Jaunākais izdevums

Metālapstrādes uzņēmums "Zieglera Mašīnbūve" vienojies ar Swedbank par ieguldījumiem jaunu ražošanas iekārtu un tehniskā atbalsta telpu iegādē.

Par nepilniem 800 tūkstošiem eiro iegādāta jaudīgāka lāzergriešanas iekārta metāla loksnēm, kā arī pusautomātiska metināšanas iekārta - robots. Savukārt par 612 tūkstošiem eiro iegādātas ražoto produktu apkopju un servisa telpas Dānijā.

""Zieglera Mašīnbūve" ir uzņēmums, kas specializējas ļoti plaša klāsta produktu ražošanā. Atsevišķas sagataves nepieciešams veidot no biezākiem metāliem, kur lieti noderēs jaudīgāka metālu sagriešanas iekārta. Savukārt izaicinājumi darba tirgū nav gājuši secen arī "Zieglera Mašīnbūvei" – atrast kvalificētus metinātājus paliek aizvien sarežģītāk, tāpēc uzņēmums nolēmis ieguldīt tādās metināšanas iekārtās, kas ļauj amortizēt darba spēka trūkumu ar daļēji automatizētiem mehānismiem. Bez tam uzņēmums prognozē, ka, klimata pārmaiņu ietekmē, tuvāko gadu laikā sagaidāma lielāka lauksaimniecības sektora intensitāte Eiropas Ziemeļos, tāpēc jau savlaicīgi vēlas stiprināt savas pozīcijas Skandināvijas tirgū, izveidojot savu produktu pārdošanas atbalsta punktu," uzsver uzņēmuma vadītāja Olga Krušinska.

"Zieglera Mašīnbūve" tika dibināta 1997.gadā un ir labi zināms kā viens no pirmajiem Latgales uzņēmumiem, kas īpašu uzmanību veltījis darbinieku labbūtībai. Tāpat uzņēmums ir viens no vadošajiem darba devējiem Daugavpilī un tā darbības pamatvirzieni ir mašīnbūve, metālapstrāde un automobiļu detaļu ražošana. Saražoto produkciju uzņēmums eksportē uz 18 valstīm Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.

Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītāja vietas izpildītājs Jevgenijs Ivanovs norāda, ka ""Zieglera Mašīnbūve" ir viens no pirmajiem ārvalstu kapitāla vēstnešiem Latvijā, kurš darbību uzsāka vēl 90.-os gados. Uzņēmums sevī iemieso Vācijas ražošanas augstos standartus un arī rūpes par savu darbinieku labsajūtu. Ne velti "Zieglera Mašīnbūve" ir Cīglera ģimenes uzņēmums, kas cenšas pret katru darbinieku izturēties kā pret ģimenes locekli. Tādēļ nav ne mazāko šaubu par šī uzņēmuma biznesa ilgtspēju, jo motivēti un aprūpēti darbinieki ir panākumu atslēga ikvienā biznesā."

SIA "Zieglera Mašīnbūve" dibināta 1997.gadā Daugavpilī un pieder Vācijā reģistrētajai "Martin Ziegler GmbH and Co. KG". Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1923.gadā, kad Martina Cīglera ģimene sāka nodarboties ar elektroiekārtu tirdzniecību un lauksaimniecības tehnikas ražošanu. Uzņēmums ir viens no vadošajiem darba devējiem visā Latgalē, nodarbinot vidēji 300 darbinieku. Aizvadītajā finanšu gadā "Zieglera Mašīnbūve" strādājusi ar teju pusotra miljona eiro lielu peļņu un vairāk nekā 22 miljonu eiro lielu apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī preču eksporta vērtība pieauga par 35,2%, bet 2021. gada laikā preču eksporta vērtība ir cēlusies par 3,2 miljardiem un sasniegusi – 16,5 miljardus eiro.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka pērn eksporta spēcīgais izrāviens balstīja ekonomikas atveseļošanos un sagaidāms, ka pozitīvais ieguldījums izaugsmē šogad saglabāsies. "Ņemot vērā bāzes efekta ietekmi, vēl tuvākajos mēnešos turpinās uzrādīties ievērojamais procentuālais kāpums, kas pamatā ataino produkcijas cenu pieaugumu. Tas pamazām izzudīs, liekot arī sarukt izaugsmes spējumam. Piegādes ķēdes soli pa solim mazinās šķēršļus, mazinot arī cenu spiedienu. Arī makroekonomiskās prognozes galvenajos eksporta tirgos joprojām ir stabilas, kas pamatscenārijā joprojām sola eksporta izaugsmi, bet krietni rimtākā gaisotnē. Tas būtu optimāli pozitīvs scenārijs, kad saglabājas labvēlīgi apstākļi apjomu pieaugumam, kas nosedz iespējamās cenu korekcijas. Ņemot vērā iespaidīgo izrāvienu pērn, kopējo eksporta dinamiku turpinās noteikt kokrūpniecības nozare," norāda ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Optimistiskās prognozes ir skarbas, bet ekonomika nesabruks

Jānis Goldbergs, 07.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi 2022. gadam no 4,2% līdz 1,8%, bet inflācijas prognoze visam gadam palielināta no 6,2% līdz 9,5%, tā paredzot ekonomiskās izaugsmes sarukumu, ko izraisa enerģētikas cenu celšanās, materiālu deficīts, karš Ukrainā un sankcijas Krievijai.

Sīkāk par šā gada prognozēm un ieteiktajiem risinājumiem valdībai Dienas Bizness izjautāja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes direktoru Uldi Rutkasti.

Fragments no intervijas

Vai ir pamats teikt, ka šogad Latviju sagaida izaugsme vispār, ja ievēro inflācijas skaitlisko pienesumu?

Rēķinot IKP prognozi, mēs inflācijas pienesumu atņemam nost. Tādēļ IKP prognoze ir korekta.

Izvērtējot riskus, izaugsme ir iespējama?

Prognozēs mēs esam diezgan reālistiski un optimistiski, jo pamata attīstības scenārijā riski ir daudzmaz redzami un pārdomāti. Tas, ko varēja kvantitatīvi novērtēt, ir ielikts aprēķinos. Tajā pašā laikā riski ir!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kāpēc jālej benzīns jau tā liesmojošā inflācijas ugunskurā?

Māris Ķirsons, 12.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvija īstenotu ekonomisku izaugsmi un nebūtu godpilnajā trešajā vietā Baltijā, ir nepieciešama politiķu, uzņēmēju, arodbiedrības vienota izpratne par situāciju un vienota kopīga rīcība konkurētspējas paaugstināšanā, kas ir pamats gan izaugsmei, gan lielākām darba algām un samaksātajiem nodokļiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Viņaprāt, pašlaik strādāt tā, kā tas notika līdz 24. februārim, kad Krievija uzsāka invāziju Ukrainā, vairs nevar atļauties ne valsts pārvalde, ne politiķi, nedz arī bizness.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Tā, kā Latvijas valsts un arī uzņēmēji dzīvoja un strādāja līdz 24. februārim (Krievijas invāzijas sākumam Ukrainā), tā ir pagātne, tagad visi dzīvojam citā – jaunajā – realitātē. Diemžēl šajā jaunajā realitātē ir nepieciešams pavisam citāds lēmumu pieņemšanas ātrums, jo tas, kas bija iepriekš, kur bieži vien process ilga daudzus mēnešus un pat gadus, šodien vairs nav dzīvotspējīgs, citiem vārdiem sakot, konkurētspēju saglabājošs, nodrošinošs. Valsts reakcijas ātrums šodienas situācijā būs noteicošais, kā Latvijā dzīvosim nākamajā apkures sezonā, kādas inflācijas un vienlaikus uzņēmumu konkurētspējas apstākļos atradīsies valsts. Būtībā Krievijas invāzija Ukrainā spiež mainīties ne tikai Latvijai, Baltijai, bet visai Eiropas Savienībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomika ietekmju ietekmē

Arnis Blūmfelds, “ERST Finance” izpilddirektors, 21.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No vienas ietekmes otrā – Latvijas ekonomika tikko kā bija sākusi atkopties un skatīties nākotnē ar pozitīvu skatu pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās stagnācijas, kā tai nācās saskarties ar nākamo izaicinājumu. '

Krievijas iebrukums Ukrainā, tam sekojušās politiskās un biznesa sankcijas jau ir atstājušas ietekmi uz Latvijas, Eiropas un visas pasaules ekonomiku, un varam tikai lēst, kādas būs kopējās sekas. Taču krīzes, kā zināms, ir arī iespēju laiks. Piemēram, valstīm un biznesam diversificēt dažādus piegādes un noieta tirgus, beidzot nopietni pagriezties ar seju Eiropas zaļā kursa virzienā un doties pa to, lai būtiski mazinātu neatjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Atbildīgs bizness maksā

Krievijas iebrukums Ukrainā mainīja ne tikai līdzšinējo pasaules uztveri un lietu kārtību, bet piespieda mūs sākt veidot jaunu pasauli, kurā arvien mazāk un mazāk tiktu izjusta Krievijas un Baltkrievijas radītā ietekme. Tas attiecas ne tikai uz juridiskām, bet arī privātpersonām. Dēļ militārās drošības reģionā, plaši pieņemtajām sankcijām, piegādes ķēžu pārrāvumiem, preču un izejmateriālu trūkuma biznesa vidē vērojama piesardzība, pat lielāka nekā Covid-19 krīzes laikā. Turklāt Ukrainas krīzei vēl vairāk saasinoties, uzņēmējdarbības noskaņojums turpinās strauji pasliktināties, līdzi nesot arī ekonomiskus zaudējumus. Lai arī katrs savā maciņā sāpīgi izjūt ienākumu zaudējumu, mēs skaidri apzināmies iemeslu un mērķi šim procesam, un tas ir pavisam atšķirīgi no vairākām citām iepriekšējām krīzēm, ko izraisīja finanšu tirgu spekulācijas u.c. iemesli.Jau martā Latvijā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apsekojumā*, kas tiek veikts katru mēnesi, tika fiksēta uzņēmējdarbības konfidences rādītāju pasliktināšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pieņem likumu atbalsta sniegšanai Krievijas kara skartajiem Latvijas uzņēmējiem

LETA, 02.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā pieņēma likumu, kas nosaka atbalsta pasākumus Krievijas īstenotā kara skartajiem Latvijas uzņēmējiem.

Likums "Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums" pieņemts to uzņēmēju atbalstam, kurus skārušas minētās sekas.

Atbalsts tiks piešķirts finanšu instrumentu veidā, un uz to varēs pretendēt tie uzņēmēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas - samazinājies pieprasījums un apgrozījums, pārtraukti esošie līgumi, traucētas piegādes, pieaugušas cenas un apgrūtinātas turpmākas investīcijas.

Atbalsts tiks piešķirts aizdevumu, garantiju vai pašu kapitāla investīciju veidā. Atbalstu nepiešķirs tiem uzņēmējiem, kuriem piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas. Tā piešķiršanas un administrēšanas nosacījumus un kārtību noteiks Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru