Metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumu darbību 2017. gadā ietekmējusi gan konkurence, gan tirgus pieprasījuma izmaiņas, gan arī politiķu lēmumi.

Tā situāciju 2017. gadā vērtē paši nozares uzņēmēji. To rāda arī DB veidotais nozares 100 lielāko uzņēmumu saraksts pēc pašu uzņēmēju un Lursoft datubāzē iesniegtajiem gada pārskatu datiem. Jārēķinās, ka vairāku uzņēmumu gada pārskata gads būtiski atšķiras no kalendārā gada un, iespējams, kāds no uzņēmumiem ir palicis ārpus šī nozares lielāko uzņēmumu saraksta, taču tas nemaina lietas būtību.

Pēc Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas aprēķiniem, nozares pērnā gada apgrozījums lēšams 1,5 miljardu eiro apmērā. Nozares TOP 100 uzņēmumu kopējais neto apgrozījums 2017. gadā pārsniedza vienu miljardu eiro, kas ir par 158,82 milj. eiro jeb 18,7% vairāk, nekā tas bijis 2016. gadā, kad šo pašu uzņēmumu apgrozījums bija 847,27 milj. eiro. Te gan jāņem vērā, ka vairākiem nozares uzņēmumiem pērnais gads ir bijis sliktākais pēdējos gados, ir arī tādi, kuri kļuvuši maksātnespējīgi. Tas ir saistīts ne tikai ar notiekošo konkrētā produkcijas segmenta tirgū, bet arī ar citiem procesiem. No lielajiem nozares uzņēmumiem 46 kompānijas ir spējušas būtiski – par vairāk nekā 20% – kāpināt neto apgrozījumu, savukārt 14 ir tādas, kurām tas sarucis, pārējām tas palicis aptuveni 2016. gada līmenī. Neto apgrozījuma pieaugumu miljonu līmenī spējušas īstenot 42 kompānijas.

"Pēdējos astoņus gadus metālapstrādes nozare strauji attīstās un šobrīd ir viena no lielākām Latvijas rūpniecības nozarēm," situāciju nozarē komentē Mašīnbūves un metālasptrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.

Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozares dati par 2008. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem (faktiskajās cenās):

Informācijai: Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā no 11. līdz 13. decembrim divās hallēs notiks trešā starptautiskā rūpnieciskās ražošanas materiālu un tehnoloģiju, mašīnbūves, metālapstrādes, automatizācijas, elektronikas, elektrotehnikas un instrumentu izstāde Tech Industry 2008.

Luminor banka piešķīrusi 360 000 eiro aizdevumu metālapstrādes uzņēmumam SIA Elbors jaunu ražošanas telpu iegādei un rekonstrukcijai.

Uzņēmums nodarbojas ar metāla detaļu virpošanu, frēzēšanu, slīpēšanu, kā arī ar metināšanas darbiem. SIA Elbors pakalpojumu klāstā ietilpst arī pulverkrāsošana, erozija, rūpniecības iekārtu remonts, nestandarta iekārtu ražošana, metāla termiskā apstrāde, galvanisko pārklājumu veikšana un citi ar metālapstrādi saistīti darbi. Pēc uzņēmuma realizācijas datiem SIA Elbors visvairāk saražo dažāda veida metāla konstrukcijas mēbelēm, ar ražošanas tehnoloģiju saistītas detaļas pārtikas nozarei, presformas pudelēm, izmēģinājuma stendus dažādiem lidaparātiem, kā arī detaļas citu ražotāju konveijeriem.

“Attīstoties biznesam un augot pieprasījumam, mums ir nepieciešamas jaunas telpas, jo esošās ir kļuvušas pārāk šauras. Telpu paplašināšana ļaus iegādāties jaunus metālapstrādes galdus un uzlabot strādnieku darba apstākļus, kā arī samazināt ekspluatācijas izmaksas, jo esošais ražošanas cehs tiek nomāts un ir ar ļoti zemu energoefektivitāti. Paredzot, ka komunālie maksājumi tikai pieaugs, ieguldījums jauna ceha izbūvē ir ļoti svarīgs pagrieziena punkts SIA Elbors uzņēmuma attīstībā. Bankas aizdevums uzņēmumam palīdzēs ielēkt nākošajā biznesa vilciena vagonā, kurš vērsts uz ilglaicīgu ražošanu un eksporta veicināšanu metālapstrādes nozarē,” skaidro Vladimirs Getikovs, SIA Elbors pārstāvis.

