Mežizstrādātāji centīsies pārliecināt Saeimas amatpersonas, komisiju un frakciju vadītājus atbalstīt valdības noraidītos grozījumus akcīzes nodokļa likumā par atlaižu piešķiršanu meža darbu veikšanai, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tā nolemts Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas sēdē. Tāpat, lai pievērstu uzmanību situācijai nozarē, tiks rīkots pikets. Mežizstrādātāji bija sašutuši un neizpratnē par to, kāpēc Ministru kabinets ir noraidījis sagatavotos grozījumus likumā «Par akcīzes nodokli». Bija iecerēts, ka nodokli par dīzeļdegvielas izmantošanu atmaksās par augsnes sagatavošanu meža atjaunošanai; kokmateriālu sagatavošanu cirsmā ar koku gāšanas mašīnu; cirsmā sagatavoto kokmateriālu pievešanu līdz meža ceļam. Tiesa, nodokļa atmaksāšanu tika piedāvāts limitēt, piemērojot dīzeļdegvielas patēriņa normas atkarībā no veiktā darba. Noteikti arī vairāki ierobežojumi, proti, akcīzes nodokļa atmaksa pienāksies tiem, kuri augsnes sagatavošanu meža atjaunošanai veikuši vismaz 5 ha apjomā, bet kokmateriālu sagatavošana cirsmās ar koku gāšanas mašīnu vai cirsmās sagatavoto kokmateriālu pievešanu līdz meža ceļam veikuši vismaz 200 m3 apjomā.

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Vētrā galvenokārt cieta Kurzemes meži, kamēr pārējā Latvijā, it īpaši Latgalē, šie postījumi bija ievērojami mazāki. «Nav brīnums, ka mežizstrādātāji no Latgales un Vidzemes devās peļņā uz Kurzemi, bet kāds varbūt pat arī uz Zviedriju,» rezumē Latvijas mežizstrādātāju savienības izpilddirektors Andrejs Cunskis. Kurzemē esošajiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem faktiski visu pagājušo gadu nācās nodarboties ar vēja gāzto/lauzto koku izstrādi un augošus kokus tie faktiski necirta. Turklāt bieži vien ar pašu spēkiem nepietika un nācās piesaistīt papildspēkus — mežizstrādes pakalpojumu sniedzējus, lai spētu savlaicīgi izcirst vētrā cietušos mežus. A. Cunskis atzīst, ka vētra ne tikai izgāza un nolauza, bet arī izšūpoja daudzus kokus, kuri pirmajā piegājienā ne vienmēr tika nocirsti, tāpēc mežizstrādātāji ir un būs spiesti atgriezties daudzās agrāk it kā sakoptajās cirsmās un nocirst izšūpotos kokus — pārsvarā egles. Tāpēc vējgāžu «astes» vēl joprojām velkas līdzi, un tās pamazām tiek likvidētas, atzīst A. Cunskis.

Lielākajiem mežizstrādātājiem pērn bijis sarežģīts gads, un daļa nozares uzņēmēju spējuši palielināt savus apjomus, daļai tie sarukuši.

To liecina DB pētījums par lielākajiem mežizstrādātājiem Latvijā 2011. gadā. Tiesa gan, lielāko mežizstrādātāju virsotnē pērn būtiskas pārmaiņas nav notikušas, jo lielākā Latvijas mežizstrādātāja statusu, tāpat kā pēdējos sešus gadus, saglabāja SIA Latsin, liecina DB apkopotā informācija. Nav izslēgts, ka DB sastādītajā lielāko mežizstrādātāju topā kāds uzņēmums nav iekļuvis, tomēr līderi ir redzami. Galvenie iemesli, kuri ietekmē mežizstrādi, ir klimatiskie apstākļi (īpaši sala iztrūkums - gada nogalē), apaļkoksnes (īpaši papīrmalkas pieprasījuma kritums) cenas tirgū.

Šobrīd lielākie mežizstrādātāji lielākoties ir tie, kuri gan cērt apsaimniekošanā esošajos mežos, pērk augošu koku cirsmas un arī sniedz pakalpojumus citiem mežu īpašniekiem - apsaimniekotājiem -, it īpaši lielākajam mežu apsaimniekotājam valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM). Savukārt otra daļa mežizstrādātāju ir pakalpojuma sniedzēji. Lai arī katrai no šīm uzņēmēju grupām ir nedaudz atšķirīga pozīcija, tomēr abas vienlīdz stipri ietekmē mežu apsaimniekotāju (īpašnieku) vēlmi savos mežos kaut ko darīt. «Katram biznesa modelim ir savas stiprās un vājās pozīcijas,» situāciju vērtē ilggadējais Latvijas Mežizstrādātāju savienības valdes loceklis Andrejs Cunskis. Viņš nenoliedz, ka mežizstrāde pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojusi fundamentālas pārmaiņas.

2006. gada ugunsnedrošais laikposms izvērtās par vienu no visu laiku smagākajiem meža ugunsapsardzībā. 2006. gadā 394 gadījumos par meža ugunsgrēka cēloni bija vecās zāles dedzināšana, bet 100 gadījumos ļaunprātīga dedzināšana, liecina Valsts meža dienesta sniegtā informācija.

Valsts meža dienesta 2006. gadā ir atklājis un dzēsis 1929 meža ugunsgrēkus ar kopējo uguns skarto platību 3790,56 hektāri.

2006. gada ugunsnedrošais laikposms izvērtās par vienu no visu laiku smagākajiem meža ugunsapsardzībā. Meža ugunsnedrošais laikposms tika noteikts sākot ar 25. aprīli un turpinājās līdz 9. oktobrim. Šajā gadā tika reģistrēts lielākais meža ugunsgrēku skaits kāds jebkad valstī ir uzskaitīts – 1929 ugunsgrēki. Arī uguns skartās platības ir bijušas ievērojamas – 3790,56 hektāri. Pēdējo reizi lielākas uguns skartās meža platības tika reģistrētas 1992. gadā, kad uguns skāra 8412 hektārus. Pēdējos 15 gadus vidēji gadā meža ugunsgrēki ir skāruši 1459 ha lielas platības.

Pagājušajā gadā 15 Latvijas lielākie nodokļu maksātāji Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu ieņēmumos, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, nodrošināja 0,6 miljardus eiro jeb 4% no kopējiem ieņēmumiem, ceturtdien svinīgajā pasākumā paziņoja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Pagājušajā gadā VID administrēto nodokļu kopējie ieņēmumi bija 14 miljardi eiro, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumus, jo maksājumi, kas veikti VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" vai tehniskās apskates stacijās, VID datubāzē netiek piesaistīti nodokļu maksātājiem.

Par nozīmīgāko 2024.gada eksportētāju VID atzinis kokapstrādes uzņēmumu AS "Latvijas finieris".

Nominācijā "2024.gada lielākie nodokļu maksātāji Rīgā un Rīgas reģionā" balvas saņēma degvielas mazumtirgotāja SIA "Neste Latvija" kā lielākais nodokļu maksātājs lielo nodokļu maksātāju grupā, tabakas importētājs SIA "Baltic Sales Network" kā lielākais nodokļu maksātājs vidējo nodokļu maksātāju grupā un aviokravu muitas aģentu uzņēmums SIA "LETT 2000" kā lielākais nodokļu maksātājs mazo nodokļu maksātāju grupā.

Godinot Latvijas lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sveicis 17 uzņēmumus. Tradicionālais VID apbalvojums šogad tiek veltīts lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem.

