Ekonomika

Apstrādes rūpniecībā uzvarēs tas, kurš spēs ātri pielāgoties

Žanete Hāka, 03.04.2020

Jaunākais izdevums

Apstrādes rūpniecībai tuvākajā laikā nāksies savilkt jostu un uzvilkt masku - eksporta tirgos situācija nav labvēlīga, un ieguvēji ir tie uzņēmumi, kuriem izdodas ātri pārorientēt ražošanu un izgatavot šobrīd aktuālās preces, atzīst eksperti.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka februārī ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā ir auguši par 0,8% salīdzinājumā ar 2019. gada februāri, savukārt salīdzinājumā janvāri izlaide augusi par 3%. Normālos apstākļos šī būtu laba ziņa, taču pēdējā mēneša laikā situācija pasaulē, kā arī Latvijā ir radikāli mainījusies un februāra makroekonomikas radītāji faktiski vairs nekādā veidā neraksturo ekonomisko situāciju Latvijā šodien, atgādina "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Veselības krīze, ko ir izraisījis COVID-19 vīruss, jau ir radījusi lielus zaudējumus pasaules ekonomikā. Pēdējo divu nedēļu laikā tikai ASV vien darbu ir zaudējuši 10 miljoni cilvēku. Tas ir vairāk nekā 2007.-2009. gada finanšu krīzes laikā kopā. Arī Latvijā pēdējo divu nedēļu laikā bezdarbnieku skaits aug tik pat ātri vai pat ātrāk kā 2009. gadā. Šī primāri, protams, ir cerams pārejoša pakalpojumu krīze, kas ir saistīts ar distancēšanās pasākumiem, taču ekonomiskie zaudējumi būs lieli un cietīs arī ražotāji, piebilst M. Āboliņš.

Īstermiņa indikatori ražošanā gan šobrīd izskatās labāk nekā citās nozarēs. Uzņēmēju ekonomikas noskaņojumā Latvijā martā fiksēts straujākais kritums kopš 2009. gada, taču rūpniecībā noskaņojums pasliktinājums ir bijis ievērojami mazāks, kā, piemēram, pakalpojumos vai būvniecība. Taču jāņem vērā, ka šīs aptaujas pārsvarā tika veiktas marta pirmajā pusē un tādēļ pat šis straujais kritums tikai daļēji atspoguļo faktisko situāciju. Papildus tam martā elektrības patēriņš Latvijā salīdzinājumā ar 2019. gada martu ir samazinājies par 2,8%, taču te lielu nozīme ir laika apstākļiem un salīdzinājumā ar februāri elektrības patēriņa dinamika Latvijā būtiski nav mainījies. Tas liek domāt, ka rūpniecība pret COVID-19 izraisīto satricinājumu pagaidām ir noturīgāka nekā pakalpojumu nozares un arī vakanču skaits rūpniecībā nav sarucis tik ļoti, kā daudzās pakalpojumu jomās.

Līdzīgi kā citur pasaulē arī Latvijas ekonomikā nezināmo ir vairāk kā zināmo un prognozes šobrīd ir ļoti grūti izdarīt. Ķīnā pēc spēcīga krituma februārī ražošana martā sāk atgūties, taču šobrīd tā saskaras ar pieprasījuma kritumu citviet pasaulē un straujš jauno rūpniecības pasūtījumu samazinājums vērojams arī citās valstīs. Krīzes laiks, protams, rada arī zināmas iespējas un salīdzinoši labā pozīcijā būs pārtikas, kā arī citu pirmo nepieciešamības preču ražotāji, taču ar investīcijām saistītajās būvmateriālu, metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs, kā arī kokapstrādē, ražošanas apjomu kritums šogad, visticamāk, pārsniegs 10% un papildus izaicinājumus varētu radīt loģistikas problēmām dēļ robežu slēgšanas, saka eksperts.

"Diemžēl ir izrādījies, ka mēnesis ekonomikā var būt ļoti ilgs laiks. Ir rūpniecības uzņēmumi, kuriem klājas ļoti labi, šis ir lielisks laiks ilgi uzglabājamas pārtikas ražotājiem. Latvijas pārtikas nozares specializācija – tajā ir liels konservu un ilgi uzglabājamu miltu izstrādājumu, arī siera īpatsvars, šobrīd ir ļoti izdevīga. Ja ilgākā laikā galvenais ražošanas virzītājs ir eksports, šobrīd ir izdevīgāk darboties iekšējā tirgū. Savukārt divi vieglās rūpniecības uzņēmumi atraduši glābiņu sejas masku šūšanā, bet elektronikas nozarei izdevīga var izrādīties tās specializācija sakaru iekārtu ražošanā," uzsver "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Eksporta tirgos, pēc viņa teiktā, kopumā situācija ir kritiska. Rietumeiropā un ASV bezdarbs aug un uzņēmumu noskaņojums pasliktinās straujāk nekā jebkad vēsturē. Bezdarbs ASV divu nedēļu laikā ir pieaudzis tikpat, cik Lielās Depresijas pirmajā gadā. Noskaņojuma indikatori ir krituši vairāk nekā 2008.-2009.gada finanšu krīzes laikā, un tas noticis acumirklī. Ekonomiku ir apturējis vīruss un tā apkarošanas pasākumi, kas izriet no ekonomikai īslaicīgi nepatīkamiem, bet kopējā cilvēku vērtību sistēmā pamatotiem lēmumiem, piebilst P. Strautiņš.