Foto: Ieva Lūka/LETA

Metālapstrādes un mašīnbūves nozares pēdējo triju gadu straujo izaugsmi apslāpējusi koronavīrusa pandēmija.

Tomēr ir sektori, kuros Covid-19 ietekmi tikpat kā nejūt, un ir arī tādi, kuros iestājusies dīkstāve, liecina "Dienas Biznesa" veiktā mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu aptauja

Nozares uzņēmumus vairāk ietekmē nevis Latvijas valdības noteiktie ierobežojumi koronavīrusa izplatības apturēšanai, bet gan tas, kā rīkojas metāla izstrādājumu pircējvalstu valdības un šo valstu industriālo produktu pircēji, un arī konkurentvalstu ražotāji.

"Pirmais trieciens bija pa auto rūpniecību, kas lielā mērā ir apstājusies lielo auto būves ražotāju rūpnīcu slēgšanas dēļ," stāsta Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.

11.septembrī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe darba vizītē apmeklē Ventspili, lai diskutētu un vienotos par dažādu pakāpju izglītības perspektīvām, īpašu uzmanību pievēršot profesionālajai izglītībai.

Lai vienotos par valsts, reģiona un darba tirgus vajadzībām atbilstošas profesionālās izglītības piedāvājumu, ministre tiksies ar mašīnbūves uzņēmumu SIA Bucher - Schoerling Baltic vadību, apmeklēs uzņēmumu un pārrunās projekta „Mašīnbūves un metālapstrādes nozarē nepieciešamo mācību priekšmetu modernizācija un izstrāde” īstenošanu Ventspils Profesionālajā vidusskolā.

SIA Bucher - Schoerling Baltic ir ilglaicīgs un stabils skolas sadarbības partneris un plānots, ka sadarbības līgums tiks atjaunots arī šajā mācību gadā. Tāpat uzņēmums skolas telpās profesionālās pilnveides iespējas piedāvās saviem darbiniekiem. Lai īstenotu šo ieceri, skola izstrādājusi un iesniegusi licencēšanai Profesionālās izglītības administrācijā 480 stundu tālākizglītības apmācību programmu un 160 stundu profesionālās pilnveides apmācības programmu. Pirmās apmācības plānotas uzsākt šī gada 15.oktobrī.

2008. gadā mašīnbūves un metālapstrādes produkcijas ražošanas apjomi un ienākumi varētu būt pieauguši par 10 — 12 % salīdzinājumā ar 2007. gadu un sasnieguši 1.24 miljardus Ls, bet eksports — 732 milj. Ls apmērā (646 milj. Ls — 2007.g.).

Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis RantiņšTo prognozē Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Viņš atzīst, ka pērnā gada I un II ceturksnis bija ļoti labs, III ceturksnī jau tika izjusts pieprasījuma un arī realizācijas cenu kritums, bet IV ceturksnis jau ir bijis slikts, tomēr neraugoties uz to 2008. gads tiks noslēgts ar pieaugumu salīdzinājumā ar 2007. gadu faktiskajās cenās.

"Šaubos, vai tuvāko gadu laikā spēsim saražot produkciju vairāk nekā 1 miljarda Ls apmērā, ja vien Latvijā netiks uzbūvētas kādas lieljaudas ražotnes," prognozē V. Rantiņš.

Sagaidāms, ka metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības nozarē pieaugums turpināsies vēl vairākus gadus līdz pat 2010. gadam, norāda Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Finanšu institūta pasniedzējs, SEB investīciju bankas SEB Vilfima vecākais konsultants Rolands Feldmanis. Pieņemot, ka tuvākajos gados ekonomiskā izaugsme ES valstīs turpināsies, metālu cenām būtiski nesamazinoties, R. Feldmanis pieļauj, ka Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozares kopumā, dominējot metālapstrādes nozarei, varētu pieaugt pusotru reizi 2010. gadā, salīdzinot ar 2005. gadu. Pieaugums varētu būt vēl straujāks, ja Latvijas un Krievijas uzņēmējiem, atsevišķos gadījumos arī abu valstu politiskās aprindās, izdotos vienoties par savstarpēji izdevīgu un nozīmīgu projektu īstenošanu Latvijā, piemēram, mašīnbūves nozarē, kā tas tika aizsākts Jelgavas gadījumā, uzsver R. Feldmanis. Ilgākam laikam precīzas attīstības prognozes ir grūti noteikt, jo nākotnes notikumus ietekmē liels skaits neprognozējamu faktoru. Taču ir stingrs pamats analīzei tuvāko gadu perspektīvā, secina R. Feldmanis.

Mašīnbūves un metālapstrādes attīstību bremzē kvalificēta darbaspēka trūkums, kā arī tādi biznesa vides faktori kā energoresursu cenas un darbinieku slimības lapu apmaksas sistēma

Tādu ainu rāda Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas veiktā uzņēmēju aptauja.

«Ik gadu pēdējos astoņos gados tiek veikts pētījums, kurā tiek aptaujāti vismaz 100 uzņēmumi, kas kopā nodarbina vairāk nekā trešo daļu no visā nozarē strādājošo, un kvalificēta darbaspēka trūkums kā būtiskākais attīstību bremzējošais faktors ir visus gadus, tikai šogad ir ļoti pieaugusi šī faktora dominance,» skaidro Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds. Tā nevis iet mazumā, bet tieši pretēji – kļūst arvien karstāka. «Pasūtījumi un līdz ar to arī ražošanas apjomi pieaug, tāpēc arī speciālistu trūkums kļūst izteiktāks un ar to saskaras 2/3 visas nozares uzņēmumu,» tā T. Grīnfelds. Pašlaik nozarē trūkst aptuveni 1000 inženiertehniskā līmeņa speciālistu, kurus pārsvarā gatavo augstākās tehniskās mācību iestādes. Vēl pietrūkst aptuveni 3000 jeb 20% no profesionāli tehnisko mācību iestāžu gatavotajiem speciālistiem, kur skaitliski lielāko daļu veido tādas specialitātes kā CNC iekārtu operatori un iestatītāji un metinātāji. «Var sacīt, ka pašlaik nozarē ir darbs papildu vismaz aptuveni 4000 speciālistiem, tāpēc uzņēmēju vidū ir savdabīga sacensība par absolventu piesaisti, bet vairākos gadījumos arī darbinieku ar pieredzi vienkārša pārpirkšana,» situāciju analizē T. Grīnfelds.

Aizvadītajā gadā metālapstrādes nozarē strādājošie uzņēmumi turpinājuši strauji atkopies no krīzes, un nozares uzņēmumi sekojuši V veida attīstības scenārijam, kurā pēc 2008. gada rekordgada 2009. gads sekoja ar ļoti strauju finanšu rādītāju kritumu, taču 2010. gadā un, vēl jo vairāk, pērn notikusi salīdzinoši strauja izaugsme, žurnālam TOP 500 atzina Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.

Aizvadītajā gadā nozares vadošajiem uzņēmumiem izdevies kopējo apgrozījumu audzēt par 38,30% jeb 138,58 milj. Ls. Arī 2011. gadā, tāpat kā citus gadus, absolūta nozares līdere bija a/s Liepājas metalurgs, kuras apgrozījums veidoja 206,14 milj. Ls, bet peļņa - 2,47 milj. Ls. Uzņēmuma apgrozījums trīs gadu laikā auga teju par 30%. 2011. gadā uzņēmumā tika nodarbināti 2195 darbinieki.

Pēc diviem smagiem gadiem, kad nozares vadošajiem uzņēmumiem peļņas vietā nācās skaitīt zaudējumus, 2011. finanšu gadu TOP uzņēmumi atkal noslēguši ar peļņu. Latvijas metālapstrādes nozares lielāko uzņēmumu kopējie zaudējumi 2009. gadā sasniedza 17,00 milj. Ls, 2010. gadā nedaudz samazinājās līdz 8,26 milj. Ls, taču pagājušais gads noslēgts ar 7,94 milj. Ls lielu peļņu. Starp visiem nozares uzņēmumiem ir arī tādi veiksmes stāsti, kas krīzes gados spēja izvairīties no zaudējumu gūšanas. Šādi uzņēmum ir, piemēram, SIA KMM Metāls un SIA Dīlers.

Vakar notikušais LTRK Uzņēmēju vakars "Latvija un Ķīna - sadarbības partneri biznesā un ne tikai" pulcēja uzņēmējus no mašīnbūves, kā arī no celtniecības un metālapstrādes nozarēm. Kopumā pasākumā piedalījās vairāk kā 50 uzņēmēji, kas norāda, ka Ķīna tiešam interesē Latvijas uzņēmējus kā vēl viens preču noieta tirgus vai sadarbības partneris. Pasākumā piedalījās Ķīnas Tautas Republikas vēstniecības Latvijā otrais sekretārs Li Zhijians, kā arī Ligita Davidova, Latvijas Republikas vēstniecības Ķīnas Tautas Republikā 3 sekretāre, kura sniedza uzņēmējiem noderīgu praktisko informāciju par uzņēmējdarbības īpatnībām Ķīnā.

