Ražošana

Izrāvienu bremzē kvalificētu speciālistu deficīts

Māris Ķirsons, 09.05.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mašīnbūves un metālapstrādes attīstību bremzē kvalificēta darbaspēka trūkums, kā arī tādi biznesa vides faktori kā energoresursu cenas un darbinieku slimības lapu apmaksas sistēma

Tādu ainu rāda Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas veiktā uzņēmēju aptauja.

«Ik gadu pēdējos astoņos gados tiek veikts pētījums, kurā tiek aptaujāti vismaz 100 uzņēmumi, kas kopā nodarbina vairāk nekā trešo daļu no visā nozarē strādājošo, un kvalificēta darbaspēka trūkums kā būtiskākais attīstību bremzējošais faktors ir visus gadus, tikai šogad ir ļoti pieaugusi šī faktora dominance,» skaidro Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds. Tā nevis iet mazumā, bet tieši pretēji – kļūst arvien karstāka. «Pasūtījumi un līdz ar to arī ražošanas apjomi pieaug, tāpēc arī speciālistu trūkums kļūst izteiktāks un ar to saskaras 2/3 visas nozares uzņēmumu,» tā T. Grīnfelds. Pašlaik nozarē trūkst aptuveni 1000 inženiertehniskā līmeņa speciālistu, kurus pārsvarā gatavo augstākās tehniskās mācību iestādes. Vēl pietrūkst aptuveni 3000 jeb 20% no profesionāli tehnisko mācību iestāžu gatavotajiem speciālistiem, kur skaitliski lielāko daļu veido tādas specialitātes kā CNC iekārtu operatori un iestatītāji un metinātāji. «Var sacīt, ka pašlaik nozarē ir darbs papildu vismaz aptuveni 4000 speciālistiem, tāpēc uzņēmēju vidū ir savdabīga sacensība par absolventu piesaisti, bet vairākos gadījumos arī darbinieku ar pieredzi vienkārša pārpirkšana,» situāciju analizē T. Grīnfelds.

Vienlaikus viņš vērš uzmanību uz aptaujāto uzņēmēju (29%) neapmierinātību ar izglītības kvalitāti. «Protams, darba devējs vienmēr vēlēsies, lai jaunais darbinieks jau būtu ar labu zināšanu bagāžu un arī darba, kaut vai prakses pieredzi, bet tā diemžēl prasītais zināšanu līmenis katrā uzņēmumā atšķiras, un ne visi jaunie speciālisti ir izgājuši cauri tā dēvētajai apmācībai jau reālā darba vidē,» skaidro asociācijas vadītājs. Viņš uzskata, ka arī šī problēma ir mūžsena, jo nekad jau nebūs tā, ka visi ar visu būs apmierināti. «Izglītības kvalitātes jomā ir vēl, kur augt, taču ir skaidrs, ka universālos kareivjus mācību iestādēs nekad nevarēs sagatavot,» uzsver T. Grīnfelds. Viņaprāt, būtiskākais ir, lai absolventiem būtu labas un pamatīgas bāzes zināšanas, kā arī attieksme pret darbu. Konkrēta uzņēmuma vajadzībām nepieciešamās specifiskās iemaņas ir apgūstamas, jau sākot darba gaitas uzņēmumā. «Kopumā nozares profesionālās izglītības infrastruktūrā pēdējos gados ir veiktas nozīmīgas investīcijas, sakārtota mācību infrastruktūra, un nevar sūdzēties arī par grupu komplektāciju, jo arī asociācija aktīvi strādā pie jaunatnes piesaistes nozarei, piemēram, īstenojot Tehnobusa projektu. Bieži centrālā problēma ir jauniešu sagatavotības līmenis jau pirms profesionālās un augstākās tehniskās izglītības sākšanas, galvenokārt zemais eksakto priekšmetu zināšanu līmenis, kas traucē tālāko mācību procesu,» norāda T. Grīnfelds.

Visu rakstu lasiet 9. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru