagad ir vajadzīga likvidācija, samazināšana, restrukturizācija, optimizācija, lietojot jebkuru pieklājīgu izteicienu, ir pilnīgas muļķības. Vistrakākajā ekonomiskās krīzes gadā - 2009. -, kad sabiedriskajā sektorā no darba tika atlaisti vairāk nekā simts tūkstoši nodarbināto, kad, lai samaksātu divu politiskajai kliķei pietuvinātu baņķieru parādus, Latvijas valdība un Saeimas vairākums labāk izvēlējās pakļaut Latviju valsts bankrotam, kad pēc tam Latvijas valsts piedzīvoja tādu ekonomisko krīzi, kādu citas valsts pat nepieredz kara laikā, vienā Latvijas skolā vidēji bija 254 skolēni (877skolas un 240 tūkstoši skolēnu).
Latvija, kura tobrīd bija valsts bankrota stāvoklī, kad Latvijas bankrotu novērsa Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Komisijas kredīti, spēja izturēt un finansēt 254 skolēnus vidēji vienā skolā. Vēl pirms trim gadiem Ministru prezidents Krišjānis Kariņš apgalvoja: “Naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis, ļoti daudz naudas.” Kā tad sanāk, ka tagad, 2023. gadā, kad tikko naudas bija vairāk nekā jebkad, Latvijas valsts vairs nespēj pavilkt nastu, kad vidēji vienā skolā ir 325 skolēni. Es šeit neredzu nekādu loģiku, saprātu un racionālu pieeju. Līdz ar to pilnīgi nesaprotami, kāpēc tieši tagad (nevis 2009. gadā) ir sākta novadu mazo skolu likvidācija. Jaunās reformas sākums iezīmē ļoti atšķirīgu pašvaldību politiku attiecībā uz skolu sistēmas reorganizāciju. Latvijā ir novadi (Jēkabpils, Rēzeknes, Līvānu, Balvu, Talsu, Saldus, Tukuma), kuru vadība pagaidām atsakās sākt iznīcināt lauku skolas. Ir novadi, kuru vadība mazo skolu likvidāciju vai reorganizāciju jau plāno, bet gaida normatīvo regulējumu.
Visu rakstu lasiet 16.maija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!