Arvien biežāk Eiropas Savienībā (ES) un Latvijas publiskajā telpā tiek runāts par problēmām ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu un samērā lielo PVN plaisu (proti, starpību starp iekasējamo un iekasēto PVN apjomu) rādītāju PVN krāpniecības dēļ. Šī nodokļa sistēmas nenoturība pret krāpniecību nodara būtiskus zaudējumus nacionālo valstu budžetu ieņēmumiem, kas savukārt ietekmē tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību.

Lai cīnītos ar liela apjoma un pēkšņu PVN krāpniecību, viens no efektīvākajiem ātras reakcijas mehānismiem ir tā sauktā apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība. Pirmo reizi Latvijā šī kārtība tika ieviesta 1999. gada 1. jūlijā vienā no nozīmīgākajām un lielākajām tautsaimniecības nozarēm – kokrūpniecībā. Ja sākotnēji apgrieztā PVN maksāšanas kārtība tika attiecināta tikai uz kokmateriālu piegādēm, tad šobrīd tā aptver ne tikai dažāda veida kokmateriālu piegādes, bet arī dažādus pakalpojumus, kas tiek sniegti šajā nozarē.

Noderīga ziņa? Padalies! Twitter Facebook Draugiem

Diemžēl vispārīgā PVN piemērošanas kārtība un parastie PVN administrēšanas pasākumi ir izrādījušies neefektīvi pret PVN izkrāpšanu arī attiecībā uz metāllūžņu piegādēm un ar tām saistītiem pakalpojumiem, būvniecības pakalpojumiem un atsevišķu elektronisko ierīču piegādēm, tāpēc Latvijā arī šajās jomās tika ieviesta minētā īpašā PVN maksāšanas kārtība attiecīgi 2011. gada 1. oktobrī, 2012. gada 1. janvārī un 2016. gada 1. aprīlī. No šā gada 1. jūlija paredzēts ieviest apgriezto PVN maksāšanas kārtību arī graudaugu nozarē.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Nākamā gada 7.janvārī stāsies spēkā jaunas Rīgas ostas maksas, liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Turpmāk kuģiem vairs netiks piemērota kravas maksa, kas šobrīd tankkuģiem ir 0,962 eiro par kuģa bruto tilpības vienību (Gross Tonnage/GT), specializētajiem kuģiem - 0,427 eiro/GT, bet pārējiem kuģiem - 0,855 eiro/GT.

Kravas maksas arī patlaban neiekasē no konteinerkuģiem, ro-ro kuģiem, pasažieru kuģiem, refrižeratorkuģiem, kruīza kuģiem un kuģiem, kas ienāk un iziet no ostas, neveicot kravas operācijas.

Savukārt kanāla maksai atsevišķām kuģu kategorijām gaidāms neliels pieaugums, piemēram, konteinerkuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,7% - no 0,406 eiro/GT līdz 0,409 eiro/GT, bet refrižeratorkuģiem un ro-ro kuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,5% - no 0,203 eiro/GT līdz 0,204 eiro/GT.

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Elektroenerģijas cenas prognožu, vispārējās inflācijas prognožu un elektroenerģijas pārvades (AS "Augstsprieguma tīkls") tarifa samazinājuma ietekmē AS "Sadales tīkls" samazinājusi elektroenerģijas sadales tarifā 2024.gadā iekļaujamās izmaksas par 8,2 miljoniem eiro.

Atbilstoši tam visiem "Pamata" un "Speciālajiem" tarifu plāniem visās sprieguma pakāpēs pārskatītas un samazinātas līdzšinējās tarifa vērtības, kas stājās spēkā šī gada 1.jūlijā. Precizētās vērtības iesniegtas izskatīšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), un plānots, ka tās stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī.

Līdz ar precizētajām sadales tarifa vērtībām tarifa fiksētās maksas daļa (maksa par jaudas uzturēšanu) samazināsies par aptuveni 7-11%. Konkrēts samazinājums būs atkarīgs no lietotāja pieslēguma veida (sprieguma pakāpes, pieslēguma jaudas) un izvēlētā tarifu plāna. Nedaudz - par 1% - samazināsies arī mainīgā maksa (maksa par piegādātajām kilovatstundām), konkrēts maksas apjoms būs atkarīgs no ikmēneša elektroenerģijas patēriņa.