“Darbaspēka nodokļi ir viens no ilgtspējīgas Latvijas pamatiem un nobriedušas uzņēmējdarbības rādītājiem. Tā ir cilvēka drošības garantija un abpusējas atbildības uzņemšanās par brīžiem, kad darbiniekam būs nepieciešams atbalsts, jo ģimenē ienāk bērniņš, sašķobījusies veselība, uz laiku iestājies bezdarbs; tas ir ieguldījums viņa pensijā. Tā ir arī solidaritāte ar tiem, kam šo nodokli nav bijusi iespēja nomaksāt veselības, vecuma vai citu iemeslu dēļ. Mēs vēlamies pateikties un izcelt tos uzņēmumus, kas to novērtē un apzinās, ka tas ir ieguldījums viņu darbinieku un visas Latvijas labklājībā un nepārtrauktībā,” stāsta VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Rīgas lidostas attīstību, šķiet, turpinās TAV/ Skonto ar airBaltic. Par to liecina Db rīcībā esošā informācija.

Šobrīd Satiksmes ministrija gatavo grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas tiks skatīti nākamnedēļ valdībā. Konkurss par lidostas Rīga attīstību un privātā partnera piesaisti jāatceļ, jo airBaltic, kas ir lidostas lielākā «kliente», šobrīd nav nepieciešamības pēc tik vērienīga lidostas projekta - aviokompānijai vien ir nepieciešams jauns moderns terminālis tranzīta pasažieriem, jo esošais ir pārāk šaurs, Db apstiprina airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

Tomēr Satiksmes ministrija nevar «uz brīvu roku» mainīt lidostas attīstības nosacījumus, kas bija noteikti konkursā, jo tādā gadījumā protestēt varētu konkursā zaudējušās kompānijas, kuru vidū bija arī tādas pasaules līmeņa lidostu operatores kā Vācijas Hochtief, un Indijas GMR. Tāpēc tiks meklēti juridiski korekti veidi, kā lidostas attīstību varētu turpināt konkursa uzvarētāji TAV un Skonto būve kopā ar airBaltic, bet mazākos apjomos.

Vētrā cietušas koksnes pārstrādei, pēc Latvijas lielākā mežistrādes uzņēmuma SIA Latsin valdes locekļa Vara Sīpola teiktā, neesot bijuši gatavi arī kokrūpnieki, un valsts arī neuzņemās palielināt šīs koksnes pievienoto vērtību. «Valstij vajadzēja palīdzēt veidot baļķu krājumus (iesaldēt koksni vēlākai pārstrādei kā to darīja, piemēram, SIA BSW un vēl vairāki kokrūpnieki), un tad vismaz daļa skujkoku baļķu, kuri tika pārstrādāti taras dēlīšos — ar zemu pievienoto vērtību un mazu gala realizācijas cenu, pērn būtu pārstrādāti dārgākos koksnes izstrādājumos,» uzsver V. Sīpols. Viņš un arī vairāki citi mežizstrādātāji arī nesaprot, kāpēc jau janvārī vai, vēlākais, februārī Ministru kabinets nerisināja jautājumu par akcīzes nodokļa atlaidi mežsaimniecisko darbu veicējiem, kā arī par 60 t smagu kokmateriālu kravu pārvadāšanu sala laikā pa iepriekš saskaņotiem ceļu maršrutiem. «Nezin kādēļ jautājumu par 60 t smago kokmateriālu kravu pārvadāšanu valdības līmenī sāka skatīt tad, kad sals jau faktiski bija beidzies — marta nogalē,» neizpratnē ir V. Sīpols. Pēc vairāku aptaujāto mežizstrādātāju domām — tieši gumijas stiepšana no atbildīgo ministriju puses ir galvenais iemesls, kāpēc šobrīd nav ne akcīzes nodokļa atlaides mežsaimniecisko darbu veicējiem pretstatā kaimiņvalstu uzņēmējiem, ne arī atļaujas sala apstākļos pārvadāt līdz 60 t smagas kokmateriālu kravas pa noteiktiem maršrutiem. «Nākamajās Saeimas vēlēšanās nebalsošu par pašreizējo valdību veidojošajām partijām, kuras nespēja meža nozarei grūtā brīdī pieņemt tik būtisko ar akcīzes nodokļa atlaidi mežsaimniecisko darbu veicējiem, kā arī par 60 t smagu kokmateriālu kravu pārvadāšanu sala laikā,» uzsver V. Sīpols.

Mežizstrādātāji un koksnes pārvadātāji darba trūkumu Latvijā var kompensēt ar strādāšanu Francijā.

SIA Kvinta - A valdes priekšsēdētājs Gints Priekulis. (Foto: Ritvars Skuja, DB)SIA Kvinta - A valdes priekšsēdētājs Gints Priekulis. (Foto: Ritvars Skuja, DB)SIA Kvinta - A valdes priekšsēdētājs Gints Priekulis. (Foto: Ritvars Skuja, DB)«Situācijā, kad Latvijā samazinājies koksnes ciršanas apjoms un nav nepieciešams tik daudz tehnikas vienību, turklāt lielākais mežizstrādes un koksnes transportēšanas pakalpojumu pasūtītājs valsts a/s Latvijas valsts meži ir «nospiedis» šo pakalpojumu cenas par 30 %, vienīgā iespēja ir doties peļņā uz ārzemēm,» skaidro koksnes pārvadāšanas SIA Kvinta - A valdes priekšsēdētājs Gints Priekulis.

Saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa, šodien lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome.

Papildināta visa ziņa!

Padomes lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu ir stājies spēkā. Pēc padomes sēdes Dūklavs žurnālistiem atzina, ka viņš minētajā jautājumā ir konsultējies ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kurš aicinājis problēmu risināt Krīzes vadības padomē.

Dūklavs skaidroja, ka patlaban situācija ar plūdiem mežos ir tāda pati kā lauksaimniecībā, tāpēc padome šodien pieņēma tādu pašu lēmumu kā attiecībā uz lauksaimniecību - neizsludināt ārkārtējo situāciju, bet gan valsts mēroga dabas katastrofu.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka katastrofa ir notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus. Savukārt likums par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, ko var izsludināt Ministru kabinets. Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Restorānu tīkls piedāvās jaunu koncepciju vietējā tirgū un būtiski aktivizējas Ķīnā, Ukrainā, Baltkrievijā un drīzumā Turcijā. Rīgu uzņēmums jau apguvis un nozīmīga paplašināšanās kompānijai gaidāma ārvalstu tirgos.

Jau šā gada jūnijā uzņēmums atklāja savu pirmo objektu Pekinā un tuvākā mēneša laikā šajā pilsētā iecerēts vērt durvis otram Double Coffee restorānam. Double Coffee Management Beijing Co. Ltd. valdes priekšsēdētājs Ēriks Teilāns plāno ik gadu atvērt četrus piecus restorānus, izveidojot lielu restorānu tīklu Pekinā un citās Ķīnas lielpilsētās, iepriekš ziņoja Ārlietu ministrija. Arī Db vairākkārt rakstīja par Ē. Teilāna vērienīgajiem plāniem Ķīnā.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Ponsse meža tehnikas tirgotājam daudzi pircēji, nespējot nomaksāt līzingu, ne tikai lūdz pagarināt maksājumu termiņus, bet pat atdod nopirkto tehniku.

"Līdz maija vidum agrāk fiksētos līzinga maksājumu termiņus pagarināt jau lūguši 12 meža tehnikas mašīnu pircēji, bet 8 mašīnas pircēji, neredzot perspektīvu, ir atdevuši atpakaļ, taču 2 tomēr mainījuši lēmumu un izpirkuši tehniku," atzīst Ponsse mežtehnikas tirdzniecības SIA Kesko Agro meža tehnikas tirdzniecības vadītājs Einārs Šķēls. Viņš norāda, ka pašreiz situācija ir nedaudz uzlabojusies.

Gan E. Šķēls, gan arī vairāki mežizstrādātāji atzīst, ka būtisku triecienu radījis straujais izmaksu pieaugums, īpaši dīzeļdegvielai, smērvielām, rezerves daļām, darbaspēkam utt., kamēr ienākumi no mežizstrādes pakalpojumu sniegšanas valsts mežu apsaimniekotājam pat nenosedzot to pašizmaksu. Kā vēl viens iemesls ir būvniecības tirgus apsīkums lielākajos Latvijas kokzāģētāju izstrādājumu noieta tirgos, kā rezultātā sarucis pieprasījums pēc mežizstrādes pakalpojumu sniegšanas, atzīst E. Šķēls.

Slavenā Ivara Godmaņa valdības makroekonomikas politikai nu ir radies jauns pavērsiens. No vienas puses, to var saukt par demokrātijas izpausmi, kā panākt sev vēlamu lēmumu pieņemšanu, no otras - par zināmu šantāžu.

Proti... Saprotot, ka valsts atvēlētais finansējums ir par mazu, Latvijas Radio uz laiku pārtrauca translāciju, savukārt lauksaimnieki līdz Rīgai aizgādāja ne tikai savu smago tehniku, bet arī zārku un nodīrātas govju galvas, un problēmas vismaz kaut kādā mērā sāka risināties.

Tagad sava veida ultimātu ir izvirzījuši arī auto pārvadātāji - ja bankas un valdība nenākšot viņiem pretī, būšot līdzīgas akcijas tām, kas bija lauksaimnieku gadījumā. Šajā kontekstā jāmin vairāki būtiski aspekti.

Pirmkārt, jāpiekrīt, ka valdības realizētajai makroekonomikas politikai ne vienmēr var piekrist - tajā ir ne viens vien būtisks klupšanas akmens. Otrkārt, pašreizējā ekonomiskajā situācijā Latvijas uzņēmēji tiešām ir visai neapskaužamā situācijā. Taču, lai kāda būtu vai nebūtu valdība, tā nekad nespēs rast finansējumu visu Latvijā pārstāvēto nozaru atbalstam. Tas vienkārši nav iespējams! Pat situācija ar lauksaimniekiem ir duāla. No vienas puses, protams, tieši mūsu amatpersonu neprofesionalitātes dēļ Latvijas lauksaimnieki saņem mazākos maksājumus visā Eiropā. Bet, no otras puses, būsim jel godīgi - daļa izmisušo zemnieku, kas pagājušajā otrdienā bija saradušies protestēt pie Ministru kabineta ēkas, turp bija sabraukuši ar Volvo un Chrysler džipiem, ko diez vai var uzskatīt par vienu no galvenajām nabadzības pazīmēm.

Lai arī vissāpīgāk no cirsmā izcirstās lietkoksnes iztrūkuma cieš tieši mežizstrādātāji — 5 - 7 Ls/m3, tomēr zaudē arī kokmateriālu pārvadātāji, skaidro mežizstrādes SIA «Aktīvs» direktors Ivars Krūtainis. Viņš norāda, ka ir bijuši gadījumi, kad cirsmā harvesters ir izcirtis un pievedējtraktors krautuvē nogādājis, piemēram, 900 m3, bet, aizvedot pircējiem, izrādījās, ka ir tikai 800 m3. «Tā kā harvesteros «Latvijas valsts meži» pieprasa noteiktu datorprogrammu un atskaiti par ik dienu paveikto, piedevām vēl jāveic nemitīgi kontrolmērījumi, tad harvestera mērījumi ir patiesi, tātad koksne izkūp citā vietā,» norāda I. Krūtainis. Savukārt, ja kokmateriālu pārvadātājs ved, piemēram, 45 m3, saņem 0.55 Ls/km, tad, ja netiek uzmērīti 2 — 3 m3, tad saņem vairs tikai 0.5 Ls/km, norāda I. Krūtainis. Viņš arī atzīst, ka cirsmu iztrūkumi sāk sarukt, tomēr vēl arvien nezinot, kāpēc par tiem ir jācieš mežizstrādātājiem un kokmateriālu pārvadātājiem. «Nesaprotu, kāpēc baļķi teju vai pusgadu stāv krautuvēs un netiek dots uzdevums tos piegādāt patērētājiem,» neizpratnē ir I. Krūtainis.

«Šī valdība stiepa gumiju veselu gadu ar mežsaimniekiem tik būtisko akcīzes nodokļa atlaižu jautājumu un arī šobrīd nav gatava tādas ieviest,» tā Ministru kabineta komitejas sēdē nolemto akcīzes nodokļa atlaides ieviešanu mežsaimniecisko darbu veicējiem skatīt kopā ar 2007. gada valsts budžeta projektu un prioritātēm komentē mežizstrādes a/s Tukuma MRS izpilddirektors Nikolajs Iškovs. Viņaprāt, valdības attieksmes rezultāti jau esot skaidri redzami — visaugstākā inflācija, Latvijas ekonomisko bēgļu pūļi Īrijā, augstākās izmaksas utt. Vēl daļa aptaujāto uzņēmēju tikai spēja atzīt, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās nebalsošot par pašreizējo valdību veidojošajām partijām, jo esot bijuši klusāki un skaļāki solījumi izveidot akcīzes nodokļa atlaižu sistēmu mežsaimniecisko darbu veicējiem. N. Iškovs uzskata, ka šobrīd valdība piekopj taktiku, nenoraidot atlaides, lēmumu par to piešķiršanu atliekot uz vēlāku laiku, cenšoties saglabāt mežizstrādātājos iluzoru cerību par saulainu nākotni. Mežizstrādātāji atzina, ka, atmaksājot akcīzes nodokli par patērēto degvielu mežā, vairs nebūtu izdevīgi šo darbu veikšanā izmantot kreiso degvielu, par kuru nav maksāti visi nodokļi, taču valdība to kā ieguvumu nezin kādēļ neuzskatot.

Vairāk kokgāzēju un mežtehnikas pakalpojumu, nekā Latvenergo spēj izmantot dabas stihijas seku novēršanai.

Tā sarunā ar laikrakstu Dienas bizness atzīst gan paši mežiztrādātāji, gan Latvijas Mežizstrādātāju savienības, gan arī Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas vadītāji. Savukārt a/s Latvenergo Ārējās komunikācijas daļas vadītājs A. Siksnis apgalvojis, ka uzņēmuma struktūras nodarbina tik, cik piedāvājuši mežizstrādes pakalpojumu sniedzēji.

«Pagājušajā nedēļā uzreiz pēc ārkārtas situācijas sanāksmes ceturtdien zvanīju uz norādīto tālruni un piedāvāju sešu harvesteru pakalpojumus, bet saņēmu atbildi, ka vairs jau nevajag,» stāsta mežizstrādes pakalpojumu SIA Vikkers direktors Viktors Jonins. Turklāt, lai arī viņš atstājis savu tālruņa numuru, tomēr vismaz līdz 13. janvāra vakaram nav saņēmis zvanu, ka vajadzīgi mežizstrādes tehnikas pakalpojumi. Līdzīgu viedokli pauda vēl vairāki mežizstrādātāji.

Mežizstrādātāji cer, ka «Kesko Agro Latvija» jau ar 1. janvāri spēs piedāvāt kvalificētu mehāniķu pakalpojumus, kā arī nodrošināt ar nepieciešamajām rezerves daļām «Ponsse» tehniku. «Būsim spējīgi nodrošināt visu nepieciešamo servisu un rezerves daļas «Ponsse» mežtehnikai,» mežizstrādātāju bažas noraida SIA «Kesko Agro Latvija» departamenta «Kesko Machinery» direktors Gints Vanags. Viņš norāda, ka serviss «Ponsse» klientiem tiks nodrošināts uzņēmuma servisa centros — Rīgā, Jelgavā, Jēkabpilī un Valmierā. G. Vanags norāda, ka tiks apmācīti mehāniķi, lai tie varētu remontēt arī «Ponsse» tehniku, turklāt masu medijos ir ievietoti sludinājumi par attiecīgu pārdošanas, servisa speciālistu meklēšanu. Viņš arī neizslēdz, ka kāds no tiem speciālistiem, kuri strādā līdzšinējā «Ponsse» dīlera uzņēmumā, pārnāks strādāt uz «Kesko Agro Latvija».

Mežistrādes tehnikas tirgū pēdējā laikā vērojama satraucoša negatīva tendence – pieaug uzņēmumu skaits, kas nespēj maksāt par iegādāto tehniku un finansētājam tā ir jāatsavina. Tehnikas turētājs paliek valstij parādā PVN, savukārt valsts šā brīža kritiskajā finansu situācijā ir spiesta finansētājam atmaksāt PVN.

Kāds tad ir skatījums uz vienas no Latvijas pelnošākās nozares –mežizstrādes - turpmāko attīstību un kas mani šā brīža situācijā dara īpaši bažīgu?

15. janvārī pēc Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas lūguma AS Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības Apaļkoksnes piegādes direktors Andris Balodis iepazīstināja ar savu redzējumu par 2009.gada LVM darbību un nozares attīstību kopumā.

Līdzās visnotaļ interesantajam apskatam par situāciju pasaules tirgos neizpratni raisīja Baloža kunga prezentācijā minētais fakts, ka visi aprēķini par LVM struktūrvienības Apaļkoksnes piegādes darbību 2009.gadam balstīti, pieņemot, ka kokmateriālu bāzes cena ir nulle. Tas liekas dīvaini un manā skatījumā nepareizi.

«Lai Dievs dod, ka tādas vētras, kāda bija pērnajā janvārī, nebūtu,» saka viens no Latvijas lielākajiem mežizstrādes uzņēmumiem SIA Latsin valdes loceklis Varis Sīpols. Savu teikto viņš pamato ar to, ka šai vētrai nebija gatavi ne mežu īpašnieki, ne mežizstrādātāji, ne arī kokrūpnieki. Tā kā vētra gar zemi nolika ap 7.4 milj. m3, skaidrs, ka uzreiz radās milzīgs pieprasījums pēc mežizstrādes pakalpojumiem un loģisks bija šo pakalpojumu cenu kāpums, norāda V. Sīpols. Lai arī mežizstrādes pakalpojumu cenas pieauga no apmēram no 5- 6 Ls/m3 līdz 8 — 12 Ls/m3, tomēr SIA Latsin valdes loceklis atgādina, ka mežizstrādes ātrums vēja gāzto, lauzto cirsmu izstrādē ir vismaz divas reizes mazāks nekā augošu koku cirsmās, tāpēc faktiski peļņas līmenis palicis iepriekšējā līmenī un nebūt nav pieaudzis. Uzņēmuma valdes loceklis arī norāda, ka daļu vētrā lauzto koku pirms ciršanas nācies atrakt no sniega līdz ar to vēl vairāk krities izstrādes ātrums. «Ja peļņa uz katru vējā gāztā/lauztā m3 izstrādi bija ap 0.5 Ls/m3, tad to var uzskatīt jau par labu rādītāju,» secina V. Sīpols. Turklāt skujkoku apaļkoksnes sortimentu cenas arī vētras dēļ nokritās, koksnes pircējiem trūka apgrozāmo līdzekļu resursu, bet mežu īpašniekiem vienkārši nebija ko uzreiz samaksāt mežizstrādātājiem, tāpēc bijuši maksājumu termiņu kavējumi, kas nebūt nav tas labākais situācijā, kad aug izmaksas, it īpaši degvielas cenas, atcerās V. Sīpols.

«2005. gads tieši vētras dēļ ir unikāls mežizstrādātājiem, jo tāds nav ilgi bijis un ar iepriekšējo — 1967. un 1969. gada vētras seku savākšanas pieredzi var lepoties tikai neliels skaits cilvēku,» secina Latvijas mežizstrādātāju savienības izpilddirektors Andrejs Cunskis. Viņš arī atgādina, ka tirgus ekonomikas apstākļos tik liela — ap 7.4 milj. m3 — vētras seku likvidācija līdz šim nebija bijusi. Pagājušā gada janvārī — maijā pieprasījums pēc mežizstrādes pakalpojumiem ievērojami pārsniedza esošās mežizstrādes jaudas Latvijā, bet vēlāk, kad mežu īpašnieki (apsaimniekotāji), lai panāktu koksnes cenu pieaugumu, pieturēja koksni, to necērtot, tad atkal daudziem mežizstrādātājiem nācās iztikt ar uzkrātiem «taukiem», ja vien tādi bija. «Mašinizētā (izmantojot harvesterus) mežizstrādē Latvijā tiek izcirsta apmēram trešdaļa no visa apjoma, tāpēc vēl joprojām nevarētu teikt, ka šāda veida mežizstrādes jaudu Latvijā būtu pārāk daudz un tās «sausuma laikā» stāvētu pie sētas,» atzīst A. Cunskis. Viņš norāda, ka mežizstrādātāju vidū turpinās zināma noslāņošanās, kad ir daži Latvijas mērogiem ļoti lieli mežizstrādātāji, bet lielākā masa tomēr joprojām ir nelielie — ar vienu vai diviem hārvesteriem vai vispār bez tiem, skaidro A. Cunskis. Viņaprāt, ir savas priekšrocības un trūkumi gan lielajiem, gan arī mazajiem mežizstrādātājiem. Proti, ja mazais neuzvar, piemēram, a/s Latvijas valsts meži mežizstrādes pakalpojumu konkursa kādā sadaļā, tad viņam jau rodas problēmas un ir jādomā, kam un par kādu cenu sniegt šos pakalpojumus, lai izvairītos no dīkstāves, kamēr lielajiem ir lielākas variācijas iespējas un atsevišķa mehānisma ierobežotais noslogojums varbūt nerada tik paliekošas sekas. Savukārt mazie bieži ir daudz fleksiblāki nekā lielie.

Šā gada jūlijā būtiski auguši reklāmas apjomi radio, vidē, televīzijā un žurnālos, savukārt avīzēs tika novērots negaidīti straujš reklāmas apjoma kritums 17% apmērā, liecina pētījumu aģentūras TNS dati.

TNS apkopoja jūlija televīzijas, preses, radio un vides reklāmas apjomus, analizējot tos pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar 2011. gada jūliju.

Reklāmas apjoma kāpumu televīzija lielā mērā nodrošina jaunie kanāli, kas 2011. gadā vēl nepiedalījās reklāmas tirgū un līdz ar to netika iekļauti salīdzinājumā. Pieskaitot arī kanālus, kas Latvijas skatītājiem sākuši izvietot reklāmu pēc 2011. gada jūlija, TV kopējā noraidīto reklāmu garuma pieaugums pret pagājušo gadu ir 27%. Televīzijā kopā 2012. gada jūlijā tikušas raidītas 48 942 minūtes reklāmas. Šogad salīdzinātajos kanālos, ticis raidīts par 7% vairāk reklāmu nekā 2011. gada jūlijā, informē TNS.

Šonedēļ dažādu veidu būvdarbi notiek 75 posmos uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem visā valstī, informē VAS Latvijas valsts ceļi.

Lielākie darbi Latgalē ir seguma atjaunošana un pastiprināšana:

- trijos posmos autoceļā Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) (A12): no Viļāniem līdz Rēzeknei (72,78.-83,00., 83,00.-96,60. km), kopējās izmaksas 16,1 miljons eiro; no Rēzeknes Ludzas virzienā (106,00.-114,34. km), kopējās izmaksas 7 miljoni eiro; autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) posmā no Špoģiem līdz Daugavpilij (113,12.-134,70. km), kopējās izmaksas ir 15,4 miljoni eiro. Kopumā Latgalē darbi uz galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem notiek 14 posmos.