Finanses

Noslēdzot izlīgumu, Latvijas Krājbanka atgūst 7,7 miljonus eiro

Žanete Hāka, 15.02.2016

Jaunākais izdevums

Likvidējamā AS Latvijas Krājbanka un SIA Ernst & Young Baltic (EYB) ir vienojušās par izlīgumu lietā par Latvijas Krājbankas finanšu pārskatu revīzijām, kuras ir veikusi EYB, informē bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Saskaņā ar izlīgumu EYB ir piekritusi samaksāt Latvijas Krājbankai 7,75 miljonus eiro. Latvijas Krājbanka un EYB atzīst izlīgumu par abpusēji izdevīgu un Latvijas Krājbankas kreditoru kopuma interesēm atbilstošu. Izlīgums ir noslēgts, nevienai no pusēm neatzīstot vai neuzņemoties vainu, un lietas izbeigšana ir balstīta uz komerciāliem apsvērumiem.

Kopš Latvijas Krājbankas maksātnespējas pasludināšanas brīža bankas administrators KPMG Baltics kopumā ir atguvis aptuveni 245 miljonus eiro. Savukārt lielākajam bankas kreditoram Noguldījumu garantiju fondam ir pārskaitīti jau aptuveni 233 miljoni eiro.

Bankrota procedūras gaitā ir izdevies pilnībā apmaksāt Valsts kases savulaik izsniegto aizdevumu Noguldījumu garantiju fondam garantēto atlīdzību izmaksām Latvijas Krājbankas noguldītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

airBaltic izglāba uz noguldītāju kauliem

Sandris Točs, speciāli DB, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pārdod Latvijas krājbankas bijušajiem valdes locekļiem Bondaram un Ovčiņņikovai piederošus īpašumus

LETA, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolēs piedāvā iegādāties likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem Mārtiņam Bondaram (AP) un Svetlanai Ovčiņņikovai piederošus nekustamos īpašumus, liecina zvērināto tiesu izpildītāju paziņojumi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdod Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 5800 eiro. Izsoles solis - 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole sāksies pirmdien, 21.septembrī, un noslēgsies 21.oktobrī plkst.13.

Savukārt zvērināts tiesu izpildītājs Mārcis Midegs izsolē piedāvā iegādāties Ovčiņņikovai piederošo nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu Nr. 55 un pie tā piederošās kopīpašuma 5820/980569 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala Rīgā, Lāčplēša ielā 54. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pelnošāko uzņēmumu topā pamanījies iekļūt arī nu jau bankrotējušās a/s Latvijas krājbanka meitasuzņēmums SIA Atlantijas biroji , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nesen DB publicētais apsekojums pēc Lursoft datiem parādīja, ka, lai gan kopējais 106 tūkst. apskatīto uzņēmumu apgrozījums pērn ir samazinājies, to peļņa ir augusi. Godpilno ceturto vietu pelnošāko Latvijas uzņēmumu topā ieņem bankrotējušās a/s Latvijas krājbanka meitas uzņēmums SIA Atlantijas biroji, kura neto peļņa 2014. gadā bija 38,72 milj. eiro. Tas aiz sevis atstājis tādus uzņēmumus kā a/s Latvenergo (34,98 milj. eiro), Mikrotīkls (34,4 milj. eiro) un a/s Latvijas gāze (32,03 milj. eiro).

Sakārto aktīvus

Pie lielās peļņas 2014. gadā SIA Atlantijas biroji – uzņēmums, kura nosaukums daudziem DB aptaujātajiem ekspertiem vispār neko neizteica, – ticis, «savedot kārtībā vairākus aktīvus. Tā rezultātā arī parādījusies šāda grāmatvediskā peļņa, kas kompensējusi 2012. gada finanšu gada zaudējumus, kas SIA Atlantijas biroji radušies, pārņemot finanšu ķīlu no SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), kā arī attiecīgās saistības pret la/s Latvijas krājbanka un Snoras», DB skaidro SIA Atlantijas biroji pārstāvis Oskars Fīrmanis. DB jau rakstīja, ka viena no galvenajām Atlantijas biroju «aktīvu sakārtošanas» aktivitātēm pērn bija tā, ka Latvijas nacionālā aviokompānija AirBaltic pati atpirka no SIA Atlantijas birojiem prasījuma tiesības pret sevi. Vairākus desmitus miljonus vērtās prasījumu tiesības AirBaltic atbilstoši līgumam varēs atmaksāt 15 gadu laikā. Tas radīja sašutumu vairākos Latvijas krājbankas kreditoros, pieļaujot, ka AirBaltic parāds pret banku tādējādi varētu būt ticis samazināts. Zīmīgi, ka SIA Atlantijas biroji gūtā peļņa nav jānovirza iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai vai Latvijas krājbankas kreditoriem, norādīja Oskars Fīrmanis, piebilstot, ka līdzekļi būtu jānovirza tikai tādā gadījumā, ja tiktu pārdoti paši SIA Atlantijas biroji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Iespējamā Krājbankas administratora izšķērdība ir vērtējama

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

FKTK ir tiesības iejaukties, ja kredītiestāžu administrators rīkojas izšķērdīgi vai tā atlīdzība pārsniedz likumā noteikto apmēru

Publiskajā telpā no jauna uzvirmojušas aizdomas par administratora pieļauto iespējamo izšķērdību AS Latvijas Krājbanka likvidācijas procesā pēc tam, kad uzņēmējs Edijs Ziediņš sniedza liecības Ekonomikas policijā. DB jau rakstīja, ka pagājušā gada beigās E. Ziediņš Ekonomikas policijai sniedza liecības, kurās atzinās, ka ir ticis iesaistīts organizētā grupā, kuras vadītāji, iespējams, bija maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka administratora KPMG Baltics amatpersonas.

Šādas darbības no valsts iecelta administratora pārstāvju puses ir izsaukušas bankas noguldītāju sašutumu. «Es tikai skatos ziņas un redzu, ka bankā notiek brīnumu lietas,» DB teic banku uzraugam nupat sūdzību iesniegušais komponists Raimonds Pauls, kurš savus līdzekļus no bankas joprojām nav atguvis, izsakot cerību, ka varbūt vismaz plašsaziņas līdzekļu saceltais troksnis liks atbildīgajām iestādēm pievērst uzmanību un tās beidzot izvērtēs Latvijas Krājbankā notiekošo. Taču kredītiestādes administratora darbu uzraugošā Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisija (FKTK) laikrakstam atbild, ka «šobrīd FKTK rīcībā nav tādas informācijas vai faktu, kas dotu pamatu izmantot likumā deleģētās tiesības izteikt neuzticību Latvijas Krājbankas administratoram un lūgt tiesu atcelt viņu no ieņemamā amata».

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pēc naudas 6,1 miljona apmērā nav atnākuši 92 tūkstoši Latvijas krājbankas klientu

Db.lv, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savus garantētos noguldījumus «Latvijas krājbankā» apmēram 6 miljonu apmērā varētu zaudēt vairāk nekā 90 tūkstoši bijušo bankas klientu.

Šodien beidzas termiņš, līdz kuram likvidācijas procesā esošās «Latvijas krājbankas» bijušie klienti var izņemt valsts garantētos noguldījumus. Pēc naudas 6,1 miljona apmērā gandrīz astoņu gadu laikā nav atnākuši 92 tūkstoši klientu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati, vēstīja LNT ziņas.

2011. gadā bankrotējusī «Latvijas krājbanka» bija viena no klientiem bagātākajām bankām. Tomēr tās maks izrādījās caurs un pat valsts grantēto noguldījumu izmaksai gandrīz 500 miljonus eiro nācās piesaistīt no FKTK pārvaldītā Noguldījumu garantiju fonda (NGF) un aizņemties no valsts. Laika gaitā izrādījās, ka bankas aktīvi ir uzpūsti, nauda izsaimniekota un līdz šim izdevies atgūt vien nepilnus 260 miljonus eiro, ar to gan pilnībā dzēšot valsts aizdevumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās Latvijas Krājbankas grupas peļņa pagājušajā gadā bija 6,418 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2015.gadā, liecina informācija Firmas.lv.

Savukārt pašas Latvijas Krājbankas peļņa pretēji zaudējumiem 2015.gadā bija 5,485 miljoni eiro.

Bankas maksātnespējas administratora ziņojumā norādīts, ka aizvadītā gada beigās bankā strādāja septiņi darbinieki, no kuriem viens atradās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Savukārt šā gada 14.jūlijā bankā bija seši darbinieki, ieskaitot vienu personu bērnu kopšanas atvaļinājumā.

Turpmākā darbinieku skaita samazināšana 2017.gadā būs galvenokārt atkarīga no tādiem faktoriem kā atlikušo Latvijas Krājbankas kredītu izstrāde, atlikušo aktīvu pārdošanas procesa pabeigšana un administratīvo funkciju nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem.

Atbilstoši ziņojumam, pērn administrators ierosinājis vairākus tiesvedības procesus, lai nodrošinātu aktīvu atgūšanu. Pagājušā gada noslēgumā Latvijas Krājbanka bija prasītājs 35 civillietās Latvijas tiesās, atbildētājs - 11 lietās, savukārt trešā puse tā bija 35 lietās. Tāpat bankai ir liecinieka un/vai cietušā statuss 43 krimināllietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Bondaram piederošais īpašums Ainažu pagastā izsolē pārdots par 15 400 eiro

LETA, 21.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajam valdes loceklim, pašreizējam Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram (AP) piederošā viena ceturtā domājamā daļa no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā, izsolē pārdota par 15 400 eiro, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē "izsoles.ta.gov.lv".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdeva Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena bija 5800 eiro. Izsoles solis bija 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole noslēdzās 21.oktobrī plkst.13.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt 15 miljonus eiro no septiņiem "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien nolēma atteikties no Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic konsultanta Prudentia pakalpojumiem.

Ministru kabinets sadarbību ar Prudentia sāka 2011.gadā.

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas valdībā atzina, ka ministrijai kā akcionāram nav iebildumu par to, ka investoru piesaistītāji ir darbojušies ar citu uzdevumu izpildi. Šie uzdevumi esot izpildīti ļoti labi. Kā piemēru viņš minēja preču zīmes nomaiņu.

Runājot par turpmākajām darbībām saistībā ar investoru piesaisti, Ozoliņš prognozēja, ka kapitālsabiedrībai, visticamāk, netiks dots uzdevums strādāt ar vienu vai otru kompāniju, kas palīdz meklēt investorus. Par to esot jādomā pašam uzņēmumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Likvidējamo banku noguldītāji garantēto atlīdzību var izņemt līdz 13.jūnijam

Zane Atlāce - Bistere, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās AS «Latvijas Krājbanka» (Krājbanka), AS «Ogres komercbanka», AS «VEF Banka», kā arī Raunas KKS un Metalurga KKS noguldītājiem vēl ir iespējas saņemt valsts garantēto atlīdzību līdz š.g. 13. jūnijam, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Savukārt Vecumnieku KKS noguldītājiem to būs iespējams izdarīt līdz 1.07.2019. Šādi termiņi ir spēkā saskaņā ar grozījumiem Noguldījuma garantiju likumā, kuri stājās spēkā 2014. gada 14. jūnijā nosakot, ka Latvijas banku un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) noguldītāji valsts garantēto atlīdzību (līdz 100 000 eiro) var saņemt piecus gadus.

14.06.2014. pieņemtie Noguldījuma garantiju likuma grozījumi paredz, ka noguldītājs zaudē prasījuma tiesības pret Noguldījumu garantiju fondu (NGF) par garantētās atlīdzības izmaksu dienā, kad pagājuši pieci gadi kopš lēmuma par noguldījumu nepieejamības iestāšanos bankā vai KKS pieņemšanas. Minētajai normai nav retrospektīvas iedarbības, kas nozīmē, ka noguldītāju interešu aizsardzības nolūkā garantētās atlīdzības saņemšanas termiņš tiek skaitīts no grozījumu spēkā stāšanās dienas – 2014. gada 14. jūnija nevis no katras finanšu iestādes noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas. Tādēļ š. g. 14. jūnijā Latvijas banku un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību noguldītāji, kuriem bija tiesības izņemt garantēto atlīdzību piecu gadu laikā, bet kuri vēl nebūs to izdarījuši, zaudēs tiesības uz tās saņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra nolēmusi sākt kriminālvajāšanu par iespējamu līdzekļu piesavināšanos tā dēvētajā Latvijas Krājbankas (Krājbanka) pamata krimināllietā.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka sacīja, ka kriminālvajāšana ir sākta un lēmumi par saukšanu pie kriminālatbildības pret piecām personām ir pieņemti, bet personām vēl šie lēmumi nav izsniegti, līdz ar to no plašākiem komentāriem prokuratūra pagaidām atturas.

Pret vēl vienu personu nolemts kriminālvajāšanu pagaidām nesākt. Kā skaidroja Eiduka, pret šo personu kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā un šobrīd turpinās pirmstiesas izmeklēšana.

Prokuratūra apsūdzēto vārdus neatklāj, taču LETA jau ziņoja, ka Valsts policija (VP) lūdza sākt vajāšanu par 90 miljonu eiro piesavināšanos pret bijušo bankas vadītāju Ivaru Priedīti, bijušo bankas īpašnieku Vladimiru Antonovu un bijušajiem bankas valdes locekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Prudentia: SM neizlēmības dēļ airBaltic var zaudēt vairākus miljonus eiro un jauno lidmašīnu iegādes kontraktu

LETA, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Satiksmes ministrijas (SM) neizlēmības dēļ nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic netiks piesaistīts investors, tad uzņēmums zaudēs vairākus miljonus eiro vērtos avansa maksājumus par Bombardier lidmašīnām, kā arī izdevīgi noslēgto līgumu ar šo ražotāju, sacīja finanšu konsultanta Prudentia valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš.

Viņš skaidro, ka nepieciešamie ieguldījumi - 130 miljonu eiro apmērā - vienā dienā ne valstij, ne investoram nav jāmaksā. Tomēr esot jāsaprot, ka, lai finansētu darījumu ar lidmašīnu ražotāju Bombardier un realizētu uzņēmuma biznesa plānu, airBaltic ir svarīgi sasniegt pozitīvu pašu kapitālu.

Saskaņā ar 2014.gada biznesa pārskatu kompānijai ir 170 miljonu eiro negatīvs pašu kapitāls. Šogad gan esot notikuši būtiski un pozitīvi procesi. Valsts pēc tiesas aizlieguma noņemšanas kompānijā ir kapitalizējusi 83 miljonus eiro. airBaltic esot arī tuvu tam, lai noslēgtu izlīgumu ar Rīgas lidostu. Tas došot pozitīvus rezultātus, turklāt kompānija, visticamāk, beigs gadu ar peļņu. Pašu kapitāls tad uzlabosies, bet aizvien būšot negatīvs. Tādejādi, veicot ieguldījumus jaunā emisijā 130 miljonu eiro apmērā, airBaltic būšot ar pienācīgi lielu pašu kapitālu, un tad sarunās ar bankām un lidmašīnu ražotāju Bombardier varētu nofinansēt kontraktu ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem, skaidro Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Apstiprināta CSDD padome

Žanete Hāka, 04.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija kā VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) akcionārs, ir ievēlējusi Nominācijas komisijas izvirzītās kandidatūras CSDD padomes locekļu amatos, informē SM.

Kopumā tika saņemti 19 pieteikumi CSDD padomes priekšsēdētāja un locekļu amatiem.

Konkurss tika organizēts divās kārtās, pirmajā – dokumentu atlase (darba pieredze, izglītība un sabiedrības attīstības redzējums). Uz otro kārtu tika uzaicināti četri pretendenti, kuri pirmajā kārtā ieguva lielāko punktu skaitu. Otrā kārta notika strukturētas intervijas veidā, vērtējot kandidāta spējas sniegt kompetentas atbildes uz jomai specifiskiem jautājumiem, stratēģiskās plānošanas spējas, vadības spējas, spējas noteikt mērķus, pieņemt lēmumus un uzņemtie atbildību, komunikācijas prasmes, svešvalodu zināšanas.

Nominācijas komisijas nolēma ieteikt kapitāla daļu turētāja pārstāvim izvirzīt Juri Bērziņu CSDD padomes priekšsēdētāja amatam, Kristiānu Godiņu CSDD padomes locekļa amatam un Andri Ķēniņu CSDD neatkarīgā padomes locekļa amatam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Stājies spēkā spriedums par 15 miljonu eiro piedziņu no Latvijas Krājbankas bijušās valdes

LETA, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināta administratora "KPMG Baltics" prasība pret bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem par 15 366 981 eiro solidāru piedziņu, pavēstīja Senāta pārstāve Rasma Zvejniece.

Līdz ar to minētais Rīgas apgabaltiesas spriedums ir stājies spēkā.

Kasācijas sūdzības bija iesnieguši "Latvijas Krājbankas" valdes locekļi un viņu pārstāvji.

Izvērtējot kasācijas sūdzībās minētos argumentus, senatoru kolēģija atzina, ka nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Tādējādi iestājās Civilprocesa likumā paredzētais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību lietā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā no atbildētājiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas Pasta padomē iecelts Vītols, Ikvilds un Nātriņš

Dienas Bizness, 18.05.2016

Aigars Vītols VAS Latvijas Pasts jau ieņēmis dažādus amatus, bijis valdes priekšsēdētājs, valdes loceklis, valdes padomnieks, Tehniskās vadības departamenta direktors

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija, kā VAS Latvijas Pasts akcionārs, ir izvēlējusies jaunu padomes sastāvu - padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Aigars Vītols, padomes loceklis Andris Ikvilds un neatkarīgais padomes loceklis – Andris Nātriņš, informē ministrijā.

Jaunā padome darba pienākumus sāk pildīt no trešdienas, 18.maija.

Vakancēm padomē tika saņemti 30 pieteikumi Uz otro kārtu tika uzaicināti 5 pretendenti.

Aigars Vītols ieguvis profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā. Šobrīd strādā par SIA Pasta brokeru serviss valdes locekli. Darba pieredze bijusi SIA Abonēšanas un piegādes centrs Diena padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā, VAS Latvijas Pasts ieņēmis dažādus amatus, bijis valdes priekšsēdētājs, valdes loceklis, valdes padomnieks, Tehniskās vadības departamenta direktors. Tāpat bijis SIA Witraktor projektu vadītājs, SIA Buprocon valdes loceklis, strādājis par SIA MailMaster un SIA Elektroniskais pasts direktoru padomes locekli, A/S IT Latvija padomes priekšsēdētāju, A/S Latvijas Pasta pakalpojuma tīkls direktoru padomes locekli, kā arī saimniecības daļas vadītāju, Latvijas Pasta filiāles Pasta norēķinu centra tehniskās daļas vadītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nebanku kredītdevēju asociācijai jauns nosaukums un vadītājs

Žanete Hāka, 13.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi paplašināt Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) pārstāvēto biedru skaitu, dodot iespēju asociācijai pievienoties arī citiem ārpus banku sektora esošiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, turpmāk tās nosaukums būs Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija, informē asociācijas pārstāvji.

Par Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītāju ir apstiprināts finanšu nozares speciālists Gints Āboltiņš, kuram ir plaša pieredze, iepriekš strādājot dažādās ar nozari saistītās institūcijās.

«Mēs redzam, ka visā pasaulē strauji attīstās ārpus banku sektora esošie finanšu pakalpojumi, piedāvājot klientiem daudz ērtākus un vienkāršākus produktus. Latvija šai ziņā nav izņēmums, līdz ar to viena no manām darbības prioritātēm būs veidot līdzsvarotu nozares attīstību, stiprinot dialogu starp regulatoru un nozares uzņēmumiem,» uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bijušajiem Krājbankas vadītājiem Antonovam un Priedītim piespriež cietumsodu un konfiscē mantu

LETA, 19.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa krimināllietā par piesavināšanos lielā apmērā atzinusi par vainīgiem bijušo AS "Latvijas Krājbankas" prezidentu Ivaru Priedīti un bankas līdzīpašnieku Vladimiru Antonovu, sodot viņus ar brīvības atņemšanu un mantas konfiskāciju, informēja Tiesu administrācijā.

Krievijas pilsonim Antonovam tika noteikta brīvības atņemšana uz sešiem gadiem un papildsods - mantas konfiskācija. Valsts labā tiks konfiscēti kriminālprocesa laikā arestētie Antonovam piederošie ekskluzīvie transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas līdzekļi un vairāku uzņēmumu kapitāldaļas.

Priedītim tika noteikta brīvības atņemšana uz pieciem gadiem un papildsods - mantas konfiskācija. Valsts labā tiks konfiscēti kriminālprocesa laikā arestētie Priedītim piederošie nekustamie īpašumi Latvijā un Spānijā, transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas līdzekļi un uzņēmuma kapitāldaļas.

Tiesa arī nosprieda no Antonova un Priedīša piedzīt par labu cietušajai bankai pieteikto kaitējuma kompensāciju par nodarīto mantisko zaudējumu vairāk nekā 27 miljonus eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Skatīs lietu par 15 miljonu eiro piedzīšanu no bijušajiem Latvijas krājbankas valdes locekļiem

LETA, 24.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien plkst. 10 skatīs apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu ar kuru no bijušajiem «Latvijas krājbankas» valdes locekļiem solidāri tika piedzīti 15 miljoni eiro.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērnā gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā no septiņiem bijušajiem «Latvijas krājbankas» valdes locekļiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

«Latvijas krājbankas» administrators «KPMG Baltics» prasību pret bijušajiem bankas valdes locekļiem par zaudējumiem, kas bankai radušies laikā līdz maksātnespējas procesa sākšanai, cēla 2015. gadā.

Kā ziņots, 2011. gada nogalē «Latvijas krājbankā» tika konstatēts ap 100 miljonu latu (aptuveni 142 miljonu eiro) līdzekļu iztrūkums, bet jau tā paša gada 23. decembrī Rīgas apgabaltiesa «Latvijas krājbanku» pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēma apturēt visu «Latvijas krājbankas» finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas uzņēmēji no Čendu municipalitātes varētu pēc gada atvērt tiešo avioreisu starp Rīgu un šo provinci, bet tālākā sadarbība varētu izvērsties kā investīcijas aviosabiedrībā airBaltic, tā šorīt intervijā Latvijas Radio teica Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Pirmo tiešo aviopasažieru reisu starp Rīgu un Čendu Satiksmes ministrija sola pēc gada, iespējama sadarbība arī kravu pārvadājumos.

Plānots, ka starp Polijas pilsētu Lodzu un Čendu municipalitāti tiks izveidots dzelzceļa savienojums, kur kravas kursēs reizi nedēļā. Pēc tam kravu intensitāti plānots palielināt līdz vienam reisam dienā. Un visas kravas Polija viena pati apstrādāt nevarēs, sprieda Ozoliņš, tā būtu laba iespējama Latvijas uzņēmējiem.

SM valsts sekretārs Ozoliņš arī apgalvoja, ka Čendu municipalitātei pieder vairākas lidmašīnu ražotnes, viņi lieliski zinot airBaltic situāciju un ir gatavi investēt.

Jau rakstīts, ka Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs septembra vidū parakstīja Saprašanās memorandu par sadarbību transporta jomā ar Čendu municipalitāti. Memoranda pamatā ir vienošanās par aktīvu sadarbību iespējamā tiešā avioreisa starp Rīgu un Čendu atvēršanā, kas kalpotu kā nozīmīgs elements padziļinātai stratēģiskai sadarbībai starp Latviju un Ķīnu transporta un loģistikas, kā arī citās tautsaimniecības nozarēs Ķīnas Zīda ceļa (tā saucamās One Belt One Road) iniciatīvas gaitā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Informāciju par Krājbankas kontiem un darījumiem nodod Nacionālajam arhīvam

Žanete Hāka, 13.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics bankas maksātnespējas procesa ietvaros ir nodevis Latvijas Nacionālajam arhīvam visu informāciju par Latvijas Krājbankā atvērtajiem kontiem un kontos veiktajiem darījumiem, tādēļ bankai pašreiz vairs nav iespējams sniegt minēto informāciju, informē KPMG.

Latvijas Krājbankas bankrota procedūras ietvaros bankas kontu sistēmas darbība ir pārtraukta un visa informācija nodota citām atbildīgajām institūcijām.

Jau iepriekš ziņots, ka tām personām, kuras interesējas par privatizācijas sertifikātu kontiem, jāvēršas VAS Privatizācijas aģentūra. Savukārt bijušo vērtspapīru īpašniekiem ir jāvēršas AS Meridian Trade Bank, jo naudas līdzekļi no Latvijas Krājbankas turējumā esošo trešajām personām piederošo vērtspapīru izsolēm ir nodoti glabāšanai šajā bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Darbu Olainfarm padomē sāks Ivars Godmanis un Gelija Gildējeva

Žanete Hāka, 22.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm ārkārtas akcionāru sapulcē 16. augustā no jauna padomē uz piecu gadu termiņu ievēlēti Ivars Godmanis un Gelija Gildējeva, bet uz jaunu pilnvaru termiņu iecelti līdzšinējie padomes locekļi Aleksandrs Raicis, Gunta Veismane un Valentīna Andrējeva.

Tajā pieņemts lēmums veikt grozījumus uzņēmuma statūtos, paplašinot valdes sastāvu līdz septiņiem locekļiem. Patlaban Olainfarm valdē strādā Valērijs Maligins, Jeļena Borcova, Veronika Dubicka, Oļegs Grigorjevs un Salvis Lapiņš.

Kopš 2014. gada Ivars Godmanis ir docents Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā (RISEBA) un lektors Latvijas Universitātē un biznesa augstskolā Turība. Iepriekš bijis Eiropas parlamenta deputāts, LR ministru prezidents, LR iekšlietu ministrs, LR finanšu ministrs, AS Latvijas kuģniecība valdes loceklis, AS Latvijas Krājbanka prezidents, kā arī LR Ministru padomes priekšsēdētājs. I. Godmanis absolvējis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti, specializējoties cietvielu fizikā, un ieguvis fizikas doktora grādu. Viņam nepieder AS Olainfarm akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Par Industra valdes priekšsēdētāju ievēlēts Raivis Kakānis

Lelde Petrāne, 02.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības "Industra" padome par bankas valdes priekšsēdētāju ir ievēlējusi Raivi Kakāni, kuram ir ievērojama pieredze Baltijas banku nozarē.

Plānots, ka darbu jaunajā amatā R. Kakānis uzsāks aprīlī pēc saskaņojuma saņemšanas no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas.

""Industra" mērķis ir kļūt par pirmās izvēles banku mazo un vidējo Latvijas uzņēmēju kreditēšanā. Par banku, kura visu dara ātri, vienkārši un saprotami. Mana ilggadējā pieredze banku un organizāciju pārmaiņu vadībā, kā arī labā klientu vajadzību izpratne būs noderīga "Industra" tālākajos attīstības plānos," teic jaunais bankas vadītājs.

Pirms pievienošanās "Industra" vadības komandai, R. Kakānis vairāk nekā 12 gadus bijis "Danske Bank" Latvijas filiāles vadītājs. Pirms tam strādājis valdes priekšsēdētāja amatā "Sampo Banka" Latvijā, bet savas karjeras sākumā guvis pieredzi dažādos amatos "Latvijas Krājbanka" un "Nordea Bank" Latvijas filiālē.

Komentāri

Pievienot komentāru