"Šādi turpinot pēc dažiem mēnešiem ekonomiskās loģikas ekonomiskajos procesos būs palicis ļoti maz, būs palikusi tikai politiskā loģika. Politiskie lēmumi arī noteiks, kā ekonomika tiks restartēta. Daļēji tas notiks ar vispārējiem makroekonomiskajiem stimuliem — procentu likmes, valsts budžeta bilance. Daļēji, lemjot par kredītu garantijām uzņēmumiem to darbības restartam. Tas galvenokārt attieksies uz eksporta nozarēm, jo par iekšējo patēriņu vairākumā gadījumu varēs pieņemt — ja nauda ir atnākusi uz Latviju, tad tā tiks iztērēta. Apgrozījums restorānos un ne pirmās nepieciešamības preču veikalos gan atjaunosies tikai pakāpeniski, tur nu neko nevar darīt – pēc piedzīvotā "pārsteiguma" patērētāji ilgu laiku būs piesardzīgi," prognozē P. Strautiņš.

Valsts aktīvi darbojas jau šobrīd, atbalstot gan cilvēkus, gan uzņēmumus, taču sarunas ar rūpniecības asociāciju vadītājiem sniedz idejas atbalsta pasākumu uzlabošanai. Piemēram, viens no attīstības finanšu institūcijas Altum piedāvātajiem finanšu instrumentiem sola atbalstu uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, prasot īpašnieka personisko garantiju. Normālos laikos labi darbotos loģika — ja īpašnieks pats netic savam uzņēmumam, kāpēc lai būtu jātic nodokļu maksātājiem. Taču šobrīd uzņēmumu nākotne ir neprognozējama nevis to biznesa kļūdu, bet valsts noteikto ierobežojumu dēļ. Tāpēc šajā laikā valstij vajadzētu uzņemties lielāku risku. Tieši atbalsts apgrozāmajiem līdzekļiem šobrīd ir labākā iespēja palīdzēt ražotājiem, jo liela daļa no pasūtītājiem šobrīd ir pagarinājuši apmaksas termiņus, piemēram, kokrūpniecībā, nereti pat no viena līdz trīs mēnešiem. Lielākā daļa aptaujāto ražotāju šobrīd saka – ir grūti, bet pagaidām turamies, turpinām strādāt, dažviet saīsinot darba nedēļas. Taču daļa saražotā nonāk noliktavā, vēl daļa tiek piegādāta klientiem, kuri varbūt apstāsies tuvākajā nākotnē. Marta dati jau būs diezgan slikti, aprīļa — vēl sliktāki, taču nepatikšanu dziļums pilnībā atklāsies maijā un jūnijā, norāda eksperts.

Šobrīd ražotāji cer uz pakāpenisku atlabšanu tirgos, sākot no jūnija, bet diemžēl uz to paļauties nevar. Līdzīgi kā globālās finanšu krīzes laikā, kad pirmā krīzē nonāca kokrūpniecība un pirmā no tās gāja ārā, šoreiz varētu būt līdzīgi. Tās galvenais klients ir celtniecība, kas ir viena no lielajām ekonomikas sildīšanas iespējām — tur var ieguldīt daudz naudas un darīt to ātri. Sliktā ziņa — atlabšana visdrīzāk nāks par vēlu, lai glābtu 2020. gada būvniecības sezonu. Ir cerība, ka cilvēki, kuri šogad neaizbrauks ceļojumos, nodarbosies ar savu mājokļu uzlabošanu. Arī metālapstrāde var cerēt uz būvniecības tirgu, ap 30% uzņēmumu specializējas ēku konstrukciju ražošanā. Taču metālapstrādes un mašīnbūves nozarēm kopumā nākotne izskatās draudīga. Gan investīcijas, gan ražošanas iekārtu, gan ilglietošanas preču, pirmkārt, automašīnu pirkumi, ilgu laiku būs zemā līmenī. Daļa nozares uzņēmumu strādā normālā režīmā, bet daži autobūves piegādātāji ir daļēji apturējuši ražošanu. Daļa rūpniecībā strādājošo šobrīd ir atvaļinājumā, viņi strādās tipiskajā atvaļinājuma laikā vasarā, ja situācija tirgos būs normalizējusies. Daļa ražotāju vēlētos sūtīt darbiniekus bezalgas atvaļinājumos, un darbinieki pat varētu piekrist, ja vien tas neietekmētu viņu iespējamo bezdarba pabalstu mazāku sociālās apdrošināšanas maksājumu dēļ. Tāpēc vēl viena iespēja valstij atbalstīt ražošanu šobrīd būtu iespēja aprēķināt pabalstus, balstoties uz algu līmeni līdz krīzes sākumam.

Arī "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare uzsver, ka dienas kārtības maiņa ir pārvērtusi mūsu ierasto ekonomiku par "vīrusa ekonomiku".

Atsevišķās nozarēs darbs ir apstājies, bet pieprasījums pēc ierastām precēm samazinājies, un aktuālākas un pieprasītākas kļūst citas preces, piemēram, sejas aizsargmaskas, dezinficējošie līdzekļi vai plaušu ventilācijas sistēmas. Rezultātā uzņēmumi sāk pievērsties šo preču ražošanai – skaistumkopšanas un alkoholisko dzērienu ražotāji papildina savu preču klāstu ar dezinficējošiem līdzekļiem, apģērbu ražotāji šuj aizsargmaskas. Grūtāk ir saražot sarežģītās plaušu ventilācijas sistēmas, kuru ražošanas process, kā arī atbilstība standartiem un laikietilpīga sertificēšana, ir pa spēkam tikai jau pieredzējušiem ražotājiem. Tādēļ pat "Apple" viedtālruņu ražotājam "Foxconn" vai "Porsche" un "Rolls-Royce" iekšējās apdares materiālu izgatavotājam Zettl Group atliek vien pievērsties aizsargmasku izgatavošanai. Iespējas pārorientēties uz darbību vīrusa ekonomikā ir, bet ne visiem tas ir pa spēkam, atzīst eksperte.

Kā situācija attīstīties tālāk ir atkarīgs, galvenokārt, no tā, cik drīz izdosies ierobežot vīrusa izplatību. Tikmēr apstrādes rūpniecībai nāksies savilkt jostu un uzvilkt masku, uzsver eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada novembrī, salīdzinot ar 2018. gada novembri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

To ietekmēja ražošanas apjoma kritums apstrādes rūpniecībā – par 0,8 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 16,9 %, bet kāpums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 3,9 %.

Salīdzinot ar 2018. gada atbilstošo mēnesi, izlaides apjoma kritums bija vairāk nekā pusei no apstrādes rūpniecības nozarēm, tajā skaitā divās no trim pēc īpatsvara lielākajās nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā – par 1,8 % (īpatsvars apstrādes rūpniecībā – 25,3 % ) un pārtikas produktu ražošanā – par 3,2 % (īpatsvars apstrādes rūpniecībā – 13,8 %).

Lielākais ražošanas apjoma samazinājums bija vidēji augsto tehnoloģiju nozarēs: iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 18,5 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 15,7 % un elektrisko iekārtu ražošanā – par 1,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī apstrādes rūpniecības produkcijas apjomu gada izaugsme ir sasniegusi 3.1% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem), kas ir pēdējo piecu mēnešu augstākais rezultāts. Ražīgu rezultātu noteica gan mazāk negatīva attīstība kokapstrādē, gan arī straujāka izaugsme atsevišķās nozarēs.

Tomēr nevaram paļauties, ka šādu vai labāku sniegumu redzēsim arī turpmākajos mēnešos.

Būtisku devumu apstrādes rūpniecības izaugsmē septembrī nodrošināja gatavo metālizstrādājumu ražošana (izņemot mašīnas un iekārtas), iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana. Izlaides izaugsmes tempi šīm nozarēm bijuši pat divciparu skaitļos mērāmi.

Visas trīs nozares ietilpst lielāko nozaru top 6, kas būtiski ietekmējis kopējo apstrādes rūpniecības labklājību.

Lielākās Latvijas nozares, kokapstrādes, izlaides apjomu kritums (-0,6%) ir bijis salīdzinoši neliels, un septembrī ir veidojis mazāku negatīvo devumu nekā pēdējos mēnešos. Tas, savukārt, devis apstrādes rūpniecības apjoma pieaugumam iespējas pakāpties straujāk. Taču gadu mijā, iespējams, vēl redzēsim negatīvus pavērsienus, ņemot vērā visai spēcīgo uzrāvienu pērnās ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, uzlabojušies, kaut arī joprojām ir negatīvi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs pieaudzis par 8,6 procentpunktiem

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem jūlijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -5,6, kas, salīdzinot ar jūniju, pieaudzis par 8,6 procentpunktiem. Pārtikas preču, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā, konjunktūras situācijai uzlabojoties, konfidences rādītāji jau sasnieguši pozitīvas vērtības, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītāji joprojām ir negatīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 8,1 miljards eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP palielinājās par 0,7%.

2019. gada 3. ceturksnī lauksaimniecības nozarē vērojams būtisks pieaugums par 29,5%, savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozare un zivsaimniecības nozare ir samazinājušās par 3,7% un 18,7%.

Ieguves rūpniecībā samazinājums bija gan smilts un grants karjeru izstrādē par 21,2%, gan kūdras ieguvē – par 7,3%.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība pieaugusi par 4,1%. To veicināja ražošanas apjomu pieaugums četrās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm: gatavo metālizstrādājumu ražošanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21,3%, būvmateriālu ražošanā – par 2,5%, pārtikas produktu ražošanā – par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomistu prognozes par Latvijas ekonomikas nākotni

Lelde Petrāne, 30.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

IKP galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums rūpniecībā un pakalpojumu nozarēs (pēc provizoriskām aplēsēm – atbilstoši 4,3 % un 3,0 %), tai skaitā mazumtirdzniecībā par 2,1%. Samazinājumu uzrāda iekasēto produktu nodokļu apjoms.

Salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP palielinājies par 0,7 %.

Banku ekonomistu viedokļi par jaunākajiem IKP datiem

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists:

«3.ceturkšņa sākotnējie IKP dati ir drīzāk iepriecinoša ziņa, pieaugums ir bijis tuvu gaidītajam. Jāatzīmē gan, ka IKP gada pieaugumam šoreiz izteikti labvēlīga bija darba dienu skaita ietekme. Sezonāli izlīdzinātais rādītājs varētu būt apmēram par procentpunktu zemāks, kas nozīmētu, ka izaugsme drīzāk turpinājusi bremzēties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ekonomikas ceļš uz augšu nebūs bez šķēršļiem

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, gaidītākie dati Latvijas ekonomikas vēsturē ir beidzot sagaidīti.

Otrā ceturkšņa ekonomikas kopējās attīstības rādītājs – iekšzemes kopprodukts (IKP) - kā prognozēts, ir uzrādījis bēdīgu rezultātu. Taču – ne tik bēdīgu kā Eiropā. Turklāt, kamēr pie mums vīruss joprojām tiek veiksmīgi kontrolēts, Eiropā daudzos reģionos atsākušies straujāki uzliesmojumi. Šoreiz gan priecāšanās, ka mums iet labāk nekā citiem, nav īsti vietā, jo Eiropa ir Latvijas galvenais eksporta tirgus, un bez veiksmīgas attīstības tirdzniecības partneros mūsu ekonomikas stabila izaugsme ilgtermiņā nav iespējama.

CSP ziņo, ka IKP sarucis par 7.5% salīdzinājumā ar pagājušo ceturksni (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati), kas ir vēsturiski straujākais kritums viena ceturkšņa laikā. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni ekonomika sarukusi par 9.8% (neizlīdzināti dati) – šādā aspektā finanšu krīzes antirekordus nesitam pušu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Turpina kristies uzņēmēju noskaņojums pakalpojumu sektorā un būvniecībā

Monta Glumane, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja pazemināties būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet nedaudz uzlabojās mazumtirdzniecībā un rūpniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem maijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -22,5, kas, salīdzinot ar aprīli, pieaudzis par 3,9 procentpunktiem. Vislielākais pieaugums bija pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 13,2 procentpunktiem), taču automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītājs turpināja samazināties (par 1,3 procentpunktiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībā aprīlis nebija saulains pavasara mēnesis – Covid-19 ēnā vairāki apstrādes rūpniecību raksturojošie noskaņojuma rādītāji piedzīvoja straujus kritumus. Tādēļ arī apstrādes rūpniecības izlaides samazinājums par 9% pret pagājušā gada aprīli nav pārsteigums.

Straujākais kritums bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā, ko visdrīzāk izraisīja ražotņu slēgšana Eiropā. Diemžēl arī nozares, kas varētu šķist mazāk koronavīrusa ietekmētas, aprīlī uzrādīja saražotās produkcijas apjomu samazinājumu. Iepriekš cerības raisošā pārtikas ražošana, kas pirmos trīs gada mēnešus uzrādīja pieaugumu, nu nonāca mīnusos. Pozitīvi, ka pieaugums manāms ķīmisko vielu un produktu ražošanā, kas lielā mērā vērojams pateicoties pieprasījuma kāpumam pēc dezinfekcijas līdzekļiem un uzņēmēju spējai pārorientēties.

Ne visiem mīnusiem pamatā ir COVID-19 vien. Kokapstrādes nozares uzņēmumiem pēc vairākiem trekniem gadiem jau 2019. gads bija sarežģīts. Pērnā gada mizgrauža un vētru stāsts joprojām atbalsojas lielākā produkcijas piedāvājumā tirgū un zemākās kokmateriālu cenās, kā rezultātā ražotājiem nākas cīnīties paaugstinātas konkurences apstākļos. Šī gada pavasarī kokapstrādes nozari ietekmēja arī DIY (angļu do-it-yourself) veikalu, kas tirgo mājas un dārza mēbeļu un aprīkojuma sagataves, būvmateriālus vai gatavo produkciju, slēgšana Eiropas valstīs koronavīrusa dēļ. Labā ziņa ir tā, ka ierobežojumiem tiekot atceltiem, pieprasījums strauji atjaunojas. Arī teju “hroniskā” Brexit problēma nav izgaisusi, un, lai gan kokmateriāli Lielbritānijai būs vajadzīgi arī turpmāk, sarežģītākas un dārgākas procedūras bezvienošanās Brexit gadījumā radīs galvassāpes uzņēmējiem. Pozitīvi, ka ir aktivizējies pieprasījums no Āzijas tirgus, bet pilnvērtīgu labuma gūšanu ierobežo pieaugušas transportēšanas cenas. Pat ja vīrusu noieta tirgos izdodas veiksmīgi kontrolēt, kokapstrādē cerēt uz drīzu un strauju atkopšanos nav liela pamata, jo pacienta kartiņā bez Covid-19 ir ierakstītas arī citas diagnozes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīze nāk?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 27.12.2019

1. attēls. Vācijas, Spānijas, Francijas un Itālijas IKP pieauguma temps pa ceturkšņiem pret iepriekšējo ceturksni (%), sezonāli un kalendāri izlīdzinātie

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Tirgi mēģina "ierēķināt" vīrusu; var vien spekulēt par gaismu tuneļa galā

Jānis Šķupelis, 03.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd atliek vien spekulēt, cik liela būs koronavīrusa ietekme uz Ķīnas un līdz ar to - visas pasaules - tautsaimniecību. Vīrusam pagaidām izdevies pamatīgi pašķobīt vairāku akciju novērtējumus.

Pašas Ķīnas akciju tirgus Shanghai Composite indeksa vērtība šodien samazinājās gandrīz par 8%. Jāteic gan, ka tik straujš kritums galvenokārt ir tādēļ, ka šīs valsts birža pavērās pēc ilgajām Ķīnas Jaunā gada brīvdienām. Iepriekšējo reizi Ķīnas tirgus vaļā bija vien 23. janvārī. Līdz ar to - vienā dienā bija jāierēķina visas vīrusa atnestās šausmas un riskus (to citi pasaules tirgi, cik nu tas vispār ir iespējams, jau mēģinājuši izdarīt).

Ķīnas akcijas no šādas gaisa nolaišanas neapturēja pat valsts centrālās bankas ziņojums par papildu 171 miljardu likviditātes nodrošināšanu komercbankām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Būtiskākais ieguldījums ekonomikas izaugsmē - tirdzniecības nozarei

Jānis Salmiņš, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem pagājušā gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 4. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1%. Kopumā 2019. gadā ekonomika ir augusi par 2,2%, kas ir lēnāka izaugsme nekā divos iepriekšējos gados.

Izaugsmes tempu sabremzēšanos noteica gan iekšējie faktori (norises finanšu sektorā, pārmaiņas ostu pārvaldībā, ES fondu investīcijas sasniegušas maksimumu, u.c.), gan arī ārējie faktori (globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana, Brexit, lēnāka izaugsme ES valstīs).

Privātais patēriņš aizvadītajā gadā ir pieaudzis par 2,9%. Lēnāku pieaugumu nosaka mērenāki uzlabojumi darba tirgū. Lai arī darba algu pieauguma tempi joprojām ir salīdzinoši strauji, nodarbināto skaits aizvadītajā gadā pieauga vien par 0,1 procentu.

Pēc strauja kāpuma 2017. un 2018. gadā, 2019. gadā investīciju jeb bruto pamatkapitāla veidošanas pieaugums bija ievērojami mērenāks – par 3,1%. Pagājušajā gadā ieguldījumi mājokļos, ēkās un būvēs pieauga par 2,8%, mašīnās un iekārtās, kā arī transportlīdzekļos – par 2%. Vienlaikus ieguldījumu apjomi intelektuālā īpašuma produktos pērn palielinājās par 11,6 procentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas ekonomika diezgan labi tikusi galā ar jaunā koronavīrusa krīzes izaicinājumiem un jaunākie rādītāji dod pamatu piesardzīgam optimismam attiecībā uz otro pusgadu, atzinis finanšu ministrs Viļus Šapoka, vienlaikus brīdinot, ka šī situācija var strauji mainīties.

Kā ceturtdien paziņojis Statistikas departaments, Lietuvas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, samazinājies par 3,7% līdz 11,5 miljardiem eiro, bet salīdzinājumā ar gada pirmajiem trim mēnešiem - par 5,1%.

Pašā pandēmijas karstumā daudzi ekonomisti prognozēja, ka ekonomikas kritums var sasniegt divciparu skaitli.

"Skaitļi patīkami pārsteidz," ceturtdien izteicies arī Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja Vits Vasiļausks. "Lietuvas ekonomika pagaidām pārsteidzoši labi izturējusi Covid-19 pandēmijas izaicinājumus. Neraugoties uz stipro šoku valsts ekonomikai, jau kopš maija vidus vērojams ekonomiskās aktivitātes pieaugums. Savlaicīgā fiskālā reakcija - pasākumi iedzīvotāju ieņēmumu, darba vietu un uzņēmumu saglabāšanai - palīdzējuši amortizēt zaudējumus, ko ekonomika pieredzēja aprīlī," norādījis Šapoka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Izskatās, ka Latvija šajā krīzē cietīs mazāk nekā iepriekšējā

Žanete Hāka, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Rūpniecībai vīruss gan traucē, gan palīdz

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bija ārkārtīgi viegli uzminēt, ka statistiķi ziņos par rūpnieciskās ražošanas samazināšanos aprīlī. Tā notika, taču rezultāts ir nedaudz labāks par gaidīto.

Ir nozares, kas ir smagi cietušas. Pēc tam, kad martā jaunu auto pārdošana vairākās Eiropas valstīs gandrīz apstājās, ir loģisks arī auto daļu ražošanas kritums vairāk nekā uz pusi. Taču ir nozares, kas ir izrādījušās ieguvējas ar pandēmiju acīmredzami saistītu iemeslu dēļ.

Ķīmiskajai rūpniecībai, kurā ievērojama daļa ir spirta un mazgāšanas līdzekļu ražošana, šī ir brīnišķīga krīze - aprīlī ražošana auga par 27,5% (šeit un tālāk norādītas izmaiņas gada griezumā). Elektrisko iekārtu ražotājiem (+10%) palīdz līdzšinējās īpaši straujās attīstības inerce, gan produktu specializācija, kas ir saistīta ar publiskajiem pasūtījumiem (ielu apgaismojums, elektriskā transporta iekārtas, energoefektivitātes risinājumi). Diezgan labs rezultāts (-2,5%) ir C28 nozarē jeb "citas iekārtas", kur ir gan ražošanas iekārtas, gan citi produkti. Arī šīs nozares portfelī ir vairāki anticikliski produkti. Piemēram, "Caljan" ražo konveijerus, kurus plaši izmanto "Amazon" un līdzīgi uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Energoefektivitātes uzlabošanai pieejami 11,7 miljoni eiro

Lelde Petrāne, 21.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra līdz š.g. 1. oktobrim ir pagarinājusi projektu iesniegšanas termiņu energoefektivitātes uzlabošanai apstrādes rūpniecībā. Eiropas Savienības (ES) fondu programmas trešajā atlases kārtā no Kohēzijas fonda investīcijām pieejami gandrīz 11,7 miljoni eiro.

ES fondu atbalsts - 11 679 793 eiro - paredzēts rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai, kā arī energoefektīvu ražošanas un tās blakusprocesus nodrošinošo iekārtu iegādei, lai aizstātu esošās, mazāk energoefektīvās iekārtas.

Tāpat paredzēts, ka finansējumu var ieguldīt ēku inženiersistēmu atjaunošanā, pārbūvē vai izveidē, sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā, kā arī projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanai.

Projektu iesniegumu sagatavošanai un iesniegšanai termiņš pagarināts par četriem mēnešiem, jo programmas īstenošanas nosacījumos tiek plānoti grozījumi. Ar grozījumiem plānots precizēt atbalsta piešķiršanas nosacījumus, t.sk. pārskatot pieļaujamo atbalsta intensitāti un precizējot attiecināmo izmaksu un atbalsta apmēra aprēķināšanas kārtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Energoefektivitātes paaugstināšanai ražošanas objektos būs pieejami 11,67 miljoni eiro

Žanete Hāka, 05.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē apstiprināti ES fondu programmas «Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē» trešās projektu iesniegumu atlases kārtas nosacījumi, informē Ekonomikas ministrija.

Atbalstam energoefektivitātes paaugstināšanai ražošanas objektos komersantiem būs pieejami 11,67 miljoni eiro Kohēzijas fonda finansējuma. Plānots, ka jaunā atlases kārta tiks izsludināta šā gada beigās.

Uz atbalstu varēs pretendēt Latvijā reģistrēti sīkie (mikro), mazie, vidējie vai lielie komersanti, kuru viena no darbības nozarēm ir apstrādes rūpniecība. Atbalsts energoefektivitātes pasākumiem tiks sniegts granta (dāvinājuma) veidā līdz 30% no attiecināmajām izmaksām. Atbalstu komersanti varēs saņemt ēku energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai, energoefektīvāku ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādei, lai aizstātu esošās ražošanas tehnoloģiskās iekārtas, inženiersistēmu atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei ražošanas ēkā, noliktavā un ražošanas teritorijā, ieguldījumiem atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai, kā arī citiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FOTO: Sāpīgs cirtiens banku peļņai

Žanete Hāka, 15.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā strādājošo banku peļņa šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, būtiski sarukusi, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Asociācijā ietilpstošo banku peļņa sasniegusi 24,97 miljonus eiro, kas ir par 53,2% mazāk nekā pirms gada, savukārt kopējā banku sektora peļņa sasniegusi 24,5 miljonus eiro, kas ir par 42,5 miljoniem eiro jeb 63,4% mazāk nekā pirms gada.

Pirmajā ceturksnī mainījies pelnošāko banku TOP 5, no tā izkrītot "Luminor Bank" filiālei Latvijā, kam dati nav pieejami, savukārt "Citadele banka" zaudējumu dēļ ierindojusies topa apakšgalā.

"Swedbank" peļņas samazinājumu ietekmējusi lielāku kredītuzkrājumu veidošana, kā arī lielāki izdevumi. "Globālās pandēmijas ierobežošanai pieņemtie mēri atstāj negatīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku un tas atspoguļojas arī mūsu darbības rādītājos. Kaut arī kredītportfelis gada laikā ir nozīmīgi palielinājies, tomēr ekonomiskā nenoteiktība likusi mums izveidot kredītuzkrājumus, kas attiecīgi samazina bankas peļņu. Spēcīga kapitalizācija un pēdējā desmitgadē īstenotā ilgtspējīgā kredītpolitika, ļauj mums sniegt atbalstu klientiem un pārējai sabiedrībai laikā, kad visi saskaramies ar neparedzētām grūtībām – kopš ārkārtas situācijas sākuma vairāk nekā 4000 klientu ir izmantojuši iespēju atlikt kredītu pamatsummas maksājumus. Stiprinot Latvijas sabiedrības un ekonomikas spēju sekmīgi pārvarēt krīzi, arī turpmāk nodrošināsim gan kredītu pieejamību un valsts garantiju instrumentu izplatīšanu, gan atbalstu organizācijām, kuras risina akūtās problēmas," uzsver "Swedbank Latvija" vadītājs Reinis Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācijas ražošana pa grāvi – ar vīrusu var būt vēl sliktāk

Jānis Šķupelis, 07.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos mēģināts runāt par Eiropas ekonomikas atgūšanos. Tiesa gan, reģiona dzinēja - Vācijas - zobratos jau kādu laiku iemetusies rūsa. Tādējādi par kādu straujāku izaugsmi, kamēr šī rūsas problēma netiks atrisināta, šķiet, nevar būt ne runas.

Šonedēļ tika saņemti pārsteidzoši vāji dati no Vācijas ražošanas sektora. Šīs valsts rūpniecības pasūtījumu apmērs gada laikā sarucis par 8,7%, kas ir visvairāk 10 gados. Tas liek domāt, ka recesija šīs valsts ražošanas sektorā ir vēl tālu no beigām. Šie pasūtījumu dati ir būtiski, jo liek domāt, ka arī nākotnes ražošanas apmēri nebūs diez ko lieliski (un Vācijas ražošana jau kādu laiku brauc pa grāvi).

Ķīnas koronavīrusa nepatikšanām noteikti būs negatīva ietekme uz šīs valsts tautsaimniecību. Pat bez ziņām par vīrusu Ķīnas ekonomika pagājušajā gadā auga lēnākajos tempos vismaz 30 gados (jeb kopš šādi dati apkopoti). Savukārt tai pašai Ķīnai ļoti nozīmīgs tirdzniecības partneris ir Vācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Prognoze: Latvijas ekonomika atkopsies 2022.gadā

Jānis Goldbergs, 16.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: LETA

Covid-19 krīze skārusi praktiski visas tautsaimniecības nozares. Martā un aprīlī smagi skartas viesmīlības, mākslas, sporta un izklaides jomas, daļēji skarta mazumtirdzniecība, savukārt apstrādes rūpniecībā ietekme ir neviendabīga.

Vienīgie pozitīvie rādītāji ir būvniecībā, liecina Latvijas Bankas vadītāja Mārtiņa Kazāka "Dienas Biznesa" Uzņēmēju klubā prezentētais pētījums.

Tiek prognozēts, ka atpūtas, izklaides un tūrisma nozares pilnībā no krīzes atgūsies tikai 2022. gadā, sasniedzot līdzvērtīgu pienesumu iekšzemes kopproduktā, kā tas bija 2019. gada vasarā, rudenī vai šā gada sākumā.

Citu nozaru atgūšanās tiek prognozēta pēc līdzīga scenārija, bet, ievērojot, ka kritums bijis daudz mazāks, arī atgriešanās pie normāliem apjomiem paredzama pa lēzenākām līknēm. Kopumā Latvijas ekonomika sola atkopties 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Algu pēc nodokļiem līdz 450 eiro saņēmuši 25,8% strādājošo

Lelde Petrāne, 24.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, par 4,2 procentpunktiem pieaudzis darbinieku īpatsvars ar neto darba samaksu no 700 līdz 1400 eiro (2019. gadā – 29,9 %), bet darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija virs 1400 eiro, palielinājies par 1,2 procentpunktiem (2019. gadā – 5,3 %).

To liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Līdz 25,8 % (kritums par 4,7 procentpunktiem) samazinājies darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī.

Minimālo algu (2018. un 2019. gadā minimālā darba alga bija 430 eiro) vai mazāk saņēma 116,0 tūkstoši jeb 14,4 % darbinieku, kas ir par 2,5 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš.

2019. gadā reģionos visaugstākais mazo algu saņēmēju īpatsvars joprojām vērojams Latgalē, kur 23,6 % darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju respondentam tiek jautāta darba samaksa pamatdarbā. Tām personām, kuras Darbaspēka apsekojumā neuzrādīja darba algas lielumu, tiek veikta datu papildināšana ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu bāzes informāciju par darba samaksu. Tiek izmantota VID informācija arī par MUN - neto ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Covid-19 krīze palielinās emigrāciju no Latvijas?

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 01.07.2020

1. attēls. Emigrācija no Latvijas (tūkst. iedzīvotāju)

Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši masveida iedzīvotāju emigrāciju var pamatoti uzskatīt par vienu no svarīgākajām 2009. gada ekonomiskās krīzes ilgtermiņa sekām Latvijā.

2008. - 2012. gadā no valsts izbrauca 160 tūkst. cilvēku – divreiz vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu laikā. Tāpēc arī nav pārsteigums, ka cilvēku atmiņās šī krīze asociējas ar masveida emigrāciju. Vai arī pašreizējā Covid-19 krīze (uzreiz pēc gaisa satiksmes atjaunošanas) radīs masveida emigrāciju tāpat, kā tas bija 2009. gada krīzē? Uzskatu, ka emigrācijas būtiska pieauguma šoreiz nebūs, un šajā rakstā vēlos pamatot savu viedokli.

2019. gadā migrācijas saldo (iebraukušo un izbraukušo cilvēku starpība) bija tuvāka nullei nekā jebkad, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, arī emigrācija (cilvēku aizbraukšana) bija rekordzema (1. attēls).

Emigrantu galamērķis pārsvarā ir Rietumeiropa un Skandināvija, emigrantu plūsmu galvenokārt nosaka bezdarba un ienākumu atšķirība starp Latviju un pārtikušajām Eiropas valstīm. Proti, nekas cits tik ļoti nepalielina cilvēku izbraukšanu no valsts kā augsts bezdarbs un zemi ienākumi. Emigrācijas pieaugumu pēc 2009. gada krīzes galvenokārt noteica tas, ka bezdarbs Latvijā kāpa ievērojami straujāk nekā attīstītākajās Eiropas valstīs (2. attēls), arī ienākumu kritums bijis lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamo gadu laikā "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") izsniegto finanšu instrumentu portfelis varētu sasniegt miljardu eiro, intervijā prognozēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

"Ja skatāmies uz mūsu izaugsmi pēdējo piecu gadu laikā, tas ir pilnīgi reāli. Tas ir vairāku gadu jautājums, bet mēs to izdarīsim," sacīja Bērziņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka aizdevumu portfelis, visdrīzāk, saglabāsies esošajā apmērā, jo "Altum" mērķis nav konkurēt ar bankām. Institūcija strauju izaugsmi paredz izsniegto garantiju apmērā, kā arī ir sākusies ceturtās paaudzes riska kapitāla fondu apguve.

"Sākām mēs ar 350-360 miljoniem eiro, un tagad mums ir vairāk nekā 600 miljonu eiro portfelis," atgādināja "Altum" vadītājs.

Viņš piebilda, ka liels pieaugums ir bijis mājokļu iegādes garantiju programmās. Papildus garantijām, kuras ir saistītas ar hipotekārajiem aizdevumiem ģimenēm ar bērniem, ir ieviesta garantiju programma jaunajiem speciālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru