Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumu darbību 2017. gadā ietekmējusi gan konkurence, gan tirgus pieprasījuma izmaiņas, gan arī politiķu lēmumi.

Tā situāciju 2017. gadā vērtē paši nozares uzņēmēji. To rāda arī DB veidotais nozares 100 lielāko uzņēmumu saraksts pēc pašu uzņēmēju un Lursoft datubāzē iesniegtajiem gada pārskatu datiem. Jārēķinās, ka vairāku uzņēmumu gada pārskata gads būtiski atšķiras no kalendārā gada un, iespējams, kāds no uzņēmumiem ir palicis ārpus šī nozares lielāko uzņēmumu saraksta, taču tas nemaina lietas būtību.

Pēc Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas aprēķiniem, nozares pērnā gada apgrozījums lēšams 1,5 miljardu eiro apmērā. Nozares TOP 100 uzņēmumu kopējais neto apgrozījums 2017. gadā pārsniedza vienu miljardu eiro, kas ir par 158,82 milj. eiro jeb 18,7% vairāk, nekā tas bijis 2016. gadā, kad šo pašu uzņēmumu apgrozījums bija 847,27 milj. eiro. Te gan jāņem vērā, ka vairākiem nozares uzņēmumiem pērnais gads ir bijis sliktākais pēdējos gados, ir arī tādi, kuri kļuvuši maksātnespējīgi. Tas ir saistīts ne tikai ar notiekošo konkrētā produkcijas segmenta tirgū, bet arī ar citiem procesiem. No lielajiem nozares uzņēmumiem 46 kompānijas ir spējušas būtiski – par vairāk nekā 20% – kāpināt neto apgrozījumu, savukārt 14 ir tādas, kurām tas sarucis, pārējām tas palicis aptuveni 2016. gada līmenī. Neto apgrozījuma pieaugumu miljonu līmenī spējušas īstenot 42 kompānijas.

Augstā kadru mainība valsts pārvaldes vadībā saistīta ar nekonkurētspējīgo atalgojumu un izdegšanu, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē atzina Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Pārrunājot jautājumu par atalgojumu valsts pārvaldē, deputāti un piesaistītie eksperti skāra arī jautājumu par augsto kadru mainību valsts pārvaldē.

Dienas Bizness salīdzina atalgojumu valsts pārvaldē un privātajā sektorā

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati atbilstoši iedzīvotāju deklarētajiem ieņēmumiem parāda,...

Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītāja vietniece Katri Vintiša stāstīja, ka kopumā kadru mainība valsts pārvaldē ir līdz 23%. Lielākā kadru mainība ir speciālistu grupā, bet sistēmiskas problēmas esot arī vadības līmenī, tādējādi tiek tērēti valsts resursi gan jaunu cilvēku piesaistē, gan viņu apmācīšanā.

Kā vienu no problemātiskākajiem gadījumiem Vintiša izcēla kadru mainību Konkurences padomē, kur nomainījušies 33% darbinieku. Savukārt Būvniecības valsts kontroles birojā esot amata grupas, kur kadru mainība ir pat 100%.

Citskovskis norādīja, ka kadru mainībai ir dažādi iemesli, no kuriem viens ir ar privāto sektoru nekonkurētspējīgais atalgojums. Tāpat Valsts kancelejas direktors piebilda, ka amatus augsta līmeņa vadītāji pamet izdegšanas un atbalsta trūkuma dēļ.

Savukārt viena no problēmām, kāpēc darbam valsts pārvaldē grūti piesaistīt ekspertus no privātā sektora, ir politiskās ietekmes aspekts. Pēc Valsts kancelejas direktora teiktā, eksperti, nākot strādāt valsts pārvaldē, vēlas būt droši, ka viņu amats netiks pakļauts politiskam spiedienam.

"Pēdējos astoņus gadus metālapstrādes nozare strauji attīstās un šobrīd ir viena no lielākām Latvijas rūpniecības nozarēm," situāciju nozarē komentē Mašīnbūves un metālasptrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.

Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozares dati par 2008. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem (faktiskajās cenās):

Informācijai: Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā no 11. līdz 13. decembrim divās hallēs notiks trešā starptautiskā rūpnieciskās ražošanas materiālu un tehnoloģiju, mašīnbūves, metālapstrādes, automatizācijas, elektronikas, elektrotehnikas un instrumentu izstāde Tech Industry 2008.

11.septembrī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe darba vizītē apmeklē Ventspili, lai diskutētu un vienotos par dažādu pakāpju izglītības perspektīvām, īpašu uzmanību pievēršot profesionālajai izglītībai.

Lai vienotos par valsts, reģiona un darba tirgus vajadzībām atbilstošas profesionālās izglītības piedāvājumu, ministre tiksies ar mašīnbūves uzņēmumu SIA Bucher - Schoerling Baltic vadību, apmeklēs uzņēmumu un pārrunās projekta „Mašīnbūves un metālapstrādes nozarē nepieciešamo mācību priekšmetu modernizācija un izstrāde” īstenošanu Ventspils Profesionālajā vidusskolā.

SIA Bucher - Schoerling Baltic ir ilglaicīgs un stabils skolas sadarbības partneris un plānots, ka sadarbības līgums tiks atjaunots arī šajā mācību gadā. Tāpat uzņēmums skolas telpās profesionālās pilnveides iespējas piedāvās saviem darbiniekiem. Lai īstenotu šo ieceri, skola izstrādājusi un iesniegusi licencēšanai Profesionālās izglītības administrācijā 480 stundu tālākizglītības apmācību programmu un 160 stundu profesionālās pilnveides apmācības programmu. Pirmās apmācības plānotas uzsākt šī gada 15.oktobrī.

Foto: Ieva Lūka/LETA

Metālapstrādes un mašīnbūves nozares pēdējo triju gadu straujo izaugsmi apslāpējusi koronavīrusa pandēmija.

Tomēr ir sektori, kuros Covid-19 ietekmi tikpat kā nejūt, un ir arī tādi, kuros iestājusies dīkstāve, liecina "Dienas Biznesa" veiktā mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu aptauja

Nozares uzņēmumus vairāk ietekmē nevis Latvijas valdības noteiktie ierobežojumi koronavīrusa izplatības apturēšanai, bet gan tas, kā rīkojas metāla izstrādājumu pircējvalstu valdības un šo valstu industriālo produktu pircēji, un arī konkurentvalstu ražotāji.

"Pirmais trieciens bija pa auto rūpniecību, kas lielā mērā ir apstājusies lielo auto būves ražotāju rūpnīcu slēgšanas dēļ," stāsta Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.

Apstrādes rūpniecībai tuvākajā laikā nāksies savilkt jostu un uzvilkt masku - eksporta tirgos situācija nav labvēlīga, un ieguvēji ir tie uzņēmumi, kuriem izdodas ātri pārorientēt ražošanu un izgatavot šobrīd aktuālās preces, atzīst eksperti.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka februārī ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā ir auguši par 0,8% salīdzinājumā ar 2019. gada februāri, savukārt salīdzinājumā janvāri izlaide augusi par 3%. Normālos apstākļos šī būtu laba ziņa, taču pēdējā mēneša laikā situācija pasaulē, kā arī Latvijā ir radikāli mainījusies un februāra makroekonomikas radītāji faktiski vairs nekādā veidā neraksturo ekonomisko situāciju Latvijā šodien, atgādina "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Veselības krīze, ko ir izraisījis COVID-19 vīruss, jau ir radījusi lielus zaudējumus pasaules ekonomikā. Pēdējo divu nedēļu laikā tikai ASV vien darbu ir zaudējuši 10 miljoni cilvēku. Tas ir vairāk nekā 2007.-2009. gada finanšu krīzes laikā kopā. Arī Latvijā pēdējo divu nedēļu laikā bezdarbnieku skaits aug tik pat ātri vai pat ātrāk kā 2009. gadā. Šī primāri, protams, ir cerams pārejoša pakalpojumu krīze, kas ir saistīts ar distancēšanās pasākumiem, taču ekonomiskie zaudējumi būs lieli un cietīs arī ražotāji, piebilst M. Āboliņš.

Vakar notikušais LTRK Uzņēmēju vakars "Latvija un Ķīna - sadarbības partneri biznesā un ne tikai" pulcēja uzņēmējus no mašīnbūves, kā arī no celtniecības un metālapstrādes nozarēm. Kopumā pasākumā piedalījās vairāk kā 50 uzņēmēji, kas norāda, ka Ķīna tiešam interesē Latvijas uzņēmējus kā vēl viens preču noieta tirgus vai sadarbības partneris. Pasākumā piedalījās Ķīnas Tautas Republikas vēstniecības Latvijā otrais sekretārs Li Zhijians, kā arī Ligita Davidova, Latvijas Republikas vēstniecības Ķīnas Tautas Republikā 3 sekretāre, kura sniedza uzņēmējiem noderīgu praktisko informāciju par uzņēmējdarbības īpatnībām Ķīnā.

Pasākuma gaitā tika prezentēts Eiropas Savienības un Ķīnas sadarbības veicināšanas projekts, kura ietvaros Latvijas maziem un vidējiem mašīnbūves un celtniecības nozares uzņēmumiem tiks sniegts atbalsts sadarbības veidošanai ar Ķīnas mašīnbūves un celtniecības uzņēmumiem.

"Līdz ar iestāšanos ES, Latvija ir kļuvusi svarīga Ķīnai kā ES sastāvdaļa un biznesa partneris. Tā kā Latvijas un citu ES valstu uzņēmēji interesējas par Ķīnu, tika izstrādāts sadarbības projekts, kura mērķis ir palīdzēt īpaši atlasītiem Itālijas, Čehijas, Latvijas, Spānijas, Ungārijas un Ķīnas maziem un vidējiem uzņēmējiem, kas darbojas mašīnbūves un celtniecības sektorā to internacionalizācijas procesā un izveidot bāzi ilgtermiņa projektiem, kas radīs jaunas biznesa iespējas un nostiprinās gan savstarpējo tirdzniecību, gan investīciju plūsmu starp Eiropu un Āziju. Bez tam, šis projekts sekmēs ekonomisko sadarbību un attīstību, balstoties uz ES/Ķīnas politiku un vairākiem ES/Ķīnas līgumiem un dialogu attiecīgajās nozarēs, kā arī veicinās zināšanu, tehnoloģiju un pieredzes apmaiņu starp Eiropu un Ķīnu mašīnbūves un celtniecības sektoros ar kopuzņēmumu vai citu partnerības veidu palīdzību, komerclīgumu vai partnerības līgumu formā," stāsta projekta vadītāja Baiba Bramane

Rīt, 4.oktobrī, Jelgavā notiks metālapstrādes diena, Db.lv informēja pasākuma organizatori. Pasākuma mērķis ir popularizēt profesionālās izglītības iestādes, kur var apgūt metālapstrādes arodu, kā arī iepazīstināt pilsētas iedzīvotājus un viesus ar jauninājumiem metālapstrādes jomā un dažādiem to mūsdienīgiem risinājumiem.

Pasākuma ietvaros notiks seminārs, kurā aicināti piedalīties Metālapstrādes uzņēmumu pārstāvji un visi interesenti.

Dienas ietvaros tiks organizēts konkurss jauniešiem un profesionāļiem, profesionālo izglītības skolu prezentācijas un metināšanas tehnoloģiju un šuvju pārbaudes metožu demonstrācijas. Jauniešiem būs iespēja izmēģināt savus spēkus metālapstrādes jomā, kā arī rast atbildi uz sev interesējošiem jautājumiem, kas skar nākotnes iespējas konkrētajā nozarē.

Profesionālo skolu pārstāvji savās prezentācijās pasākuma dalībniekiem stāstīs par nākotnes iespējām un perspektīvām metālapstrādes nozarē. Par iespējām iegūt izglītību šajā jomā.

Savas prezentācijas prezentēs Rīgas Valsts Tehnikuma, Cēsu 4. arodvidusskolas, Rīgas 3. arodvidusskolas un Jelgavas amatu skolas pārstāvji.

Aizvadītajā gadā metālapstrādes nozarē strādājošie uzņēmumi turpinājuši strauji atkopies no krīzes, un nozares uzņēmumi sekojuši V veida attīstības scenārijam, kurā pēc 2008. gada rekordgada 2009. gads sekoja ar ļoti strauju finanšu rādītāju kritumu, taču 2010. gadā un, vēl jo vairāk, pērn notikusi salīdzinoši strauja izaugsme, žurnālam TOP 500 atzina Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.

Aizvadītajā gadā nozares vadošajiem uzņēmumiem izdevies kopējo apgrozījumu audzēt par 38,30% jeb 138,58 milj. Ls. Arī 2011. gadā, tāpat kā citus gadus, absolūta nozares līdere bija a/s Liepājas metalurgs, kuras apgrozījums veidoja 206,14 milj. Ls, bet peļņa - 2,47 milj. Ls. Uzņēmuma apgrozījums trīs gadu laikā auga teju par 30%. 2011. gadā uzņēmumā tika nodarbināti 2195 darbinieki.

Pēc diviem smagiem gadiem, kad nozares vadošajiem uzņēmumiem peļņas vietā nācās skaitīt zaudējumus, 2011. finanšu gadu TOP uzņēmumi atkal noslēguši ar peļņu. Latvijas metālapstrādes nozares lielāko uzņēmumu kopējie zaudējumi 2009. gadā sasniedza 17,00 milj. Ls, 2010. gadā nedaudz samazinājās līdz 8,26 milj. Ls, taču pagājušais gads noslēgts ar 7,94 milj. Ls lielu peļņu. Starp visiem nozares uzņēmumiem ir arī tādi veiksmes stāsti, kas krīzes gados spēja izvairīties no zaudējumu gūšanas. Šādi uzņēmum ir, piemēram, SIA KMM Metāls un SIA Dīlers.

Luminor banka piešķīrusi 360 000 eiro aizdevumu metālapstrādes uzņēmumam SIA Elbors jaunu ražošanas telpu iegādei un rekonstrukcijai.

Uzņēmums nodarbojas ar metāla detaļu virpošanu, frēzēšanu, slīpēšanu, kā arī ar metināšanas darbiem. SIA Elbors pakalpojumu klāstā ietilpst arī pulverkrāsošana, erozija, rūpniecības iekārtu remonts, nestandarta iekārtu ražošana, metāla termiskā apstrāde, galvanisko pārklājumu veikšana un citi ar metālapstrādi saistīti darbi. Pēc uzņēmuma realizācijas datiem SIA Elbors visvairāk saražo dažāda veida metāla konstrukcijas mēbelēm, ar ražošanas tehnoloģiju saistītas detaļas pārtikas nozarei, presformas pudelēm, izmēģinājuma stendus dažādiem lidaparātiem, kā arī detaļas citu ražotāju konveijeriem.

“Attīstoties biznesam un augot pieprasījumam, mums ir nepieciešamas jaunas telpas, jo esošās ir kļuvušas pārāk šauras. Telpu paplašināšana ļaus iegādāties jaunus metālapstrādes galdus un uzlabot strādnieku darba apstākļus, kā arī samazināt ekspluatācijas izmaksas, jo esošais ražošanas cehs tiek nomāts un ir ar ļoti zemu energoefektivitāti. Paredzot, ka komunālie maksājumi tikai pieaugs, ieguldījums jauna ceha izbūvē ir ļoti svarīgs pagrieziena punkts SIA Elbors uzņēmuma attīstībā. Bankas aizdevums uzņēmumam palīdzēs ielēkt nākošajā biznesa vilciena vagonā, kurš vērsts uz ilglaicīgu ražošanu un eksporta veicināšanu metālapstrādes nozarē,” skaidro Vladimirs Getikovs, SIA Elbors pārstāvis.

Enerģētikas krīze Eiropā ir būtisks risks Latvijas rūpniecībai. Daudzi uzņēmumi ir nonākuši pamatīgās "cenu šķērēs" - izejvielu cenas joprojām augstas, elektrības dārdzība ir nomācoša, bet pārdošanas cenas krīt. Tomēr kopumā apstrādes rūpniecībā šogad sagaidāma izaugsme 3 -4% apmērā, prognozē banku analītiķi.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka apstrādes rūpniecības kopējie rādītāji pērn novembrī bija "ļoti pelēcīgi". "Taču detalizēta datu aina ir ļoti kontrastaina, gluži kā jebkurā saimnieciskās dzīves jomā pēdējā laikā, vai tās būtu patēriņa cenu pārmaiņas vai pakalpojumu eksports," saka .Strautiņš.

Vairākās nozarēs sniegums ir izcils, līdzīgi kā 2021.gadā kopumā. Tostarp autobūve auga par 33,7%, ķīmijas rūpniecība par 30%, dzērienu ražošana par 24,1%, mēbeļu ražošana par 16,4%, metālapstrāde par 13,8%. "Kā jau pierasts, pārtikas ražošanas frontē bez pārmaiņām, pieaugums par 0,5%, šī nozare ir īsts stabilitātes garants," saka P.Strautiņš.

Piecos gados a/s Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca plānots ieguldīt ap 30 milj. eiro, kas palielinātu gan ražošanas apjomus, gan ienākumus.

Uzņēmumā šobrīd paralēli teju vai visos ražošanas iecirkņos vienlaicīgi norit gan ražošana, gan darbi jaunu iekārtu uzstādīšanai, kā arī veco darbgaldu modernizācijai.

Pārapbruņojas

«Ir grūti vienlaicīgi ražot un veikt tehnisko pārapbruņošanos,» stāsta a/s Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) valdes priekšsēdētājs Grigorijs Uspenskis. Viņš norāda, ka pērn ieguldīts ap 2.5 milj. eiro, tiesa, investīcijas būtu bijušas ap 5 milj. eiro, ja vien iekārtu ražotāji būtu tās piegādājuši paredzētajos termiņos. «Plānojam ieguldīt ap 30 milj. eiro, kas būtu lielākie ieguldījumi ne tikai ražotnē kopš tās izveides, bet, iespējams, lielākie ieguldījumi nozares ražotnēs visā Baltijā,» uzsver G. Uspenskis. Jaunas iekārtas paredzēts uzstādīt visos iecirkņos, gan liešanas cehā, gan elektromašīnu un tām nepieciešamo detaļu ražotnē, kā arī aparatūras un metālapstrādes cehos. «Pēc pāris gadiem RER jākļūst par lielāko elektromašīnbūves izstrādājumu ražotājam Baltijā,» ieceri atklāj G. Uspenskis. Pēc tam kad par RER līdzīpašnieku kļuva Krievijas EDS (Elektrodvižuščaja sila) Holding, tam parādījusies otrā elpa, liecina apgrozījums, kas 2007. g. salīdzinājumā ar 2006. g. audzis par 10 milj. Ls jeb 75 %.

Jelgavā norisinās otrais Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotais starptautiskais mašīnbūves un metālapstrādes nozares biznesa forums, kurā piedalās gandrīz 300 dalībnieki no 13 valstīm. Foruma dalībnieku vidū ir vairāki starptautiski nozarē zināmu un nozīmīgu uzņēmumu pārstāvji - Skandināvijas rūpniecisko iekārtu ražošanas koncerns «Sandvik», Somijas metālu ražošanas un tirdzniecības koncerns «Aurajoki», Francijas kuģu būves gigants «STX France», Austrijas rūpniecisko iekārtu ražošanas koncerns «Andritz», u.c.

Biznesa forums notiek Jelgavas tehnikumā (Jelgava, Pulkveža O.Kalpaka ielā 37). Darba valoda – angļu. Informācija par foruma lektoriem un programma: http://mechanical.liaa.gov.lv Mašīnbūves un metālapstrādes biznesa forumu organizē LIAA sadarbībā ar Jelgavas pilsētas domi un Mašīnbūves un Metālapstrādes Rūpniecības asociāciju.

2008. gadā mašīnbūves un metālapstrādes produkcijas ražošanas apjomi un ienākumi varētu būt pieauguši par 10 — 12 % salīdzinājumā ar 2007. gadu un sasnieguši 1.24 miljardus Ls, bet eksports — 732 milj. Ls apmērā (646 milj. Ls — 2007.g.).

Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis RantiņšTo prognozē Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Viņš atzīst, ka pērnā gada I un II ceturksnis bija ļoti labs, III ceturksnī jau tika izjusts pieprasījuma un arī realizācijas cenu kritums, bet IV ceturksnis jau ir bijis slikts, tomēr neraugoties uz to 2008. gads tiks noslēgts ar pieaugumu salīdzinājumā ar 2007. gadu faktiskajās cenās.

"Šaubos, vai tuvāko gadu laikā spēsim saražot produkciju vairāk nekā 1 miljarda Ls apmērā, ja vien Latvijā netiks uzbūvētas kādas lieljaudas ražotnes," prognozē V. Rantiņš.

Šā gada I pusgadā salīdzinājumā ar analogu periodu pērn ražošanas apjomi Latvijas metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs pieauga par 18.3 % jeb par 54.5 milj. Ls un sasniedza 352.2 milj. Ls. Par to liecina Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas apkopotie dati. Investīcijas esošajos nozares uzņēmumos, jaunu kompāniju ienākšana metālapstrādē un mašīnbūvē, pēc Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas vadītāja Viļņa Rantiņa domām, ir galvenie iemesli ražošanas apjomu pieaugumam naudas izteiksmē. Viņu īpaši priecē arī puspiekabju un piekabju ražošanas kāpums par 136.9 %. Liels augums ir gatavo metālu izstrādājumu ražošanā, kur tas ir 39.7 %, sasniedzot 69.6 milj. Ls apjomu. Ievērojama daļa (33 % no kopējā) no kopējā ražošanas apjoma naudas izteiksmē pienākas metālu ražošanai — 117.6 milj. Ls. Tiesa, kopējais šī sektora pieaugums šā gada I pusgadā pret analogu periodu 2005. gadā ir 14.2 %.

Mašīnbūves un metālapstrādes attīstību bremzē kvalificēta darbaspēka trūkums, kā arī tādi biznesa vides faktori kā energoresursu cenas un darbinieku slimības lapu apmaksas sistēma

Tādu ainu rāda Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas veiktā uzņēmēju aptauja.

«Ik gadu pēdējos astoņos gados tiek veikts pētījums, kurā tiek aptaujāti vismaz 100 uzņēmumi, kas kopā nodarbina vairāk nekā trešo daļu no visā nozarē strādājošo, un kvalificēta darbaspēka trūkums kā būtiskākais attīstību bremzējošais faktors ir visus gadus, tikai šogad ir ļoti pieaugusi šī faktora dominance,» skaidro Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds. Tā nevis iet mazumā, bet tieši pretēji – kļūst arvien karstāka. «Pasūtījumi un līdz ar to arī ražošanas apjomi pieaug, tāpēc arī speciālistu trūkums kļūst izteiktāks un ar to saskaras 2/3 visas nozares uzņēmumu,» tā T. Grīnfelds. Pašlaik nozarē trūkst aptuveni 1000 inženiertehniskā līmeņa speciālistu, kurus pārsvarā gatavo augstākās tehniskās mācību iestādes. Vēl pietrūkst aptuveni 3000 jeb 20% no profesionāli tehnisko mācību iestāžu gatavotajiem speciālistiem, kur skaitliski lielāko daļu veido tādas specialitātes kā CNC iekārtu operatori un iestatītāji un metinātāji. «Var sacīt, ka pašlaik nozarē ir darbs papildu vismaz aptuveni 4000 speciālistiem, tāpēc uzņēmēju vidū ir savdabīga sacensība par absolventu piesaisti, bet vairākos gadījumos arī darbinieku ar pieredzi vienkārša pārpirkšana,» situāciju analizē T. Grīnfelds.

ES iekšējā patēriņa pieaugums ļāvis būtiski kāpināt metālapstrādes produkcijas ražošanas un realizācijas apjomus Ziemeļeiropas un Centrāleiropas valstīs.

Savukārt Eiropas tirgus aizsardzības pasākumi nospēlēja pretrunīgu lomu – Krievijā ražoti auksti velmētie produkti pazuda no tirgus, bet karsti velmētas produkcijas pārstrādes apjomi pieaug.

Tā kopējo SIA Severstal Distribution Servisa centra (metālapstrādes struktūrvienībā) ienākumu pieaugumu pērn par vairāk nekā 32,5% skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Timurs Judičevs. Pērn Servisa centra apgrozījums sasniedza 123,2 milj. eiro salīdzinājumā ar 93 milj. eiro 2016. gadā, un šogad šai latiņai jau būtu jābūt vēl augstākai. T. Judičevs norāda, ka visa pamatā ir tirgus pieprasījums un uzņēmuma spēja nodrošināt pircējiem nepieciešamo produkciju. «2017. gadā Latvijas un visas Baltijas reģionā metāla produkcijas patēriņš pieauga par 65 tūkst. tonnu jeb par 6% līdz 1,2 milj. tonnu. Lielākoties pozitīvā dinamika ir saistīta ar metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumu pieprasījumu kāpumu, kuri savukārt savus izstrādājumus eksportē,» viņš skaidro. Citāda aina paveras Polijā, kur darbojas uzņēmuma pārstāvniecība, metāla patēriņš pēdējos piecos gados pieauga par 30% un tagad pārsniedz 13 milj. tonnu, līdz ar to 2017. gada kāpums par 3% nozīmē izaugumu par 400 tūkst. tonnu gada laikā. Šādu dinamiku nodrošina ne tikai pieaugošais metālapstrādes un mašīnbūves nozares ražošanas apjoma kāpums, bet arī iekšējā patēriņa pieaugums valstī, ko nodrošina būvniecība, it īpaši infrastruktūras objekti.