Sākot ar rītdienu, 1.septembri, tiks uzsākta reģionālo vietējo maršrutu autobusu tarifu vienādošana, un pirmās izmaiņas paredzētas Bauskas, Tukuma un Aknīstes novadā, informē Autotransporta direkcija.

Ņemot vērā, ka autobusa biļetes cena būs atkarīga no pasažieru mērotā attāluma un patlaban Latvijas reģionos tarifi ir krasi atšķirīgi, braukšanas maksas vienādošanas rezultātā būs posmi, kuros tā paliks nemainīga, samazināsies vai nedaudz palielināsies.

Autotransporta direkcija turpina darbu pie reģionālo vietējo maršrutu autobusu tarifu aprēķināšanas un saskaņošanas, tādēļ datumi, kad braukšanas maksas izmaiņas stāsies spēkā, būs atšķirīgi katra pārvadātāja apkalpojamajā teritorijā. Pirmās izmaiņas, kuras stāsies spēkā 1.septembrī, paredzētas Bauskas, Tukuma un Aknīstes novadā, bet septembra vidū jaunie tarifi tiks ieviesti vairākos Vidzemes un Zemgales plānošanas reģiona novados. Savukārt Rīgas, Kurzemes un Latgales plānošanas reģionā tarifu izlīdzināšanas process tiks uzsākts ne ātrāk kā oktobrī.

2018.gadā pamatnosacījumi nekustamā īpašuma izīrēšanai paliek nemainīgi, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Arī nākamgad iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus, izīrējot vai iznomājot sev piederošu nekustamo īpašumu, joprojām varēs nomaksāt nodokļus, izmantojot vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu - nereģistrējot saimniecisko darbību. Savukārt, tie, kuri izvēlēsies reģistrēt saimniecisko darbību, tāpat kā līdz šim varēs izvēlēties sev izdevīgāko nodokļu nomaksas režīmu.

Nekustamā īpašuma izīrēšana vai iznomāšana pret atlīdzību ir klasificējama kā saimnieciskā darbība, tādēļ īres vai nomas ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (INN). Iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus no nekustamā īpašuma izīrēšanas, var izvēlēties sev piemērotāko nodokļu nomaksas režīmu.

Akciju indeksā Standard&Poor’s 500 iekļauto uzņēmumu skaits, kas maksā dividendes, patlaban sasniedzis 15 gadu augstāko līmeni. Pēc FactSet apkopotajiem datiem, tikai nedaudz virs 80 kompānijām indeksā nemaksā dividendes.

Tādējādi pēdējā laikā dividenžu maksāšana kļuvusi par pievilcīgu dažāda lieluma uzņēmumiem. Tiesa gan, ne visas dividendes ir apjomīgas. No indeksā iekļautajiem 500 uzņēmumiem 99 maksā dividendes ar vismaz 3% ienesīgumu salīdzinājumā ar ASV valdības desmitgadu parādzīmju ienesīgumu 2,66% apmērā. Turklāt parādzīmju ienesīgums šajā gadījumā ir garantēts, savukārt šo uzņēmumu akcijas cenu prognozes liecina par pieaugumu, tādējādi akcionāriem nodrošinot vēl papildus peļņu, ko vēl palielina dividenžu maksājumi.

Daži uzņēmumi, piemēram, ConocoPhilips, var atļauties maksāt investoriem dividendes ar 3,9% ienesīgumu, un tā dividendes apjoms ir starp augstākajiem S&P 500 indeksā, turklāt uzņēmums var atļauties maksāt vēl lielākas dividendēs, jo ir starp pelnošākajiem uzņēmumiem valstī. Pārsteidzošā kārtā dažas kompānijas maksā dividendes arī zaudējot naudu. Piemēram, Windstream, kuru dividenžu ienesīgums ir 12%, izmaksāto dividenžu apjoms vairāk nekā divreiz pārsniedz tās ienesīgumu. Tiesa gan, šāda kombinācija ilgtermiņā nav uzturama, īpaši, ja ekonomika atkal piedzīvo kritumu.

Virtuālā valūta Bitcoin nav ne valūta, ne maksāšanas līdzeklis, līdz ar to Latvijas Banka neatbalsta tā popularizēšanu kā maksāšanas līdzekli iedzīvotāju vidū, stāsta centrālās bankas maksājumu un finanšu tirgus analītiķis Latvijas Bankā Deniss Fiļipovs.

Viņš skaidro, ka, pērkot vai mainot Bitcoin, patērētāji var saskarties ar būtiskiem riskiem.

Bitcoin nav oficiāla valūta, kuru kā likumīgu maksāšanas līdzekli emitē un garantē pēc nominālvērtības valstu centrālās bankas. Līdz ar to Bitcoin turētājam nav garantiju, ka viņa īpašumā esošos bitcoin varēs apmainīt pret reālu naudu, un tas padara par neiespējamu bitcoin lietot kā vērtības mēru (kas ir viena no naudas funkcijām), uzsver D. Fiļipovs.

Vēl viens būtisks aspekts - uz Bitcoin turētājiem neattiecas patērētāju tiesību aizsardzība, ko nodrošina valsts likumi attiecībā uz likumīgu maksāšanas līdzekļu izmantošanu. Bitcoin emisiju un izmantošanu pašlaik neregulē un neuzrauga, tādējādi Bitcoin gadījumā netiek garantēta apmaiņa pret naudu, kā arī bitcoin turētājam nav, pie kā vērsties, ja ir notikušas krāpnieciskās darbības, kuru dēļ bitcoin tiek zaudēts. Bitcoin juridiski nav piesaistīts nevienas valsts oficiālai valūtai, tāpēc Bitcoin nav likumīga maksāšanas līdzekļa statusa nevienā no Eiropas Savienības jurisdikcijām, uzsver LB eksperts.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Latvijā ir 39.pasaulē dārgākā degviela, bet rādītājā, kur tiek salīdzināti vidējie iedzīvotāju ienākumi dienā ar naudu, kas nepieciešama galona degvielas iegādei, Latvija ierindojusies 23.vietā, liecina aģentūras Bloomberg jaunākais pētījums par degvielas cenām 61 pasaules valstī.

Bloomberg Degvielas cenu reitinga autori aprēķinājuši, ka galons (nepilni četri litri) degvielas Latvijā maksā 5,56 ASV dolārus (4,46 eiro), kas ir 39.augstākā cena 61 pētījumā aplūkotās valsts vidū. Latvijā degvielas cena pēdējo sešu mēnešu laikā ir kritusies par 20%, kas ir trešais lielākais samazinājums pētījumā aplūkoto valstu vidū. Latvijas iedzīvotāju vidējie ienākumi, pēc pētījuma autoru vērtējuma, ir 44 dolāri (35,3 eiro) dienā, no kuriem galona degvielas iegādei jātērē 13%, kas ir 23.augstākais rādītājs 61 valsts vidū.

Pētījumā norādīts, ka Latvija gandrīz pilnībā ir atkarīga no Krievijas savu enerģētisko vajadzību apmierinājumā, turklāt valsts bija galvenais Krievijas naftas eksporta terminālos līdz Primorskas ostas un Baltijas cauruļvadu sistēmas atklāšanai, bet šie projekti ir būtiski mazinājuši Latvijas nozīmi Krievijas naftas eksportā.

Rīgas domes Satiksmes komiteja atbalstījusi Rīgas sabiedriskā transporta biļešu reformu, kas paredz būtiski palielināt maksu par vienu braucienu, bet vienlaikus būtiski izdevīgākas kļūs mēnešbiļetes.

Turklāt bez maksas turpmāk varēs pārvietoties strādājošie pensionāri.

