Bankas

Maskavas tiesa liek Investbank atmaksāt Latvijas Krājbankai 72 miljonus dolāru un 10,6 miljonus eiro

LETA, 11.08.2015

Jaunākais izdevums

Maskavas apgabala komerciālā tiesa atstājusi spēkā iepriekšējās instances tiesas spriedumu, kas liek maksātnespējīgajai bankai Investbank izmaksāt AS Latvijas Krājbanka 72 miljonus ASV dolāru un 10,6 miljonus eiro.

Maskavas Komerciālā tiesa 2013.gada augustā lēma par labu Latvijas Krājbankai, taču Investbank spriedumu apstrīdēja apelācijas kārtībā. Apelāciju tiesa apstiprināja lēmumu, kuru Krievijas banka vēlreiz apstrīdēja, taču atkal neveiksmīgi.

Latvijas Krājbanka iesniedza tiesā prasību pret Investbank, norādot, ka Krievijas banka nelikumīgi un bez kāda iemesla atskaitījusi līdzekļus no tās korespondējošā konta.

Investbank pārstāvis apgalvo, ka abas puses noslēgušas starpbanku aizdevumu līgumus, kurus prasītājs nav ievērojis, tāpēc Investbank pārskaitījusi sev naudu. Latvijas Krājbankas advokāts norāda, ka noslēgtie starpbanku līgumi tikuši anulēti.

Tiesa lēma par labu Latvijas Krājbankai, norādot, ka Investbank iesniegtie pierādījumi nerāda, kad un kā aizņēmējs ir pildījis savas parādsaistības, līdz ar to nav skaidrs, vai notikusi parāda atmaksas kavēšanās, kas ļautu Investbank bez kāda brīdinājuma atskaitīt summu no Latvijas Krājbankas konta.

Iepriekš tiesa lēma Investbank labā, liekot uzņēmumiem Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) un airBaltic katram samaksāt bankai 13,5 miljonus eiro. 2011.gadā Investbank iesūdzēja tiesā BAS par parādsaistību nenokārtošanu, kurā airBaltic bija galvotājs.

Maskavas Komerciālā tiesā 2014.gada 4.martā pasludināja Investbank maksātnespēju.

Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāve zvērināta advokāte Una Petrauska pērnruden intervijā aģentūrai LETA atzina, ka līdzekļu atgūšanu no Investbank apgrūtina tas, ka Investbank kļuva maksātnespējīga, tai tika atņemta licence un tika sākta bankas likvidācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Varbūtība, ka nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» strīdā ar bankrotējušo Krievijas banku «Investbank» Krievijas pārstāvji parādu atgūšanai varētu, piemēram, arestēt «airBaltic» lidmašīnas, ir maza, atzīst «airBaltic» bijušā konsultanta «Prudentia» valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš un Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs.

Gorodcovs atzīmēja, ka starptautiskā prakse aviācijā pret ārvalstu aviokompānijām neliecina par saistību nokārtošanu ar lidmašīnu arestiem. «Prātā nenāk tādi gadījumi, par kuriem varētu teikt - jā, tā ir bijis, tā ir normāla prakse,» piebilda Gorodcovs.

Jautāts, vai var teikt, ka Krievijas puses iespējamie draudi arestēt «airBaltic» lidmašīnas un citu mantu, varētu būt drīzāk blefs, Gorodcovs atbildēja apstiprinoši.

«Izskatās, ka tā varētu teikt. Ja tādi draudi būtu izteikti, tad tas būtu darīts, lai pamudinātu un izdarītu spiedienu. Vērtējot teorētiski, tas izskatās pēc blefa,» teica Gorodcovs.

Krastiņš uzsvēra, ka, raugoties no starptautiskās aviācijas prakses, Krievijai neesot nekāda pamata izteikt šāda veida draudus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

airBaltic izglāba uz noguldītāju kauliem

Sandris Točs, speciāli DB, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bijušais Latvijas Krājbankas īpašnieks Antonovs atgriežas Krievijas banku biznesā

LETA, 01.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Latvijas Krājbankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs savā kontrolē pārņēmis Krievijas banku Russkij investicionnij aļjans (RIA-bank), tādējādi atgriežoties banku biznesā pēc vairāku savā īpašumā esošu banku sabrukuma, anonīmi avoti atklājuši Krievijas lietišķajam laikrakstam Vedomosti.

Vairāki baņķieri un Antonova paziņas laikrakstam atklājuši, ka kopš šā gada janvāra Anotonovs faktiski kontrolē RIA-bank, bet tuvākajā laikā viņa uzticības personas varētu pārņemt arī banku Russkij meždunarodnij bank (RMB). Vedomosti savus avotus identificēja kā cilvēku, kas tādu informāciju saņēmis no Krievijas centrālās bankas, baņķieri, kas sadarbojas ar RIA-bank, un kādas Antonova kompānijas līgumpartnerfirmas darbinieku.

Ar RIA-bank strādājošais baņķieris Vedomosti norādīja, ka nez vai pats Antonovs Krievijā var iegūt kādus banku aktīvus, jo centrālās bankas vērtējumā viņš nav uzticams īpašnieks, lai gan «formālu pretenziju pret Antonovu [Krievijas] varasiestādēm nav». Viņš sacīja, ka Krievijas centrālajā bankā ir informācija par Antonova iesaisti banku tirgū un viņš pat esot uzaicināts ierasties uz tikšanos centrālajā bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts.

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts. Uzdevums nav vienkāršs, par ko varētu liecināt tas, ka ministrs vairs nerunā par stratēģiskā investora piesaisti, bet, iespējams, uz valdību virzīs finanšu investora piedāvājumu.

Daudzi igauņi un lietuvieši mūs apskauž par Air Baltic un Rīgas kā Baltijas avio nozares centru, tomēr uzņēmuma uzturēšana ir prasījusi lielus valsts līdzekļus, jo īpaši pēc B. Flika atstātā «mantojuma», ar kura sekām uzņēmums cīnās vēl šodien.

Valsts pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumā Air Baltic ir ieguldījusi apmēram 220 miljonus eiro: no 2010. līdz 2012. gadam tika veiktas ap 140 miljonu eiro valsts investīcijas, ieskaitot LVRTC iegādātās 0% obligācijas un divus kapitalizētus valsts aizdevumus, bet 2015. gada nogalē valsts ieguldīja vēl 80 miljonus eiro kopā ar Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pārdod Latvijas krājbankas bijušajiem valdes locekļiem Bondaram un Ovčiņņikovai piederošus īpašumus

LETA, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolēs piedāvā iegādāties likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem Mārtiņam Bondaram (AP) un Svetlanai Ovčiņņikovai piederošus nekustamos īpašumus, liecina zvērināto tiesu izpildītāju paziņojumi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdod Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 5800 eiro. Izsoles solis - 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole sāksies pirmdien, 21.septembrī, un noslēgsies 21.oktobrī plkst.13.

Savukārt zvērināts tiesu izpildītājs Mārcis Midegs izsolē piedāvā iegādāties Ovčiņņikovai piederošo nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu Nr. 55 un pie tā piederošās kopīpašuma 5820/980569 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala Rīgā, Lāčplēša ielā 54. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pelnošāko uzņēmumu topā pamanījies iekļūt arī nu jau bankrotējušās a/s Latvijas krājbanka meitasuzņēmums SIA Atlantijas biroji , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nesen DB publicētais apsekojums pēc Lursoft datiem parādīja, ka, lai gan kopējais 106 tūkst. apskatīto uzņēmumu apgrozījums pērn ir samazinājies, to peļņa ir augusi. Godpilno ceturto vietu pelnošāko Latvijas uzņēmumu topā ieņem bankrotējušās a/s Latvijas krājbanka meitas uzņēmums SIA Atlantijas biroji, kura neto peļņa 2014. gadā bija 38,72 milj. eiro. Tas aiz sevis atstājis tādus uzņēmumus kā a/s Latvenergo (34,98 milj. eiro), Mikrotīkls (34,4 milj. eiro) un a/s Latvijas gāze (32,03 milj. eiro).

Sakārto aktīvus

Pie lielās peļņas 2014. gadā SIA Atlantijas biroji – uzņēmums, kura nosaukums daudziem DB aptaujātajiem ekspertiem vispār neko neizteica, – ticis, «savedot kārtībā vairākus aktīvus. Tā rezultātā arī parādījusies šāda grāmatvediskā peļņa, kas kompensējusi 2012. gada finanšu gada zaudējumus, kas SIA Atlantijas biroji radušies, pārņemot finanšu ķīlu no SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), kā arī attiecīgās saistības pret la/s Latvijas krājbanka un Snoras», DB skaidro SIA Atlantijas biroji pārstāvis Oskars Fīrmanis. DB jau rakstīja, ka viena no galvenajām Atlantijas biroju «aktīvu sakārtošanas» aktivitātēm pērn bija tā, ka Latvijas nacionālā aviokompānija AirBaltic pati atpirka no SIA Atlantijas birojiem prasījuma tiesības pret sevi. Vairākus desmitus miljonus vērtās prasījumu tiesības AirBaltic atbilstoši līgumam varēs atmaksāt 15 gadu laikā. Tas radīja sašutumu vairākos Latvijas krājbankas kreditoros, pieļaujot, ka AirBaltic parāds pret banku tādējādi varētu būt ticis samazināts. Zīmīgi, ka SIA Atlantijas biroji gūtā peļņa nav jānovirza iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai vai Latvijas krājbankas kreditoriem, norādīja Oskars Fīrmanis, piebilstot, ka līdzekļi būtu jānovirza tikai tādā gadījumā, ja tiktu pārdoti paši SIA Atlantijas biroji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Iespējamā Krājbankas administratora izšķērdība ir vērtējama

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

FKTK ir tiesības iejaukties, ja kredītiestāžu administrators rīkojas izšķērdīgi vai tā atlīdzība pārsniedz likumā noteikto apmēru

Publiskajā telpā no jauna uzvirmojušas aizdomas par administratora pieļauto iespējamo izšķērdību AS Latvijas Krājbanka likvidācijas procesā pēc tam, kad uzņēmējs Edijs Ziediņš sniedza liecības Ekonomikas policijā. DB jau rakstīja, ka pagājušā gada beigās E. Ziediņš Ekonomikas policijai sniedza liecības, kurās atzinās, ka ir ticis iesaistīts organizētā grupā, kuras vadītāji, iespējams, bija maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka administratora KPMG Baltics amatpersonas.

Šādas darbības no valsts iecelta administratora pārstāvju puses ir izsaukušas bankas noguldītāju sašutumu. «Es tikai skatos ziņas un redzu, ka bankā notiek brīnumu lietas,» DB teic banku uzraugam nupat sūdzību iesniegušais komponists Raimonds Pauls, kurš savus līdzekļus no bankas joprojām nav atguvis, izsakot cerību, ka varbūt vismaz plašsaziņas līdzekļu saceltais troksnis liks atbildīgajām iestādēm pievērst uzmanību un tās beidzot izvērtēs Latvijas Krājbankā notiekošo. Taču kredītiestādes administratora darbu uzraugošā Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisija (FKTK) laikrakstam atbild, ka «šobrīd FKTK rīcībā nav tādas informācijas vai faktu, kas dotu pamatu izmantot likumā deleģētās tiesības izteikt neuzticību Latvijas Krājbankas administratoram un lūgt tiesu atcelt viņu no ieņemamā amata».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidkompānijas RAF-Avia izsole šodien noslēdzās veiksmīgi, informē likvidējamās AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Izsolē piedalījās divi pretendenti, no kuriem viens - juridiska persona no Latvijas, bet otra - no ārvalstīm. Izsolē uzvarēja juridiska persona no Latvijas, kurai 14 dienu laikā jāveic pilna samaksa, lai darījumus būtu oficiāli noslēdzies.

Summa, par kuru tika nosolītas RAF-Avia daļas, bija zemāka nekā izsoles sākuma cena, taču augstāka nekā administratora pirms izsoles noteiktā slēptā cena.

Db.lv jau rakstīja, ka jūnijā likvidējamās AS Latvijas Krājbanka administratora KPMG Baltics, SIA Atlantijas nami un SIA MG Zeme piederošo AS RAF-Avia kapitāldaļu izsole noslēdzās neveiksmīgi – pircējs netika atrasts. Kapitāldaļas tika pārdotas kā mantu kopība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pēc naudas 6,1 miljona apmērā nav atnākuši 92 tūkstoši Latvijas krājbankas klientu

Db.lv, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savus garantētos noguldījumus «Latvijas krājbankā» apmēram 6 miljonu apmērā varētu zaudēt vairāk nekā 90 tūkstoši bijušo bankas klientu.

Šodien beidzas termiņš, līdz kuram likvidācijas procesā esošās «Latvijas krājbankas» bijušie klienti var izņemt valsts garantētos noguldījumus. Pēc naudas 6,1 miljona apmērā gandrīz astoņu gadu laikā nav atnākuši 92 tūkstoši klientu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati, vēstīja LNT ziņas.

2011. gadā bankrotējusī «Latvijas krājbanka» bija viena no klientiem bagātākajām bankām. Tomēr tās maks izrādījās caurs un pat valsts grantēto noguldījumu izmaksai gandrīz 500 miljonus eiro nācās piesaistīt no FKTK pārvaldītā Noguldījumu garantiju fonda (NGF) un aizņemties no valsts. Laika gaitā izrādījās, ka bankas aktīvi ir uzpūsti, nauda izsaimniekota un līdz šim izdevies atgūt vien nepilnus 260 miljonus eiro, ar to gan pilnībā dzēšot valsts aizdevumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās Latvijas Krājbankas grupas peļņa pagājušajā gadā bija 6,418 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2015.gadā, liecina informācija Firmas.lv.

Savukārt pašas Latvijas Krājbankas peļņa pretēji zaudējumiem 2015.gadā bija 5,485 miljoni eiro.

Bankas maksātnespējas administratora ziņojumā norādīts, ka aizvadītā gada beigās bankā strādāja septiņi darbinieki, no kuriem viens atradās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Savukārt šā gada 14.jūlijā bankā bija seši darbinieki, ieskaitot vienu personu bērnu kopšanas atvaļinājumā.

Turpmākā darbinieku skaita samazināšana 2017.gadā būs galvenokārt atkarīga no tādiem faktoriem kā atlikušo Latvijas Krājbankas kredītu izstrāde, atlikušo aktīvu pārdošanas procesa pabeigšana un administratīvo funkciju nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem.

Atbilstoši ziņojumam, pērn administrators ierosinājis vairākus tiesvedības procesus, lai nodrošinātu aktīvu atgūšanu. Pagājušā gada noslēgumā Latvijas Krājbanka bija prasītājs 35 civillietās Latvijas tiesās, atbildētājs - 11 lietās, savukārt trešā puse tā bija 35 lietās. Tāpat bankai ir liecinieka un/vai cietušā statuss 43 krimināllietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Bondaram piederošais īpašums Ainažu pagastā izsolē pārdots par 15 400 eiro

LETA, 21.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajam valdes loceklim, pašreizējam Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram (AP) piederošā viena ceturtā domājamā daļa no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā, izsolē pārdota par 15 400 eiro, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē "izsoles.ta.gov.lv".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdeva Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena bija 5800 eiro. Izsoles solis bija 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole noslēdzās 21.oktobrī plkst.13.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt 15 miljonus eiro no septiņiem "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien nolēma atteikties no Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic konsultanta Prudentia pakalpojumiem.

Ministru kabinets sadarbību ar Prudentia sāka 2011.gadā.

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas valdībā atzina, ka ministrijai kā akcionāram nav iebildumu par to, ka investoru piesaistītāji ir darbojušies ar citu uzdevumu izpildi. Šie uzdevumi esot izpildīti ļoti labi. Kā piemēru viņš minēja preču zīmes nomaiņu.

Runājot par turpmākajām darbībām saistībā ar investoru piesaisti, Ozoliņš prognozēja, ka kapitālsabiedrībai, visticamāk, netiks dots uzdevums strādāt ar vienu vai otru kompāniju, kas palīdz meklēt investorus. Par to esot jādomā pašam uzņēmumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Noslēdzot izlīgumu, Latvijas Krājbanka atgūst 7,7 miljonus eiro

Žanete Hāka, 15.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamā AS Latvijas Krājbanka un SIA Ernst & Young Baltic (EYB) ir vienojušās par izlīgumu lietā par Latvijas Krājbankas finanšu pārskatu revīzijām, kuras ir veikusi EYB, informē bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Saskaņā ar izlīgumu EYB ir piekritusi samaksāt Latvijas Krājbankai 7,75 miljonus eiro. Latvijas Krājbanka un EYB atzīst izlīgumu par abpusēji izdevīgu un Latvijas Krājbankas kreditoru kopuma interesēm atbilstošu. Izlīgums ir noslēgts, nevienai no pusēm neatzīstot vai neuzņemoties vainu, un lietas izbeigšana ir balstīta uz komerciāliem apsvērumiem.

Kopš Latvijas Krājbankas maksātnespējas pasludināšanas brīža bankas administrators KPMG Baltics kopumā ir atguvis aptuveni 245 miljonus eiro. Savukārt lielākajam bankas kreditoram Noguldījumu garantiju fondam ir pārskaitīti jau aptuveni 233 miljoni eiro.

Bankrota procedūras gaitā ir izdevies pilnībā apmaksāt Valsts kases savulaik izsniegto aizdevumu Noguldījumu garantiju fondam garantēto atlīdzību izmaksām Latvijas Krājbankas noguldītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Likvidējamo banku noguldītāji garantēto atlīdzību var izņemt līdz 13.jūnijam

Zane Atlāce - Bistere, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās AS «Latvijas Krājbanka» (Krājbanka), AS «Ogres komercbanka», AS «VEF Banka», kā arī Raunas KKS un Metalurga KKS noguldītājiem vēl ir iespējas saņemt valsts garantēto atlīdzību līdz š.g. 13. jūnijam, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Savukārt Vecumnieku KKS noguldītājiem to būs iespējams izdarīt līdz 1.07.2019. Šādi termiņi ir spēkā saskaņā ar grozījumiem Noguldījuma garantiju likumā, kuri stājās spēkā 2014. gada 14. jūnijā nosakot, ka Latvijas banku un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) noguldītāji valsts garantēto atlīdzību (līdz 100 000 eiro) var saņemt piecus gadus.

14.06.2014. pieņemtie Noguldījuma garantiju likuma grozījumi paredz, ka noguldītājs zaudē prasījuma tiesības pret Noguldījumu garantiju fondu (NGF) par garantētās atlīdzības izmaksu dienā, kad pagājuši pieci gadi kopš lēmuma par noguldījumu nepieejamības iestāšanos bankā vai KKS pieņemšanas. Minētajai normai nav retrospektīvas iedarbības, kas nozīmē, ka noguldītāju interešu aizsardzības nolūkā garantētās atlīdzības saņemšanas termiņš tiek skaitīts no grozījumu spēkā stāšanās dienas – 2014. gada 14. jūnija nevis no katras finanšu iestādes noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas. Tādēļ š. g. 14. jūnijā Latvijas banku un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību noguldītāji, kuriem bija tiesības izņemt garantēto atlīdzību piecu gadu laikā, bet kuri vēl nebūs to izdarījuši, zaudēs tiesības uz tās saņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājbankas administrators izsolīs AS RAF-Avia daļas

Žanete Hāka, 24.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā likvidējamās AS Latvijas Krājbanka administrators KPMG Baltics, SIA Atlantijas nami un SIA MG Zeme izsolē piedāvās AS RAF-Avia kustamās mantas lietu kopību, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Mantu kopība sastāv no SIA MG Zeme piederošajām 898,7 tūkstošiem AS RAF-Avia akcijām, kas ir 75% no uzņēmuma pamatkapitāla.

Tāpat tajā ietilpst SIA MG Zeme prasījuma tiesības pret AS RAF-Avia 145,95 tūkstošu eiro apmērā.

Mantu kopībā ietilpst arī SIA Atlantijas nami piederošās 59,9 tūkstoši AS RAF-Avia akcijas, kas ir 5% no pamatkapitāla un likvidējamajai AS Latvijas Krājbanka piederošās prasījuma tiesības pret RAF-Avia 4,24 miljonu eiro apmērā.

Izsoles sākumcena ir 3,1 miljons eiro. Izsole notiks 12. maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

RAF-Avia daļas izsolē neizdodas pārdot

Žanete Hāka, 19.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās AS Latvijas Krājbanka administratora KPMG Baltics, SIA Atlantijas nami un SIA MG Zeme piederošo AS RAF-Avia kapitāldaļu izsole noslēgusies neveiksmīgi – pircējs nav atrasts, informē administratora pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Kapitāldaļas tika pārdotas kā mantu kopība.

Mantu kopība sastāv no SIA MG Zeme piederošajām 898,7 tūkstošiem AS RAF-Avia akcijām, kas ir 75% no uzņēmuma pamatkapitāla. Tāpat tajā ietilpst SIA MG Zeme prasījuma tiesības pret AS RAF-Avia 145,95 tūkstošu eiro apmērā.

Mantu kopībā ietilpst arī SIA Atlantijas nami piederošās 59,9 tūkstoši AS RAF-Avia akcijas, kas ir 5% no pamatkapitāla un likvidējamajai AS Latvijas Krājbanka piederošās prasījuma tiesības pret RAF-Avia 4,24 miljonu eiro apmērā.

O. Fīrmanis norāda, ka izsolē piedalījās četri dalībnieki – gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Izsole gan noslēdzās bez rezultāta, jo neviens no piedāvājumiem administratoru neapmierināja. Piedāvātā cena bija zem administratora pirms izsoles noteiktās slēptās cenas, viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK dod atļauju LKB Līzings pārejai SIA Dignum Capital īpašumā

Dienas Bizness, 13.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome, izskatot likvidējamās AS Latvijas Krājbanka administratora SIA KPMG Baltics iesniegto uzņēmuma pārejas priekšlikumu un tam pievienotos dokumentus, nolēma sniegt atļauju Latvijas Krājbanka meitas sabiedrības LKB Līzings pārejai SIA Dignum Capital īpašumā.

FKTK secina, ka, sniedzot uzņēmuma LKB Līzings pārejas priekšlikumu un kā attiecīgo darījuma partneri iesakot SIA Dignum Capital, bankas administrators ir ievērojis Kredītiestāžu likumā noteikto kredītiestādes bankrota procedūras pamatmērķi - gūt maksimālu ienākumu no kredītiestādes aktīvu, tai skaitā mantas, pārdošanas, tādējādi nodrošinot pēc iespējas pilnīgāku kreditoru prasījumu apmierināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra nolēmusi sākt kriminālvajāšanu par iespējamu līdzekļu piesavināšanos tā dēvētajā Latvijas Krājbankas (Krājbanka) pamata krimināllietā.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka sacīja, ka kriminālvajāšana ir sākta un lēmumi par saukšanu pie kriminālatbildības pret piecām personām ir pieņemti, bet personām vēl šie lēmumi nav izsniegti, līdz ar to no plašākiem komentāriem prokuratūra pagaidām atturas.

Pret vēl vienu personu nolemts kriminālvajāšanu pagaidām nesākt. Kā skaidroja Eiduka, pret šo personu kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā un šobrīd turpinās pirmstiesas izmeklēšana.

Prokuratūra apsūdzēto vārdus neatklāj, taču LETA jau ziņoja, ka Valsts policija (VP) lūdza sākt vajāšanu par 90 miljonu eiro piesavināšanos pret bijušo bankas vadītāju Ivaru Priedīti, bijušo bankas īpašnieku Vladimiru Antonovu un bijušajiem bankas valdes locekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par LKB Līzinga iegādi interesējas ārvalstu pretendents

Žanete Hāka, 13.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd ir palicis tikai viens pretendents no ārvalstīm, kurš ir izteicis savu piedāvājumu iegādāties LKB Līzings ar dažādiem nosacījumiem, informē Krājbankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Administrators patlaban veic neatkarīgu portfeļa novērtēšanu, pirms tiks lemts par izteiktā piedāvājuma atbilstību. Lēmumu par pārdošanu varētu pieņemt tuvākajā laikā.

Abi vietējie pretendenti, kas izrādīja interesi, veica padziļinātu uzņēmuma analīzi (due diligence), bet nonāca pie secinājuma, ka pārdodamais aktīvs šobrīd kopumā nav interesants.

Db.lv jau rakstīja, ka Krājbankas administratoram vēl jāatgūst 510 miljoni eiro, līdzekļu atgūšanas process aizvien sarežģītāks, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Patlaban Krājbankas maksātnespējas administrators atguvis un atdevis naudu valstij un lielākajai daļai klientu, taču atgūta aizvien pat nav puse no kopējās kreditoru prasījumu summas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Prudentia: SM neizlēmības dēļ airBaltic var zaudēt vairākus miljonus eiro un jauno lidmašīnu iegādes kontraktu

LETA, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Satiksmes ministrijas (SM) neizlēmības dēļ nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic netiks piesaistīts investors, tad uzņēmums zaudēs vairākus miljonus eiro vērtos avansa maksājumus par Bombardier lidmašīnām, kā arī izdevīgi noslēgto līgumu ar šo ražotāju, sacīja finanšu konsultanta Prudentia valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš.

