Lietuvas Centrālās bankas vadītājs: Būtu naivi ticēt, ka naudas atmazgāšanā nebija iesaistītas Lietuvas bankas 

Lietuvas Centrālā banka aktīvi sadarbosies ar ārvalstu uzraudzības institūcijām, izmeklējot iespējamus naudas atmazgāšanas gadījumus, kuros piedalījušās arī Baltijas valstīs darbojošās bankas, piektdien norādījis Lietuvas Centrālās bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks, atzīstot, ka būtu naivi ticēt, ka šajās operācijās nebija iesaistītas arī Lietuvas bankas.

LETA, 08.3.2019

Foto: pixabay

Vienlaikus viņš uzsvēris, ka vismaz pašlaik Lietuvas Banka neplāno sākt atsevišķu izmeklēšanu par iespējamu naudas atmazgāšanu caur savas valsts bankām. «Situācija ir nepieļaujama, bet, no otras puses, mēs pret naudas atmazgāšanu nekad neesam izturējušies iecietīgi, un to apliecina arī mūsu statistika, kura gan vēsturiski, gan pašlaik atšķiras no kaimiņvalstīm. Protams, mēs saprotam - ja Baltijas valstu banku sistēmā ieplūst lielas naudas summas (..), ņemot vērā, ka visās trijās valstīs darbojas tās pašas banku grupas, būtu naivi ticēt, ka šī nauda nebūtu tranzītā plūdusi caur kontiem [Lietuvā],» žurnālistiem sacījis Vasiļausks. «Runājot par Swedbank, mēs esam skaidri pateikuši, ka pievienosimies zviedru un igauņu veiktajai izmeklēšanai. (..) Ja tiks sākta izmeklēšana par Nordea, mēs tajā iesaistīsimies,» viņš norādījis.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

«Mēs tikai palīdzēsim Zviedrijas, Somijas un Igaunijas finanšu uzraudzības institūcijām izmeklēšanā par iespējamiem naudas atmazgāšanas faktiem. Uzskatām, ka izmeklēšana būtu jāierosina mātesbankām. Ko mēs pašlaik varētu izmeklēt? Nav ko izmeklēt, jo nav jau subjekta.» Zviedrijas finanšu uzraudzības institūcijas pārstāvji šonedēļ atklātībā paziņoja, ka, izmeklējot iespējamo naudas atmazgāšanu caur «Swedbank», būtu vajadzīga labāka koordinācija starp dažādu valstu uzraudzības dienestiem, un vienlaikus pauda viedokli, ka galvenā atbildība par naudas atmazgāšanu gulst uz to valstu uzraudzības institūcijām, kurās darbojas Skandināvijas banku filiāles, - citiem vārdiem runājot, to var uzskatīt par tiešu kritiku Baltijas valstu centrālajām bankām. Pēc Vasiļauska teiktā, mēģinājumi novelt atbildību vienam uz otru nav labākais veids, kā risināt problēmas.

«Tas, kas noticis starp atsevišķu kaimiņvalstu uzraudzības institūcijām, kad vieni uz otriem rāda ar pirkstu, manuprāt, nav uzskatāms par pareizu attieksmi. Mēs runājam par Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm kā vienu dimensiju. Banku grupas darbojas visās šajās jurisdikcijās, un es uzskatu, ka vienīgā atbilde ir risināt problēmas kopīgā darbā,» viņš spriedis. «Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs strādājošās banku grupas visu laiku uzskatītas par efektīvas un caurskatāmas banku darbības paraugu, un tagad visiem ir zināms šoks. Tādēļ mums jāreaģē kolektīvi, jo runa ir par jurisdikcijas reputāciju,» uzsvēris Lietuvas Bankas vadītājs, piebilzdams, ka «akmentiņu mešanu citu dārzos» acīmredzot vajadzētu norakstīt uz emociju rēķina.