Ražošana

Lielajiem patērētājiem dabasgāzes tarifi sarūk straujāk nekā prognozēts

Žanete Hāka, 04.04.2016

Jaunākais izdevums

Aprīlī rūpnieciskajiem patērētājiem dabasgāzes tarifi kopumā samazinājušies vēl straujāk nekā tika prognozēts iepriekš - par 4,9%-7,1% atkarībā no patēriņa grupas, informē AS Latvijas Gāze.

Maijā tiek prognozēts samazinājums vēl par 2,5%-3,7%, jo līdz ar ilgstoši zemo naftas cenu turpina samazināties arī dabasgāzes cena.

Tiek prognozēts, ka jūnijā dabasgāzes tarifi būs tādi paši kā maijā.

Dabasgāzes tarifi pakāpeniski samazinās jau kopš 2014. gada decembra, un kopējais tarifu samazinājums maijā sasniegs 32,3%-41,1% atkarībā no patēriņa apjoma. Tas labvēlīgi ietekmē visus siltumenerģijas patērētājus pilsētās, kurās izmanto dabasgāzi siltumenerģijas ražošanā.

AS Latvijas Gāze prognozē, ka piemērojamā dabasgāzes tirdzniecības cena 2016. gada aprīlī samazināsies līdz 163,63 EUR/tūkst m3, bet maijā un jūnijā līdz 156,52 eiro/tūkst m3.

Rūpnieciskajiem klientiem dabasgāzes tarifi mainās katru mēnesi. Savukārt mājsaimniecībām dabasgāzes tarifi mainās divreiz gadā - 1. janvārī un 1. jūlijā. Tarifi mainās atkarībā no dabasgāzes iepirkuma cenas, attiecīgi - naftas produktu cenām, pie kā ir piesaistīta dabasgāzes iepirkuma cena, valūtu vērtībām un iegādātiem krājumiem Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Dabasgāzes pakalpojumu tarifi nav mainījušies kopš 2008. gada un gala cena patērētājam mainās vienīgi atkarībā no iepirkuma cenu izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Nevis draudam, bet norādām uz riskiem

Ivars Ščerbickis, Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītājs, 06.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāsaka, ka nesenie izteikumi, ka Latvijas Gāze «nodarbojas ar šantāžu un draudiem» mūsu uzņēmumā neatstāja vienaldzīgos. Tāpēc nolēmu, ka man, kā nozares profesionālim, ir lietderīgi darīt zināmu sabiedrībai savu viedokli.

Mūsu uzņēmuma (AS Latvijas Gāze ekspluatācijas iecirkņa Inčukalna pazemes gāzes krātuve) darbinieku uzdevums ikdienā nav piedalīties diskusijās, bet nodrošināt dabasgāzes krātuves darbību un caur to Latvijas gāzapgādes sistēmas darbu, kura savukārt palīdz nodrošināt reālu mūsu valsts enerģētisko drošību, kas ir nepārtraukta valsts iedzīvotāju un uzņēmumu apgāde ar kurināmo, siltumu un gaismu. Jo tieši iesūknētie dabasgāzes krātuvē gāzes apjomi ir pamats mūsu valsts enerģētiskajai neatkarībai, kad tas ir visvairāk nepieciešams – ziemas periodā.

Ar cieņu pret ministres kundzi kā nozares pārstāvis tomēr vēlos sacīt, ka norādīt uz apdraudējumu vēl nenozīmē draudēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn vidējā dabasgāzes tirdzniecības cena Latvijā bija par 2,60 EUR/MWh augstāka nekā 2016. gadā, eksperti prognozē, ka cena turpinās kāpt

Lai gan laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam dabasgāze Latvijā un Eiropā kļuva lētāka, no 2017. gada atkal vērojams cenu kāpums, liecina Enefit apokopotā informācija. Vācijas Gaspool biržā dabasgāzes cena šā gada augustā bija par 5,20 EUR/MWh augstāka nekā 2017. gada janvārī, savukārt Nīderlandes Title Transfer Facility (TTF) biržā cena pieaugusi par 4,73 EUR/MWh. Tiek prognozēts, ka cenas Gaspool un TTF biržās turpinās kāpt, rudenī sasniedzot 25 EUR/MWh atzīmi, liecina Powernext 23. augusta cenu prognozes. Attiecīgi dabasgāze varētu kļūt dārgāka arī Latvijā.

Nākotnē dabasgāzes cenas ietekmēs daudzi savstarpēji saistīti faktori, tostarp dabasgāzes cenu svārstības biržās un ģeopolitiskie notikumi pasaulē, uzsver Geton Energy izpilddirektors Kristaps Muzikants. «Raugoties uz šā brīža situāciju pasaulē un Eiropā, jāsecina, ka dabasgāzes cenām nav pamata samazināties, līdz ar to tās, visticamāk, varētu pieaugt, bet pēc tam – stabilizēties,» prognozē K. Muzikants, uzsverot, ka Geton Energy regulāri seko līdzi dabasgāzes cenu izmaiņām un ar to saistītajiem procesiem, līdz ar to ir gatavi operatīvi pielāgoties tirgus situācijai. Arī enerģētikas eksperts Edgars Vīgants uzskata, ka šoruden gaidāms dabasgāzes cenu pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Karnīte: Par zaļo enerģiju ir ļoti daudz nepatiesas informācijas

Līva Melbārzde, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs sakām, ka negribam maksāt, bet mēs jau nezinām, cik būtu par zaļo enerģiju jāmaksā. Ja būtu godīga sistēma un mēs maksātu tikai zaļajai enerģijai,tad mums būtu jāmaksā par 2/3 mazāk nekā šobrīd.»

To intervijā DB saka ekonomiste Raita Karnīte, kura šovasar pabeigusi apjomīgu, 100 lapaspušu biezu Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījumu par obligātā iepirkuma sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas, jūsuprāt, ir svarīgākais, kas par šo pētījumu būtu jāpasaka?

Būtiski ir saprast, ka elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem nav liekama vienādības zīme ar OIK (elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti – red.). Bieži tiek teikts, ka ar OIK kompensē palīdzību zaļās enerģijas ražošanai, taču patiesībā zaļā jeb atjaunojamā enerģija saņem tikai 1/3 no kopējā OIK maksājuma, bet 2/3 no šī maksājuma aiziet ar dabasgāzi kurināmām stacijām. Dabasgāze nav atjaunojamā enerģija, un tā nebūtu jāatbalsta, bet sabiedrībai šī informācija tiek pasniegta maldinoši – it kā viss OIK aizietu zaļajai enerģijai. Būtiski arī uzsvērt, ka lielākās ar dabasgāzi apkurināmās spēkstacijas pieder valsts uzņēmumam – Latvenergo, kas jau tā strādā ar miljoniem eiro lielu peļņu. Tāpēc īpaši ciniski ir it kā samazināt OIK slogu patērētājiem, izmantojot peļņas pārpalikumu no Latvenergo. Sanāk, ka ieguvums no OIK ceļo no patērētājiem pie Latvenergo un tad no Latvenergo uz valsts budžetu. Vispirms šis mehānisms ir pilnībā jāsaprot, un tad var jautāt, ko Latvijas sabiedrība grib un var atbalstīt. Es uzskatu, ka zaļā enerģija pagaidām ir jāatbalsta, un to atbalsta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Turpretī dabasgāzi nevajag atbalstīt. Zaļo enerģiju atbalsta tāpēc, lai nebūtu jāpērk fosilie energoresursi, tajā skaitā dabasgāze, bet Latvijas situācija šajā ziņā ir pilnīgi absurda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas Gāze: Apgabaltiesa atzīst, ka AS Latvenergo nav tiesību saņemt dabasgāzi no ārvalstīm līdz 2017.gada 3.aprīlim

AS Latvijas Gāze, 21.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apgabaltiesa, izvērtējot AS Latvijas Gāze pieteikumu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) 2016.gada 25.augusta lēmuma Nr.122 atcelšanu un atzīšanu par prettiesisku, atzīst, ka AS Latvenergo nav tiesīga saņemt dabasgāzi no citiem tirgotājiem pirms 2017.gada 3.aprīļa. Attiecīgi – AS Latvijas Gāze nav jānodrošina trešo pušu pieeja dabasgāzes pārvades un sadales infrastruktūrai.

Saskaroties ar SPRK prettiesisko rīcību, cenšoties pretēji likumā noteiktajam atvērt dabasgāze tirgu pirms 2017.gada 3.aprīļa, AS Latvijas Gāze divas reizes ir vērsusies SPRK, lūdzot gan nodrošināt AS Latvijas Gāze ekskluzivitāti Latvijas tirgū kā to paredz 1997.gada 2.aprīlī parakstītais Privatizācijas līgums, gan pēc pirmā pieteikuma noraidīšanas, lūdzot pagaidu atkāpi saistībā ar iespējamiem finanšu riskiem, kas uzņēmumam rastos, priekšlaicīgi atverot dabasgāzes tirgu. Abas reizes SPRK noraidīja AS Latvijas Gāze pieteikumus.

Šodien Administratīvā apgabaltiesa ir lēmusi, ka visi SPRK lēmumi, kas saistīti ar dabasgāzes tirgus atvēršanu pirms 2017.gada 3.aprīļa, ir pretrunā likumam, jo likums paredz dabasgāzes tirgus atvēršanu tikai pēc Privatizācijas līguma noslēgšanās. Līdz ar to SPRK jau sākotnēji bija jānodrošina AS Latvijas Gāze ekskluzivitāte Latvijas dabasgāze tirgū, nepieļaujot piegādes no citiem tirgotājiem vai avotiem. Ievērojot likumu prasības, AS Latvijas Gāze arī nav vajadzības vērsties SPRK ar prasību par pagaidu atkāpi iespējamo finansiālo zaudējumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Energoresursu patēriņš mājsaimniecībās samazinājies

Žanete Hāka, 04.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā kopējais energoresursu patēriņš mājsaimniecībās bija 61 912 teradžouli (TJ), ieskaitot degvielu transportam, liecina Centrālās Statistikas Pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2010. gadu, kopējais energoresursu patēriņš samazinājies par 16 %.

2015. gadā mājsaimniecību energoresursu patēriņš veidoja 28 % no kopējā energoresursu patēriņa Latvijā. No mājsaimniecībās patērētajiem energoresursiem lielāko daļu veidoja kurināmā koksne (lielākoties malka) un siltumenerģija no ārējiem piegādātājiem – attiecīgi 41,4 % un 30,4 %. Elektroenerģija veidoja 13,7 % no kopējā energoresursu patēriņa, dabasgāze – 8,9 %, naftas produkti (krāšņu kurināmais, benzīns, dīzeļdegviela u.c.) apkurei, karstajam ūdenim un citām vajadzībām, neskaitot patēriņu transportam – 2,7 %, sašķidrinātā naftas gāze – 1,7 % un pārējie energoresursi (kokogles un cits cietais kurināmais) veidoja 1,2 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās dažādu preču un pakalpojumu cenas?

Dienas Bizness, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri), palielinājās par 2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,5 % un pakalpojumiem – par 3,3 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 1,9 %. Cenas pieauga sviestam (+31,0 %), skābajam krējumam (+16,3 %), pienam (+9,6 %), kefīram (+14,1 %), jogurtam (+4,9 %), sieram un biezpienam (+1,8 %). Cenu kāpums bija arī olām (+19,9 %), cūkgaļai (+7,2 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,1 %), gaļas izstrādājumiem (+5,9 %), mājputnu gaļai (+1,8 %), kā arī konditorejas izstrādājumiem (+4,3 %) un kartupeļiem (+10,1 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-11,6 %), cukurs (‑33,5 %) un kafija (-2,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada jūlijā, salīdzinot ar 2016. gada jūliju), palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,6 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada jūlijā, salīdzinot ar 2016. gada jūliju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 6,6 %. Cenas pieauga dārzeņiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, piena produktiem, sviestam, pienam, sieram un biezpienam, konditorejas izstrādājumiem, svaigām vai atdzesētām zivīm, olām, cukuram, svaigiem augļiem, šokolādei.

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,7 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums tabakas izstrādājumiem par 5,4 %. Alkoholiskajiem dzērieniem cenas palielinājās par 1,2 %, tai skaitā alum, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) iesniegts AS Latvijas gāze meitasuzņēmuma Gaso jaunais dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projekts, kas paredz arī fiksētu maksu par pieslēgumu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas Gāzes (LG) reorganizācijas rezultātā, nodalot sadales sistēmas operatoru, pērnā gada 1. decembrī darbu sāka akciju sabiedrība Gaso. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane intervijā DB atklāj, ka uz Gaso attiecināmās LG saistības pārņemtas veiksmīgi, un turpmākie uzņēmuma izaicinājumi saistāmi ar jauno sadales tarifu ieviešanu, kā arī dabasgāzes nišas iespējamo paplašinājumu transporta sektora dekarbonizācijas procesā.

Fragments no intervijas

Kā aizvadīti Gaso pirmie darbības mēneši?

Ļoti saspringti. Gaso tika izveidots kā pilnīgi jauns uzņēmums, kuram nebija iespējas ieskrieties un savu darbību uzsākt pamazām - dažu dienu laikā bija jānodrošina sadales pakalpojuma licences saņemšana, lai turpinātu nepārtrauktu sadales pakalpojuma sniegšanu, milzīgs darbs tika ieguldīts arī citu LG saistību pārņemšanas procesā. Tāpat strādājām arī pie Gaso vizuālās identitātes, IT un vadības procesu nošķiršanas. Līdz gada beigām Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) tika sagatavoti divi apjomīgi ziņojumi par noteikto neatkarības prasību ieviešanu. Jāsaka, ka tas viss nebūtu iespējams bez profesionālas un strādāt motivētas komandas, tāpēc es no sirds priecājos, ka tāda mūsu uzņēmumā ir. Paralēli tam kā lielākais izaicinājums pirmajos mēnešos bija uzsāktais darbs pie jaunā sadales pakalpojuma tarifa izstrādes, kas jau ir nonācis finiša taisnē un ir iesniegts SPRK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Carnival Corporation (CC) saņems pirmo kuģi jau nākamgad; ceļotāju skaits aug

Līdz ar AIDAnova ķīļa ielikšanas ceremoniju Vācijas kuģu būves uzņēmumā Meyer Werft 6. septembrī Hamburgā pietuvojies brīdis, kad arī kruīzu nozarē būs pirmais kuģis, kas kā degvielu gan ostās, gan jūrā pilnībā izmantos sašķidrināto dabasgāzi (SDG). Piecu gadu laikā, sākot ar 2018. gadu, vācu un somu kuģubūves uzņēmumi uzbūvēs CC septiņus kuģus, kas ļaus kompānijai sasniegt uzstādītos ilgtspējības mērķus vides aizsardzības jomā. Meyer Werft plāno piegādāt 950 milj. USD vērto AIDAnova nākamā gada rudenī.

Tā neapšaubāmi ir nozares tendence, ko var redzēt jauno kuģu pasūtījumos, par SDG kā kuģu degvielas izmantošanu saka SIA Baltic GSA direktors Mārcis Kalniņš, kura vadītā kompānija Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pārstāv arī Carnival Cruise Lines, Costa Cruises un P&O Cruises. Kā liecina Cruiseindustrynews.com dati, 16 no 84 kruīza kuģiem, ko plānots piegādāt no 2018. gada līdz 2026. gadam, kā degvielu izmantos SDG.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gāzes izcelsme - nezināma

Sandris Točs, speciāli DB, 10.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saņemot piedāvājumu no Lietuvas, a/s Latvenergo nezina, vai nāktos nopirkt Norvēģijas vai Krievijas gāzi, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau ziņots, ka a/s Latvenergo izteikusi vēlēšanos eksperimentālā kārtā no alternatīva tirgotāja (kas nav a/s Latvijas gāze) iegādāties vienu miljonu kubikmetru gāzes, kas būtu aptuveni 0,2% no 500 miljonu kubikmetru kopējā uzņēmuma gadā patērētā apjoma. Attiecīgu piedāvājumu Latvenergo saņēmis no Lietuvas, taču, kā DB intervijā norāda Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis, uzņēmums nezina, vai eksperimentālā testa pirkumā piegādātā dabasgāze no Lietuvas būtu Norvēģijas vai Krievijas izcelsmes. Kā liecina aktuālie dati, Litgas tirgotā norvēģu sašķidrinātā gāze ir dārgāka par cauruļvadu gāzi no Krievijas. «Tas ir iespējams, bet, kāda gāze tā ir, mēs to nezinām. Tā ir gāze, kas atbilst visiem parametriem. Vai tā ir Statoil, vai Gazprom gāze, mums nav nekādas starpības, jo mums svarīgākais ir cena,» tā Māris Kuņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23.aprīlī Rīgas siltums sasniedzis jaunu rekordu enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem (AER) – 2 miljonus MWh.

Pirmo miljonu megavatstundu saražotajai siltumenerģijai un elektroenerģijai no AER Rīgas siltums sasniedza 18 gadu laikā kopš zaļās enerģijas ražošanas uzsākšanas, otrais miljons, pateicoties jaunām, efektīvām enerģijas ražošanas iekārtām, tika sasniegts trīs gadu laikā, bet trešo miljonu Rīgas siltums plāno sasniegt tuvāko divu gadu laikā, liecina uzņēmuma izplatītā informācija.

«Ir pagājis gads kopš dabasgāzes tirgus atvēršanas, taču dabasgāzes cena nav samazinājusies. Dabasgāzes izmaksas mūsu uzņēmumam ir pieaugušas. Tas, savukārt, mūs ir mudinājis aizvien aktīvāk izmantot biokurināmo siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai, sasniedzot jaunus rekordus,» norāda Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis. Uzņēmumā atzīmē, ka biokurināmā izmantošana ļauj samazināt atkarību no fosiliem kurināmiem un dod pozitīvu pienesumu Latvijas ekonomikai – tas nozīmē atbalstu vietējiem ražotājiem, darbavietas, kas tiek nodrošinātas gan Rīgas siltums, gan koksnes šķeldas ražotājiem un piegādātājiem. Turklāt, tā kā koksnes šķelda ir lētāks kurināmais nekā dabasgāze, tad tās izmantošana ir viens no faktoriem, kas ir ļāvis iepriekšējos gados samazināt un šobrīd noturēt Rīgā zemāko siltumenerģijas tarifu, salīdzinot ar Latvijas lielajām pilsētām un Baltijas valstu galvaspilsētām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kurām preču grupām cenas augušas visstraujāk?

Žanete Hāka, 10.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2016. gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada janvāri1, samazinājās par 0,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 1,2 %, bet pakalpojumiem pieauga par 2,1 %.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada janvāri, bija cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis 2016. gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 0,3 %. Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu bija piena produktiem, galvenokārt skābajam krējumam un kefīram. Cenas samazinājās arī sieram un biezpienam, pienam un jogurtam. Lētāks kļuva sviests, kafija, maiznīcu konditorejas izstrādājumi, savukārt cenas palielinājās dārzeņiem, mājputnu gaļai, makaroniem, olām, miltiem un citiem graudaugiem, šokolādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Krātuvē iesūknēta apkures sezonai nepieciešamā dabasgāze

Zane Atlāce - Bistere, 04.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze otrdien, 4. oktobrī pabeidza dabasgāzes iesūknēšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Tuvākajās dienās plānots uzsākt dabasgāzes piegādes no krātuves, informē uzņēmumā.

Šogad krātuvē iesūknēti 1,25 miljardi kubikmetru dabasgāzes. Kopējais aktīvās gāzes uzkrājums IPGK ir 1,53 miljardi kubikmetru, kas ir 66,5% no krātuves maksimālā iespējamā apjoma - 2,3 miljardiem kubikmetru.

Paredzētais dabasgāzes daudzums Latvijas dabasgāzes lietotājiem Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir pietiekams, lai 2016./2017. gada apkures sezonā pilnībā nodrošinātu Latvijas dabasgāzes lietotāju gāzes patēriņu.

Apkures sezonas laikā visa dabasgāze Latvijas patēriņam tiek piegādāta no krātuves. Vasaras laikā patērētājiem dabasgāze tiek piegādāta tieši no Krievijas pārvades sistēmas, vienlaicīgi to sūknējot krātuvē. Iesūknēšana parasti ilgst no aprīļa līdz oktobrim, savukārt izsūknēšana no oktobra līdz martam vai aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas autoražotājs Volvo Trucks novembrī testa braucienos Spānijā iepazīstināja ar jaunajām kravas automašīnām, kas darbojas ar sašķidrināto dabasgāzi (liquefied natural gas – LNG), kas ļauj pazemināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu atmosfērā par 20–100%. Tādējādi Volvo Trucks ideja ievērojami samazināt smago transportlīdzekļu kaitīgo ietekmi uz klimatu ir kļuvusi par realitāti. Volvo Trucks prezentēja sešas kravas automašīnas, kas darbojas ar dabasgāzi kombinācijā ar dīzeļdegvielu (5%). Jaunie kravas automašīnu modeļi Volvo FH LNG un Volvo FM LNG var strādāt ar biogāzi, samazinot kaitīgo CO2 izmešu emisiju līdz 100%, kā arī ar dabasgāzi, kas samazina izmešu apjomu līdz 20%, salīdzinot ar gāzes un dīzeļa dzinēju. Tāpat salīdzinājumā ar kravas automašīnām, kas strādā ar dīzeļdzinēju, jaunās kravas automašīnas izmanto 15–25% mazāk degvielas, un, izmantojot LNG, salīdzinot ar dīzeļdzinēju, ietaupījums veido 40%. Volvo Trucks pārstāvji uzsver, ka kravas automašīnas, kas izmanto LNG, ar pilnu tvertni var mērot no 550 līdz 1000 kilometriem atkarībā no transportlīdzekļa modeļa un 1 kg LNG rada tikpat daudz enerģijas kā 1,39 litri dīzeļdegvielas.

LNG patlaban lielākoties izmanto ražošanas nozarē, taču tā ir arī ļoti laba iespēja palielināt konkurētspēju degvielas jomā un samazināt apkārtējās vides kaitīgo piesārņojumu, norāda Volvo Trucks pārstāvji. Kā zināms, šā gada maijā Eiropas Komisija pieņēma regulu, kas liek kravas automašīnām samazināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu. Volvo Trucks šajā regulā saskata iespēju, kā paplašināt LNG izmantošanu tirgū. “Mūsu vīzija ir kaitīgo izmešu apjoms nulles līmenī, tiesa gan, tam nederēs viens vienkāršs risinājums, bet gan vesels risinājumu komplekss,” stāsta Volvo Trucks apkārtējās vides un inovāciju direktors Larss Martensons.

“Es uzskatu, ka gāze ir dzīvotspējīgs veids dīzeļdegvielas nomaiņai kravas automašīnām, kas brauc tālajos maršrutos,” norāda Volvo Trucks produktu menedžeris Matss Frenzens. Viņš uzsver, ka, lai arī biogāzi ražo ierobežotā daudzumā, ilgtermiņā dabasgāzes pieejamība ir lieliska perspektīva. Saskaņā ar zinātnieku prognozēm attiecībā uz enerģētikas attīstību 21. gadsimtā dabasgāze kļūs par galveno enerģijas avotu pasaulē. To izmantos dažādās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, komunālo pakalpojumu sektorā un, protams, transporta sektorā, kas ir īpaši perspektīvs virziens starptautisko pārvadājumu izaugsmes dēļ, ņemot vērā šķidrās degvielas pieejamību un nosacījumu samazināt toksisko izmešu apjomu atmosfērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu reģionā dabasgāzes cenas aizvien ir augstākas nekā pārējās Eiropas Savienības valstīs, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Ceļā uz ilgtspējīgu energoapgādi Latvijā minēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis

Viņš gan uzsvēra, ka Latvijā dabasgāzes cena ir nedaudz zemāka kā pārējās Baltijas valstīs, taču joprojām tā ir augstāka, nekā, piemēram, Vācijā.

Runājot par cenu izmaiņām nākotnē, R. Irklis sacīja, ka Latvijas Gāzei ar Gazprom līgums ir līdz 2030.gadam, tādēļ šajā jomā pagaidām izmaiņas nav gaidāmas, taču nākotnē dabasgāzes cenu Baltijā aizvien ietekmēs naftas produktu cenu izmaiņas – patlaban naftas cenas pasaules biržās samazinās, un arī dabasgāze kļūst lētāka, uzsvēra R. Irklis.

Tāpat viņš piebilda, ka tirgū izskan prognozes, ka nākotnē dabasgāze iegūs līdzvērtīgu statusu naftas, un tās cenai nevajadzētu būt sasaistītai ar naftas cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Augstsprieguma tīkls kļūst par Conexus Baltic Grid akcionāru

Armanda Vilcāne, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstsprieguma tīkls (AST) noslēdzis darījumu ar Vācijas enerģētikas uzņēmumu Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper) par tam piederošo 18,31% akciju iegādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, akciju sabiedrībā Conexus Baltic Grid.

Par to 19.decembrī preses konferencē paziņoja Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Viņš uzsvēra, ka šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā AST īpašo pieredzi enerģijas pārvades aktīvu pārvaldībā un infrastruktūras ekspluatācijā.

Ziņa papildināta no 5. rindkopas

AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks norādīja, ka, ņemot vērā dokumentus, kas pašlaik tiek gatavoti, amatu varētu pamest līdzšinējais Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Darījuma summa joprojām netiek atklāta.

Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka saskaņā ar valdības lēmumu AST ir noslēdzis darījumu ar Uniper par tam piederošo 18,31% akciju iegādi Conexus. AST un Uniper darījuma cena un citi tā nosacījumi ir konfidenciāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados gandrīz visās lielākajās Latvijas pilsētās siltumenerģija kļuvusi dārgāka, lielākais tarifu pieaugums novērojams Valmierā.

Laika posmā no 2016. līdz 2018.gadam siltumenerģijas tarifi Latvijas lielākajās pilsētās auguši par vidēji 3,32 eiro/MWh. Valmierā tarifs kāpis par 17,11 eiro/MWh, Jūrmalā – par 3,97 eiro/MWh, Rīgā – par 3,71 eiro/MWh, bet Daugavpilī – par 3,12 eiro/MWh, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati. Vēsturiski augstākais siltumenerģijas tarifs gandrīz visās lielajās pilsētās novērots 2012.gadā

Neraugoties uz nelielo tarifa kāpumu, zemākās siltumenerģijas izmaksas joprojām saglabājas Rīgā, laika posmā no 2009. līdz 2018.gadam rīdzinieki par siltumu maksājuši vidēji 50,7 eiro/MWh, šogad – 44,39 eiro/MWh. Rīgas siltuma sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Agnete Bušta informē, ka šādus rezultātus izdevies panākt, plānveidīgi ieviešot kardinālas izmaiņas visos siltumapgādes sistēmas posmos – siltuma avotos, siltumtīklos un patērētāju ēku siltummezglos, nodrošinot siltumenerģijas piegādi atbilstoši pieprasījumam. «Viens no iemesliem, kāpēc izdevies noturēt tik zemu siltumenerģijas tarifu, ir ieguldītais darbs siltumenerģijas zudumu samazināšanā pārvadē. Siltumenerģijas zudumi no tīklā nodotās siltumenerģijas apjoma šobrīd veido tikai 12%, salīdzinājumam – 1996./1997.gada sezonā tie sasniedza 20%,» viņa skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad ir zemākās dabasgāzes cenas pēdējo piecu gadu laikā, tāpēc interese par Inčukalna gāzes krātuvi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir ļoti palielinājusies, pastāstīja Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators «Conexus Baltic Grid» (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

Nesen tika paziņots, ka Inčukalna gāzes krātuvē jaunajai gāzes iesūknēšanas sezonai visas jaudas ir rezervētas un jaunas rezervācijas vairs netiek pieņemtas. Kotāne stāstīja, ka interese par krātuvi šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir ļoti palielinājusies.

«Galvenais iemesls ir dabasgāzes cenas, kuras pašlaik ir zemākās pēdējo piecu gadu laikā. Tādēļ tirgotājiem ir interese to iegādāties, lai ziemā varētu pārdot par augstāku cenu. Dabasgāze ir globāls produkts, un cenu kritums ir skaidrojams ar pieprasījumu Āzijā, kurš ir mazāks, nekā visi iepriekš plānoja. Otrs iemesls ir tas, ka būtiski ir palielinājušās sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegādes no Amerikas. Ir arvien vairāk termināļu, kur notiek regazifikācija, kuģi pārvadā arvien lielākus SDG apjomus. Ja Āzijā pieprasījuma nav, tad šie kuģi nāk uz Eiropu. Tādēļ gāzes cena ir zema visā Eiropā. Augusta sākumā Eiropas gāzes krātuves jau bija piepildītas par 20% vairāk nekā pērn šajā laikā. Tas pats notiek arī Latvijā,» pauda «Conexus» vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Gāze pērn nopelnījusi 30,5 miljonus eiro

Žanete Hāka, 26.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze pērn patērētājiem pārdeva 1,318 miljardus kubikmetru dabasgāzes.

Salīdzinājumā ar 2014. gadu pārdotās dabasgāzes apjoms pieauga par 2%, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

2015. gads pasaules naftas tirgos iezīmējās ar būtisku cenu kritumu, kas atstāja ietekmi gan uz Latvijas Gāzes vidējo dabasgāzes iepirkumu cenu, gan arī uz 2015. gada ieņēmumiem. 2015. gada 12 mēnešos patērētājiem pārdota dabasgāze un sniegti pakalpojumi par 445 miljoniem eiro.

Lai gan 2015. gadā EBITDA 68,1 miljonu eiro apmērā saglabājās iepriekšējā gada līmenī, pie krītoša apgrozījuma tas nodrošina EBITDA maržas pieaugumu, kā rezultātā tā bija 15,3% salīdzinot ar 13,6% iepriekšējā gadā.

Savukārt neto peļņa 2015. gadā bija 30,5 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogrē apkures nodrošināšanā šogad iesaistīts vēl viens siltumenerģijas ražošanas objekts – tā ir jaunā katlu māja Rietumu ielā 1,Ogrē, informē Ogres novada dome.

Atšķirībā no pārējām katlu mājām Ogrē, kur kā kurināmais tiek izmantota importētā dabasgāze, jaunajā katlu mājā siltumenerģiju ražo, izmantojot vietējo kurināmo – šķeldu.

Projekts ir realizēts pilsētas rūpnieciskās apbūves teritorijā. Projektu realizēja Ogres novada pašvaldības uzņēmums SIA MS siltums, izmantojot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus un Nordea bankas finansējumu. Darbus veica SIA Filter. Katlu mājas un siltumtrašu būvniecības izmaksas bija 5,9 miljoni eiro. Siltuma tarifs pilsētā būs nemainīgi zems un prognozējams, kā rezultātā patērētāji ietaupīs ap 1 miljonu eiro gadā salīdzinājumā ar rēķiniem par apkuri pēdējos 6 gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes tirgus liberalizācijas priekšplānā izvirzās cenu konkurētspēja, Inčukalna pazemes gāzes krātuves stratēģiskā loma un vienots Baltijas un Somijas tirgus 2021. gadā

Un visi šie «trīs vaļi» apauguši ar virkni jautājumu, uz ko vēl pagaidām skaidru atbilžu nav. Spraigā ieteikumiem un komentāriem bagātā diskusijā DB uzņēmēju kluba biedru tikšanās reizē neskaidrību virpulī tiek ierauts aprīļa īpašais viesis – Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš pamato reformu – 3. aprīlī Latvijā atvērto gāzes tirgu – un zina nosaukt tās konkrētus mērķus.

A. Ašeradens sāk ar enerģētikas bilanci, stāstot, ka nozare aizņem 3% no IKP un vienlaikus pozicionējas kā ne tik liela un apjomīga sfēra, toties ārkārtīgi svarīga, kas ietekmē teju visus. Dabasgāze ir ceturtā daļa no kopējā energoresursu patēriņa. «Acīmredzamais lielais jautājums, raugoties no ekonomikas viedokļa, ka šobrīd gāzes cenas ir augstākas nekā Centrāleiropā jeb liberalizētos gāzes tirgos,» uzsver ekonomikas ministrs. Viņš apskata gāzes cenu ekvivalentus ES telpā 2016. gada trešajā ceturksnī. Igaunijā tie ir 18,2 eiro par megavatstundu, Latvijā – 16,6, Lietuvā – 16,7, Polijā – 14,2, Vācijā – 13,01. «Cenas Eiropas centrālajā telpā ir būtiski atšķirīgas no tām, kādas tās ir tā saucamajās noslēgtajās teritorijās, kāds ir arī Baltijas tirgus. Dabasgāzes tirgus attīstības mērķis ir panākt Latvijas gāzes patērētājiem konkurētspējīgas cenas ar citiem gāzes patērētājiem Rietumeiropā,» uzsver A. Ašeradens. Kā otru fundamentālo aspektu viņš min gāzes apgādes drošību. Baltijas tirgus lielā mērā līdz šim ir bijis atkarīgs no viena gāzes piegādātāja līdzīgi kā Somijā. Šobrīd neapšaubāmi priekšplānā izvirzās arī gāzes cenu konkurētspēja ar citiem Eiropas gāzes piegādātājiem, kā arī apjomīgāks tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 2017.gada 19.decembra sēdē pieņēma lēmumu, ka valsts iegādāsies arī no SIA «ITERA Latvija» tai piederošās Inčukalna pazemes gāzes krātuves operatora 16,05% akcijas. Saskaņā ar šo lēmumu Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) šodien ir noslēdzis darījumu ar SIA «ITERA Latvija» par tam piederošo 16,05% akciju iegādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, akciju sabiedrībā «Conexus Baltic Grid» (Conexus).

AST un SIA «ITERA Latvija» darījuma cena un citi tā nosacījumi ir konfidenciāli.

Tādējādi Latvijas valstij kopumā piederēs Conexus 34,36% akciju.

Balstoties uz atbildīgo institūciju un piesaistīto neatkarīgo konsultantu veikto vērtējumu un atzinumiem, valdība ir secinājusi, ka Conexus akciju iegāde ir svarīgs valsts enerģētiskās neatkarības un drošības jautājums. Vienlaikus, iegādājoties Inčukalna pazemes gāzes krātuves operatora akcijas, valsts mērķis ir turpināt virzību uz Baltijas valstu un Somijas reģionālā gāzes tirgus izveidošanu līdz 2020. gadam.

Valdības definēto mērķi pilnībā būs iespējams sasniegt, nodrošinot arī attiecīgas infrastruktūras attīstību (Igaunijas-Somijas starpsavienojumu - Balticconnector un Lietuvas-Polijas starpsavienojumu - GIPL), sasniedzot augstu tirgus efektivitāti un vienlīdzīgu konkurenci, kā arī nodrošinot dabasgāzes cenu izlīdzināšanos ar centrālo Eiropu. Vienlaikus Conexus akciju iegāde ir Latvijas valstij ekonomiski izdevīgs darījums, balstoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstoši starptautiski atzītām novērtējuma metodēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada oktobrī, salīdzinot ar 2017. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,3 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada oktobrī bija par 6,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,9 %, bet pakalpojumiem – par 9,5 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada oktobrī, salīdzinot ar 2017. gada oktobri, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,0 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+16,1 %), olām (+12,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+4,0 %), maizei (+3,1 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+14,9 %), gaļas izstrādājumiem (+5,9 %), sieram un biezpienam (+2,3 %), piena produktiem (+1,9 %), augļu un dārzeņu sulām (+6,5 %). Savukārt cenas samazinājās cukuram (-23,5 %), svaigiem augļiem (-6,2 %), kafijai (-6,6 %), pienam (-3,7 %), mājputnu gaļai (-1,6 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada augustā, salīdzinot ar 2018. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,2 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada augustā bija par 8,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,1 %, bet pakalpojumiem – par 13,4 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada augustā, salīdzinot ar 2018. gada augustu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija dārzeņiem (+28,9 %). Gada laikā cenas pieauga maizei (+9,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+7,4 %), miltiem un citiem graudaugiem (+17,3 %). Dārgāka bija cūkgaļa (+12,1 %), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+3,5 %), gaļas izstrādājumi (+9,9 %). Cenu līmenis pieauga arī šokolādei (+5,6 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+10,6 %) un saldējumam (+5,5 %). Savukārt lētāki bija svaigi augļi (-7,8 %) un kafija (-7,2 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Patēriņa cenas gada laikā samazinājušās par 0,5%

Žanete Hāka, 08.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2016. gada februārī salīdzinājumā ar 2015. gada februāri1 samazinājās par 0,5 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 1,2 %, bet pakalpojumiem pieauga par 1,4 %.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada februārī, salīdzinot ar 2015. gada februāri, bija cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtai un kultūrai, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis 2016. gada februārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 0,3 %. Būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu bija gaļai un gaļas izstrādājumiem, tai skaitā mājputnu gaļai, cūkgaļai, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai. Dārgāki kļuva augļi, galvenokārt apelsīni un āboli. Cenas palielinājās arī cukuram, dārzeņiem, miltiem un citiem graudaugiem, savukārt lētāks kļuva siers un biezpiens, piens, skābais krējums, sviests, kefīrs.

Komentāri

Pievienot komentāru