Pārstāvniecība Zviedrijā (Stokholmā)

Pārstāvniecību vada Guntis Rubīns

MIO (otra lielākā mēbeļu tirdzniecības ķēde aiz IKEA) sākusi sveču eksportu no Latvijas ražotāja, kā arī paneļmāju eksportu. Latvijas uzņēmumi, kas Zviedrijā piedalījās dažādās marketinga aktivitātēs pagājušā gada beigās š.g. sākumā ir uzsākuši jaunus eksporta projektus - Primekss, Arčers, UPB, vairāki pārtikas pārstrādes uzņēmumi - projekta Go Sweden dalībnieki.

Pārstāvniecība turpina sadarbību ar General Motors (SAAB Automobile). Divi Latvijas uzņēmumi ir sākuši strādāt pie specialā autobūves sertifikāta TS 16949 iegūšanas, kas ir priekšnoteikums kļūšanai par tiešo piegādātāju autoražotājiem.

Būvniecības un industriālā koncerna "UPB" mašīnbūves struktūrvienības "RK Machinery" ražotnes modernizācijā Grobiņā šogad investēts vairāk nekā viens miljons eiro, informē "UPB" pārstāvji.

Lielākā daļa līdzekļu jeb vairāk nekā 900 000 eiro novirzīti lielizmēra frēzes iegādei, lai uzlabotu automatizācijas līmeni un ļautu realizēt vēl sarežģītākus projektus ar augstu precizitātes līmeni un ātrumu.

"RK Machinery" tehniskais direktors Ritvars Višs skaidro, ka ir pieprasījums pēc tehnoloģiski arvien sarežģītākiem un lielākiem mašīnbūves projektiem, īpaši no pasūtītājiem lauksaimniecības, industriālās rūpniecības un militārajās nozarēs. Jaunā iekārta ļaus "RK Machinery" pielāgoties šīm tirgus tendencēm.

Ar mašīnbūves projektiem "UPB" grupa strādā jau vairāk nekā 10 gadus, un šajā laikā "RK Machinery" ir pakāpeniski audzis, sasniedzot stabilu ikgadējo apgrozījumu virs 10 miljoniem eiro gadā. Katru gadu ražotnes modernizācijā veikti ieguldījumi vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā - paplašināta ražošanas platība ar jauniem nerūsējošā tērauda montāžas un apstrādes cehiem, iegādāts metināšanas robots un citas tehnoloģiskās iekārtas.

RK Metāls mašīnbūves rūpnīca projektē, ražo, testē un uzstāda sarežģītas iekārtas, sākot ar ražošanas procesa automatizācijas risinājumiem līdz ražošanas līnijām.

Rūpnīca izveidota 2013. gadā un jau šobrīd kvalitātes un risinājumu ziņā spēj konkurēt ar lielākajiem Eiropas mašīnbūves ražotājiem. Katrs pasūtījums mašīnbūves rūpnīcā ir individuāls projekts, kas tiek izstrādāts speciāli, lai risinātu attiecīgā klienta vajadzību.

RK Machinery cieši sadarbojas ar AILE grupa, kopā radot jaunus stikla fasāžu risinājumus, piemēram, paceļamos logus, kā arī izveidojusies cieša sadarbība ar UPB Energy, jo kopā tiek realizēti gan enerģētikas, gan mašīnbūves projekti.

Saražotā produkcija tiek eksportēta uz Nīderlandi, Norvēģiju, Zviedriju, Vāciju, ASV, Šveici, Lielbritāniju un citām pasaules valstīm. Speciāli pasūtījumi tiek piegādāti naftas industrijas kompānijām. Šobrīd mašīnbūves ražotnes platība ir 4000 kvadrātmetru.

Investējot vairākus miljonus eiro jaunas, 5000 m2 plašas ražotnes izveidē, ielu tīrāmo mašīnu ražošanas uzņēmums SIA Bucher Municipal radīs pamatu izaugsmei nākotnē.

Jaunās ražotnes ēkas būvniecība ir sākusies. Tā nodrošinās loģistikas procesu optimizēšanu un efektīvāku ražošanas darbību, ļaujot realizēt nākotnē gaidāmos projektus, tostarp jaunu produktu ieviešanu.

Izmanto tirgus piebremzēšanos

“Pašlaik ir stratēģiski pareizs laiks spert nākamo soli uzņēmuma attīstībā saistībā ar stratēģiskiem projektiem un arī tādēļ, ka komunālo mašīnu pasūtījumu tirgū ir klusāks laiks nekā iepriekšējos gados,” to, kāpēc pašlaik tiek uzsākta vērienīga uzņēmuma paplašināšanās, skaidro SIA Bucher Municipal ražotnes vadītājs Mikus Brakanskis.

Viņš norāda, ka līdztekus jaunās ražošanas ēkas izveidei uzmanības degpunktā būs darba ražīguma un efektivitātes paaugstināšana, kas prasa pārkārtot uzņēmuma iekšējos procesus atbilstoši šodienas vajadzībām. “Komunālās mašīnas bija un būs nepieciešamas, tāpēc uzņēmums savlaicīgi gatavojas, lai spētu apmierināt šīs tehnikas potenciālo pircēju (dažādu valstu) pilsētu pieprasījumu perspektīvā,” skaidro M. Brakanskis. Viņš piebilst, ka uzņēmumam ir viena komunālo mašīnu montāžas līnija, uz kuras tiek montēti gan auto ar iekšdedzes dzinēju, gan arī elektroauto.

Latvija ir viena no 17 Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuras budžeta deficīts 2011. gadā pārsniedz 3% robežu, liecina ES statistika biroja Eurostat dati.

Latvijas budžeta deficīts pērn veidoja 3,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas bija mazāks deficīts nekā daudzām citām ES valstīm, piemēram, Īrijai (deficīts -13,4% no IKP), Grieķijai un Spānijai (abām deficīts – 9,4% no IKP), Lielbritānijai (-7,8% no IKP), Slovēnijai (-6,4%), Kiprai (-6,3%), Lietuvai un Rumānijai (abām -5,5%), Francijai (-5,2%), Polijai (-5,0%), Slovākijai (-4,9%), Nīderlandei (-4,5%), Portugālei (-4,4%), Itālijai (-3,9%), Beļģijai (-3,7%). Mazāks deficīts nekā Latvijai pērn bijis Čehijai (-3,3%), savukārt atlikušajām desmit ES dalībvalstīm pērnais gads noslēdzies ar budžeta deficītu, kas mazāks par 3% vai arī ar budžeta pārpalikumu.

Līdzsvarotai valsts attīstībai, ikviena indivīda iekļaušanai izglītībā un atbilstošas apmācības nodrošināšanai, nepieciešams dažādot izglītības piedāvājumu un pilnveidot izglītības tīklu – sākot no pirmsskolas un pamatskolas līdz augstākajai izglītībai un mūžizglītībai – vakar, 17.aprīlī, apmeklējot Jelgavu un tiekoties ar pašvaldības un izglītības jomas pārstāvjiem, uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe.

Šāda pieeja arī sekmēs iespējas ikvienam iedzīvotājam mācīties atbilstoši iespējām un vajadzībām visa mūža garumā un, kas ir būtiski, īpaši pusaudžu gados, veicinās skolēnu sekmību un mazinās "atbiršanu".

Savukārt, Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā (JRPIC) ministre, pašvaldības pārstāvji un centra vadība pārrunāja iespējas pilnveidot mūžizglītību. JRPIC kopā ar sadarbības partneriem plānojis, akcentējot pilsētas un tās apkārtnes uzņēmējdarbības videi svarīgo metālapstrādi, kā arī – fokusējoties uz dažādām mērķauditorijām, veidot metālapstrādes mācību parku. Tajā būtu piedāvājums dažādām mērķa grupām – gan mācību ekskursijas, interešu izglītības iespējas un pedagogu tālākizglītība, gan mācību prakšu vietas un praktiskās nodarbības.