Galvenās pārmaiņas skars pāreju uz pilnīgi citiem biļešu veidiem, atsakoties no 135 dažādiem biļešu veidiem un ieviešot laika biļetes, no kurām lētākā būs 90 minūšu biļete, kas maksās 1,5 eiro, un ar to varēs braukt vairākos transportlīdzekļos attiecīgo minūšu skaitu.

Viena brauciena maksa tiks palielināta par nepilniem 74% - no 1,15 eiro līdz 2 eiro par vienu braucienu. Taču realitātē viena brauciena biļeti par 2 eiro būs iespēja nopirkt tikai pie vadītāja autobusā. Un vienīgais maršruts, kurā to varēs izdarīt, ir 22.autobusā, kas kursē no uz un no Rīgas lidostas.

Kā uzsvēra Satiksmes komitejas vadītājs Olafs Pulks (JV), saskaņā ar normatīvu prasībām, pašvaldībai maksa par vienu braucienu jānosaka maksimāli tuvu pašizmaksai. Pašlaik pašizmaksa esot 2,04 eiro par vienu braucienu.

Domāju, neviens nav jāpārliecina par to, cik svarīgi ir samazināt ēnu ekonomikas apjomus, uzlabot nodokļu maksāšanu un veidot godīgu uzņēmējdarbības vidi. Ciešā saistībā ar augstāk minētajiem mērķiem ir jāskata arī jautājums par minimālās algas apmēra paaugstināšanu valstī.

Nav noslēpums, ka daudzviet privātajā sektorā nodarbinātie cilvēki saņem divas algas – oficiālo minimumu un papildus daļu «aploksnē», no kuras netiek maksāti nekādi nodokļi. Nosakot lielāku minimālo algu, samazinātos «aplokšņu» algas apmērs un palielinātos valsts nodokļu ieņēmumi. Mazinoties pelēkās naudas daudzumam biznesā, uzlabotos arī godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēja.

Nesen izskanēja ziņas, ka labklājības ministrs Uldis Augulis ierosinājis nākamajā gadā palielināt minimālo algu no 360 līdz 375 eiro mēnesī. (1) Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens tikmēr norādījis, ka minimālās algas celšanai uz valsts budžetu būtu «fiskāli neitrāla» ietekme – izdevumu pieaugums tiktu kompensēts ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem, tāpēc teorētiski būtu iespējams noteikt minimālo algu arī 400 eiro apmērā. Galvenais - jāizvērtē cik lielas algas varētu maksāt uzņēmēji, jo jau pašlaik aptuveni 140 000 cilvēku oficiāli saņem mazāku atalgojumu nekā minimālā alga.(2)

Lai gan Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā pārējās Baltijas valstīs, ceturtdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Komentējot samazinātās PVN likmes ieviešanas rezultātus, Gulbe norādīja, ka šis solis ir vērtējams pozitīvi, jo to cenas ir zemākas nekā pirms samazinātās PVN likmes ieviešanas, kā arī palielinājušies PVN ieņēmumi valsts budžetā. «PVN ieņēmumi no augļiem un dārzeņiem valsts budžetā ir pieauguši, līdz ar to valsts nezaudē. Arī PVN maksātāju skaits ir pieaudzis,» sacīja Gulbe, norādot, ka nodokļu ieņēmumu ziņā valstij nav nekādu zaudējumu, un arī augļu un dārzeņu pārdošanas apmēri palielinājušies.

Vienlaikus viņa atzina, ka, neraugoties uz samazinātās PVN likmes ieviešanu, ne visi augļi un dārzeņi Latvijā ir lētāki kā pārējās Baltijas valstīs. «Daži produkti ir lētāki, bet ļoti daudzi nav,» atzina Gulbe, piebilstot, ka aizvadītajā nedēļā esot apmeklējusi kaimiņvalstu galvaspilsētas, lai salīdzinātu minētās produkcijas cenas starp Baltijas valstīm, un rastu izskaidrojumu to atšķirībām.

No 5.oktobra reģionālo vietējo maršrutu autobusu tarifi tiks vienādoti vairākos maršrutos Pierīgā un bijušajā Alūksnes rajonā, kur sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina AS CATA un SIA Sabiedriskais autobuss, informē Autotransporta direkcija.

Savukārt 6.oktobrī jaunie tarifi stājas spēkā SIA Sabiedriskais autobuss apkalpotajos maršrutos bijušajā Ventspils un Kuldīgas rajonā. Ņemot vērā, ka pirms tarifu izlīdzināšanas uzsākšanas reģionālajos maršrutos pastāvēja 24 dažādi tarifi, to vienādošanas rezultātā braukšanas maksa, braucot dažāda garuma distances, paliks nemainīga, samazināsies vai cituviet nedaudz palielināsies.

Rīgas teritorijā, kur reģionālo vietējo maršrutu pārvadājumus nodrošina AS CATA, brauciena maksa, mērojot attālumu starp pirmajām pieturvietām, pieaugs par 0,10 eiro, sasniedzot 0,80 eiro. Savukārt pārējā bijušā Rīgas rajona teritorijā, tostarp Siguldā, Krimuldā un Mālpilī, minimālā braukšanas maksa paliks nemainīga. Braucot attālumu, kas garāks par septiņiem kilometriem, biļetes cena palielināsies ne vairāk kā par 20 procentiem. Līdz ar jauno tarifu stāšanos spēkā AS CATA apkalpotajos maršrutos Rīgas plānošanas reģionā būs atlicis viens pārvadātājs, kas līdz 1.novembrim sabiedriskā transporta pakalpojumus sniegs saskaņā ar vecajiem tarifiem.

No nākamā gada par 6,85% tiks palielinātas kravas un kanāla maksas; komersanti par šādu soli uzzina no DB, prognozējot savu pakalpojumu cenu celšanos .

Kaut gan Rīgas brīvostā ir vienas no augstākajām ostu maksām teju visiem kuģu tipiem salīdzinājumā ar konkurējošajām Baltijas jūras reģiona austrumu krasta ostām un pastāv risks, ka tranzītkravu plūsmas varētu tikt novirzītas uz konkurējošām ostām, brīvostas valde nolēmusi paaugstināt divas no sešām ostas maksām. Lēmumu neatbalstīja vienīgi valdē esošais Ekonomikas ministrijas pārstāvis Ģirts Greiškalns, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Rīgas brīvostā ir noteikta kravas maksa, kanāla maksa, sanitārā maksa, piestātnes maksa, pasažieru maksa un mazo kuģu maksa. Savukārt kanāla maksu neiekasē no kuģa, kas maksā kravas maksu, izņemot atsevišķus gadījumus.

Nākamnedēļ, 29.novembrī reģionālo vietējo maršrutu autobusu tarifi tiks vienādoti bijušajā Rēzeknes rajonā, kur sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina AS Rēzeknes autobusu parks.

Savukārt 30.novembrī jaunie tarifi stāsies spēkā AS CATA apkalpotajos maršrutos bijušajā Cēsu rajonā, tādējādi būs noslēdzies tarifu vienādošanas pirmais posms.

Autotransporta direkcija turpina veikt pārrunas ar pasažieru pārvadātājiem par abonementa biļešu metodikas principiem, lai līdz ar tarifu vienādošanas pirmā posma noslēgšanos tās varētu pakāpeniski ieviest visu pasažieru pārvadātāju apkalpotajos maršrutos.

Rēzeknē, kur pasažieru pārvadājumus nodrošina AS Rēzeknes autobusu parks, minimālā braukšanas maksa jeb maksa par pirmajiem brauciena kilometriem pieaugs par 0,10 eiro, sasniedzot 0,60 eiro. Savukārt pārējā bijušā Rēzeknes rajona teritorijā tiks ieviests starpposms tarifu vienādošanā, tādējādi maksa par braucienu starp pirmajām pieturvietām pieaugs no 0,05 līdz 0,15 eiro, sasniedzot 0,30 eiro. Maksa par braucienu, mērojot attālumu no septiņiem līdz 33 kilometriem, pieaugs ne vairāk kā par 20%, bet, braucot garākas distances, maksa samazināsies.

No 1.septembra būtiski pieaugs Valsts zemes dienesta (VZD) maksas pakalpojumu cenas, paredz grozījumi VZD maksas pakalpojumu cenrādī un samaksas kārtībā, kurus ceturtdien pieņēma valdība.

Tieslietu ministrijā uzsver, ka grozījumi nepieciešami, jo mainījušies apstākļi, kas ietekmē iestādes sniedzamo maksas pakalpojumu klāstu, būtiski esot palielinājušās tiešās un netiešās izmaksas.

Cenas pieaugs, piemēram, būvju un telpu grupu kadastrālai uzmērīšanai, kadastra objektu datu reģistrācijai un kadastru datu aktualizācijai.

Savukārt maksa par kadastrālās uzmērīšanas un reģistrācijas pakalpojumiem būs mazāka nekā patlaban un grozījumos plānotā kopējā maksa par pakalpojumiem. Tādā gadījumā standarta dzīvoklim maksa par reģistrācijas pakalpojumu būs 106 eiro jeb par 45% lētāka nekā spēkā esošā kopējā maksa par visu pakalpojumu, privātmājai - 200 m2 apmērā, maksa par reģistrācijas pakalpojumu būs 106 eiro jeb par 74% lētāka nekā spēkā esošā kopējā maksa par visu pakalpojumu.

Latvijā līdz šim izveidotais nebanku aizdevēju sektora regulējums jau ir stingrs, un līdz šim ieviestie nosacījumi ir ne tikai iegrožojuši nozari, bet radījuši aizvien neizdevīgāku piedāvājumu patērētājiem. Plānotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) lielai iedzīvotāju daļai var nogriezt pieeju aizdevumiem vispār, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Salīdzinot Latvijas nebanku kreditētāju piedāvājumu ar citām Baltijas valstīm, var secināt, ka likmes ir līdzīgas, tādēļ nav saprotama vēlme mūsu valstī tos ierobežot vēl vairāk.

Saskaņā ar Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veikto analīzi var secināt, ka šobrīd spēkā esošās likmes trīs Baltijas valstīs ir līdzīgas, situāciju tirgū raksturo LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš. Piemēram, salīdzinot Baltijas valstīs noteiktās maksimālās kredītu izmaksas, kas izteiktas ar procentiem dienā, var secināt, ka aizdevumam ar termiņu ilgākam par 30 dienām Latvijā un Lietuvā tās praktiski ir vienādas, attiecīgi 0,25% dienā un 0,245% dienā, bet salīdzinot ar Igauniju (šobrīd spēkā 0,164%), Latvijā izmaksas ir par 0.086 procentpunktiem augstākas.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Pēc 2014.gada 1. janvāra, kad Latvijā latu nomainīs eiro Latvijas iekšzemes maksājumi bankās faktiski izzudīs. Tā vietu aizņems maksājumi eiro un pārskaitījumi uz citu banku Latvijā vai kadā no eirozonas valstīm izmaksās vienādi – tie būs vien 0,3 – 0,4 eiro.

Maksājumi (internetbankā) vienas bankas ietvaros, tāpat kā līdz šim, vairumā banku būs bez maksas arī pēc eiro ieviešanas, liecina Db.lv aptaujāto banku teiktais. Tādējādi lielākais ietaupījums būs uz maksājumiem, kas šobrīd skaitās kā eiro valūtas maksājumi uz citu banku Latvijā vai uz eirozonas valstīm – cenas katrai bankai atšķiras arī atkarībā no tā, vai tas ir ekonomiskais, standarta vai steidzamais maksājums un var svārstīties no četriem (5,69 eiro) līdz pat 35 latiem (50 eiro).

«Pēc 1. janvāra iekšzemes maksājumu komisijas būs tādas pašas, kā līdz šim. Papildu ieguvums klientiem būs tāds, ka arī pārrobežu maksājumi EUR uz ES dalībvalstīm maksas tikpat. Piemēram, ja privātpersona nākamgad veiks maksājumu kādam no ģimenes locekļiem uz kontu citā Latvijas bankā, komisija par šo darījumu būs 0,36 eiro jeb, konvertējot pēc Latvijas Bankas (LB) noteiktā kursa, 0,25 Ls,» tā Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska. Pēc viņas teiktā, šāda komisija - 0,36 eiro apjomā - būs maksājumiem no banka konta Latvijā uz kādas bankas kontu, piemēram, Vācijā.

Savstarpējo aizņēmumu platforma Debitum piedzīvojusi attīstības ideju restartu, kas saistīta ar īpašnieku maiņu, un plāno stiprināt darbību visā Eiropā, piedāvājot daudzveidīgas investīciju iespējas saviem klientiem. Platforma piedāvā uzsākt investīcijas jau no 10 eiro, kas ne tikai dod iespēju vieglāk iepazīt investīciju vidi un pasīvā ienākuma dabu, bet arī paredz brīvu uzkrājuma veidošanas iespēju privātpersonai. Par to sīkāk DB.lv izjautāja Debitum līdzīpašnieku un vadītāju Ēriku Reņģīti.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par platformas Debitum īpašnieku maiņu! Kas bija noticis, vai kaut kas mainīsies, ienākot jauniem platformas turētājiem?

- Savstarpējo aizdevumu jeb P2P platforma Debitum ir dibināta pirms pieciem gadiem. Tā bija sasniegusi idejas autora un īpašnieka mērķus, un, kā tas nereti gadās pēc uzstādījumu sasniegšanas, izaugsme bija apstājusies. Tā nav norāde uz kādiem sliktiem finanšu rādītājiem, bet gan uz enerģijas trūkumu tālākai attīstībai, un tieši tādēļ man un diviem partneriem bija iespēja uzņēmumu iegādāties. Saprotams, ka būs izmaiņas, jo mums idejas par attīstību ir, tāpēc arī pirkām. Uzskatu, ka kopā ar partneriem esam noķēruši īsto brīdi, jo uzņēmums ir labā stāvoklī, ar labu reputāciju, Latvijas Bankas izsniegtu licenci un 11 000 investoru bāzi, tādēļ atliek turpināt un realizēt tās idejas, kas mums ir padomā.

Daļa sabiedrības izliekas, ka maksā nodokļus, bet valsts izliekas, ka tos iekasē

To intervijā DB stāsta bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, kura pašlaik ne tikai sniedz juridiskos pakalpojumus, bet arī lasa lekcijas par aktuālajiem krimināltiesību jautājumiem noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un novēršanā nodokļu jomā Latvijā un Eiropā. Viņa pieteicās uz pašlaik vakanto VID ģenerāldirektora amatu, tika izvirzīta otrajai atlases kārtai, bet trešajai kārtai izraudzīto pretendentu vidū Ļ. Švecovas nav.

Fragments no intervijas:

«Ēnu ekonomikā apgrozās milzīgas summas, turklāt tā nav noslēgta un ierobežota ar kādas valsts robežām, un ar to cīnās faktiski visas valstis pasaulē. Latvija nav izņēmums. Melnā ekonomika ir būtisks izaicinājums jebkurai valsts varai. Tajā apgrozās milzīgas summas, un daļu no tām izmanto ne tikai tāpēc, lai nolīgtu izpildītājus, talantīgus un gudrus dažādu jomu speciālistus, tostarp juristus, finansistus. Sava daļa resursu tiek tērēta arī korupcijai – nopērkot konkrētos cilvēkus, kuri ieņem attiecīgus amatus. Vēl jāņem vērā masu mediju loma, jo bieži vien VID juridiski neko pateikt par nodokļu nemaksātāju nevar, bet sabiedriskā doma nostājas aizskartā pusē. Raugoties caur šādu prizmu, var iegūt pārsteidzošu skatījumu uz ne vienu vien atgadījumu Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Šīs sērgas apkarošanā ir svarīgi, lai visi posmi strādā sazobē kā pulkstenis, jo, tiklīdz izkrīt viens posms, tā ir grūti panākt, lai vainīgie, vismaz izpildītāji, nonāktu uz apsūdzēto sola un bailēs no soda būtu gatavi izpaust organizētājus, kuri Latvijā nekad varbūt pat nebūtu bijuši.

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.