Viņš skaidro, ka nepieciešamie ieguldījumi - 130 miljonu eiro apmērā - vienā dienā ne valstij, ne investoram nav jāmaksā. Tomēr esot jāsaprot, ka, lai finansētu darījumu ar lidmašīnu ražotāju Bombardier un realizētu uzņēmuma biznesa plānu, airBaltic ir svarīgi sasniegt pozitīvu pašu kapitālu.

Saskaņā ar 2014.gada biznesa pārskatu kompānijai ir 170 miljonu eiro negatīvs pašu kapitāls. Šogad gan esot notikuši būtiski un pozitīvi procesi. Valsts pēc tiesas aizlieguma noņemšanas kompānijā ir kapitalizējusi 83 miljonus eiro. airBaltic esot arī tuvu tam, lai noslēgtu izlīgumu ar Rīgas lidostu. Tas došot pozitīvus rezultātus, turklāt kompānija, visticamāk, beigs gadu ar peļņu. Pašu kapitāls tad uzlabosies, bet aizvien būšot negatīvs. Tādejādi, veicot ieguldījumus jaunā emisijā 130 miljonu eiro apmērā, airBaltic būšot ar pienācīgi lielu pašu kapitālu, un tad sarunās ar bankām un lidmašīnu ražotāju Bombardier varētu nofinansēt kontraktu ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem, skaidro Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Stājies spēkā spriedums par 15 miljonu eiro piedziņu no Latvijas Krājbankas bijušās valdes

LETA, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināta administratora "KPMG Baltics" prasība pret bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem par 15 366 981 eiro solidāru piedziņu, pavēstīja Senāta pārstāve Rasma Zvejniece.

Līdz ar to minētais Rīgas apgabaltiesas spriedums ir stājies spēkā.

Kasācijas sūdzības bija iesnieguši "Latvijas Krājbankas" valdes locekļi un viņu pārstāvji.

Izvērtējot kasācijas sūdzībās minētos argumentus, senatoru kolēģija atzina, ka nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Tādējādi iestājās Civilprocesa likumā paredzētais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību lietā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā no atbildētājiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas Pasta padomē iecelts Vītols, Ikvilds un Nātriņš

Dienas Bizness, 18.05.2016

Aigars Vītols VAS Latvijas Pasts jau ieņēmis dažādus amatus, bijis valdes priekšsēdētājs, valdes loceklis, valdes padomnieks, Tehniskās vadības departamenta direktors

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija, kā VAS Latvijas Pasts akcionārs, ir izvēlējusies jaunu padomes sastāvu - padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Aigars Vītols, padomes loceklis Andris Ikvilds un neatkarīgais padomes loceklis – Andris Nātriņš, informē ministrijā.

Jaunā padome darba pienākumus sāk pildīt no trešdienas, 18.maija.

Vakancēm padomē tika saņemti 30 pieteikumi Uz otro kārtu tika uzaicināti 5 pretendenti.

Aigars Vītols ieguvis profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā. Šobrīd strādā par SIA Pasta brokeru serviss valdes locekli. Darba pieredze bijusi SIA Abonēšanas un piegādes centrs Diena padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā, VAS Latvijas Pasts ieņēmis dažādus amatus, bijis valdes priekšsēdētājs, valdes loceklis, valdes padomnieks, Tehniskās vadības departamenta direktors. Tāpat bijis SIA Witraktor projektu vadītājs, SIA Buprocon valdes loceklis, strādājis par SIA MailMaster un SIA Elektroniskais pasts direktoru padomes locekli, A/S IT Latvija padomes priekšsēdētāju, A/S Latvijas Pasta pakalpojuma tīkls direktoru padomes locekli, kā arī saimniecības daļas vadītāju, Latvijas Pasta filiāles Pasta norēķinu centra tehniskās daļas vadītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru