Foto

Lelles, kuras grūti atšķirt no īstiem jaundzimušajiem

Gunta Kursiša, 13.08.2013

Jaunākais izdevums

Tā vietā, lai izgatavotu porcelāna lelles ar garām skropstām un gludu «ādu», beļģu māksliniece Beatrise Vanlandeghema (Beatrice Van Landeghem) radījusi mazliet krunkainas un īstiem jaundzimušajiem līdzīgas lelles. Zīdaiņu lelles pašlaik iecienījuši galvenokārt kolekcionāri, tomēr tās iegādājas arī sērojoši vecāki un nostaļģiski vecvecāki, raksta Reuters.

Lelles Reborn Baby rokas, kājas un galva izgatavota no vinila, bet rumpis – no auduma, kas vairākkārt nokrāsots, lai pēc iespējas vairāk līdzinātos tikko dzimuša bērna ādas tonim. Lelles svars ir aptuveni tāds pats kā īstam jaudzimušajam, tāpat māksliniece centusies atdarināt arī īstu bērnu matus un skropstas.

Šādas lelles cena ir no vairākiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro, atkarībā no tā, cik precīzu jaundzimušā atveidi vēlas lelles pasūtītājs. Lelles samontēšana aizņem aptuveni 25 stundas, vēsta Reuters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Raksti

Sākam! Jo naskāk piedāvā, jo vairāk nopērk

Anda Asere, 06.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papīra leļļu zīmola Claudia (SIA Brangi) radītāja Agnese Fūrmane atgādina par papīra lellēm, ko daļa mūsdienu bērnu vairs nepazīst

Viņa septembrī t/p Alfa apmeklētājus projekta Biznesa eskalators ietvaros iepazīstināja ar savām papīra lellēm. Vairums mūsdienu bērnu nemaz nezina, kas tās tādas. «Kad bērniem parāda, iedrošina un ļauj izpausties, viņi labprāt nāk un zīmē, pat bariņiem pēc skolas,» saka Agnese.

Papīra leļļu sortimentā ir deviņas lelles ar vārdiem, piemēram, Elīna, Liene, Klaudija u.c., un lelles var iegādāties arī bez vārda un nosaukt dāvanas saņēmēja vārdā. «Man pašai likās, ka populārāka būs vizuāli skaistākā lelle Liene, taču pērk visas. Puišu lelles izraisa mazāku interesi, bet nepiedāvāt vispār nebūtu pareizi. Arī vīrieši ģērbjas un arī zēniem ir interese izkrāsot tērpus, tā nav tikai meiteņu rotaļlieta,» stāsta Agnese.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sākam biznesu: ģimenē mantoto prasmi šūt lelles pārvērš biznesā

Anda Asere, 07.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izstrādātu un šūtu pati savas lelles, Vita Meiere atteicās no piedāvājuma kļūt par leļļu dizaineri citā uzņēmumā.

Vita Meiere, zīmola Vimei radītāja, nodarbojas ar dizaina un mākslas preču izstrādi, no kurām pagaidām redzamākās ir lelles. Taču viņa nekoncentrējas tikai uz tām. «Izaugsme var būt dažādos virzienos,» Vita saka. Viņa iecerējusi izgatavot arī bērnu apģērbu, kas pieskaņots lellēm, gleznas ar leļļu tēliem un citus interjera dekorus.

No saknēm neaizbēgsi

Leļļu šūšana ir Vitas ģimenes vizītkarte. Viņas mamma gadiem ilgi ir šuvusi lelles un bērnībā meitai nācās palīdzēt, piemēram, pildīt leļļu kājiņas vai ķermenīšus. Toreiz tas viņai likās garlaicīgi un nepatika, taču, studējot Latvijas Mākslas akadēmijā, finansiālie apstākļi spieda atgriezties pie bērnībā apgūtā aroda. No sākuma Vita palīdzēja mammai, bet pēc tam sāka šūt pati savas lelles. Šoreiz viņai patika to darīt, jo varēja radoši izpausties – nevis darīt kaut ko, ko kāds cits ir izdomājis, bet realizēt savas idejas. «Tas nebija tikai tehnisks darbs kā agrāk, bet gan dizaina un krāsu izvēle. Es studēju funkcionālo dizainu, tāpēc forma, krāsa, variācijas, saskaņa starp šiem elementiem ir mana sirdslieta,» saka Vita. Viņa nebija domājusi, ka kādudien turpinās mammas iesākto un šūs lelles. «Es biju tāds bērns, kas darīja pretēji tam, ko vecāki vēlējās. Taču varbūt mammas piemēra dēļ es vispār sāku studijas «lietišķajos» un Mākslas akadēmijā,» viņa spriež. Mamma atbalsta meitas nodarbošanos un palēnām «atdod» savus klientus, jo ir nolēmusi uz laiku pārtraukt leļļu šūšanu. «Viņai ir prieks, ka viņas prasmes neizzūd,» saka Vita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Papīra lellēm Claudia tapusi nacionālo tautas tērpu kolekcija

Lelde Petrāne, 14.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties Latvijas simtgadei, sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru papīra lellēm Claudia tapusi nacionālo tautas tērpu kolekcija, kurā ietilpst 7 papīra lelles - pa vienai lellei no katra etnogrāfiskā Latvijas novada - Vidzemes, Zemgales, Kurzemes, Latgales un Sēlijas, kā arī 2 lelles - meita un puisis, kas ģērbti Rīgas pilsētai raksturīgā tautastērpā.

Radītā kolekcija ir pirmā kārta ilgtermiņa projektam «Papīra lelles Latvijas novadu tautastērpos», kas tiek īstenots kā dāvana Latvijas simtgadē ar galveno mērķi – ar visiem labi zināmas, bet piemirstas rotaļlietas – papīra lelles palīdzību, veicināt Latvijā un ārvalstīs dzīvojošu bērnu un jauniešu nacionālās identitātes apzināšanos, iepazīstinot ar Latvijas etnogrāfisko novadu tautastērpiem un to valkāšanas tradīcijām. Projekta ietvaros kopumā iecerēts izveidot vairākas papīra lelles no katra etnogrāfiskā novada, lai parādītu Latvijas etnogrāfisko tēpu daudzveidību un krāšņumu. Pie katras lelles pievienoti aprakstii par attiecīgo novadu, savukārt pie katras tautastērpa detaļas – nosaukumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Claudia papīra lelles piedāvā dažādas papīra lelles un ļauj vecmāmiņām uzdāvināt mazbērniem rotaļlietas no viņu bērnības

«Katram cilvēkam bērnība ir bijis laimīgākais posms dzīvē, un tur bija arī papīra lelles. Šobrīd rotaļlietu pircēji ir bērnu vecāki un vecvecāki, kuri paši savā bērnībā spēlējušies ar papīra lellēm un priecājas tās atkal redzēt. Cik esmu dzirdējusi no vecākiem, bērniem patīk papīra lelles, viņi ar tām spēlējas.

Šovasar biju Brīvdabas muzeja tirdziņā, kur daudzi cilvēki teica, ka jau ir pirkuši un zina manas lelles, tāpēc man vairs nav sausu muti jāstāsta, ko piedāvāju. Šī produkta pievienotā vērtība ir atmiņas no bērnības,» stāsta Agnese Fūrmane, Claudia papīra lelles (SIA Brangi) radītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola Claudia papīra lelles stāsts sakās 1992. gadā, kad Klaudijas vecmāmiņa savai meitai uzzīmēja papīra lelles. Tolaik viņa strādājusi Rīgas modeļu namā, kur piedalījusies modīgu apģērbu radīšanā visai plašajai Padomju savienībai. Meitiņai lelles bija ļoti mīļas līdz jaunā dāma izauga un viņai parādījās citas intereses. Vairāk nekā 20 gadus Klaudijas vecmāmiņas zīmētās papīra lelles rūpīgi glabājās atvilknē, līdz dienai, kad mazmeita tās atrada un atsāka spēlēties.

Šodien zīmola unikālās, ar roku zīmētās krāsojamās papīra lelles tiek piedāvātas plašākam bērnu lokam.

Uz šo brīdi piedāvājumā ir 9 dažādas papīra lelles – Elīna, Jānis, Liene, Raimonds, Agnese, Klaudija, Pauls, Amēlija un Ieva.

Katrā komplektā ietilpst divas lellītes un 20 tērpu kolekcija, kuru bērns pēc savas gaumes un vēlmēm var izkrāsot un pēc tam izgriezt, radot sev brīnišķīgu, paša darinātu, dabisku rotaļlietu.

Virtuāli ar lellēm var iepazīties www.papiralelles.lv, bet klātienē – t/p Alfa Biznesa eskalatora stendā 1. stāvā no 1. līdz 30. septembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu plauktos nonāk ar roku zīmēta krāsojamā papīra lelle, kas nes dziedātājas Aijas Andrejevas vārdu. Komplektā ar lelli pieejami autentiski Aijas tērpi ar pašas dziedātājas sagatavotiem stāstiem par tērpu izcelsmi un notikumiem, kur tie tikuši izmantoti.

Lelle Aija tapusi mazajiem klausītājiem un ir pirmā lelle no Claudia papīra leļļu Slavenību kolekcijas.

«Īpaši aizkustinoša šķiet ideja par šo leļļu rašanos, jo tās atjaunotas no seniem vecmāmiņas zīmējumiem. Papīra leļļu projekts manī iedveš nostaļģiju par manis pašas bērnību, jo arī man kādreiz ļoti patika spēlēties ar katalogiem un žurnāliem, griežot un krāsojot papīra lellītes. Komplektā ar lellēm bērniem būs pieejami tērpi, kas man saistās ar īpašiem notikumiem un projektiem manā skatuves karjerā, kā arī manis pašas sagatavoti apraksti. Tērpi ir lieliska dāvana man pašai manā 30 gadu jubilejā. Ar nepacietību gaidu, kad varēšu lelles uzdāvināt savām divām krustmeitām,» komentē dziedātāja A. Andrejeva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Latviešu etnogrāfiskajām lellēm būs savs veikals Vecrīgā

Lelde Petrāne, 28.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgā, Audēju ielā tiks atvērta LATVJU LIETU darbnīca – veikals. Tur galvenā prece būs latviešu etnogrāfiskās lelles.

Audēju ielā netālu no Mārstaļu, Skārņu un (arī) Grēcinieku ielas krustojuma, kur «dzīvo» Rokkafejnīca, Jautrā lapsa un Easy Wine, vienā no noslogotākajām Vecrīgas ielām «skanēs latviešu tautas mūzika, smaržos zāļu tēja un piparkūkas, tiks pītas IEVIŅU biželes un ietērptas greznās BAIBAS, pucētas mazās nerātnās LAIMDOTAS un nevainojamās, rūpīgi nostrādātās SPĪDOLAS. Apmeklētāji un pircēji varēs redzēt, kā Audēju ielā atkal tiek austs, šūts un izšūts, gludināts, siets un pīts, jo darbnīcā bieži viesosies latviešu amatnieki», sola veikala īpašnieki.

Darbnīcā varēs iegādāties latviešu mākslinieku gleznas, latviešu lietišķās mākslas un dizaina priekšmetus, metālkalumus, koka virpojumus, keramiku, cimdus, zeķes, jostas, šalles, cepures, lakatus, segas un spilvenus, linu galdautus, dzintaru un arheoloģiskās rotas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru gadu Spānijas pilsētas Valensijas iedzīvotāji pavasari sagaida ar krāšņo Las Fallas festivālu. Pavasara atnākšana pilsētā tiek atzīmēta ar uguņošanu un dažādiem mākslas un kultūras pasākumiem.

Tradicionāli festivāls ilgst no 15. līdz 20. martam un tiek noslēgts ar lielu ugunskuru izveidošanu, kuros pēc tam tiek sadedzinātas lelles sauktas par Ninots. Lelles satīriskā veidā nereti attēlo dažādus politiķus vai citas sabiedrībā zināmas, bet pretrunīgas personības.

Festivāla laikā Valensiju pārpludina ārvalstu tūristi, kas vēlas redzēt grandiozo izrādi. Šogad pilsētā tikuši izveidoti aptuveni 300 lielas un mazākas instalācijas un lelles, kas visas sadedzinātas, tādējādi simbolizējot atteikšanos no vecā.

Šogad pasākumā bijušas redzamas arī eirozonas krīzes atblāzmas. Atsevišķām lellēm bija piešķirti dažādu zināmu politiķu vaibsti. Tā, piemēram, Valensijas iedzīvotāji «sadedzinājuši» Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Spānijas premjeru Mariano Rahoju. Vācijas kanclere bieži tikusi vainota pastāvēšanā uz stingriem taupības pasākumiem, bet Spānijas premjers – taupības režīma ieviešanā šajā valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klajā laista Latvijā radīta jauna bērnu grāmata – rotaļlieta Ucipuci meklē mājas, biznesa portālam db.lv pastāstīja tās autore Zane Zusta.

9. decembrī atklāšanas svētkus svinēs bērnu grāmata – rotaļlieta Ucipuci meklē mājas. Tā ir Latvijā radīta grāmata pirmsskolas un sākusskolas vecuma bērniem - četru produktu apvienojums, kas ietver – grāmatu, leļļu teātri, papīra lelles un zinības.

«Grāmata ir Latvijā inovatīvs un līdz šim vietējā grāmatu tirgū nebijis risinājums bērnu literatūrā – tajā iestrādāts leļļu teātris ar maināmiem foniem un papīra lelles ar grāmatu tēliem. Grāmatas galvenā varone ir pūcīte Ucipuci, kura ir nozaudējusies un piedzīvo aizraujošus brīžus, lai veiksmīgi atgrieztos mājās,» stāsta Valters un Rapa pārstāve Kristīne Kirkila.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Latvju lietas vadītāju Ievu Nikoletu Dāboliņu

Lelde Petrāne, 02.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ieva Nikoleta Dāboliņa, zīmola LATVJU LIETAS autore un SIA Latvju lietas vadītāja. Latvju lietas darina Latvijas reprezentācijas suvenīrus – etnogrāfiskās lelles, no kurām pazīstamākā ir Baiba. «Nezinu nevienu uzņēmumu pasaulē, kas radītu kaut ko līdzvērtīgu sērijveidā. Un vēl mums ir brīnišķīgs latviešu amatnieku veikaliņš – leļļu darbnīca Vecrīgā, par ko bieži dzirdam komplimentus, ka tas esot skaistākais Eiropā. Man šķiet, ka pie tā vēl krietni jāpiestrādā,» saka I. N. Dāboliņa.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgā, Audēju ielā vakar atvēra Latvju Lietu darbnīcu – veikalu. Tur galvenā prece ir latviešu etnogrāfiskās lelles.

Darbnīcā var iegādāties arī latviešu mākslinieku gleznas, latviešu lietišķās mākslas un dizaina priekšmetus, metālkalumus, koka virpojumus, keramiku, cimdus, zeķes, jostas, šalles, cepures, lakatus, segas un spilvenus, linu galdautus, dzintaru un arheoloģiskās rotas.

Latvju Lietu galvenais profils ir latviešu etnogrāfiskās lelles. Uzņēmums dibināts 2011.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāji tiek aicināti atgriezt nedrošu rotaļlietu - plastmasas lelli Beautiful doll, zīmols Dou, Index 340138, Nr.6255, EAN 5902012751374, kas rada ķīmiskās saindēšanās risku, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Testēšanas rezultātos norādīts, ka lelle rada ķīmiskās saindēšanās risku, jo di-(2-etilheksil) ftalātu (DEHP), dibutilftalātu (DBP) un diizononnilftalātu (DINP) un diizodecilftalātu (DIDP) saturs lelles pamatmateriālā pārsniedz noteikto pieļaujamo koncentrāciju. Ņemot vērā konstatētās neatbilstības, lelle var apdraudēt bērna veselību.

Lelles ražotājs ir «Xierong Toys Factory», Ķīna, bet importētājs «Euro-Trade» Sp.z o.o., Sp.K, Polija.

Izplatītāji - SIA «LEKON», SIA «ELKARO», SIA «VĪTOLI AMI», SIA «METAHI».

Ņemot vērā konstatētās neatbilstības, komersanti aicina atgriezt lelli līdz 2018.gada 8.jūlijam tirdzniecības vietā, kur prece iegādāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā top? Drawies burtu krītiņi

Laura Mazbērziņa, 06.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas pie zīmola Drawies radītājas Ievas Pastares, kura izveidojusi alfabēta krītiņus un krītiņus augļu un dārzeņu formās.

«Drawies» krītiņi ir radušies pēc īpašnieces diplomdarbu idejas, absolvējot Latvijas Mākslas akadēmiju 2015. gadā. «Studiju laikā sadarbojos ar Strazdumuižas internātvidusskolu, ar neredzīgiem bērniņiem. Tad mans uzstādījums bija tāds, lai ar krītiņu palīdzību arī šie bērni saprastu krāsas. Šos krītiņus izmanto arī bērni ar autismu un daltonismu. Krītiņus iegādājas arī privātie bērnudārzi,» stāsta I. Pastare.

«Pašlaik «Drawies» ir pārmaiņu procesā. Ļoti aktīvi tiek domāts par krītiņu materiāliem, jo iepriekš augļu un dārzeņu krītiņi bija no māla, bet tagad būs no ģipša. Burtu krītiņi jau ir no ģipša. Ģipsis ir daudz vieglāks par mālu, un tas eksportā ir milzīgs pluss. Līdz ar pāreju uz ģipsi, ražošanas process būs efektīvāks un draudzīgāks eksporta tirgum,» stāsta I. Pastare. Tomāts un mellenes tiks izņemti no ražošanas. Mellenes tāpēc, ka ir pārāk mazas un bērni tās var ielikt mutē, degunā. Savukārt, tomātu bērni dažkārt neatpazīst, viņiem šķiet, ka tas ir persiks vai ābols. Šobrīd lielāks pieprasījums ir pēc augļu un dārzeņu krītiņiem, jo krāsainie burti tirgū ir salīdzinoši nesen, kopš Ziemassvētkiem. Taču Ieva uzskata, ka tiem ir liels potenciāls. Šobrīd burtiem ir pieejams arī angļu un zviedru alfabēts, jo individuālie pasūtījumi tiek saņemti arī ārpus Latvijas, piemēram, Vācijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Zviedrijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA TakTil vadītāja Ulla Krūmiņa izgatavo attīstošās bērnu rotaļlietas – grāmatiņas, sedziņas, kalendārus un spēli alfabēta apgūšanai

Visas rotaļlietas viņa veido tā, lai bērnos attīstītu radošumu. Viņas skatījumā, laba rotaļlieta ir tāda, kas attīsta bērna spējas un vecākam uz mirkli dod atelpu. Uzņēmējai pašai patīk koka rotaļlietas, piemēram, leļļu koka mājas, viņas meitām patīk Gigi Bloks kartona kluči. «Maniem bērniem ir dažādas rotaļlietas, bet šobrīd ir posms, kad viņām aktuālas ir lelles, līdz ar to vecākā meita darbojas ar Claudia papīra lellēm,» viņa stāsta.

Ģimene pirmajā vietā

TakTil pirmsākumi meklējami 2015. gadā, kad Ulla ar astoņus mēnešus mazo meitiņu uz rokām bija pabeigusi Rīgas Stradiņa universitāti un fotoskolu. «Esmu pieradusi visu laiku kaut ko darīt. Visi teica, lai nomierinos un atpūšos, pasēžu mājās, bet man tas šķita jocīgi. Nolēmu iemācīties šūt. Sāku iet uz kursiem Skrodernīcā ar domu, ka iemācīšos šūt meitai un sev kleitas, kursu vadītāja visu laiku deva materiālus, ko šūt kopā, piemēram, kabatas, rāvējslēdzējus utt. Liku tos kopā, meita ar tiem spēlējās un no tā visa sanāca grāmatiņa. Vēlāk uzšuvu meitai attīstošo sedziņu,» stāsta Ulla. Runājot par to, kā salāgot biznesa un bērna vajadzības, viņa uzsver, ka bērni vienmēr būs pirmajā vietā. «Nekad neviens mans projekts nebūs svarīgāks par ģimeni. Es no tiem atteikšos, ja jutīšu, ka tie traucē maniem bērniem. Es visu daru, kad tas netraucē bērniem, – kad kāds palīdz pieskatīt viņus vai arī naktīs, kad meitenes guļ,» neslēpj Ulla. Visbiežāk viņa strādā naktīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fotoaģentūras Reuters fotogrāfam Maiklam Dalderam bijusi iespēja pavērot to inženieru un viņu palīgu darbu, kuru palīdz novērst satiksmes negadījumus, pētot auto drošību.

Viņš pavadījis divas dienas Vācijas motokluba ADAC triecientestu laboratorijā Landsbergā, netālu no Minhenes, fotogrāfijās iemūžinot ikdienas rutīnu šajā vietā.

ADAC laboratorija ir Eiropas Jauno Automašīnu Novērtēšanas Programmas (EuroNCAP) akreditēta. Tur tiek pārbaudīta transportlīdzekļu drošība, veicot dažādus testus.

M. Dalderam bija atļauts fotografēt visu laboratorijā notiekošo, tostarp arī frontālo sadursmi, kas saskaņā ar Euro NCAP ir biežākā ceļu satiksmē un rezultējas ar nopietniem vai letāliem ievainojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Diemžēl lielās Rietumu kompānijas uztver Latvijas teritoriju kā potenciālo kara zonu,»

Tā DB intervijā saka Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Pēc darījuma ar Ventspils naftas akcijām izskanēja arī tāds viedoklis, ka tā varētu būt daļa no kāda «miera plāna» starp ilgos konfliktos iesaistītajiem uzņēmējiem. Vai Ventspilī ir iestājies miers?

Vispirms par pašu darījumu. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktā obligātā vienas akcijas atpirkšanas cena ir 4,56 eiro. Ņemiet vērā, ka ir pārdota ne tikai kontrolpakete virs 50%, bet pakete, kas nodrošina pircējam akcijas virs 75% – faktiski dod iespēju darīt ar kompāniju jebko. Vēl ņemiet vērā, ka Vitol grupā ietilpstošajai kompānijai Euromin Holdings Limited (Euromin) tūlīt vajadzēja maksāt par Ventspils naftas terminālu, kas viņiem bija atliktais maksājums uz 10 gadiem. Tas nozīmē, ka Euromin varēs nesamaksāt šo atlikto maksājumu par Ventspils naftas terminālu. Savulaik Euromin nopirka 50% no Ventspils naftas termināla par 160 miljoniem, bet, izmantojot atlikto maksājumu uz 10 gadiem, neko nesamaksāja. Tagad maksāšanas laiks ir pienācis. Ja Euromin samaksā Ventspils naftai šos 160 miljonus, tad ir grūti izskaidrot, kāpēc tos nesadala dividendēs. Tātad, ņemot vērā absolūtas kontrolpaketes iegūšanu un šo faktu, minimālais koeficients, par kādu saprātīgs pārdevējs pārdotu vairāk nekā 43% akciju, būtu 4,56 eiro, kas jāreizina ar 1,3 līdz 1,5. Ja pareizinām ar minimālo koeficientu (1,3), tādā gadījumā vienas akcijas cena būtu apmēram 6 eiro. Taču akcijas nepārdeva par 6 eiro, bet par 1,77 eiro. Tātad katras akcijas cena ir apmēram 4,30 eiro zem tirgus cenas. Ja to pareizina ar vairāk nekā 45 miljoniem akciju, redzams, ka darījums ir par minimums 190–200 miljoniem eiro lētāks nekā tirgus cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas bērniem, kas zaudējuši karā tēvu, Latvijā tiek sniegta emocionālā rehabilitācija, otrdien raksta laikraksts Diena.

Jau otrā Ukrainas bērnu grupa iziet divu nedēļu ilgu rehabilitācijas kursu Latvijā. Šajā grupā lielākā daļa bērnu karā ir zaudējusi tēvu. Kaut gan, satiekoties ar Dienu, viņi ir dzīvespriecīgi un runātīgi, kara šausmas var manīt viņu rokdarbos. Bērni zīmē un no plastilīna veido nožogojumus, reizēm sarunās ar speciālistiem viņi atklāj asinsstindzinošus fragmentus no piedzīvotā. Ukraina viņiem ir tik dziļi sirdī, ka pat rokasnaudu, kas tiek piešķirta ikdienas tēriņiem, viņi krāj, lai vestu uz dzimteni.

Diena devās uz Sociālās integrācijas valsts aģentūru (SIVA) bērnus apciemot - nevis, lai «ielīstu dvēselē», bet gan vienkārši parunātos par iespaidiem šeit, Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

«Pilsoņu karš» Aizkrauklē - māmiņas pret pensionāriem

Dienas Bizness, 09.08.2013

MUMS VAJAG MIERU! “Bērni trokšņos un neļaus mums gulēt, šūpoles vajag aizvākt!” žestikulējot gan ar rokām, gan spieķi, pašvaldības izpilddirektoram Eināram Zēbergam (otrais no labās) un projekta autoram Edvīnam Tolmanim (no labās) pieprasa pensionāru grupa.

Foto avots: Staburags

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar Aizkrauklē, iekšpagalmā starp Jaunceltnes ielas 31. un 35. māju, iedzīvotāju sapulcē tikušies divu pretējo «nometņu» iedzīvotāji — pensionāri pieprasa, lai no jauna izvietotās šūpoles tiktu aizvāktas vai pārceltas tālāk no mājas, bet māmiņas ar bērniem vēlas, lai tās paliktu turpat un bērniem būtu, kur spēlēties, vēsta reģionālais medijs Staburags.

«Aizvakar pie manām durvīm zvanīja kāda pensionāre, kura vāca parakstus par šūpoļu aizvākšanu vai pārcelšanu uz citu vietu,» stāstījusi četrgadīgo dvīnīšu Annas un Daces māmiņa Inese Pedere. «Pensionāri savāca 19 parakstu un iesniedza Aizkraukles novada domē. Kopā ar citu bērnu māmiņām arī mēs nolēmām vākt parakstus. Par šūpoļu atstāšanu parakstījās 30 cilvēku, lielākoties ģimenes ar bērniem, un arī mēs savu iesniegumu iesniedzām pašvaldībā. Vecās šūpoles bija tuvu mājai, tās demontēja, bet jaunās ir tālāk, apmēram 25 metrus no mājas. Novada pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs nolēma sarīkot iedzīvotāju tikšanos. Aizvaino tas, ka pensionā­riem prioritāte ir kaķi, smird gan kāpņutelpa, gan viņu dzīvokļi, šajā jautājumā viņi citu vēlmes neņem vērā, bet bērnus viņi uzskata par iznīcināmu sugu. Varbūt mēs viņiem varētu noorganizēt latviešu valodas kursus? Viņi latviski neprot, un es aiz cieņas ar viņiem runāju krieviski. Arī saviem bērniem mācīju ar kaimiņu tanti sasveicināties krieviski. Bet tagad meitenēm ar viņu visa draudzība vējā, jo tā ir tante, kas negrib šūpoles. Pensionāriem ir mazmazbērni, bet arī viņiem nav, kur spēlēties,» sūdzējusies sieviete.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā pieņemta Babītes novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes (PII) Saimīte piebūve, kas no 1. septembra nodrošinās divas papildu grupas 40 Babītes novada divgadniekiem, informē Babītes novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste Lelde Drozdova-Auzāne.

Jaunās piebūves projekta autors ir VV Projekts, kas projektēja arī 2009. gadā ekspluatācijā nodoto PII Saimīte piebūvi. Savukārt būvdarbu veikšanai konkursa kārtībā tika izvēlēta pilnsabiedrība O.C.K. un Būvalts R.

Babītes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ence norāda, ka pēdējo desmit gadu laikā PII Saimīte uzņemto bērnu skaits ir divkāršojies. 2005. gadā PII Saimīte mācījās 146 bērni, bet 2015. gada 1. septembrī, kad durvis vērs jaunais korpuss, audzēkņu skaits būs sasniedzis 296 (2014.gada 1. septembrī mācības 12 grupās uzsāka 256 bērni).

Kā stāsta Babītes novada pašvaldības izglītības darba speciāliste Elga Jonina, jaunajā mācību gadā trīs Babītes novada pašvaldības PII tiks uzņemti kopumā 108 bērni (Babītes PII – 15, PII Saimīte - 86, Salas sākumskolā – septiņi bērni). Neskatoties uz PII Saimīte paplašināšanos, pašvaldības PII rindā reģistrētie 66 bērni, (tie, kuri 1. septembrī būs sasnieguši pusotra gada vecumu) šogad netiks uzņemti, līdz ar to vecāki tiek aicināti saviem bērniem izvēlēties mācības kādā no trīs novada privātajām PII vai kaimiņnovados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Smiltenes vidusskolā konstatētā zarnu infekcija, visticamāk, ir norovīruss, un saslimušo skaits līdz šodienai pieaudzis līdz 61 bērnam, informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja.

Viņa gan uzsvēra, ka epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās. Visi saslimušie ārstējas ambulatori un saslimšana norit ģimenes ārstu uzraudzībā.

Tikmēr Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pārbaudē konstatējis, ka ēdienu skolas un arī bērnudārza audzēkņiem gatavoja skolas virtuvē, turklāt tajā konstatēti vairāki vispārīgās higiēnas prasību pārkāpumi, tostarp, dezinfekcijas un tīrīšanas pasākumu realizācijā, personāla higiēnā - roku mazgāšanā.

Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina informēja, ka skolēnu ēdināšanas pakalpojumus skolā esošajā virtuvē nodrošina SIA Draugs-SD. Šo informāciju apstiprināja arī PVD. Aģentūrai LETA patlaban nav izdevies sazināties ar Draugs-SD vadību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Jauns materiāls, jauni produkti

Anda Asere, 12.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drawies ergonomiskajiem un augļu un dārzeņu formu krītiņiem pievienojas alfabēts; dizainerei Ievai Pastarei ir padomā vēl citi produkti

«Tagad ir pārmaiņu process. Es optimizēju un efektivizēju ražošanu, tāpēc krītiņi Krāsainie drīzumā būs no cita materiāla – ģipša. Burtu krītiņi jau ir no ģipša. Ģipsis ir daudz vieglāks par mālu, līdz ar to krītiņi ir vieglāki un tas eksportā ir liels pluss. Vienlaikus krītiņi vairs nav tik plīstoši un trausli kā iepriekš. Māls ir trauslāks, jo ir smags – nometot zemē, ir lielāka iespējamība, ka tas saplīsīs. Līdz ar pāreju uz ģipsi ražošanas process ir vienkāršāks un efektīvāks,» saka Ieva.

Nesen Drawies piedalījās lielā rotaļlietu izstādē Spielwarenmesse Vācijā. Tā ir viena no nozīmīgākajām rotaļlietu izstādēm pasaulē, nozarē labi zināma. Izstādē Ieva piedalījās kopā ar citiem rotaļlietu ražotājiem. «Pērn ar rotaļlietu ražotājiem GIGI Bloks, Solid Wood Gifts, Claudia papīra lelles, MyCroToys un TakTil nodibinājām biedrību Wonder Toys. Ideja par asociāciju un to, ka vajadzētu apvienot spēkus, jo tā vieglāk tikt uz priekšu, bija jau kādu laiku, aptuveni divus gadus. Rudenī beidzot sanācām kopā un nolēmām, ka jādibina biedrība,» viņa teic. Vaicāta, ko biedrība var izdarīt tādu, ko katrs uzņēmums pats nespēj, Ieva norāda, ka viens no biedrības galvenajiem mērķiem ir apvienot Latvijas bērnu rotaļlietu ražotājus kopīgai attīstībai un atpazīstamībai Latvijā un ārvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Stradiņos jaunās paaudzes «Anniņas» iemācīs vairāk nekā vien elpināšanu

Žanete Hāka, 16.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 16.maijā, tika atklāts Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas izglītības tehnoloģiju centru, kas turpmāk ļaus nodrošināt kvalitatīvu topošo mediķu izglītību, izmantojot tehnoloģijas un zinātnes sasniegumus.

Kā skaidro universitātes pārstāvji, Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā, kas tapis trīs gadu laikā ar ERAF projekta atbalstu, studenti, izmantojot mulāžas, mācību lelles un simulatorus, apgūs nepieciešamās zināšanas, iemaņas un prasmes darbam ar pacientu – sākot no vienkāršām manipulācijām (mākslīgā elpināšana, vēnu punktēšana, šuvju uzlikšanu) un beidzot ar sarežģītām ķirurģiskām operācijām, arī dzemdību pieņemšanu.

Atsevišķas telpas centrā pielāgotas RSU Rehabilitācijas fakultātes studentu apmācībai – mācību virtuve uztura speciālistu apmācībai, kā arī Montesori, fizioterapijas, ergoterapijas, audiologopēdijas un citi mācību kabineti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Villa netālu no Florences, kas iedvesmoja populārā gardeguņa Pinokio autoru, patlaban izlikta tirgū par cenu 10,5 miljoni eiro. Tā gan nepavisam neatgādina necilo darbnīcu, kurā saskaņā ar grāmatā rakstīto dzima šī marionete, vēsta thelocal.se.

3000 kvadrātmetru savrupmājai pieguļ arī trīs hektārus liels dārzs ar stāstā esošo Brīnumu lauku.

Pinokio autors Karlo Kolodi (Carlo Collodi) dzīvoja netālu no villas. Viņa brālis strādāja vietējā porcelāna rūpnīcā. Stāstā par gardeguni atrodamas atsauces uz vēl vairākām apkārtnes vietām.

«Mēs atrodamies Kolodi tūres centrā, centrā, kur radās iecere par Pinokio,» stāstījis Džuzepe Garbarino, vēsturnieks, kurš palīdz

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: No mākslas līdz ražošanai

Anda Asere, 29.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvju lietu leļļu projekts sācies kā dārgs hobijs un māksla, pērn tas «iekāpa» amatniecības līmenī, bet šogad to jau var uzskatīt par maza apjoma ražošanu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Esmu gandarīta par to. Ir sajūta, ka grūtākais laiks ir pagājis. Cilvēki mūs pazīst un, ja kādam vajag lelli un viņš ieraksta Google atslēgvārdus «latviešu lelle», tad uzreiz parādās mūsu mājaslapa. Mūsu rezultāta parādīšanās meklējumu augšgalā mums nav prasījusi īpašas pūles un maksāšanu,» saka Ieva Dāboliņa, Latvju lietu (SIA Latviešu lietas) projektu vadītāja. Atminoties biznesa sākumposmu, viņa norāda, ka pirmie trīs gadi biznesā ir grūti un riskanti. Viņa pieļauj, ka ir vieglāk attīstīt pakalpojumu biznesu, kur nav vajadzīgi lieli ieguldījumi un uzreiz tiek saņemta nauda par pakalpojumu. «Šī ir ražošana, kur jāiegulda materiālos. Leļļu izgatavošanas process nav ātrs, un reizēm lelle ir izgatavota un nodota veikalam, bet nauda par to atnāk tikai pēc pusgada,» teic Ieva. Tāpat viņa uzskata, ka par savu biznesa ideju ir jārunā ar citiem cilvēkiem, cik vien bieži un daudz iespējams, lai uzzinātu citu domas par to. Ieva uzsver, ka jāieklausās visos viedokļos – gan tajos, kas ir patīkami, gan tajos, kas nav glaimojoši. «Jābūt gatavam atkāpties no saviem priekšrak­stiem, aizspriedumiem, jāspēj mainīties. Protams, tas nenozīmē, ka jāmaina ideja pašos pamatos, bet jāpiemērojas tam, ko cilvēki vēlas,» viņa teic. Tāpat Ieva norāda, ka vienmēr vajadzīgi vairāki izejmateriālu piegādātāji, lai būtu rezerves variants krīzes brīdī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievijā taisnojas par leļļu teātra iestudējumu, kurā nogalina Obamu

LETA--TV DOŽDJ, 03.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā Altaja novada amatpersonas noliegušas medijos izskanējušos apgalvojumus par kādā šī reģiona kultūras namā gatavoto leļļu teātra iestudējumu, kurā paredzēta ASV prezidenta Baraka Obamas nogalināšanas aina, pirmdien vēsta ziņu aģentūra Interfax.

«Tiek gatavota svētku programma Masļeņicas svētkiem, bet šāda iestudējuma tajā nav,» sacīja Čarišas kultūras nama administrācijas pārstāvis.

«Nekādi iestudējumi ar Baraka Obamas lelles nogalināšanu vai sadedzināšanu netiek gatavoti. (..) Ir noticis pārpratums, jo radio ēterā viens no aktieriem lika lietā neveiksmīgu salīdzinājumu un kā sliktā varoņa piemēru minēja amerikāņu prezidentu. Mediji situāciju nepareizi saprata un uzpūta,» skaidroja Altaja novada kultūras pārvaldes preses sekretārs.

Mediji sestdien ziņoja, ka Barnaulas radiostacijas Serebrjanij Doždj pārraidē bērnu svētku vadītājs Jevgēņijs Golovins klāstījis par gaidāmo Masļeņicas izrādi, kurā personāžs «antisankciju» Petruška nogalinās ASV prezidentu Baraku Obamu.

Komentāri

Pievienot komentāru