Pasākuma gaitā tika prezentēts Eiropas Savienības un Ķīnas sadarbības veicināšanas projekts, kura ietvaros Latvijas maziem un vidējiem mašīnbūves un celtniecības nozares uzņēmumiem tiks sniegts atbalsts sadarbības veidošanai ar Ķīnas mašīnbūves un celtniecības uzņēmumiem.

"Līdz ar iestāšanos ES, Latvija ir kļuvusi svarīga Ķīnai kā ES sastāvdaļa un biznesa partneris. Tā kā Latvijas un citu ES valstu uzņēmēji interesējas par Ķīnu, tika izstrādāts sadarbības projekts, kura mērķis ir palīdzēt īpaši atlasītiem Itālijas, Čehijas, Latvijas, Spānijas, Ungārijas un Ķīnas maziem un vidējiem uzņēmējiem, kas darbojas mašīnbūves un celtniecības sektorā to internacionalizācijas procesā un izveidot bāzi ilgtermiņa projektiem, kas radīs jaunas biznesa iespējas un nostiprinās gan savstarpējo tirdzniecību, gan investīciju plūsmu starp Eiropu un Āziju. Bez tam, šis projekts sekmēs ekonomisko sadarbību un attīstību, balstoties uz ES/Ķīnas politiku un vairākiem ES/Ķīnas līgumiem un dialogu attiecīgajās nozarēs, kā arī veicinās zināšanu, tehnoloģiju un pieredzes apmaiņu starp Eiropu un Ķīnu mašīnbūves un celtniecības sektoros ar kopuzņēmumu vai citu partnerības veidu palīdzību, komerclīgumu vai partnerības līgumu formā," stāsta projekta vadītāja Baiba Bramane

Rīt, 4.oktobrī, Jelgavā notiks metālapstrādes diena, Db.lv informēja pasākuma organizatori. Pasākuma mērķis ir popularizēt profesionālās izglītības iestādes, kur var apgūt metālapstrādes arodu, kā arī iepazīstināt pilsētas iedzīvotājus un viesus ar jauninājumiem metālapstrādes jomā un dažādiem to mūsdienīgiem risinājumiem.

Pasākuma ietvaros notiks seminārs, kurā aicināti piedalīties Metālapstrādes uzņēmumu pārstāvji un visi interesenti.

Dienas ietvaros tiks organizēts konkurss jauniešiem un profesionāļiem, profesionālo izglītības skolu prezentācijas un metināšanas tehnoloģiju un šuvju pārbaudes metožu demonstrācijas. Jauniešiem būs iespēja izmēģināt savus spēkus metālapstrādes jomā, kā arī rast atbildi uz sev interesējošiem jautājumiem, kas skar nākotnes iespējas konkrētajā nozarē.

Profesionālo skolu pārstāvji savās prezentācijās pasākuma dalībniekiem stāstīs par nākotnes iespējām un perspektīvām metālapstrādes nozarē. Par iespējām iegūt izglītību šajā jomā.

Savas prezentācijas prezentēs Rīgas Valsts Tehnikuma, Cēsu 4. arodvidusskolas, Rīgas 3. arodvidusskolas un Jelgavas amatu skolas pārstāvji.

Pērn salīdzinājumā ar 2004. gadu ražošanas apjomi Latvijas metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs pieauga par 21.4 % jeb par 158 milj. Ls un sasniedza 789.69 milj. Ls. Par to liecina Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas apkopotie dati. Produkcijas izlaide pērn divas reizes lielāka nekā visā 2001. gadā kopumā. «Tas ir straujākais nozares ražošanas kāpums naudas izteiksmē pēdējo 15 gadu laikā,» secina Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš. «Metālapstrādi Latvijā stimulējis ne tikai straujais celtniecības apjomu pieaugums, bet arī nozares uzņēmēju iespētais — iegūt jaunus pasūtījumus un tos veiksmīgi realizēt,» skaidro V. Rantiņš. Viņš atzīst, ka ievērojama daļa no kopējā ražošanas apjoma naudas izteiksmē pienākas metālu ražošanai — 214.1 milj. Ls. Tiesa, kopējais šī sektora pieaugums pērn pret 2004. gadu ir tikai 2.7 %. Lielāks kāpums ir gatavo metālu izstrādājumu ražošanā, kur tas ir 36.9 %, sasniedzot 173.7 milj. Ls apjomu. V. Rantiņu priecē arī puspiekabju un piekabju ražošanas kāpums par 45.3 %. Kā vēl vienu nozares dzinējspēku aptaujātie nozares speciālisti min ārvalstu vidējo un nelielo ražotāju izveidotās ražotnes Latvijā. V. Rantiņu gan priecē tas, ka vairāki metālapstrādātāji uzsākuši ražotņu modernizāciju un pirmie augļi jau ir redzami, jo pieaugusi produktu ražošana un realizācija ar augstāku pievienoto vērtību.

Jelgavā norisinās otrais Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotais starptautiskais mašīnbūves un metālapstrādes nozares biznesa forums, kurā piedalās gandrīz 300 dalībnieki no 13 valstīm. Foruma dalībnieku vidū ir vairāki starptautiski nozarē zināmu un nozīmīgu uzņēmumu pārstāvji - Skandināvijas rūpniecisko iekārtu ražošanas koncerns «Sandvik», Somijas metālu ražošanas un tirdzniecības koncerns «Aurajoki», Francijas kuģu būves gigants «STX France», Austrijas rūpniecisko iekārtu ražošanas koncerns «Andritz», u.c.

Biznesa forums notiek Jelgavas tehnikumā (Jelgava, Pulkveža O.Kalpaka ielā 37). Darba valoda – angļu. Informācija par foruma lektoriem un programma: http://mechanical.liaa.gov.lv Mašīnbūves un metālapstrādes biznesa forumu organizē LIAA sadarbībā ar Jelgavas pilsētas domi un Mašīnbūves un Metālapstrādes Rūpniecības asociāciju.

Piecos gados a/s Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca plānots ieguldīt ap 30 milj. eiro, kas palielinātu gan ražošanas apjomus, gan ienākumus.

Uzņēmumā šobrīd paralēli teju vai visos ražošanas iecirkņos vienlaicīgi norit gan ražošana, gan darbi jaunu iekārtu uzstādīšanai, kā arī veco darbgaldu modernizācijai.

Pārapbruņojas

«Ir grūti vienlaicīgi ražot un veikt tehnisko pārapbruņošanos,» stāsta a/s Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) valdes priekšsēdētājs Grigorijs Uspenskis. Viņš norāda, ka pērn ieguldīts ap 2.5 milj. eiro, tiesa, investīcijas būtu bijušas ap 5 milj. eiro, ja vien iekārtu ražotāji būtu tās piegādājuši paredzētajos termiņos. «Plānojam ieguldīt ap 30 milj. eiro, kas būtu lielākie ieguldījumi ne tikai ražotnē kopš tās izveides, bet, iespējams, lielākie ieguldījumi nozares ražotnēs visā Baltijā,» uzsver G. Uspenskis. Jaunas iekārtas paredzēts uzstādīt visos iecirkņos, gan liešanas cehā, gan elektromašīnu un tām nepieciešamo detaļu ražotnē, kā arī aparatūras un metālapstrādes cehos. «Pēc pāris gadiem RER jākļūst par lielāko elektromašīnbūves izstrādājumu ražotājam Baltijā,» ieceri atklāj G. Uspenskis. Pēc tam kad par RER līdzīpašnieku kļuva Krievijas EDS (Elektrodvižuščaja sila) Holding, tam parādījusies otrā elpa, liecina apgrozījums, kas 2007. g. salīdzinājumā ar 2006. g. audzis par 10 milj. Ls jeb 75 %.

Šā gada I pusgadā salīdzinājumā ar analogu periodu pērn ražošanas apjomi Latvijas metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs pieauga par 18.3 % jeb par 54.5 milj. Ls un sasniedza 352.2 milj. Ls. Par to liecina Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas apkopotie dati. Investīcijas esošajos nozares uzņēmumos, jaunu kompāniju ienākšana metālapstrādē un mašīnbūvē, pēc Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas vadītāja Viļņa Rantiņa domām, ir galvenie iemesli ražošanas apjomu pieaugumam naudas izteiksmē. Viņu īpaši priecē arī puspiekabju un piekabju ražošanas kāpums par 136.9 %. Liels augums ir gatavo metālu izstrādājumu ražošanā, kur tas ir 39.7 %, sasniedzot 69.6 milj. Ls apjomu. Ievērojama daļa (33 % no kopējā) no kopējā ražošanas apjoma naudas izteiksmē pienākas metālu ražošanai — 117.6 milj. Ls. Tiesa, kopējais šī sektora pieaugums šā gada I pusgadā pret analogu periodu 2005. gadā ir 14.2 %.

Investējot vairākus miljonus eiro jaunas, 5000 m2 plašas ražotnes izveidē, ielu tīrāmo mašīnu ražošanas uzņēmums SIA Bucher Municipal radīs pamatu izaugsmei nākotnē.

Jaunās ražotnes ēkas būvniecība ir sākusies. Tā nodrošinās loģistikas procesu optimizēšanu un efektīvāku ražošanas darbību, ļaujot realizēt nākotnē gaidāmos projektus, tostarp jaunu produktu ieviešanu.

Izmanto tirgus piebremzēšanos

“Pašlaik ir stratēģiski pareizs laiks spert nākamo soli uzņēmuma attīstībā saistībā ar stratēģiskiem projektiem un arī tādēļ, ka komunālo mašīnu pasūtījumu tirgū ir klusāks laiks nekā iepriekšējos gados,” to, kāpēc pašlaik tiek uzsākta vērienīga uzņēmuma paplašināšanās, skaidro SIA Bucher Municipal ražotnes vadītājs Mikus Brakanskis.

Viņš norāda, ka līdztekus jaunās ražošanas ēkas izveidei uzmanības degpunktā būs darba ražīguma un efektivitātes paaugstināšana, kas prasa pārkārtot uzņēmuma iekšējos procesus atbilstoši šodienas vajadzībām. “Komunālās mašīnas bija un būs nepieciešamas, tāpēc uzņēmums savlaicīgi gatavojas, lai spētu apmierināt šīs tehnikas potenciālo pircēju (dažādu valstu) pilsētu pieprasījumu perspektīvā,” skaidro M. Brakanskis. Viņš piebilst, ka uzņēmumam ir viena komunālo mašīnu montāžas līnija, uz kuras tiek montēti gan auto ar iekšdedzes dzinēju, gan arī elektroauto.

ES iekšējā patēriņa pieaugums ļāvis būtiski kāpināt metālapstrādes produkcijas ražošanas un realizācijas apjomus Ziemeļeiropas un Centrāleiropas valstīs.

Savukārt Eiropas tirgus aizsardzības pasākumi nospēlēja pretrunīgu lomu – Krievijā ražoti auksti velmētie produkti pazuda no tirgus, bet karsti velmētas produkcijas pārstrādes apjomi pieaug.

Tā kopējo SIA Severstal Distribution Servisa centra (metālapstrādes struktūrvienībā) ienākumu pieaugumu pērn par vairāk nekā 32,5% skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Timurs Judičevs. Pērn Servisa centra apgrozījums sasniedza 123,2 milj. eiro salīdzinājumā ar 93 milj. eiro 2016. gadā, un šogad šai latiņai jau būtu jābūt vēl augstākai. T. Judičevs norāda, ka visa pamatā ir tirgus pieprasījums un uzņēmuma spēja nodrošināt pircējiem nepieciešamo produkciju. «2017. gadā Latvijas un visas Baltijas reģionā metāla produkcijas patēriņš pieauga par 65 tūkst. tonnu jeb par 6% līdz 1,2 milj. tonnu. Lielākoties pozitīvā dinamika ir saistīta ar metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumu pieprasījumu kāpumu, kuri savukārt savus izstrādājumus eksportē,» viņš skaidro. Citāda aina paveras Polijā, kur darbojas uzņēmuma pārstāvniecība, metāla patēriņš pēdējos piecos gados pieauga par 30% un tagad pārsniedz 13 milj. tonnu, līdz ar to 2017. gada kāpums par 3% nozīmē izaugumu par 400 tūkst. tonnu gada laikā. Šādu dinamiku nodrošina ne tikai pieaugošais metālapstrādes un mašīnbūves nozares ražošanas apjoma kāpums, bet arī iekšējā patēriņa pieaugums valstī, ko nodrošina būvniecība, it īpaši infrastruktūras objekti.

Pārstāvniecība Zviedrijā (Stokholmā)

Pārstāvniecību vada Guntis Rubīns

MIO (otra lielākā mēbeļu tirdzniecības ķēde aiz IKEA) sākusi sveču eksportu no Latvijas ražotāja, kā arī paneļmāju eksportu. Latvijas uzņēmumi, kas Zviedrijā piedalījās dažādās marketinga aktivitātēs pagājušā gada beigās š.g. sākumā ir uzsākuši jaunus eksporta projektus - Primekss, Arčers, UPB, vairāki pārtikas pārstrādes uzņēmumi - projekta Go Sweden dalībnieki.

Pārstāvniecība turpina sadarbību ar General Motors (SAAB Automobile). Divi Latvijas uzņēmumi ir sākuši strādāt pie specialā autobūves sertifikāta TS 16949 iegūšanas, kas ir priekšnoteikums kļūšanai par tiešo piegādātāju autoražotājiem.

Neraugoties uz Krievijas invāziju Ukrainā un ar to saistītajām problēmām — īslaicīgu tērauda deficītu un šim svarīgajam izejmateriālam novēroto cenu lēcienu -, metālapstrādes un mašīnbūves nozares kopējie ienākumi pērn sasnieguši līdz šim vēsturiski augstāko līmeni un pārsniedz 2,5 miljardus eiro.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds. Viņaprāt, fakts, ka sarežģītajā 2022. gadā nozarei izdevies panākt ienākumu pieaugumu vidēji par 20-22%, ir uzskatāms par pārsteidzoši labu rezultātu, kas tikai apliecina uzņēmēju spēju ātri un elastīgi pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Fragments no intervijas

Kāds nozarei bija 2022. gads?

Ne tikai mašīnbūve un metālapstrāde, bet būtībā visa tautsaimniecība ne tikai Latvijā un Eiropā, bet pat visā pasaulē strādāja vairāku izaicinājumu apstākļos. Principā 2022. gads bija turpinājums tiem izaicinājumiem, kuri sākās 2020. gadā līdz ar Covid-19 pandēmijas ierašanos un ar tās ierobežošanu saistītajiem pasākumiem ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un pasaulē. Viens no faktoriem bija loģistikas piegāžu ķēžu lēnums vai sliktākajā gadījumā – pārtrūkšana. Vēl 2021. gada nogalē aizsākās energoresursu cenu pieaugums. 2022.gada lielākie izaicinājumi, protams, saistīti ar sekām, ko radīja kara sākums Ukrainā. Kara ietekmē radās trīs pamata problēmu grupas: materiālu (galvenokārt tērauda) pieejamība, enerģētiskā krīze un eksporta tirgi. Nenoliedzami, ka lielākās problēmas 2022.gada martā daudziem Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem radās saistībā ar izejmateriālu pieejamību. Krievija tradicionāli bija bijusi lielākais tērauda izejmateriālu piegādātājs.

Būvniecības un industriālā koncerna "UPB" mašīnbūves struktūrvienības "RK Machinery" ražotnes modernizācijā Grobiņā šogad investēts vairāk nekā viens miljons eiro, informē "UPB" pārstāvji.

Lielākā daļa līdzekļu jeb vairāk nekā 900 000 eiro novirzīti lielizmēra frēzes iegādei, lai uzlabotu automatizācijas līmeni un ļautu realizēt vēl sarežģītākus projektus ar augstu precizitātes līmeni un ātrumu.

"RK Machinery" tehniskais direktors Ritvars Višs skaidro, ka ir pieprasījums pēc tehnoloģiski arvien sarežģītākiem un lielākiem mašīnbūves projektiem, īpaši no pasūtītājiem lauksaimniecības, industriālās rūpniecības un militārajās nozarēs. Jaunā iekārta ļaus "RK Machinery" pielāgoties šīm tirgus tendencēm.

Ar mašīnbūves projektiem "UPB" grupa strādā jau vairāk nekā 10 gadus, un šajā laikā "RK Machinery" ir pakāpeniski audzis, sasniedzot stabilu ikgadējo apgrozījumu virs 10 miljoniem eiro gadā. Katru gadu ražotnes modernizācijā veikti ieguldījumi vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā - paplašināta ražošanas platība ar jauniem nerūsējošā tērauda montāžas un apstrādes cehiem, iegādāts metināšanas robots un citas tehnoloģiskās iekārtas.

RK Metāls mašīnbūves rūpnīca projektē, ražo, testē un uzstāda sarežģītas iekārtas, sākot ar ražošanas procesa automatizācijas risinājumiem līdz ražošanas līnijām.

Rūpnīca izveidota 2013. gadā un jau šobrīd kvalitātes un risinājumu ziņā spēj konkurēt ar lielākajiem Eiropas mašīnbūves ražotājiem. Katrs pasūtījums mašīnbūves rūpnīcā ir individuāls projekts, kas tiek izstrādāts speciāli, lai risinātu attiecīgā klienta vajadzību.

RK Machinery cieši sadarbojas ar AILE grupa, kopā radot jaunus stikla fasāžu risinājumus, piemēram, paceļamos logus, kā arī izveidojusies cieša sadarbība ar UPB Energy, jo kopā tiek realizēti gan enerģētikas, gan mašīnbūves projekti.

Saražotā produkcija tiek eksportēta uz Nīderlandi, Norvēģiju, Zviedriju, Vāciju, ASV, Šveici, Lielbritāniju un citām pasaules valstīm. Speciāli pasūtījumi tiek piegādāti naftas industrijas kompānijām. Šobrīd mašīnbūves ražotnes platība ir 4000 kvadrātmetru.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Latvijā mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības apgrozījums ir sasniedzis 2,5 miljardus eiro, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) padomes priekšsēdētājs Ivars Eniņš.

Viņš norādīja, ka Latvijā nozare strauji attīstās, kopš 2000.gada palielinot apgrozījumu piecas reizes, proti, no 0,5 miljardiem eiro līdz 2,5 miljardiem eiro.

Eniņš arī atzīmēja, ka no saražotās produkcijas 80% tiek eksportēti. "Tātad eksporta rādītājs nozarē ir ļoti augsts," piebilda asociācijas padomes priekšsēdētājs.

Viņš norādīja, ka uzņēmumiem, kuri strādā metālapstrādes jomā, ir kompetences, lai iesaistītos arī citās jomās, tostarp militārajā ražošanā, taču sākotnēji uzņēmumiem bija bažas, ka tādējādi to pamatbiznesam būs kādi ierobežojumi.

"Sākotnēji uzņēmumi ļoti baidījās no tā, ka, iesaistoties militārajā sfērā, viņi iegūs ierobežojumus pamatbiznesā. Tagad bailes ir pārvarētas un uzņēmumi drosmīgāk iet iekšā šajā sfērā," teica Eniņš.

Nedēļu ilgajā bruņumašīnu Patria 6X6 demonstrāciju sērijā, 18 pārstāvji no Patria militārās rūpniecības klastera uzņēmumiem Lanos, Steelprofi, Vairog EU, SFM, Metaro, Belss, EMJ Metāls, kā arī Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas un Metālapstrādes un mašīnbūves asociācijas tikās, lai pārrunātu turpmāko sadarbību, iepazītos ar transportlīdzekli un veiktu testa braucienus.

Atgādinām, ka uz Somijas uzņēmuma "Patria" ražotā 6x6 transportlīdzekļa prototipa pamata plānots izstrādāt Latvijai paredzēto bruņu transportlīdzekli starpvalstu projektā ar Somiju.

Saskaņā ar klastera dalībnieku sniegto informāciju, iesaistīšanās projektā jau ir radījusi vismaz deviņas jaunas darba vietas, un ir sagaidāms, ka līdz ar ražošanas sākšanu palielināsies jaunu nodarbinātības iespēju skaits. Uzņēmumi veic aktīvus sagatavošanās darbus, lai izpildītu prasības dalībai militārajā ražošanā. Līdz šim veiktie ieguldījumi ir tuvu diviem miljoniem eiro.

Kā norāda EMJ Metāls mārketinga direktors Agris Punculs, šis uzņēmums vien jau ir ieguldījis 1,5 miljonus eiro un radījis jaunas darba vietas. Lai arī ražošana jau ir uzsākta citiem esošajiem Patria ražošanas procesiem, uzņēmums cer, ka lēmums par Latvijas iepirkumu tiks pieņemts, lai ievērojami palielinātu ražošanas apjomus.

Metālapstrādātājiem Latvijā ir jāmeklē citi ražošanai nepieciešamā tērauda piegādātāji, jo Krievijas iebrukums Ukrainā un tam sekojošās rietumvalstu sankcijas ir paralizējušas piegādes no Severstaļ, iespējamas īstermiņa problēmas.

Tādu ainu rāda nozares uzņēmēji. Jārēķinās, ka pašlaik joprojām pilnībā nav iespējams novērtēt Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas un to ietekmi uz Latvijā strādājošajiem metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumiem. Ietekmi uz nozari kopumā varēšot redzēt tikai pēc vairākiem mēnešiem.

Trīs vienā

“Ir jārunā par vairāku ietekmes sfēru kopumu. Pirmā – izejmateriālu pieejamība no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas, otrā – noieta tirgus izgaišana Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, trešā – metālapstrādes uzņēmumu konkurētspēja, spēja izpildīt uzņemtās saistības attiecībā pret to produkcijas pircējiem ārvalstu (rietumvalstu) noieta tirgos,” ietekmi rāda Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.