Bankas

Lietuvas Centrālās bankas vadītājs: Būtu naivi ticēt, ka naudas atmazgāšanā nebija iesaistītas Lietuvas bankas

LETA, 08.03.2019

Jaunākais izdevums

Lietuvas Centrālā banka aktīvi sadarbosies ar ārvalstu uzraudzības institūcijām, izmeklējot iespējamus naudas atmazgāšanas gadījumus, kuros piedalījušās arī Baltijas valstīs darbojošās bankas, piektdien norādījis Lietuvas Centrālās bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks, atzīstot, ka būtu naivi ticēt, ka šajās operācijās nebija iesaistītas arī Lietuvas bankas.

Vienlaikus viņš uzsvēris, ka vismaz pašlaik Lietuvas Banka neplāno sākt atsevišķu izmeklēšanu par iespējamu naudas atmazgāšanu caur savas valsts bankām. «Situācija ir nepieļaujama, bet, no otras puses, mēs pret naudas atmazgāšanu nekad neesam izturējušies iecietīgi, un to apliecina arī mūsu statistika, kura gan vēsturiski, gan pašlaik atšķiras no kaimiņvalstīm. Protams, mēs saprotam - ja Baltijas valstu banku sistēmā ieplūst lielas naudas summas (..), ņemot vērā, ka visās trijās valstīs darbojas tās pašas banku grupas, būtu naivi ticēt, ka šī nauda nebūtu tranzītā plūdusi caur kontiem [Lietuvā],» žurnālistiem sacījis Vasiļausks. «Runājot par Swedbank, mēs esam skaidri pateikuši, ka pievienosimies zviedru un igauņu veiktajai izmeklēšanai. (..) Ja tiks sākta izmeklēšana par Nordea, mēs tajā iesaistīsimies,» viņš norādījis.

«Mēs tikai palīdzēsim Zviedrijas, Somijas un Igaunijas finanšu uzraudzības institūcijām izmeklēšanā par iespējamiem naudas atmazgāšanas faktiem. Uzskatām, ka izmeklēšana būtu jāierosina mātesbankām. Ko mēs pašlaik varētu izmeklēt? Nav ko izmeklēt, jo nav jau subjekta.» Zviedrijas finanšu uzraudzības institūcijas pārstāvji šonedēļ atklātībā paziņoja, ka, izmeklējot iespējamo naudas atmazgāšanu caur «Swedbank», būtu vajadzīga labāka koordinācija starp dažādu valstu uzraudzības dienestiem, un vienlaikus pauda viedokli, ka galvenā atbildība par naudas atmazgāšanu gulst uz to valstu uzraudzības institūcijām, kurās darbojas Skandināvijas banku filiāles, - citiem vārdiem runājot, to var uzskatīt par tiešu kritiku Baltijas valstu centrālajām bankām. Pēc Vasiļauska teiktā, mēģinājumi novelt atbildību vienam uz otru nav labākais veids, kā risināt problēmas.

«Tas, kas noticis starp atsevišķu kaimiņvalstu uzraudzības institūcijām, kad vieni uz otriem rāda ar pirkstu, manuprāt, nav uzskatāms par pareizu attieksmi. Mēs runājam par Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm kā vienu dimensiju. Banku grupas darbojas visās šajās jurisdikcijās, un es uzskatu, ka vienīgā atbilde ir risināt problēmas kopīgā darbā,» viņš spriedis. «Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs strādājošās banku grupas visu laiku uzskatītas par efektīvas un caurskatāmas banku darbības paraugu, un tagad visiem ir zināms šoks. Tādēļ mums jāreaģē kolektīvi, jo runa ir par jurisdikcijas reputāciju,» uzsvēris Lietuvas Bankas vadītājs, piebilzdams, ka «akmentiņu mešanu citu dārzos» acīmredzot vajadzētu norakstīt uz emociju rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank prezidente: Mums nav pietiekamas informācijas apsūdzību komentēšanai

LETA--BNS, 21.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Swedbank» rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai komentētu Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušās šai bankai adresētās apsūdzības naudas atmazgāšanā, trešdien paziņojusi bankas prezidente Birgite Bonnesena.

Kā norāda banka, tā pildījusi visas prasības, kas noteiktas, lai novērstu naudas atmazgāšanu.

«Mums nekas nav zināms par šiem 50 klientiem un arī par pieminēto summu - 40 miljardiem Zviedrijas kronu (3,8 miljardiem eiro),» telefonkonferencē izteikusies Bonnesena, piebilstot, ka televīzija nav dalījusies ar banku informācijā, uz kuru balstītas apsūdzības, taču «Swedbank» ir ieinteresēta jebkādā informācijā, kas bankai palīdzētu labāk atpazīt aizdomīgus darījumus.

«Swedbank» prezidente norādījusi, ka naudas atmazgāšana ir lielākā problēma, ar ko saskaras visas bankas visās pasaules valstīs, taču konkrētais «Swedbank» risks šai ziņā ir zemāks, ņemot vērā bankas izraudzīto darbības modeli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB Group atzīst aizdomīgus darījumus desmitiem miljardu eiro vērtībā

LETA--BNS, 27.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Zviedrijas mediju interesi, banku grupa "SEB Group" paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem atzinusi, ka tās Igaunijas meitasuzņēmumā notikuši aizdomīgi darījumi desmitiem miljardu eiro vērtībā, vēsta laikraksts "Postimees".

"Mēs vēlamies arī turpmāk būt caurskatāmi, un tagad esam prezentējuši detalizētākus savus vēsturiskos datus par Baltijas reģionu," banka paziņoja, informējot, ka tagad ir publiski pieejami dati par vēsturiskiem darījumiem Igaunijā 2005.-2018.gadā.

SEB publicētie dati liecina, ka šajā laikā caur Igaunijas banku SEB izplūda 25,8 miljardi eiro aizdomīgu līdzekļu. "Postimees" norādīja, ka tas ir daudz vairāk nekā iepriekš lēsa Zviedrijas pētnieciskie žurnālisti.

"Nepieciešamības gadījumā mēs esam reaģējuši uz pazīmēm par ļaunprātīgiem nodomiem vai negodīgu rīcību. Mūsu veiktā visaptverošā analīze par uzņēmējdarbību Baltijas valstīs liecina, ka SEB nav izmantota sistemātiskai naudas atmazgāšanai. Tomēr jebkurā brīdī visās bankās pastāv riski, ka var notikt finanšu noziegums," norādīja "SEB Group" vadītājs Jūhans Tūrjebijs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Swedbank un kapitālais remonts?

Reinis Rubenis, AS Swedbank valdes priekšsēdētājs, 04.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jautājums par banku atbildību saistībā ar klientu darījumiem, kas tiek klasificēti kā naudas atmazgāšana, īpaši aktualizējies kopš sacelta ažiotāža ap Baltijas lielāko banku – Swedbank.

Publiskajā telpā izskanējuši virkne apvainojumu, kuru atspēkošanai bankai nāktos izpaust informāciju par konkrētiem klientiem un to darījumiem. To, savukārt, liedz likuma normas par klientu datu un darījumu aizsardzību. To varētu atbildīgās Zviedrijas tiesībsargājošās iestādes, kuras sadarbībā ar Igaunijas regulatoru jau ir uzsākušas pārbaudi Swedbank Igaunijā un skaidrību viest sola līdz šī gada nogalei. Vienlaikus Zviedrijas Ekonomikas policija pieņēmusi lēmumu noraidīt Bila Braudera iesniegumu, ņemot vērā, ka viņa ziņojumos minētie darījumi notikuši no 2006. līdz 2012.gadam un ir jāvērtē atbilstoši tā laika likumdošanai. Darījumi, kas notikuši pagātnē, nevar tikt vērtēti pēc šodienas kritērijiem, norāda Zviedrijas policija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igaunijas finanšu ministrs: Krievijas specdienesti izmantojuši Swedbank destabilizējošu operāciju finansēšanai

LETA--BNS, 13.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas specdienesti izmantojuši «Swedbank», lai finansētu destabilizējošas operācijas vairākās valstīs, vēsta Igaunijas laikraksts «Postimees», atsaucoties uz Igaunijas finanšu ministra Martina Helmes teikto intervijā Zviedrijas laikrakstam «Dagens Industri».

Helme sacījis, ka «Swedbank» rīcība, izvēloties klientus, bijusi problemātiska. «Godīgi sakot, daudzi no viņiem bija oligarhi ar šaubīgu reputāciju, pret daļu no viņiem bija noteiktas starptautiskās sankcijas,» teicis Igaunijas finanšu ministrs, piebilstot, ka izmeklēšanā par «Swedbank» atklātas saiknes ar Krievijas specdienestiem un terorismu.

Intervijā «Dagens Industri» Helme arī sacījis, ka to, ka bankā notikusi naudas atmazgāšana, noteikusi «Swedbank» apzināta izvēle, jo risku vadības procesā neesot bijis skaidrs, kurš tieši ir atbildīgs.

Tāpat Igaunijas finanšu ministrs intervijā teicis, ka «Swedbank» neesot godīgi sniegusi informāciju Igaunijas finanšu uzraudzības iestādei Finanšu inspekcijai. «Viena lieta, ar kuru esam neapmierināti, ir fakts, ka «Swedbank» neteica patiesību Finanšu inspekcijai. Viņi vai nu nesniedza informāciju vai arī sniedza maldinošu informāciju. Es nevaru pateikt, vai viņi tā darīja tāpēc, ka atteicās tam ticēt, vai arī tā bija apzināta izvēle. Fakts ir tāds, ka iepriekšējās vadības laikā «Swedbank» nebija godīga ar Igaunijas Finanšu inspekciju, un tā ir nopietna problēma,» sacījis Helme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV 50 miljonu lietā vainotais Ivanovs: Baltkrievijas specdienesti izmanto Latviju, lai izrēķinātos ar mani

Jānis Maršāns, 26.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas faktu caur likvidējamo ABLV Banku, publiski nosaukusi personu grupu, kura, pēc prokuratūras izmeklētāju domām, veikusi šo noziedzīgo nodarījumu.

Kā noziedzīgā grupējuma vadītājs minēts Krievijas pilsonis Vjačeslavs Ivanovs. Pagājušonedēļ Lugano, Šveicē, V.Ivanovs sniedza "Dienas Biznesam" ekskluzīvu interviju. Tajā V.Ivanovs stāsta gan par notikumiem, kas risinājušies pirms 10 gadiem Baltkrievijā, gan pavisam neseniem faktiem.

Kā jūs komentētu Latvijas Ģenerālprokuratūras apsūdzības?

Lai saprastu lietas būtību, jāatgriežas daudzus gadus atpakaļ. Es biznesā darbojos jau no 2000. gada un drīz pēc tam sāku slepeni atbalstīt un finansēt Baltkrievijas opozīciju, konkrēti - Mihailu Mariniču (bija kandidāts uz Baltkrievijas prezidenta amatu, pēc tam ieslodzīts cietumā par politisko darbību) un Sergeju Skrebcu. To var apliecināt nu jau mirušā M.Mariniča dēls Pāvels Mariničs, kuram palīdzēju aizbēgt no Baltkrievijas uz Lietuvu. Ap 2011.gadu varas iestādes bija uzzinājušas par manu darbību opozīcijas cilvēku finansēšanā, un dzīvot man kļuva grūtāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nav pamata uzskatīt, ka Swedbank Igaunijā varētu piemeklēt Danske Bank liktenis

LETA/BNS, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Swedbank» klientiem nav jābažījas par aizdomām, ka bankā varētu būt notikusi naudas atmazgāšana, jo nav pamata uzskatīt, ka «Swedbank» Igaunijā varētu piemeklēt tāds liktenis kā «Danske Bank», kurai naudas atmazgāšanas dēļ jāslēdz Igaunijas filiāle, paziņojis Igaunijas centrālās bankas viceprezidents Madiss Millers.

«Runājot par »Swedbank« gadījumu, jāteic, ka banka nevar izfiltrēt katru klientu veikto transakciju. Tāpēc »brīdinājuma karodziņi« parādās pēc [transakcijas] un bankai ir izvēle, vai tā vēlas pārtraukt attiecības ar klientu. Mums jāatzīst, ka, pirmkārt, attiecībā uz »Swedbank« vēl nav notikusi oficiāla izmeklēšana, un otrkārt, kad runa ir par šādām aizdomām, bankas atbilstoši likumam vienmēr ir ļoti sliktā pozīcijā, tās nevar sniegt komentārus par individuālu klientu veiktām transakcijām vai [sniegt informāciju], vai attiecīgā persona ir bankas klients,» sacīja Millers radiostacijas «Kuku» raidījumā «Majandusruum» («Ekonomikas telpa»).

Igaunijas Bankas viceprezidents pauda viedokli, ka pašreizējos standartus cīņā pret naudas atmazgāšanu nebūtu jāizmanto, lai izvērtētu transakcijas, kas notikušas pirms desmit gadiem, jo regulējums un transakciju uzraudzība šajā laikā būtiski mainījušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Danske Bank naudas atmazgāšanas lietā Igaunijā aizturētas desmit personas

LETA, 19.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien aizturēti seši bijušie Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāles darbinieki, bet trešdienas rītā apcietināti vēl četri darbinieki saistībā ar izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu šajā filiālē, trešdien paziņoja Igaunijas Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis.

Ģenerālprokuratūrai ir pamats uzskatīt, ka šie apcietinātie cilvēki apzināti ļāvuši bankas klientiem pārvietot naudas līdzekļus, kas varētu būt pakļauti atmazgāšanai.

Preses konferencē trešdien ģenerālprokurore Lavli Perlinga norādīja, ka aizturētās personas galvenokārt ir klientu attiecību vadītāji un visiem izvirzītas apsūdzības naudas atmazgāšanā.

«Runājot tieši, viņi ir tā dēvētā pirmā aizsardzības līnija cīņā ar naudas atmazgāšanu. Tie ir cilvēki, kuri galvenokārt bijuši klientu attiecību vadītāji, kuru uzdevums bija ziņot par naudas atmazgāšanas gadījumiem, lai tos novērstu,» sacīja Perlinga.

Viņa pavēstīja, ka aizturētas desmit personas, kurām izvirzītas apsūdzības naudas atmazgāšanā lielā apmērā. Viena persona tiek turēta arī aizdomās par kukuļņemšanu un viena par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no bitkoina sākotnējiem mērķiem bija aizvietot apgrozībā esošās centrālo banku emitētās banknotes un monētas ar vienotu globālo digitālo naudu. Tas ir ne tikai raisījis diskusijas sabiedrībā, bet arī rosinājis centrālās bankas vērtēt, vai digitālās transformācijas laikmetā centrālo banku emitētām banknotēm un monētām būtu jāmainās līdzi laikam un vai ir pienācis laiks domāt par digitālajām eiro banknotēm un monētām.

Liela Latvijas sabiedrības daļa pirmo reizi uzzināja par globāli pazīstamāko kriptoaktīvu (tā būtu pareizāk dēvēt to, kas faktiski ir ieguldījumu instruments, ne norēķinu līdzeklis) bitkoinu 2013. gada beigās, kad tā cena ar raķetes ātrumu no 150 ASV dolāriem uzlidoja līdz 1000 dolāriem par 1 bitmonētu. Pasaules mediji toreiz nemitīgi vēstīja par virtuālo brīnumu, kam ātri sekoja Eiropas Banku iestādes (European Banking authority - EBA), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas brīdinājumi par riskiem, ko nes Bitcoin, un aicinājums iedzīvotājiem atteikties no iesaistīšanās darījumos ar bitkoiniem. Neskatoties uz to, ka toreiz Bitcoin cena ātri vien noripoja lejā un visu 2014. gadu turējās vidēji pie 500 dolāru atzīmes, cilvēku prātus turpināja nodarbināt virtuālo valūtu ekosistēmas jautājumi, bet medijos plaši izskanēja ziņas par bitkoinu uzvaras gājienu, piemēram, nacionālās lidsabiedrības airBaltic lēmumu pieņemt bitkoinus apmaksai par aviobiļetēm (vienlaikus īpaši nereklamējot faktu, ka saņemtie bitkoini nekavējoties tika konvertēti naudā – eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Problemātisko banku uzraugs: Eiropā ir nulles tolerances līmenis pret naudas atmazgāšanu

LETA, 25.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā ir nulles tolerances līmenis pret naudas atmazgāšanu, tādēļ bankām ir jābūt ļoti uzmanīgām ar reputāciju, intervijā atzina Eiropas Vienotā noregulējuma valdes, kuras pārraudzībā ir problēmās nonākušo banku uzraudzība, priekšsēdētāja Elke Kēniga.

«Ir jāsaprot, ka ne viss, kas ir iespējams, ir arī jādara. Mans vienīgais ieteikums - esiet uzmanīgi ar savu reputāciju! To ir ļoti viegli sagraut pat ar vienu muļķīgu kustību,» pauda Kēninga, kuras vadītajā Vienotā noregulējuma mehānisma pārziņā nonāk sistēmiski svarīgās Eiropas banku savienības bankas, saskaroties ar finanšu grūtībām.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka banku biznesam nevajadzētu beigties, visus turot aizdomās, jo Eiropā ir vajadzīgs aktīvs banku tirgus.

Kēniga arī norādīja, ka lēmums Vienotā noregulējuma mehānismā neiesaistīt šobrīd likvidējamo «ABLV Bank» bija saistīts ar to, ka šī banka nav kritiski svarīga Latvijas ekonomikai un nepilda kritiski svarīgas funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

airBaltic piesaista 200 milj. eiro obligācijās; varēs īstenot iecerēto biznesa plānu; pavērs iespējas citām Latvijas kompānijām

To trešdien sarunā ar Dienas Biznesu norādīja Latvijas nacionālas lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, izbaudot savu slavas mirkli un aizrautīgi stāstot par investīciju piesaistes procesu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Nu, tad klājiet tik vaļā! Šai vajadzētu būt lielai dienai uzņēmuma vēsturē.

Jā, mēs strādājām ļoti smagi, lai līdz tai nonāktu. Emitēt obligācijas mūsu situācijā nebija viegli. Vispirms ir nepieciešams kredītreitings, ko saņēmām no Standard & Poor’s (BB-). Tas bija iepriekšējo gadu darba rezultāts. Tad bija nepieciešams sagatavot informāciju potenciālajiem pircējiem. Bija arī nepieciešams, lai bankas atzītu, ka ir iespēja (veiksmīgi) veikt emisiju. Beigās bija jārīko investīciju prezentācijas tūre, ejot pie investoriem un ar viņiem runājot. Mums bija ļoti intensīva tūre – sākām piektdien Tallinā, pirmdien bijām Londonā, otrdien – Frankfurtē, trešdien – Cīrihē un Ženēvā, ceturtdien lidojām uz Viļņu un Rīgu un piektdien – uz Helsinkiem. Tas darbojas šādi: jūs sākat astoņos no rīta un beidzat pēc pusnakts prezentējot, prezentējot, prezentējot. Šajā tūrē mēs faktiski runājām ar pasaules kapitālu, visiem galvenajiem fondiem un bankām. Mēs prezentējam, bet viņi izlemj, vai ticēt mums, ka varēsim obligācijas dzēst, jo tās ir nenodrošināts (finanšu) instruments. Pasaule ticēja, pieprasījums pārsniedza piedāvājumu, un mēs veicām 200 milj. eiro vērtu obligāciju emisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas prezidents pauž nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt Astravjecas AES elektroenerģiju

LETA--BNS, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien izteicis nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt elektroenerģiju, kas tiks saražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā Astravjecas atomelektrostacijā (AES), bet atzinis, ka šāds lēmums viņam nav bijis negaidīts.

Pēc Nausēdas teiktā, Latvijas valdība tādu lēmumu pieņēmusi, nepabeidzot konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju.

«Latvieši pieņēmuši politisku lēmumu. Ciktāl man zināms, konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju ir notikušas, bet, tās nepabeidzot, pieņemts šāds lēmums, ko atliek vienīgi nožēlot,» viņš trešdienas vakarā sacījis žurnālistiem Berlīnē, kur uzturas divu dienu vizītē.

Lietuva, kas Astravjecas AES uzskata par nedrošu, iepriekš cerēja, ka tajā ražotās elektroenerģijas importa boikots varētu apturēt šo projektu, taču citas reģiona valstis un Eiropas Savienības (ES) institūcijas šo iniciatīvu nav atbalstījušas.

Jau ziņots, ka Latvijas Ministru kabinets otrdien nolūkā savlaicīgi mazināt riskus iespējamam elektroenerģijas jaudas plūsmas samazinājumam vai negatīvām tarifa svārstībām atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm, kas paredz «brīdī, kad Lietuva būs pārtraukusi elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, pārcelt elektroenerģijas tirdzniecību uz Latvijas robežu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Hermitage Capital Management līdzdibinātājs vaino Swedbank naudas atmazgāšanā

LETA/BNS, 07.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders Zviedrijas iestādēs iesniedzis sūdzību, kurā vaino banku «Swedbank» naudas atmazgāšanā, ziņo Igaunijas laikraksts «Postimees».

««Swedbank» darbinieki, kas bija atbildīgi par attiecībām ar klientiem, bija bezrūpīgi un nemēģināja apturēt aizdomīgas transakcijas. Vairākos gadījumos briesmu pazīmes bija nepārprotamas, un tas radījis jautājumu, vai darbinieki apzināti līdzdarbojās,» sūdzībā raksta Brauders.

Sūdzībā, kas iesniegta Zviedrijas prokuratūrā un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas iestādē, detalizēti aprakstītas shēmas, kā caur čaulas kompāniju kontiem «Swedbank» pārskaitītas summas 176 miljonu ASV dolāru vērtībā, kas saistītas ar tā dēvēto Magņitska lietu.

Šajās shēmās izmantoti vairāk nekā 100 konti Igaunijas «Swedbank», kas tika atvērti no 2007. līdz 2015.gadam. Daudzus no šiem kontiem atvērušas čaulas kompānijas, teikts Braudera sūdzībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SVF lūgts izvērtēt Baltijas valstu reģiona naudas atmazgāšanas novēršanu

LETA--BNS, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) lūgts veikt neatkarīgu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģiona naudas atmazgāšanas novēršanas izvērtējumu, trešdien paziņojis Lietuvas Bankas valdes loceklis Marjus Jurgils, norādot, ka tā ir reģiona valstu kopīga iniciatīva.

«Tiks veikts reģionālās naudas atmazgāšanas novēršanas izvērtējums. Neatkarīgs - mēs uzskatām, ka SVF ir neatkarīgs, viņi šo izvērtējumu veiks, un, cerams, pavilks svītru, paziņojot, ka viss izvērtēts līdz galam,» viņš sacījis, runājot Seima Budžeta un finanšu komitejā.

SVF izvērtējuma rezultāti varētu būt gaidāmi nākamgad. Pēc Jurgila teiktā, šim pētījumam būtu jānoskaidro, vai valstīm šai jomā vēl palikušas vājās vietas, kurām jāpievērš uzmanība, vai arī viss jau ir atklāts un tagad var ķerties pie veselīgas finanšu sistēmas veidošanas.

Viņš norādījis, ka pagaidām nav iespējams pateikt, cik Lietuvas Bankai izmaksās šis pētījums, kuru finansēs visas valstis, kas tajā piedalās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien piemēroja apcietinājumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētajam uzņēmējam Mārim Martinsonam.

Apcietinājums Martinsonam piemērots kā drošības līdzeklis. Šo tiesas lēmumu vēl ir iespējams pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Pēc tiesas sēdes Martinsons atteicās sniegt jebkādus komentārus žurnālistiem. Arī Martinsona advokāti Didzis Vilemsons un Aivars Purmalis atteicās no komentāriem.

Kā ziņots, Martinsonu KNAB aizturēja otrdien, un vēl trešdien no rīta puses uzņēmējs atradās KNAB telpās.

Otrdien KNAB aizturēja arī «Rīgas satiksmes» (RS) Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, apstiprināja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Saskaņā ar KNAB sniegto informāciju, novembrī sāktā kriminālprocesā saistībā ar RS veiktajiem iepirkumiem otrdien veiktas neatliekamās procesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā 30 kratīšanas, un aizturētas kopumā astoņas personas - sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kazāks: Latvija dara visu, lai izvairītos no pelēkā saraksta scenārija

LETA, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija dara visu iespējamo, lai izvairītos no negatīvā scenārija, kad Finanšu darījumu darba grupa (Financial Action Task Force - FATF) februārī Latviju iekļautu valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā "pelēkajā sarakstā", uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Pašreiz Latvija dara ļoti pareizi, koncentrējoties uz pirmo scenāriju jeb to, lai mūs šajā sarakstā neiekļauj. Latvija dara visu iespējamo, lai negatīvo scenāriju noņemtu no dienaskārtības. Tas nozīmē ne tikai īstenot pārmaiņas, bet sadarbības partneriem to arī ļoti skaidrā veidā izstāstīt. Tas ir ļoti svarīgi," sacīja Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ja Latviju "pelēkajā sarakstā" tomēr iekļauj, finanšu sektora spēja balstīt ekonomiku caur kreditēšanu būs vāja. "Finanšu sektors nebūs pietiekami spējīgs stiprināt Latvijas ekonomiku," uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.

Viņš norādīja, ka pēdējā gada laikā ir izdarīts milzīgs darbs attiecībā uz likumdošanu. Tiesību aktu izmaiņas ir ļoti plašas, un reti kura valsts var samēroties ar kaut ko līdzīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajām bankām ir svarīgi iesaistīties kriptoaktīvu un citu jauno virtuālo maksājumu līdzekļu apritē, pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, piebilstot, tostarp digitālā eiro parādīšanās ir tikai laika jautājums.

"Tehnoloģiju attīstība ir ļoti strauja, un iedzīvotāju, uzņēmēju vēlme izmantot šīs tehnoloģijas ir ļoti augsta. Manuprāt, centrālajām bankām vienkārši nav iespējams tajā nepiedalīties. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ja tas iedzīvotājiem būs ērti un izdevīgi, tad viņi šos pakalpojumus izmantos. Taču tas var radīt virkni risku no centrālās bankas vai valsts viedokļa," uzsvēra Kazāks.

Viņš atgādināja, ka ikvienas centrālās bankas uzdevums ir nodrošināt ne tikai maksājumus un skaidrās naudas apgrozību, bet arī regulēt ekonomiku. Piemēram, kad ekonomika aug pārāk lēni, samazināt procentu likmes, lai stimulētu attīstību. Savukārt, kad ekonomika aug pārāk strauji un veidojas "burbuļi", likmes jāceļ un šis process jābremzē. Taču tas nebūs iespējams, ja naudas apriti kontrolēs kāds cits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lapiņš: 10 miljoni dīkas naudas Olainfarm kontā bez iemesla ir katastrofa!

Jānis Goldbergs, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm vebinārā, kas 3. septembrī norisinājās biržas Nasdaq Baltic interneta vietnē, uz Dienas Biznesa jautājumiem atbildes bija izvairīgas, ne pēc būtības vai nesniedza skaidrību

Jau 4. septembrī sekoja Olainfarm lielākā akcionāra Olmafarm valdes priekšsēdētāja Pētera Rubeņa paziņojums ar aicinājumu glābt Olainfarm, kurā visi Dienas Biznesa uzdotie jautājumi ir skarti. Skaidrot šos jautājumus, nevēlēšanos atbildēt, pašu vebināra norisi un tajā pateikto Dienas Bizness aicināja bijušo Olainfarm valdes locekli un akcionāru Salvi Lapiņu.

Mēs jau pirmajā jautājumā aicinājām Olainfarm valdes priekšsēdētāju Lauri Macijevski skaidrot šā gada pirmā ceturkšņa uzņēmuma darbības rezultātus salīdzinājumā ar otro ceturksni, tomēr viņš palika pie iepriekšējās taktikas – sniedzot informāciju par pusgadu nedalīti. Runa ir gan par peļņas, gan ieņēmumu, gan likviditātes sadaļām. Kādēļ, jūsuprāt, šāda taktika?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

New York Times: Likmes cīņā pret naudas atmazgāšanu Latvijai ir augstas

LETA, Žanete Hāka, 18.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadiem ilgi vairākas Latvijas bankas palīdzējušas kriminālo aprindu pārstāvjiem atmazgāt naudu un tad pārvietot uz ārzonām, taču šobrīd likmes cīņā pret naudas atmazgāšanu mūsu valstij ir augstas, raksta ASV laikraksts New York Times (NYT).

Kā piemēri tiek minēti investīciju konsultants, kura finanšu piramīda Krievijas iedzīvotājiem nolaupīja 10 miljonus ASV dolāru, Taivānas uzņēmējs, kurš slepeni palīdzējis Ziemeļkorejai iegūt precīzijas instrumentus kodolieroču programmas attīstībai, un korumpēts Ukrainas politiķis, kurš centies legalizēt savai valstij izkrāptos miljonus.

Pēdējā laikā uzvirmojuši skandāli, kas atklāj, ka caur Skandināvijas banku «Swedbank» un «Danske Bank» kontiem Baltijas valstīs izplūduši miljoniem aizdomīgas izcelsmes eiro, tādēļ ASV pastiprina spiedienu pret šīm valstīm, lai Ziemeļkorejai un Krievijas pilsoņiem neizdotos apiet sankcijas. raksta NYT Latvijas amatpersonas ir solījušas vērsties pret likumu neievērojošām bankām, kas «valsti padarījušas par vienu no pasaules nozīmīgākajiem naudas, jo īpaši no Krievijas aizplūstošu līdzekļu, atmazgāšanas centriem», lasāms NYT.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Bijušie TransferWise darbinieki izveido jaunuzņēmumu Salv

Anda Asere, 03.12.2019

Salv dibinātāji Sergejs Rumjancevs (Sergei Rumjantsev), Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi) un Džefs Maklelands (Jeff McClelland).

Foto: Jake Farra

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas naudas atmazgāšanas novēršanas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Salv" sola desmitreiz efektīvāku palīdzību naudas atmazgāšanas novēršanā.

Naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) jaunuzņēmums "Salv" šodien paziņoja par divu miljonu dolāru investīciju piesaisti. Investīciju raundu vada "Fly Ventures" kopā ar "Passion Capital" un "Seedcamp". Tāpat uzņēmumu atbalsta eņģeļinvestori - "Twilio" galvenais tehniskais direktors Ots Kaukvers (Ott Kaukver) un bijušais Igaunijas valsts informācijas tehnoloģiju vadītājs Tāvi Kotka (Taavi Kotka).

Naudas atmazgāšanas apmērs pasaulē gadā ir viens līdz divi triljoni dolāru, liecina Apvienoto Nāciju organizācijas Narkotiku un noziegumu biroja dati. "Salv" vēlas palīdzēt cīnīties ar to. Uzņēmuma līdzdibinātājs Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi) norāda, ka atbilstība dažādām prasībām ir svarīga, bet ar to nepietiek, lai apkarotu noziegumus. "Bankas iegulda arvien vairāk resursu naudas atmazgāšanas novēršanai, bet reāls progress nenotiek. Pat, ja banka 100% izpilda noteikumus, ar to nepietiek. Par spīti kompleksajiem noteikumiem un procedūrām nauda tāpat tiek atmazgāta un sliktie puiši vienmēr ir soli priekšā. Mēs izveidojām "Salv", lai padarītu finanšu iestādes gudrākas noziegumu atklāšanā, nebojājot reālo klientu pieredzi. Parasti naudas atmazgāšana ir saistīta ar nopietnām, liela mēroga kriminālām darbībām sākot ar narkotiku kontrabandas līdz ieroču tirdzniecībai un terorismam. Ja mēs varam apturēt naudas atmazgāšanu, mēs sitīsim noziedzniekiem tur, kur viņiem sāp visvairāk, un padarīsim pasauli drošāku," viņš uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Naudas atmazgāšanas skandālu dēļ Zviedrijas bankas Baltijas valstis neatstās

LETA--BNS, 19.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav paredzams, ka naudas atmazgāšanas skandālu dēļ Zviedrijas bankas varētu atstāt Baltijas valstis, otrdien paziņojis Lietuvas centrālās bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks.

«Es neuzdrošinātos runāt par aiziešanu. Vismaz mēs nekādas indikācijas neredzam,» preses konferencē sacījis Vasiļausks.

«Taču ja jāatbild, vai šis jautājums satrauc - protams, satrauc. Jo [Zviedrijas banku] koncentrācija [Baltijas valstu tirgū] patiešām ir būtiska, un jebkura kustība ietekmētu ekonomiku,» teicis Lietuvas Bankas vadītājs.

Viņš uzsvēris, ka par naudas atmazgāšanas novēršanu pirmām kārtām atbildīgas pašas bankas.

«Pirmā frontes līnija - tās ir komercbankas. Otrā frontes līnija - Lietuvas Banka. (...) Un beigās - Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienests. Mēs ar to ļoti cieši sadarbojamies,» norādījis Vasiļausks.

Viņš piebildis, ka Lietuvas banku sektoram nekad neesot bijusi apetīte uz nerezidentu biznesu un naudu, un Lietuvā ir vismazāk nerezidentu noguldījumu Baltijas reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Mājokļu tirgū skaidru naudu vairs nepieņems

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 04.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. maija darījumus ar nekustamo īpašumu vairs nevarēs veikt skaidrā naudā.

Tādu lēmumu vakar pieņēma Saeima. Tas darīts tādēļ, lai mazinātu krāpniecību ar nodokļiem, kā arī, lai novērstu fiktīvu darījumu slēgšanu gadījumos, kad puses ir ieinteresētas pirkt vai pārdot īpašumu par lielākām naudas summām nekā patiesā darījuma apmērs. Eiropas Komisijas (EK)eksperti norāda, ka skaidras naudas ierobežojumi ir efektīvi cīņā pret naudas atmazgāšanu, kā arī ēnu ekonomikas mazināšanā – proti, mazina izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Lai gan EK savā pērnā gada nogales ziņojumā ir norādījusi, ka ES līmenī netiks noteikti nekādi dalībvalstīm kopēji skaidras naudas ierobežojumi, tomēr vairums dalībvalstu tādus ir ieviesušas. Nesen to izdarīja Lietuva, nosakot, ka skaidras naudas darījumi ar nekustamo īpašumu nedrīkst pārsniegt 3000 eiro. Lietuvas Nekustamā īpašuma asociācija to jau ir novērtējusi pozitīvi, uzsverot, ka tādējādi šajā segmentā būtiski tiks mazināta ēnu ekonomika. Jāpiebilst, ka skaidras naudas ierobežošana ir aktuāla ne tikai Eiropas Savienībā. Arī Izraēla pērn pieņēma aizliegumu izmantot skaidru naudu nekustamā īpašuma darījumos, pamatojot to ar augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru un naudas atmazgāšanu. Uz jautājumu, kādēļ tiek ierobežotas cilvēku tiesības maksāt tādā veidā, kādā viņi to vēlas, atbilde ir vienkārša – valstij ir tiesības uzlikt samērīgus ierobežojumus, ja to prasa sabiedriskais labums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Somijas raidorganizācija publisko informāciju par naudas atmazgāšanu bankā Nordea

LETA/YLE, 05.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas raidorganizācija YLE pirmdienas vakarā publiskoja noplūdinātos dokumentos esošu informāciju, kas liecina par Ziemeļvalstu banku grupas «Nordea» iesaistīšanos naudas atmazgāšanā.

Saskaņā ar šiem dokumentiem bankā «Nordea» Somijā ieplūda simtiem miljonu eiro, tai skaitā no aizdomīgiem avotiem.

Jauna datu noplūde ir atklājusi slepenu čaulas kompāniju tīklu, kas caur šo sistēmu ir pārskaitījis miljardiem eiro.

Noplūdinātie dokumenti parāda vairākus pārkāpumus naudas izcelsmes jomā un vedina uzskatīt, ka daži no šiem pārskaitījumiem bija mēģinājumi noslēpt līdzekļus, kas iegūti ar kriminālām darbībām, tātad ir norādes uz naudas atmazgāšanas riska faktoriem.

Sistēmu esot izveidojusi Krievijas uzņēmēju grupa, no kuriem daži ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvāko aprindu cilvēki.

Noplūdinātajos datos ir liecības par naudas pārskaitījumiem, e-pasta saraksti un kompāniju dokumentiem par laiku no 2005. līdz 2017.gadam. Svarīgākā šo datu daļa attiecas uz pārskaitījumiem no Lietuvas bankām «Ūkio bankas» un «Snoras», kuras tagad ir slēgtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Beļavskis: Latvija tuvākajos gados nekļūs par bezskaidras naudas ekonomiku

LETA, 01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija tuvākajos gados nekļūs par bezskaidras naudas ekonomiku, taču skaidras naudas aprite samazināsies, intervijā pauda bankas «Citadele» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

«Domāju, ka bankas būtu priecīgas, ja kādu dienu skaidrās naudas nebūtu vispār. No otras puses ir jārespektē katras valsts īpatnības un nevajag cerēt, ka dažu gadu laikā mums te būs bezskaidras naudas ekonomika kā Skandināvijā. Realitāte ir tāda, ka liela daļa cilvēku dzīvo no rokas mutē, no privātajiem skaidras naudas darījumiem. Tas var nepatikt, bet tā ir daļa no mūsu ekonomikas. Protams, ka ar laiku šī daļa saruks,» teica Beļavskis.

Viņš prognozēja, ka skaidras naudas darījumi pamazām Latvijā samazināsies gan bezskaidrās naudas norēķinu ērtības dēļ, gan, ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienestam agrāk vai vēlāk būs jautājumi par skaidrās naudas apriti, taču cerēt, ka skaidras naudas aprite Latvijā dažu gadu laikā samazināsies, piemēram, divkārtīgi, būtu naivi.

Komentāri

Pievienot komentāru